Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 9 / 11 (50.000 ký tự/trang)
ārikāṃ caran tasya ṛṣer āśramapadam anuprāptaḥ; tenāsau dṛṣṭaḥ kāyaprāsādikaḥ śānteryāpathaś ca; sa taṃ dṛṣṭvā abhiprasannaḥ; tena tasmai kārān kṛtvā mithyāpraṇidhānaṃ kṛtaṃ: yan mamānena pāparṣiṇā parṣadbhedaḥ kṛtaḥ aham asya sarvajñeyavaśiprāptasyāpi parṣadbhedaṃ kuryām iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau jānapadaḥ ṛṣiḥ yena tasya ṛṣeḥ parṣad bhinnā aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau naivāsikaḥ ṛṣiḥ devadattaḥ saḥ tena kālena tena samayena; yan mayā asya parṣad bhinnā tasya karmaṇo vipākena anena mithyāpraṇidhānaṃ kṛtvā saṃgho mama bhinnaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ pūrvavad ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ (A 501b) sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattena sabāhyān abhyantarīkṛtya abhyantarāṃś ca bāhyīkṛtya parṣad hāritā iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, yathā atīte 'py adhvany anena sabāhyān abhyantarīkṛtya abhyantarāṃś ca bāhyīkṛtya parṣad hāritā; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a jackal, Śatadru by name
(concerning a previous life of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin pradeśe sṛgālaḥ prāṇī prativasati; sa atilolupaḥ araṇye paryaṭati grāme 'pi; so 'nupūrveṇa paryaṭan nīlarajakagṛhaṃ praviṣṭaḥ; nīlakuṇḍe patitaḥ; tena ghṛṇā gṛhītā; tasya nātidūre ūṣasya puñjas tiṣṭhati; sa tasmin patitaḥ pārśvena pārśvaṃ luṭhitaḥ; sa bhūyasyā mātrayā śarīraṃ jugupsamānaḥ pānīye patitaḥ; utthāya saṃprasthitaḥ ādityaraśmispṛṣṭaḥ mecakavarṇo jātaḥ; yāvat sṛgālair dṛṣṭaḥ; te samantād vidrutāḥ; dūre sthitvā kathayanti: kas tvaṃ? kuto vā abhyāgataḥ? iti; sa kathayati: (SBV II 212) ahaṃ śatadrunāmā śakreṇa devendreṇa catuṣpadānāṃ rājye abhiṣiktaḥ iti; sṛgālāḥ saṃlakṣayanti: apūrvarūpo 'yaṃ; nūnam evaṃ bhaviṣyati iti; sṛgālaiḥ sarvacatuṣpadānāṃ niveditaṃ; siṃhāḥ saṃlakṣayanti: ko 'sāv asmat prativiśiṣṭo yaś catuṣpadānāṃ rājā bhaviṣyati? gacchāmas tāvat; svasya yūthapater nivedayāmaḥ iti; teṣāṃ yūthapatir anyatamasmin parvataikadeśe nivasati; sa kesarī paṭṭadhārī; tais tasya niveditaṃ; tenānyacatuṣpadasya ājñā dattā: gaccha catuṣpadādhipatiṃ nirīkṣasva kim asau kenacic catuṣpadena dṛṣṭo na vā iti; sa tena gatvā pratyavekṣitaḥ apūrvadarśanaḥ; sarvaiś catuṣpadaiḥ parivṛtaḥ sthāpayitvā siṃhān; tena tasya yathādṛṣṭaṃ gatvā niveditaṃ; sa śrutvā siṃhayūthaparivṛtaḥ tasya sakāśam abhigataḥ; so 'nekacatuṣpadaparivṛtaḥ hastiskandhābhirūḍhaḥ anvāhiṇḍate; taṃ parivārya siṃhā gacchanti; tato vyāghrāḥ; tato 'nye catuṣpadāḥ; teṣāṃ bahir dūreṇa sṛgālāḥ; tasya mātā anyasmin parvatakuñje prativasati; tasyās tena sṛgālaḥ preṣitaḥ: āgaccha putrarājyaṃ pratyanubhava iti; sā kathayati: kīdṛśaḥ tasya parivāraḥ? iti; sa kathayati: siṃhavyāghrā hastinaś ca abhyantaraparivāraḥ; vayaṃ tu bāhyāḥ iti; sā kathayati: gaccha; vinaṣṭaḥ sa iti; sā gāthāṃ bhāṣate
sukhaṃ vasāmy asya girer nikuñje
svasthā jalaṃ śītam ahaṃ pibanti /
tāvat sukhaṃ gacchati hastināsau
śṛṇoti yāvan na sṛgālaśabdam // iti
sa gataḥ; tena teṣāṃ sṛgālānāṃ niveditaṃ: sṛgāla evāyaṃ catuṣpadānāṃ rājā; dṛṣṭāsya mayā mātā, yā amuṣmin parvatanikuñe prativasati iti; te kathayanti: yady evaṃ vayam enaṃ jñāsyāmaḥ sṛgālo vā na vā iti; dharmatā hy eṣā sṛgālānāṃ yaḥ sṛgālaśabdaṃ śrutvā na vāśate, tasya romāṇi patiṣyanti; sṛgālā vāśitum ārabdhāḥ; sa saṃlakṣayati: yady ahaṃ na raumi, niyataṃ mama romāṇi patiṣyanti; yadi (A 502a) hastiskandhād avatīrya raviṣyāmi, mām ete praghātayiṣyanti; atraiva viraumi iti; sa hastiskandha eva vāśitum ārabdhaḥ; hastinā jñātaṃ sṛgālo māṃ vahatīti; tenāsau pātayitvā padbhyāṃ marditaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate (SBV II 213)
yasya vābhyantarā bāhyā bāhyā vābhyantarīkṛtāḥ /
sa evaṃ nidhanaṃ yāti hastinā kroṣṭuko yathā // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau sṛgālaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa abhyantarān bāhyīkṛtya bāhyāṃś ca abhyantarīkṛtya anayena vyasanam āpannaḥ; etarhy apy anena abhyantarān bāhyīkṛtya bāhyāṃś ca abhyantarīkṛtya pariṣad hāritā
______________________________________________________________
devadatta gets angry with Kokālika and Khaṇḍadravya
yadā āyuṣmadbhyāṃ śāriputramaudgalyāyanābhyāṃ devattasya parṣad apahṛtā tadā devadattaḥ kokālikaṃ khaṇḍadravyaṃ ca tāḍayitum ārabdhaḥ: yuvābhyāṃ mama parṣad hāritā iti; bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta anyair devadattasya parṣad apahṛtā; anyeṣām anena duḥkham utpāditam iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany anyenaivāsya bhāryā apahṛtā; anyeṣām anena duḥkham utpāditaṃ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the elephant
(concerning a previous life of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin pradeśe hastiyūthapatiḥ prativasati; tatrāpy anyatamasya hastino 'nyatarā hastinī bahumatā; sānyatamasmin kalabhake 'tyarthaṃ saktā; tayāsau kalabha ucyate; niṣpalāyāmahe iti; sa kathayati: ko 'sāv upāyo yena niṣpalāyyāmahe iti; sā kathayati: aham upāyaṃ jāne; tayor gajo 'bhihitaḥ; snāyāmo hradam avatarāmaḥ iti; so 'vatīrṇaḥ; sā kathayati: paśyāmaḥ kaḥ āvayoś cirataraṃ nimagnas tiṣṭhati iti; sa mohapuñjas tayā sārdham udake nimagnaḥ; sā utthāya kalabhahastinā niṣpalāyitā; sa hastī ciraṃ sthitvā utthito na paśyati; sa saṃlakṣayati: bhūyo nimajjāmi mā me syāt parājayaḥ iti; bhūyo nimagnaḥ dantau nikhātyāvasthitaḥ sucirād gatapratyudgataprāṇaḥ; vyutthito na paśyati tāṃ hastinīṃ; sa taṃ hradam itaś cāmutaś ca kṣobhayitum ārabdhaḥ; tena tatra bahavo matsyakacchapamaṇḍūkādayaḥ prāṇino 'nayena vyasanam āpaditāḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate (SBV II 214)
vṛndī batāyaṃ sumahān prajñāpy asya na vidyate /
anyenāsya hṛtā bhāryā anye duḥkhasya bhāginaḥ // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau hastināgaḥ devadattaḥ saḥ tena kālena tena samayena; tadāpy asya anyena bhāryā apahṛtā; anyeṣām anena duḥkham utpāditaṃ
uddānam
vīciḥ sāndṛṣṭikaṃ caiva vadha utpalavarṇayā /
kuṇḍī trayaṃ tathā kṣīraṃ gopikā ca kṣamāpaṇā /
asthīni cetikaś caiva pakṣiṇā caramaṃ padaṃ //
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta āyuṣmadbhyāṃ (A 502b) śāriputramaudgalyāyanābhyāṃ devadattasya vīcim āgamayamānābhyāṃ vīcir labdhaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvani śāriputramaudgalyāyanābhyāṃ devadattasya vīcim āgamayamānābhyāṃ vīcir labdhaḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a leader of the thieves
(concerning a previous life of Devadatta, etc)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin karvaṭake iṣvastrācāryaḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārikā jātā; tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā kulasadṛśaṃ (SBV II 215) nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; sā unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā; iṣvastrācāryaḥ saṃlakṣayati: iyaṃ dārikā na mayā kasyacid rūpeṇa dātavyā na śīlena nāpi dhanena; api tu yo matsakāśāt paṃcasu sthāneṣu kṛtāvī bhavati, tasyaiṣā mayā deyā iti; tasya ca sakāśād dvau māṇavau iṣvastraṃ śikṣitau; tatraikaḥ paṃcasu sthāneṣu kṛtāvī; dvitīyas tu chedye kṛtāvī saṃvṛttaḥ; tasmai tena sā dārikā dattā; so 'nyaḥ saṃjātāmarṣaḥ corāṇāṃ madhyaṃ praviṣṭaḥ, paṃcānāṃ coraśatānāṃ senāpatir jātaḥ; sa ekasmin pradeśe mārgaṃ badhvā avasthitaḥ; prathamas tāṃ patnīṃ pariṇīya ratha āropya svagṛhaṃ saṃprasthitaḥ; yāvac corabhayāt sārthaḥ agrato gacchan sthitaḥ; sa kathayati: bhavanto gacchata; kiṃ tiṣṭhatha? iti; te kathayanti: corair mārgo baddhaḥ iti; sa kathayati: āryā gacchata; kiṃ kariṣyanti iti; sa saṃprasthitaḥ; sārthikāḥ kathayanti: bhavanto gacchatv eṣaḥ; tiṣṭhāmas tāvat; sthānam etad vidyate yad ayam ātmānaṃ dārayiṣyati; patnīṃ ca hārayiṣyati iti; corā vṛkṣam adhiruhya digavalokanaṃ kurvanto 'vasthitāḥ; tair asau rathābhirūḍho dṛṣṭaḥ; kathayanti: bhavantaḥ puruṣo rathābhirūḍhaḥ āgacchati iti; corasenāpatinā dūto 'nupreṣitaḥ: nivartaya ratham iti; sa kathayati: bhavantaḥ śūrasya śūraparihāraṃ prayacchata iti; te kathayanti: vayam api śūrāḥ iti; senāpatinā paṃca corāḥ preṣitāḥ; tena te praghātitāḥ; evaṃ viṃśatir āgatāḥ, te 'pi praghātitāḥ; yāvat sarve praghātitāḥ; senāpatir eko 'vaśiṣṭaḥ; sa khaḍgam ādāya agrataḥ sthitaḥ; sa śarān kṣeptum ārabdhaḥ; sa khadgena chinatti; yāvat tena paṃcaśatikas tūṇīraḥ kṣiptaḥ; tena sarve khaḍgena chinnāḥ; ekaḥ śaro 'vasthitaḥ; sa taṃ na muñcati; sā dārikā kathayati: muñca śaraṃ; kimarthaṃ tiṣṭhati? iti; sa kathayati: eṣa eva eko 'vaśiṣṭaḥ, eṣa cen muktaḥ, ahaṃ praghātitaḥ; tvaṃ cāpahṛtā iti; tataḥ sā dārikā vijṛmbhamāṇā veṇiṃ bandhum ārabdhā; corasenāpatis tasyām avekṣamāṇāyām nirīkṣitum ārabdhaḥ; sa tena śareṇa marmaṇi tāḍitaḥ; sa mriyamāṇo gāthāṃ bhāṣate (SBV II 216) (A 503a)
nāhaṃ rathikena hato hato 'smi lolena pāpacittena /
yo 'haṃ raṇamadhyagataḥ pramadāvadanaṃ nirīkṣāmi // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau rathikaḥ śāriputraḥ saḥ tena kālena tena samayena; yāsau dārikā maudgalyāyanaḥ saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau corasenāpatir devadattaḥ saḥ tena kālena tena samayena; tadā ābhyām asya vīciṃ paryeṣamāṇābhyāṃ vīcir labdhā; etarhy api ābhyām asya vīciṃ paryeṣamāṇābhyāṃ vīcir labdhā
______________________________________________________________
The fruit of monachal life in the visible world Ajātaśatru visits the Buddha
1. buddho bhagavān rājagṛhe varṣā upagato jīvakasya kumārabhṛtasya āmravaṇe; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ tadaiva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyām upariprāsādatalagataḥ amātyān āmantrayate: hambho grāmaṇyaḥ evaṃrūpāyāṃ jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyāṃ kim asmābhiḥ karaṇīyaṃ syāt?
2. athānyatamā avaruddhikā strī rājānam ajātaśatruṃ vaidehīputram idam avocat: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyāṃ yad devaḥ paṃcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaḥ samanvaṅgībhūtaḥ krīḍed rameta paricārayed idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
3. athānyatamā avaruddhikā evam āha: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyāṃ yad devaḥ rājagṛhasya nagarasya anuparyāyapathakān anvāhiṇḍan paṃcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaḥ samanvaṅgībhūtaḥ krīḍed rameta paricārayed idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
4. udāyibhadra kumāraḥ evam āha: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām (SBV II 217) abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyāṃ yad devaś caturaṅgabalakāyaṃ sannāhya hastikāyaṃ rathakāyam aśvakāyaṃ pattikāyaṃ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ gatvā mahāntaṃ saṅgrāmaṃ saṅgrāmya vijitasaṃgrāmaḥ tadaiva saṃgrāmaśirasi nirjito 'dhyāvased; idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
5. athānyataro vṛddhāmātyaḥ evam āha: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyām ayaṃ devaḥ pūraṇaḥ kāśyapaḥ saṃghī ca gaṇī ca gaṇācāryaś ca sādhurūpasaṃmato bahujanasya mahatā ca janakāyena saṃpuraskṛtaḥ paṃcamātrāṇām ājīvikaśatānāṃ pramukhaḥ; so 'smin rājagṛhe varṣā upagataḥ; taṃ devaḥ paryupāsīta; idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
6. athānyataro vṛddhāmātyaḥ evam āha: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām (A 503b) āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyām ayaṃ devaḥ maskarī gośālīputraḥ sañjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyanaḥ tathā ca nirgrantho jñātiputraḥ saṃghī ca gaṇī ca gaṇācāryaś ca sādhurūpasaṃmato bahujanasya mahatā ca gaṇena saṃpuraskṛtaḥ amuṣminn eva rājagṛhe varṣā upagataḥ; taṃ devaḥ paryupāsīta; idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
7. tena khalu samayena jīvakaḥ kumārabhṛtaḥ tasyām eva parṣadi sanniṣaṇṇo 'bhūt sannipatitaḥ; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ jīvakaṃ kumārabhṛtam āmantrayate: aho jīvaka kim asi tuṣṇīṃ? kiṃ na lapasi? sa kathayati: evaṃrūpāyāṃ deva jyotsnāyāṃ rātryām āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyām abhijñātāyām abhilakṣitāyāṃ pūrṇāyāṃ paurṇamāsyām ayaṃ devaḥ bhagavān saṃghī ca gaṇī ca gaṇācāryaś ca sādhurūpasaṃmato bahujanasya mahatā gaṇena ca saṃpuraskṛtaḥ asminn eva rājagṛhe varṣā upagataḥ asmākam eva āmravaṇe; taṃ devaḥ paryupāsīta; idam ahaṃ devasya karaṇīyaṃ manye
8. tena khalu samayena rājño māgadhasya ajātaśatror vaidehīputrasya (SBV II 218) bhagavannimmaṃ cittaṃ bhagavatpravaṇaṃ bhagavatprāgbhāraṃ; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ jīvakaṃ kumārabhṛtam idam avocat: gacha jīvaka hastināgaṃ sannāhaya yatrāham abhirūḍhaḥ adyaiva bhagavantaṃ darśanāya upasaṃkramiṣyāmi; evaṃ deveti jīvikaḥ kumārabhṛto rājño māgadhasya ajātaśatror vaidehīputrasya pratiśrutya mahāntaṃ hastināgaṃ sannāhya paṃcamātrāṇi hastinīśatāni paṃcamātrāṇi avaruddhikāśatāni pradīpikāhastāni pratyekapratyekaṃ hastinīṣv āropya yena rājā māgadhaḥ ajātaśatrus tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya rājānaṃ māgadham ajātaśatruṃ vaidehīputram idam avocat: sannaddho devasya mahān hastināgaḥ; yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate iti; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ mahāntaṃ hastināgam abhiruhya paṃcamātrair avaruddhikāśataiḥ pratyekapratyekaṃ hastinīṣv abhirūḍhaiḥ pradīpikāhastaiḥ saṃpuraskṛto rājagṛhān niryāti bhagavato 'ntikaṃ bhagavantaṃ darśanāya upasaṃkramituṃ pratyupāsanāya
9. tena khalu samayena rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ vṛjibhiḥ sārdhaṃ viruddhaḥ; atho rājño māgadhasya ajātaśatror vaidehīputrasya samanantaraniṣkrāntasya rājagṛhād abhūd bhayam abhūt chambhitatvam abhūd romaharaḥ: mā me jīvakaḥ kumārabhṛtaḥ ghātayitukāmo bhavati? vañcayitukāmo vā? vadhakebhyaḥ pratyamitrebhyo vā anupradāpayitukāmaḥ? iti viditvā jīvikaṃ kumārabhṛtam idam avocat: māsi māṃ jīvika ghātayitukāmo vā lāpayitukāmo vā vañcayitukāmo vā (A 504a) vadhakebhyo vā pratyarthikebhyaḥ pratyamitrebhyo vā anupradāpayitukāmaḥ? sa evam āha: nāhaṃ deva tvāṃ ghātayitukāmaḥ na lāpayitukāmaḥ na vañcayitukāmaḥ nāpi vadhakebhyaḥ pratyarthikebhyaḥ pratyamitrebhyo vā anupradāpayitukāmaḥ iti
10. atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ jīvikaṃ kumārabhṛtam idam avocat: kiyatparivāraḥ sa bhagavān sātirekāny asya ardhatrayodaśabhikṣuśatāni; aho jīvaka kathaṃ tvaṃ māṃ na ghātayitukāmo vā na lāpayitukāmo vā nāpi vadhakebhyo vā pratyarthikebhyaḥ pratyamitrebhyo vā anupradāpayitukāmaḥ? yatredānīm iyatparivārasya naivotkāsanaśabdaḥ śrūyate? alpaśabdakāmo deva sa bhagavān alpaśabdanirataḥ alpaśabdasaṃtuṣṭaḥ (SBV II 219) alpaśabdatāyāś ca sa varṇavādī; tasya parṣad alpaśabdaiva; tena hi deva tvaritatvaritaṃ mahāntaṃ hastināgaṃ preraya; tathā hy ālokyate maṇḍalavāṭe tailapradyotanābhā; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ tvaritatvaritaṃ mahāntaṃ hastināgaṃ prerayati; tasya yāvatī yānasya bhūmis tāvad yānena gatvā tasmād avatīrya padbhyām evārāmaṃ prāvikṣat
11. tena khalu samayena bhagavān madhye bhikṣusaṃghasya niṣaṇṇaḥ hrada ivāccho viprasannaḥ anāvilaḥ; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ maṇḍalavāṭam anusaṃyāya jīvakaṃ kumārabhṛtam āmantrayate: kutra jīvaka sa bhagavān eṣa deva bhagavān madhye bhikṣusaṃghasya niṣaṇṇaḥ hrada ivāccho viprasanno 'nāvilaḥ; atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavanatm idam avocat: yadrūpeṇa bhadanta bhagavān cittadamavyupaśamena samanvāgato bhikṣusaṃghaś ca tadrūpeṇa cittadamavyupaśamena samanvāgato udāyibhadraḥ kumāraḥ bhavatu iti; sādhu sādhu mahārāja pravakṣyāmi, mahārāja svakaṃ prema; niṣīda tvaṃ mahārāja yathāsvake āsane
______________________________________________________________
Ajātaśatru asks the Buddha if it is possible to show any visible benefit to be derived from asceticism
12. atha rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte nyaṣīdad; ekāntaniṣaṇṇo rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ bhagavantam idam avocat: pṛcchema vayaṃ bhadanta bhagavantaṃ kaṃcid eva pradeśaṃ saced avakāśaṃ kuryāt praśnasya vyākaraṇāya; pṛccha mahārāja yad evākāṅkṣase
13. ime bhadanta pṛthakśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā (SBV II 220) mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān (A 504b) bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum? abhijānāsi tvaṃ mahārāja itaḥ pūrvam anyān api śramaṇabrāhmaṇān evaṃrūpaṃ praśnaṃ praṣṭu? abhijānāmi bhadanta
______________________________________________________________
Ajātaśatru narrates how he propounded this same question to Pūraṇa Kāśyapa, etc., and any of them expounded him his own theory
14. eko 'yaṃ bhadanta samayaḥ, ahaṃ yena pūraṇaḥ kāśyapaḥ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya pūraṇaṃ kāśyapam evaṃ vadāmi: ime bhadanta kāsyapa pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum
15. sa evam āha: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; nāsti dattaṃ nāsti
iṣṭaṃ nāsti hutaṃ nāsti sucaritaṃ nāsti sucaritaduścaritānāṃ karmaṇāṃ phalavipākaḥ nāsty ayaṃ lokaḥ nāsti paralokaḥ nāsti mātā nāsti pitā nāsti satva upapādukaḥ na santi (SBV II 221) loke 'rhantaḥ samyaggatāḥ samyakpratipannāḥ ye imaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā upasaṃpadya pravedayante: kṣīṇā me jātiḥ uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānīmaḥ iti; ihaiva jīvo jīvati sa pretyocchidyate vinaśyati na bhavati paraṃ maraṇād cāturmahābhautikaḥ puruṣasya samucchrayaḥ; yasmin samaye kālaṃ karoti tasya pṛthivyāṃ pṛthivīkāyaḥ upaiti; apsu apkāyaḥ; tejasi tejaḥkāyaḥ; vāyau vāyukāyaḥ; ākāśe indriyāṇy anuparivartante; āsandīpañcamāḥ puruṣāḥ puruṣam ādāya śmaśānam anuvrajanty ādahanāt paraṃ na prajñāyate; bhasmībhavanti āhutayaḥ; kapotavarṇāny asthīny avatiṣṭhanti iti; dṛptopajñātaṃ dānaṃ; paṇḍitopajñātaḥ parigrahaḥ; tatra ye astivādinaḥ sarve te riktaṃ tucchaṃ mṛṣā pralapanti iti bālaś ca paṇḍitaś ca ubhāv api etau pretya ucchidyete vinaśyataḥ na bhavataḥ paraṃ maraṇāt
16. tadyathā bhadanta āmrāṇi pṛṣṭaḥ lakucāni vyākuryāt, lakucāni vā pṛṣṭaḥ āmrāṇi vyākuryād eva pūraṇaḥ kāśyapaḥ mayā sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ pṛṣṭaḥ nāstitām eva vyākārṣīt; tasya mama bhadanta etad abhavat; na mama pratirūpaṃ syād yan mādṛśo vijñapuruṣaḥ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayed iti; so 'haṃ bhadanta pūraṇasya kāśyapasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; (A 505a) anabhinandya apratikrośya utthāyāsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Maskarī Gośāliputra' theory
17. so 'haṃ yena maskarī gośāliputraḥ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya maskariṇaṃ gośāliputram evaṃ vadāmi: ime bhadanta maskarin pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum
18. sa evam āha: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; nāsti hetuḥ nāsti pratyayaḥ; satvā saṃkliṣyante? ahetvapratyayaṃ satvāḥ saṃkliṣyante; nāsti hetuḥ nāsti pratyayaḥ satvāḥ viśudhyante (SBV II 222) ahetvapratyayaṃ satvā viśudhyante; nāsti hetur nāsti pratyayaḥ; satvānām ajñānādarśane bhavataḥ ahetvapratyayaṃ satvānām ajñānādarśane bhavataḥ; nāsti hetur nāsti pratyayaḥ; satvānāṃ jñānādarśane bhavataḥ? ahetvapratyayaṃ satvānāṃ jñānādarśane bhavataḥ; nāsti balaṃ nāsti vīryaṃ nāsti balavīryaṃ nāsti puruṣakāraḥ nāsti parākramāḥ nāsti puruṣakāraparākramaḥ; nāsty ātmakāraḥ na parakāraḥ anātmakāraparakārāḥ sarve bhūtāḥ asthāmā abalā avaśā avīryā aparākramāḥ niyatasaṃgatibhāvapariṇatāḥ sukhaduḥkhaṃ pratisaṃvedayante yaduta ṣaṭsv abhijātiṣu
19. tadyathā puruṣaḥ āmrāṇi pṛṣṭaḥ lakucāni vyākuryāt, lakucāni vā pṛṣṭaḥ āmrāṇi vyākuryād evam eva maskarī gośāliputraḥ mayā sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ pṛṣṭaḥ ahetutām eva vyākārṣīt; tasya mama etad abhavat; katham idānīṃ mādṛśo vijñapuruṣaḥ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayed iti; so 'haṃ maskariṇo gośāliputrasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; anabhinandya apratikrośya utthāya āsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Sañjayī Vairaṭṭīputra's theory
20. so 'haṃ yena sañjayī vairaṭṭīputras tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya sañjayinaṃ vairaṭṭīputram idam avocam: ime bhadanta sañjayin pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum
21. sa evam āha: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; kurvataḥ kārayataḥ chindataḥ chedayataḥ pacataḥ pācayataḥ hiṃsato ghātayataḥ prāṇino hiṃsataḥ adattam ādadataḥ kāmeṣu mithyā carataḥ saṃprajānaṃ (A 505b) mṛṣāvādaṃ bhāṣamāṇasya madyapānaṃ (SBV II 223) pibataḥ sandhiṃ chindato granthiṃ muñcataḥ nirlopaṃ harataḥ paripanthaṃ tiṣṭhataḥ; grāmaghātaṃ kurvataḥ, nagaraghātaṃ janapadaghātaṃ kṣuraparyantīkṛtena vā cakreṇa ye 'syāṃ mahāpṛthivyāṃ prāṇinas tān sarvān saṃchindataḥ saṃbhindataḥ saṃkuṭṭayataḥ saṃpradālayataḥ tān sarvān saṃchindya saṃbhindya saṃkuṭṭya saṃpradālya ekamāṃsakhalaṃ kurvataḥ māṃsapiṇḍaṃ māṃsapuñjaṃ māṃsarāśim; idaṃ pratisaṃśikṣato nāsty atonidānaṃ pāpaṃ nāsty atonidānaṃ pāpasyāgamaḥ dakṣiṇena nadīṃ gaṅgāṃ chindan bhindan vāgacched uttareṇa vā nadyā gaṃgāyā dadad vyajamānāḥ āgacchen nāsty atonidānaṃ puṇyapāpaṃ; nāsty atonidānaṃ puṇyapāpasyāgamaḥ; yaduta dānena damena saṃyamena arthacaryayā samānārthatayā iti kurvatā na kriyata eva puṇyam iti
22. tadyathā bhadanta puruṣaḥ āmrāṇi pṛṣṭaḥ lakucāni vyākuryāt, lakucāni vā pṛṣṭaḥ āmrāṇi vyākuryād evam eva saḥ; mayā sañjayī vairaṭṭīputraḥ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ praśnaṃ pṛṣṭaḥ akriyām eva vyākārṣīt; tasya mama etad abhavat; katham idānīṃ mādṛśo vijñapuruṣaḥ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayed iti; so 'haṃ sañjayino vairaṭṭīputrasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; anabhinandya apratikrośya utthāyāsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Ajita Keśakambala's theory
23. so 'haṃ yena ajitaḥ keśakambalas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya ajitaṃ keśakambalam idam avocam: ime bhadanta ajita pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum (SBV II 224)
24. evam uktaḥ ajitaḥ keśakambalaḥ mām idam avocat: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; sapta ime kāyāḥ akṛtāḥ akṛtakṛtāḥ anirmitāḥ anirmāṇakṛtāḥ avadhyāḥ kūṭasthāḥ iṣīkāvad avasthitaḥ; katame sapta tadyathā pṛthivīkāyaḥ apkāyaḥ tejaḥkāyaḥ vāyukāyaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ jīvajīvam eva saptamam itīme sapta kāyāḥ akṛtāḥ akṛtakṛtāḥ anirmitāḥ anirmāṇakṛtāḥ avadhyāḥ kūṭasthāḥ iṣīkāvad avasthitaḥ; te neñjanti; na pariṇamanti; nānyonyaṃ vyābādhante puṇyāya vā pāpāya vā; puṇyapāpāya vā; sukhāya vā duḥkhāya vā; sukhaduḥkhāya vā; yo 'py asau puruṣaḥ puruṣasya śiraś chinatti so 'pi na kiṃcil loke vyābādhate trasaṃ vā sthāvaraṃ vā saptānāṃ kāyānāṃ vivaram antareṇa śastraṃ vyativartate; na cātra jīvo vadhyate; tatra nāsti kaścid hantā vā ghātayitā vā (A 506a) chettā vā chedayitā vā; smartā vā smārayitā vā; cottā vā codayitā vā; vijñaptā vā vijñāpayitā vā; caturdaśemāni yonipramukhasahasrāṇi ṣaṣṭisahasrāṇi mahāpratipadaḥ ṣaṭ śatāni pañca ca karmāṇi trīṇi ca karmāṇi dve ca karmaṇī karma ca ardhakarma ca dvāṣaṣṭiḥ karmāṇi dvāṣaṣṭiḥ antarapratipadaḥ sapta saṃjñāḥ viṃśatyadhikaṃ narakaśataṃ triṃśadadhikam indriyaśataṃ ṣaṭtriṃśad rajodhātavaḥ ekānnapañcāśan nāgakulasahasrāṇi ekānnapañcāśat suparṇikulasahasrāṇy ekānnapañcāśad ājīvakulasahasrāṇy ekānnapañcāśad acelakulasahasrāṇy ekānnapañcāśan nigranthakulasahasrāṇy sapta saṃjñikalpāḥ sapta (SBV II 225) asaṃjñikalpāḥ sapta surāḥ sapta paiśācāḥ sapta ādityāḥ sapta mānuṣāḥ sapta sarāṃsi sapta saraśśatāni sapta apāyāḥ sapta apāyaśatāni sapta svapnāḥ sapta svapnaśatāni sapta prabuddhāḥ sapta prabuddhaśatānisapta prapātāḥ sapta prapātaśatāni ṣaḍ abhijātayo daśa abhivṛddhayaḥ aṣṭau mahāpuruṣabhūmayaḥ iti; imāni caturaśītir mahākalpasahasrāṇi yāni bālaś ca paṇḍitaś ca saṃdhāvya saṃsṛtya duḥkhasyāntaṃ kurutaḥ; tadyathā laghusūtraguḍakam upari vihāyasā kṣiptaṃ yāvat pṛthivīm udveṣṭyamānaṃ paraity evam evaitāni caturaśītir mahākalpasahasrāṇi yāni bālaś ca paṇḍitaś ca saṃdhāvya saṃsṛtya duḥkhasyāntaṃ kurutaḥ; tatra nāsti kaścit śramaṇo vā brāhmaṇo vā ya evaṃ vadet: aham anena śīlena vā vratena vā tapasā vā brahmacaryavāsena vā aparipakvaṃ vā karma paripācayiṣyāmi paripakvaṃ vā karma spṛṣṭvā vāntīkariṣyāmi; dhruvam idaṃ sukhaduḥkham; utkarṣāpakarṣau na prajñāyete; evaṃ vā no vā tulitaḥ saṃsāraḥ iti
25. tadyathā bhadanta puruṣaḥ āmrāṇi pṛṣṭaḥ lakucāni vyākuryāt, lakucāni vā pṛṣṭaḥ āmrāṇi vyākuryād evam eva ajitaḥ keśakambalaḥ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ pṛṣṭaḥ saṃsāraśuddhatām eva vyākārṣīt; tasya mama etad abhavat; katham idānīṃ mādṛśo vijñapuruṣaḥ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayed iti; so 'ham ajitasya keśakambalasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; anabhinandya apratikrośya utthāyāsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Nirgrantha Jñātiputra's theory
26. so 'haṃ yena nirgrantho jñātiputraḥ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya nirgranthaṃ jñātiputram idam avocam: ime bhadanta (SBV II 226) jñātiputra pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum
27. (A 506b) sa evam āha: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; yat kiṃcid ayaṃ puruṣapudgalaḥ prativedayate sarvaṃ tat pūrvahaitukam iti purāṇānāṃ karmaṇāṃ tapasā vāntībhāvaḥ; navānāṃ karmaṇām akaraṇasatusamudghātaḥ; evam āytyām anavasravaḥ; anavasravāt karmakṣayaḥ; karmakṣayād duhkhakṣayaḥ; duḥkhakṣayād duḥkhasyāntakriyā bhavati iti
28. tadyathā bhadanta puruṣaḥ āmrāṇi pṛṣṭo lakucāni vyākuryāt, lakucāni vā pṛṣṭaḥ āmrāṇi vyākuryād evam eva mayā bhadanta nirgrantho jñātiputraḥ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ pṛṣṭaḥ pūrvakṛtahetutām eva vyākārṣīt; tasya mama bhadanta etad abhavat; na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayeyam iti; so 'haṃ nirgranthasya jñātiputrasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; anabhinandya apratikrośya utthāyāsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Kakuda Kātyāyana's theory
29. so 'haṃ yena kakudaḥ kātyāyanas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya kakudaṃ kātyāyanam idam avocam: ime bhadanta kātyāyana pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum
30. evam uktaḥ kakudaḥ kātyāyanao mām idam avocat: aham asmi mahārāja evaṃdṛṣṭir evaṃvādī; yadi māṃ kaścid upasaṃkramya evaṃ pṛcched: asti paraloka iti tasya ca syād asti paraloka iti tasyāham asti paraloka iti praśnaṃ pṛṣṭo vyākuryāṃ nāsti paralokaḥ asti ca nāsti ca naivāsti na nāsti paraloka evaṃ vā no vā anyathā vā na vā no vā na vā no vā na tv iti vā no vā paraloka iti tasya ca syān (SBV II 227) na vā no vā na nv iti vā no vā paraloka iti tasyāhaṃ na vā no vā na nv iti vā no vā praśnaṃ pṛṣṭo vyākuryām iti
31. so 'haṃ bhadanta cintayāmi etad: ye kecid asmin rājagṛhe pravrajitasamāpannāḥ prativasanti ayaṃ teṣāṃ mūrkhataraś ca jaḍataraś ca sthapiṇḍataraś ca yaduta kakudaḥ kātyāyanaḥ iti; tasya mama etad abhavat; na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ sādhurūpasaṃmataṃ viṣayanivāsinaṃ śramaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṃmukham avasādayeyam iti; so 'haṃ kakudasya kātyāyanasya bhāṣitaṃ nābhinandāmi na pratikrośāmi; anabhinandya apratikrośya utthāyāsanāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Ajātaśatru propounds the question to the Buddha
32. so 'haṃ bhagavantam etam arthaṃ paripṛcchāmi yad ime bhadanta pṛthaglokeśilpasthānakarmasthānikāḥ; tadyathā mālākārāḥ naḍakārāḥ naiṣadyikāḥ yāvasikāḥ sūtāḥ hastyārohāḥ aśvārohāḥ rathikāḥ tsarukāḥ dhanurgrahāḥ sevāḥ ceṭāḥ piṇḍabhujaḥ ugrāḥ śūrāḥ praskandinaḥ mahānagnāḥ rājaputrāḥ ārādhakāḥ kalpakāḥ snapakāḥ; te svakasvakaiḥ śilpasthānakarmasthānaiḥ kṛtyāni kurvanti, dānāni dadati, puṇyāni kurvanti, bhṛtyān bibhrati; paṃcabhiś ca kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanti ramante paricārayanti; labhyam evaṃrūpāṇāṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalaṃ prajñaptum ? (A 507a)
______________________________________________________________
Buddha's reply
33. tena hi mahārāja tvām eva prakṣyāmi; yathā te kṣamate tathaivaṃ vyākuru; tadyathā mahārāja iha te dāsaḥ syāt preṣyo nirdeśyo bhujiṣyaḥ nayenakāmaṃgamaḥ; sa tvāṃ paśyed upariprāsādatalagataṃ paṃcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaṃ samanvaṅgībhūtaṃ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍantaṃ ramamāṇaṃ paricārayantaṃ; dṛṣṭvā ca punar asyaivaṃ syād: rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ puruṣaḥ; aham api puruṣaḥ; nānyatra rājā māgadhaḥ ajātaśatrur (SBV II 228) vaidehīputraḥ pūrvaṃ kṛtatvāt puṇyānām upacitatvād etarhy upariprāsādatalagataḥ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayti; yannv ahaṃ kaṃcid eva kuśalaṃ dharmaṃ samādāya varteya; kaṃ punar ahaṃ kuśalaṃ dharmaṃ samādāya varteya? yannv ahaṃ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajeyam iti sa idaṃ pratisaṅkhyāya keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajati; yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirato bhavati; adattādānam abrahmacaryaṃ mṛṣāvādaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya mithyādṛṣṭeḥ prativirataḥ syāt; tena enaṃ paśyeyus tava pauruṣeyāḥ jānapadā anvāhiṇḍamānāḥ; dṛṣṭvā ca punar eṣām evaṃ syād: ayaṃ sa rājño māgadhasya ajātaśatror vaidehīputrasya dāsaḥ preṣyo nirdeśyo bhujiṣyaḥ nayenakāmaṃgamaḥ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirato bhavati; adattādānam abrahmacaryaṃ mṛṣāvādaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya mithyādṛṣṭeḥ prativirato bhavati samyagdṛṣṭikaḥ; yannu vayaṃ rājño gatvā ārocayema iti; te tavāgamya ārocayeyuḥ yat khalu deva jānīyāḥ yo 'sau devasya dāsaḥ preṣyo nirdeśyo bhujiṣyaḥ nayenakāmaṃgamaḥ sa keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā (A 507b) agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa yāvajjīvaṃ prahāya prāṇātipātaṃ prāṇātipātāt prativirataḥ; adattādānam abrahmacaryaṃ mṛṣāvādaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya samyagdṛṣṭikaḥ iti; tat kiṃ manyase mahārāja api nu tvam evaṃ vadeḥ? gacchantu bhavantaḥ; taṃ puruṣam ānayantu; punar api me dāso bhaviṣyati preṣyo nirdeśyo bhujiṣyaḥ nayenakāmaṃgamaḥ iti
34. no bhadanta; nānyatra ahaṃ darśanāyāsya upasaṃkrameyaṃ; yac ca me pūrvam abhivādanavandanapratyutthānāñjalisāmīcīkarma akārṣīt tad aham eva tasya kuryāṃ; yāvajjīvaṃ cainaṃ pravārayeyaṃ yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ (SBV II 229)
tat kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ bhavati; sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
tathyaṃ bhadanta; evaṃ darśitaṃ bhagavatā sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
35. tadyathā mahārāja iha te syāt karṣako gṛhapatiḥ ādāyakaḥ poṣako rājakośasaṃvardhakaḥ; sa tvāṃ paśyed upariprāsādatalagataṃ paṃcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaṃ samanvaṅgībhūtaṃ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍantaṃ ramamāṇaṃ paricārayantaṃ; dṛṣṭvā ca punar asya evaṃ syād: ayaṃ rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ puruṣaḥ; aham api puruṣaḥ; nānyatra rājā māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ pūrvaṃ kṛtatvāt puṇyānām upacitatvād etarhy upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayti; yannv ahaṃ kaṃcid eva kuśalaṃ dharmaṃ samādāya varteya; kaṃ punar ahaṃ kuśalaṃ dharmaṃ samādāya varteya? yannv ahaṃ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajeyam iti sa idaṃ pratisaṅkhyāya keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajati; yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirato bhavati; adattādānam abrahmacaryaṃ mṛṣāvādaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya mithyādṛṣṭeḥ prativirataḥ syāt; tena enaṃ paśyeyus tava pauruṣeyāḥ jānapadāḥ anvāhiṇḍamānāḥ; dṛṣṭvā ca punar eṣām evaṃ syād: ayaṃ sa rājño māgadhasya ajātaśatror vaidehīputrasya karṣako gṛhapatiḥ ādāyakaḥ poṣakaḥ rājakośasaṃvardhakaḥ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirataḥ; adattādānam abrahmacaryaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya mithyādṛṣṭeḥ prativirato bhavati samyagdṛṣṭikaḥ; yannu vayaṃ rājño gatvā ārocayema iti; te tavāgamya ārocayeyuḥ yat khalu deva jānīyāḥ yo 'sau devasya karṣako gṛhapatiḥ ādāyakaḥ poṣakaḥ rājakośasaṃvardhakaḥ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirataḥ; adattādānam abrahmacaryaṃ paiśunyaṃ pāruṣyaṃ saṃbhinnapralāpam abhidhyāvyāpādaṃ mithyādṛṣṭim prahāya mithyādṛṣṭeḥ prativirato bhavati samyagdṛṣṭikaḥ iti; tat kiṃ manyase mahārāja api nu tvam evaṃ vadeḥ? gacchantu bhavantaḥ; taṃ puruṣam ānayantu; punar api me (SBV II 230) karṣako bhaviṣyati ādāyakaḥ poṣakaḥ (A 508a) rājakośasaṃvardhakaḥ iti
36. no bhadanta; nānyatra aham evāsya darśanāyopasaṃkrameyaṃ; yac ca me pūrvam abhivādanavandanapratyutthānāñjalisāmīcīkarma akārṣīt tad aham evāsya kuryāṃ; yāvajjīvaṃ cainaṃ pravārayeyaṃ yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ
tat kiṃ manyase mahārāja na tv evaṃ sati mayā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
tathyaṃ bhadanta; evaṃ sati bhagavatā darśitaṃ sāndṛṣṭikaṃ śrāmaṇyaphalam
37. iha mahārāja śāstā loka utpadyate tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sa dharmaṃ deśayati, ādau kalyāṇaṃ madhye kalyāṇaṃ paryavasāne kalyāṇaṃ svarthaṃ suvyañjanaṃ kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ; brahmacaryaṃ praśāsayati; taṃ dharmaṃ śṛṇoti gṛhapatir vā gṛhapatiputro vā; sa taṃ dharmaṃ śrutvā śāstuḥ triṣu sthāneṣu viśuddhiṃ samanveṣate yaduta lobhadharme dveṣadharme mohadharme: kiṃ nv asty asyāyuṣmataḥ sa lobhaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena lobhenābhibhūtaḥ paryāttacitto 'jānaka eva san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; āhosvin nāsty asyāyuṣmataḥ sa lobhaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena lobhenābhibhūtaḥ paryāttacitto 'jānaka eva san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; tasyaivaṃ bhavati; nāsty āyuṣmataḥ sa lobhaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena lobhenābhibhūtaḥ paryāttacitto 'jānaka eva san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; tat kasya hetoḥ? te hy asyāyuṣmataḥ kāyasaṃskārāḥ vāksaṃskārāḥ manaḥsaṃskārāḥ (SBV II 231) alubdhasya; ayaṃ ca eṣa dharmaṃ bhāṣate saṃkṣiptena vā vistareṇa vā; śānto 'sya dharmaḥ praṇītaḥ gambhīro gambhīrāvabhāsaḥ, durdṛśaḥ duranubodhaḥ atarkyaḥ atarkyāvacaraḥ sūkṣmanipuṇapaṇḍitavijñavedanīyaḥ; sa cānenāyuṣmatā na sukaram ājñātuṃ yathāpitad ekāntalubdhena; alubdho 'yam āyuṣmān; nāyam āyuṣmān lubdhaḥ; yadā cainam asmin prathame lobhadharme viśuddhiṃ samanupaśyati; athainam uttare samanveṣate, dvitīye dveṣadharme tṛtīye mohadharme; kim nv asyāyuṣmataḥ sa mohaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena mohenābhibhūtaḥ paryāttacittaḥ ajānaka eva san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya (A 508b) ahitāya duḥkhāya; āhosvin nāsty asyāyuṣmataḥ sa mohaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena mohenābhibhūtaḥ paryāttacittaḥ ajānaka san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; tasyaivaṃ bhavati; nāsty asyāyuṣmataḥ sa mohaḥ aprahīṇaḥ aparijñātaḥ anirodhitaḥ avāntīkṛtaḥ yena mohenābhibhūtaḥ paryāttacittaḥ ajānaka eva san jānako 'smīti vaded apaśyaka eva san paśyako 'smīti vadet; parān vā tathā tathā pratipādayed yat teṣāṃ syād dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; tat kasya hetoḥ? te hy asyāyuṣmataḥ kāyasaṃskārāḥ vāksaṃskārāḥ manaḥsaṃskārāḥ amūḍhasya; ayaṃ caiṣa dharmaṃ bhāṣate samkṣiptena vā vistareṇa vā; śānto 'sya dharmaḥ praṇītaḥ gambhīraḥ gambhīrāvabhāsaḥ, durdṛśo duranubodhaḥ atarkyaḥ atarkyāvacaraḥ sūkṣmanipuṇapaṇḍitavijñavedanīyaḥ; sa cānena āyuṣmatā na sukaram ājñātuṃ yathāpitad ekāntamudhena; amūḍho 'yam āyuṣmān; nāyam āyuṣmān mūḍhaḥ; yadā cainam asmin tṛtīye mohadharme viśuddhiṃ samanupaśyati; athātra ākāravatīṃ śraddhām abhinivedayati; śraddhājātaḥ idaṃ pratisaṃśikṣate; saṃbādho gṛhāvāsaḥ rajasām āvāsaḥ; abhyavakāśaṃ ca pravrajyā; tad idaṃ na sukaraṃ gṛhiṇā agāram adhyāvasatā ekāntaśaṅkhalikhitaṃ, yāvajjīvaṃ kevalaṃ (SBV II 232) paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ; brahmacaryaṃ carituṃ; yannv ahaṃ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajeyaṃ; sa idaṃ pratisaṅkhyāya prabhūtaṃ vā alpaṃ vā dhanaskandhaṃ prahāya prabhūtaṃ vā alpaṃ vā jñātiparivartitaṃ prahāya keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajati sa evaṃ pravrajitaḥ san śīlavān viharati; prātimokṣasaṃvarasamvṛtaḥ ācāragocarasaṃpannaḥ aṇumātreṣv avadyeṣu bhayadarśī samādāpayati, śikṣate śikṣāpadeṣu; sa prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirato bhavati; nyastadaṇḍaḥ nyastaśastraḥ lajjī dayāvān sarvasatvaprāṇibhūteṣv antataḥ kuntapipīlakaprāṇinam upādāya prāṇātipātāt prativirato bhavati
38. sa adattādānaṃ prahāya adattādānāt prativirato bhavati; dattādāyī dattarataḥ dattatyaktamuktapratikāṅkṣī astenam alolupaṃ śuddhaṃ śucim ātmānaṃ pariharan anavadyam adattādānāt prativirato (A 509a) bhavati; sa abrahmacaryaṃ prahāya abrahmacaryāt prativirato bhavati; brahmacārī kucaryāvirataḥ, śuddhaḥ śuciḥ nirāmagandhaḥ, virato maithunād apeto grāmyadharmād abrahmacaryāt prativirato bhavati
39. sa mṛṣāvādaṃ prahāya mṛṣāvādāt prativirato bhavati; satyavādī satyarataḥ śraddhitaḥ pratyayitaḥ stheyaḥ avisaṃvādako lokasya mṛṣāvādāt prativirato bhavati; sa na eṣāṃ śrutvā teṣām ārocayati, teṣāṃ bhedāya; teṣāṃ vā śrutvā naiṣām ārocayati eṣāṃ bhedāya iti; bhinnānāṃ sandhātā bhavati; samagrāṇāṃ cānupradātā; samagrārāmaḥ samagrarataḥ samagrakaraṇīṃ vācaṃ bhāṣate; paiśunyāt prativirato bhavati; pāruṣyaṃ prahāya pāruṣyāt prativirato bhavati; sa yā iyaṃ vāg bādhakā; karkaśā parakaṭukā parābhiṣaṅgiṇī bahujanāniṣṭā bahujanākāntā bahujanāpriyā bahujanāmanāpā asamāhitā asamādhisaṃvartanīyā ityevaṃrūpaṃ vācaṃ prahāya yeyaṃ vāg nelā, karṇamukhahṛdayaṃgamā premaṇīyā paurī valguvispaṣṭā vijñeyā aniśritā apratikūlā aparyādattā bahujaneṣṭā bahujanakāntā bahujanapriyā bahujanamanāpā samāhitā samādhisaṃvartanī ityevaṃrūpaṃ (SBV II 233) vācaṃ bhāṣate; pāruṣyāt prativirato bhavati, sa ca bhavati kālavādī bhūtavādī tatvavādī arthavādī dharmavādī niśāmyavādī; niśāmyavatīṃ vācaṃ bhāṣate kāle na viprakīrṇāṃ sāvadānāṃ sopadeśāṃ dharmyām arthopasaṃhitāṃ; saṃbhinnapralāpāt prativirato bhavati
40. ### sa vadhabandhanachedanatāḍanaparāmarśaṃ prahāya vadhabandhanachedanatāḍanaparāmarśāt prativirato bhavati ālokasahāgāraśayyāṃ prahāya ālokasahāgāraśayyātaḥ prativirato bhavati, sa kṣetravastugṛhavastvāpaṇavastuparigrahaṃ prahāya kṣetravastugṛhavastvāpaṇavastuparigrahāt prativirato bhavati; hastyaśvagaveḍakakukkuṭasūkarapratigrahaṃ prahāya hastyaśvagaveḍakakukkuṭasūkarapratigrahāt prativirato bhavati; sa dāsīdāsakarmakarapauruṣeyapratigrahaṃ prahāya dāsīdāsakarmakarapauruṣeyapratigrahāt prativirato bhavati; sa strīpuruṣadārakadārikāpratigrahaṃ prahāya strīpuruṣadārakadārikāpratigrahāt prativirato bhavati; sa jātarūparajatapratigrahaṃ prahāya jātarūparajatapratigrahāt prativirato bhavati; āmadhānyapratigrahaṃ prahāya āmadhānyapratigrahāt prativirato bhavati; sa ekabhaktiko bhavati; sa rātryuparataḥ; viratotkālabhojanaḥ kālacārī kālacaryāyogam anuyuktaḥ; sa kāyapārihārikeṇa cīvareṇa tuṣṭo bhavati saṃtuṣṭaḥ; kukṣipāripūrikeṇa (A 509b) piṇḍapātikena tuṣṭo bhavati saṃtuṣṭo; yena yena prakrāmati sapātracīvaraḥ prakrāmati; tadyathā pakṣī śakunako yena yenoḍḍayate sapakṣaḥ sapalāśaḥ uḍḍayate; evam eva sa kāyapārihārikeṇa cīvareṇa tuṣṭaḥ (SBV II 234) saṃtuṣṭaḥ kukṣipāripūrikeṇa piṇḍapātena tuṣṭaḥ saṃtuṣṭaḥ yena yena prakrāmati sapātracīvaraḥ prakrāmati
41 yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhabījagrāmabhūtagrāmasamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā mūlabīje skandhabīje agrabīje sphuṭabīje bījabīje eva paṃcame ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vividhabījagrāmabhūtagrāmasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
42. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhasannidhisamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā annasannidhau pānasannidhau vastrasannidhau gandhasannidhau mālyasannidhau patrasannidhau puṣpasannidhau phalasannidhau ity apy evaṃrūpād vividhasannidhisamārambhānuyogāt prativirato bhavati
43. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya uccaśayanamahāśayanasamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā āsandyāṃ paryaṅke paṭṭikāyāṃ goṇikāyāṃ tūlikāyāṃ bṛhatikāyāṃ citrikāyāṃ paṭalikāyāṃ hastyāstaraṇe aśvāstaraṇe ekāntarome uccarome adhorome skandharome kāliṅgaprāvaraṇe pratyāstaraṇe sottarocchadanapaṭe ubhayāntalohitopadhāne ity apy evaṃrūpāt śramaṇaḥ uccaśayanamahāśayanasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
44. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhamaṇḍanasamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā utsadane snapane parimardane mālāgandhavilepane varṇasaṃdhāraṇe nakhalikhane dantaparimarjane mukhālepane mukhādarśe śikhābandhe nāḍe daṇḍe chatre khaḍge vālavyajane citre copānahau ahatāni ca vastrāṇi navāni dīrghadaśāni (SBV II 235) dhāraṇajātīyāni bhavanti ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vividhamaṇḍanasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
45. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhadarśanasamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā hastiyuddhe aśvayuddhe rathayuddhe pattiyuddhe yaṣṭiyuddhe muṣṭiyuddhe ṛṣabhayuddhe mahiṣayuddhe ajayuddhe miṇḍhakayuddhe kukkuṭayuddhe vartakayuddhe lāvakayuddhe kukkuṭavartakalāvakayuddhe strīyuddhe puruṣayuddhe dārakayuddhe dārikayuddhe aṭṭālavaṃśe śobhitanagare utsantikāyāṃ dhvajāgre balagre vyūḍhe senikādarśane mahāsamājaṃ vā draṣṭum icchanti eke ity apy evaṃrūpāt (A 510a) śramaṇo vividhadarśanasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
46. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhaśabdaśravaṇasamārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā hastiśabde aśvaśabde rathaśabde śaṅkhaśabde paṭahaśabde āḍambaraśabde bherīśabde nṛttaśabde gītaśabde vāditraśabde vācakaśabde acchaṭāśabde pāṇisvare kumbhatūṇīre kavatīkāveye citrākṣare citrapadavyañjane lokāyatapratisaṅghuṣṭe ākhyāyikāyāṃ vā śrotum icchanti eke ity apy evaṃrūpāt vividhaśabdaśravaṇasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
47. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhākṣakavañcakadyūtasamārambhānuyogam anuyuktā (SBV II 236) viharanti; tadyathā aṣṭāpade daśapade ākarṣaṇe pare ghaṭike cale muṣkale akṣavaṅkānucarite śalākāhaste yathāpi vā prayojayanti eke ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vañcakadyūtasamārambhānuyogāt prativirato bhavati
48. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhakathāsāmarambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā rājakathāyāṃ corakathāyaṃ yuddhakathāyam annakathāyāṃ pānakathāyāṃ vastrakathāyāṃ vīthīkathāyāṃ veśyakathāyāṃ kumārikākhyānakathāyāṃ samudrākhyānakathāyāṃ lokākhyānakathāyāṃ janapadamahāmātrākhyānakathāyām ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vividhakathāsamārambhānuyogāt prativirato bhavati
49. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya vividhavigṛhyakathāsāmārambhānuyogam anuyuktā viharanti; tadyathā na tvam enaṃ dharmavinayam ājānāsi; aham enaṃ dharmavinayam ājānāmi; yathā anvaham enaṃ dharmavinayam ājānāmi; yathā nānvaham enaṃ dharmavinayam ājānāsi; yuktaṃ mama; ayuktaṃ tava; sahitaṃ mama; asahitaṃ tava; pūrvaṃ vacanīyaṃ paścād avocat; paścād vacanīyaṃ pūrvam avocat; atitūrṇaṃ te parāmṛṣṭam; āropitas te vādaḥ vādārthāya; apahara vādaṃ vādavipramokṣāya; gṛhīto 'si nirveṭhaya; saced uttaraṃ prajānāsi brūhi pṛṣṭaḥ ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vividhavigṛhyakathāsamārambhānuyogāt prativirato bhavati
50. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya dūtagamanasaṃpreṣaṇamithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti (SBV II 237) te rājñāṃ rājāmātyāṇāṃ brāhmaṇānāṃ naigamānāṃ jānapadānāṃ śreṣṭhināṃ sārthavāhānāṃ mitaupau ### iha āhvaya amutra preṣaya iha preṣaya amutra āhvaya ity apy evaṃrūpāt śramaṇo dūtagamanasaṃpreṣaṇamithyājīvāt prativirato bhavati
51. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya kuhakāś ca bhavanti lapakāś ca naimittikāś ca naiṣpeṣikāś ca lābhena lābhaṃ niścikīrṣante (A 510b) te kuhanalapananaimittikanaiṣpeṣikalābhena lābhaniścikīrṣakatvena jīvikāṃ kalpayanti ity apy evaṃrūpāt śramaṇo vividhakuhananlapananaimittikanaiṣpeṣikalābhena lābhaniścikīrṣaṇāt prativirato bhavati
52. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā utpāte vraṇalakṣaṇe svapnalakṣaṇe agnidagdhe dakaspṛṣṭe mūṣikacchinne āveśane svaravicaye sarvabhūtarute aṅgavidyāyāṃ vāstuvidyāyāṃ śukavidyāyāṃ śakunavidyāyāṃ prayojayanti eke ity apy evaṃrūpāt śramaṇaḥ tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
53. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā nakṣatrāṇāṃ saṃprayoge muhūrtānām abhyutthāne śavaparīkṣāyāṃ patrakarmaṇi śāntikarmaṇi bhūtakarmaṇi puṣṭikarmaṇi praṇidhikarmaṇi lipikarmaṇi gaṇane nyasane saṅkhyāyāṃ mudrāyāṃ (SBV II 238) mārgadarśavidyāyāṃ prayojayanti eke ity apy evaṃrūpāt śramaṇaḥ tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
54. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā cikitsāyāṃ mūlabhaiṣajye añjanānupradāne ### nuprādāne rasānupradāne strīcikitsāyāṃ puruṣacikitsāyāṃ kumāracikitsāyāṃ kumārikācikitsāyām oṣadhīr vā prayojayanti ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
55. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā maṇilakṣaṇe daṇḍalakṣaṇe asilakṣaṇe iṣulakṣaṇe āyudhalakṣaṇe hastilakṣaṇe aśvalakṣaṇe ṛṣabhalakṣaṇe mahiṣalakṣaṇe ajalakṣaṇe miṇḍhakalakṣaṇe avilakṣaṇe kukkuṭalakṣaṇe vartakalakṣaṇe ### lakṣaṇe strīlakṣaṇe puruṣalakṣaṇe kumāralakṣaṇe kumārikālakṣaṇe alpāyurlakṣaṇe dīrghāyurlakṣaṇe alpabhāgalakṣaṇe mahābhāgalakṣaṇe alpapuṇyalakṣaṇe mahāpuṇyalakṣaṇe alpeśākhyalakṣaṇe maheśākhyalakṣaṇe āryalakṣaṇe dāsalakṣaṇe ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
56. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā ājavane javane ūrdhvavirecane adhovirecane nastekarmaṇi (?) dhūmapāne svedaparikarmaṇi āmādhyāśaye pakvādhyāśaye ### piṭakādhyāśaye cakre vāyasamaṇḍale hanusaṃhanane jihvānikṛntane vetāḍārdhavetādaṃ vā prayojayanti (SBV II 239) eke ity apy evaṃrūpāt śramaṇas tiryagvidyāmithyājīvāt prativirato bhavati
57. yathāpitan mahārāja eke śramaṇabrāhmaṇāḥ śraddhādeyaṃ paribhujya tiryagvidyāmithyājīvena (A 511a) jīvikāṃ kalpayanti; tadyathā vahane āvāhane vivāhane āmohane saṃmohane uccāṭane māraṇe sukhakaraṇe duḥkhakaraṇe darbhahome tilahome taṇḍulahome dhanahome dhānyahome mudgahome māṣahome dravyahome agnihome ādityopasthāne nakṣatr