Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 10 / 11 (50.000 ký tự/trang)
opasthāne devatopasthāne mahāprasthānaṃ vā prayojayanti eke ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
58. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā bhayaṃ bhaviṣyati kṣemaṃ bhaviṣyati durbhikṣaṃ bhaviṣyati subhikṣaṃ bhaviṣyati durvṛṣṭir bhaviṣyati suvṛṣṭir bhaviṣyati ītir bhaviṣyati anītir bhaviṣyati ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
59. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā abhyantarāṇāṃ rājñāṃ jayo bhaviṣyati bāhyakānāṃ parājayaḥ bāhyakānāṃ rājñāṃ jayo bhaviṣyati ābhyantarāṇāṃ parājayaḥ ābhyantarāṇāṃ rājñām apayānaṃ bhaviṣyati bāhyakānāṃ niryāṇaṃ bāhyakānām apayānaṃ bhaviṣyati ābhyantarāṇāṃ niryāṇam ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
60. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā evaṃvirūpau pathā sūryācandramasau gacchataḥ evaṃvirūpāv utpathā sūryācandramasau gacchataḥ evaṃvirūpakā pathā sūryācandragrahāḥ (SBV II 240) ulkāpātāḥ diśodāhāḥ antarikṣe devadundubhayaḥ atinadanti utpathā sūryācandragrahāḥ ulkāpātāḥ diśodāhāḥ antarikṣe devadundubhayaḥ atinadanti; anayor vā sūryācandramasor evaṃmahardhikayor evaṃmahānubhāvayor udgamanāgamanasaṃkleśavyavadānavyavasthānaviśuddhir na prajñāyate yaduta pathā apy utpathāpi ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
61. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā evaṃvipākau pathā sūryācandramasau gacchataḥ evaṃvipākāv utpathā sūryācandramasau gacchataḥ evaṃvipākāḥ pathā sūryagrahaḥ candragrahaḥ ulkāpātāḥ diśodāhāḥ antarikṣe devadundubhayo atinadanti evaṃvipākā utpathā sūryagrahaś candragrahaḥ ulkāpātāḥ diśodāhāḥ antarikṣe devadundubhayo 'tinadanti; anayor vā sūryācandramasor evaṃmahardhikayor evaṃmahānubhāvayor udgamanāgamanasaṃkleśavyavadānavyavasthānaviśuddhir na prajñāyate yaduta pathā apy utpathāpi ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
62. so 'nena āryeṇa śīlaskandhena samanvāgataḥ adhyātmam anavadyasukhaṃ prativedayate; sa indriyair guptadvāro bhavati; nipakasmṛtir guptasmṛtimānasaḥ (A 511b) sahāvasthāvacārakaḥ; sa cakṣuṣo rūpāṇi dṛṣṭvā na nimittagrāhī bhavati; nānuvyañjanagrāhī; yato 'dhikaraṇam eva cakṣurindriyeṇa asaṃvarasaṃvṛtasya viharataḥ abhidhyādaurmanasye loke pāpakā akuśalā dharmāś cittam anusravanti; teṣāṃ saṃvarāya pratipadyate; rakṣati cakṣurindriyaṃ; cakṣurindriyeṇa saṃvaram āpadyate; śrotrendriyeṇa śabdān ghrāṇendriyeṇa gandhān jihvayā rasān kāyena spraṣṭavyāni manasā dharmān vijñāya na nimittagrāhī nānuvyañjanagrāhī; yato 'dhikaraṇam eva manaindriyāsaṃvarasaṃvṛtasya viharataḥ abhidhyādaurmanasye loke pāpakā akuśalā dharmāś cittam anusravanti; teṣāṃ saṃvarāya pratipadyate; rakṣati manaindriyaṃ; manaindriyeṇa saṃvaraṃ pratipadyate (SBV II 241)
63. so 'nena āryeṇa śīlaskandhena samanvāgataḥ anayā ca indriyaguptadvāratayā adhyātmam anavadyasukhaṃ saṃvedayate; so 'tikramapratikrame saṃprajānavihārī bhavati; ālokitavyavalokite samiñjitaprasārite saṃghāṭīpātracīvaradhāraṇe gate sthite niṣaṇṇe śayite jāgarite bhāṣite tūṣṇīṃbhāve nidrāklamaprativinodane saṃprajānavihārī bhavati; so 'nena āryeṇa śīlaskandhena samanvāgataḥ anayā ca indriyaguptadvāratayā anena ca parameṇa smṛtisaṃprajanyena samanvāgataḥ adhyātmam avyābādhasukhaṃ pratisaṃvedayate; so 'nena āryeṇa śīlaskandhena samanvāgataḥ anayā ca indriyaguptadvāratayā anena ca parameṇa smṛtisaṃprajanyena samanvāgataḥ prāntāni śayanāsanāny adhyāvasati araṇyāni vṛkṣamūlāni śūnyāgārāṇi; so 'raṇyagato vā vṛkṣamūlagato vā śūnyāgāragato vā niṣīdati paryaṃkam ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpya; so 'bhidhyāṃ loke prahāya vigatābhidhyena cetasā bahulaṃ viharati; abhidhyāyāś cittaṃ pariśodhayati; vyāpādastyānamiddham auddhatyakaukṛtyavicikitsāṃ loke prahāya tīrṇakāṅkṣo bhavati; tīrṇavicikitsākāṃkṣaḥ kuśaladharmeṣu vicikitsāyāś cittaṃ pariśodhayati
64. tadyathā mahārāja puruṣaḥ ṛṇam ādāya karmāntān prayuñjīta tasya te karmāntāḥ saṃpadyeran; sa tasmāt tac ca ṛṇaṃ śodhayet; asti cāsya svāpateyamātrā yāvad eva dārāṇāṃ poṣaṇārthā; tasyaivaṃ bhavati: ṛṇam ādāya karmāntāḥ prayuktāḥ; tasya te me karmāntāḥ saṃpannāḥ; na vipannāḥ; tena mayā tac ca ṛṇaṃ śodhitam; asti ca me svāpateyamātrā yāvad eva dārāṇāṃ poṣaṇāya; sa tatonidānam adhigacchet saumanasyam
65. tadyathā puruṣaḥ ābādhikaḥ syād duḥkhī rogī durbalaḥ; tasya bhojanaṃ bhuktaṃ na kāyaṃ chādayati; pānakaṃ pītaṃ kukṣiṃ ca vyābādhate; so 'pareṇa samayena sukhī syād arogaḥ balavān; tasya bhojanaṃ bhuktaṃ kāyaṃ chādayati; pānakaṃ pītaṃ kukṣiṃ na vyābādhate; tasya evaṃ syād: aham asmi pūrvam ābādhikaḥ (SBV II 242) duḥkhī <rogī durbalaḥ; mama bhojanaṃ bhuktaṃ na kāyaṃ chādayati;> pānakaṃ (A 512a) pītaṃ kukṣiṃ na vyābādhate; sa tatonidānam adhigacchet prāmodyam
66.tadyathā puruṣo <dāsaḥ syāt preṣyo nirdeśyo bhujiṣyo nayenakāmagaḥ; so 'pareṇa samayena na dāsaḥ syāt preṣyo bhujiṣyo nayenakāmagaḥ; tasya evaṃ syād: aham asmi pūrvaṃ dāsaḥ preṣyo nirdeśyo> bhujiṣyo nayenakāmagaḥ; so 'smy etarhy adāso <'preṣyo> 'bhujiṣyo '<na>yenakāmagaḥ; sa tato<nidānam adhigacchet prāmodyam
67. tadyathā puruṣo bandhanāgāre baddho paścādbāhugāḍhabandhanabaddhaḥ; sa ca tato muktaḥ svastikṣemābhyām avyayena; tasyaivaṃ syād: yaḥ pūrvaṃ bandhanāgāre baddho> paścādbāhugāḍhabandhanabaddho 'bhūvaṃ so 'haṃ tato muktaḥ svastikṣemābhyām avyayena; sa <tatonidānam adhigacchet prāmodyam
68. tadyathā puruṣaḥ sapratibhayo bhūtvā sukhī bhavati; durbhikṣaṃ pratipādayitvā pratipādayati subhikṣaṃ; tasyaivaṃ syād: aham asmi sukhī sapratibhayo bhūtvā; yasya me durbhikṣam abhūd etarhi bhavati> subhikṣaṃ; sa tatonidānam adhigacchet sukham adhigacchet saumanasyam
69. evam eva <mahārāja> imāni paṃcavaraṇāni <tadyathā ṛṇaṃ rogaṃ dāsyaṃ bandhanāgāraṃ kāntāraṃ prahāya samanupaśyati; imāni paṃcavaraṇāni cittopakleśakarāṇi> prahāya prajñādaurbalyakarāṇi vighāṭapakṣyāṇy anirvāṇasaṃvartanīyāni viviktaṃ kāmair viviktaṃ <pāpakair akuśaladharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati; sa imam eva kāyaṃ vivekajaṃ prītisukhenābhiṣyandayati> pariṣyandayati pariprīṇāti parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ <bhavaty aspharaṇīyaṃ (SBV II 243) yaduta vivekajena prītisukhena
70. tadyathā dakṣiṇo rajako rajakāntevāsī vā ### snātacūrṇāny ākīrya udakena> pariprokṣya pariprokṣya syandayet; sa cāsya snātrapiṇḍī snigdhā snehānugatā snehaparītā sphuṭāntarbahirdhā <na pragharati na niścarati; evam eva sa imam eva kāyaṃ vivekajena prītasukhenābhiṣyandayati pariṣyandayati paripariprīṇāti parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta vivekajaṃ prītisukhena
kiṃ manyase ma<hārāja na tv evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
71. sa vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād> adhyātmaṃ saṃprasādāc cetasa ekotībhāvād avitarkam avicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam <upasaṃpadya viharati; sa imam eva kāyaṃ samādhijena prītisukhenābhiṣyandayati pariṣyandayati pariprīṇāti parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ> kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta samādhijena prītisukhena
72. tadyathā upariparvataṃ saṃ<### udakahrado bhavati; tasya na pūrvasyā na dakṣiṇasyā na paścimāyā nottarasyā diśo udakaḥ pravahati; nātra> (A 512b) devaḥ kālena kālaṃ samyag vāridhārān anuprayaccheta; anyatra tasmād evodakahradān mahān <udakākodā udakaśulpo vā sarvaṃ tam udakahradaṃ śītalena vāriṇābhiṣyandayet (SBV II 244) pariṣyandayet paripūrayet parispharayet; na kiṃcit sarvata> udakahradād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta śītalena vāriṇā; evam eva sa imam eva kāyaṃ samādhijena <prītisukhenābhiṣyandayati pariṣyandayati pariprīṇāti parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta samādhijena> prītisukhena
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta <evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
73. sa prīter virāgād upekṣako viharati smṛtaḥ saṃprajānan sukhaṃ ca kāyena> pratisaṃvedayate yat tad āryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimān sukhaṃ viharantīti niṣprītikaṃ tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati; sa imam <eva kāyaṃ niṣprītikena sukhena abhiṣyandayati pariṣyandayati pariprīṇāti parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ> yaduta niṣprītikena prītisukhena
74. tadyathā utpalāni vā padmāni vā kumudāni vā puṇḍarīkāni vā <udake jātāni udake vṛddhāni ### tiṣṭhanti; teṣām agrato mūlataś ### na kiṃcid asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta śītalena> vāriṇā; evam eva imam eva kāyaṃ niṣprītikena sukhenābhiṣyandayati pariṣyandayati pariprīṇāti <parispharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta niṣprītikena sukhena
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ> śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
75. sa sukhasya <ca prahāṇād duḥhasya ca prahāṇāt pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor aṣṭaṃgamād aduḥkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati; sa imam eva kāyaṃ pariśuddhacittena paryavadātena adhimucya spharitvopasaṃpadya (SBV II 245) viharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta pariśuddhena cittena paryavadātena
76. tadyathā gṛhapatir gṛhapatiputro vā ###
evam eva imam eva kāyaṃ pariśuddhena cittena paryavadātenādhimucya spharitvā upasaṃpadya viharati; nāsya kiṃcit sarvataḥ kāyād asphuṭaṃ bhavaty aspharaṇīyaṃ yaduta pariśuddhena cittena paryavadātena
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
77. yasmin samaye mahārāja āryaśrāvakaḥ sukhasya ca prahāṇād duḥkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva ca saumanasyadaurmanasyayor aṣṭaṃgamād aduḥkham asukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, tasya cittaṃ tasmin> samaye naivonnataṃ bhavati nāvanatam anabhinataṃ sthitam āniñjyaprāptaṃ
78. tadyathā kūṭāgāre <vā kūṭāgāraśālāyāṃ vā taila ### tasya tejaḥ naivonnataṃ bhavati> nāvanatam anabhinataṃ sthitaṃ āniñjyaprāptam evam eva yasmin samaye āryaśrāvakaḥ <sukhasya ca prahāṇād duḥkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva ca saumanasyadaurmanasyayor aṣṭaṃgamād aduḥkham asukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, tasya cittaṃ tasmin> samaye naivonnataṃ bhavati nāvanatam anabhinataṃ sthitam āniñjyaprāptaṃ; tasyaivaṃ bhavati
79. <ayaṃ mama kāyo rūpī> (A 513a) odārikaś (MSV IV 213) <cāturmahābhūtikaḥ>; vijñānām atra pratiṣṭhitam atra paryāpannaṃ; yannv aham asmāt kāyād mānasaṃ vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmāyāṃ rūpiṇaṃ manomayam avikalam ahīnendriyaṃ; sa tasmāt kāyān <mānasaṃ vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmimīte rūpiṇaṃ manomayam avikalam> ahīnendriyaṃ; tadyathā maṇir aṣṭāṃgamo vaiḍūryaḥ śubho jātimānn accho viprasanno 'nāvilaḥ paṃcāṅgaraṅgike sūtre 'rpitaḥ syān nīle pīte lohite avadāte mañjiṣṭhe; taṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvā <jānīyād ayaṃ maṇir idaṃ sūtraṃ sūtre maṇir arpito 'stīti>; evam eva sa tasmāt kāyān mānasaṃ vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmimīte rūpiṇaṃ manomayam avikalam (SBV II 246) ahīnendriyaṃ; tadyathā puruṣo muñjād iṣikām āvṛhyāt; taṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvā jānīyād <ayaṃ muñja iyam iṣikā muñjād iṣikām āvṛhatīti evam> eva (MSV IV 214) sa tasmāt kāyān mānasaṃ vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmimīte rūpiṇaṃ manomayam avikalam ahīnendriyaṃ; tadyathā puruṣāḥ karaṇḍād ahim āvṛhyāt; taṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvā jānīyād ayaṃ karaṇḍaḥ ayam ahiḥ karaṇḍād ahim āvṛhatīti evam eva sa> tasmāt kāyān mānasaṃ vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmimīte rūpiṇaṃ manomayam avikalam ahīnendriyaṃ; tadyathā puruṣaḥ kośād asim āvṛhyāt; taṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvā jānīyād ayaṃ kośo 'yam asiḥ kośād ahim āvṛhatīti <evam eva sa tasmāt kāyān mānasaṃ> vyutthāpyānyaṃ kāyam abhinirmimīte rūpiṇaṃ manomayam avikalam ahīnendriyaṃ
80. sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe rijubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte ṛddhiviṣayasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayya so 'nekavidham ṛddhiviṣayaṃ pratyanubhavati; tadyathā eko bhūtvā bahudhā bhavati; bahudhā bhūtvaiko bhavati; āvirbhāvaṃ tirobhāvaṃ jñānadarśanena pratyanubhavati; tiraḥkuḍyaṃ tiraḥśailaṃ tiraḥprākāram asajjamānaḥ kāyena gacchati tadyathā ākāśe; pṛthivyām unmajjananimajjanaṃ karoti tadyathā udake; udake abhinnasroto gacchati tadyathā pṛthivyām; ākāśe paryaṅkenātikrāmati tadyathā pakṣī śakuniḥ; imau vā sūryācandramasāv evaṃ maharddhikāv evaṃ mahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi yāvad brahmalokaṃ (MSV IV 215) kāyena vaśe vartayati; tadyathā dakṣaḥ karmāro vā karmārāntevasī vā suparikarmīkṛtaṃ jātarūpaṃ viditvā yāṃ yāṃ piṇḍakavikṛtiṃ kāṅkṣaty upanayituṃ yadi vā paṭṭikāyāṃ yadi vā karṇikāyāṃ yadi vā graiveye yadi vā hastābharaṇe yadi vā pādābharaṇe yadi vā aṅgulimudrikāyāṃ yadi vā jātarūpamālāyāṃ tatra tatra laghu laghv evopanayati; evam eva sa evaṃ samāhite pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe rijubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte ṛddhiviṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ (SBV II 247) cittam abhinirṇāmayati (A 513b) so 'nekavidham ṛddhiviṣayaṃ pratyanubhavati; tadyathā eko bhūtvā bahudhā bhavati; bahudhā bhūtvā eko bhavati; āvirbhāvaṃ tirobhāvaṃ jñānadarśanena pratyanubhavati; tiraḥkuḍyaṃ tiraḥśailaṃ tiraḥprākāram asajjamānaḥ kāyena gacchati tadyathā ākāśe; pṛthivyām unmajjannaimajjanaṃ karoti tadyathodake; udake abhinnasroto gacchati tadyathā pṛthivyām; ākāśe paryaṅkena krāmati tadyathā pakṣī śakuniḥ; imau vā punaḥ sūryācandramasāv evaṃ maharddhikāv evaṃ mahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśe vartayati; tadyathā dakṣaḥ kumbhakāro vā kumbhakārāntevasī vā suparikarmīkṛtaṃ mṛtpiṇḍaṃ viditvā yāṃ yāṃ eva kāṅkṣate bhājanavikṛtim abhinirvartayituṃ tāṃ tām eva bhājanavikṛtiṃ laghu laghv evābhinirvartayati; evam eva sa evaṃ samāhite citte paryavadāte (MSV IV 216) anaṅgaṇe vigatopakleśe rijubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte ṛddhiviṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati; evam eva so 'nekavidham ṛddhiviṣayaṃ pratyanubhavati; tadyathā eko bhūtvā bahudhā bhavati; bahudhā bhūtvaiko bhavati; āvirbhāvaṃ tirobhāvaṃ jñānadarśanena pratyanubhavati; tiraḥkuḍyaṃ tiraḥśailaṃ tiraḥprākāram asajjamānaḥ kāyena gacchati tadyathā ākāśe; pṛthivyām unmajjananimajjanaṃ karoti tadyathodake; udake abhinnasroto gacchati tadyathā pṛthivyām; ākāśe paryaṅkena krāmati tadyathā pakṣī śakuniḥ; imau vā sūryācandramasāv evaṃ maharddhikāv evaṃ mahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśe vartayati; tadyathā dakṣaḥ dantakāro vā dantakārāntevasī vā suparikarmīkṛtaṃ <dantaṃ yāṃ yāṃ yāṃ yām eva kāṅkṣate> rūpavikṛtim abhinirvartayituṃ tāṃ tām eva rūpavikṛtiṃ laghu laghv evābhinirvartayati; evam eva sa evaṃ samāhite citte paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye <sthite āniñjyaprāpte ṛddhiviṣayajñānasākṣātkriyāyām> abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati; so 'nekavidham ṛddhiviṣayaṃ pratyanubhavati; tadyathā eko bhūtvā bahudhā bhavati; bahudhā bhūtvaiko bhavati; āvirbhāvaṃ tirobhāvaṃ jñānadarśanena pratyanubhavati; tiraḥkuḍyaṃ tiraḥśailaṃ <tiraḥprākāram (MSV IV 217) asajjamānaḥ kāyena gacchati tadyathā> ākāśe; pṛthivyām unmajjananimajjanaṃ karoti tadyathodake; udake abhinnasroto gacchati tadyathā pṛthivyām; ākāśe paryaṅkena krāmati tadyathā pakṣī śakunakaḥ; imau vā punaḥ sūryācandramasāv eva maharddhikāv evaṃ mahānubhāvau <pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśe vartayati>
kiṃ manyase <mahārāja na tv evaṃ sati mayā> darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam (SBV II 248)
81. sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte <anaṅgaṇe vigatopakleśe rijubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte> (A 514a) divyaśrotrajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati sa divyena śrotreṇa viśuddhenātikrāntamānuṣyenobhayān śabdān śṛṇoti mānuṣyān apy amānuṣyān api; ye 'pi dūre ye 'py antike; tadyathā śaṅkhadhāmakaḥ puruṣo mahāśailaparvatam abhiruhya niśārdhe śaṅkham ādhamet tasya śabdo 'vyāhataḥ pṛthagdiśaḥ sphured; evam eva sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte divyaśrotrajñānasākṣātkriyāyām (MSV IV 218) abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati sa divyena śrotreṇa viśuddhenātikrāntamānuṣyenobhayān śabdān śṛṇoti mānuṣyān apy amānuṣyān api; ye 'pi dūre ye 'py antike
<kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam>
82. sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte cetaḥparyāyajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati sa parasatvānāṃ parapudgalānāṃ vitarkitaṃ vicāritaṃ manasā mānasaṃ yathābhūtaṃ prajānāti; sarāgaṃ cittaṃ sarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; vigatarāgaṃ cittaṃ vigatarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; sadveṣaṃ vigatadveṣaṃ samohaṃ vigatamohaṃ saṃkṣiptaṃ vikṣiptaṃ līnaṃ pragṛhītam uddhatam anuddhatam avyupaśāntaṃ vyupaśāntaṃ samāhitam asamāhitam abhāvitaṃ subhāvitam avimuktaṃ vā cittam avimuktaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; suvimuktaṃ vā citaṃ suvimuktaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; tadyathā cakṣuṣmān puruṣaḥ supariśuddham ādarśamaṇḍalaṃ gṛhītvā saṃmukhanimittaṃ vā pratyavekṣate; evam eva sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte cetaḥparyāyajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati sa parasatvānāṃ parapudgalānāṃ vitarkitaṃ vicāritaṃ manasā mānasaṃ yathābhūtaṃ prajānāti; sarāgaṃ (MSV IV 219) cittaṃ sarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; vigatarāgaṃ cittaṃ vigatarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; sadveṣaṃ vigatadveṣaṃ vigatamohaṃ saṃkṣiptaṃ vikṣiptaṃ līnaṃ pragṛhītam uddhatam anuddhatam avyupaśāntaṃ vyupaśāntaṃ samāhitam asamāhitaṃ subhāvitam abhāvitam avimuktaṃ vā cittam avimuktaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; suvimuktaṃ vā citaṃ suvimuktaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ (SBV II 249) śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
83. sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte pūrvanivāsānusmṛtijñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati so 'nekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmarati; tadyathā ekam api dve tisraś catasraḥ paṃca ṣaṭ saptāṣṭau nava daśa viṃśataṃ (A 514b) triṃśataṃ catvāriṃśataṃ paṃcāśataṃ jātiśataṃ jātisahasraṃ jātiśatasahasram anekāny api jātiśatāni anekāny api jātisahasrāṇi anekāny api jātiśatasahasrāṇi saṃvartakalpam api vivartakalpam api saṃvartavivartakalpam api anekān api saṃvartakalpān anekān api vivartakalpān anekān api saṃvartavivartakalpān samanusmarati; ami nāma te bhavantaḥ satvā yatrāham āsam evaṃnāmā evaṃjātya evaṃgotra evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedī evaṃdīrghāyuḥ evaṃcirasthitika evamāyuṣparyantaḥ; so 'haṃ tasmāt (MSV IV 220) sthānāc cyuto 'mutropapannaḥ; tasmād api cyuto 'mutropapannaḥ; tasmād api cyutaḥ ihopapanna iti; sākāraṃ soddeśam anekavidhaṃ pūrvanivāsam anusmarati; tadyathā puruṣo grāmād grāmaṃ gacchet; tasmād api grāmād aparaṃ grāmaṃ gacchet; tasmād apīhāgacchet; tasyaivaṃ syād; aham amuṣmād grāmad amuṃ grāmam āgataḥ; tasmād apīhāgata iti; evam eva sa samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte pūrvanivāsānusmṛtijñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati tadyathā ekām api jātiṃ dve tisraś catasraḥ paṃca ṣaṭ saptāṣṭau nava daśa viṃśataṃ triṃśataṃ catvāriṃśataṃ paṃcāśataṃ jātiśataṃ jātisahasraṃ jātiśatasahasram anekāny api jātiśatāni anekāny api jātisahasrāṇi anekāny api jātiśatasahasrāṇi saṃvartakalpam api vivartakalpam api saṃvartavivartakalpam api anekān api saṃvartakalpān anekān api vivartakalpān anekān api saṃvartavivartakalpān samanusmarati; ami nāma te bhavantaḥ satvā yatrāham evaṃnāmā āsam evaṃjātya evaṃgotra evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedī evaṃdīrghāyuḥ evaṃcirasthitika evamāyuṣparyantaḥ; so 'haṃ tasmāt sthānāc cyutaḥ amutropapannaḥ; tasmād api cyuto 'mutropapannaḥ; tasmād api cyutaḥ ihopapanna iti; sākāraṃ soddeśam anekavidhaṃ pūrvanivāsam anusmarati
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ (SBV II 250) śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
84. (MSV IV 221) sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte cyutyupapādajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvān paśyati cyavamānān upapadyamānān api suvarṇān api durvarṇān api hīnān api praṇītān api sugatim api gacchato durgatim api yathākarmopayogān satvān yathābhūtaṃ prajānāti; amī bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāṅmanoduścaritena samanvāgatā āryāṇām apavādakā mithyādṛṣṭayo (A 515a) mithyādṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakam upapadyante; amī vā punar bhavantaḥ satvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāṅmanaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇām anapavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ samyagdṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyante; <tadyathā cakṣuṣmān puruṣaḥ rathyācatvāre niṣaṇṇo mahājanakāyo āgacchati gacchati tiṣṭhati niṣīdati ity anekān samudācārān paśyet; sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte cyutyupapādajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvān paśyati cyavamānān upapadyamānān api suvarṇān api durvarṇān api hīnān api praṇītān api sugatim api gacchato durgatim api yathākarmopayogān satvān yathābhūtaṃ prajānāti; amī bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāṅmanoduścaritena samanvāgatā āryāṇām apavādakā mithyādṛṣṭayo mithyādṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakam upapadyante; amī vā punar bhavantaḥ satvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāṅmanaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇām anapavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ samyagdṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyante
<kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam>
85. sa evaṃ samāhite citte pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte āsravakṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati; sa idaṃ duḥkham āryasatyam iti yathābhūtaṃ prajānāti; ayaṃ duḥkhasamudayo 'yaṃ duḥkhanirodhaḥ; iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyam iti yathābhūtam prajānāti; tasyaivaṃ jānata evaṃ paśyataḥ kāmāsravāc cittaṃ vimucyate; bhavāsravād avidyāsravāc cittaṃ vimucyate; vimuktasya vimuktam eva jñānadarśanaṃ bhavati; kṣīṇā me jātiḥ uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti; (SBV II 251) tadyathā grāmasya vā nigamasya vā nātidūre gambhīre syād udakahradaḥ accho viprasanno 'nāvilaḥ; tatra cakṣuṣmān puruṣas tīre niṣaṇṇaḥ paśyet śarkarān vā kaṭhallāni vā matsyān vā kūrmān vā śuktīr vā śambūkān vā; evam eva sa evaṃ samāhite pariśuddhe paryavadāte anaṅgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniñjyaprāpte āsravakṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇāmayati; sa idaṃ duḥkham āryasatyam iti yathābhūtaṃ prajānāti; ayaṃ duḥkhasamudayo 'yaṃ duḥkhanirodhaḥ iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyaṃ yathābhūtam prajānāti; tasyaivaṃ jānata evaṃ paśyataḥ kāmāsravāc cittaṃ vimucyate; bhavāsravād avidyāsravāc cittaṃ vimucyate; vimuktasya (MSV IV 222) vimuktam eva jñānadarśanaṃ bhavati; kṣīṇā me jātiḥ uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti
kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāṃdṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam? tathyaṃ bhadanta evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
______________________________________________________________
King Ajātaśatru, repented of the murdering of his father is finally gained over to the Buddha creed
evam ukte rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ prārodīd aśrūṇi varṣayan; atha rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ cīvarakarṇikenāśrūṇy utsṛjya bhagavataḥ pādayor nipatya bhagavantam idam avocad: atyayo bhagavann atyayaḥ sugata yathā bho yathā mūḍho yathā avyakto yathā akuśalaḥ yena mayā pāpamitrasahāyena pāpamitravaśaṃgatena (MSV IV 223) pāpamitropagūḍhakena pitā dhārmiko dharmarājo jīvitād vyaparopitaḥ; tasya mama bhadanta atyayaṃ jānato 'tyayam paśyato 'tyayam atyayaḥ pratigṛhṇīṣvānukampān upādāya; tathyaṃ tvaṃ mahārāja atyayam atyayataḥ adhigataḥ tadyathā bālo yathā mūḍho yathā avyakto yathā akuśalo yena tvayā pāpamitrasahāyena pāpamitravaśaṃgatena (A 515b) pāpamitropagūḍhakena pitā dhārmiko dharmarājo jīvitād vyaparopitaḥ; yataś ca tvaṃ mahārāja atyayaṃ jānāsi (SBV II 252) atyayaṃ paśyasi ca dṛṣṭvādeśayasi āyatyāṃ cā saṃvaram āpadyase; vṛddhir eva te pratikāṅkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na hāniḥ; tat kasya hetoḥ yaḥ kaścin mahārāja atyayaṃ jānāti atyayaṃ paśyati taṃ dṛṣṭvādeśayati āyatyāṃ ca saṃvaram āpadyate vṛddhir evāsya pratikāṅkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na hāniḥ; evam eva tvaṃ mahārāja yataś cātyayaṃ jānāsi atyayaṃ ca paśyasi dṛṣṭvādeśayasi āyatyāṃ ca saṃvaraṃ āpadyase vṛddhir eva te pratikāṅkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na hāniḥ
______________________________________________________________
The Buddha, invited by King Ajātaśatru, regrets for the sin commited by his royal guest
atha rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputro bhagavantam idam avocad: adhivāsayatu me bhagavān śvo 'ntargṛhe bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; adhivāsayati bhagavān rājño māgadhasyājataśatror vaidehīputrasya tūṣṇīṃbhāvena; atha rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ; atha bhagavān aciraprakrāntaṃ rājānaṃ māgadham ajātaśatruṃ vaidehīputraṃ viditvā bhikṣūn āmantrayate sma: kṣato (MSV IV 224) bhikṣavo rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ upahato yena pāpamitrasahāyena pāpamitravaśaṃgatena pāpamitropagūḍhakena pitā dhārmiko dharmarājo dharmasthito mahārājo jīvitād vyaparopitaḥ; saced bhikṣavo rājāñā māgadhenājātaśatruṇā vaidehīputreṇa pitā dhārmiko dharmarājo dharmasthito mahārājo jīvitān na vyaparopito bhaviṣyat sthānam etad vidyate yad asminn evāsane niṣaṇṇena catvāri āryasatyāni abhisamitāny abhaviṣyan; evaṃ kṣato bhikṣavo rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ evam upahataḥ; tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyaṃ yad dagdhasthūṇāyām api cittaṃ na pradūṣayiṣyāmaḥ prāg eva savijñānake kāye; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam
atha rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputras tām eva rātriṃ śuci praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kālyam evotthāyāsanāni prajñapyodakamaṇiṃ pratiṣṭhāpya bhagavato dūtena kālam ārocayati; (SBV II 253) samayo bhadantaḥ sajjaṃ bhaktaṃ yasyaivedānīṃ bhagavān kālaṃ manyate; atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣsugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yena rājñā māgadhenājātaśatruṇā vaidehīputreṇa bhaktābhisāras tenopasaṃkrāntaḥ; upasamkramya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nyaṣīdad; atha rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputraḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śucinā praṇītena (MSV IV 225) khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayati saṃpravārayati; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena (A 516a) svahastaṃ saṃtarpya saṃpravārya bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ nīcataram āsanaṃ gṛhitva bhagavataḥ purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya
______________________________________________________________
Buddha converses with Ajātaśatru, who grows more and more attached to him
atha bhagavān rājño māgadhasyājataśatror vaidehīputrasya tad dānam anayā abhyanumodanayābhyanumodate
agnihotramukhā yajñāḥ sāvitrī cchandasāṃ mukham /
rājā mukhaṃ manuṣyāṇāṃ nadīnāṃ sāgaro mukham //
nakṣatrāṇāṃ mukhaṃ candra ādityas tapatāṃ mukham /
ūrdhvaṃ tiryag adhaś cāpi yāvatī jagato gatiḥ /
sadevakeṣu lokeṣu saṃbuddho hījyatāṃ varaḥ /
atha bhagavān rājānaṃ māgadham ajātaśatruṃ dharmyayā kathayā samdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣyotthāyāsanāt prakrāntaḥ
yadā bhagavatā rājā ajātaśatrur vaidehīputro 'mūlikayā śraddhayā pratisṭhāpitaḥ tadā yadā bhagavantaṃ harmyatalastho hastiskandhāvarūḍho (MSV IV 226) vā paśyati tadātmānaṃ muñcati; yāvad apareṇa samayena hastiskandhāvarūḍhena bhagavān dṛṣṭaḥ; tenātmā muktaḥ; bhagavatā riddhyā pratīṣṭaḥ; pauruṣeyam antarjanaṃ cāmantrayate (SBV II 254) yat khalu bhavantaḥ jānīyuḥ; adyāgreṇa bhagavataḥ śrāvako bhagavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ; adyāgreṇānāvṛtaṃ dvāraṃ bhagavataḥ śrāvakāṇāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnām upāsakānām upāsikānām āvṛtaṃ dvāraṃ devadattasya devadattasya śrāvakāṇāṃ ceti
______________________________________________________________
Devadatta, no more admitted into the palace, strucks the bhikṣuṇī Utpalavarṇā, who shortly after dies
yāvad apareṇa samayena devadatto rājño 'jātaśatror gṛhaṃ praveṣṭum ārabdho dauvārikeṇābhihitaḥ: tiṣṭha mā pravekṣyasīti; kiṃ kāraṇaṃ? devājñā dattā: adyāgreṇāhaṃ bhagavataḥ śrāvako bhagavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ; adyāgreṇānāvṛtaṃ dvāraṃ bhagavataḥ śrāvakāṇāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnām upāsakānām upāsikānām; āvṛtaṃ tu devadattasya devadattaśrāvakāṇāṃ evadattaśrāvikāṇāṃ ceti; sa ca dvāre vidhāritas tiṣṭhati; utpalavarṇā ca bhikṣuṇī piṇḍapātam ādāya rājakulān niṣkrāmati; devadattasyaitad abhavad; asyā muṇḍikāyāḥ śrāmaṇikāyā etat karma; anayā rājājātaśatruḥ sāntaḥpurakumārāmatyo bhinno yena me īdṛśī samavastheti viditvotpalavarṇām idam avocat: kiṃ mayā tavāparāddhaṃ yena tvayā mama bhaikṣākakulaṃ durīkṛtam iti; sa tāṃ praghātayitum ārabdhāḥ; sā praghātyamānā karuṇadīnavilapitair akṣarair (MSV IV 227) uvāca: ārya śāntaṃ kim aham eva kariṣye? tvaṃ tāvad bhagavato punaḥ śākyakulāt pravrajitaḥ; nāham evaṃ karomi kṣamasveti; tathāpy ucyamānena devadattena tasyāḥ śirasi khaṭaprahāro dattaḥ; sā maraṇavedanābhyāhatā jīvitasaṃskārān adhiṣṭhāya āyuḥsaṃskārān utsṛjya vīryam avalambya bhikṣuṇīvarṣakaṃ gatā; bhikṣuṇyas tāṃ tathāvidhāṃ dṛṣṭvā kathayanti: aho ārye kim idam iti; sā kathayati: bhaginyaḥ (A 516b) sarvasaṃskārā anityāḥ; sarvadharmā anātmānaḥ; śāntaṃ nirvāṇaṃ; yuṣmābhiḥ kuśaleṣu dharmeṣv apramādaḥ karaṇīyaḥ; devadattena (SBV II 255) tṛtīyam ānataryaṃ kṛtaṃ; parinirvāsyāmīti; tato 'sau bhikṣuṇīsaṃghasya purastād vicitrāṇi prātihāryāṇi kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtā
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattenotpalavarṇā bhikṣuṇī karuṇakaruṇaṃ vipralapanti khaṭaprahāreṇa praghātitā iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathā atīte 'py adhvany asyāḥ karuṇakaruṇaṃ vipralapantyā hatvā māṃsaṃ bhakṣitaṃ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the old sheep
(concerning a previous life of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tasya eḍakānāṃ vargaḥ; taṃcrāraṇāya eḍakapālo grāmād bahir nirgataḥ; tataś cārayitva sūryasyāstaṃgamanakālasamaye karvaṭakaṃ praveśitum ārabdhaḥ; tatrānyatarā jīrṇeḍikā pṛṣṭhato 'valambamānā; vṛko gacchati; tāvad vṛkeṇa gṛhītā; kathayati
(MSV IV 228) kaccit te mātula kṣemaṃ sukhaṃ kaccin nu mātula /
ekaḥ kaccid araṇye 'smin sukhaṃ vindasi mātula // iti /
so 'pi kathayati
marditvā mama lāṅgūlaṃ khosayitvā ca vāladhim /
atha mātulavādena kutra mokṣyase eḍake // iti /
eḍakā punar āha
pṛṣṭhatas tava lāṅgūlaṃ purato hy āgatā aham /
atha kenābhyupāyena lāṅgūlaṃ marditaṃ mayā // iti /
vṛko bhūyaḥ kathayat
catvāra ime dvīpāḥ sasamudrāḥ saparvatāḥ /
sarveṣu mama lāṅgūlam atha kena tvam āgatā // iti / (SBV II 256)
eḍikā prāha
pūrvam eva mayā bhadra jñātīnām antikāc chrutam /
sarvatra tava lāṅgūlam ākāśenāham āgatā // iti /
vṛkaḥ prāha
ākāśena patantyā vai tvayā me ajareḍike /
trāsito mṛgasaṃgho 'sau yo me bhakṣya upāgataḥ // iti /
evaṃ tasyāḥ pralapantyā utpatya pāpakarmaṇā /
eḍikāyāḥ śiraḥ chinnaṃ hatvā māṃśaṃ ca bhakṣitam //
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau vṛkaḥ eṣa eva sa devadattas tena kālena tena samayena; yā sājareḍikā eṣaiva sā (MSV IV 229) utpalavarṇā tena kālena tena samayena; tadāpy eṣā karuṇakaruṇaṃ vilapanti praghātitā; etarhy apy eṣā karuṇakaruṇaṃ vipralapanti praghātitā
______________________________________________________________
Devadatta is gained over the nihilistic doctrine of Pūraṇa Kāśyapa
atha devadattasyaitad abhavad: bahuśo mayā bhagavataḥ parākrāntam ānantaryatrayaṃ ca kṛtaṃ; bhagavataḥ śilā kṣiptā rudhirotpādaḥ kṛtaḥ, idaṃ prathamam ānantaryaṃ; saṃgho bhinnaḥ, idaṃ dvitīyam; utpalavarṇā jīvitād vyaparopitā, idaṃ tṛtīyaṃ; na ca sarvajñatvam avāptaṃ; na cānyā kācit kāryasiddhir avāptā; nānyatredānīṃ narakeṣūpapattavyam it viditvā kare kaplaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ
yāvat pūraṇas taṃ pradeśam anuprāptaḥ; sa kathayati: devadatta kim (A 517a) arthaṃ kare kapolaṃ datvā cintāparas tiṣṭhasīti; sa kathayati: katham ahaṃ na cintāparas tiṣṭhāmi; yena mayā dveṣāveśād bhagavato bahuśaḥ parākrāntaṃ; trīṇi cānantaryakarmāṇi kṛtāni; ciram avīcau mahānarake vastavyaṃ bhaviṣyatīti; sa kathayati: jñātaṃ mayā tvam ekaḥ śākyānāṃ paṇḍita iti; tvam api mūrkhaḥ; kutaḥ paralokaḥ syāt tvayā īdṛśaṃ karma kṛtam iti vayam api tvadarthaṃ cintāparas tiṣṭhema; tataḥ tatpratyayanārthaṃ ca tena tasya purastāt kuṇḍikā bhagnā; sadevas (SBV II 257) tāval lokaḥ etāṃ pratisandadhātu; sarvathā mā kāhalo bhava; (MSV IV 230) nāsty atra kartā vā kārako vā; api tu gaccha kapilavastunagaraṃ; gatvā rājyaṃ kāraya; vayaṃ tavāgre śrāvakā bhaviṣyāma iti; tatra devadatta āryāpavādikāṃ mithyādṛṣṭiṃ pratilabdhavān yayā sarveṇa sarvaṃ kuśalamūlāni samucchinnāni
______________________________________________________________
The Buddha blames Devadatta
tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: samucchinnāni bhikṣavo devadattena kuśalamūlāni; yāvac cāhaṃ bhikṣavo devadattasya śuklaṃ dharmam adrākṣam, na tāvan mayā devadatto vyākṛtā ity api devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsya iti; tadyathā grāmasya vā nigamasya vā nātidūre gūthoḍīraṃ syād ūrdhvaṃ sādhikapauruṣyaṃ; tatra kaścid eva puruṣaḥ saśiraḥpāṇipādo magnaḥ syāt; tatra kaścid eva puruṣa upapadyeta dīrgharātram arthakāmo hitakāmaḥ sukhakāmaḥ sparśakāmo yogakṣemakāmaḥ; sa taṃ gūthoḍīraṃ sāmantakenānuparivāryāgacched apy eva labheyāsya puruṣasya kaṃcid eva pradeśaṃ gūthenāmrakṣitaṃ yatrainaṃ gṛhītvoddhareyam iti; sa tatra sāmantakenānuparivāryāgacchan na labhate tasya puruṣasya kaṃcid eva pradeśaṃ gūthenāmrakṣitam antataḥ pāṇitalamātram api yatrainaṃ gṛhītvoddhared; evam eva yāvac cāhaṃ bhikṣavo devadattasya śuklaṃ dharmam adrākṣaṃ na tāvan mayā devadatto vyākṛta ity api devadatta āpāyiko (MSV IV 231) nairayikaḥ kalpastho 'cikitsya iti; yataś cāhaṃ devadattasya śuklaṃ dharmaṃ nādrākṣam antato vālāgrakoṭīmātram api tato mayā devadatto vyākṛta ity api devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsya iti; tribhir bhikṣavaḥ asaddharmaiḥ samanvāgato devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsyaḥ; katamais tribhiḥ? 1) pūrvam eva bhikṣavo pāpeccho 'bhūt pāpikayā icchayā vaśagataḥ; yad devadattaḥ pūrvam eva pāpeccho 'bhūt pāpikayā icchayā vaśagato (SBV II 258) 'nena prathamenāsaddharmeṇa samanvāgato devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsyaḥ; 2) punar aparaṃ bhikṣavaḥ devadattaḥ pāpamitro 'bhūt pāpasahāyaḥ pāpasaṃparkaḥ; yad devadattaḥ pūrvam eva pāpamitro 'bhūt pāpasahāyaḥ pāpasaṃparko 'nena dvitīyenāsaddharmeṇa samanvāgato devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsyaḥ; 3) punar aparaṃ devadatto 'lpamātrāvaramātrakeṇa viśeṣādhigamenāntarā viṣādam (A 517b) āpannaḥ saty uttare karaṇīye; yad devadatta alpamātrāvaramātrakeṇa viśeṣādhigamenāntarā viṣādam āpannaḥ saty uttare karaṇīye; anena tṛtīyenāsaddharmeṇa samanvāgato devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsyaḥ
mā jātu kaścil loke 'smin pāpeccha upapadyatām /
tad anenaiva jānīdhvaṃ pāpecchānāṃ hi yā gatiḥ //
paṇḍito 'pi samākhyāto bhāvitātmā hi saṃmataḥ /
śrīyā ca dedīpyamāno devadatta iti viśrutaḥ //
sa vai pramādam anuyujyāsādyeha tathāgatam /
vyākṛtas tu sa kalpasthaḥ saṃbuddhena prajānatā // (MSV IV 232)
kadaryaḥ pāpasaṃkalpo mithyādṛṣṭir anādaraḥ /
avīcinarakaṃ prāptaś caturdvāraṃ hi yaṃ viduḥ //
adrugdhasya hi yo druhyet karma pāpam akurvataḥ /
tam eva pāpaṃ spṛśati loke 'smiṃś ca paratra ca //
samudraṃ viṣakumbhena yo dūṣayitum utsahet /
na sa tena vidūṣyeta bhīṣmo hi sa mahodadhiḥ //
evam eva tathāgataṃ yo vādenopahiṃsati / (SBV II 259)
samyagdarśī śāntacitto vādo yasmin na rohati //
tādṛg mitraṃ prakurvīta taṃ vai seveta paṇḍitaḥ /
tādṛśaṃ sevamānasya śreyaḥ syān na tu pāpakam //
<idam avocad bhagavān: āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan>
______________________________________________________________
The new rules of Devadatta
tato devadatta āryāpavādikāṃ mithyādṛṣṭiṃ pratilabhya samucchinnakuśalamūlo nāsti paraloka iti niścayaṃ labdhvā paṃcabhiḥ padaiḥ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati; śramaṇo gautamo dadhikṣīraṃ (MSV IV 233) paribhuṅkte; asmābhir adyāgreṇa na paribhoktavyaṃ; yatkāraṇam; atonidānaṃ vatsakāḥ klāmyanti; śramaṇo gautamo māṃśaṃ paribhuṅkte; asmābhir na paribhoktavyaṃ; yatkāraṇaṃ; atonidānaṃ prānino ghātyante; śramaṇo gautamo lavaṇaṃ paribhuṅkte; asmābhir na paribhoktavyaṃ; reṇusaṃbhūtam iti kṛtvā; śramaṇo gautamaś chinnadaśāni vastrāṇi dhārayati; asmābhir dīrghadaśāni vastrāṇi dhārayitavyāni; yatkāraṇaṃ; atonidānaṃ kuvindānāṃ puruṣakāro dhvaṃsyate; śramaṇo gautamo 'raṇye prativasati; asmābhir grāme vastavyaṃ; yatkāraṇam; atonidānaṃ manuṣyānāṃ deyadharmā na paribhujyanta iti
antaroddānam
kṣīraṃ māṃsaṃ ca lavaṇaṃ vastram āraṇyakena ca //
______________________________________________________________
Devadatta is thrown into a pond
yāvad bhagavān janapadacārikāṃ caran śrāvastīm anuprāptaḥ; devadattaḥ saṃlakṣayati: bahuśo mayā śramaṇasya gautamasyāpakṛtaṃ; na ca śaktaḥ śramaṇaṃ gautamaṃ praghātayituṃ; gacchāmi dārāpamardam asya karomīty; sa kapilavastuṃ gataḥ; tena tatra gatvā yaśodharāyāḥ saṃdiṣṭaṃ: śramaṇo gautamaḥ pravrajitaḥ; ahaṃ tvadartham āgataḥ; sā tvaṃ mayā sārdhaṃ paricārayeti; tayā gopikāyā (SBV II 260) samākhyātaṃ; sā kathayati: tvam evaṃ saṃdiśa: bodhisatvo 'smākaṃ hastagrahaṇaṃ sahate; yadi tvam api sahase āgaccha; sa nirlajjatayā antaḥpuraṃ praviṣṭaḥ; tena sopānam abhiruhatā gopikā dṛṣṭā; tasyāḥ samanupahāsam anñjalīkartum ārabdhaḥ; sā mahānagnabalā; tayā vāmena (MSV IV 234) pāṇinā tasyāṅgulyo nipīḍitāḥ; śoṇitam āgataṃ; tatas tayā bodhisatvasya krīḍāpuṣkariṇyāṃ (A 518a) kṣiptaḥ; tena patalā nādo muktaḥ; śrutvā śākyāḥ pradhāvitāḥ: devadatto bodhisatvasyāntaḥ puraṃ praviśya dārāpamardaṃ karotīti; tair asau krīḍāpuṣkariṇyāṃ patito dṛṣṭaḥ; te samjalpaṃ kartum ārabdhāḥ; praghātayāma etam iti; bhūyaḥ kathayanti: asya hatasya hanyate; vyākṛta evāyaṃ bhagavatā ity api devadatta āpāyiko nairayikaḥ kalpastho 'cikitsyaḥ; taiḥ utsṛṣṭaḥ; trasacchidreṇa niṣpalāyitaḥ; tasya vastraṃ pāṭitaṃ dvikhaṇḍaṃ jātaṃ; sa saṃlakṣayati: śobhanam; anena kalpena me śrāvakair nivasanaṃ nivāsayitavyam iti
______________________________________________________________
Devadatta fails in his attempts to become King of the Śākyas, fills underneath his nails with a deadly poison, intending to scratch the Buddha's feet, dies and falls into hell
so 'pareṇa samayena śākyān samnipātya kathayati: māṃ rājye pratiṣṭhāpayateti; te kathayanti: bodhisatvasyātrāntaḥpuram avatiṣṭate; tvaṃ tāvat svīkuru; tataḥ paścād rājyaṃ kārayiṣyasīti; evam ukto devadattaḥ śākyebhyo vigataśaṃko harmyatalam avarūḍhaḥ; yaśodharāyāḥ sakāśam upasaṃkramyāñjaliṃ kṛtvā kathayati: niyojye 'haṃ tava; prasādaṃ kuru mamāgramahiṣī; kapilavastuni rājyaṃ kārayāmīti; yaśodharā praskandibalini; tadā śrīparyaṅkād utthāyobhayor hastayor gṛhītvā jānubhyāṃ pātitaḥ; tasya hastayoḥ rudhiraṃ syanditum ārabdhaṃ; (SBV II 261) sa duḥkhavedanābhyāhato yaśodharayābhihitaḥ: nirapatrapas tvaṃ mūrkhaś ca; yas tvaṃ mama hastagrahaṇam api na śaktaḥ soḍhuṃ sa māṃ prārthayase; cakravartī (MSV IV 235) vāsmākaṃ bhartā syād bodhisatvo veti; tatas tayāvamānito 'ntaḥpurān nirgataḥ; śākyair ukto gaccha bhagavantaṃ kṣamaya; yadi te bhagavān kṣamati paścād rājyaṃ kārayiṣyasīti; sa vatsanābhasya paramatīkṣṇasya viṣasya nakhān pūrayitvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; yadi me śramaṇaḥ gautamaḥ kṣamiṣyatīti evaṃ kuśalaṃ; nocet kṣamiṣyati tatraivāsya pādayor nipatito nakhaviṣapūrṇau pādau kariṣyāmīti viditvā bhagavataḥ pādayor nipatya bhagavantam idam avocat: kṣamasva bhagavann iti; bhagavān saṃlakṣayati: kīdṛśena cittenāyaṃ mām upasaṃkrānta iti; paśyati vadhacittena; tato bhagavān pādatalād yāvaj jānumaṇḍalam upādāya sphaṭikamayau pādau nirmāya tūṣṇīm avasthitaḥ; sa bhagavataḥ pādau nakhair veddhum ārabdhaḥ; tasya nakhā bhagnāḥ; sa prativibhinnaḥ kathayati: tvāṃ śaraṇaṃ gacchāmi; yasmād uktaṃ tvayā: ye buddhaṃ śaraṇaṃ gacchanti na te gacchanti durgatim iti; yadi durgatiṃ gamiṣyāmi idaṃ te mṛṣā iti; abhydīrṇaparipūrṇāni hi karmāṇi śarīrasya patanaṃ nāpekṣante; sa jīvann evāvīcikābhir jvālābhir āliṅgito vikroṣṭum ārabdho dahye ānanda dahye ānandeti; athāyuṣmān ānandaḥ kāruṇiko maitryātmakaḥ svajanavatsalaḥ; sa kathayati: ehi devadatta tathāgatam arhantaṃ buddhaṃ śaraṇaṃ gaccheti; tena duḥkhavedanābhibhūtena (MSV IV 236) pratyakṣakarmaphaladarśinā āśayataḥ cittaḥ utpāditaṃ; vāg bhāṣitā: eṣo 'ham asthito 'pi buddhaṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmīty uktvā (A 518b) svaśarīreṇāvīcau mahānarakau patitaḥ (SBV II 262)
______________________________________________________________
The Buddha foretells that, on the expiration of a kalpa, Devadatta will become a Pratyekabuddha, Asthimān by name
tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: pratisaṃhṛtāni bhikṣavo devadattena kuśalamūlāni; kalpam avīcau mahānarake sthitvā pratyekaṃ bodhiṃ sākṣātkariṣyati; asthimān nāma pratyekabuddho bhaviṣyati; so 'bhisaṃbuddhamātraḥ piṇḍapātam ekānte sthāpayitvā hastau nirmardayan samanvāhariṣyati: kimartham ahaṃ dīrghakālaṃ saṃsāre saṃsṛtaḥ? iti; smanvāharan jñāsyati: janmani janmani mayā bhagavataḥ parākrāntaṃ bodhisatvabhūtasyāpi sarvajñeyavaśitāprāptasyāpi, tac ca lābhasatkārahetor iti; sa tam apy ekapiṇḍapātam aparibhujyoparivihāyasam abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyatīti
______________________________________________________________
Śāriputra and Maudgalyāyana descend to hell to visit and comfort Devadatta
ācaritaṃ śāriputramaudgalyāyanoḥ kālena kālaṃ narakacārikāṃ caritum; athāyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocad: āyuṣman mahāmaudgalyāyana bhagavatā devadattaḥ pratyekabodhau vyākṛtaḥ; ehy āvām avīciṃ mahānarakaṃ gatvā devadattam āśvāsayāva iti; athāyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau (MSV IV 237) avīciṃ mahānarakaṃ gatau; tatrāyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: samanvāhara āyuṣman mahāmaudgalyāyana nārakān satvān iti; āyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte musalamātrābhir dhārābhir varṣitum ārabdhaḥ; tad udakam avīcikābhir jvālābhir antarāt paryādīyate; evam īṣāmātrābhir akṣamātrābhir dhārābhir varṣitum ārabdhaḥ; tad apy udakam antarāt paryādīyate; tata āyuṣmān śāriputra (SBV II 263) ādhimokṣikaṃ samādhiṃ samāpannaḥ; sarvaṃ tan narakam udakena plāvitam; āyuṣmatā mahāmaudgalyayenoktaṃ: yo devadattaḥ sa āgacchatv iti; anekni devadattasahasrāṇy āgatāni; āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ kathayati: yo bhagavato bhrātā devadattaḥ sa āgacchatv iti; atha devadatto yenāyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramyāyuṣmatoḥ śāriputramahāmaudgalyāyanayoḥ pādau nipatitaḥ; tābhyām uktaḥ: asti te kaccit kāraṇānāṃ viśeṣa? iti; sa kathayati: yā tāvad āvīcikaiḥ satvaiḥ sādhāraṇatā sthitā sā evāstu mama; yāḥ prātipaudgalikā vartante tāḥ śṛṇu: (MSV IV 238) ayasmayāḥ parvatā āgacchanti, ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvalībhūtāḥ; te māṃ tilavat peṣayanti; ubhayato dantakaiḥ krakacair aṅgapratyaṅgāni pāṭyante; ayasmayair mudgarair ādīptaiḥ pradīptaiḥ saṃprajvalitair ekajvālībhūtair muhur muhuḥ śiraś cūrṇyate; caturdiśaṃ hastina āgacchanti; te māṃ piṣṭavat peṣayanti iti
āyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau kathayataḥ: yas tvaṃ devadatta kathayasi: ayasmayāḥ parvatā āgacchanti ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvalībhūtāḥ; te māṃ tilavat peṣayantīti; tathā hi tvayā bhagavato vadhāya gṛdhrakūṭaparvatāc chilā kṣiptā tasyaitat karmaṇaḥ phalam
yat kathayasi: ubhayatodantakaiḥ krakacair ādīptaiḥ pradīptaiḥ saṃprajvalitair ekajvālībhūtair aṅgapratyaṅgāni pāṭyante iti; tathā hi tvayā bhagavataḥ śrāvakasaṃgho bhinnaḥ; tasyaitat karmaṇaḥ phalam
yat kathayasi: ayasmayair mudgarair ādīptaiḥ pradīptaiḥ saṃprajvalitair ekajvālībhūtair muhur muhuḥ śiraś cūrṇyate; tathā hi tvayā utpalavarṇā bhikṣuṇī arhantī khaṭaprahāreṇa praghātitā; tasyaitat karmaṇaḥ phalam
yat kathayasi: caturdiśaṃ hastina āgacchanti; te māṃ piṣṭavat peṣayanti iti; tathā hi tvayā bhagavato vadhāya dhanapālako hastināga utsṛṣṭaḥ; tasyaitat karmaṇaḥ phalam
api tu vyākṛtas tvaṃ bhagavatā: kim iti bhadanta śāriputra? pratisaṃhṛtāni bhikṣavo devadattena kuśalamūlāni; kalpam avīcau (MSV IV 239) mahānarake sthitvāsthimān pratyekabuddho bhaviṣyatīti; sa kathayati (SBV II 264) bhadanta śāriputra yady evam utsahe aham ekapārśvenāvīcau mahānarake sthātum iti
______________________________________________________________
Śāriputra and Maudgalyāyana visit in hell followers of Devadatta, Kokālika, etc., and Pūraṇa Kāśyapa
athāyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau yena kokālikaprabhṛtyayas tenopasaṃkrāntau; yāvat kokālikasya hi jihvā halaśatena dhāryate; brahmaṇā sabhāṃpatinā kokālika ucyate; kokālikābhiprasādya śāriputramaudgalyāyanayor bhikṣvor antike cittaṃ peśalayoḥ sabrahmacāribhir vatsalayor iti; evam ukto kokālika āyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau dṛṣṭvā kathayati: ihāpy etau pāpecchāv āgatāv iti; vākpravyāharaṇakālasamanantaram eva kokālikasya halasahareṇa jihvā pāṭayitum ārabdhā; athāyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanāv akaraṇīyā hy ete iti viditvā prakrāntau; yena pūrānaḥ kāśyapas tenopasaṃkrāntau
atha pūraṇaḥ kāśyapa āyuṣmantoḥ śāriputramahāmaudgalyāyanayoḥ pādayor nipatya kathayati: ārya śāriputra mayā mithyādharmadeśanayā mahājanakāyo vipralabdhaḥ; tasya me karmaṇo vipākena jihvāyāṃ paṃca halaśatāni vahanti; yathā yathā ca śrāvakā stūpakārān kurvanti tathā tathā tīvrataravedanāṃ vedayāmi; tad arhasi madīyām avasthāṃ teṣāṃ nivedya nivārayituṃ: mā tasya stūpakāraṃ kariṣyatheti; tatheti pratijñāya āyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau narakacārikāṃ (MSV IV 240) caritvā ṛddhyā jambūdvīpam anuprāptā; tābhyāṃ bhagavato bhikṣūṇāṃ janakāsya devadattakokālikapūraṇaprabhṛtīnāṃ narakopapannānām avasthā vistareṇa samākhyātā
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadatto bhagavato vacanam avacanīkṛtyāvīcau mahānarake (A 519b) patita iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathā atīte 'py adhvani eṣa mama vacanam avacanīkṛtya anayena vyasanam āpannaḥ; tac chrūyatām (SBV II 265)
______________________________________________________________
The story of the bull and the ass
(concerning a previous life of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'niyatarāśyavasthito bodhisatvo goṣūpapanno vṛṣo babhūva; sa rātrau nagarān nirgamya rājakīye māṣakṣetre carati; divā nagare tiṣṭhati; yāvat tasya sakāśaṃ gardabhaḥ upasamkramya kathayati: mātula tvaṃ upacitatvamāṃsaśoṇitaḥ; na cāhaṃ tvāṃ paśyāmi kadācic carantam iti; sa kathayati: bhagineyāhaṃ rātrau rājakīye māṣakṣetre carāmīti; sa kathayati: aham api mātula tvayā sārdhaṃ carāmīti; sa kathayati: bhāgineya tvaṃ vācāṭo manarthaṃ kariṣyasīti; sa kathayati: mātula gachāmi na kariṣyāmīti; tau vāṭaṃ bhaṅktvā rājakīye māṣakṣetre nipatitau; gardabhas tāvat tūṣṇīm avasthito yāvad āśito jātaḥ; tataḥ kathayati: mātula gāyāmi tāvad; vṛṣaḥ kathayati: tiṣṭha tāvan uhūrtaṃ yāvad ahaṃ nirgacchāmīti; paścād yatheṣṭaṃ kariṣyasi; ity uktvā niṣpalāyitaḥ; gardabho vāśitum ārabdhaḥ; rājapuruṣaiḥ (MSV IV 241) śrutvā gṛhītaḥ: bhavantaḥ anena gardabhena sarvam idaṃ rājakīyaṃ māṣakṣetraṃ bhakṣitaṃ; nigraham asya kurma iti; taiḥ karṇau cchitvā ulūkhalaṃ ca grīvāyāṃ baddhvā muktaḥ; itaś cāmutaś ca paribhraman vṛṣeṇa dṛṣṭaḥ; sa taṃ gāthayā pratyabhāṣata
sādhu gītaṃ suṣṭhu gītaṃ prāptaṃ gītasya tat phalam /
yato 'si tava gītena jātaḥ karṇavihīnakaḥ //
evaṃ hi tasya bhavati yo vācaṃ ca na rakṣati /
bhramedānīṃ karṇahīnaḥ ulūkhalavibhūṣitaḥ // iti /
so 'pi gāthayā pratyabhāṣata
tūṣṇīṃ bhava khaṇḍadanta tūṣṇīṃ bhava jaradgava /
tvām apy atra gaveṣanto daṇḍahastās trayo janāḥ // iti /
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau vṛṣaḥ aham eva sa tena kālena tena samayena; yo 'sau gardabha eṣa eva sa devadattas tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa mama vacanam avacanīkṛtyānayena (SBV II 266) vyasanam āpannaḥ; punar api yathaiva mama vacanam avacanīkṛtyānena vyasanam āpannas tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the bull and the jackal
(concerning a previous life of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tasya valīvardo lakṣaṇasaṃpannaḥ; tenāsau śramaṇabrāhmaṇān svajanān anāthakṛpaṇavanīpakān bhojayitvā yatheṣṭapracārī utsṛṣṭaḥ; so 'pareṇa samayena itaś cāmutaś ca paribhraman kaluṣe magno 'vasthitaḥ; tena sūryāstaṃgamanakālasamaye śrutaṃ; samanveṣamāṇas tasya sakāśaṃ (MSV IV 242) gataḥ; sa saṃlakṣayati: na śaknomi aham adhunā samuddhartuṃ; śvaḥ prabhāte samuddhariṣyāmīti; vṛṣaḥ kathayati: mama purastāt pāśaṃ sthāpayitvā gaccha; yadi śṛgāla āgamiṣyati tasyāhaṃ śṛṅge pāśaṃ kṣepsyāmīti; sa tasya (A 520a) purastāt pāśaṃ kṣiptvā prakrāntaḥ; yāvad rātrau śṛgāla āgataḥ; sa kathayati: ko 'yaṃ bisāny utkhanati puṇḍarīkāni ceti; vṛṣaḥ kathayati: ahaṃ nimagnas tiṣṭhāmīti; śṛgālaḥ saṃlakṣayati: bhakṣyo me pratyupasthita iti; sa tam abhidravitum ārabdhaḥ; vṛṣaḥ kathayati: gaccha tvam asmāt pradeśān mā anayena vyasanam āpatsyasa iti; tathāpy asau nivāryamāno 'bhidravaty eva; sa vṛṣo gāthāṃ bhāṣate
nāhaṃ bisāny utkhanāmi puṇḍarīkāni nāpy aham /
saced bhakṣitukāmo