Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 4 / 11 (50.000 ký tự/trang)
manasā mano vijānanti; te asmān parisarpata eva jñāsyanti iti; sa kathayati: asti kokālika upāyaḥ; ete vayaṃ sthavirasthavirān bhikṣūn upasaṃkramāmaḥ sarvopakaraṇaiḥ alpotsukhā bhavantu sthavirā vayaṃ sthavirāṇāṃ sarvopakaraṇair avighātaṃ kariṣyāma iti; navakāṃś ca bhikṣūn upasthāpayāmaḥ upalāḍāyāmaḥ pātreṇa cīvareṇa śikyena saritena kāyabandhanena uddeśena pāṭhena svādhyāyena yogena manasikāreṇa; asty eṣa āyuṣman devadatta upāya iti; tatra devadattaḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramitum ārabdhaḥ. ______________________________________________________________ The behaviour of Devadatta is discussed in the congregation sthavirasthavirair bhikṣubhiḥ parisarpann eva vijñātaḥ devadattaḥ, samagrasya saṃghasya bhedāya parākramati iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavaḥ bhagavata ārocayanti; bhadanta devadattaḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramati iti; tān bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: ājñāpayata yūyaṃ bhikṣavo devadattaṃ (SBV II 80) meṣakena iti, yo vā punar anyo 'py evaṃjātīyaḥ (A 454a) evaṃ ca punar ājñāpayitavyaḥ; mā tvaṃ devadatta samagrasya saṃghasya bhedāya parākrama; mā bhedakaraṇasaṃvartanīyam adhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭha; sametu te devadatta sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu iti; ājñāpayanti te bhikṣavo devadattaṃ meṣakena; meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśyānuvyavaharati: idam eva satyaṃ moham anyad iti. etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti: ājñāpto 'smābhir bhadanta devadatto meṣakena; meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśyānuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti; bhagavān āha: ājñāpayata yūyaṃ bhikṣavo devadattaṃ jñapticaturthena karmaṇā iti, yo vā punar anyo 'py evaṃjātīyaḥ evaṃ ca punar ājñāpayitavyaḥ. śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe sanniṣaṇṇe sannipatite ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyaṃ. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ; ayaṃ devadattaḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramate; bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati; sa eṣa saṃbahulair bhikṣubhir meṣakenājñaptaḥ; meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya anuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣameta ānujānīyāt saṃgho yat saṃghaḥ devadattaṃ jñapticaturthena karmaṇā ājñāpayet mā tvaṃ devadatta samagrasya saṃghasya bhedāya parākrama; mā bhedakaraṇasaṃvartanīyam adhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭha; sametu te devadatta sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu; niḥsṛja tvaṃ (SBV II 81) devadatta idam evaṃrūpaṃ saṃghabhedakaraṃ vastu; ity eṣā jñaptiḥ; evaṃ ca karma kartavyaṃ. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ; ayaṃ devadattaḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramate; bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati; sa eṣa saṃbahulair bhikṣubhir meṣakenājñaptaḥ; meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśyānuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti; tat saṃghaḥ devadattaṃ jñapticaturthena karmaṇā ājñāpayati: mā tvaṃ devadatta samagrasya saṃghasya bhedāya parākrama; mā bhedakaraṇasaṃvartanīyam cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭha; sametu te devadatta sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatv iti; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate devadattaṃ jñapticaturthena karmaṇā ājñāpayituṃ; mā tvaṃ devadatta samagrasya saṃghasya bhedāya parākrama; (A 454b) bhedakaraṇasaṃvartanīyam cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭha; sametu te devadatta sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu iti te tūṣṇīṃ; na kṣamante bhāṣantām iyaṃ prathamā karmavācanā; evaṃ dvitīyā tṛtīyā karmavācanā. ājñāpayanti te bhikṣavo devadattaṃ jñapticaturthena karmaṇā; ājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśyābhiniviśya anuvyavaharati: idam eva satyaṃ moham anyad iti. ______________________________________________________________ The behaviour of the four monks followers of Devadatta is discused in the congregation catvāraś cāsya bhikṣavaḥ sahāyakāḥ anuvartino vyagravāditāyāṃ, kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ; te bhikṣūn evaṃ vadanti: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? eṣa hi bhikṣur dharmavādī vinayavādī; dharmaṃ caiṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, nājānan; (SBV II 82) yac cāsmai bhikṣave rocate, kṣamate ca, asmākam api tad rocate kṣamate ca iti. etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti: ājñāpto 'smābhir bhadanta devadattaḥ jñapticaturthena karmaṇā ājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśyānuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti; catvāraś cāsya bhikṣavaḥ sahāyakāḥ anuvartino vyagravāditāyāṃ, kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ; te bhikṣūn evaṃ vadanti: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; eṣa hi bhikṣur dharmavādī vinayavādī; dharmaṃ caiṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhyānuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, nājānan; yac cāsmai bhikṣave rocate ca kṣamate ca, asmākam api tad rocate ca kṣamate ca iti. bhagavān āha: ājñāpayata yūyaṃ bhikṣavaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattā meṣakena; evaṃ punar ājñāpayitavyāḥ: mā yūyaṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānanto yo bhikṣusamagrasya saṃghasya bhedāya parākramate, bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati, tasyānuvartino bhavata vyagravāditāyāṃ; mā ca bhikṣūn evaṃ vadata: mā yūyam āyuṣmantaḥ asya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣo āyuṣmanto bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ caiṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhyānuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, nājānan; yac cāsmai bhikṣave rocate ca kṣamate ca, asmākam api tad rocate ca kṣamate ca iti; mā yūyam āyuṣmantaḥ saṃghabhedaṃ rocayata; sametv āyuṣmatāṃ sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamāno 'vivadamāna ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu; niḥsṛjantv (A 455a) āyuṣmantaḥ imām evaṃrūpaṃ saṃghabhedānuvartanīṃ vyagravāditām iti; ājñāpayanti te bhikṣavaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān meṣakena; te meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśyānuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti. etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti: ājñāptā asmābhir bhadanta kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ (SBV II 83) meṣakena; te meṣakenājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśya anuvyavaharati idam eva satyaṃ moham anyad iti; bhagavān āha: ājñāpayata yūyaṃ bhikṣavaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān jñapticaturthena karmaṇā iti, ye vā punar anye 'py evaṃjātīyaḥ evaṃ ca punar ājñāpayitavyāḥ. śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe sanniṣaṇṇe sannipatite ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyaṃ. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ; ime kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānanto yo bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramati, tasyānuvartino bhaviṣyanti vyagravāditāyāṃ; bhikṣūṃś caivaṃ vadanti: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣo āyuṣmanto bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ ca eṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; yac cāsmai bhikṣave rocate kṣamate ca, asmākam api tad rocate kṣamate ca iti; ta evaṃ saṃbahulair bhikṣubhir meṣakena ājñāpyamānās tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśyābhiniviśya anuvyavaharanti idam eva satyaṃ moham anyad iti; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣameta anujānīyāt saṃgho yat saṃghaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān jñapticaturthena karmaṇā ājñāpayati: mā yūyaṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānanto yo bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramati bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati; tasyānuvartino bhavata vyagravāditāyāṃ; mā ca bhikṣūn evaṃ vadata: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣa bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ ca eṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; yac cāsmai bhikṣave rocate ca kṣamate ca, asmākam api tad rocate ca kṣamate ca iti; tat kasya hetoḥ? naiṣa āyuṣmanto bhikṣur dharmavādī vinayavādī ca; adharmavādī caiṣa bhikṣur avinayavādī ca; adharmaṃ caiṣa bhikṣur avinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; ajānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; niḥsṛjantv āyuṣmantaḥ imām evaṃrūpāṃ saṃghabhedānuvartinīṃ (SBV II 84) vyagravāditāyāṃ; sametv āyuṣmatāṃ sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ (A 455b) śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu; ity eṣā jñaptiḥ; evaṃ ca karma kartavyaṃ. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ; ime kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānanto yo bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramati, tasyānuvartino bhaviṣyanti vyagravāditāyāṃ; bhikṣūṃś caivaṃ vadanti: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣo āyuṣmanto bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ ca eṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; yac cāsmai bhikṣave rocate kṣamate ca, asmākam api tad rocate kṣamate ca iti; ta evaṃ saṃbahulair bhikṣubhir meṣakena ājñāpyamānās tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśyābhiniviśya anuvyavaharanti idam eva satyaṃ moham anyad iti; tat saṃghaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān jñapticaturthena karmaṇājñāpayati: mā yūyaṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattā jānanto yo bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramate bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati; tasyānuvartino bhavata vyagravāditāyāṃ; mā ca bhikṣūn evaṃ vadata: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣa bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ caiṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; yac cāsmai bhikṣave rocate ca kṣamate ca, asmākam api tad rocate ca kṣamate ca iti; tat kasya hetoḥ? naiṣa bhikṣur dharmavādī na vinayavādī; adharmaṃ caiṣa bhikṣur avinayaṃ ca samādāya pragṛhyānuvyavaharati; ajānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na jānan; mā āyuṣmantaḥ saṃghabhedaṃ rocayantu; saṃghasāmagrīm eva rocayantu; sametv āyuṣmatāṃ sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu; niḥsṛjantv āyuṣmantaḥ imām evaṃrūpaṃ saṃghabhedānuvartinīṃ vyagravāditām iti. yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamante kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān jñapticaturthena karmaṇā ājñāpayituṃ; mā yūyaṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānanto yo bhikṣuḥ samagrasya saṃghasya bhedāya parākramate bhedakaraṇasaṃvartanīyaṃ cādhikaraṇaṃ samādāya pragṛhya tiṣṭhati; tasyānuvartino bhavata vyagravāditāyāṃ; mā ca bhikṣūn evaṃ vadata: mā yūyam āyuṣmanto 'sya bhikṣoḥ kiṃcid vocata kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā; tat kasya hetoḥ? dharmavādī caiṣa bhikṣuḥ, vinayavādī ca; dharmaṃ caiṣa bhikṣur vinayaṃ ca samādāya pragṛhya anuvyavaharati; jānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na ajānan; yac cāsmai bhikṣave rocate ca kṣamate ca, asmākam api tad rocate ca kṣamate ca iti; tat kasya hetoḥ? naiṣa bhikṣur dharmavādī na vinayavādī; adharmaṃ caiṣa bhikṣur avinayaṃ ca samādāya pragṛhyānuvyavaharati; ajānaṃś caiṣa bhikṣur bhāṣate, na jānan; mā āyuṣmantaḥ saṃghabhedaṃ rocayantu; saṃghasāmagrīm eva rocayantu; sametv āyuṣmatāṃ sārdhaṃ saṃghena; samagro hi saṃghaḥ sahitaḥ saṃmodamānaḥ avivadamānaḥ ekāgraḥ ekoddeśaḥ ekakṣīrodakībhūtaḥ śāstuḥ śāsanaṃ dīpayan sukhasparśaṃ viharatu; niḥsṛjantv āyuṣmantaḥ imām evaṃrūpaṃ saṃghabhedānuvartinīṃ vyagravāditām iti te tūṣṇīṃ; na kṣamante bhāṣantām iyaṃ prathamā karmavācanā; evaṃ dvitīyā tṛtīyā karmavācanā. (SBV II 85) ājñāpayanti te bhikṣavaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān jñapticaturthena karmaṇā; te bhkṣubhir jñapticaturthena karmaṇā ājñāpyamānas tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśya abhiniviśya anuvyavaharati: idam eva satyaṃ moham anyad iti. ______________________________________________________________ The monks inform the Buddha of the result of the motion (jñapti). Devadatta gets stronger in his resolution to bring about the schism in the congregation etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti: ājñāptā asmābhir bhadanta kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jñapticaturthena karmaṇā; ājñāpyamānas te tad eva vastu sthāmaśaḥ parāmṛśyābhiniviśya anuvyavaharati: idam eva satyaṃ moham anyad iti; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: pratibalo me bhikṣavo devadattaḥ samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ bhettuṃ cakrabhedaṃ ca kartuṃ; tathā cāsya catvāro bhikṣavaḥ sahāyakāḥ anuvartino vyagravāditāyāṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ. devadattena śrutaṃ vyākṛto 'haṃ śramaṇena gautamena pratibalo me bhikṣavo devadattaḥ samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ bhettuṃ cakrabhedaṃ ca kartuṃ; tathā cāsya catvāro bhikṣavaḥ sahāyakāḥ anuvartino vyagravāditāyāṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ iti; śrutvā ca punaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattān āmantrayate: (A 456a) yat khalu kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ jānīyāta, vyākṛto 'haṃ śramaṇena gautamena pratibalo devadattaḥ samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ bhettuṃ cakrabhedaṃ ca kartuṃ; tathā cāsya catvāro bhikṣavaḥ sahāyakāḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattā iti; yannv ahaṃ bhūyasyā matrayā saṃghabhedāya parākrameya iti; sa paṃcabhir bhikṣuśataiḥ sārdham ante ārāmasya gaṇabhojanaṃ bhuṅkte; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti. bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? kimarthaṃ tathāgatena trikabhojanam anujñātaṃ; gaṇabhojanaṃ pratikṣiptaṃ? nanu dvāv arthāu saṃpaśyatā, kulodayatāṃ ca pratītya, pāpecchānāṃ (SBV II 86) ca pudgalānāṃ pakṣapralopanārthaṃ; mā haiva pāpecchaḥ pudgalaḥ saṃgham evāgamya, saṃgham evoddiśya, saṃgham evāvedayitvā pāṣaṇḍika iva kṛtvā saṃghenaiva sārdhaṃ vigṛhya vivādaṃ sthāpayet iti. ______________________________________________________________ Devadatta loses his magical powers yadā āyuṣmatā daśabalakāśyapena devadattasya ṛddher mārgo vyapadiṣṭaḥ, tadāsau bhikṣubhir ucyate: kasmāt tvayā sthavira devadattasya pāpecchasya ṛddher mārgo vyapadiṣṭaḥ? sa kathayati: nāham āyuṣmanto jāne yathāyaṃ pāpeccha iti; yadi mayā jñātam abhaviṣyat ṛkāro 'py asya mayā na vyapadiṣṭo 'bhaviṣyat; prāg eva ṛddher mārgaḥ iti; tato devadattaḥ bhikṣubhiḥ praṇayam āsthāyocyate; devadatta yā kācit śrīsaubhāgyasaṃpat, sarvāsau sthaviraṃ daśabalakāśyapam āgamya; na tvaṃ tasya sakāśam upasaṃkrāmasi iti; te saṃlakṣayanti: apy eva nāmāyam asmābhiḥ prabodhitaḥ tasya sakāśam upasaṃkrāmet; sa evaṃ pratinivartayet iti; sa evaṃ praticoditaḥ kathayati: kiṃ mama tena kṛtaṃ? nanu mayā vīryam ādhāya, pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharatā prathamaṃ dhyānaṃ niśritya ṛddhir abhinirhṛtā iti; sa vākpravyāharaṇakālasamanantaram eva tayā akṛtajñatayā ṛddheḥ parihīṇaḥ. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattaḥ akṛtajñatayā ṛddheḥ parihīṇaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, yathā atīte 'py adhvany eṣaḥ akṛtajñatayā vidyāyāḥ parihīṇaḥ; tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of an out-caste versed in magic and of a brāhmaṇa student (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; (SBV II 87) tatra caṇḍālo vidyāmantradharo vidyāmantrakuśalaḥ gāndhārīvidyāṃ parivartya ṛddhyā gandhamādanāt parvatāt akālartukāni puṣpaphalāny ādāya rājñe brahmadattāyopanayati; rājā brahmadattas tasyābhiprasannaḥ abhisāram anuprayacchati; yāvad anyatamo māṇavo mantrārthī mantragavaṣī śravaparampayā janapadāt vārāṇasīm anuprāptaḥ; tato mārgaśramaṃ prativinodya tasya caṇḍālasya vidyāmantradhāriṇaḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya kathayati: icchāmy aham upādhyāyasya śuśrūṣāṃ kartuṃ; kasyārthe? vidyāyāḥ; sa gāthāṃ bhāṣate: (A 456b) na vidyā kasyacid deyā martavyaṃ saha vidyayā / prayacched vidyayā vidyāṃ śuśrūṣābhir dhanena vā // <iti> sa kathayati: upādhyāya yady evam ahaṃ śuśrūṣāṃ karomi; kiyantaṃ kālaṃ kartavyā? sa kathayati: dvādaśabhir varṣaiḥ śuśrūṣayā dīyeta vā na vā; so 'tyarthaṃ vidyāpratipannaḥ anujñātavān; tata ārādhanaparamaḥ satkṛtya guruśuśrūṣāṃ kartum ārabdhaḥ; yāvad apareṇa samayenāsau caṇḍālo madyamadākṣipto gṛham āgataḥ; sa māṇavaḥ saṃlakṣayati; ayam upādhyāyaḥ atīva madyamadākṣiptaḥ; pārśve asya śayyā kalpayitavyā iti; yāvad asau caṇḍālaḥ saṃparivartitum ārabdhaḥ; tasya saṃparivartamānasya khaṭvāyā aṅgaṇikā bhagnā; māṇavaḥ śrutvā pratibuddhaḥ; sa saṃlakṣayati: upādhyāyaḥ duḥkhaṃ śayiṣyate; yannv aham aṅgaṇikāyāṃ pṛṣṭhaṃ datvā avasthitaḥ; dharmatā hy eṣā śauṇḍānāṃ yo balavāṃs tasya vāntir bhavati; tasya prathame yāme madyaṃ vigacchati; tena tīkṣṇamadyavegāt māṇavasya pṛṣṭhe vāntaṃ; sa saṃlakṣayati: yady ahaṃ kāyaṃ cālayeyaṃ vācaṃ vā niścārayeyaṃ sthānam etad vidyate yad upādhyāyaḥ śabdaṃ śrutvā pratibuddho na punaḥ śayyāṃ kalpayet; sa pratisaṅkhyānena avasthitaḥ; yāvad caṇḍālaḥ svayam eva pratibuddhaḥ paśyati taṃ tathā viprakṛtaṃ; tataḥ pṛcchati, ko 'yaṃ; sa kathayati: upādhyāya ahaṃ somaśarmā; vatsa (SBV II 88) kim asy evaṃsthitaḥ? tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; so 'bhiprasannaḥ kathayati: vatsa parituṣṭo 'haṃ; gatvā snātvā āgaccha; vidyāṃ tubhyam anuprayacchāmi iti; somaśarmā āgataḥ; tena tasmai vidyā dattā; capalā brāhmaṇā bhavanti; sa vegam asahamānaḥ cintayati; ihaiva tāvad enāṃ vidyāṃ jijñāsayāmi, tato 'nyatra gamiṣyāmi iti; tena sā vidyā parivartitā; bhavanatalam utpatya, āśv eva gandhamādanaṃ parvataṃ gatvā, akālartukāni puṣpāny ādāya āgataḥ; tena tāni rājñaḥ purohitāya dattāni; tenāpi rājñe brahmadattāya; rājā kathayati: kutas tavaitāni; sa kathayati: viprakṛṣṭād deśān māṇavo 'bhyāgataḥ; tenaitāni mama dattāni; sa cātyarthaṃ vidyāmantradhārī akāmakaraṇīyaś ca brāhmaṇaḥ; kim anena caṇḍālena sarvalokapratyākhyātena? tasya vṛttim ācchidya asmai māṇavāya dīyatām iti; rājā kathayati: evaṃ kāraya iti; tataḥ purohitena caṇḍālād vṛttim ācchidya tasmai brāhmaṇāya dattā; sa tayā akṛtajñatayā tasya vidyāyāḥ parihīṇaḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ yo 'sau caṇḍālaḥ eṣa evāsau daśabalakāśyapaḥ tena kālena tena samayena; so 'sau māṇavaḥ eṣa eva asau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa vidyāyāḥ parihīṇaḥ; adyāpy eṣa ṛddheḥ parihīṇaḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ evaṃ śikṣitavyaṃ yat kṛtajñā bhaviṣyāmaḥ; svalpam api kṛtaṃ na nāśayiṣyāmaḥ prāg eva prabhūtataram; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyaṃ. ______________________________________________________________ The Buddha goes to Gayā atha bhagavān yathābhiramyaṃ rājagṛhe vihṛtya bhikṣugaṇaparivṛtaḥ bhikṣusaṃghapuraskṛtaḥ, magadheṣu janapadeṣu cārikāṃ caran gayām anuprāptaḥ gayāyāṃ viharati; (A 457a) rājñā bimbisāreṇa bhagavataḥ parṇopagūḍhasya śāleḥ paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāni prāpitāni; devadattena ajātaśatrur abhihitaḥ: paśya vṛddharājā śramaṇasya gautamasya kīdṛśān kārān karoti; aham api janapadacārikāṃ cariṣyāmi; asmākam api tvayā piṇḍakena avighātaḥ karaṇīyaḥ. (SBV II 89) atha devadatto 'pi paṃcaśataparivāro janapadacārikāṃ prakrāntaḥ; devadattasyājātaśatruṇā rājñā parṇopagūḍhasya śāleḥ paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāni pratimārgaṃ preṣitāni; bhikṣavo dṛṣṭvā saṃlakṣayanti: kasyaitāni paṃca śakaṭaśatāny āgacchanti iti; taiḥ kutūhalajātaiḥ adhvagatapuruṣāḥ pṛṣṭāḥ; tair vistareṇa samākhyātaṃ. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta rājā ajātaśatrur apātram apātravarṣī ca iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, rājā ajātaśatrur apātram apātravarṣī, yathā atīte 'py adhvany eṣaḥ apātram apātravarṣī; tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of a mango tree (concerning a previous birth of prince Ajātaśatru) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasminn agrāmake araṇyāyatane ṛṣīṇām āśramapadaṃ, nānāpuṣpaphalasalilasaṃpannaṃ; tatra ṛṣayaḥ prativasanti phalamūlāmbhubhakṣāḥ, jaṭāvalkaladhāriṇaḥ, pramuktaphalabhojinaḥ; yāvat tasminn āśramapade āmravṛkṣaḥ phalabhārāvanataśākhaḥ pakvaphalas tiṣṭhati; Ṛśayaḥ phalāni yācante; yā tasmin vṛkṣe adhyuṣitā devatā sā mātsaryābhibhūtā na prayacchati; tatas te ṛṣayaḥ mūlārthinaḥ ekam ṛṣim āśramapade sthāpayitvā bhrāntāḥ; tatsamanantaram eva paṃca coraśatāny āśramapadam anuprāptāni; tair asau vṛkṣo dattaḥ; te kathayanti: katham asmāt phalāni paribhoktavyāni iti; corasenāpatiḥ kathayati: vṛkṣaṃ paraśunā mūle chitvā phalāni bhakṣayata iti; evam ukte devatayā sarvāṇi phalāni bhūmyāṃ pātitāni; corā yāvadāptaṃ bhakṣayitvā prakrāntāḥ; ṛṣaya āgatāḥ pṛcchanti: kena tāny āmraphalāni bhakṣitāni? coraiḥ; sa ṛṣir gāthāṃ bhāṣate: dadāti vṛkṣo na phalaṃ śāntānāṃ brahmacāriṇāṃ / dadāti tu phalaṃ teṣāṃ corāṇāṃ pāpakāriṇāṃ // iti te pṛcchanti: ṛṣe kim etat? tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; te avadhyātum ārabdhāḥ; mātsaryābhibhūtayā devatayā phalāni ṛṣīṇāṃ na dattāni; apātrāṇāṃ corāṇāṃ dattāni iti. bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ yāsau devatā eṣa evāsav ajātaśatruḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa ajātaśatruḥ devatābhūtaḥ apātram apātravarṣī ca; etarhi apy eṣa apātram apātravarṣī ca iti. (SBV II 90) ______________________________________________________________ The Buddha in Rājagṛha atha bhagavān magadheṣu janapadeṣu cārikāṃ caran rājagṛham anuprāptaḥ rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe; devadatto rājagṛhanivāsino janakāyasya nityam evāparādhaṃ karoti; yasya yasyāparādhaḥ kriyate, sa bhagavata upālambhaṃ preṣayati; tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate: gaccha ānanda saṃghāṭīm (A 457b) ādāya anyatamena bhikṣuṇā paścācchramaṇena rājagṛhe rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu brāhmaṇagṛhapatīnām ārocaya yad devadatto vā, devadattapakṣiko vā aparādhaṃ karoti; na tena buddho vā dharmo vā saṃgho vā saṃbadhyate iti; yadi kathayanti: mahardhiko devadatto mahānubhāvaḥ iti, vaktavyāḥ: āsīn mahardhikaḥ; idānīṃ parihīṇas tasyā ṛddheḥ iti; tena gatvā rājagṛhe nagararathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu brāhmaṇagṛhapatīnām ārocitaṃ, te na bhūyo bhagavata upālambhaṃ preṣayanti. ______________________________________________________________ The Buddho grows ill bhagavato glānyam utpannaṃ; jīvakena bhagavate nārācaghṛtam upanītaṃ; tatra bhagavān jīvakaṃ vaidyarājam āmantrayate: āścaryaṃ jīvaka? āścaryaṃ bhagavan; adbhutaṃ jīvaka? adbhutaṃ bhagavan, jānāsi jīvaka? jānāmi bhagavan; na jānāsi jīvaka; na cāpi sugata; 1) kiṃ jīvaka āścaryaṃ? bhagavan gāvas tṛṇāni caranti; pānīyaṃ pibanti; tata idam amṛtaṃ samutpannaṃ; yenedaṃ nārācaghrtaṃ pakvan; 2) kim adbhutaṃ? bhagavan buddhotpādaḥ, saddharmasya ca deśanā, saṃghasya ca supratipattiḥ; 3) kiṃ jānāsi? bhagavan jātenāvaśyaṃ martavyaṃ; 4) kiṃ na jānāsi? bhagavan kena kutra martavyam iti. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta jīvakena bhagavataḥ saṃdhāya bhāṣitaṃ vijñātam iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, yathā atīte 'py adhvany anena mama saṃdhāya bhāṣitaṃ vijñātaṃ; tac chrūyatāṃ. (SBV II 91) ______________________________________________________________ The story of a gṛhapati and his son (concerning a previous birth of Jīvaka) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati, āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ va nāvānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārikā jātā; tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃṣatidivasān jātāyāḥ jātimahaṃ kṛtvā valayeti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; tasyāpi kulasadṛśaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; sa saṃlakṣayati: jāto me ṛṇaharo dhanaharaś ca; gacchāmi paṇyam ādāya deśāntaram iti; bhūyaḥ sa saṃlakṣayati: iyaṃ mama patnī rūpavatī; yady aham asyāḥ prabhūtān kārṣāpaṇān datvā gacchāmi, sthānam etad vidyate yat parapuruṣaiḥ sārdhaṃ vikariṣyati; yannv aham asyāḥ svalpān kārṣāpaṇān datvā gaccheyam iti; sa tasyāḥ stokān kārṣāpaṇān datvā, avaśiṣṭaṃ suvarṇakalaśe prakṣipya, grīvāyāṃ muktāhāraṃ baddhvā śmaśāne aśvakarṇasya mūle nikhanya paṇyam ādāya deśāntaraṃ gataḥ; tasya tatra prabhūto lābhaḥ saṃpannaḥ; sa tatraiva dārasaṅgrahaṃ kṛtvā avasthitaḥ; tasya ca bahavaḥ putrā jātāḥ; tatas tayā pūrvikayā patnyā valayā sa ca dārakaḥ hastabalena jñātibalena ca pāyitau, poṣitau, saṃvardhitau; tau kathayataḥ: amba pitā asmākaṃ kva gataḥ? sā kathayati: putra asmin deśe amukam adhiṣṭhānaṃ tatra tiṣṭhati (A 458a) tasya ca mahatī dhanasaṃpattiḥ śrūyate, gaccha yadi kiṃcid asyojjīvanopāyas te bhaviṣyati iti; sa pitaraṃ samanveṣamāṇaḥ anupūrveṇa tasya sakāśaṃ gataḥ; sa vīthyām anvāhiṇḍamānaḥ pitrā mukhabimbakena pratyabhijñātaḥ; śabdayitvyā abhihitaḥ: kutas tvam ihāgacchasi? kutra vā gantum? iti; tena vistareṇa samākhyātaṃ; sa saṃlakṣayati: eṣa evāsau mama putraḥ iti; sa tena svagṛhītaḥ uktaś ca: putra na te kasyacid ākhyeyaṃ, mamāyaṃ pitā iti; sa tasyātyarthaṃ snehaṃ kartuṃ ārabdhaḥ; (SBV II 92) tatas tair anyaiḥ putrair ucyate: tāta kasyāyaṃ dārakaḥ? sa kathayati: mamāyaṃ vayasyasya putraḥ iti; taiḥ saṃlakṣitaṃ: yathāyam asyātyarthaṃ snehavān nūnam asyaiva putraḥ iti; te parasparaṃ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: ayam aparo bhrātā iti; sa saṃlakṣayati: preṣayāmy enaṃ; pratikruṣṭam etad vairāṇāṃ, yaduta sāpatnyakaṃ; sthānam etad vidyate yad enaṃ praghātayiṣyanti; yadi ca kiṃcid dāsyāmi antarmārge dāyādyakāraṇād ghātayiṣyanti; yannv aham evaṃ preṣayeyam iti viditvā cīrikā likhitvā dattā: grāmaśmaśāne hayakarṇamūlaṃ prāgbhūmito yojanam antareṇa / tasmin khanan vai nipuṇo 'pramatto dāyādyam ātmīyam upaiṣyasi tvaṃ // kaṇṭhe tu yat tad valayāyā deyam iti. sa cīrikām ādāya saṃprasthitaḥ; antarmārge bhrātṛbhir gṛhītaḥ; uktaś ca: kiṃ tvayā pituḥ sakāśāl labdhaṃ sa kathayati: na kiṃcid iyaṃ cīrikā; te saṃlakṣayanti: vyaṃśito 'yaṃ pitrā; gacchatu iti; sa tair muktaḥ; anupūrveṇa svagṛhe praviṣṭo mārgaśramaṃ prativinodayati; mātrā abhihitaḥ: kiṃ tvayā pituḥ sakāśāl labdham iti; sa kathayati: na kiṃcid api, kiṃtu iyaṃ cīrikā; sā kathayati: vyaṃśitas tvaṃ tena, mārgaśramaś ca jāto, na kiṃcit saṃpannam iti; sa kathayati: amba mahātmāsau; na māṃ vyaṃśayiṣyati iti; sa tāṃ cīrikāṃ vācayitum ārabdhaḥ: grāmeti, yatra jāyate so 'tra grāmo 'bhipretaḥ; śmaśāneti, yatra mṛto (SBV II 93) dahyate; hayakarṇamūle iti, hayā ucyante aśvāḥ; tatkarṇanāmā vṛkṣaḥ; aśvakarṇamūle ity uktaṃ bhavati; prāgbhūmita iti, pūrvasyāṃ diśi; yojanam antareṇeti, yugamātram antarena iti; sa evaṃ gāthārthaṃ vicārya niḥsaṃpātavelāyāṃ śmaśānaṃ gataḥ; tatsamīpe paśyati, aśvakarṇavṛkṣaḥ, sa tasya pūrve digbhāge yugamātraṃ māpayitvā khanitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati suvarṇakalaśaṃ; grīvāyāṃ cāsya hāraṃ baddhaṃ; sa tam ādāya āttamanāttamano gṛhaṃ gataḥ; muktāhāraṃ cāpanīya valayāyaiva dattavān. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau gṛhapatir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau tasya putraḥ eṣa evāsau jīvakaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy anena mama saṃdhāya bhāṣitaṃ vijñātaṃ. ______________________________________________________________ The sichness of the Buddha. The Buddha heals Devadatta jīvakaḥ saṃlakṣayati: vajrakāyaśarīro bhagavān bṛhatkāyaś ca; na śakyam atyalpena ghṛtena cikitsāṃ kartuṃ; tena pātraṃ gṛhītvā dvātriṃśad ghṛtapalāni tulonmitāni kṛtvā bhagavate pradattāni; bhagavatā pātraśeṣaṃ bhikṣūṇāṃ cāryate; bhikṣavaḥ (A 458b) bhagavataḥ pātraśeṣam iti kṛtvā namasyanti. devadattaḥ saṃlakṣayati: aham api ghṛtaṃ pibāmīti; tena jīvakaḥ pṛṣṭaḥ: jīvaka kiyati mātrā ghṛtasya śramaṇena gautamena pītā? iti; sa kathayati: dvātriṃśat palāni iti; sa kathayati: aham api dvātriṃśat palāni pibāmi iti; jīvakaḥ kathayati: vajramayaśarīro bhagavān bṛhatkāyaś ca; śaknoti iyatīṃ mātrāṃ jarayituṃ; tvaṃ punar na śakṣyasi jarayitum iti; sa kathayati: aham api vajraśarīraḥ; kimarthaṃ na jarayāmi? iti; tena dvātriṃśatpalikā mātrā balāt pītā; bhagavataḥ samyak pariṇataṃ; devadattasya na pariṇatam; aparasminn eva divase jīvakena bhagavato maṇḍo dattaḥ; devadattena mānād bhagavān pibatīti ajīrṇe eva ghṛte maṇḍaḥ pītaḥ; śūlaḥ samutpannaḥ; marmoparodhikī vedanā prādurbhūtā; sa tannimittaṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām (SBV II 94) amanāpāṃ vedanāṃ vedayate; na rātrau na divā nidrām āsādayati. āyuṣmān ānando jñātivatsalaḥ; tena sa vṛttānto bhagavate niveditaḥ; tato bhagavatā gajabhujasadṛśaṃ bāhum abhiprasārya gṛdhrakūṭaṃ parvataṃ bhitvā caktasvastikanandyāvartena anekapuṇyaśatanirjātena bhītānām āśvāsanakaraṃ karaṃ devadattasya sthāpayitvā satyopayācanaṃ kṛtaṃ; yena satyena yathā rāhulabhadre priye ekaputrake cittam anūnānadhikaṃ tathaiva devadatte tena satyena rujā śamaṃ gacched iti; satyopayācanakālasamanantaram eva devadattasya rujā praśāntā; sa naṣṭopalabdhaprāṇo bhagavataḥ pāṇiṃ nirīkṣate; tena saṃprarijñātaṃ; sa saṃlakṣayati: śramaṇasya gautamasya pāṇir iti; so 'nalpakalpaśāṭhyasamudācāramadāvalepāvarjitasantaiḥ; tathāpi buddhamāhātmyopaśāntarujaḥ kathayati: śobhanaṃ te siddhārtha vaidyakam adhigataṃ; śakṣyasy anena jīvikāṃ kalpayitum iti; sāmantakena śabdo visṛtaḥ: devadatto bhagavatā satyopayācanayā pragāḍhavedanābhibhūtaḥ prāṇair viyujyamānaḥ svasthīkṛtaḥ iti; yaṃ śrutvā devadattapakṣyā apy atyantābhiniviṣṭā bhagavaty āścaryaṃ praveditavantaḥ: aho 'sya samyaksaṃpannā maitrī; aho satveṣu subhāvitā karuṇā iti. bhikṣubhir devadatto 'bhihitaḥ: devadatta tvaṃ bhagavatā svasthīkṛtaḥ; anyathā prāṇair viyuktaḥ syāḥ iti; sa kathayati: jānāty asāv anvāvartanīṃ māyāṃ, yayā lokaṃ samanvāvartayati iti; bhikṣavaḥ kathayanti: devadatta alam anena vikatthitena; svacittaṃ pratilabhasva; svasthīkṛtas tvaṃ bhagavatā iti; sa kathayati: kiṃ mama tena kṛtaṃ? ghṛte pariṇate rujā vyupaśāntā iti. akṛtajño 'yam akṛtavedī iti kṛtvā prakrāntāḥ; yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya saṃśayajātaḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattaḥ akṛtajñaḥ akṛtavedī; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, yathā (A 459a) atīte 'py adhvani eṣa akṛtajña akṛtavedī; tac chrūyatāṃ. (SBV II 95) uddānaṃ: kauśiko mahendrasena āmrāṇi dārukoṭakaḥ / dvau ṛkṣau śibirājā ca vidārā jujjukena ca // ______________________________________________________________ The story of a Sage and of an ungrateful elephant (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasminn agrāmake araṇyāyatane nānāvidhapuṣpaphalasalilasaṃpannam udyānaṃ; tasmin kauśikasagotro ṛṣiḥ prativasati; pramuktaphalabhojī mūlaphalāmbubhakṣaḥ ajinavalkalavāsāḥ; tasyāśramapadasamantake viśvastā mṛgapakṣiṇo yatheṣṭaṃ viharanti; tasya nātidūre hastinī prasūtā; tatprasavasamanantaraṃ siṃhena nādo muktaḥ; sā bhītā trastā kalabhaṃ parityajya mūtrapurīṣam utsṛjantī niṣpalāyitā; yāvad asau ṛṣir āśramapadān niṣkramya āśramapadasāmantakena diśo vyavalokayan saṃparibhramitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati tam abhinavajātaṃ hastikalabhakaṃ; tato 'sau ṛṣiḥ kāruṇyād ākampitahṛdayaḥ tanmātṛsamanveṣaṇābhiniviṣṭabuddhiḥ samantato vyavalokayitum ārabdhaḥ; yadā sarvāvasthaṃ na paśyati tadā tam ādāyāśramapadaṃ praviṣṭaḥ; sa tena putravad āpāyitaḥ poṣitaḥ saṃvardhitaḥ; mahān saṃvṛttaḥ; tadā tasya ṛṣer āśramapade aparādhyate; puṣpaviṭapān utpāṭayati; phalavṛkṣān śākhāḥ bhinatti; etāni cānyāni cāparādhasahasrāṇi karoti; sa ṛṣis taṃ tarjayati; ṛṣiṇā santarjitaḥ saṃkocam āpadyate; sa yadā saṃjātarāgaḥ saṃvṛttaḥ tadā santarjyamāno 'py avajñāṃ karoti; yāvad apareṇa samayena ṛṣiṇā bhṛśaṃ tarjitaḥ, tam eva ṛṣiṃ hantuṃ pradhāvitaḥ; sa ṛṣer dehaikadeśaṃ bhaṅktvā niṣpalāyitaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate: (SBV II 96) na saṃgatiḥ kāpuruṣeṇa bhadrika kṛtaghnasatvena sudāruṇena / cirānuyāto 'pi karoti pāpikaṃ nāgo yathaivāśramakauśikasya // iti kim ādarād durjanaṃ sevase tvam annena pānena tathobhayena / avaśyam ante sa nihanti mitraṃ nāgo yathaivāśramakauśikasya // iti bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau ṛṣir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau hastināgaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajña akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī, tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of Mahendrasena (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ mahendrasena nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tasya candraprabhā nāma devī satyasvapnā; yat kiṃcit svapne paśyati sarvaṃ tat tathaiva bhavati; tasya ca rājño vijite suvarṇapārśvo nāma bodhisatvaḥ mṛgeṣūpapanno mṛgāṇām adhipatiḥ; so 'cintanīyarūpaprabhāvayogāt sarvalokamanonayanaprahlādanakaraḥ, prārthanīyaś ca; yas taṃ paśyati sa nirīkṣamānas tatraiva tiṣṭhati; so 'tyartham abhivīkṣyamānaḥ śaṅkī saṃvṛttaḥ; sa lubdhakabhayād anyalokabhayāc ca bhītaś carati; dharmatā hy eṣā aciravyativṛtte lokasanniveśe tiryañco 'pi vākpravyāharaṇasamarthā bhavanti; athānyataraḥ kākas (A 459b) tasya samīpam upasaṃkrāntaḥ; sa tena sārdhaṃ premapraṇayasaukhyaḥ kathayati: bho mātula kasmāt tvam evaṃ bhītabhītaś carasi? iti; sa kathayati: bhāgineya mamedaṃ rūpaṃ sarvalokaśubhaṃ saṃprārthanīyaṃ ca; so 'haṃ lokabhayāl lubdhakabhayāc ca bhītabhītaś (SBV II 97) carāmi iti; sa kathayati: mamāpy atīvolūkabhayaṃ; tad anyonyaṃ rakṣāṃ kurvaḥ; ahaṃ tvāṃ divā rakṣāmi; tvaṃ māṃ rātrau rakṣa iti; tāv evaṃ kṛtamaryādau vyavasthitau; yāvad anyatamaḥ puruṣo dviṣadbhiḥ paścādbāhugāḍhabandhanabaddho navāmbupūrṇāyāṃ hemalohyāṃ hemamālinyāṃ śīghrasrotasi nadyāṃ prakṣiptaḥ; tatra uhyamāna ārtasvaraṃ vilalāpa: paryadevata: bhavāmi kasya dāso 'haṃ kasya vā paricārakaḥ / yo me 'dya jīvitaṃ dadyād yal lokeṣu sudurlabham // iti; daivād asau mṛgādhipatiḥ salilāśayāt mṛgagaṇaparivṛto nadīsamīpam upasaṃkrāntaḥ; tataḥ puruṣavirāvaṃ śrutvā te mṛgāḥ samantād vidrutāḥ; dharmatā hy eṣā bodhisatvānāṃ yad api kāyena vinipatanti, no tu cittena; tataḥ sa mṛgādhipatiḥ kāruṇyād āmreḍitahṛdayaḥ sahasā nadīm avatartum ārabdhaḥ; kākaś cāsya pūrvamaryādāvadhṛtamatiḥ pṛṣṭhataḥ anubaddha eva saṃrakṣaṇāya; sa taṃ puruṣaṃ kṛtoddharaṇavyavasāyaṃ viditvā evam āha: alam alaṃ mṛgādhipate; mā sāhasaṃ kārṣīḥ; akṛtajñā hy ete manuṣyāḥ nopakāraṃ manyante iti; anivartakā bhavanti bodhisatvā mahāsatvāḥ; sa tasya vacanam avacanaṃ kṛtvā nadīm avagāhya taṃ puruṣaṃ priyam ivaikaputraṃ pṛṣṭham abhirohya, nadyās tīraṃ saṃprāpya, bandhanāny avamucya, muhūrtaṃ samāśvāsya, kathayati: vatsa anena pathā yatheṣṭaṃ gaccha iti; tato 'sau puruṣaḥ kṛtāṃjaliḥ pādayor nipatya taṃ mṛgādhipatim idam avocat: tava dāso hy ahaṃ tāta tavaiva paricārakaḥ / tvayā me jīvitaṃ dattaṃ yal lokeṣu sudurlabham // iti sa kathayati ma me tvam adya dāsaḥ syāḥ mā caiva paricārakaḥ / na vācyas tv aham anyebhyo hanyur māṃ carmakāraṇāt // api tu vatsa idaṃ tvayā kartavyaṃ; kṛte pratyupakārāt nāhaṃ tvayā kasyacin nivedyaḥ; atilobhanīyam idaṃ me śarīraṃ prārthanīyaṃ sarvalokasya iti; tatas sa puruṣa tatheti pratijñāya mṛgādhipatiṃ (SBV II 98) triḥ pradakṣiṇīkṛtya pādayor nipatya prakrāntaḥ; yāvad apareṇa samayena candraprabhā devī ratiparikhedakhinnā mahāśayane atyarthaṃ middham avakrāntā rātryāḥ paścime yāme svapnam adrākṣīd atiparamaramaṇīyaśarīraṃ mṛgādhipatiṃ siṃhāsane niṣadya mahatyāṃ rājaparṣadi dharmaṃ deśayantaṃ; dṛṣṭvā ca punaḥ pratyakṣavat svapnadarśanasaṃjanitasaumanasyā laghu laghv eva mahāśayanād utthāya rājño niveditavatī; śrutvā rājā tasyāḥ satyasvapnāyāḥ paraṃ vismayam āpannaḥ: aniṣṭagatyupapannena satā kathaṃ nāma siṃhāsane niṣadya mahatyāṃ rājaparṣadi dharmo deśayitavyaḥ iti; tataś candraprabhā devī priyamadhuracāturyakathāsamudācārayogena muhūrtaṃ rājānam upalāḍya kathayati: deva kriyatāṃ yatnaḥ tasya mṛgasyānayanāya iti; tato rājñā amātyānām (A 460a) ājñā dattā: bhavanto yāvanto madviṣayanivāsino mṛgalubdhakās tiṣṭhanti te sarve matsakāśam upaneyāḥ iti; amātyaiḥ pratiprativiṣayeṣu rājapuruṣāṇām ājñā dattā: devaḥ samājñāpayati madviṣayanivāsibhir mṛgalubdhakair ihāgantavyam iti; tad yuṣmābhiḥ sarvamṛgalubdhakā iha preṣayitavyāḥ iti; taiḥ sarve viṣayanivāsino mṛgalubdhakā rājñaḥ sakāśaṃ preṣitāḥ; amātyai rajñe upanītāḥ; rājā kathayati: bhavanto śrutaṃ mayā madvijite paramaramaṇīyarūpavigraho mṛgo 'stīti; sa yuṣmābhir mṛduśithilabandhanopanibaddho matsakāśam akhedita upaneyaḥ iti; te kathayanti: deva vayaṃ tajjīvina eva; iyatā kālena devasya vijite paryaṭadbhir na kadācid evaṃvidho mṛgavaraḥ śrutapūrvaḥ; kimuta dṛṣṭaḥ tam arhati devaḥ śravaparamparayā samanveṣya amuṣmin deśe tiṣṭhatīti; asmākam ājñātum; evaṃ devasya vayaṃ niyatam ājñāṃ saṃpādayāmaḥ iti; tato rājñā amātyānām ājñā dattā: bhavanto vārāṇasyāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayata samājñāpayati devaḥ; atiramaṇīyavigraho mṛgādhipatir asti; yo me tasya pravṛttiṃ nivedayati tam ahaṃ mahatā satkāreṇa satkaromi; paṃca cāsmai grāmavarān prayacchāmi iti; amātyai rājñaḥ pratiśrutya vārāṇasyāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ: śṛṇvantu bhavanto vārāṇasīnivāsinaḥ paurā nānādeśābhyāgatāś ca janāḥ; deva evaṃ samājñāpayati madvijite atiparamaramaṇīyavigraho mṛgādhipatir asti; yo me tasya pravṛttiṃ nivedayati tam ahaṃ mahatā satkāreṇa satkaromi; paṃca cāsmai grāmavarān prayacchāmi iti; tatas taddarśinaḥ puruṣasya etad abhavat: kiṃ tāvat kuṭumbam anupālayāmi, āhosvit kṛtajñatām? iti; kāmān khalu pratisevamānasya (SBV II 99) nāsti kiṃcit pāpakaṃ karma akaraṇīyam iti sa kāmanidānotthena dveṣavahnitīvreṇa santāpitahṛdayaḥ saṃlakṣayti: tiṣṭhatu kṛtajñatā; śatror vairaniryātanāya samupasthitaḥ kālaḥ; kiṃ mayā punas tādṛśī avasthā prāpayitavyā? tasya tāvad vairaniryātanaṃ karomi iti; sa prabhātāyāṃ rajanyāṃ rājñaḥ parṣadi sanniṣaṇṇasya rājakāryam adhitiṣṭhataḥ, anivārite rājakuladvāre nānāvicitrasurabhipuṣpāṇy ādāya dauvārikāmātyaparaṃparayā rājānaṃ saṃśrāvya parṣadam abhyavagāhya satkāravidhipūrvakeṇa rājño niveditayati: amuṣmin deśe nānātaruṣaṇḍamaṇḍite viśvastamṛgapakṣiṇi suvarṇapārśvo mṛgādhipatir anekamṛgagaṇaparivṛtas tiṣṭhati; ahaṃ taṃ devasya atiramaṇīyavigrahaṃ mṛgavaram upadarśayāmi iti; tato rājā tacchravaṇasaṃjanitasaumanasyaḥ anekāmātyaśatasahasraparivṛtaḥ kutūhalajātenānyena nānādeśābhyāgatena vārāṇasīnivāsinā ca paurajānapadena saṃpuraskṛtaḥ, deśitamārgas tena puruṣeṇa, anupūrveṇa taṃ pradeśam anuprāptaḥ; yāvad asau kākaḥ bodhisatvasya kṛtāvadhiḥ diśām avalokakaḥ tasmin vanaṣaṇḍavṛkṣaśikhare niṣaṇṇaḥ; yāvat paśyati vanaṣaṇḍābhimukhaṃ (A 460b) mahājanakāyaṃ; tvaritatvaritaṃ mṛgādhipateḥ sakāśam upasaṃkramya kathayati; mṛgarāja mayā tvaṃ pūrvam uktaḥ akṛtajñā manuṣyāḥ, akṛtavedinaḥ, nopakāraṃ manyate iti; ayaṃ sa puruṣo mahatā prābhṛtenāgataḥ iti; tacchabdapratisaṃvedino mṛgā bhītāḥ samantād pradrutāḥ; mṛgādhipatir bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: yady aham etān na rakṣiṣyāmi, adyaiva nidhanam upayāsyanti; kāmaṃ svaprāṇavināśo na tu satvādhyupekṣaṇam iti viditvā rājānaṃ pratyudgataḥ; tataḥ sa puruṣo nirghṛṇahṛdayas tyaktaparaloko mṛgadarśanād āvarjitamatis taṃ mṛgavaram ubhābhyāṃ pāṇibhyām upadarśayann āha: deva ayaṃ sa mṛgādhipatir iti; atyudīrṇaparipūrṇāni hi karmāṇi na vipākakālam apekṣante; vākpravyāharaṇakālasamanantaram eva tasya puruṣasya ubhau pāṇī pṛthivyāṃ nipatitau; tataḥ sa rājā saṃvegajātas taṃ puruṣaṃ pṛṣṭavān: bhoḥ puruṣa kim idam? iti; sa duḥkhavedanābhyāhataḥ sagadgadaṃ gāthāṃ bhāṣate: nāsau coro mahārāja haraty arthaṃ nihatya yaḥ / sa tu coro mahārāja yasya nāsti kṛtajñatā // (SBV II 100) rājā kathayati: ko 'sya bhāṣitasyārthaḥ? iti; tena sarvaṃ yathāvistareṇa samākhyātaṃ; tato rājā akṛtajñapuruṣaṃ gāthayā pratyābhāṣata: kathaṃ pṛthivyāṃ na nimajjase 'dhamaḥ kathaṃ na jihvā śatadhā vidīryate / kathaṃ na vajrāśaniśaktitomarais taveha gātre praharanti guhyakāḥ // iti tato rājā bodhisatvasya tāṃ prabhāvamahattāṃ jñātvā amātyān āmantrayate: satkārārtho 'yaṃ mṛgādhipatir mahātmā; gacchata; nagaraśobhāṃ mārgaśobhāṃ ca kārayata iti; tais tannagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitaṃ, candanavāripariṣiktaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddham ucchṛtadhvajapatākam āmuktapaṭṭādāmakalāpaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ, devānām iva nandanavanodyānam; evaṃ mārgaśobhā kāritā; vārāṇasīnivasī janakāyaḥ malyopahāraśobhām ādāya pratyudgataḥ; tato rājñā asāv atiramaṇīyavigraho mṛgādhipatir mahatyā vibhūtyā vārāṇasīṃ nagarīṃ praveśya siṃhāsane niṣāditaḥ; tato mahatyā rājaṛddhyā mahatā rājānubhāvena rājā sāntaḥpurakumārāmātyapaurajānapadais parivārya niṣaṇṇaḥ; atha mṛgādhipatibodhisatvena samantāt tāṃ parṣadam avalokya rājñas tasyāś ca parṣadas tathāvidho dharmo deśitaḥ, yaṃ śrutvā rājñā saparivāreṇa paṃcaśikṣāpadāni gṛhītāni; anekaiś ca satvaiḥ kuśalamūlāny āsāditāni; tato rājñā sadā bodhisatvamṛgebhyo 'bhayaṃ dattaṃ; sarvaprāṇibhūteṣv abhayaṃ dattaṃ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau suvarṇapārśvo mṛgādhipatir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau puruṣaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathā devadattaḥ akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of a lord of monkeys and of a maker of garlands (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasmin karvaṭake mālākāraḥ prativasati; (A 461a) tatra nadyāḥ pāre puṣpavāṭikā; sa divā divasam eva nadīpuṣpāṇy (SBV II 101) uccinoti; yāvad apareṇa samayena nadīm uttaratā āmraphalam uhyamānam anārtavaṃ dṛṣṭaṃ; tena gṛhītvā dauvārikāya dattaṃ; dauvārikeṇa pratīhārāya; pratīhāreṇa rājñe; rājñā devyai; devyā tad āsvāditam; āsvādya rasābhigṛddhayā rājā vijñaptaḥ: deva īdṛśāny āmraphalāni dātum arhasi iti; rājñā pratīhāraḥ pṛṣṭaḥ: kutas tavāmraphalāni? iti; sa kathayati: dauvārikeṇa dattam iti; dauvārikaḥ pṛṣṭaḥ; sa kathayati: mālākāreṇa dattam iti; rājā kathayati: bhavanta aāhūyatāṃ mālākāraḥ iti; rājapuruṣair āhūtaḥ; rājā kathayati: mālākāra kutas tvayā āmraphalaṃ labdhaṃ? tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; rājñā tasyaivājñā dattā: gaccha, tādṛśāny āmraphalāny ānaya iti; akopyā narādhipāṇām ājñā; sa śaṅkāparihatahṛdayaḥ āmrāṇi samanveṣṭum ārabdhaḥ; tena pūrvakāmraphalānusāreṇa sambalam ādāya gacchatā parvataikadeśe sa āmravṛkṣo dṛṣṭaḥ; sa markaṭānāṃ gamyo, na manuṣyāṇāṃ; tataḥ sa mālākāras taṃ vṛkṣam itaś cāmutaś ca nirīkṣate samdhiroḍhuṃ; sa prapātābhivṛddhatvād agamyo manuṣyāṇāṃ; tasy tatra āmraphalāśayād bahavo divasā atikrāntāḥ; pathyadanaṃ parikṣīṇaṃ; sa saṃlakṣayati: evam ahaṃ pathyadanavirahāt prāṇāir viyokṣye; yathā vā tathā vā adhiruhāmi iti; sa pāṣāṇan avalambya avalambya adhiroḍhum ārabdhaḥ; aprāpyaiva āmraphalāni gartāyāṃ patitaḥ; tasmiṃś ca parvate vānarabhūto bodhisatvo vānarāṇām adhipatir babhūva; daivād asau tasmin parvate yūtham apahāya taṃ pradeśam anuprāptaḥ; yāvat tenāsau mālākāraḥ kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāpto dṛṣṭaḥ; kuśalā bhavanti bodhisatvāḥ teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu; sa tasya hitādhānatatparatayā na śakyate kramam antareṇa uddhartum iti pāṣāṇair abhyāsaṃ kartum ārabdhaḥ; yadāsya parividitaḥ śaknomy aham enam uddhartum iti tadā sa tena prapātāt krameṇoddhṛtaḥ; pāṣāṇavyāyāmāt tasya ca mālākārasyoddharaṇād atīva pariśrāntaḥ; tasmiṃś ca samaye tiryañco mānuṣapralāpinaḥ; tenāsu pṛṣṭaḥ; kimarthaṃ tvam evaṃvidhaṃ saṅkaṭam āpannaḥ? iti; tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: gato (SBV II 102) 'py ayam āmraphalair vinā anarthaṃ prāpnoti; dadāmy aham asmai āmraphalāni iti; anikṣiptotsāhaḥ sa mahātmā parahitādhānatatparaḥ pariśrānto 'pi taṃ vṛkṣam adhiruhya āmraphalāni pātayitum ārabdhaḥ; tena puruṣeṇa yāvadāptam āmraphalāni bhakṣitāni; utsaṃgaṃ ca pūritaṃ; tadāsau vānarādhipatir avatīrṇaḥ; sarvasatvaviśvāsino bodhisatvāḥ; sa taṃ puruṣam uvāca: bhoḥ puruṣa digavalokanaṃ tāvat kuru; pariśrānto 'smi; muhūrtaṃ svapāmi iti; sa kathayati: evaṃ kuruṣva; sa middham avakrāntaḥ; puruṣaḥ saṃlakṣayati: kṣīṇapathyadano 'haṃ yady āmraphalaṃ bhakṣayan gamiṣyāmi rājñaḥ kiṃ mayā deyaṃ? (A 461b) tasmād etam eva vānaraṃ hatvā śuṇḍīvallūrakāṇi kṛtvā mārgaṃ gacchāmi iti; tenāsau nirghṛṇahṛdayena tyaktaparalokena mahatyā śilayā jīvitād vyaparopitaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate: upakāralakṣaṇaṃ prāhur mitraṃ tathopakārajñam / ekatyās tu manuṣyāḥ kṛtam upakāraṃ na jānanti // kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau markaṭādhipatir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau mālākaraḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of a lord of a dārukoṭaka bird and a lion (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ aniyatarāśyavasthito bodhisatvaḥ anyatamasminn agrāmake araṇyāyatane parvatagiriguhāpravaṇe puṣpaphalasamṛddhe pakṣiṣūpapanno dārukoṭako babhūva; tasminn eva ca parvataikadeśe siṃho mṛgarājaḥ yatheṣṭapracāravihāratayā mṛgān praghātya praghātya bhakṣayati; tasyāpareṇa samayena māṃsaṃ bhakṣayataḥ asthi dantāntareṇa praviṣṭaṃ; sa śūlarujoparuddhyamānavigraho (SBV II 103) vigatatrāsabhayo 'pi kāhalībhūtaḥ; āhāram āhartuṃ na śaknoto; daivāt sa dārukoṭako vṛkṣāntarasañcārābhyāsād yasmin pradeśe mṛgādhipatis taṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena asau siṃho duḥkhavedanābhyāhato dṛṣṭaḥ; uktaś ca: mātula kim asi kāhalaḥ? iti? sa kathayati: bhāgineya duḥkhavedanābhyāhato 'smi; kīdṛśaṃ tava duḥkhaṃ? tena vistareṇa samākhyātaṃ; sa kathayati: mātula ahaṃ tava cikitsāṃ karomi; tvaṃ hi sarvacatuṣpadām adhipatiḥ; śaktaḥ sarvopakāraṃ kartuṃ; tat tvayā mama kālena kālaṃ yogodvahanaṃ kartavyaṃ; sa kathayati: evaṃ bhavatu; kariṣyāmi iti; sa dārukoṭakaḥ saṃlakṣayati: tathāsya cikitsāṃ karomi yathā kṛtam api na jānīte; svasthas tu saṃjānīte; sa tasyācāravihārasamanveṣaṇayā hitādhānatatparas tiṣṭhati; yāvad asau mṛgādhipatiḥ sukhavāyusaṃsparśaviṣkambhitāsyo mahatyāṃ pṛthivīśilāyāṃ vāmapārśvaṃ śirasy ādhāya middham avakrāntaḥ; tato 'sau dārukoṭakas tasya mṛgādhipates samīpam upasaṃkrāntaḥ; paśyati tathā tathā vipralambhavihāriṇaṃ; sa saṃlakṣayati: ayaṃ sa kālo 'sya cikitsāyāḥ; iti viditvā suparīkṣitaṃ kṛtvā dantānataravilagnam asthi pakṣanipātakrameṇa sahasā apakṛṣya mukhavivarān niṣkramya tam eva nirīkṣamāṇo vṛkṣe 'vasthitaḥ niṣaṇṇaḥ; tataḥ sa mṛgādhipatir asthiśalyāpahārasaṃjanitasaumanasyo nidrāklamaṃ prativinodya utthāya prakrāntaḥ; athāsau dārukoṭakaḥ taṃ mṛgādhipatiṃ vyapagataduḥkhadaurmanasyaṃ viditvā pramuditamanās tatsamīpam upasaṃkramya kathayati: mātula idaṃ tad asthi tava duḥkhanimittabhūtam iti; tato 'sau mṛgādhipatiḥ paraṃ vismayam āpannaḥ kathayati: bhāgineya asyopakārasya mayā tavāvaśyaṃ pratyupakāraḥ kartavyaḥ kālena kālam upasaṃkramethāḥ iti; śobhanam eva tathā bhavatu ity uktvā sa dārukoṭakaḥ prakrāntaḥ; yāvad apareṇa samayena sa (A 462a) mṛgādhipatir māṃsaṃ bhakṣayati; sa ca dārukoṭakaḥ śyenakasya pakṣiṇaḥ kramāntaraparibhraṣṭaḥ, mṛtam iva ātmānaṃ manyamānaḥ kṣudhāparigatahṛdayaḥ tasya mṛgādhipateḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ ārtinivedanaṃ kṛtvā kathayati: mātula kṣudhābhibhūto 'haṃ; māṃsastokaṃ (SBV II 104) prayaccha iti; sa gāthāṃ bhāṣate: prāṇātipātino me 'dya raudrasyāśubhakāriṇaḥ / daṃṣṭrāntarālasaktas tvaṃ jīvan na bahumanyase // iti so 'pi gāthāṃ bhāṣate: naṣṭaṃ samudrapatitaṃ naṣṭaṃ svapne vicintitam / naṣṭaṃ kāpuruṣe sevā akṛtajñe ca yat kṛtam // iti bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau dārukoṭakaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau siṃho mṛgarājaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ. ______________________________________________________________ The story of a lord of a bear and a poor man (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇāsyāṃ nagaryām anyatamo daridrapuruṣaḥ prativasati; sa kāṣṭhāni vikrīya jīvikāṃ kalpayati: so 'pareṇa samayena kālyam evotthāya paraśum ābhaṅgīm ādāya kāṣṭhārthī vanaṃ gataḥ; mahāṃś cākālamegho jalamucamārutapūrvarūpaḥ samāgataḥ; tataḥ sa puruṣaḥ yuktaṃ vāyuktaṃ vā idam iti sthānāntarasamanveṣaṇayā vṛkṣād vṛkṣāntaraṃ gacchati; tathāpy ativṛṣyata eva; sa vṛkṣāntaracāratayā anupūrveṇa parvataguhāṃ praviṣṭaḥ; tasyāṃ ca guhāyām ṛkṣas tiṣṭhati; sa taṃ dṛṣṭvā santrasto niṣpalāyitum ārabdhaḥ; ṛkṣaḥ kathayati: vatsa kiṃ trasto 'si; nāsti te matsakāśād bhayaṃ; tiṣṭha iti; sa jātaśaṅko 'pi sādhvasān na śaknoti gantuṃ; tatas tena ṛkṣeṇa bāhubhyām upagṛhya dhāritaḥ; mūlaphalaiś ca santarpitaḥ; saptāhadurdinaṃ ca saṃvṛttaṃ; varṣaty eva devaḥ, na tiṣṭhati; saptāhasyātyayād aṣṭame divase vyabhre dine vigatabalāhake deve ṛkṣeṇa caturdiśaṃ vyavalokya prabhūtāni mūlaphalāni datvā sa puruṣaḥ abhihitaḥ: vatsa apetaṃ durdinaṃ; vybhraṃ dinaṃ; vigatabalāhako devaḥ; yathāsukhaṃ gaccha iti; sa puruṣaḥ pādayor nipatya kathayati: tāta gacchāmi; api tu mayā tava pratyupakāraḥ kartavyaḥ iti; sa kathayati (SBV II 105) vatsa etad eva me kṛtaṃ, yathā māṃ na kasyacin nivedayasi iti; sa kathayati: tāta evaṃ bhavatu utu; sa taṃ pradakṣiṇīkṛtya pādayor nipatya prakrāntaḥ; sa ca vārāṇasīṃ praviśati; anyatamaś ca mṛgalubdhako mṛgavadhāya nirgacchati; sa tena dṛṣṭaḥ uktaś ca: mitra tvam iyatā kālena ihāgataḥ; putradāraṃ te viklavībhūtam; atīva virauti: tvaṃ kilākālasāptāhikameghena śvāpadena vā praghātitaḥ iti; aneke mṛgapakṣinaḥ sāptāhikākālameghena praghātitāḥ; tvaṃ punaḥ kathaṃ paribhraṣṭaḥ? iti; tena yathāvṛtaṃ sarvam ārocitaṃ; sa kathayati: vayasya kāmaṃ yena vā tena vā jīvikaṃ kalpayāmi, na bhūyo vanaṃ praviśāmi iti; sa tena tathā tathā pratilobhito māṃsapratyaṃśadvayena yathā pratipanno mārgam upadarśayan saṃprasthitaḥ; yāvad anupūrveṇa (A 462b) guhām anuprāptaḥ yatrāsau mahātmā ṛkṣas tiṣṭhati; tato nairghṛṇyam āsthāya akṛtajñatāṃ ca kathayati: eṣā guhā yatrāsau tiṣṭhati iti; tatas tena lubdhena paraprāṇoparodhinā guhāyām agnir dattaḥ; atha sa mahātmā ṛkṣo dhūmavyākulīkṛtamanā aśruparyākuleṣaṇo gāthāṃ bhāṣate: kasya kiṃ vyapanītaṃ me vasatā girigahvare / phalamūlāmbubhakṣeṇa satveṣu hitabuddhinā // idānīṃ kiṃ kariṣyāmi mṛtyukāla upasthite / karma tv anuprasartavyam iṣṭāniṣṭaṃ śarīriṇām // ity uktvā kālagataḥ; tatas tair viśasyamāṃsasya bhāgān kṛtvā sa kṛtaghnapuruṣo 'bhihitaḥ: gṛhāṇa māṃsasya pratyaṃśadvayam iti; tena hast