Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 6 / 11 (50.000 ký tự/trang)
ḥ iti viditvā tūṣṇīm avasthitaḥ; gṛhapatiḥ kathayati: bhoḥ puruṣa kṣūṇas tvaṃ; yadi tvayā śatam api vāṅ niścāritābhaviṣyat, mayāpi tava mukhaṃ suvarṇasya pūritam abhaviṣyat iti; tataḥ potalakena gṛhapatinā tasya puruṣasya trīn vārān suvarṇena mukhaṃ (A 472b) pūritaṃ; koṣṭhāgārikasya ca sandiṣṭaṃ dārakasyāvalehikāmūlyaṃ viṃśatihiraṇyakoṭīr dehi iti
potalako gṛhapatiḥ prītamanāḥ rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ deva putro me jātaḥ iti; rājā kathayati: śobhanam eva; dadāmy (SBV II 135) ahaṃ tasya campāyāṃ sādhāraṇaṃ saptahastikaṃ dānīyam iti; potalako gṛhapatiḥ rājānaṃ bimbisāram avalokya campām āgataḥ; tato gṛhapater jñātayaḥ trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān jātasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpayanti kiṃ bhavatu dārakasya nāma iti; anye kathayanti: ayaṃ dārakaḥ śravaṇanakṣatre jātaḥ; pitrā cāsya janmani viṃśatihiraṇyakoṭyaḥ avalehikāmūlyaṃ dattaḥ; tasmād bhavatu dārakasya śroṇaḥ koṭīviṃśa iti nāma; tasya śroṇaḥ koṭīviṃśa iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; śroṇaḥ koṭīviṃśo dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattaḥ; dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyāṃ; so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam; sa yadā mahān saṃvṛttas tadā lipyām upanyastaḥ saṅkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāṃ; uddhāre nyāse nikṣepe vastuparīkṣāyāṃ vastraparīkṣāyāṃ ratnaparīkṣāyāṃ dāruparīkṣāyāṃ hastiparīkṣāyāṃ aśvaparīkṣāyāṃ kumāraparīkṣāyāṃ kumārikāparīkṣāyāṃ; so 'ṣṭāsu parīkṣāsu udghāṭako vācakaḥ paṇḍitaḥ paṭupracāraḥ saṃvṛttaḥ; tasya puṇyamaheśākhyatāṃ śrutvā samānakulīnair bahubhir dārikā dattāḥ; tasya pitrā trīṇi vāsagṛhāṇi māpitāni haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikaṃ; trīṇi udyānāni māpitāni haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikaṃ; trīṇi antaḥpurāṇi vyavasthāpitāni jyaiṣṭhaṃ madhyaṃ kanīyasaṃ; sa upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati; tasya dine dine paṃcaśatikāḥ pāko bhojanārthaṃ sādhyate
______________________________________________________________
Ajātaśatru, impelled by Devadatta, seeks to take his father King Bimbisāra's life but fails in the attempt
devadattena ajātaśatruḥ kumāro viprasthāpyate: kumāra sarveṣāṃ rājñāṃ yadā śirasi palitaṃ jātaṃ bhavati, tadā jyeṣṭhaṃ kumāraṃ (SBV II 136) rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpya pravrajanti; bhavataḥ pituḥ keśās tṛtīyaṃ varṇāntaraṃ gatāḥ; tathāpi kāmeṣv adhyavasita eva nopaśamaṃ gacchati iti; ajātaśatruḥ kathayati: kim asya karomi iti; devadattaḥ kathayati parākramasva iti; kāmārthināṃ nāstikiṃcid akaraṇīyaṃ; yāvad rājā bimbisāro bhagavato ghṛtapītasya maṇḍaṃ pātukāmasya maṇḍam adhiṣṭhāya veṇuvanaṃ saṃprasthitaḥ; ajātaśatruṇā dṛṣṭaḥ; tena kanakaḥ kṣiptaḥ; rājā śabde kṛtāvī, tena tasya maṇḍasthālī bhagnā; rājā tata eva pratinivṛttaḥ
______________________________________________________________
The Buddha, desiring to convert Śroṇakoṭīviṃśa, sends Maudgalyāyana to him, who appears to him in the orb of the sun, and talks to him of the Buddha
atrāntare nāsti kiṃcid buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātaṃ; tatra (A 473a) bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: vinipātito maudgalyāyana ajātaśatruṇā akalyāṇamitropagūḍhena tathāgatasya piṇḍapātaḥ; gaccha campāyāṃ potalakaputrasya sakāśāt piṇḍapātam ādāya iti; evaṃ bhadantety āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavataḥ pratiśrutya tadrūpaṃ samādhiṃ samāpannaḥ yathā samāhite citte rājagṛhe 'ntarhitaś campāyāṃ pratyaṣṭhāt; śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ ādityabhaktaḥ; sa dine dine kālyam evotthāya ādityaṃ namasyati; āyuṣmān mahāmaudgalyayānaḥ ṛddhyā ādityamaṇḍalaṃ bhitvā avatīrṇaḥ; atha śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ dṛṣṭvā paraṃ vismayam āpannaḥ: pratyakṣam evāham ādityaṃ svena rūpeṇa paśyāmi iti; dṛṣṭvā ca punar gāthāṃ bhāṣate
bhitvā raviṃ kṣititalābhimukhaṃ ka eṣa
saṃpraty upaiti bhavanaṃ samaśīghra eva /
syāt kiṃ nv ayaṃ dinakaro dhanadaḥ śaśāṅkaḥ
śakro 'tha vā surapatiḥ sahasāvatīrṇaḥ // iti
āyuṣmān api mahāmaudgalyāyanas tasya cetasā cittam ājñāya gāthāṃ bhāṣate (SBV II 137)
nāhaṃ dīptasahasraraśmikiraṇas sūryo na tārādhipaḥ
nāhaṃ vaiśravaṇo cāsmi bhagavān nāsmīśvaras suvrataḥ /
putraṃ mām avagaccha śāntamanaso buddhasya dīptaujasaḥ
bhaikṣārthaṃ tu tavāham abhyupagataḥ piṇḍena kāryaṃ punaḥ // iti
śroṇaḥ kathayati: kiṃ bhavān muniḥ? sa gāthāṃ bhāṣate
meruṃ prāpya yathā hi kāṃcanagiriṃ syāt sarṣapo 'bhyāgataḥ
sūryaṃ prāpya yathā bhavec ca tulitaḥ khadyotajantuḥ kṣitau /
ratnāḍhyaṃ ca sametya sāgaram iha syād goṣpadaṃ saṃsṛtam
buddhaṃ prāpya tathā narottamaguruṃ māṃ viddhi śāstātmajam // iti
śroṇaḥ kathayati
anenaivānumānena vayaṃ hi tava nāyakam /
suvyaktam avagacchāmo yathāsti sumahātapāḥ //
ājñāpaya kim āgamanaprayojanam iti; sa kathayati: bhagavataḥ piṇḍapātam anuprayaccha; ko 'sau bhagavān? asti gṛhapatiputra śramaṇo gautamaḥ śākyaputraḥ śākyakulāt keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; so 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisambuddhaḥ; sa eṣa gṛhapatiputra buddho nāma; tasya buddha ity aśrutapūrvaṃ ghoṣaṃ śrutvā saromakūpāṇy āhṛṣṭāṇi; tenābhiprasannena sa eva paṃcaśatikaḥ pākaḥ āyuṣmate mahāmaudgalyāyanāya pratipāditaḥ
______________________________________________________________
Śroṇakoṭīviṃśa fills his bowl with food of extraordinary fragrance, which Mahāmaudgalyāyana carries back to the Buddha
athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tasyāntikāt piṇḍapātam ādāya tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte campāyām antarhito rājagṛhe pratyaṣṭhād venuvane kalandakanivāpe; tena bhagavataḥ piṇḍapāta upanāmitaḥ; bhagavān bhoktum ārabdhaḥ; rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ dvitīyaṃ sthālipākam ādāya bhagavatsakāśam upasaṃkrāmati; yāvat paśyati sarvaṃ veṇuvanaṃ nānāvidhena (SBV II 138) (A 473b) surabhiṇā āhāragandhena sphuṭaṃ; sa saṃlakṣayati nūnaṃ śakreṇa devendreṇa anyābhir devatābhir bhagavataḥ piṇḍapātaḥ upanītaḥ; yathedaṃ veṇuvanaṃ nānāvidhena surabhiṇā āhāragandhena sphuṭam; iti viditvā bhagavantam idam avocat: kiṃ bhadanta śakreṇa devendreṇa anyābhir devatābhir bhagavataḥ piṇḍapāta upanītaḥ? yena veṇuvanaṃ nānāvidhena surabhiṇā āhāragandhena sphuṭam iti; bhagavān āha: na mahārāja śakreṇa devendreṇa nāpy anyābhir devatābhir upanītaḥ; api tu tavaiva vijite campāyāṃ potalakaputrasya dine dine paṃcaśatikaḥ sthālīpākaḥ sādhyate; tato maudgalyāyanena bhikṣuṇā ānitaḥ iti; tasya bhagavān varṇaṃ bhāṣitum ārabdhaḥ iti śrutvāpi tasya darśanakāmatā utpannā; bhagavāṃs tasya cetasā cittam ājñāya kathayati: mahārāja puṇyamaheśākhyas sa satvaḥ; mā tasya ājñāṃ dāsyasi; mā te puṇyaparikṣayo bhaviṣyati; api tu mahārāja paribhuṅkṣva pātraśeṣaṃ; sa kathayati: aham asmi bhadanta rājā; bhadanta kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ; na mayā kasyacit pātraśeṣaṃ paribhuktapūrvaṃ; kiṃtu bhagavān dharmatayā pitā bhavati; yadi bhagavān ājñāpayati <tarhi paribhuṃje iti> paribhoktum ārabdhaḥ; bhagavān āha: asti mahārāja tvayā kadācid evaṃrūpam annapānaṃ paribhuktapūrvaṃ? rājā kathayati: ayaṃ bhadanta rājakule vṛddho, rājā ca saṃvṛttaḥ nābhijānāty evaṃrūpam annapānam āsvāditapūrvaṃ; puṇyamaheśākhyo mahārāja sa satvaḥ ya īdṛśam annapānaṃ paribhuṅkte
______________________________________________________________
King Bimbisāra desires to see Śroṇakoṭīviṃśa
atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ; tena amātyānām ājñā dattā: sannāhayantu bhavantaḥ caturaṅgaṃ balakāyaṃ; campāṃ gamiṣyāmi; kasyārthe? potalakaputraṃ draṣṭuṃ; devasyāsau viṣayanivāsī; ihaivāhūyatāṃ; puṇyamaheśākhyo 'sau satvaḥ; na tasya ājñā dātavyā; deva vayaṃ tathā kariṣyāmaḥ, yathā ājñāṃ na dāsyāmaḥ; sa cāgamiṣyati; evaṃ kuruta iti; taiś campāyā lekho 'nupreṣitaḥ; bhavanto nagaraśobhāṃ kuruta; yavasayogāsanaṃ ca samdānayata; rājā āgamiṣyati; iti śrutvā parituṣṭāḥ; bhūyo lekho 'nupreṣitaḥ; bhavanto na rājā āgamiṣyati; api tu kumāra āgacchati it; te santrastāḥ: karkaśaḥ (SBV II 139) kumāraḥ, kadācid āgata anarthaṃ kariṣyati iti; bhuyo likhitaṃ; na rāja āgacchati; nāpi kumāraḥ; api tu yuṣmābhir gaṅgā tathā baddhavyā yathā pratilomā vahati; iti śrutvā campānivāsinaḥ paurās sannipatitāḥ: bhavanto nūnam asmān rājā daṇḍayitukāmaḥ, yenaivaṃ likhati iti tair amātyānām anena arthena lekho 'nupreṣitaḥ; tair vācayitvā punas teṣāṃ yathābhūtaṃ sandiṣṭaṃ: bhavantaḥ eṣa paramārthaḥ; na rājā āgacchati; na kumāraḥ; nāpi gaṅgābandhena kiṃcit prayojanam; api tu devaḥ potalakaputraṃ (A 474a) draṣṭukāmaḥ; tair avacarakaḥ puruṣaḥ preṣitaḥ; tenāpy evam eva samākhyātaṃ; tatas te saṃbhūya potalakasya gṛhapateḥ sakāśaṃ gatāḥ; gṛhapate devaḥ śroṇaṃ koṭiviṃśaṃ draṣṭukāmaḥ; preṣaya amātyair asmākaṃ yathābhūtaṃ sandiṣṭam; avacarakapuruṣeṇapi sa evārthaḥ samākhyātaḥ iti; sa kathayati: bhavanto na preṣayāmi; yo mama bhāgas taṃ suvarṇapiṇḍair api badhnīyām iti; te kathayanti: gṛhapate yady apy evaṃ tathāpi paścimā janatā anukampitavyā iti; sa kathayati: bhavanto yady evaṃ samayataḥ anujānāmi; yadi yuṣmākam api putrāḥ śroṇena sārdhaṃ gacchati iti; te kathayanti: gṛhapate evaṃ bhavatu; gacchantu bhavantaḥ
______________________________________________________________
Śroṇakoṭīviṃśa goes to Rājagṛha to visit Bimbisāra
atha potalako gṛhapatir yena śroṇakoṭīviṃśas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya śroṇaṃ koṭīviṃśam idam avocat: putra imepaura evaṃ kathayanti iti; sa kathayati: tāta yady evaṃ gacchāmi iti; putra nūnaṃ sa rājā tava pādayoḥ suvarṇavarṇāni romāṇi draṣṭukāmaḥ; na tvayā tasya pādau utkṣipya darśayitavyau; rājāna asthānaprakopinaḥ; mā te anarthaṃ kariṣyanti; ayaṃ muktāhāraḥ; etaṃ rājñaḥ pādayoḥ sthāpayitvā praṇāmaṃ ca kṛtvā tasya purastāt paryaṅkaṃ badhvā niṣīda; tato romāṇi drakṣyati iti; tataḥ potalako gṛhapatiḥ saṃlakṣayati: katareṇa yānena śroṇaṃ preṣayāmi? kiṃ hastiyānena? aśvayānena? rathayānen? uta nauyānena iti; tasyaitad abhavat; nauyānam eṣāṃ varaṃ; nauyānena preṣayāmi iti; tena nadyāṃ gaṅgāyāṃ nausaṅkramo māpitaḥ; tatra vicitram udyānaṃ kāritaṃ nānāpuṣpaphalasaṃpannaṃ haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilādivihaṅganikūjitaṃ; vividhāni vāditrāṇi, naryaś ca nānālaṅkāravibhūṣitāḥ samāropitāḥ; tad anayā vibhūtyā jalamadhyena preṣitaḥ; (SBV II 140) so 'nupūrveṇa rājagṛhasamīpaṃ gataḥ; rājñā bimbisāreṇa śrutaṃ potalakaputraḥ āgacchati iti; tena yāvac ca rājagṛhaṃ, yāvac ca nādī gaṅgā atrāntarāt khātam asyāḥ pūrayitvā tanmadhyena naur ākṛṣṭā; rājagṛhaṃ ca tan nagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitaṃ candanavāripariṣiktaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddham āmuktapaṭṭadāmakalāpam ucchṛtadhvajapatākaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ devānām iva nandanavanodyānaṃ; so 'nayā vibhūtyā rājagṛhaṃ nagaraṃ praveśitaḥ; tato 'sau rājñaḥ siṃhāsanasthasya muktāhāraṃ pādayor datvā, śirasā praṇamya, purastāt paryaṅkaṃ badhvā niṣaṇṇaḥ; rājā tasya pādatalayoḥ suvarṇavarṇāni romāṇi dṛṣṭvā paraṃ vismayam āpannaḥ: aho puṇyamaheśākhyaḥ śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ iti
______________________________________________________________
Śroṇakoṭīviṃśa and King Bimbisāra go together to the Bamboo grove in order to see the Buddha
dṛṣṭvā kathayati: śroṇa dṛṣṭas te bhagavān? no deva; āgaccha gacchāmaḥ; sa pṛcchati deva kiṃ bhagavān yānena gaccchati? āhosvīt pādābhyām? iti; rājā kathayati (A 474b) pravrajito 'sau; kiṃ tasya yānena? iti; sa kathayati: deva yady evam aham api pādābhyām eva gacchāmi iti, pādābhyām eva saṃprasthitaḥ; tasya pauruṣeyair vastrāṇi pṛthivyām āstīrṇāni; sa kathayati: kiṃ bhagavān āstīrṇena gacchati? āhosvis anāstīrṇena? iti; te kathayanti anāstīrṇena iti; sa kathayati: apanyata vastrāṇi; aham apy anāstīrṇena gacchāmi iti; pauruṣeyair vastrāṇi apanītāni; amanuṣyakair āstīrṇāni; sa kathayati: bhavanto yūyaṃ mayā nivāritāḥ? iti; te kathayanti: deva nivāritāḥ; atha kena punar āstīrṇāni? iti; deva puṇyamaheśākhyas tvam; amanuṣyakair āstīrṇāni iti; tenāśayato vāṅ niścāritā apanayantu amanuṣyā vastrāṇi iti; tair apanītāni; tena pṛthivyāṃ pādo nyastaḥ; ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jātaḥ; iyaṃ mahāpṛthivī calati, saṃcalati, saṃpracalati; vyathate saṃvyathate saṃpravyathate; pūrvo digbhāga unnamati, paścima avanamati; paścima unnamati; pūrvo 'vanamati; dakṣiṇa unnamati, uttaro 'vanamati; uttara unnamati, dakṣiṇo 'vanamati; anta unnamati, madhyo 'vanamati; madhya (SBV II 141) unnamati, anto 'vanamati; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: ito bhikṣava ekanavataṃ kalpam upādāya na kadācit potalakaputreṇa anāstīrṇāyāṃ pṛthivyāṃ pādo nyastaḥ; etarhi nyasto dharmagauravataḥ, no tu puṇyaparikṣayāt; tenāyaṃ ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jātaḥ iti
______________________________________________________________
The Buddha converts Śroṇakoṭīviṃśa
atha śroṇaḥ koṭīviṃśo yena bhagavān tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; tato bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñatvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā śroṇena koṭīviṃśena viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; sa dṛṣṭasatya utthāya āsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā, yena bhagavāṃs tena añjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: labheyāhaṃ bhadanta svākhyāte dharmavinaya pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvaṃ careyam ahaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam iti; bhagavān āha: na khalu gṛhaputra tathāgatā vā tathāgataśrāvakā vā ananujñātaṃ kulaputraṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrājayanti upasaṃpādayanti vā; gaccha mātāpitarāv avalokaya iti; rājā kathayati ahaṃ bhadanta prabhuḥ sarvādhikaraṇānām; arthe mamaiva dharmatayā ayaṃ putro bhavati; aham enam anujānāmi; pravrājayatu bhagavān yathāsukham iti; tato bhagavatā ehibhikṣukayā ābhāṣitaḥ ehi bhikṣo cara brahmacaryam iti; tato vāco 'vasānasamanantaram eva muṇḍaḥ saṃvṛttaḥ; saṅghāṭīprāvṛtaḥ; pātrakarakavyagrahastaḥ saptāhāvaropitakeśaśmasruḥ varṣaśatopasaṃpannasya bhikṣor īryāpathenāvasthitaḥ; āha cātra
ehīti coktaḥ sa tathāgatena
muṇḍaś ca saṅghāṭiparītadehaḥ /
sadyaḥ praśāntendriya eva tasthau
nepacchito buddhamanorathena // iti
ṣaḍvargīyās (A 475a) tad avasphaṇḍayitum ārabdhāḥ; ayaṃ tāvan nītapiṇḍakaḥ; ekāntaghaṭake śāsane kiṃ viśeṣam adhigamiṣyati iti (SBV II 142) sa tair avasphaṇḍito yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya āyuṣmantam ānandam idam avocat: kataro bhadanta ānanda bhagavatā ekāntaghaṭakasya bhikṣoḥ yogānukūlas samādhir uktaḥ āyuṣman śroṇa bhagavatoktaṃ caṅkramata avigatasamādhiś cirasthitiko bhaviṣyatīti tena śītavanaṃ śmaśānaṃ gatvā caṅkramo 'dhiṣṭhitaḥ iti; tatrāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ rājagṛhe viharati śītavane śmaśāne yuktaḥ; sātatye naipakye saṃbodhipakṣikeṣu dharmeṣu bhāvanāyogam anuyukto bhavati
______________________________________________________________
Śroṇakoṭīviṃśa gives himself to severe penances. The example of the lute
atha āyuṣmataḥ śroṇakoṭīviṃśasya ekākino rahogatasya pratisaṃlīnasya evaṃ cetasi cetaḥparitarka udapādi; yāvantaḥ khalu bhagavataḥ śrāvakāḥ ārabdhavīryā viharanti; ahaṃ teṣām anyatamaḥ; atha ca punar me nānupādāyāsravebhyaś cittaṃ vimucyate; saṃvidyante ca me jñātiṣu vipulā bhogāḥ; yannv ahaṃ niṣadya kāmāṃś ca paribhuṅjīya; dānāni ca dadyāṃ; puṇyāni ca kuryām iti
atha bhagavān āyuṣmataḥ śroṇasya cetasā cittam ājñāya anyatamaṃ bhikṣum āmantrayate: ehi tvaṃ bhikṣo; yena śroṇaḥ koṭīviṃśas tenopasamkrāma; upasaṃkramya śroṇaṃ koṭīviṃśam evaṃ vada śāstā tvāṃ śroṇa āmantrayate iti; evaṃ bhadantety sa bhikṣur bhagavataḥ pratiśrutya yanāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya āyuṣmantaṃ śroṇaṃ koṭīviṃśam idam avocat: śāstā tvām āyuṣman śroṇa āmantrayate iti; evam āyuṣman ity āyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśas tasya bhikṣoḥ pratiśrutya yena bhagavāṃś tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekāṇte sthitaḥ; āyuṣmantaṃ śroṇaṃ koṭīviṃśaṃ bhagavān idam avocat: na te śroṇa ekākino rahogatasya pratisaṃlīnasya evaṃ cetasi cetaḥparitarka udapādi? yāvantaḥ khalu bhagavataḥ śrāvakāḥ ārabdhavīryā viharanti; ahaṃ teṣām anyatamaḥ; atha ca punar me nānupādāya āsravebhyaḥ cittaṃ vimucyate; saṃvidyante ca me (SBV II 143) jñātiṣu vipulā bhogāḥ; yannv ahaṃ niṣadya kāmāṃś ca paribhuñjīya; dānāni ca dadyāṃ; puṇyāni ca kuryām iti
atha āyuṣmataḥ śroṇasya koṭīviṃśasya etad abhavat: jānāti me bhagavān cetasā cittam; iti viditvā bhītas trastas saṃvignaḥ āhṛṣṭaromakūpo bhagavantam idam avocat: evaṃbhadanta; tena hi śroṇa tvām eva pṛcchāmi; yathā te kṣamate tathainaṃ vyākuru; kiṃ manyase śroṇa? kuśalas tvam abhūḥ pūrvam āgārikaḥ san vīṇāyāṃ tantrīsvane; tathyam ahaṃ bhadanta kuśalo 'bhūvaṃ pūrvam āgārikaḥ san vīṇāyāṃ tantrīsvane: kiṃ manyase śroṇa? yasmin samaye vīṇāyās tantryaḥ atyātatā bhavanti, api nu tasmin samaye (A 475b) vīṇā valgusvarā bhavati? manojñasvarā vā svaravatī vā karmaṇyā vā? no bhadanta; yasmin samaye vīṇāyās tantryaḥ atiślathā bhavanti api nu tasmin samaye vīṇā valgusvarā bhavati? manojñasvarā vā svaravatī vā karmaṇyā vā? no bhadanta; atha punar yasmin samaye vīṇāyās tantryaḥ nātyātatā bhavanti nātiślathāḥ saha guṇeṣu pratiṣṭhāpitāḥ, nanu tasmin samaye vīṇā valgusvarā vā bhavati? manojñasvarā vā svaravatī vā karmaṇyā vā? evaṃ bhadanta; evam eva śroṇa atyārabdhaṃ vīryam atyauddhatyāya saṃvartate; atilīnaṃ cittaṃ kausīdyāya saṃvartate; tasmāt tvaṃ śroṇa samatāṃ pratipadyasva; tena ca mā maṃsthāḥ; tasmiṃś ca pramādaḥ; tasmiṃś ca nimittam udgṛhṇīṣva; anena tvaṃ śroṇa vihāreṇa viharan nacirād eva āsravāṇāṃ kṣayād anāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā, upasaṃpadya pravedayase kṣīṇā me jātiḥ; uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparam asmād bhavaṃ prajānāmi iti
______________________________________________________________
Śroṇakoṭīviṃśa follows the advice of the Buddha, and in a short time becomes an arhat
athāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśo bhagavato bhāṣitam abhinandya anumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ; athāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśo bhagavatā anena vīṇopamena avavādenāvavāditaḥ eko vyapakṛṣṭaḥ apramattaḥ ātāpī prahitātmā vyāhārṣīt; eko vyapakṛṣṭaḥ apramatta ātāpī prahitātmā viharan, yadarthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy (SBV II 144) ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajanti, tad anuttaraṃ brahmacaryaparyavasānaṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā upasaṃpadya pravedayate: kṣīṇā me jātiḥ; uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparam asmād bhavaṃ prajānāmi iti; ājñātavān sa āyuṣmān arhan babhūva suvimuktacittaḥ
athāyuṣmataḥ śroṇāsya koṭīviṃśasya arhatvaprāptasya vimuktiprītisukhasaṃvedinaḥ etad abhavat: ayaṃ me kālo bhagavantaṃ darśanāya upasaṃkramituṃ, paryupasanāya iti; athāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ sāyāhne oratisaṃlayanād vyutthāya yena hagavāṃś tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte nyaṣīdat; ekāntaniṣaṇṇa āyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ bhagavantam idam avocat
______________________________________________________________
The discourse of Śroṇakoṭīviṃśa
yo 'sau bhadanta bhikṣur bhavati arhan kṣīṇāsravaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyaḥ apahṛtabhāraḥ anuprāptasvakāryaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ sa tasmin samaye ṣaṭ sthānāny adhimukto bhavati; naiṣkramyam adhimukto bhavati; trṣṇākṣayam upādānakṣayam asaṃ moṣaṃ ca cetasā adhimukto bhavati; syāt khalu bhadanta ihaikatyasya evaṃ śraddhāmātrakaṃ, bata ayam āyuṣmān niśritya naiṣkramyam adhimukta iti; na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ kṣayād bhadanta rāgasya kṣayād dveṣasya kṣayān mohasya naiṣkramyam adhimukto bhavati; syāt khalu ihaikatyasya evaṃ śīlamātrakaṃ bata ayam āyuṣmān niśritya avyābādhyam adhimukta iti; na khalv evaṃ draṣṭuṃ; kṣayād bhadanta rāgasya kṣayād dveṣasya kṣayān mohasya avyābādhyam adhimukto bhavati; syāt khalu bhadanta ihaikatyasya evaṃ lābhasatkāraślokamātrakaṃ (SBV II 145) bata ayam āyuṣmān parimṛgayamāṇāḥ prāvivekyam adhimukta iti; na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ; kṣayād bhadanta rāgasya kṣayād dveṣasya kṣayān mohasya tṛṣṇākṣayam upādānakṣayam asaṃmoṣaṃ ca cetasā adhimukto bhavati; yo 'sau bhadanta bhikṣur bhavati arhan, kṣīṇāsravaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyaḥ apahṛtabhāraḥ anuprāptasvakāryaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ tasmin samaye imāni ṣaṭ sthānāny adhimukto bhavati; yo 'sau bhadanta bhikṣur bhavati śaikṣa asaṃprāptamānasaḥ sa uttaraṃ yogakṣemaṃ nirvāṇam abhiprārthayamānarūpo bahulaṃ viharati; tasmin samaye śaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati śaikṣaiś cendriyaiḥ; so 'pareṇa samayena āsravāṇāṃ kṣayād anāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtya upasaṃpadya pravedayate; kṣīṇā me jāti, uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparam asmād bhavaṃ prajānāmi iti; sa tasmin samaye aśaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati aśaikṣaiś cendriyaiḥ; tadyathā dahraḥ kumārako bālo mandaḥ uttānaśāyī tasmin samaye dahraiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati dahraiś cendriyaiḥ; so 'pareṇa samayena vṛddher anvayāt, indriyāṇāṃ paripākāt sa tasmin samaye vṛddhaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati vṛddhaiś cendriyaiḥ; evam eva yo 'sau bhikṣur bhavati śaikṣa asaṃprāptamānasaḥ sa uttaraṃ yogakṣemaṃ nirvāṇam abhiprārthayamānarūpo bahulaṃ viharati; sa tasmin samaye śaikṣaiḥ samanvāgato bhavatiṃ śaikṣaiś cendriyaiḥ; so 'pareṇa samayena āsravāṇāṃ kṣayād anāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtva upasaṃpadya pravedayate; kṣīṇā me jāti, uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparam asmād bhavaṃ prajānāmi iti; sa tasmin samaye aśaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati aśaikṣaiś cendriyaiḥ; tasya cet bhṛśāny api cakṣurvijñeyāni rūpāṇi cakṣuṣa ābhāḥ samāgacchanti nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ paryādadate; sthitam evāsya tat cittaṃ bhavati, adhyātmam aviparītaṃ suvimuktaṃ subhāvitaṃ; (SBV II 146) vyayaṃ cāsyānupaśyati; tasya ced bhṛśā api śrotavijñeyāḥ śabdāḥ ghrāṇavijñeyāḥ gandhāḥ jihvāvijñeyā rasāḥ kāyavijñeyāni spraṣṭavyāni manovijñeyā dharmāḥ manasa ābhāḥ samāgacchanti nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvmukti paryādadate; sthitam evāsya tac cittaṃ bhavati; adhyātmam aviparītaṃ suvimuktaṃ subhāvitaṃ; (A 476b) vyayaṃ cāsyānupaśyati; tadyathā nagarasya vā nigamasya vā nātidūre mahāśailaḥ parvataḥ syāt, akhaṇḍaḥ acchidraḥ asuṣiraḥ susaṃvṛttaḥ ekaghanaḥ; tasya cet pūrvasyā diśo bhṛśo vāyuvega āgacchen nainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ paścimāyāṃ diśy upasaṃharet; saced dakṣiṇasyāḥ paścimāyāḥ uttarasyā diśo vāyuvegaḥ āgacchen nainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ dakṣiṇasyāṃ diśy upasaṃharet; yatas tato vā bhṛśo vāyuvega āgacchen nainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ yatas tata upasaṃharet; evam eva tasya bhṛśāny api cakṣurvijñeyāni rūpāṇi cakṣuṣa ābhāḥ samāgacchanti; nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ paryādadate; sthitam evāsya tac cittaṃ bhavati adhyātma aviparītaṃ suvimuktaṃ subhāvitaṃ; vyayaṃ cāsyānupaśyati iti; idam avocad āyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ; idam uktvā arhann athāparam etad uvāca sthaviraḥ
naiṣkramyādhimuktasya avyābadhyaṃ ca cetasaḥ /
prāvivekyādhimuktasya tṛṣṇākṣayaratasya ca //
upādānakṣayādhimuktasya asaṃmoṣaṃ ca cetasaḥ /
jñātvā āyatanotpādaṃ tataś cittaṃ vimucyate //
tato vimuktacittasya śāntacittasya tāyinaḥ /
kṛteṣu karaṇīyeṣu karaṇiyaṃ na vidyate // (SBV II 147)
yathāpi parvataḥ śailo vāyunā na prakampate /
evaṃ rūpāṇi śabdāś ca sparśā gandhā atho rasāḥ //
dharmā iṣṭā aniṣṭaś ca pravepanti tāyinaḥ /
sthitaṃ cittam aneyasya vyayaṃ cāsyānupaśyati // iti
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā śroṇena karma kṛtam yasya karmaṇo vipākena āḍhye mahādhane mahābhoge kule jātaḥ; suvarṇavarṇāni ca romāṇi pādatalayor jātāni; paṃcaśatikaś cāsya dine dine sthālipāka upasthāpyate; ita ekanavataṃ kalpam upādāya na kadācid anāstīrṇe pṛthivīpradeśe pādo nyastaḥ; jātamātreṇa viṃśatihiraṇyakoṭyaḥ avalehikāmūlyaṃ labdhāḥ; bhagavataś ca śāsane praviśya sarvakleśaprahāṇās arhatvaṃ sākṣātkṛtam iti
bhagavān āha: śroṇenaiva bhikṣavaḥ koṭīviṃśena karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; śroṇakoṭīviṃśena karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; api tu (A 477a) upātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca;
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
______________________________________________________________
The story of Vipaśyin
(concerning a previous birth of Śroṇakoṭīviṃśa)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ ekanavate kalpe vipaśyī nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi, vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sa dvāṣaṣṭibhikṣusahasraparivāraḥ janapadacārikāṃ caran bandhumatīrājadhānīm anuprāptaḥ; tena khalu samayena bandhumatyāṃ rājadhānyāṃ saṃbahulā goṣṭhikāḥ prativasanti; taiḥ śrutaṃ vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ dvāṣaṣṭibhikṣusahasraparivāraḥ janapadacārikāṃ caran ihānuprāptaḥ iti; śrutvā ca punaḥ sarve saṃbhūya yena vipaśyī samyaksaṃbuddhas tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ; ekāntaniṣaṇṇān sambahulān goṣṭhikān vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya (SBV II 148) samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm; atha sambahulā goṣṭhikāḥ utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena vipaśyī samyaksaṃbuddhas tenāñjaliṃ praṇamayya vipaśyinaṃ samyaksaṃbuddham idam avocan: adhivāsayatv asmākaṃ bhagavān traimāsīṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ saṃghena iti / adhivāsayati vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ saṃbahulānāṃ goṣṭhikānāṃ tūṣṇīṃbhāvena
atha saṃbahulā goṣṭhikā vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya tūṣṇīṃbhāvena adhivāsanāṃ viditvā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavato pādau śirasā vanditvā uttahāyāsanāt prakrāntaḥ; te saṃsthāgāre sannipatya sañjalpaṃ kartum ārabdhāḥ; katham asmābhir bhavanto bhagavān bhojayitavyaḥ kiṃ saṃbhūya āhosvid ekaikena iti; tatraike kathayati; yadi dine dine saṃbhūya bhojayitavyo 'sau asmākaṃ kṛṣikarmāntāḥ samucchetsyanti; tad yadi bhavatām abhirucitaṃ vāreṇa vāraṃ bhojayāmaḥ iti; te vāreṇa vāraṃ gaṇādhīnaṃ bhojayitum ārabdhāḥ; yathāvibhavataś cātmīyam asyānuprayacchanti; tatraiko brāhmaṇadārako daridraḥ; sa mātuḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ kathayati: amba goṣṭhikaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ, bhagavān vāreṇa vāraṃ bhojayitavyaḥ iti; tad ahaṃ tanuvibhavaḥ; kathaṃ mayā bhojayitavyaḥ iti; sā kathayati: putra yady evam apaścimaṃ divasaṃ gṛhāṇa; tvam iyatā kālena kiṃcit samudānayiṣyasi; gaṇasantakāc ca kiṃcid utsadanadharmakaṃ bhaviṣyati iti; tena paścimo divaso gṛhītaḥ; tatra gaṇasantakād utsadanadharmakaṃ prabhūtām saṃpannaṃ; tenāpi kiṃcit samudānītaṃ; tatas tena (A 477b) layanaṃ kāritaṃ; tad vastrair ācchāditaṃ; koṇeṣu paṃca kārṣāpaṇaśatāni sthāpitāni; ṛkṣacarma cāsya saṃpannaṃ; tad api layanadvāre prajñaptaṃ; tataḥ paṃcaśatikaṃ pākaṃ sādhayitvā mahatā satkāreṇa vipaśyī samyaksaṃbuddho bhojitaḥ; pādayoś ca praṇipatya praṇidhānaṃ kṛtam anenāhaṃ kuśalamūlena āḍhyo mahādhano mahābhogo jāyeya; mā kadācid anāstīrṇe pṛthivīpradeśe pādau sthāpayeyaṃ; yādṛśāni ca vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya suvarṇavarṇāni caturaṅgulamātrāṇi romāṇi pādatalayor jātāni, mamāpy evaṃvidhāni syuḥ; evaṃvidhānāṃ ca guṇānāṃ lābhī syāṃ; evaṃvidham eva śāstāram ārāgayeyaṃ; mā virāgayeyam iti (SBV II 149)
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau goṣṭhiko brāhmaṇadārakaḥ eṣa evāsau śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ tena kālena tena samayena; yad anena vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya kārān kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ, tasya karmaṇo vipākena āḍhye mahādhane mahābhoge kule jātaḥ; pādayoś cāsya suvarṇavarṇāni caturaṅgulamātrāṇi romāṇi jātāni; ita ekanavataṃ kalpam upādāya na kadācid anāstīrne pṛthivīpradeśe pādau sthāpitau; jātamātrasya cāsya viṃśatihiraṇyakoṭyo labdhāḥ; mama ca śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtaṃ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ; ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ; vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogāḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam*
______________________________________________________________
Rājagṛha's people begins tu murmur against Ajātaśatru and Devadatta
yadā ajātaśatruṇā devadattākalyāṇamitropagūḍhena rājño bimbisārasya kanakaḥ kṣiptaḥ tadā rājagṛhanivāsinaḥ paurāḥ avadhyātum ārabdhāḥ; tatra kecid rājñaḥ akarṇaṃ bhāṣante ayaṃ pituḥ śatrutve vyākṛtaḥ; kasmān na jātamātra eva praghātitaḥ iti; apare kathayanti: na bhavanto rājño 'parādhaḥ; kiṃ sarveṣāṃ vyākaraṇaṃ bhūtaṃ bhavati? vinīta evāyaṃ kumāraḥ; api tu devadattenāyam akalyāṇamitreṇa vipralabdhaḥ, yena evaṃkriyāsu pravartate iti; apare kathayanti; na bhavanto rājño doṣaḥ nāpi devadattasya; api tu bhagavata eva doṣaḥ; yena devadattaḥ pravrājitaḥ; no tu lokadhātvantaraṃ nītvā avasthāpitaḥ iti; apare kathayanti: bhagavato nāyam aparādhaḥ; api tu saṃghasya yenāsya utkṣepanīyaṃ karma na kṛtam iti; tatra yena rājñaḥ akarṇaṃ bhāṣyate tena (SBV II 150) na rājā ārtīyate karmāṇy etāni mayā pūrvam anyāsu jātiṣu kṛtāni upacitāni iti; yena tu bhagavataḥ saṃghasya ca akarṇaṃ bhāṣyate, tena rājā atyartham ārtīyate; madīyena durnītena loko bhagavataḥ saṃghasya ca akarṇaṃ bhāṣate iti
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ / paśya bhadanta anyair aparāddham (A 478a) anye doṣeṇa lipyante iti, bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany anyair aparāddham anye doṣeṇa liptāḥ; tac chrūyatāṃ
______________________________________________________________
The story of Kūla and Upakūla
(concerning a previous birth of Devadatta and Ajātaśatru)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati, ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tasya dvau kukkurau kūlaś ca upakūlaś ca; tābhyāṃ rājñaḥ aśvasannāhabhāṇḍikā khāditā; yāvad apareṇa samayena rājño brahmadattasya saṃgrāmaḥ pratyupasthitaḥ; tena amātyānām ājñā dattā; pratyavekṣata bhavantaḥ aśvasannāhabhāṇḍikām iti; te pratyavekṣitum ārabdhāḥ, paśyanti sarvāṃ chinnapracchinnāṃ; tai rājñe niveditaṃ: deva aśvasannāhabhāṇḍikā kukkureṇa bhakṣitā iti; rājā kathayati; bhavanto yady evaṃ parityaktā mayā kukkurāḥ iti; tatra kecit praghātitāḥ; kecin niṣpalāyitāḥ; yāvad anyatamo jānapadaḥ kukkuraḥ janapadād vārāṇasīṃ gacchati; tena te niṣpalāyamānā dṛṣṭāḥ; pṛṣṭāś ca: bhavantaḥ kimartham evaṃ yūyaṃ santrastāḥ iti; tair yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; sa kathayati: kimarthaṃ rājā yuṣmābhir na vijñaptaḥ iti; te kathayanti: kaḥ śaknoti rājānaṃ vijñapayitum anya praghātitāḥ; vayaṃ kathaṃcit prapalāyitāḥ; sa kathayati: tiṣṭhatu yūyam; ahaṃ yuṣmākam arthe rājānaṃ vijñapayāmi iti; tena samāśvāsitāḥ pratinivṛttāḥ; tatas tena saṃpātavelāyāṃ śravaṇopavicāre sthitvā rājā gāthayā vijñaptaḥ
yau kukkurau rājakule nivāsinau
kūlopakūlau balavarṇayuktau / (SBV II 151)
tāv atra ghātyau vayam apraghātyāḥ
aghātyaghāto na hi deva yuktaḥ // iti
rājñā śrutaṃ; tena prabhātāyaṃ rajanyām amātyānām ājñā dattā: bhavanto yenāhaṃ rātrau gāthayā vijñaptaḥ tasya samanveṣaṇaṃ kuruta iti; taiḥ rakṣiṇām ājñā dattā; samanveṣatat bhavantaḥ kena devo rātrau gāthayā vijñaptaḥ iti; taiḥ samākhyātaṃ jānapadena kukkureṇeti; rājā kathayati: bhavantaḥ parīkṣāṃ kuruta kiṃ kūlopakūlābhyāṃ bhakṣitam āhosvit anyaiḥ kukkuraiḥ iti; amātyāḥ sannipatya saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: bhavanto devenaivājñā dattā kukkurāṇāṃ parīkṣāṃ kuruteti; tat katham eṣāṃ parīkṣā kartavyā iti; anye kathayanti: kim atra parīkṣitavyaṃ keśāṇḍukaṃ datvā chardāpayitavyau; atha kūlopakūlābhyāṃ carmakhaṇḍā udgīrṇāḥ; rājño niveditaṃ; rājñā parityaktau; pariśiṣṭānām abhayaṃ dattam
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yau kūlopakūlau etāv eva devadattājātaśatrū tena kālena tena samayena; tadāpi etābhyām aparāddham anye doṣeṇa liptāḥ; etarhy api etābhyām aparāddham anye doṣeṇa liptāḥ; punar api yathā devadattaḥ akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of a hunter and an ungrateful man
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājyaṃ kārayati; yāvad anyatamaḥ puruṣaḥ (A 478b) paraśum ābhaṅgīm ādāya kāṣṭhārthī vanaṃ gataḥ; sa tatra kāṣṭhaṃ paryeṣamāṇaḥ siṃhenābhidrutaḥ; niṣpalāyamānaḥ kūpe patitaḥ; so 'pi tadbhakṣaṇādhyavasāyas tatraiva patitaḥ; āśīviṣeṇa mūṣako 'bhidruto niṣpalāyate; mūṣakābhilāṣāt śyenakaḥ pradhāvitaḥ; yāvat sarve kūpe nipatitāḥ; tena sarva eva vyāpannāḥ; parasparam abhilaṣante vyāpādanāya; siṃhaḥ kathayati: bhavantaḥ sarve yūyaṃ mama gamyāḥ; api tu vayaṃ kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāptāḥ; niścalās tiṣṭhata; māyaṃ vyāpādanakālaḥ iti; yāvat daivān mṛgalubdhako mṛgān paryeṣamāṇas taṃ pradeśam anuprāptaḥ; sa taṃ kūpaṃ nirīkṣitum ārabdhaḥ; (SBV II 152) tatraivaṃ bhrāntair vāṅ niścāritā: bhoḥ puruṣa paritrāyasva iti; tatas tena mṛgalubdhakena jñātvā pūrvataraṃ siṃha uddhṛtaḥ; sa pādayor nipatya kathayati: kṛtajñas te bhaviṣyāmi; kiṃtu atrakṛṣṇaśiraskas tiṣṭhati; sa tvayā noddhartavyaḥ; kṛtaghnā hy eta bhavanti ity uktvā prakrāntaḥ; yāvat tena mṛgalubdhakena sarve anupūrveṇa uddhṛtāḥ; yāvad apareṇa samayena siṃhena mṛgo jīvitād vyaparopitaḥ; sa ca mṛgalubdhakas taṃ pradeśam anuprāptaḥ; siṃhena taṃ parijñāya sa mṛgaḥ pādayor nipatya dattaḥ; apareṇa samayena rājā brahmadattaḥ udyānabhūmiṃ nirgataḥ sārdham antaḥpureṇa; sa tatrodyāne sukham anubhūya middham avakrāntaḥ; antaḥpurajano viśvastavihārī udyāne caṃkramyate tiṣṭhati niṣīdati middham avakrāmati; vastrāṇi śodhayati; alaṃkārāṇy apanīya pārśve sthāpayati; yāvad anyatamā antaḥpurikā alaṃkāram avamucya pārśve sthāpayitvā middham avakrāntā; tat śyenakenāpahṛtya tasmai lubdhakāya kṛtajñatayā dattaṃ; rājā brahmadatto nidrāklamaṃ prativinodya laghu laghv eva vārāṇasīṃ praviṣṭaḥ; antaḥpurakumārāmātyapaurajānapado 'pi atitvareṇa gataḥ; yāvad asāv antaḥpurikā alaṃkāraṃ samanveṣati; na paśyati; tayā rājñe niveditaṃ: deva udyāne me alaṃkāraḥ apahṛtaḥ iti; rājñā amātyānām ājñā dattā: bhavantaḥ alaṃkārāḥ udyāne apahṛtaḥ; samanveṣata kena gṛhītaḥ iti; te samanveṣitum ārabdhāḥ; sa kṛṣṇaśiraskaḥ tasya mṛgalubdhakasya kālena kālam upasaṃkrāmati; tena tasya gṛham upasaṃkrāmatā upāṃśunā vijñātam asyālaṃkāro 'stīti; tena kṛtaghnatayā rājño gatvā ārocitaṃ; tato rājñā paramakopakupitena mṛgalubdhako rājapuruṣair āhvāyya uktaḥ: bhoḥ puruṣa tvayā udyānād alaṃkāro 'pahṛtaḥ iti; tatas tena santrastena yathāvṛttaṃ samākhyāya asāv alaṃkāro rājñe samarpitaḥ; tathāpy asau puruṣaḥ cārake badhvā sthāpitaḥ; mūṣakena gatvā āśīviṣāya niveditaṃ: tena kṛṣṇaśiraskena pāpakāriṇā asmākaṃ kalyāṇamitro rājñā cārake badhvā sthāpitaḥ iti; āśīviṣaḥ kathayati: bhoḥ lubdhaka ahaṃ rājānaṃ (A 480a) daśāmi; tvayā ebhir mantrapadair ebhiś ca oṣadhaiḥ cikitsitavyaḥ; evaṃ sa rājā abhiprasanno niyataṃ tvāṃ muñcati; bhogasaṃvibhāgaṃ ca karoti iti; sa kathayati: śobhanam evaṃ kuru; āśīviṣeṇa rājā daṣṭaḥ; lubdhakena gatvā mantraiś cauṣadhaiś ca cikitsitaḥ; tato rājñā parituṣṭena bandhanān muktaḥ; bhogaiś ca saṃvibhaktaḥ (SBV II 153)
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau lubdhakaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau kṛtaghnapuruṣaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; punar api yathā akṛtajñaḥ akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of Nanda, the Mungoose
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo saptāha akālameghaḥ samupāgataḥ; deve varṣati nakula āśramaṃ praviṣṭaḥ; mūṣiko 'pi tatraiva praviṣṭaḥ, āśīviṣo 'pi varṣabhayāt paribhraman tatraiva praviṣṭaḥ; yāvad asau nakulas taṃ mūṣikam abhidravitum ārabdhaḥ; āśīviṣaḥ kathayati: bhavanto vayaṃ kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāptaḥ; parasparam avyābādhāṃ kuruta; niścalās tiṣṭhata iti; tatrāśīviṣasya saṃjñākaraṇaṃ priyasena iti; nakulasya nāma nanda iti; mūṣikasya gaṅgadatta iti; iti; priyasena nandena ca gaṅgadatta uktaḥ; anālakṣya gaccha; asmākam āhāraṃ paryeṣaya iti; sa ṛjuko bhadrāśayaḥ; tayor arthāya āśayena āhāraṃ paryeṣitum ārabdhaḥ; na labhate; nandaḥ priyasenasya kathayati; yadi gaṅgadattaḥ āhāraṃ vinā āgacchati, mayā sa eva bhakṣayitavya iti; priyasenaḥ saṃlakṣayati kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāpto 'py eṣas tasya badhāya parākramati; prāg eva yady asau vinā āhāreṇa āgacchati; sarvathā tasya sandeṣṭavyam iti; tena tasya sandiṣṭaṃ; nanda evaṃ kathayati: yadi gaṅgadattaḥ vinā āhāreṇāgacchati sa eva mayā bhakṣayitavya iti; gaṅgadattena āhāraṃ paryeṣamāṇena na kiṃcid āsāditaṃ; sa saṃlakṣayati niyatam asau māṃ bhakṣayati: iti; tena priyasenasya sandiṣṭam
kṣīṇā narā niṣkaruṇā bhavanti
ārtāḥ kṣudhāvedhapariśrameṇa /
vācyas tvayā eṣa kṛtaghnasatvo
na gaṅgadattaḥ punar āgamiṣyati // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau gaṅgadattaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau nandanāmā nakulaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī (SBV II 154)
uddānam:
bhuṅkṣva likhir naṭaḥ kākaḥ cakraḥ kumbhīracandanam /
kāyaḥ kavir maṇir vaṇṭaḥ kanyātha dhanapālakaḥ //
______________________________________________________________
King Bimbisāra makes exceeding grants to Ajātaśatru
yadā ajātaśatruṇā rājño bimbisārasya kanakaḥ kṣiptaḥ tadā rājñā upālabdhaḥ: kumāra kimarthaṃ tvayā mama kanakaḥ kṣiptaḥ sa kathayati: deva roṣāt; devasya bhogāḥ saṃvidyante; mama na (A 480b) saṃvidyante; rājā kathayati: putra yady evaṃ gaccha campā sādhāraṇā tava bhavatu iti; sa hṛṣṭatuṣṭapramudito devadattasya sakāśaṃ gatvā kathayati: ārya mayā campā sādhāraṇā labdhā iti; sa kathayati: kumāra dṛṣṭaṃ te parākramasya phalam ārya dṛṣṭaṃ; bhūyaḥ parākramasva; ativṛddhis te bhaviṣyati iti; sa campāyāṃ prakarapratyayaiḥ pīḍayitum ārabdhaḥ; pīḍyamāno mahājanakāyaḥ niṣpalāyitum ārabdhaḥ; kecid rājagṛhaṃ gatāḥ; kecid deśāntaraṃ gatāḥ; amātyai rājño dūto 'nupreṣitaḥ: deva kumāraś campāṃ pīḍayati; janaḥ pīḍyamāno niṣpalāyate; tad arhati devaḥ kumārasya nivāraṇaṃ kartum iti; rājā kathayati: kumāra kasmāj janapadān pīḍayasi iti; sa kathayati: deva sādhanaṃ na puṣyati iti; rājā kathayati: yady evaṃ rājagṛham ekaṃ tyaktvā magadhaviṣayaṃ gṛhāṇa iti; magadhaviṣayaṃ gṛhītvā devadattasya sakāśaṃ gatvā kathayati: ārya mayā (SBV II 155) rājagṛham ekaṃ muktvā sarvo magadhaviṣayo labdhaḥ iti; sa kathayati: īdṛśaṃ parākramasya phalaṃ; bhūyaḥ parākramasva iti; sa magadhaviṣayaṃ nāśayitum ārabdhaḥ; magadhaviṣayanivāsinā janakāyena rājā bimbisāro vijñaptaḥ; deva kumāro magadhaviṣayaṃ nāśayati; nivartyatām iti; sa rājñā āhūyoktaḥ kumāra kimarthaṃ magadhaviṣayaṃ nāśayasi iti; sa kathayati deva prabhūto janakāyo na puṣyati iti; rājā kathayati; kumāra yady evaṃ kośam ekaṃ muktvā sarvaṃ tavaiva bhavatu iti; sa rājagṛham api gṛhītvā devadattasya sakāśaṃ gataḥ kathayati: ārya mayā kośam ekaṃ muktvā, sarvabhogā labdhāḥ iti; sa kathayati parākramaphalam etat; api tu kośabalino hi rājānaḥ; yasya kośaḥ sa rājā; kośārthaṃ parākramasva iti; sa rājagṛham api nāśayitum ārabdhaḥ; rājagṛhanivāsī janakāyaḥ anyaś ca magadhanivāsī campeyaś ca sarva eva santrastāḥ yathā ajātaśatrur na paśyati tathā dūtasaṃpreṣaṇena rājānaṃ vijñapayitum ārabdhāḥ: devena vayaṃ putravat paripālitāḥ; kumāreṇātyantaṃ niḥsvīkṛtāḥ; prāyo devasya janapadā niṣpalāyitāḥ; vayam api niṣpalāyāmaḥ iti; dharmapradhānaḥ sa rājā; karuṇātmakaś ca; tena samutpannamanyunā ajātaśatrur āhūya priyamadhuravaconukūlatayā śiras parāmṛśyoktaḥ: putra mayā tava sarvajanapadā dattāḥ; kimartham udvejayasi? pratipālaya iti; sa kathayati: deva kośabalino rājānaḥ; mama kośabalaṃ nāsti; kiṃ karomi iti; a kathayati: yady evam antaḥpuram ekaṃ muktvā sarvaṃ tavaiva bhavatu iti; tathāpy asau duṣṭaprakṛtiḥ pāpasahāyaś ca nāśayaty eva, nāvatiṣṭhate; rājñā sopālambham uktaḥ: sakośakoṣṭhāgārajanapadās tavaiva dattāḥ; idānīṃ kimarthaṃ nāśayasi iti
______________________________________________________________
Ajātaśatru casts his father in prison, there to die of hunger
sa evam ukte ruṣitaḥ amātyānāṃ kathayati: bhavanto yo rājānaṃ kṣatriyaṃ mūrdhābhiṣiktaṃ paribhāṣate, tasya ko daṇḍaḥ iti; amātyāḥ kathayanti: deva vadho daṇḍaḥ iti; sa kathayati: pitā mama; katham enaṃ praghātayāmi? gacchata; cārakāvabaddham enaṃ sthāpayata iti; sa cārake prakṣiptaḥ; anuraktapaurajānapadaḥ sa rājā; tadviṣayanivāsī ca janakāyaḥ śrutvā (SBV II 156) durmanāḥ saṃvṛttaḥ; ajātaśatruś caṇḍo rabhasaḥ karkaśaḥ iti nāsya kaścit parivādaṃ mantrayati; rājā (A 481a) bimbisāraś cārake karmaparāyaṇo 'vatiṣṭhate; tasya ca vaidehī sthālīpākaṃ praveśayati: ajātaśatruś cārakapuruṣān pṛcchati: bhavantaḥ kathaṃ vṛddharājā yāpayati? iti; te kathayanti: deva jananī te sthālīpākaṃ praveśayati iti; ajātaśatruṇā ājñā dattā: dhārayata bhaktaṃ pānaṃ ca yathā na bhūyaḥ praveśayati iti; antaḥpure cājñā dattā na kenacic cārake bhaktaṃ pānaṃ praveśayitavyaṃ; yaḥ praveśayati tasya vadho daṇḍaḥ iti; tasya raudrakarmatāṃ jñātvā na kaścid bhaktaṃ sādhayati; kuta eva praveśayiṣyati; tato vaidehī bhartṛsnehoparuddhyamānahṛdayā saktukalkena gātrāṇi mrakṣayitvā nūpurāṇi ca pānīyasya pūrayitvā praveśayitum ārabdhā; tenāsau yāpayati; cārakapuruṣaiḥ so 'py upāyo vijñātaḥ; kiṃtu anurāgāt tasya rājñaḥ ajātaśatror na nivedayanti; bhūyaḥ ajātaśatruś cārakapuruṣān pṛcchati: bhavanto vṛddharājā kathaṃ yāpayati? iti; tair istareṇa samākhyātaṃ; sa kathayati: bhavanto vaidehīṃ dhārayata, yathā na bhūyaḥ praviśati iti; tato bhagavān tatkuśalamūlāvaropaṇārthaṃ gṛddhrakūṭaparvate vātāyanābhimukhaṃ caṃkramitum ārabdhaḥ; rājā bimbisāraḥ vātāyanena bhagavantam avalokya prāmodyam utpādayati yena prāṇair na viyujyate; ājātaśatruḥ ca bhūyaś cārakapuruṣān pṛccchati bhavantaḥ annapānaṃ vidhāritaṃ; idānīṃ vṛddharājaḥ kathaṃ yāpayati iti; te kathayanti: bhagavāṃs tasyānugrahārthaṃ gṛddhrakūṭe parvate caṃkramyate; tam asau sthitaḥ pratidinaṃ parīkṣate iti; sa kathayati vātāyanānāni pithayantu; tasya ca pādau kṣureṇa nirlikhata iti; tair vātāyanānāni pihitāni; tasya ca pādau ksureṇa nirlikhitau; sa duḥkhavedanārto bāṣpoparuddhyamānagadgadakaṇṭhaḥ aśruparyākulekṣaṇaś cintayati: na māṃ bhagavān kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāptaṃ samanvāharati iti
______________________________________________________________
The Buddha sends Maudgalyāyana to visit and comfort the old king
atrāntare nāsti kiṃcit buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātaṃ; dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ mahākāruṇikānāṃ lokānugrahapravṛttānām ekārakṣāṇāṃ (SBV II 157) śamathavipaśyanāvihāriṇāṃ tridamathavastukuśalānāṃ caturoghottīrṇānāṃ caturṛddhipādacaraṇatalasupratiṣṭhitamatīnāṃ caturṣu saṃgrahavastuṣu dīrgharātrakṛtaparicayānāṃ pañcāṅgaviprahīnānāṃ pañcagatisamatikrāntānāṃ ṣaḍaṅgasamanvāgatānāṃ ṣaṭpāramitāparipūrṇānāṃ saptabodhyaṅgakusumāḍhyānām aṣṭāṅgamārgadeśikānāṃ navānupūrvavihārasamāpattikuśalānāṃ daśabalināṃ daśadiksamāpūrṇayaśasāṃ daśaśatavaśavartiprativiśiṣṭānāṃ trī rātres trir divasasya buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokya jñānadarśanaṃ pravartate: ko hīyate ko vardhate kaḥ kṛcchraprāptaḥ kaḥ saṃkataprāptaḥ kaḥ saṃbādhaprāptaḥ kaḥ kṛcchrasaṃkaṭasaṃbādhaprāptaḥ ko 'pāyanimnaḥ ko 'pāyapravaṇaḥ ko 'pāyaprāgbhāraḥ kam aham apāyād uddhṛtya svarge mokṣe ca pratiṣṭhāpayeyaṃ; kasya anavaropitāni kuśalamulāni avaropayeyaṃ? kasyāvaropitāni paripācayeyaṃ? kasya pakvāni vimocayeyam iti; tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: gaccha maudgalyāyana; rājānaṃ bimbisāraṃ madvacanād ārogya; evaṃ sa vada: bhagavān kathayati: yat kalyāṇamitreṇa karaṇīyaṃ kṛtaṃ tat te mayā; uddhṛtas te narakatiryakpretebhyaḥ pādaḥ; pratiṣṭhāpito devamanuṣyeṣu; paryantīkṛtaḥ saṃsāraḥ; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṅghitā asthiparvatāḥ; pihitāny apāyadvārāṇi; vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi; api tu tvayaivaitāni karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; tvayaiva karmāṇi kṛtāny ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na mahārāja karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca;
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
tasmāt tarhi te mahārāja karmaparāyaṇena bhavitavyam iti; evaṃ bhadantety āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavataḥ pratiśrutya (A 481b) tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte gṛddhrakūṭe (SBV II 158) antarhitaś cārake pratyaṣṭhāt, rājño bimbisārasya purastāt; evaṃ cāha: mahārāja bhagavāṃs te ārogayati; vande bhadanta mahāmaudgalyāyana bhagavantaṃ ca; bhagavān mahārāja evam āha: yat kalyāṇamitreṇa karaṇīyaṃ kṛtaṃ tat te mayā; uddhṛtas te narakatiryakpretebhyaḥ; pratiṣṭhāpito devamanuṣyeṣu; paryantīkṛtaḥ saṃsāraḥ; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṅghitā asthiparvatāḥ; pihitāny apāyadvārāṇi; vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi; api tu tvayaivaitāni karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; tvayā karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na mahārāja karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca;
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
tasmāt tarhi te mahārāja karmaparāyaṇena bhavitavyam iti; sā cārakāvaruddhaḥ kṣurapādābhilikhanānnapānaviyogaduḥkhair abhyāhataḥ kathayati: kutra bhadanta mahāmaudgalyāyana praṇīta āhāro bhujyate iti; sa kathayati: mahārāja cāturmahārājakāyikeṣu deveṣu ity uktvā ayuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte cārake antarhito gṛddhrakūṭaparvate pratyaṣṭhāt
______________________________________________________________
The tardy repentance of Ajātaśatru and the death of Bimbisāra
ajātaśatroḥ putrasya udayabhadrasya aṅgulyāṃ piṭako jātaḥ, sa rudann ajātaśatroḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; sa tam aṅke sthāpayitvā āliṅgati cumbati pariṣvajati; tathāpy asau rudaty eva; nāvatiṣṭhate; ajātaśatruṇā tatsantikā aṅguliḥ mukhe prakṣiptā; sphoṭako mukhe sphuṭitaḥ; ajātaśatruṇā pūyaśoṇitaṃ pṛthivyāṃ choritam; udāyibhadraḥ kumāraḥ pūyaśoṇitaṃ dṛṣṭvā bhūyasā roditum ārabdhaḥ iti; vaidehyā vipuṣpitaṃ dṛṣṭvā ajātaśatruḥ kathayati: amba kim idam iti; sā kathayati: putra yuṣmākam eṣa pitṛparyāgatavyādhiḥ tavāpyāsīt; tava tu pitrā aṅgulyāṃ mukhe prakṣiptāvāṃ sphoṭakaḥ sphuṭitaḥ; mā tvaṃ rodiṣyasīti pūyaśoṇitam abhyavahṛtaṃ; na pṛthivyāṃ choritaṃ; sa kathayati: amba īdṛśo 'haṃ pituḥ priya (SBV II 159) āsaṃ sā kathayati: īdṛśaḥ; tataḥ ajātaśatroḥ pitur antike dveṣaparyavasthānaṃ vigatam; anunaya utpannaḥ; tenāmātyā uktāḥ: bhavanto yo mama kathayati vṛddharājo jīvatīti, tasyāham upārdharājyaṃ dadāmi iti; anuraktapaurajānapadaḥ sa rājā; mahājanakāyaś cārakābhimukho dhāvitum ārabdhaḥ; rājā śabdaṃ śrutvā saṃlakṣayati: idānīṃ kām api pratyavarāṃ kāraṇāṃ kariṣyati; iti santrasto dīrghaṃ niśvasya kālagataḥ; vaiśravaṇasya mahārājasya putratvam abhyupagataḥ; aṅke niṣaṇṇo divyāṃ sudhāṃ paribhuṅkte; vaiśravaṇaḥ kathayati; kas tvam iti; sa kathayati: jinarṣabho 'smi mahārājeti; tasya jinarṣabho jinarṣabha iti saṃjñā saṃvṛttā
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta rājñā bimbisāreṇa karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena āḍhye mahādhane mahābhoge rājakule jātaḥ; bhagavato 'ntike satyadarśanaṃ kṛtaṃ; kṣureṇa pādau nirlikhitau; cārakāvabaddhaś ca kṣutpipāsābhibhūtaḥ kālagataḥ iti; bhagavān āha: bimbisāreṇaiva bhikṣavo rājñā karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; bimbisāreṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca;
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
______________________________________________________________
The story of a potter
(concerning a previous birth of King Bimbisāra)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktāḥ ekadakṣiṇīyā lokasya; yāvad anyatamaḥ pratyekabuddho janapadacārikāṃ caran (A 482a) vārāṇasīm anuprāptaḥ; vārāṇasyām anyatamasya kumbhakārasya āveśanaśālāyāṃ rātriṃvāsam upagataḥ; sārthaś ca tasyām (SBV II 160) eva śālāyām uṣitaḥ; tatraikena uccāraḥ kṛtaḥ; sārthaḥsarātram evotthāya prakrāntaḥ; asamanvāhṛtyārhatāṃ pratyekabuddhānām eva jñānadarśanaṃ na pravartate; pratyekabuddhas tatraivāvasthitaḥ; ihaiva piṇḍapātam aṭiṣyāmi iti; yāvat kumbhakāraḥ prabhātāyāṃ rajanyām āveśanaśālāyāṃ praviṣṭaḥ; paśyati aśucinā nāśitā; aparīkṣakā bhavanti prākṛtapuruṣāḥ; tena pratyekabuddhasyāntike cittaṃ pradūṣitaṃ; sa praduṣṭacittaḥ kathayati: bhoḥ pravrajita kiṃ tava pādau kṣureṇa likhitau? yena tvayā āveśanaśālāyām uccāraḥ kṛtaḥ; na bahir nirgataḥ iti; tenāsau dvāraṃ badhvā sthāpitaḥ ihaiva jighatsaya kālaṃ kuruṣva iti; sa mahātmā saṃlakṣayati: kṣato 'yaṃ tapasvī; yady ahaṃ dvāram avamucya gamiṣyāmi bhūyasyā mātrayā kṣato bhaviṣyati iti; sa tūṣṇīm avasthitaḥ; yāvat kumbhakārasya bhojanavelā āsannā; tasya dveṣaparyavasthānaṃ vigataṃ; sa kathayati bhoḥ pravrajita āgaccha; bhuñjmahe; pratyekabuddhaḥ kathayati: bhadramukha kālabhojino vayam; atikrāntaḥ kālaḥ iti; sa kathayati: yady evam ihaiva śvo bhuktvā gamiṣyasi iti; tena tasyānukampārtham adhivāsitaṃ; sa tenāparasmin divase praṇītenānnāhāreṇa santarpitaḥ; kāyikī teṣāṃ mahātmanāṃ dharmadeśanā na vācikī; sa upari vihāyasam abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprāṭihāryāṇi kartum ārabdhaḥ; āśu pṛthagjanasya ṛddhir āvarjanakarī; sa mūlanikṛtta iva drumaḥ pādayor nipatya kathayati; avatara mahādakṣiṇīya; mama kāmapaṅkanimagnasya hastoddhāram anuprayaccha iti; so 'vatīrṇaḥ; tena tasya pādayor nipatya praṇidhānaṃ kṛtaṃ; yan mayā evaṃvidhe sadbhūtadakṣiṇīye apakāraḥ kṛtaḥ, mā asya karmaṇo bhāgī syāṃ; yat tu kāraḥ anenāhaṃ kuśalamūlena āḍhye mahādhane mahābhoge kule jāyeya; evaṃvidhānāṃ ca dharmāṇāṃ lābhī syāṃ; prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau kumbhakāraḥ eṣa eva sa rājā bimbisāraḥ tena kālena tena samayena; yat pratyekabuddhasyāntike cittaṃ pradūṣya kharaṃ vākkarma niścāritaṃ tasya karmaṇo vipākena pādau nirlikhitau; cārakāvabaddhaś ca jighatsayā kālagataḥ; yat tu tena praṇidhānaṃ kṛtaṃ, tasya karmaṇo vipākena āḍhye mahādhane mahābhoge kule jātaḥ; mamāntike viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ (SBV II 161) jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇ
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu) | Tra cứu Kinh điển | Tàng Kinh Việt