Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 11 (50.000 ký tự/trang)
ryaḥ praviśatu bhadramukha ete kuṇḍālikāyāṃ kulmāṣāḥ piṭhirikāyāṃ ca sūpikam; saced ākāṃkṣasy ātmanā gṛhītvā paribhuṃkṣva; bahirgata te upasthāyaka iti; so 'haṃ mahārāja uttarakauravaṃ samayam adhiṣṭhāya svayam eva kuṇḍalikāyāḥ kulmāṣān piṭhirikāyāś ca sūpikaṃ gṛhītvā bhuktavān; tataḥ paścād āgato nandīpālo ghaṭīkaraḥ; adrākṣīn nandīpālo ghaṭīkaraḥ kuṇḍalikāyāṃ kulmāṣān piṭhirikāyāṃ ca sūpikaṃ paribhuktam; dṛṣṭvā ca punar andhau mātāpitarāv idam avocat: amba tāta kenaite kuṇḍalikāyāṃ kulmāṣāḥ piṭhirikāyāṃ ca sūpikaṃ paribhuktam; tāv evam āhatuḥ: iha te somya nandīpāla aciranirgatasyāśrauṣva argaḍakasyākoṭanaśabdam; śrutvā ca punar evaṃ vadāvaḥ: ka eṣa āryaḥ ka eṣa bhadramukhaḥ śanair mandamandam argaḍam ākoṭayati? sa evam āha: ahaṃ kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ piṇḍakenārthī; tam enam evaṃ vadāvaḥ: praviśatu ārya praviśatu bhadramukha; ete kuṇḍalikāyāṃ kulmāṣāḥ piṭhirikāyāṃ sūpikam; saced ākāṃkṣasy ātmanā gṛhītvā paribhuṃkṣva; bahirgatas te upasthāyakaḥ; tena te kuṇḍālikāyāṃ kulmāṣāḥ piṭhirikāyāṃ ca sūpikaṃ paribhuktaṃ bhaviṣyati; atha nandīpālasya ghaṭīkarasyaitad abhavat: lābhā me sulabdhā yasya me kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kule 'tyarthaṃ viśvasto viśvāsam āpannaḥ iti viditvā tenaiva prītiprāmodyena saptāham ekaparyaṃkenātināmayati ardhamāsaṃ cāsya satatasahagatā smṛtiḥ kāyaṃ na vijahāti; sāvyucchinnā kāye vartate; saptāhaṃ mātāpitroḥ yathā kuṇḍālikāyāḥ kulmāṣam. piṭhirikāyaś ca sūpikam evaṃ kuṇḍikāyā odanaṃ piṭhirikāyāś ca sūpikam; ekam imaṃ mahārāja (SBV II 28) samayaṃ vaibhiḍiṃgīṃ grāmanigamam upaniśritya ahaṃ varṣā upagataḥ; tasya mama tatprathamavarṣiṇā devena vihāro 'bhivṛṣyate; tena khalu samayena nandīpālasya ghaṭīkārasyāveśanaśālā navatṛṇapraticchannā 'bhūt; so 'ham upasthāyakān bhikṣūn āmantrayāmi: gacchata yūyaṃ bhikṣavo nandīpālasya ghaṭīkārasyāveśanaśālāṃ navatṛṇapraticchannām avacchādya mama vihāraṃ chādayata; te mama om iti pratiśrutya nandīpālasya ghaṭīkārasya navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchādayanti; tena khalu samayena nandīpālo ghaṭīkaro bahirnirgato 'bhūt kenacid eva karaṇīyena; aśrauṣṭāṃ nandīpālasya (A 435b) ghaṭīkarasyāndhau mātāpitarāv āveśanaśālāyām avacchādanaśabdaṃ; śrutvā ca punar evam āhatuḥ: ka eṣa āryaḥ ka eṣa bhadramukho nandīpālasya ghaṭīkarasya navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchādayati? te evam āhur vayaṃ bhikṣavaḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasyopasthāyikāḥ; kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya tatprathamavarṣiṇā devena vihāro vṛṣyate; te vayaṃ nandīpālasya ghaṭīkārasya navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchādya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya vihāraṃ praticchādayāmaḥ; tāv evam āhatuḥ harata āryā harata bhadramukhā bahirnirgato vaḥ upasthāyakaḥ; tais tām avacchādya mama vihāraḥ praticchāditaḥ; paścād āgato nandīpālo ghaṭīkaro 'drākṣīn navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchāditāṃ; dṛṣṭvā ca punar andhau mātāpitarāv idam avocat: amba tāta kenaiṣā navatṛṇapraticchannā āveśanaśālā avacchāditā; tāv evam āhatuḥ: iha te somya nandīpāla aciranirgatasya aśrauṣva navatṛṇapraticchannāyā āveśanaśālāyā avacchādanaśabdam; śrutvā ca punar evaṃ vadāvaḥ ka eṣa āryaḥ ka eṣa bhadramukho navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchādayati? te evam āhur vayaṃ bhikṣavaḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasyopasthāyikāḥ; kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya tatprathamavarṣiṇā devena vihāro vṛṣyate; te vayaṃ nandīpālasya ghaṭīkarasya navatṛṇapraticchannām āveśanaśālām avacchādya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya vihāraṃ praticchādayāmaḥ; tān āvām evaṃ vadāvaḥ harata āryā harata bhadramukhā bahirnirgato vaḥ upasthāyakaḥ; tair eṣā āveśanaśālā avacchāditā bhaviṣyati. atha nandīpālasya ghaṭīkarasyaitad abhavat: lābhā me sulabdhā yasya me kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kule 'tyarthaṃ viśvasto viśvāsam (SBV II 29) āpannaḥ iti viditvā tenaiva prītiprāmodyena saptāham ekaparyaṃkenātināmayati ardhamāsaṃ cāsya satatasamitā smṛtiḥ kāyaṃ na jahāti; sā cāvyucchinnā kāye vartate; saptāhaṃ mātāpitroḥ taṃ khalu varṣāvāsaṃ nandīpālasya ghaṭīkarasyāveśanaśālā ekavāribindunāpi nābhivṛṣṭā; yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena. syāt khalu te mahārāja cetaso 'nyathātvam nādhivāsayati me kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhas traimāsīṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān? na tv eva nandīpālasya ghaṭīkarasya navatṛṇapraticchannāyām āveśanaśālāyām avacchāditāyāṃ cetaso 'nyathātvaṃ; lābhā bhadanta nandīpālena ghaṭīkareṇa sulabdhā yasyāsya bhagavān kule 'tyarthaṃ viśvasto viśvāsam āpannaḥ. atha kāsyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kṛkeḥ rājñas taddānam anayābhyanumodanayābhyanumodate; agnihotramukhā yajñāḥ gāyatrī chandasāṃ mukham / rājā mukhaṃ manuṣyāṇāṃ nadīnāṃ sāgaro mukham // nakṣatrāṇāṃ mukhaṃ candra ādityas tapatāṃ mukham / ūrdhvaṃ tiryag adhaś cāpi yāvatī jagato gatiḥ / sadevakeṣu lokeṣu saṃbuddho hījyatāṃ varaḥ // atha kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kṛkiṇaṃ rājānaṃ dharmyayā kathayā (A 436a) saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣyotthāyāsanāt prakrāntaḥ; atha kṛkī rājā aciraprakrāntaṃ kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ yatrotsadanadharmakaṃ tat sarvaṃ visarjanadharmakam iti kṛtvā kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhaḥ; atha kṛkī rājā kāsyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ yāvat tāvat pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhya kāśyapasya pādau śirasā vanditvā kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ trir pradakṣiṇīkṛtya tata eva pratinivṛttaḥ; atha kṛkī rājā aciraprakrāntaṃ kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ viditvā anyatamaṃ puruṣam āmantrayate: ehi tvaṃ bhoḥ puruṣa parṇopagūḍhasya śāleḥ paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāni pūrayitvā yena nandīpālo ghaṭīkaras tenopasaṃkrāma; upasaṃkramya nandīpālaṃ (SBV II 30) ghaṭīkaram idam avocaḥ: imāni te somya nandīpāla kṛkiṇā rājñā paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāni parṇopagūḍhasya śāler anupreṣitāni; atas tvam ātmānaṃ samyak sukhena prīṇaya andhaṃ ca mātāpitaram; kāśyapaṃ ca samyaksaṃbuddhaṃ kālena kālaṃ piṇḍakena pratipādaya; evaṃ deva iti sa puruṣaḥ kṛke rajñaḥ pratiśrutya parṇopagūḍhasya śāleḥ paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāni pūrayitvā yena nandīpālp ghaṭīkaras tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya nandīpālaṃ ghaṭīkaram idam avocat: imāni te somya nandīpāla kṛkiṇā rājñā parṇopagūḍhasya śāleḥ paṃcamātrāṇi śakaṭaśatāny anupreṣitāni; atas tvam ātmānaṃ samyak sukhena prīṇaya andhaṃ ca mātāpitaram; kāśyapaṃ ca samyaksaṃbuddhaṃ kālena kālaṃ piṇḍakena pratipādaya; bhoḥ puruṣa rājā bahukṛtyo bahukaraṇīya ity uktvā nādhivāsayati. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau uttaro māṇavaḥ aham eva sa tena kālena tena samayena; yan mayā kāśyape samyaksaṃbuddhe kharaṃ vākkarma niścaritaṃ: kutaḥ tasmin muṇḍake śramaṇake bodhiḥ; bodhir hi paramaduṣkarā; tasya karmaṇo vipākena etarhi mayā ṣaḍvarṣāṇi duṣkaraṃ caritaṃ; yadi punar bodhir apavaditābhaviṣyat punar api mayā triṇi kalpāsaṃkhyeyāni ātmabodhinimittaṃ parikhedito 'bhaviṣyam; iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. ______________________________________________________________ Yaśodharā brings forth a son yam eva divasaṃ bodhisatvo nirgatas tam eva divasaṃ yaśodharā āpannasatvā saṃvṛttā; yadā bodhisatvo duṣkarāṇi carati tadāntaḥpuram api duṣkaraṃ caritum ārabdhaṃ; yaśodharāyāḥ sa garbho layaṃ gataḥ; yadā bhagavān niṣkiṃcanaṃ duṣkaram iti viditvā yathāsukham āśvasiti; yathāsukhaṃ praśvasiti; odārikam āhāram āharaty odanakulmāṣaṃ, sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayati sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiṃcati; antaḥpuram api tadā yathāsukham āśvasiti, yathāsukhaṃ praśvasiti, odārikam āhāram āharaty odanakulmāṣān, sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayati, sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiṃcati; tadāsau garbhaḥ punar api puṣṭiṃ gataḥ tasyā (SBV II 31) garbhanimittāni prādurbhūtāni; sā śākyaiḥ saparihāsam ucyate: tvaṃ bodhisatve tapovanaṃ gate vyabhicaritā iti; sā kathayati: śāntaṃ pāpaṃ, nāhaṃ vyabhicarāmi; kathaṃ jñāyate? yuṣmākaṃ pratyāyayiṣyāmi; yāvad asau prasūtā, dārako jātaḥ; yam eva divasaṃ jātaḥ, tam eva divasaṃ rāhuṇā candro gṛhītaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ (A 436b) vyavasthāpyate; kiṃ bhavatu dārakasya nāma iti; tasya jñātayaḥ kathayanti: asya janmani rāhuṇā candro gṛhītaḥ tad bhavatu dārakasya rāhula iti nāma iti; jāte kumāre bhūyasyā mātrayā śākyā vibruvate eva; tayāsau satyopayācanaṃ kṛtvā rāhulabhadro bodhisatvasya vyāyāmaśilāyāṃ sthāpayitvā krīḍāpuṣkariṇyām āplāvitaḥ: yady ayaṃ bodhisatvena jātaḥ plavatām iti; plavitum ārabdhaḥ; sā kathayati: pārād apāram āgacchatu iti; sa pārād apāram āgataḥ; te vismayam āpannāḥ; yaśodharā kathayati: bhūyo 'pi bhavatāṃ pratyakṣīkariṣyāmi yathāyaṃ bodhisatvena jātaḥ, nāhaṃ vyabhicaritā iti. yadā bhagavān atikrāntaḥ ṣaḍvarṣāṇy abhisaṃbuddhaḥ kapilavastv anuprāptaḥ ekaṃ divasaṃ rājakule bhuṃkte, ekam antaḥpure; tadā yaśodharāyā etad abhavat: ko 'sāv upāyaḥ syād yenāhaṃ bhagavantam anvāvarteyam it; kapilavastuni cānyatamā parivrājikā vaśīkaraṇādikarmasv atyarthaṃ pravīṇā; yaśodharayā tasyāḥ paṃcakārṣāpaṇaśatāni dattāni: ārye kārṣāpaṇair vaśīkaraṇaṃ kṛtvā preṣaya iti; tayā vaśīkaraṇamodako yaśodharāyāḥ preṣitaḥ; yaśodharayā rāhulasya haste datta uktaś ca: putra yas tava pitā tasmai anuprayaccha iti; atrāntare nāsti kiṃcid buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātaṃ; bhagavān saṃlakṣayati: yaśodharāyā asacchabdo nirgataḥ; tasyāpannayāḥ kartavya iti; bhagavatā paṃcabuddhaśatāni nirmitāni; rāhulena sarvān buddhān pratyavekṣya bhagavato vṛddhānte sthitasya dattaḥ; bhagavatā gṛhītvā punas tasyaiva dattaḥ; rāhulena bhakṣitaḥ; bhagavān dakṣiṇādeśanāṃ kṛtvā prakrāntaḥ; rāhulabhadraḥ kumāro bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhato 'nubaddhaḥ nirvartyamāno 'pi na nirvartate: arodīt iti; bhagavān saṃlakṣayati: caramabhaviko 'yaṃ satvaḥ, na śakyam anena gṛhavāse vastum (SBV II 32) iti; rāhulena bhagavataḥ pratyabhijñātena kṛtena rājā śuddhodanaḥ sāntaḥpurajanaḥ śākyāś ca paraṃ vismayam upagatāḥ yaśodharāyāṃ cātyartham abhiprasannāḥ; tato yaśodharābhyākhyānaṃ sarveṇa sarvaṃ prativugataṃ; bhagavān rāhulaṃ kumāraṃ pravrājayitum ārabdhaḥ; rājñā śuddhodanena śrutaṃ; sa bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavantam idam avocat: bhagavan, yadi rāhulabhadraḥ kumāro 'vaśyaṃ pravrājyate adyaikaṃ divasaṃ tiṣṭhatu yāvad aham asya pūjāṃ karomi iti; rājñā śuddhodanena rāhulasya mahān utsavaḥ kṛtaḥ; tatra bhagavatā āyuṣmān śāriputro 'bhihitaḥ; pravrājaya, śāriputra, rāhulaṃ kumāram iti; evaṃ bhadanta ity āyuṣmatā śāriputreṇa bhagavataḥ pratiśrutya rāhulabhadraḥ kumāraḥ pravrājitaḥ. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadantāyuṣmatā rāhulena bhagavān modakena mahājanakāyasya madhye vijñāta iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhyi yathātīte 'py adhvani aham anena rāhulena mālayā vijñātaḥ; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the great thief bhūtapūrvaṃ bhikṣavo anyatarasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ (A 437a) putro jātaḥ; sa patnīm āmantrayate: bhadre jāto 'smākaṃ dhanaharo ṛṇaharaḥ; gacchāmi paṇyam ādāya mahāsamudram avatarāmi iti; sā kathayati: āryaputra evaṃ kuruṣva iti; sa paṇyam ādāya mahāsamudram avatīrṇaḥ; sa tatraiva ca nidhanam upayātaḥ; tatas tasya patnyā śokavinodanaṃ kṛtvā sa dārako hastabalena jñātibalena cāpyāyitaḥ poṣitaḥ saṃvardhitaḥ; tasya nātidūre kuvindaḥ prativasati svaśilpakṛtāvī; tasya svaśilpāt sarvaṃ saṃpadyate; sā tasya svaśilpād bhogasaṃpattiṃ dṛṣṭvā kathayati: varaṃ kuvindakarma na samudrāvataraṇaṃ; tasmin gate anayena vyasanam āpadyante iti; tayāsau kuvindo 'bhihitaḥ: bhrāta imam api bhāgineyaṃ kuvindakarma śikṣayeti; sa kathayati: śobhanam evaṃ (SBV II 33) bhavatu iti; sa taṃ śikṣayitum ārabdhaḥ; paṭupracāro 'sau; tenālpīyasā kālena kuvindakarma śikṣitaṃ; sa kuvindaḥ susnātaḥ suprāvṛtaḥ praṇītam āhāraṃ bhuṃkte; sā dārakaḥ kathayati: mātula tvam api tad eva karma karoṣi; aham api tad eva; atha kasmāt tvaṃ susnātaḥ suprāvṛtaḥ praṇītam āhāraṃ bhuṃkṣe; mama tu na saṃpadyate iti; sa kathayati: bhāgineya ahaṃ karmadvayaṃ karomi, divā kuvindatvaṃ rātrau cauryam iti; sa kathayati: mātula yady evam aham api cauryaṃ karomi; bhāgineya śakṣyasi tvaṃ cauryaṃ kartuṃ? mātula śakṣyāmi; sa saṃlakṣayati: jijñāsayāmi tāvad enam iti; sa tam ādāya vīthiṃ gataḥ; tena tatra śaśakaḥ krītvā tasya dattaḥ bhāgineya sādhaya tāvad yad ahaṃ snātvāgacchāmi; sa snātvā āgataḥ; tena taṃ laghu laghv eva sādhayitvā ekapādo bhakṣitaḥ; sa kuvindaḥ snātvā āgataḥ; bhāgineya sādhitaḥ śaśakaḥ? mātula sādhitaḥ; paśyāmi tāvat; tena samarpitaḥ; paśyati pādatrayaṃ; sa kathayati bhāgineyāsya caturthaḥ pādaḥ kva gataḥ? sa kathayati: mātula śaśakasya caturthaḥ pādo nāsti; kva gamiṣyati? iti; sa saṃlakṣayati: ahaṃ tāvac coraḥ, ayaṃ tu mahācora iti; sa tam ādāya tripādakaṃ ca śaśakaṃ pānāgāraṃ praviṣṭaḥ: bhāgineya madyaṃ pibāmaḥ; pibāmaḥ; tābhyāṃ pītaṃ; kuvindaḥ kathayati: bhāgineya madyamūlyam apalapāmaḥ; sa kathayati: mātula yena pītaṃ so 'palapatu; ahaṃ naiva pibāmi; kim apalapāmi iti; sa kuvindaḥ saṃlakṣayati: mahācoro 'yaṃ; śakyam anena sārdhaṃ cauryaṃ kartum iti; sa tena sārdhaṃ cauryaṃ kartum ārabdhaḥ; sa kuvindaḥ sandhau śiraḥ prakṣipati; tenocyate: mātula cauryam api na jñāyate tvayā kartuṃ; pādau pūrvaṃ prakṣeptavyaṃ na śiraḥ; yadi śiraḥ chidyate pratyabhijñāyate, kulaṃ sarvaṃ vināśam upaiti; pādau prakṣipa iti; tena pādau prakṣiptau; tataś coraś cora iti kolāhalo jāta iti padbhyāṃ gṛhītaḥ; mahājanakāyo lagnaḥ; sa eko na śaknoty ākarṣṭuṃ; sa śiraś chitvā tad ādāya prakrāntaḥ; amātyai rājño nivedita: deva ekaś coraḥ sandhiṃ praviṣṭo gṛhītaḥ; tasya ko 'pi śiraś chitvā tad ādāya prakrāntaḥ; rāja kathayati: bhavantaḥ yaḥ śiraś (SBV II 34) chitvā prakrāntaḥ sa mahācoraḥ; gacchata taṃ kabandhaṃ caturmahāpathe sthāpayitvā pratigupte pradeśe tiṣṭhata; yas taṃ gṛhītvā roditi tenaikacoreṇa bhavitavyaṃ, gṛhṇīta iti; tatas te rājapuruṣāḥ taṃ kabandhaṃ caturmahāpathe sthāpayitvā pratigupte pradeśe sthitāḥ; sa ekacoraḥ saṃlakṣayati: na nāma mayā mātulaṃ kaṇṭhe gṛhītvā roditavyaṃ; sa unmattakaveṣam (A 437b) ātmānaṃ kṛtvā striyam api kaṇṭhe gṛhṇāti; puruṣam api vṛkṣam api aśvam api vṛṣabham api mahiṣam api chāgam api kukkuram api grahītum ārabdhaḥ; yadā lokena vijñāta unmattako 'yam iti tadā taṃ kabandhaṃ kaṇṭhe gṛhītvā yāvadāptaṃ ruditvā prakrāntaḥ; rājapuruṣai rājño niveditaṃ: deva unmattakas taṃ kabandhaṃ kaṇṭhe gṛhītvā yāvadāptaṃ ruditvā prakrānta iti; rāja kathayati: bhavantaḥ sa evāsāv ekacorakaḥ; na śobhanaṃ kṛtaṃ yan na gṛhītaḥ; idānīṃ gṛhṇīta iti; ekacorakaḥ saṃlakṣayati: na nāma mayā mātulaḥ satkārayitavyaḥ? iti; sa śākaṭikaveṣaṃ kṛtvā kāṣṭhasya śakaṭaṃ pūrayitvā taṃ pradeśaṃ gataḥ; tasyopari śakaṭaṃ kāṣṭhapūrṇaṃ sthāpayitvā balīvardān utsṛjya śakaṭe agniṃ datvā prakrāntaḥ; tena dahyamānena sa kabandho dagdhaḥ; rājapuruṣai rājña niveditaṃ: deva sa ekacorako dagdhaḥ; rājā kathayati, kena; tair yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; rājā kathayati: bhavanto yo 'sau śākaṭikaḥ sa evāsāv ekacorikaḥ; na śobhanaṃ kṛtaṃ yan na gṛhītaḥ; gṛhṇīta iti; sa ekacorikaḥ saṃlakṣayati: na nāma mayā mātulasya śmaśāne pitṛkāryaṃ kṛtam iti; sa brahmaṇaveṣaṃ kṛtvā adhiṣṭhāne bhikṣām aṭitvā taya tāṃ bhikṣāṃ śmaśāne paktvā piṇḍān datvā prakrāntaḥ; rājapuruṣai rājño niveditaṃ: deva brāhmaṇenādhiṣṭhāne bhikṣām aṭitvā yasmin pradeśe sa kabandho dagdhaḥ tatra paṃca piṇḍān datvā prakrānta iti; rājā kathayati: bhavantaḥ sa evāsāv ekacorikaḥ; na śobhanaṃ kṛtaṃ yan na gṛhīta iti; ekacorikaḥ saṃlakṣayati: na nāma mayā mātulasyāsthīni gaṃgāyāṃ prakṣeptavyāni? iti; sa kāpālikaveṣaṃ kṛtvā taṃ pradeśaṃ gataḥ; sa tatra gātraṃ bhasmanā uddhūlayitvā asthīnāṃ bhasmanāṃ ca karparakaṃ pūrayitvā gaṃgāyāṃ prakṣipya prakrāntaḥ; rājapuruṣai rājño yathāvṛttam ārocitaṃ; rājā kathayati: bhavantaḥ sa evāsāv ekacorikaḥ; (SBV II 35) na śobhanaṃ kṛtaṃ yan na gṛhītaḥ; sarvathā tiṣṭhata yūyaṃ; aham evainaṃ gṛhṇāmi iti; rājñā gaṃgāyāṃ naubhir udyānaṃ kāritaṃ; ubhayakūle ārakṣakāḥ puruṣāḥ sthāpitāḥ; rājño duhitā abhirūpā darśanīyā prāsādikā tasmin jalodyāne sthāpitā; uktā ca yadi tvāṃ kaścid gṛhṇāti rāvayiṣyasi iti: ārakṣakapuruṣāṇāṃ cājñā dattā: yadaiṣā rāvayati tadā yuṣmābhir jalodyānaṃ gantavyaṃ; yadi kaścit tatra puruṣo bhavati sa gṛhītvā māṃ neyaḥ iti; ekacorakaḥ saṃlakṣayati: na nāma mayā rājaduhitryā sārdhaṃ paricārayitavyam iti; sa tatra gaṃgāyām anusroto 'vasthitaḥ; sa tatra riktapiṭharikān kṣeptum ārabdhaḥ; ekaḥ kṣiptaḥ; ārakṣakapuruṣāḥ cora iti kṛtvā dhāvitāḥ; tair asau prahāreṇa bhagnaḥ; dvitīyaḥ kṣiptaḥ; so 'pi bhagnaḥ; tṛtīyaḥ kṣiptaḥ; so 'pi bhagnaḥ; ārakṣakā riktapiṭharikā eta uhyante ity apy upekṣitā vyavasthitāḥ; tato 'sāv ekacorikaḥ riktapiṭharikāyāṃ śiraḥ prakṣipya śrotasā uhyamānas taṃ pradeśam āgataḥ; tato nāvam abhirūḍho dārikāyāḥ kathayati: mā śabdaṃ kariṣyasi; na tvāṃ praghātayiṣyāmi iti; sā saṃtrastā tūṣṇīm avsthitā; tayā sārdhaṃ paricārya prakrāntaḥ; sā pralapitum ārabdhā: eṣa coro māṃ paricārya gacchati iti; ārakṣakāḥ kathayanti: yadā paricārayati tadā tūṣṇīṃ tiṣṭhasi; yadā paricārayitvā prakrāntas tadā rodiṣi; idānīṃ kutra samanveṣāma iti; ārakṣakai rājño yathāvṛttam ārocitaṃ; rājā kathayati: na śobhanaṃ kṛtaṃ yan na gṛhītaḥ iti; dārikā coreṇa sārdhaṃ paricārayitvā āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām (A 438a) atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; ekacorakena śrutaṃ; sa saṃlakṣayati: na mayā putrasya janmani pramodaḥ kṛtaḥ iti; sa kāṃcukīyam ātmānaṃ kṛtvā rājakulān nirgamya pauruṣeyān āmantrayate: bhavanto deva ājñāpayati pattanaṃ luṇṭhayata iti; te saṃlakṣayanti: rājño naptā jātaḥ; tenāsmābhir ājñā dattā; luṇṭhayāmaḥ; te luṇṭhayitum ārabdhāḥ; uccaśabdamahāśabdo jātaḥ; rājā pṛcchati kim etad iti; amātyair vistareṇa samākhyātaṃ; sa kathayati: evam apy ahaṃ tena khalīkṛtaḥ; rājyaṃ vā parityajāmi tasya vā nigrahaṃ karomi iti; tena viditvā maṇḍalavāṭaḥ kāritaḥ; kaṃcit kālaṃ vinodya amātyānām (SBV II 36) ājñā dattā: bhavanta adhiṣṭhāne evaṃvidhaṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayata; yāvanto puruṣāḥ prativasanti taiḥ sarvair niṣparihārair bhūtvā maṇḍalavāṭaṃ praveṣṭavyaṃ; yo na praviśati tasya vadho daṇḍa iti; āmatyair ghaṇṭāvaghoṣaṇā kāritā; sarve 'dhiṣṭhānanivāsinaḥ puruṣā praviṣṭāḥ; tato rājñā tasmai dārakāya mālāṃ datvā uktaṃ: yas tava pitā tasmai tāṃ mālām anuprayaccha iti; ārakṣakāś ca puruṣā uktāḥ: yasyāyaṃ dārako mālāṃ dadāti yuṣmābhir gṛhītvā matsakāśam upaneyaḥ iti; tatas tāṃ puṣpamālāṃ gṛhītvā paribhramitum ārabdho janakāyān nirīkṣamāṇaḥ; tenāsau coro dṛṣṭaḥ; acintyaḥ satvānāṃ karmavipākaḥ; tena tasmai mālā dattā; rājapuruṣai ekacoro gṛhītvā rājña upanāmitaḥ; rājā amātyān āmantrayate: bhavantaḥ katham atra pratipattavyaṃ? iti; te kathayanti; deva praghātyatām iti; rājā kathayati: bhavantaḥ katham īdṛśo vīrapuruṣaḥ praghātyaḥ; upasaṃgraho 'sya kartavyaḥ iti; tena tasmai sā duhitā sarvālaṃkāravibhūṣitā bhāryārthaṃ dattā; upārdharājyena saṃvibhaktaḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sāv ekacorika aham eva sa tena kālena tena samayena; yo 'sau tasya putraḥ eṣa evāsau rāhulas tena kālena tena samayena; tadāpy anena mālayā vijñātaḥ; etarhy apy aham anena modakena vijñātaḥ; evaṃ hi vo bhikṣavo 'cintyaḥ satvānāṃ karmavipākaḥ iti karmaparāyaṇair bhavitavyaṃ. ______________________________________________________________ Yaśodharā seeks to bring the Buddha back to her yaśodharā saṃlakṣayati: yadi rāhulasya pitā antaḥpuraṃ praviśati tathāivānucaritavyo yathā na bhūyo nirgacchati iti; tata ātmānam ādau kṛtvā gopikāmṛgajāpramukhāni ṣaṣṭistrīsahasrāṇi nānāvidhālaṃkārair alaṃkṛtāni surabhimālyadhūpavastrair vibhūṣitāni; atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto vineyajanāpekṣā antaḥpuraṃ praviṣṭaḥ; tato yaśodharāmṛgajāgopikāpramukhāni ṣaṣṭistrīsahasrāṇi rūpayauvanavibhramāśākhedākulavilasitacalitaśithilamekhalākalāpanisvanair (A 438b) hasitamadhuragītamadhunetrabhrūvikārotkaṃpanapayodharodaradarśanāṃgavispaṣṭaceṣṭitair bhāvaṃ darśayām āsuḥ; atha bhagavata etad abhavat: saced bhokṣye vaineyajanakālātikramo bhaviṣyati; etāḥ striyāḥ kāmarāgābhibhūtāḥ satyānām abhājanabhūtā (SBV II 37) bhaviṣyanti; asty āśu pṛthagjanasya riddhir āvarjanakarī; yannv aham antaḥpuram ṛddhiprātihāryeṇāvarjayeyam iti; viditvā pūrvasyāṃ diśy upari vihāyasam abhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati; tadyathā caṃkramyate tiṣṭhati niṣīdati śayyāṃ kalpayati; tejodhātum api samāpadyate; tejodhātusamāpannasya buddhasya bhagavato vividhāny arcīṃṣi kāyān niścaranti; tadyathā nīlāni pītāni lohitāny avadātāni maṃjiṣṭhāni sphaṭikavarṇāni; yamakāny api prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥkāyaḥ prajvalati, uparimāt kāyāc chitalā vāridhārāḥ syandante, uparimaḥ prajvalati, adhaḥkāyāc chitalā vāridhārā syandante; yathā pūrvasyāṃ diśy avaṃ dakṣiṇāyāṃ paścimāyām uttarasyāṃ diśi iti caturdiśaṃ caturvidham ṛddhiprātihāryaṃ vidarśayan ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; atha tāḥ striyo bhagavata ṛddhiprātihāryaṃ dṛṣṭvā āvarjitā mūlanikṛntā iva drumā bhagavataḥ pādayor nipatya purastān niṣaṇṇāḥ dharmaśravaṇāya; tato bhagavatā tāsām āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā gopikāmṛgajāpramukhaiḥ ṣaṣṭistrīsahasraiḥ srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; yaśodharāyā atyarthaṃ kāmarāgābhibhūtāyā satyadarśanaṃ na kṛtaṃ; tasyā etad abhavat: yannv ahaṃ bhagavantaṃ rasatṛṣṇayā anvāvarteyam iti; viditvā svayam eva bhagavato 'rthāya annapānaṃ sādhayitvā kathayati: adyāhaṃ svahastaṃ bhagavantaṃ saṃtarpayāmi iti; śrutvā bhikṣubhir bhagavata ārocayanti: yaśodharā bhadanta bhagavantaṃ svahastaṃ rasatṛṣṇayā anvāvartayitukāma iti; bhagavān āha: pūrvam ahaṃ bhikṣavaḥ sarāgaḥ sadveṣaḥ samohaḥ rasapratisaṃvedī rasarāgapratisaṃvedī ca; etarhy ahaṃ vigatarāgo vigatadveṣo vigatamoho rasapratisaṃvedī no tu rasarāgapratisaṃvedī; tat katham idānīṃ yaśodharā rasatṛṣṇayā anvāvartayati iti. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta yaśodharā bhagavantaṃ vaśīkaraṇamodakenānvāvartayitukāmārabdhā; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathātīte 'py adhvani aham anayā modakenānvāvartitaḥ; tac chrūyatām (SBV II 38) ______________________________________________________________ The story of Ṛṣyaśṛṅga bhūtapūrvaṃ bhikṣavo anyatamasmin grāmake 'raṇyāyatane puṣpaphalasalilakandasaṃpanne riṣiḥ (A 439a) prativasati; sa kaṣṭatapā mūlaphalāmbubhakṣo 'jinavalkalavāsā; anena paṃcābhijñāḥ sākṣātkṛtā; tasya vyāḍamṛgā apy āśramapade viśvastavihāriṇo viharanti; so 'nyatamaṃ pradeśaṃ prasrāvaṃ kartum abhisaṃprasthitaḥ; mṛgī pṛṣṭhataḥ samanubaddhā; tena saśukaḥ prasrāvaḥ kṛtaḥ; sa tayā mṛgyā pītaḥ; strīndriyaṃ jihvayā nirlīḍham; acintyaḥ satvānāṃ karmavipākaḥ; āpannasatvā saṃvṛttā; prasavanakāle tam eva deśam āgamya prasūtā; dārako jātaḥ; sā gandhaṃ ghrātvā visabhāgaḥ satvaḥ iti saṃtrastā mūtrapurīṣam utsṛjantī chorayitvā prakrāntā; yāvad asau riṣis taṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena sa dārako dṛṣṭaḥ; sa samanvāhartuṃ pravṛttaḥ kasyāyaṃ putraḥ iti; paśyati atmanaḥ; tena svāśramapadaṃ nītvā āpāyitaḥ poṣitaḥ saṃvardhitaḥ; tasyāpi vṛddhiṃ gacchataḥ śirasi mṛgaḍṛṅge prādurbhūte; tasya mṛgasya yādṛśe śṛṅge iti riṣyaśṛṇga iti saṃjñā saṃvṛttā; yāvad asau riṣir mlānaḥ saṃvṛttaḥ; sa ṛṣiḥ pratirūpair bhaiṣajyair upasthīyate; na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati; yadā tasya maraṇāntikī vedanā prādurbhūtā na cireṇa kālaṃ kariṣyāmi iti; tadā tenāsau putro 'bhihitaḥ; putra asminn āśramapade nānādeśanivāsinaḥ riṣayaḥ kālena kālam upasaṃkrāmanti; te tvayā matpriyatayā svāgatavādasamudācāreṇa saṃmodya āsanenopanimantrayitavyā yathāśaktitaś ca phalamūlaiḥ pratipādyāḥ ity uktvā sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ / saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam* // iti kāladharmeṇa saṃyuktaḥ; sa tena ṛṣidharmasamudācāreṇa dhyāpitaḥ; tena pitṛśokābhibhūtena saṃvegāt paṃcābhijñāḥ sākṣātkṛtāḥ; so 'pareṇa samayena salilārthī ghaṭam ādāya saṃprasthitaḥ; devaś ca varṣitum ārabdhaḥ; sa pānīyaghaṭaṃ pūrayitvā āgantum ārabdhaḥ; skhalitaḥ patitaḥ; āśuprakopino riṣayaḥ; tena pānīyastokaṃ gṛhītvā kṣipatā śāpo dattaḥ; durācāra tvayā pānīyaghaṭaḥ pūrṇo bhagnaḥ; tasmāt tvayā idaṃ divasam upādāya dvādaśavarṣāṇi na varṣitavyam (SBV II 39) iti; devo na varṣitum ārabdhaḥ; vārāṇasyāṃ mahādurbhikṣaṃ prādurbhūtaṃ; janakāyaḥ samantād vidrutaḥ; rajñā naimittikā āhūya pṛṣṭāḥ: bhavantaḥ kasyānubhāvād devo na varṣati iti; te kathayanti: deva riṣiprakopād yady ayaṃ riṣis tasmāt tapasaḥ cālayituṃ śakyeta, evaṃ devo varṣati, anyathā na iti; rājā cintāparo vyavasthitaḥ; antaḥpurāmātyakumārair ucyate: deva kimarthaṃ cintāparaḥ? sa kathayati: riṣiprakopād devo na varṣayati; naimittikāś caivaṃ kathayanti, yady asau riṣis tasmāt tapasaś cālyate evaṃ devo varṣayati; anyathā na; tan na vijñāyate: kas taṃ śaknoti tasmāt tapaśaś cālayitum (A 439b) iti; tasya rājño duhitā śāntā nāma; sā kathayati: deva yady evam alpotsuko bhava; ahaṃ tathā kariṣyāmi yathāsau riṣis tasmāt tapasaḥ calati iti; sa kathayati kenopāyena? sā kathayati: māṃ brāhmaṇakān mantrān pāṭhaya anyāṃś ca kanyāḥ; nausaṃkrame ca āśramapadaṃ kāraya puṣpaphalasalilasaṃpannam iti; tena brāhamṇakān mantrān pāṭhitā anyāś ca kanyāḥ, nausaṃkrame ca tādṛśam āśramapadaṃ kāritaṃ, tataḥ tayā tāni phalāni vaśīkaraṇadravyaiḥ madyena ca samāpūritāni; aparāṇi ca nānāvicitrāṇi ca phalāni kāritāni; riṣiveṣaḥ kṛtaḥ; sā cīvaravalkalaprāvṛtā; sā tābhiḥ kanyābhiḥ brāhmaṇakān mantrān pāṭhayantī āśramapadaṃ gatā; riṣeḥ śiṣyair niveditam upādhyāya bahavas tavāśramapadaṃ riṣaya āgatāḥ; svāgataṃ riṣīṇāṃ praviśantu iti; te praviṣṭāḥ; sa dṛṣṭvā gāthāṃ bhāṣate: vyāyāmahīnā ca gatiḥ salīlā mukhāni ca śmaśruvivarjitāni / urāṃsi caiṣāṃ viṣamonnatāni veṣo hy apūrvo 'yaṃ mahāriṣīnām* // iti; tena tā vicikitsāparyākulīkṛtamatināpi mūlaphalaiḥ pravāritāḥ; tābhis tāni phalāni paribhujya sa riṣir abhihito: yuṣmākam etāni phalāni kaṭukatiktakaṣayāni; asmākaṃ tv āśramo jalamadhye yatra phalāny amṛtaprakhyāni; api tu tvam asmābhir āśramapade upanimantrito bhava; tenādhivāsitaṃ; sa tābhiḥ nausaṃkramodyānam (SBV II 40) abhirohitaḥ; tasya tatra madyapūrṇāni vaśīkaraṇadravyasaṃyuktāni nārikelaphalāni ca dattāni; sa madyamadākṣipto vaśīkaraṇadravyayogāt tayā sārdhaṃ vipratipannaḥ riddhiparihīṇaḥ; meghāḥ samantād unnatāḥ; varṣābhiprāyā devateti ṛṣiṇā santarjitā; śāntā kathayati: adyāpi tvam ātmānaṃ na jānīṣe ko 'ham iti; sa tayā rāgapāśapāśito rājñaḥ sakāsam unnītaḥ deva ayaṃ sa riṣiḥ iti; tato devo varṣitum ārabdhaḥ; subhikṣaṃ prādurbhūtaṃ; rājñā sā tasyaiva riṣer bhāryārthaṃ saparivārā dattā; sa śāntāṃ pratyākhyāya tābhir anyābhiḥ sārdhaṃ paricārayitum ārabdhaḥ; tatra śāntā īrṣyākulīkṛtahṛdayā tasyāsatkāraṃ kartum ārabdhā; tata uttarād uttaraṃ; sa tayā sopānatkena pādena śirasi parāhataḥ; sa saṃlakṣayati: yo 'haṃ meghasyāpi garjitaṃ na sahe sa idānīṃ rāgapāśitaḥ strīmātreṇaivaṃ khalīkṛtaḥ iti; tena vīryam āsthāya punar api paṃcābhijñāḥ sākṣātkṛtāḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sāv ṛṣir aham eva sa tena kālena tena samayena; yāsau śāntā eṣaiva sā yaśodharā; tadāpy aham anayā rasatṛṣṇayā anvāvartitaḥ; etarhy apy eṣā māṃ modakenānvāvartituṃ pravṛttā. ______________________________________________________________ Yaśodharā attempts to commit suicide yadā bhagavān antaḥpurān bhuktvā niṣkrāmati tadā yaśodharayā nairāśyam āpannayā bhartuḥ snehavaimukhyāc charaṇapṛṣṭham abhiruhya ātmā muktaḥ; (A 440a) asaṃmoṣadharmāṇo buddhā bhagavataḥ; sā bhagavatā ṛddhyā pratigṛhītā. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta yaśodharayā bhagavanto 'rthāya śaraṇapṛṣṭhād ātmā muktaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathātīte 'py adhvany anayā mamārthāyātmā parityaktaḥ; tac chrūyatām (SBV II 41) ______________________________________________________________ The story of the Kinnara and the Kinnarī bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā babhūva; so 'pareṇa samayena mṛgavadhāya nirgataḥ; anupūrveṇa parvatakandaraṃ praviṣṭaḥ; tena tatra kinnaraḥ kinnarī ca dṛṣṭā; kinnaraḥ suptaḥ, kinnarī jāgarti; rajñā ākarṇaṃ dhanuḥ pūrayitvā kinnaraḥ śareṇa marmani tāḍitaḥ; prāṇair viyuktaḥ; rājñā kinnarī gṛhitā bhāryāṛthāya; rājā tām ādāya saṃprasthitaḥ; sā kathayati: deva tiṣṭhatu tāvat, anujānīhi māṃ yāvad asya kinnarasya śarīrapūjāṃ kariṣyāmi iti; rājā saṃlakṣayati: kva gamiṣyati; paśyāmi tāvat katham asya śarīrapūjāṃ karoti iti; sā tena samanujñātā; tatas tayā taṃ kinnaraṃ kāṣṭhair avaṣṭabhya citāṃ prajvālyātmā prakṣiptaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate anyathā cintito py artha anyathā parivartitaḥ / kinnarīṃ ramayāmīti kṛtaṃ prāṇivadhadvayam // iti kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau kinnara aham eva sa tena kālena tena samayena; yāsau kinnarī eṣaiva sā yaśodharā; tadāpy anayā mamārthāyātmā citāyāṃ muktaḥ; etarhy apy anayā mamārthāyātmā śaraṇapṛṣṭhān muktaḥ iti. ______________________________________________________________ Conversion of Yaśodharā bhagavān saṃlakṣayati: idānīṃ yaśodharāyā prāpto vinayakālaḥ; yad aham enāṃ saṃsārakāntārād uttārayeyam iti viditvā tasya tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā yaśodharayā viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; sā samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitā; yāvad arhantinī saṃvṛttā; svakulasaṃśānurūpatayā āryamārgapratilambhāc ca bhikṣuṇīnāṃ madhye samutpanneṣu kāryeṣv atyarthaṃ jihreti; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayati: eṣāgrā me bhikṣavo bhikṣuṇīnāṃ mama śrāvikānāṃ hrīmatīnāṃ yaduta yaśodharā rāhulamātā iti. punar api bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta yaśodharayā karma (SBV II 42) kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena ṣaḍvarṣāṇi kukṣiṇā garbho dhāritaḥ iti; bhagavān āha: yaśodharayaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātīṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvad phalanti khalu dehinām. ______________________________________________________________ The story of the two Ābhīrīs bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasmin gokule dvau ābhīryau prativasataḥ; mātā ca duhtā ca; te abhikṣṇaṃ mathitaghaṭam ādāya grāmāntaṃ gacchataḥ; tayor duhitā śāṭhyasamudācārajātā mātā ṛjukā; duhitā kathayati: amba gṛhāṇa (A 440b) tāvan mathitaghaṭaṃ prasrāvaṃ karomi iti; sāgṛhītvā saṃprasthitā; sā śāṭhyasamudācāreṇa pṛṣṭhato lambata eva, na tām anugacchati; evaṃ tayāsau mātā ṣaṭkroṣān mathitaghaṭaṃ vāhitā. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yāsāv ābhīrīduhitā eṣā eva sā yaśodharā tena kālena tena samayena; yad anayā mātā śāṭhyasamudācāreṇa ṣaṭkroṣān mathitaghaṭaṃ vāhitā, tasya karmaṇo vipākenānayā rāhulaḥ ṣaḍvarṣāṇi kukṣiṇā ūḍhaḥ iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānām karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā rāhulena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena mātuḥ kukṣau ṣaḍvarṣāṇy avasthitaḥ iti; bhagavān āha: rāhulenaiva bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; rāhulena karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati; na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni na bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca; na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api / sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām // (SBV II 43) ______________________________________________________________ Story of Śaṅkha and Likhita bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ vārāṇasyāṃ nātidūre puṣpaphalasaṃpannam āśramapadaṃ nānāvihaganikūjitaṃ viśvastamṛgapakṣiniṣevitam; tatra dvāv ṛṣī bhrātarau prativasataḥ phalamūlāmbubhakṣāv ajinavalkaladhāriṇau śaṅkhaś ca likhitaś ca; śaṅkha upādhyāya likhitaś ca śiṣyaḥ; tau vārāṇasyāṃ sarvalokaprakhyātau; rājñāpi brahmadatte<na> viditau: amuṣminn udyāne dvāv ṛṣī bhrātarau prativasataḥ śaṅkhaś ca likhitaś ca; tatra śaṅkha upādhyāyo likhitaś ca śiṣyaḥ iti; yāvad apareṇa samayena śaṅkha udakasya kuṇḍikāṃ pūrayitvā mūlaphalānām arthe vanaṃ gataḥ; likhitas tu sarātram evotthāya pūrvataraṃ gataḥ; sa puṣpaphalāny ādāya tvaritam āgataḥ; ātmīyām āṭikāṃ pratyavekṣate; svalpaṃ pānīyaṃ; sa tṛṣṇārtaḥ saṃlakṣayati upādhyāyasantakaṃ pānīyaṃ pibāmi iti; tena pītaṃ; yāvat śaṅkha riṣir mūlaphalāny ādāya tṛṣāparyākulīkṛtamukhaḥ āśramaṃ praviṣṭaḥ; kuṇḍikāṃ pratyavekṣate; paśyati riltikāṃ; sa saṃjātāmarṣaḥ kathayati, kena coreṇa pānīyam apahṛtaṃ? iti; likhitaḥ kathayati: upādhyāya ahaṃ coraḥ; mayā pītaṃ; daṇḍaṃ prayaccha iti; sa kathayati: tvaṃ mama bhrātā śiṣyaś ca; yadi pītaṃ supītaṃ yathāsukham iti; sa kathayati: upādhyāya na śaknomy aham etat kaukṛtyaṃ prativinodayituṃ; prayaccha me gurukaṃ daṇḍaṃ yaś corasya pradīyate iti; evam uktaḥ śaṅkha ṛṣiḥ (A 441a) prakupitaḥ kathayati: nāhaṃ daṇḍam anuprayacchāmi: yadi tvaṃ daṇḍenārthī rājñaḥ sakāśaṃ gaccha iti; sa rājñaḥ sakāśaṃ gataḥ; tasmiṃś ca samaye rājā mṛgavadhāya saṃprasthitaḥ; tenāsau jayenāyuṣā vardhayitvā gāthayā vijñaptaḥ: ahaṃ coro mahārāja yo 'syādattaṃ jalaṃ pibet / prayaccha me guruṃ daṇḍaṃ yaś corasya pradīyate // rājā kathayati: nāsti pānīyasyādattādānam iti; api tu kasya santakaṃ tvayā jalam apahṛtaṃ? <iti>; tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; rājā kathayati: sa tava bhrātā upādhyāyaś ca; gaccha na tvaṃ daṇḍārhaḥ iti; sa kathayati deva na śaknomy ahaṃ kaukṛtyaṃ (SBV II 44) prativinodayituṃ; prayaccha me guruṃ daṇḍaṃ yaś corasya pradīyate iti; evam ukte rājā prakupitaḥ tīvreṇa paryavasthānena paryavasthitaḥ; sa kathayati: yady evam atraiva tiṣṭha na tāvat prayātavyaṃ yāvad ahaṃ pratinirvṛttaḥ iti; sa rājā mṛgavadhaṃ kṛtvā saṃcintyānyena dvāreṇa praviṣṭaḥ na bhūyo nirgacchati; amātyai ṣaṣṭe divase rājño niveditaṃ: deva tasya riṣer adya ṣaḍdivasā<n> tasminn eva pradeśe tiṣṭhataḥ ājñāṃ dātum arhasi iti; rājā kathayati: uddhṛtadaṇḍo bhavatu; gacchatu, eṣaivāsya daṇḍaḥ iti; amātyais tasya riṣer ākhyātaṃ: ṛṣe deva kathayati uddhṛtadaṇḍo 'sau gacchatv eṣa evāsya daṇḍaḥ iti; sa vigatakaukṛtyaḥ prakrāntaḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau rājā brahmadatta eṣa eva sa rāhulaḥ tena kālena tena samayena; yad anena cittaṃ pradūṣya riṣir abhihitaḥ; tasmin pradeśa tiṣṭha; na te gantavyam iti; tasya karmaṇo vipākena mātuḥ kukṣau ṣaḍvarṣāṇy uṣitaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā bhadrikeṇa karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena pradhānapuruṣāṇāṃ rājā saṃvṛttaḥ? bhagavān āha: bhadrikeṇaiva bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; bhadrikeṇaiva karmāṇy upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati; na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni <na> bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca; na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api / sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām // ______________________________________________________________ Story of the beggar (concerning a previous birth of King Bhadrika) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamaḥ koṭṭamallakaḥ janapadād vārāṇasīm āgataḥ; sa tannivāsibhiḥ koṭṭamallakaiḥ īrṣyā<svabhāvaiḥ> (SBV II 45) pratyākhacapeṭāprahārādibhiḥ pratāḍitaṃ kṛtvā niṣkāsitaḥ; sa bahir vārāṇasyāṃ rājakīya udyāne 'vasthitaḥ; yāvad rājā brahmadattaḥ samprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvañjīvakonnādite vanaṣaṇḍe (A 441b) 'ntaḥpurasahīyaḥ udyānabhūmiṃ nirgataḥ; sa tatrāntaḥpureṇa sārdham udyāne sukham anubhūya middham avakrāntaḥ; puṣpaphalalolupo mātṛgrāmaḥ puṣpaphalāni samanveṣamāṇaḥ paribhramitum ārabdhaḥ; yāvad rājā brahmadattaḥ nidrālasyaṃ prativinodya laghu laghv eva vārāṇasīṃ praviṣṭaḥ; antaḥpurajano 'pi tvaritatvaritaṃ saṃprasthitaḥ; yāvad anyatamā strī saṃbhrāntā muktāhāraṃ chorayitvā prakrāntā; yāvad asau koṭṭamallakas tasminn udyāne paribhramitum ārabdhaḥ; tenāsau muktāhāro dṛṣṭaḥ; sa saṃlakṣayati: kiṃ mamānena prayojanaṃ; sthānam etad vidyate yad arthāyānarthaṃ prāpayāmi iti; tenāsau latāyāṃ baddhvā udyāne 'vasthitaḥ; yasya santako bhaviṣyati sa grahīṣyati iti; yāvad antaḥpurikābhiḥ rājā vijñaptaḥ; deva amukayā udyāne muktāhāro vismṛtaḥ iti; rājñāmātyānām ājñā dattā: bhavanta udyāne uktāhāro vismṛtaḥ, samanveṣata iti; te udyānaṃ gatvā samanveṣayitum ārabdhāḥ; yāvat paśyati latāyām upanibaddhaṃ; te saṃlakṣayanti: vicārayāmas tāvat kenaiṣa baddha iti; te udyānaṃ paribhramitum ārabdhāḥ; yāvat paśyanti koṭṭamallakaṃ; sa tair uktaḥ: bhoḥ puruṣa kenaiṣa muktāhāro latāyāṃ baddhvāvasthāpitaḥ; tena yathāvṛttaṃ teṣāṃ samākhyātam; amātyai rajño muktāhāro dattaḥ; yathāvṛttam ārocitaṃ; rājā kathayati bhavantas taṃ koṭṭamallakaṃ śabdāpayata; paśyāmi iti; taiḥ śabditaḥ; rājñā pṛṣṭaḥ bhoḥ puruṣa kasmāt tvayā muktāhāro latāyāṃ baddhvāvasthapitaḥ, na svīkṛtaḥ iti; sa kathayati: deva nāham asya bhāgī devasyaivārhati iti; rājā abhiprasannaḥ kathayati: bhoḥ puruṣa varārhas tvaṃ; vada kaṃ te varam anuprayacchāmi iti; sa kathayati: yadi devaḥ parituṣṭaḥ koṭṭamallakān bhojayitvā teṣāṃ pratyekam ekaikaṃ vastrayugenācchādya mām (SBV II 46) adhipatiṃ sthāpayatu iti; rājñāmātyānām ājñā dattā: bhavanto yuṣmābhiḥ koṭṭamallakān bhojayitvā pratyekam ekaikaṃ vastrayugenācchādya etaṃ puruṣaṃ teṣām adhipatiṃ sthāpayata; taiḥ vārāṇasyāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ: devasamājñāpayati yāvantaḥ koṭṭamallakāḥ vārāṇasyāṃ sarvair amuṣminn udyāne saṃnipatitavyam; ahaṃ koṭṭamallakān bhojayāmi ekaikaṃ vastrayugenācchādayāmi iti; te sarve saṃnipatitāḥ āmatyaiḥ praṇītenāhāreṇa saṃtarpitāḥ; pratyekaṃ vastrayugenācchāditāḥ; uktāś ca: deva samājñāpayati, adyāgreṇa yuṣmākam eṣa koṭṭamallako rājā; yuṣmābhir asyājñā kartavyā iti; te praṇītenāhāreṇa saṃtarpitāḥ vastrayugenācchāditāḥ prītamanasaḥ kathayanti yathā devaḥ samājñāpayati iti; so koṭṭamallako 'dhipatiḥ saṃvṛttaḥ; prakṛtyaiva koṭṭamallakāḥ kṣutpipāsābhibhūtāḥ vīthyām annapānam ācchindanti; te rājñā satkṛtā iti bhūyasyā mātrayā ācchettum ārabdhāḥ; pattanopajīvi janakāyaḥ kṣubdhaḥ; rājño niveditaṃ; rājā kathayati (A 442a) apramattair bhavadbhir ārakṣā kartavyā, na tu te tāḍayitavyāḥ iti; yāvad anyatamaḥ puruṣaḥ pūpakān ādāya vīthīmadhyena gacchati; tena koṭṭamallakādhipatinā tasya sakāśāt pūpikā ācchinnāḥ; sa tān ādāya pratiguptaṃ pradeśaṃ gataḥ; koṭṭamallakair anubaddhaḥ; sa tair upadrūyamāno nadīṃ vārakām uttīrya anyatamasmin vṛkṣamūle 'vasthitaḥ; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya; yāvad anyatamaḥ pratyekabuddho daivāt taṃ pradeśam āgataḥ; tenāsau dṛṣṭaḥ kāyaprāsādikaḥ śānteryāpathaś ca; sa saṃlakṣayati: nūnaṃ mayā evaṃvidhe sadbhūtadakṣiṇīye kārā na kṛtā yenāhaṃ mānuṣyam āsādya koṭṭamallako jātaḥ; yady ayaṃ mahātmā mamāntikāt pūpān pratigṛhṇīyād aham asmai dadyām iti; tatas tena pratyekabuddhena tasya cetasā cittam ājñāya parānugrahakāraṇāt pātram upanāmitaṃ; tena tasmai satkṛtya pūpikā dattāḥ; kāyikī teṣāṃ mahātmanāṃ dharmadeśanā na vācikī; sa upari vihāyasam abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kartum ārabdhaḥ; asty āśu pṛthagjanasya riddhir āvarjanakarī; sa mūlanikṛnta iva (SBV II 47) drumaḥ pratyekabuddhasya pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yan mayaivaṃvidhe sadbhūtadakṣiṇīye kārāḥ kṛtāḥ, anenāhaṃ kuśalamūlena pradhānapuruṣāṇāṃ rājā syām*; prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyam eva na virāgayeyam iti; tataḥ te koṭṭamallakāḥ saṃprāptāḥ kathayanti: asmākam api pūpikāṃ prayaccha iti; sa kathayati: ayaṃ mahātmā riṣiḥ; asmai mayā pratipaditā iti; te kathayanti: pratipādya kiṃ tvayā praṇidhānaṃ kṛtam iti; sa kathayati: pradhānapuruṣāṇāṃ rājā syām iti; te kathayanti: vayam eva te pradhānapuruṣāḥ syāma yeṣāṃ tvaṃ rājā bhaviṣyasi iti; sa kathayati: śobhanam evaṃ bhavatu; kiṃ tv asya riṣeḥ pādayor nipatya praṇidhānaṃ kuruta iti; tais tasya pratyekabuddhasya pādayor nipatya praṇidhānaṃ kṛtaṃ vayaṃ te pradhānapuruṣāḥ syāma yeṣām ayaṃ rājā bhaviṣyati iti. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau koṭṭamallakādhipatir eṣa eva sa bhadrikaḥ śākyarājaḥ iti tena kālena tena samayena; ye te koṭṭamallakā etāny eva tāni pañcaśākyaśatāni; bhadrikeṇa koṭṭamallakabhūtena pratyekabuddhe praṇidhānaṃ kṛtaṃ; tasya karmaṇo vipākena eṣāṃ pañcānāṃ śākyaśatānāṃ rājā saṃvṛttaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. ______________________________________________________________ The story of Madhuvāsiṣṭha buddho bhagavān nādikāyāṃ viharati guñjikāvasathe; tena khalu samayena saṃbahulāni pātrāṇy abhyavakāśa upari kṣiptāni; bhagavataś ca pātram; athānyatamo markataḥ śālavṛkṣād avatīrya yena pātrāṇi (A 442b) tenopasaṃkramati; bhikṣavas taṃ vārayanti, mā bhetsyati pātrāṇi iti; tatra bhagavān bhikṣūṇām āmantrayate sma: mā bhikṣavaḥ etaṃ markaṭaṃ vārayata; tat kasya hetoḥ; naiṣa bhetsyate pātrāṇi; atha sa markaṭo yena bhagavataḥ pātraṃ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pātram ādāya taṃ śālāvṛkṣam abhiruhya kṣaudrasya madhuno 'neḍakasya pūrayitvā śanair mandamandaṃ śālavṛkṣād avatīrya bhagavata upanāmayati; tasya bhagavān na pratigṛhṇāti saprāṇakam iti kṛtvā; atha sa markaṭa ekānte prakramya (SBV II 48) niṣprāṇakaṃ kṛtvā bhagavata upanāmayati; tasya bhagavān na pratigṛhṇāti akalpikam iti kṛtvā; atha sa markaṭa ekānte prakramya śītalena vāriṇā pariṣicya bhagavata upanāmayati; tasya bhagavān pratigṛhṇāti kṛtakalpikam iti; atha sa markaṭa pratigṛhītaṃ me bhagavatā madhupātram iti viditvā hṛṣṭatuṣṭapramuditaḥ udagraprītisaumanasyajātaḥ prāñjalīkṛtaḥ pratipuṭakaṃ pratyavasṛto nartamānaḥ bhagavantaṃ namasyamānaḥ bhagavati prasādajāto bhagavantaṃ nirīkṣamāṇaḥ pṛṣṭhato nāvalokayati; kūpe patitaḥ; kālagataḥ; nādikāyām eva ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule upapannaḥ; yam eva divasaṃ pratisandhir gṛhītas tam eva divasaṃ madhuvarṣaṃ patitaṃ; pitrā cāsya naimittikā āhūya pṛṣṭāḥ; te kathayanti: asya satvasyānubhāva iti; yāvad asau brāhmaṇī aṣṭānāṃ va nāvānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; yam eva divasaṃ jātas tam api divasaṃ madhuvarṣaṃ patitaṃ; tasya jñātayaḥ saṃgamya samāgamya trīṇi saptakāny ekaviṃṣatidivasān vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate, kiṃ bhavatu dārakasya nāma iti; jñātaya ūcuḥ: ayaṃ dārako yam eva divasaṃ mātuḥ kukṣim avakrāntas tam eva divasaṃ madhuvarṣaṃ patitaṃ; yam api divasaṃ jātaḥ tam api divasaṃ madhuvarṣaṃ patitaṃ; vāsiṣṭhasagotraś ca; tasmād bhavatu dārakasya madhuvāsiṣṭha iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; sa unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ; yadā mahān saṃvṛttaḥ tadā svyākhyāte dharmavinaye pravrajitaḥ; tasya pravrajitasyāpi sataḥ dine dine trīṇi madhupātrāṇi saṃpadyante; sa teṣām ekaṃ bhagavato 'nuprayacchati; dvitīyaṃ saṃghāya; tritīyaṃ sapremakaiḥ sārdhaṃ paribhuṅkte. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadantāyuṣmatā madhuvāsiṣṭhena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākenāsya dine dine trīṇi pātrāṇi saṃpadyante iti; bhagavān āha: madhuvāsiṣṭhenaiva bhikṣavaḥ (SBV II 49) karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāni pūrvavad yāvad phalanti khalu dehināṃ; dṛṣṭo yuṣmābhir bhikṣavaḥ sa markaṭaḥ yena tathāgatasya madhupātram upanāmitaṃ? (A 443a) dṛṣṭo bhadanta; yo 'sau markaṭa eṣa evāsau madhuvāsiṣṭhaḥ tena kālena tena samayena; tena tathāgatasya madhupātram upanāmitaṃ; tasya karmaṇo vipākena ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule upapannaḥ pratisandhau cāsya jātau ca madhuvarṣaṃ patitaṃ; yāvad etarhy api divase divase trīṇi madhupātrāṇi saṃpadyante; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ; tat kasya hetoḥ; yadi madhuvāsiṣṭho bhikṣuḥ pūrvaṃ mahāsamudraṃ madhv adhimucyate; tad api madhu syāt; evaṃ hi bhikṣavaḥ aprameyā tathāgatadakṣiṇā iti. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadantāyuṣmatā upālinā karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena rājenāpitaḥ saṃvṛttaḥ; bhagavān āha: upālinaiva bhikṣavaḥ aprameyā tathāgatadakṣiṇā iti pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pūrvavad yāvad phalanti khalu dehināṃ. ______________________________________________________________ The story of the royal barber (concerning a previous birth of Upālin) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasya rājanāpitasya pratyekabuddhaḥ upasaṃkrāntaḥ: bhadramukha keśān me 'vatārya, puṇyaṃ bhaviṣyati iti; sa ca rājakulaṃ saṃprasthitaḥ; tena bhāgineya uktaḥ: bhāgineya asya pravrajitasya keśān avatāraya; ahaṃ rājakulaṃ saṃprasthitaḥ; tathā cāvatāraya yathā rājñaḥ iti; sa saṃlakṣayati: yathā mātulaḥ kathayati; nūnam atra puṇyena bhavitavyam iti; tenādaraṃ kṛtvā keśaśmaśrv avatāritaṃ; pratyekabuddhaḥ saṃlakṣayati: bahv anena satvena puṇyaṃ prasutaṃ; kuśalamūlāvaropaṇam asya kartavyam iti viditvā tasyānukampārtham upari vihāyasam (SBV II 50) abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kartum ārabdhaḥ; asty āśu pṛthagjanasya ṛddhir āvarjanakarī; sa mūlanikṛnta iva drumaḥ pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: anenāhaṃ kuśalamūlena yathā me mātulo rājanāpitaḥ evam aham api rājanāpitaḥ syām iti. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo' sau rājanāpitasya bhāgineya eṣa evāsāv upālir bhikṣuḥ; yad anena pratyekabuddhasya keśaśmaśrūṇy avatārya praṇidhānaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākena rajanāpitaḥ saṃvṛttaḥ; bhūyo 'pi yad anena praṇidhānaṃ kṛtaṃ tac chrūyatām. ______________________________________________________________ Another story of a barber bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatarasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; bhūyo 'pi krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; bhūyo 'pi krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; yāvat krameṇa sapta putrāḥ jātāḥ; tasya rājanāpito vayasyaḥ; so 'putraḥ; kare kapolaṃ kṛtvā cintāparo 'vasthitaḥ; na me putro na duhitā; mamātyayāt sarvaṃ svāpateyam aputrakam iti kṛtvā rājavidheyaṃ bhaviṣyati iti; sa tena gṛhapatinā dṛṣṭa uktaś ca: vayasya kim asi cintāparaḥ? sa (A 443b) kathayati: vayasya kathaṃ na cintāparo bhaviṣyāmi yasya me iyat dhanajātaṃ na putro na duhitā, mamātyayāt sarvam etad rājavidheyaṃ bhaviṣyati iti; sa kathayati: yady evam eṣa mama sarvakanīyān putraḥ: sa mayā tava dattaḥ iti; tenāsau pratigṛhītaḥ; yāvad gṛhapatiḥ kālagataḥ; te tasya putrāḥ yadā kenacit sārdhaṃ kaliṃ kurvanti tadā tena paribhāṣyante: yūyam api kaliṃ kurutha yeṣāṃ bhrātā nāpitaḥ iti; te daurmanasyajātāḥ saṃlakṣayanti: yat kiṃcid vayaṃ paribhūtāḥ sarvaṃ tad asya bhrātur doṣāt; sarvathā ācchettavya iti; sa tair ācchinno nāpitaḥ; tena sarvanāpitāḥ kriyākāraṃ kāritāḥ, amukasya gṛhapateḥ putrāṇāṃ na kenacit śmaśrukarma kartavyam iti; te dīrghaśmaśrunakhā jātāḥ; te rājñā dṛṣṭā uktāś ca: bhavantaḥ kimarthaṃ yūyaṃ dīrghaśmaśrunakhās tiṣṭhatha? iti te kathayanti (SBV II 51) anena nāpitena sarvanāpitā nivāritāḥ; na kenacid eṣāṃ śmaśrukarma kartavyam iti; kiṃ kāraṇāt; tair yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; rājā kathayati: arhati pitā putraṃ dātuṃ; kim iti yuṣmābhir ācchinnaḥ? tasyaiva prayacchata iti; tair akāmakaiḥ pratimuktaḥ; te daurmanasyajātāḥ lokāpavādabhayāt taṃ ghātayitum icchanti; mitrāmitramadhyamo lokaḥ; tasyāparaiḥ samākhyātaṃ; tenāsau nāpita uktaḥ: te māṃ praghātayitum icchanti; anujānīhi pravrajāmi iti; sa saṃlakṣayati: kāmam eva pravrajatu mā taiḥ prāṇān viyokṣyata iti viditvā uktaḥ: putra yady evaṃ gaccha pravraja; yat kiṃcid guṇagaṇam adhigacchethās tadā mamārocayiṣyasi iti; sa labdhānujño riṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; tenānupacāryakenānupādhyāyakena pratyekabodhiḥ sākṣātkṛtā; sa saṃlakṣayati: mayā tasya pituḥ pratijñātam upadarśayiṣyāmi iti; gacchāmi, tām imāṃ pūrvikāṃ pratijñāṃ niryātayāmi iti; sa tasya sakāśaṃ gatvā jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryaṃ yāvat mūlanikṛnta iva drumaḥ sa pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yan mayā evaṃvidhe sadbhūtadakṣiṇīye kārāḥ kṛtāḥ anenāhaṃ kuśalamūlena rājanāpitaḥ syām iti; bhūyo 'pi anena pañcasu pratyekabuddhaśateṣu kārān kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtam: anenāhaṃ kuśalamūlena rājanāpitaḥ syām iti; punar api caturṣu samyaksaṃbuddheṣu kārān kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtam anenāhaṃ kuśalamūlena rājanāpitaḥ syām iti; tasya karmaṇo vipākena bahūn vārān rājanāpitaḥ saṃvṛttaḥ. bhūyo 'pi bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta upālinā karma kṛtaṃ yena vinayadhārāṇām agro nirdiṣṭaḥ iti; bhagavān āha: kutra praṇidhānaṃ kṛtaṃ? ______________________________________________________________ Upāli is the foremost among those who master and know the Vinaya bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi pūrvavad yāvat sa vārāṇasīṃ nagarīm (A 444a) upaniśritya viharati ṛṣivadane mṛgadāve; tasyāyaṃ pravacane pravrajitaḥ; yaḥ pravrajito (SBV II 52) bhikṣuḥ sa punaḥ kāśyapena samyaksaṃbuddhena vinayadharāṇām agro nirdiṣṭaḥ; tatrānena yāvadāyur brahmacaryaṃ caritaṃ; na kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ; tad anena maraṇakālasamaye praṇidhānaṃ kartum ārabdhaṃ: yad mayā kāśyape bhagavati samyaksaṃbuddhe yāvadāyur brahmacaryaṃ caritaṃ, na kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ; anenāhaṃ kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena uttaro nāma māṇavo vyākṛto bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti; tasyāhaṃ pravacane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryām; yathā ca me upādhyāyena bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena vinayadhārāṇām agro nirdiṣṭaḥ; evaṃ mām api sa bhagavāṃs śākyamunir vinayadharāṇām agraṃ nirdiṣed iti tatpraṇidhānavaśāt tathāgatena vinayadharāṇām agro nirdiṣṭaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad ābhogaḥ karaṇīyaḥ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. ______________________________________________________________ Untrue announcement of the death of the Buddha and the birth of Ānanda yadā bhagavatā ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivāraṃ māraṃ papīyaṃsam abhinirjitya anuttaraṃ jñānam adhigataṃ, tadā sāntaḥpurāmātyapaurajanapadasyārocitam: adya śramaṇo gautamaḥ kālagataḥ iti; rājā śuddhodanaḥ sāntaḥpurakumārāmātyapaurajanapadaḥ śocitum ārabdhaḥ; devatānāṃ darśanam adhastāt pravartate; śuddhāvāsakāyikābhir devatābhir Arocitaṃ: na bhagavān kālagato 'pi tu bhagavatānuttaraṃ jñānam adhigatam iti; tato rājā śuddhodanaḥ param ānandam upāgataḥ; ten asamayenāmṛtodanasya dārako jātaḥ; tasya jātau jātimahaṃ vistareṇa kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate, kiṃ bhavatu dārakasya nāma iti; jñātasya kathayaṃti: ayaṃ dārakaḥ ānande vartamāne jātaḥ; tad bhavatu dārakasyānanda iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitam; ānando dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattaḥ; dvābhyām aṃśadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kr