Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 3 / 11 (50.000 ký tự/trang)
īḍanikābhyāṃ dhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ; sa dhātryaṃśagato naimittikair vyākṛto 'nena dārakeṇa bhagavataḥ śākyamuner upasthānaṃ kartavyam iti; dārako naimittikair vyākṛta iti śrutvā amṛtodanaḥ saṃlakṣayati: yady evaṃ bhagavān pravrājayiṣyati, na tatpurastād avatāro 'py anena kartavya iti; sa yadā bhagavān kapilavastv āgacchati tadā (SBV II 53) vaiśālīn nīyate; yadā bhagavān vaiśālīṃ gacchati tadā punaḥ kapilavastu nīyate; atrāntare nāsti kiṃcid buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātaṃ; dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ mahākāruṇikānāṃ lokānugrahapravṛttānām ekārakṣāṇāṃ śamathavipaśyanāvihāriṇāṃ tridamathavastukuśalānāṃ caturoghottīrṇānāṃ caturṛddhipādacaraṇatalasupratiṣṭhitamatīnāṃ caturṣu saṃgrahavastuṣu dīrgharātrakṛtaparicayānāṃ pañcāṅgaviprahīnānāṃ pañcagatisamatikrāntānāṃ ṣaḍaṅgasamanvāgatānāṃ ṣaṭpāramitāparipūrṇānāṃ saptabodhyaṅgakusumāḍhyānām aṣṭāṅgamārgadeśikānāṃ navānupūrvavihārasamāpattikuśalānāṃ daśabalināṃ daśadiksamāpūrṇayaśasāṃ daśaśatavaśavartiprativiśiṣṭānāṃ trī rātres trir divasasya ca buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokya jñānadarśanaṃ pravartate: ko hīyate ko vardhate kaḥ kṛcchraprāptaḥ kaḥ saṃkataprāptaḥ kaḥ saṃbādhaprāptaḥ ko 'pāyanimnaḥ ko 'pāyapravaṇaḥ ko 'pāyaprāgbhāraḥ kam aham apāyād uddhṛtya svarge mokṣe ca pratiṣṭhāpayeyaṃ; kasya anavaropitāni kuśalamulāny avaropayeyaṃ? kasyāvaropitāni paripācayeyaṃ? kasya pakvāni vimocayeyam? āha ca:
apy evātikramed velāṃ sāgaro makarālayaḥ /
na tu vaineyavatsānāṃ buddho velām atikramet //
______________________________________________________________
Ānanda's conversion
bhagavān saṃlakṣayati: caramabhaviko ānando dārakaḥ; sa mama śāsane pravrajiṣyati, pravrajya cānena mamopasthānaṃ kartavyaṃ vacanaṃ ca dhārayitavyaṃ mayi ca parinirvṛte amṛtam adhigantavyaṃ yan nv aham ānandaṃ kumāraṃ śāsane 'vatārayeyam iti; apravidita eva kapilavastunagaraṃ praviśyāmṛtodanasya bhavanam āgamya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; amṛtodanenānandaḥ kumāro 'vavarakaṃ praviśya sthāpitaḥ; bhagavatā tathādhiṣṭhito yena svayam eva dvāram apāvṛtaṃ; prathamata eva ca bhagavato pādau śirasā (SBV II 54) vanditvā bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito 'bhūd vyajanaṃ gṛhītvā ca bhagavantaṃ vījayamānaḥ; tato 'mṛtodano bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ; ekānte niṣaṇṇaṃm amṛtodanaṃ bhagavān dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya āsanād utthāya prakrāntaḥ; mahad api hetubalaṃ pratyayabalam apekṣate; ity ānandaś caramabhavikaḥ satvo bhagavantaḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhaḥ; amṛtodanena sāntaḥpuraparivāreṇa na śakyate nivartayituṃ; bhagavān āha: ayaṃ caramabhavikaḥ satvaḥ na tvayā śakyate nivartayituṃ, mā nivarteta iti; amṛtodanaḥ kathayati; bhagavan yady evam ānupūrvīm asya kurmaḥ; bhagavān āha: evaṃ kuru; tato 'mṛtodanena śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīpakaparivrājakayācanakebhyo dānāni dīyante; puṇyāni kriyante; svabandhujanaṃ ca kṣamāpayitvā sarvālaṃkāravibhūṣito hastiskandham abhiruhya anekajanaparivṛto nyagrodhārāmābhimukho bhagavatsakāśaṃ preṣitaḥ; (A 445a) tataś ca tasya vīthīmadhyena gacchato hastinā utpalahastako nigīrṇaḥ; naimittikair dṛṣṭaḥ; te kathayanti: anena kumāreṇa śrutidharāṇām agreṇa bhavitavyam iti; tasya yānasya yāvatī bhūmis tāvad yānena gatvā yānād avatīrya padbhyām eva nyagrodhārāmaṃ praviśya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ; bhagavatā daśabalakāśyapasya samarpitaḥ kāśyapa pravrājaya kumāram iti; tena pravrājita upasaṃpāditaḥ; atha bhagavān yathābhiramyaṃ kapilavastuni vihṛtya yena rājagṛhaṃ tena cārikāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa cārikāṃ caran rājagṛham anuprāptaḥ; rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe.
āyuṣmataḥ ānandasya mūrdhni piṭako jātaḥ; bhagavatā jīvikasyājñā dattā ānandasya bhikṣoś cikitsāṃ kuruṣva iti; evaṃ bhadanta iti jīvikaḥ kumārabhṛto bhagavataḥ pratyaśauṣīd; atha bhagavān purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ dharmaṃ deśayati; āyuṣmān apy ānandas tatraiva niṣaṇṇaḥ dharmaśravaṇāya; jīvikaḥ kumārabhṛtaḥ saṃlakṣayati: ayam asya kalaś cikitsāyāḥ; (SBV II 55) dharmavegaprāpto 'yaṃ na cetayiṣyati iti; tena tasya piṭake pācanaṃ dattaṃ; tatraiva ca pāṭitaḥ; tatra paryavasite dharme jīvakaḥ kathayati: bhagavan mayā aryānandasyātraiva niṣaṇṇasya piṭakaḥ pācitaḥ pāṭito rohitaś ca; āyuṣmān ānandaḥ kathayati: yadi mama śarīraṃ tilaśaś chinnam abhaviṣyat tathāpi mayā na parijñātam abhaviṣyad bhagavato dharmaṃ deśayato dharmānvayaprasādāvarjitasantatinā; jīvakaḥ paraṃ vismayam āpannaḥ.
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā ānandena karma kṛtaṃ yenāsya pṛṣṭhe piṭako jātaḥ iti; bhagavān āha: ānandenaiva bhikṣavaḥ bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvad phalanti khalu dehināṃ.
______________________________________________________________
The story of the king Kirātas
(a previous birth of Ānanda)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasmin karvaṭake kirātānām adhipatiḥ prativasati; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktāḥ ekadakṣiṇīyā lokasya; athānyatamaḥ pratyekabuddhas tena tenānvāhiṇḍamānaḥ kirātanagaram anuprāptaḥ; sa tatra piṇḍārthī kirātarājasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ; sa tena saṃjātāmarṣeṇa cittaṃ pradūṣya guḍikayā pṛṣṭhe tāḍitaḥ; sa mahātmā nihatamadamānatvāt tasyābhavyatāṃ jñātvā prakrāntaḥ.
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau kirātarājaḥ eṣa eva sa ānando bhikṣuḥ; yad anena pratyekabuddhaḥ saṃjātāmarṣeṇa cittaṃ pradūṣya pṛṣṭhe guḍikayā tāḍitaḥ tasya karmaṇo vipākena yatra yatra jāyate tatra tatrāsya paṃcajanmaśatāni pṛṣṭhe piṭako jāyate; yāvad etarhy apy asya carame bhave pṛṣṭhe piṭako jātaḥ (SBV II 56)
______________________________________________________________
Ānanda follows the Buddha and makes an exhibition of mathematical knowledge
yadā āyuṣmān ānando bhagavatā sārdhaṃ gacchati tadāsya bhagavati tīvraprasādagauravaṃ (A 445b) hrīvyapatrāpyaṃ chambitatvaṃ copatiṣṭhati; yadā nirmāṇena na tādṛśaṃ prasādagauravaṃ hrīvyapatrāpyaṃ chambitatvaṃ copatiṣṭhati; yāvad anyatamena gṛhapatinā buddhapramukho bhikṣusaṃgho 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ; bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛtaḥ tasya gṛhapater gṛhaṃ praviśya bhuktvā prakrāntaḥ; bhikṣubhir āyuṣmān ānandaḥ pṛṣṭaḥ; āyuṣmann ānanda kiṃ tvam adya bhagavatā sārdhaṃ gataḥ āhosvin nirmāṇena iti; sa kathayati: bhagavatā sārdhaṃ gato na buddhanirmāṇena; kathaṃ kṛtvā; yadāhaṃ bhagavatā sārdhaṃ gacchāmi tato mama bhagavato 'ntike tīvraprasādagauravaṃ hrīvyapatrāpyaṃ chambitatvaṃ copatiṣṭhati; yadā buddhanirmāṇena tadā na tathā iti
bhikṣavaḥ parasparaṃ mantrayanti: āyuṣmān ānando nimittakuśalaḥ iti; digvidikṣu śabdo visṛtaḥ ānando bhikṣur nimittakuśalaḥ iti; atha bhagavān yathābhiramya rājagṛhe vihṛtya yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa cārikāṃ caran śrāvastīm anuprāptaḥ; śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme; athāyuṣmān ānandaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya śrāvastīṃ piṇḍāya prāvikṣat; anyatamena brāhmaṇena dṛṣṭaḥ; sa saṃlakṣayati: ayaṃ śramaṇasya gautamasya śrāvakaḥ ānando bhikṣuḥ, yo 'sau śrūyate nimittakuśala iti; pṛcchāmi tāvad enam asyāḥ śiṃśapāyāḥ kiyanti patrāṇi iti; sa tena pṛṣṭaḥ: ārya asyāḥ śiṃśapāyāḥ kiyanti patrāṇi iti; sa kathayati: etāvanti śatāni sahasrāṇi śatasahasrāṇi ity uktvā prakrāntaḥ; tena brāhmaṇena katipayāni patrāṇy apanīya gaṇayitvā choritāni; āyuṣmān ānandaḥ piṇḍapātam aṭitvā pratinivṛttaḥ; tena brāhmaṇena bhūya uktaḥ; ārya idānīṃ jānīṣva asyāḥ śiṃśapāyāḥ kiyanti patrāṇi iti; sa kathayati: pūrvam etāvanti śatāni sahasrāṇi śatasahasrāṇi ca; ata etāvanty apanītāni iti uktvā prakrāntaḥ; sa brāhmaṇaḥ paraṃ vismayam āpannaḥ; īdṛśo 'py āryo gaṇite kṛtāvī iti.
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatānandena karma (SBV II 57) kṛtaṃ yena nimittakuśalo jātaḥ iti; bhagavān āha: ānandenaiva bhikṣavaḥ bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehināṃ.
______________________________________________________________
The story of the astronomer
(a previous birth of Ānanda)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyām anyatamo brāhmaṇaḥ, tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; tasya trīṇi saptakāny ekaviṃṣatidivasān vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā kulasadṛśaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpyataṃ; sa unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ; tena deśāntaraṃ gatvā ṣaṣṭisahasrakaṃ horāśāstram adhītam; evaṃ yāvat saṃsāre saṃsaratā paṃca janmaśatāni horājñānam adhītaṃ; pareṣāṃ copadiṣṭaṃ; tena hetunā tena pratyayena yatra yatropapannaḥ tatra tatra (A 446a) naimittikānām agro jātaḥ; yāvad etarhy api paścime bhave naimittikānām agro jātaḥ.
______________________________________________________________
The story of the rice, the two patridges and the sugar-cane
(concerning king Prasenajit and a previous birth of him)
rājñaḥ prasenajitaḥ kośalasya pratidinaṃ bhojanakāle śālyodanaṃ phelāyāṃ nipatati tittirī dvāv ikṣuyaṣṭiś ca; tayor ekaḥ phelāyāṃ dvitīyo bhūmyāṃ; tenāyuṣmata ānandasya niveditaṃ; tena bhikṣūṇām.
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta rājñā prasenajitā kośalena karma kṛtaṃ yenāsya bhojanavelāyāṃ śālyodanaṃ phelāyāṃ nipatati tittirī dvāv ikṣuyaṣṭiś ca; tayor ekaḥ phelāyāṃ, dvitīyo bhūmyāṃ? iti; bhagavān āha: rājñaiva bhikṣavaḥ prasenajitā kośalena pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni yenāsya bhojanavelāyāṃ (SBV II 58) śālyodanaṃ phelāyāṃ nipatati tittirī dvāv ikṣuyaṣṭiś ca; tayor ekaḥ phelāyāṃ, dvitīyo bhūmyāṃ.
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ anyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ; tasya paricārakaiḥ krṣigrāmān navaśālir ānītaḥ; dve tittirī ikṣuṣaṣṭiś ca; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktāḥ ekadakṣiṇīyā lokasya; anyatamaḥ pratyekabuddho vārāṇasīm anuprāptaḥ; sa pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya piṇḍapātam aṭaṃs tasya gṛhapater niveśanaṃ praviṣṭaḥ; sa tena dṛṣṭaḥ kāyaprāsādikaḥ cittaprāsādikaś ca; tena tasmai tatprathamato navānnam ānetavyam iti kṛtvā śālyodanam ikṣuyaṣṭis tittiridvayaṃ dattaṃ; tatraikaḥ pātre nipatito dvitīyo bhūmyāṃ.
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau gṛhapatir eṣa evāsau rājā prasenajit kośālas tena kālena tena samayena; yad anena pratyekabuddhāya navaṃ śālyodanam ikṣuyaṣṭis tittiridvayaṃ ca dattaṃ tena karmaṇā bahūni varṣāṇī bahūni varṣaśatāni bahūni varṣaśatasahasrāṇi divyamānuṣaṃ saukhyam anubhūtam; etarhy apy asya bhojanavelāyāṃ śālyodanam ikṣuyaṣṭis tittiridvayaṃ ekaḥ phelāyāṃ patati dvitīyo bhūmyāṃ.
rājñā prasenajitā kośalena śrutaṃ: mama bhagavatā evaṃ karmaplotir vyākṛtā; tad ayaṃ prāktanasya karmaṇaḥ phalavipāka iti viditvā bhagavati saśrāvakasaṃghe prasannaḥ; sa caivaṃ karmavipākāvarjitamatis tiṣṭhati; naimittikena ca vyākṛtam āryānandasya paṭṭabandho bhaviṣyati iti; yāvat prabhātāyāṃ rajanyām āyuṣmata ānandasya lalāṭe piṭako jātaḥ; rājñā prasenajitā kośalena śrutaṃ; tasyaitad abhavat; bhavati dakṣiṇīyeṣu kārān kṛtvā avandhyapuṇyaphalaviśeṣaḥ; yannv aham asya svayam evopasthānaṃ kūryām iti; tena sarvavaidyā āhūtaḥ: āryānandasya cikitsāṃ kuruta iti; te tasya cikitsāṃ kartum ārabdhāḥ; rājñā prasenajitā kośalena āyuṣmata ānandasya svayam eva śataśalākaṃ chatraṃ dhāritaṃ; śirāyāṃ ca muktāyāṃ lalāṭe (A 446b) paṭṭo baddhaḥ. (SBV II 59)
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadantāyuṣmatānandena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena rājñā prasenajitā kośalena mūrdhni śataśalākaṃ chatraṃ dhāritaṃ svayam eva śuklapaṭṭo baddhaḥ upasthānaṃ ca kṛtam iti; bhagavān āha: ānandenaiva bhikṣavaḥ bhikṣuṇā pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehināṃ.
______________________________________________________________
The story of the physician
(a previous birth of Ānanda)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyām anyatamo vaidyaḥ prativasati; tasya samīpe pratyekabuddho glāna upasaṃkrāntaḥ; sa tena sarvopakaraṇaiḥ pravāritaḥ; svayam eva cikitsā kṛtā upasthānaṃ ca.
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau vaidya eṣa evāsau ānanadabhikṣuḥ tena kālena tena samayena; yad anena pratyekabuddhāya kārān kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākena anekāni varṣāṇi varṣaśatāni varṣasahasrāṇi rājāmātyabrāhmaṇagṛhapatibhir asyopasthānaṃ kṛtaṃ; yāvad etarhy asya rājñā prasenajitā kośalena śatiśalākaṃ chatraṃ dhāritaṃ; svayaṃ copasthānaṃ kṛtam iti.
______________________________________________________________
The Buddha chooses Ānanda as servant
atha bhagavān yathābhiramyaṃ śrāvastyāṃ viharati; yena śālā tena cārikāṃ <caran> prakrāntaḥ; anupūrveṇa cārikāṃ caran śālām anuprāptḥ; śālāyāṃ viharati brāhmaṇagrāmake; tena khalu samayena evaṃrūpā saṃbahulā sthavirasthavirā mahāśrāvakā bhagavataḥ sāmantakam upaniśritya viharanty araṇyakuṭikāyā<ṃ>, tadyathā āyuṣmān ājñātakauṇḍinyaḥ, āyuṣmān aśvajid bhadrikaḥ bāṣpaḥ mahānāmā yaśā pūrṇaḥ vimalaḥ gavāmpatiḥ subāhuḥ āyuṣmān śāriputraḥ āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ āyuṣmān mahākāśyapaḥ (SBV II 60) āyuṣmān mahākauṣṭhilaḥ āyuṣmān mahākapphinaḥ āyuṣmān aniruddhaḥ nandikaḥ kimpilaḥ yaśā śālāviharīyakasthaviraḥ pūrṇaḥ kuṇḍopadhānīyakasthavira itīme cānye ca sthavirasthavirā mahāśrāvakā bhagavataḥ sāmantakam upaniśritya viharanti.
tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: aham asmi bhikṣavaḥ etarhi jīrṇo vṛddho mahallakaḥ, klāmyāmi catasraḥ parṣado 'vavadituṃ bhikṣūn bhikṣuṇīḥ upāsikān upāsikyaḥ; utsāhayata me bhikṣavo bhikṣum upasthāyakaṃ yo mām upasthānaṃ kariṣyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svam arthaṃ ca na riṃciṣyati; athāyuṣmān ājñātakauṇḍinya utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat*: ahaṃ bhadantam upasthāsyāmi manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyāmi, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyāmi; tvaṃ tāvat kauṇḍinya jīrṇo vṛddho mahallakaḥ; tavaiva tāvad upasthāyakena karaṇīyaṃ; niṣīda tvaṃ kauṇḍinya yathāsvake āsane; niṣaṇṇa āyuṣmān (A 447a) ājñātakauṇḍinyo yathāsvake āsane; athāyuṣmān aśvajid bhadrikaḥ bāṣpaḥ mahānāmā yaśā pūrṇaḥ vimalaḥ gavaṃpatiḥ subāhuḥ āyuṣmān śāriputraḥ āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ āyuṣmān mahākāśyapaḥ āyuṣmān mahākauṣṭhilaḥ āyuṣmān mahākapphinaḥ āyuṣmān aniruddhaḥ nandikaḥ kiṃpilaḥ yaśā śālāvihārīyakasthaviraḥ pūrṇaḥ kuṇḍopadhānīyakasthavira utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocan*: ahaṃ bhadantam bhagavantam upasthāsyāmi manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyāmi, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyāmi; tvam api pūrṇo jīrṇo vṛddho mahallakaḥ; tavaiva tāvad upasthāyakena karaṇīyaṃ; niṣīda tvaṃ pūrṇa yathāsvake āsane; niṣaṇṇa āyuṣmān pūrṇo yathāsvake āsane.
athāyuṣmato mahāmaudgalyāyanasyaitad abhavat*: kaḥ punar bhagavato bhikṣur abhipreta upasthāyako bhaviṣyati? yannv ahaṃ tadrūpaṃ samādhiṃ samāpadyeyaṃ yathā samāhite citte bhagavato mānasam (SBV II 61) avalokayeyam; athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte bhagavataḥ mānasam avalokayati; adrākṣīd āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavato mānasaṃ āyuṣmaty ānande pratiṣṭhitam ānando me bhikṣur upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; dṛṣṭvā ca punas tasmāt samādher vyutthāyāyuṣmantaṃ śāriputram idam avocat*: yat khalu āyuṣman jānīyāḥ bhagavato mānasam āyuṣmaty ānande pratiṣṭhitam ānando me bhikṣur upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; tadyathā kūṭāgāre vā kūṭāgāraśālāyāṃ vā uttarāyatāyāṃ prācīnāyatāyāṃ pūrveṇa vātāyanena sūryaraśmayaḥ praviṣya paścimāṃ bhittiṃ niśritya tiṣṭheyuḥ; evam eva bhagavato mānasam āyuṣmaty ānande pratiṣṭhitam ānando me bhikṣur upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; ehi gatvā utsāhayāvaḥ.
athāyuṣmān chāriputra āyuṣmāṃ ca mahāmaudgalyāyano yenāyuṣmān ānandas tenopasaṃkrāntau; upasaṃkramyāyuṣmatā ānandena sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisārya ekānte niṣaṇṇau; ekāntaniṣaṇṇāv āyuṣmatśāriputramaudgalyāyanau; āyuṣmān śāriputra āyuṣmantam ānandam idam avocat: utsaha tvam āyuṣman ānanda bhagavantam upasthātuṃ, maharddhikā te bhaviṣyati sugataparicaryā; nāhaṃ āyuṣman śāriputra utsahe bhagavantam upasthātuṃ; tat kasya hetoḥ; durāsadā hi buddhā bhagavanto duṣprasahāḥ; tadyathā agniḥ prajvalito durāsado bhavati duṣprasaho yadutārcirantarikayā, evam eva durāsadā buddhā bhagavanto duṣprasahāḥ; nāham utsahe bhagavantam upasthātuṃ; tadyathā siṃho mṛgarājā (A 447b) giriguhāgato durāsado bhavati duṣprasaho yaduta daṃṣṭrāntarikayā, evam eva durāsadā buddhā bhagavanto duṣprasahāḥ; tadyathā rājño nāgo matto mātaṅgaḥ kuñjaraḥ ṣaṣṭihāyana īṣādanto vyūḍhoraskaḥ saṃgrāmāvacaraḥ saṃgrāmamadhyagato durāsado bhavati duṣprasaho yaduta dantāntarikayā, evam eva durāsadā buddhā bhagavanto duṣprasahāḥ; nāhaṃ āyuṣman śāriputra utsahe bhagavantam upasthātuṃ. (SBV II 62)
athāyuṣmān mahāmaudgalyāyana āyuṣmantam ānandam idam avocat: yat khalu āyuṣman jānīyaḥ bhagavato mānasam āyuṣmaty ānande pratiṣṭhitam ānando me bhikṣur upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; tadyathā kūṭāgāre vā kūṭāgāraśālāyāṃ vā uttarāyatāyāṃ prācīnāyatāyāṃ pūrveṇa vātāyanena sūryaraśmayaḥ praviṣya paścimāṃ bhittiṃ niśritya tiṣṭheyuḥ; evam eva bhagavato mānasam āyuṣmaty ānande pratiṣṭhitam ānando me bhikṣur upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; utsaha tvam āyuṣman ānanda bhagavantam upasthātuṃ, maharddhikā te bhaviṣyati sugataparicaryā; evam aham āyuṣmān mahāmaudgalyāyana utasahe bhagavantam upasthātuṃ sacen me bhagavān trīn varān dadyāt, nāhaṃ bhagavato nirvasanaṃ cīvaraṃ dhārayeyaṃ; nāhaṃ bhagavataḥ paudgalikaṃ nimantraṇaṃ svīkūryāṃ; na ca me kaścid akālaḥ syād bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkramituṃ paryupāsanāya; sacen me āyuṣman mahāmaudgalyāyana bhagavān imān trīn varāṃ dadyāt, evam aham utsahe bhagavantam upasthātuṃ, nānyathā.
athāyuṣmān mahāmaudgalyāyana āyuṣmān śāriputra āyuṣmantam ānandaṃ bhagavata upasthāyakam utsāhya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntau; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇau; ekāntaniṣaṇṇo āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavantam idam avocat*: utsāhita āvābhyaṃ bhadanta bhikṣur bhagavata upasthāyako yadutāyuṣmān ānanda; sa evam āha: sacen me āyuṣman mahāmaudgalyāyana bhagavāṃs trīn varān dadyād evam aham utsahe bhagavantam upasthātuṃ; nāhaṃ bhagavato nirvasanaṃ cīvaraṃ dhārayeyaṃ, nāhaṃ bhagavataḥ paudgalikaṃ nimantraṇaṃ svīkūryāṃ; na ca me kaścid akālaḥ syād bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkramituṃ paryupāsanāya; saced bhagavān imān trīn varān dadyāt, evam aham utsahe bhagavantam upasthātuṃ; sādhu sādhu maudgalyāyana paṇḍita ānando bhikṣuḥ; sa paśyaty anāgataṃ (SBV II 63) sabrahmacāriṇām antikād vādānuvādaṃ garhasthānīyaṃ dharmaṃ; syur me atonidānaṃ sabrahmacāriṇo vaktāraḥ, cīvarahetor ānando bhikṣuḥ śāstāram upatiṣṭhati; maudgalyāyana ānandasya bhikṣor āścaryādbhuto dharmaḥ; sādhu sādhu maudgalyāyana paṇḍita ānando bhikṣuḥ; sa paśyaty anāgataṃ sabrahmacāriṇām antikād vādānuvādaṃ garhasthānīyaṃ dharmaṃ; syur me atonidānaṃ sabrahmacāriṇo vaktāraḥ, (A 448a) piṇḍapātahetor ānando bhikṣuḥ śāstāram upatiṣṭhati; sādhu sādhu maudgalyāyana paṇḍita ānando bhikṣuḥ kālajñaḥ kālavit*; sa kālaṃ jñāsyaty ayaṃ me kālo bhagavantaṃ darśanayopasaṃkramitum, ayam akālaḥ; ayaṃ kālo bhikṣusaṃghasya bhikṣuṇīsaṃghasya upāsakaparṣadaḥ upāsikāparṣadaḥ ayaṃ kālo 'nyatīrthikaparivrājakānāṃ darśanayopasaṃkramitum, ayam akālaḥ; amī anyatīrthikaparivrājikā bhagavataḥ kathāprātibhānikā amī na kathāprātibhānikāḥ; idaṃ khādanīyabhojanīyaṃ bhagavataḥ sukhopacayāya saṃvarteta, idaṃ na saukhopacayāya; maudgalyāyana paṇḍita ānando bhikṣuḥ kālajñaḥ kālavit; sa kālaṃ jñāsyati ayaṃ me kālo bhagavantaṃ darśanayopasaṃkramitum, ayam akālaḥ; ayaṃ kālo bhikṣusaṃghasya bhikṣuṇīsaṃghasyopāsakaparṣadaḥ upāsikāparṣadaḥ ayaṃ kālo 'nyatīrthikaparivrājakānāṃ bhagavantaṃ darśanayopasaṃkramitum, ayam akālaḥ; amī anyatīrthikaparivrājikā bhagavataḥ kathāprātibhānikā amī na kathāprātibhānikāḥ; idaṃ khādanīyabhojanīyaṃ bhagavataḥ sukhopacayāya saṃvarteta, idaṃ na saukhopacayāya; ayaṃ maudgalyāyana ānandasya bhikṣor āścaryādbhuto dharmaḥ; sādhu sādhu maudgalyāyana paṇḍita ānando bhikṣuḥ; sa cetaḥparyāyakuśalaḥ; evaṃ saṃjñāsyati tathāgataṃ sāyāhne pratisaṃlayanād vyutthitaṃ nimittena vā parikathayā vā ādeṣṭum; anena cānena ca sukhavihāreṇa bhagavān bahulaṃ vyāhārṣīd; anena cānena ca sukhavihāreṇa sugato bahulaṃ vyāhārṣīd; yac ca yadā ādekṣyati tat sarvaṃ tathaiva bhaviṣyati, nānyathā; ayaṃ maudgalyāyana ānandasya bhikṣor āścaryādbhuto dharmaḥ; sa tathāgatam upasthāsyati manāpena nāmanāpena, bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati; yan maudgalyāyanānando bhikṣuḥ tathāgatam upasthāsyati manāpena nāmanāpena, (SBV II 64) bhāṣitaṃ codgrahīṣyati, svaṃ cārthaṃ na riṃciṣyati, ayam ānandasya bhikṣoḥ āścaryādbhuto dharmaḥ.
yadāyuṣmadbhyāṃ śāriputramaudgalyāyanābhyām āyuṣmān ānando bhagavata upasthāyaka utsāhitaḥ, bhagavatā cānuvarṇitaḥ, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā ānandena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena bhagavato bhrātā saṃvṛttaḥ, upasthāyako, bahuśrutaḥ., śrutadharaḥ, śrutasannicaya iti; bhagavān āha: ānandenaiva bhikṣavaḥ bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehināṃ.
______________________________________________________________
The story of Bhānumān and Bhānumantaḥ
(concerning a previous birth of Ānanda)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ bhānur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; sa devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate, kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti; amātyāḥ kathayanti; (A 448b) pitāsya bhānuḥ, tasmād bhavatu dārakasya bhānumān iti nāma; tasya bhānumān iti nāma kṛtaṃ; sa unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ; pitrā yauvarājye 'bhiṣiktaḥ; bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ; tasyāpi jātau jātimahaṃ kṛtvā bhānumanta iti nāma kṛtaṃ; bhānumān kumāro naiṣkramyābhinandī; sa pitaraṃ paśyati dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayantaṃ; sa saṃlakṣayati; aham api pitur atyayād rājā bhaviṣyāmi; aham api dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayitvā narakaparāyaṇo bhaviṣyāmi iti; sa pituḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ pādayor nipatya kathayati: deva anujānīhi pravrajāmi iti; sa kathayati: putra yasyārthe yajñā ijyante homā hūyante tapāṃsi tapyante tat tava karatalagataṃ rājyaṃ; kasyārthe pravrajasi iti; sa nivāryamāṇo 'pi nāvatiṣṭhate; rājñā avaśyanirbandhaṃ jñātvā anujñātaḥ; sa ṛṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; rājñā bhānumantaḥ kumāro yauvarājye abhiṣiktaḥ; bhānumatā ṛṣimadhye pravrajitena ekānte prakramya anācāryakeṇa anupādhyāyakena pratyekabodhiḥ sākṣātkṛtā; so 'pareṇa samayena glānaḥ saṃvṛttaḥ; sa itaś cānutaś ca paribhraman vārāṇasīm anuprāptaḥ; rājñā śrutaṃ; bhānumatā (SBV II 65) pratyekabodhiḥ sākṣātkṛtā, sa ceha iti; sa tasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ pādayor nipatya kathayati: maharṣe tvaṃ piṇḍakenārthī, ahaṃ puṇyena; ihaiva madīye udyāne prativasa; ahaṃ te sarvopakaraṇair vaighātaṃ karomi iti; tenādhivāsitaṃ; rājñā tasya bhānumantaḥ kumāraḥ upasthāyako dattaḥ; sa tasyopasthānaṃ kartuṃ pravṛttaḥ; pratyekabuddhena tasya alpalakṣaṇaṃ dṛṣṭaṃ, saptāhasyātyayāt kālaṃ kariṣyatīti; sa tenoktaḥ: bhrātaḥ kimarthaṃ na pravrajasi? iti; sa kathayati: maharṣe pravrajāmi; yady evaṃ gaccha, pitaram avalokya; sa rājñaḥ sakāśaṃ gataḥ; deva anujānīhi māṃ, pravrajāmi; rājā kathayati: tava bhrātā pravrajitaḥ; mamātyayāt tvam eva rājā; kimarthaṃ pravrajasi iti; sa na labhate pravrajyāṃ; sa pratyekabuddhaḥ svayam eva rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya gāthayā kathayati:
muñca bhāno bhānumantaṃ pravrājayati bhānumān /
pravrajyā śreyasi bhāno yasmāt saṃvarṇitā jinaiḥ // iti;
rājā kathayati: maharṣe tvaṃ pravrajitaḥ; eṣa mamātyayād rājā bhaviṣyati; ihaiva dānāni dāsyati; puṇyāni kariṣyati; kimarthaṃ pravrajati iti; pratyekabuddho gāthāṃ bhāṣate:
anyathā cintitā hy arthā anyathā parivartitāḥ /
alpakaṃ jīvitaṃ bhāno paraṃ saptāham eva tu //
maharṣe asya saptāhaṃ jīvitaṃ? pratyekabuddhaḥ kathayati, saptāhaṃ; rājā kathayati: maharṣe yady evam anujñāto bhavatu; pravrājaya; sa ātmanaḥ alpakaṃ jīvitaṃ jñātvā tīvreṇa prasādena tasyopasthānaṃ kartum ārabdhaḥ; sa pratyekabuddho vyāvābādhikaḥ; tasya pātraṃ karatale hṛhītvā bhuṃjānasya vāyunā hastaḥ kampate; tatas tena rājakumāreṇa kaṭakam avatārya pātrasya (A 449a) ādhārako dattaḥ; tatpātraṃ niścalaṃ sthitaṃ; sa taṃ dṛṣṭvā praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yathaitat pātraṃ niścalaṃ, evaṃ mamānena (SBV II 66) kuśalamūlena ye dharmasantāne praviśeyuḥ te niścalā avatiṣṭheyuḥ iti; sa tasya pūrvaṃ parimaṇḍalaiḥ padavyañjanair dharmaṃ deśayati; sa kathayati: tvaṃ pūrvam āgārikabhūtaḥ parimaṇḍalaparimaṇḍalaiḥ padair vyañjanair dharmaṃ deśayasi; idānīṃ tvayā pratyekabodhiḥ sākṣātkṛtā; kimarthaṃ na deśayasi iti; sa kathayati: nāhaṃ deśayāmi; artho ko deśayati? ye te tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ te buddhā bhagavantaḥ parimaṇḍalaparimaṇḍalaiḥ padavyañjanair dharmaṃ deśayanti iti; tena praṇidhānaṃ kṛtaṃ; yo 'sau buddho bhagavān parimaṇḍalaparimaṇḍalaiḥ padavyañjanair dharmaṃ deśayati, tasyāhaṃ bhrātā syām upasthāyakaś ca; sa tena pratyekabuddhena pravrājitaḥ uktaś ca: vatsa etad eva te manasi kartavyaṃ mayā saptāhasyātyayāt martavyam iti; tena tena saptāhena na kiṃcid adhigataṃ; sa maraṇakālasamaye praṇidhānaṃ karoti; anenāhaṃ kuśalamūlena tasya bhagavatas tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya śāsane pravrajya bahuśrutaḥ syāṃ, śrutadharaḥ, śrutasannicaya iti.
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau rājakumāraḥ pratyekabuddhasya bhrātā eṣa evāsāv ānando bhikṣuḥ; yad anena pratyekabuddhasya bhrātur upasthānaṃ kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākena bhagavato bhrātā saṃvṛttaḥ upasthāyako bahuśrutaḥ śrutadharaḥ śrutasannicayaś ca.
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā ānandena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena bhagavatā bahuśrutāṇāṃ śrutadharāṇāṃ śrutasannicayāṇām agro nirdiṣṭa iti; bhagavān āha: ānandenaiva bhikṣavo bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pūrvavad yāvat phalanti khalu dehināṃ.
______________________________________________________________
Ānanda is the foremost among the learned monks
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣaśatāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi, vidyācaraṇasaṃpannaḥ yāvad buddho bhagavān; sa vārāṇasīṃ nagarīm (SBV II 67) upaniśritya viharati ṛṣivadane mṛgadāve; tasyāyaṃ pravacane pravrajitaḥ; tatrānena na kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ; yasya sakāśe pravrajitaḥ bhagavatā kāśyapena bahuśrutānāṃ śrutadharāṇāṃ śrutasannicayānām agro vyākṛtaḥ; sa maraṇakālasamaye praṇidhānaṃ karoti: yan mayā bhagavati kāśyape samyaksaṃbuddhe anuttare dakṣiṇīye yāvadāyur brahmacaryaṃ caritaṃ, na kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ; anenāhaṃ kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena uttaro māṇavo vyākṛtaḥ, bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti; tasyāhaṃ pravacane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryām; yathā ca me upādhyāyo bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena bahudhārāṇām (A 449b) śrutadharāṇāṃ śrutasannicayāṇām agro vyākṛtaḥ; evaṃ mām api sa bhagavān śākyamunir śākyādhirāja bahuśrutānāṃ śrutadharāṇāṃ śrutasannicayānām agraṃ vyākuryād; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānām iti yāvad ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam.
uddānaṃ:
ṛddhiḥ śāstā tṛkā vaktā caṇḍālenāyaṃ gayā /
yasya caite parādhyanti satvaśrāṇāś ca kukkurāḥ // (SBV II 68)
______________________________________________________________
Famine in Rājagṛha
cf. Matsuda, "A Vinaya Fragment of the MSV from 'Bendall's Puka'", Fests. Bechert (1997)
bhagavān rājagṛhe viharati venuvane kalandakanivāpe; tena khalu samayena durbhikṣam abhūt kṛcchraḥ kāntāro durlabhaḥ piṇḍako yācanakena; tatra ye bhikṣavaḥ ṛddher lābhinas te yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tato varṇagandharasopetānāṃ jambūpeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; sataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; yadvā punar asyās sāmantakena bilvavanaṃ kapitthavanam āmalakīvanaṃ tato varṇagandharasopetānām āmalakapeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptasya taṇḍulaphalaśāleḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; cāturmahārājikān trayastriṃśān devān gatvā divyāyāḥ sudhāyāḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; ye vā te janapadāḥ ṛddhāś ca yāvad ākirṇabahujanamanuṣyāś ca tataḥ śucinaḥ praṇītasya khādanīyabhojanīyasya pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante.
______________________________________________________________
Devadatta strives to win magical power
cf. Matsuda, "A Vinaya Fragment of the MSV from 'Bendall's Puka'", Festsch. Bechert (1997)
atha devadattasya etad abhavat*: etarhi durbhikṣaṃ kṛcchraḥ kāntāro durlabhaḥ piṇḍako yācanakena; ye bhikṣavaḥ ṛddhilābhinas te yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tato varṇagandharasopetānāṃ jambūpeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; sataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; yadvā punar asyās sāmantakena bilvavanaṃ kapitthavanam āmalakīvanaṃ tato varṇagandharasopetānām āmalakapeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptasya taṇḍulaphalaśāleḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; cāturmahārājikān trayastriṃśān devān gatvā divyāyāḥ sudhāyāḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; ye vā te janapadāḥ ṛddhāś ca yāvad ākirṇabahujanamanuṣyāś ca tataḥ śucinaḥ praṇītasya khādanīyabhojanīyasya pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; aham api yadi ṛddher lābhī syām aham api yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tato varṇagandharasopetānāṃ jambūpeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjīya; sataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; yadvā punar asyās sāmantakena bilvavanaṃ kapitthavanam āmalakīvanaṃ tato varṇagandharasopetānām āmalakapeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptasya taṇḍulaphalaśāleḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; cāturmahārājikān trayastriṃśān devān gatvā divyāyāḥ sudhāyāḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante; ye vā te janapadāḥ ṛddhāś ca yāvad ākirṇabahujanamanuṣyāś ca tataḥ śucinaḥ praṇītasya khādanīyabhojanīyasya pātrapūram ādāya ātmanā paribhuṃjate; śataś ca śeṣeṇa bhikṣūn saṃvibhajante. (A 450a) atha ko nu me pratilabhaḥ syād ṛddher mārgaṃ vyapadeṣṭum iti; atha devadatto yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt*; ekāntasthito devadatto bhagavantam idam avocat*; vyapadiśatu me bhagavān ṛddher mārgam iti; atha bhagavān devadattasya idam evaṃrūpaṃ pāpakam icchāgatam utpannaṃ viditvā devadattam idam (SBV II 69) avocat: adhiśīle tvaṃ gautama yoniśo manasi kuru, ṛddhiś ca te bhaviṣyati, anyac ca; adhicitte adhiprajñe tvaṃ gautama yoniśo manasi kuru; ṛddhiś ca te bhaviṣyati, anyac ca; atha devadattasyaitad abhavat: na vyapadiśati me bhagavān ṛddher mārgam iti viditvā prakrāntaḥ; yena āyuṣmān ājñātakauṇḍinyas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya āyuṣmantam ājñātakauṇḍinyam idam avocat: vyapadiśatu me sthavira ṛddher mārgaṃ; athāyuṣmān ājñātakauṇḍinyo bhagavato mānasaṃ vyavalokya devadattasya cedam evaṃrūpaṃ pāpakam icchāgataṃ viditvā devadattam idam avocat: rūpaṃ tvaṃ devadatta yoniśo manasi kuru, ṛddhiś ca te bhaviṣyati, anyac ca; atha devadattasyaitad abhavat: sthaviro 'pi me kauṇḍinyo na vyapadiśati ṛddher mārgam iti viditvā āyuṣmān aśvajid bhadriko bāṣpo mahānāmā pūrṇo vimalo gavaṃpatiḥ subāhur yena paṃca sthaviraśatāni tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya paṃca sthaviraśatāni idam avocat: vyapadiśantu me sthavirā ṛddher mārgaṃ; atha paṃca sthaviraśatāni bhagavato mānasaṃ vyavalokya sthavirasthavirāṇāṃ ca bhikṣūṇāṃ devadattasya cedam evaṃrūpaṃ pāpakam icchāgataṃ viditvā devadattam idam avocat: rūpaṃ tvaṃ devadatta yoniśo manasi kuru, ṛddhiś ca te bhaviṣyati, anyac ca; vedanāsaṃjñāsaṃskārān vijñānaṃ tvaṃ devadatta yoniśo manasi kuru, ṛddhiś ca te bhaviṣyati, anyac ca; atha devadattasyaitad abhavat: paṃcāpi sthaviraśatāni ṛddher mārgaṃ na vyapadiśanti; kiṃ punar ebhir āyuṣmadbhir bhagavatā sārdhaṃ purvam eva saṅgītaṃ bhaviṣyati? tathā hi me na kaścid vyapadiśanti ṛddher mārgaṃ; atha devadattasyaitad abhavat*: atha ko nu me pratibalaḥ syād ṛddher mārgaṃ vyapadeṣṭuṃ?
______________________________________________________________
Daśabalakāśyapa teaches to Devadatta the way to obtain magical power
cf. Matsuda, "A Vinaya Fragment of the MSV from 'Bendall's Puka'", Festsch. Bechert (1997)
tena khalu samayena āyuṣmān daśabalakāśyapo rāhagṛhe viharati senikāguhāyaṃ (A 450b) atha devadattasyaitad abhavat*: ayaṃ sthaviro daśabalakāśyapo dīrgharātram aśaṭha amāyāvī; ṛjukaṛjukajātīyo bhrātṛsālohitasya ca me nandasya upādhyāyo bhavati; pratibalaś ca me sthaviro daśabalakāśyapaḥ ṛddher mārgaṃ vyapadeṣṭum iti viditvā yenāyuṣmān daśabalakāśyapas tena upasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya (SBV II 70) āyuṣmato daśabalakāśyapasya pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt*; ekāntasthito devadattaḥ āyuṣmantaṃ daśabalakāśyapam idam avocat*: vyapadiśatu me sthaviro ṛddher mārgaṃ; athāyuṣmān daśabalakāśyapaḥ bhagavato mānasam avyavalokya sthavirasthavirāṇāṃ ca bhikṣūṇāṃ devadattasya cedam evaṃrūpaṃ pāpakam icchāgatam utpannam ity aviditvā ṛddher mārgaṃ vyapadiśati; tatra devadattena pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharatā prathamaṃ dhyānaṃ niśritya ṛddhir abhinirhṛtā; sa eko bhūtvā bahudhā bhavati; bahudhā bhūtvā ekībhavati: āvirbhāvatirobhāvaṃ jñānadarśanena pratyanubhavati; tiraḥkuḍyaṃ tiraḥśailaṃ tiraḥprākāram asajjamānena kāyena gacchati tadyathā ākāśe; pṛthivyāṃ unmajjananimajjanaṃ karoti tadyathā udake; udake 'py abhinnasroto gacchati tadyathā pṛthivyām; ākāśe paryaṅkena krāmati tadyathā pakṣī śakunakaḥ imau vā sūryācandramasau evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi.
atha devadattasyaitad abhavat*: kiṃ punar me yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tato varṇagandharasopetānāṃ jambūpeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhoktuṃ? sataś ca bhikṣūn śeṣeṇa saṃvibhaktuṃ? yadvā punar asyās sāmantakena bilvavanaṃ kapitthavanam āmalakīvanaṃ tato varṇagandharasopetānām āmalakapeśīnāṃ pātrapūram ādāya ātmanā paribhoktuṃ? śataś ca bhikṣūn śeṣeṇa saṃvibhaktuṃ? uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptasya taṇḍulaphalaśāleḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhoktuṃ? śataś ca bhikṣūn śeṣeṇa saṃvibhaktuṃ? cāturmahārājikān trayastriṃśān ca devān gatvā divyāyāḥ sudhāyāḥ pātrapūram ādāya ātmanā paribhoktuṃ? śataś ca bhikṣūn śeṣeṇa saṃvibhaktuṃ? ye vā te janapadā ṛddhāś ca yāvad ākirṇabahujanamanuṣyāś ca tataḥ śucinaḥ praṇītasya khādanīyabhojanīyasya pātrapūram ādāya ātmanā paribhoktuṃ? śataś ca bhikṣūn śeṣeṇa saṃvibhaktuṃ?
______________________________________________________________
Devadatta seduces Prince Ajātaśatru
atha devadattasyaitad abhavat*: kiṃ punar aham asmin magadhakṣetre pradhānapuruṣam anvāvartayeyaṃ: yasminn anvāvṛtte (SBV II 71) akṛcchreṇa mahājanakāyo 'nvāvarteta; atha devadattasyaitead abhavat*: ayam ajātaśatruḥ kumāraḥ pitur atyayāt paitryarājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāsyati; yannv aham ajātaśatrum anvāvartayeyaṃ; yasmin me anvāvṛtte alpakṛcchreṇa mahājanakāyo 'nvāvartiṣyate; atha devadattaḥ abhijāto hastyājāneyo bhūtvā ajātaśatroḥ kumārasya (A 451a) niveśanam apadvāreṇa praviśya dvāreṇa pratiniṣkrāmati; dvāreṇa praviśya apadvāreṇa pratiniṣkrāmati abhijātaḥ aśvājāneyaḥ bhikṣur api muṇḍaḥ saṅghāṭīprāvṛtaḥ; dahro 'pīdānīṃ kumāraḥ suvarṇamekhalādhārī bhūtvā ajātaśatroḥ kumārasya utsaṅge āvartate; parivartate saṃvartate; ajātaśatrur api enaṃ kumāram āliṅgati cumbati pariṣvajati; apīdānīṃ kheṭapiṇḍam apy āsye prakṣipati; tad api devadatto 'bhyavaharati yathāpital lābhasatkāreṇa abhibhūtaḥ paryādattacittaḥ iti; tatrājātaśatruḥ kumāro bhūyasyā mātrayā pāpakaṃ dṛṣṭigataṃ pratilabdhavān: mahardhikataro batāryo devadattaḥ śāstur antikāt* iti; prasannaś cāsya prasannādhikāram akārṣīt; paṃcamātrai rathaśataiḥ sārdhaṃ sāyaṃ ca prātaś ca upasthānakaro niryāti; paṃcamātrāṇi cāsya sthālīpākaśatāni bhaktābhisāre bhaktābhisāre upasaṃharati; devadatto 'pi paṃcamātrair bhikṣuśatair bhaktāgra upaniṣīdati.
______________________________________________________________
The gifts and honours of Ajātaśatru infatuate Devadatta and his magical powers leave him entirely
atha saṃbahulā bhikṣavaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya rājagṛhaṃ piṇḍāya prāvikṣan; aśrauṣuḥ saṃbahulā bhikṣavaḥ rājagṛhaṃ piṇḍāya carantaḥ; devadattasya ayam evaṃrūpo lābhasatkāra udapādi; rājāsya māgadhaḥ ajātaśatruḥ vaidehīputraḥ paṃcamātrai rathaśataiḥ sārdhaṃ sāyaṃ ca prātaś ca upasthānakaro niryāti; paṃcamātrāṇi cāsya sthālīpākaśatāni bhaktābhisāre bhaktābhisāre upasaṃharati; devadattaḥ paṃcamātrair bhikṣuśataiḥ sārdhaṃ bhaktāgra (SBV II 72) upaniṣīdati iti; śrutvā punaḥ rājagṛhaṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyāḥ paścādbhaktapiṇḍapātapratikrāntaḥ pātracīvaraṃ pratiśamayya pādau prakṣālya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrantāḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ; ekāntaniṣaṇṇāḥ saṃbahulā bhikṣavo bhagavantam idam avocan: iha vayaṃ bhadanta saṃbahulā bhikṣavaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya rājagṛhaṃ prāvikṣāma; aśrauṣma vayaṃ bhadanta saṃbahulā bhikṣavo rājagṛhaṃ piṇḍāya caranto: devadattasyāyam evaṃrūpo lābhsatkāraḥ udapādi; rājasya māgadhaḥ ajātaśatrur vaidehīputraḥ paṃcamātrai rathaśataiḥ sārdhaṃ sāyaṃ ca prātaś ca upasthānakaro niryāti; paṃcamātrāṇi cāsya sthālīpākaśatāni bhaktābhisāre bhaktābhisāre upasaṃharati; devadatto 'pi paṃcamātrair bhikṣuśataiḥ sārdhaṃ bhaktāgra upaniṣīdati; mā yūyaṃ bhikṣavo devadattasya lābhasatkāraṃ spṛhayata; tat kasya hetoḥ? vadhāya devadattasya lābhasatkāraḥ; parābhavāya devadattasya lābhasatkāraḥ; tadyathā bhikṣavo vadhāya kadalī phalaṃ dadāti parābhavāya kadalī phalaṃ dadāti; evam eva vadhāya (A 451b) devadattasya lābhasatkāraḥ; parābhavāya devadattasya lābhasatkāraḥ; tadyathā vadhāya veṇur naḍaḥ phalaṃ dadāti; evam eva vadhāya devadattasya lābhasatkāraḥ; parābhavāya devadattasya lābhasatkāraḥ; tadyathā vadhāya aśvatarī garbhaṃ gṛhṇāti; parābhavāya aśvatarī garbhaṃ gṛhṇāti; evam eva vadhāya devadattasya lābhasatkāraḥ; yāvac ca bhikṣavo devadattasya ayam evaṃrūpo lābhasatkāraḥ utpadyate, tat kasya bhaviṣyati mohapuruṣasya dīrgharātram anarthāya duḥkhāya; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ evaṃ śikṣitavyaṃ yal lābhasatkāram abhibhaviṣyāmaḥ; na ca na utpanno lābhasatkāraḥ cittaṃ paryādāya sthāsyati; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyaṃ;
phalaṃ vai kadalīṃ hanti phalaṃ veṇuṃ phalaṃ naḍam* /
<satkāraḥ> puruṣaṃ hanti svagarbho 'śvatarīṃ yathā // (SBV II 73)
yāvad eva hy anarthāya jñāto bhavati bāliśaḥ /
hanti bālasya śuklāṃsaṃ mūrdhno 'py asya nipātayat* //
atha devadattasya lābhasatkārābhibhūtasya paryādattacittasya idam evaṃrūpo pāpakam icchāgatam utpannam: etarhi bhagavān jīrṇo vṛddho mahallakaḥ klāmyati catasraḥ parṣado 'vavaditum; aho vata bhagavān mama bhikṣusaṃghaṃ pratinisṛjet; ahaṃ bhikṣusaṃghaṃ parikarṣayeyaṃ; bhagavān alpotsuko viharet dṛṣṭadharmasukhavihāram anuyuktaḥ iti; sahacittotpādāt sa punar devadattas tasya ṛddheḥ parihīṇaḥ; parihīṇaś ca punar nājñāsīd ity apy ahaṃ parihīṇaḥ iti.
______________________________________________________________
Maudgalyāyana informs the Buddha as Devadatta is aiming at the direction of the congregation
tena khalu samayena kakudo bhikṣuḥ kroḍaputro bhagavataḥ śrāvako bhagavato 'ntike brahmacaryaṃ caritvā caturo brahmavihārān bhāvayitvā, kāmeṣu kāmacchandaṃ prahāya, tadbahulavihārī brahmalokasabhāgatāyām utpannaḥ; tena khalu samayena āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ bhārgaveṣu viharati śiśumāragirau bhīṣaṇikāvane mṛgadāve; atha kakudo brahmā devadattaṃ tasyā ṛddheḥ parihīṇaṃ viditvā, tadyathā balavān puruṣaḥ saṃkucitaṃ vā bāhuṃ prasārayet, prasāritaṃ vā saṃkucayed evam eva kakudo brahmā brahmaloke 'ntarhito bhārgaveṣu pratyaṣṭhād āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya purastād; atha kakudo brahmā āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*; yat khalu bhadanta maudgalyāyana jānīyā devadattasya lābhasatkāreṇābhibhūtasya paryādattacittasya idam evaṃrūpo pāpakam icchāgatam utpannam: etarhi bhagavān jīrṇo vṛddho mahallakaḥ klāmyati catasraḥ parṣado 'vavaditum; aho (SBV II 74) vata bhagavān mama bhikṣusaṃghaṃ pratinisṛjet; ahaṃ bhikṣusaṃghaṃ parikarṣayeyaṃ; bhagavān alpotsuko viharet dṛṣṭadharmasukhavihārayogam anuyuktaḥ iti; sahacittotpādāt sa punas tasyā ṛddheḥ parihīṇaḥ; parihīṇaś ca punar nājñāsīd ity apy ahaṃ parihīṇa iti; bhadanta sādhu maudgalyāyana (A 452a) yena bahagavāṃs tenopasaṃkrāmeḥ; upasaṃkramya bhagavantam etam evārthaṃ vistareṇārocayeḥ anukampām upādāya; adhivāsayaty āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ kakudasya brahmaṇas tūṣṇīṃbhāvena; atha kakudo brahmā āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya pādau śirasā vanditvā tatraivāntarhitaḥ; athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ aciraprakrāntaṃ kakudaṃ brahmāṇaṃ viditvā tadrūpaṃ samādhiṃ samāpannaḥ, yathā samāhite citte bhārgeṣv antarhitaḥ rājagṛhe pratyaṣṭhād veṇuvane kalandakanivāpe; athāyuṣmān mahāmaudgalyāyano yena bhagavāṃś tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇa āyuṣmān mahāmaudgalyāyano yāvān evābhūt kakudena brahmaṇā sārdham antarākathāsamudāhāras tat sarvaṃ vistareṇārocayati; evam ukto bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*: na khalu maudgalyāyana devadattaḥ pūrvam eva cetasā spharitvā viditaḥ? kiṃ tataḥ paścāt kakudena brahmaṇā ārocitam? evaṃ bhadanta iti; iyaṃ ca punar bhagavata āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanena sārdham antarākathā viprasṛtā.
______________________________________________________________
Devadatta visits the Buddha and departs indignant
atha devadattaś catubhir bhikṣubhiḥ sahāyakaiḥ kokālikena khaṇḍadravyeṇa kaṭamorakatiṣyeṇa samudradattena ca sārdhaṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; adrākṣīd bhagavān devadattaṃ dūrād eva dṛṣṭvā ca punar āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: rakṣedānīṃ maudgalyāyana, rakṣedānīṃ maudgalyāyana, eṣa gacchati devadattaḥ; idānīṃ eṣa mohapuruṣo mama purastād ātmanaivātmānaṃ vyākariṣyati; athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ bhagavataḥ (SBV II 75) pādau śirasā vanditvā tadrūpaṃ samādhiṃ samāpannaḥ, yathā samāhite citte veṇuvane 'ntarhito bhārgaveṣu pratyaṣṭhād śiśumāragirau bhīṣaṇikāvane mṛgadāve.
atha devadatto yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt*; ekāntasthito devadattao bhagavantam idam avocat*: etarhi bhagavān jīrṇo vṛddho mahallakaḥ klāmyati catasraḥ parṣado 'vavaditum; aho vata bhagavān mama bhikṣusaṃghaṃ pratinisṛjet; ahaṃ bhikṣusaṃghaṃ parikarṣayeyaṃ; bhagavān alpotsuko viharet dṛṣṭadharmasukhavihārayogam anuyukta; śāriputramaudgalyāyanayos tāvad ahaṃ mohapuruṣa peśalayoḥ sabrahmacāriṇor api bhikṣusaṃghaṃ na pratinisṛjāmi; kutaḥ punas tvayi nisrakṣyāmi śave kheṭāśake?
atha devadattasyaitad abhavat*: bhagavān śāriputramaudgalyāyanayor varṇaṃ bhāṣate; māṃ ca śavakheṭāśakavādena samudācarati iti; tatra devadatto (A 452b) bhagavato 'ntike kopaṃ ca dveṣaṃ ca mānaṃ ca mrakṣaṃ ca āghātaṃ ca akṣāntiṃ ca apratyayaṃ ca prāviṣkārṣīt*; atha devadatto hum iti kṛtvā triḥ śiraḥ kampayitva bhagavato antikāt prakrāntaḥ.
______________________________________________________________
The Buddha assembles the monks
The sermon on the five Teachers
tena khalu samayena āyuṣmān ānando bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito 'bhūd vyajanaṃ gṛhītvā ca bhagavantaṃ vījayamānaḥ; tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate: gacchānanda yāvanto veṇuvanaṃ kalandakanivāpam upaniśritya viharanti tān sarvān upasthānaśālāyāṃ sannipātaya; evaṃ bhadanta ity āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratiśrutya, yāvanto bhikṣavo veṇuvanaṃ kalandakanivāpam upaniśritya viharanti tān sarvān upasthānaśālāyāṃ sannipātya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt*; ekāntasthita āyuṣmān ānando bhagavantam (SBV II 76) idam avocat*: yāvanto bhadanta bhikṣavo veṇuvanaṃ kalandakanivāpam upaniśritya viharanti, te sarve upasthānaśālāyāṃ sanniṣaṇṇāḥ, sannipatitāḥ; yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyata iti.
atha bhagavān yenopasthānaśālā tenopasaṃkrāntaḥ, upasaṃkramya purastāt bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; niṣadya bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma; paṃceme bhikṣavaḥ śāstāraḥ santaḥ saṃvidyamānā loke; katame paṃca?
1) ihaikaḥ śāstā apariśuddhaśīla eva san pariśuddhaṃ me śīlam akliṣṭa iti pratijānīte; tam enaṃ śrāvakāḥ saṃvāsānvayāt pratijānanti: ayaṃ bhagavān śāstā apariśuddhaśīla eva san pariśuddhaṃ me śīlam asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; vayaṃ ced enaṃ pareṣām ārocayema tenāsya syād amanāpaṃ; yenāsya syād amanāpaṃ kiṃ vayaṃ tena śāstāraṃ samudācariṣyāmaḥ? eṣa bhagavān śāstā svayam eva pratijānāti; smanvāharaty eṣo 'smān yaduta cīvarapariṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; ity apy enaṃ śrāvakāḥ śīlavanto 'nurakṣitavyaṃ manyante; evaṃrūpaḥ śāstā śrāvakāṇām antikāt śīlānurakṣanaṃ pratyāśaṃsati; ayaṃ prathamaḥ śāstā san sanvidyamāno loke.
2) punar aparam ihaikaḥ śāstā apariśuddhajīva eva pariśuddho me ajīvaḥ akliṣṭa iti pratijānīte; tam enaṃ śrāvakāḥ saṃvāsānvayāt pratijānanti: ayaṃ bhagavān śāstā apariśuddhajīva eva san pariśuddho me ājīva asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; vayaṃ ced enaṃ pareṣām ārocayema tenāsya syād amanāpaṃ; yenāsya syād amanāpaṃ kiṃ vayaṃ tena śāstāraṃ samudācariṣyāmaḥ? eṣa bhagavān śāstā svayam eva pratijānāti; smanvāharaty eṣo 'smān yaduta cīvarapariṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; ity apy enaṃ śrāvakāḥ ājīvato 'nurakṣitavyaṃ manyante; evaṃrūpaḥ śāstā śrāvakāṇām antikāt śīlānurakṣanaṃ pratyāśaṃsati; ayaṃ dvitīyaḥ śāstā san sanvidyamāno loke.
3) punar aparam ihaikaḥ śāstā (A 453a) apariśuddhajñānadarśana eva san pariśuddhaṃ me jñānadarśanam akliṣṭa iti pratijānīte; tam enaṃ śrāvakāḥ saṃvāsānvayāt pratijānanti: ayaṃ bhagavān śāstā (SBV II 77) apariśuddhajñānadarśana eva san pariśuddhaṃ me jñānadarśanam asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; vayaṃ ced enaṃ pareṣām ārocayema tenāsya syād amanāpaṃ; yenāsya syād amanāpaṃ kiṃ vayaṃ tena śāstāraṃ samudācariṣyāmaḥ? eṣa bhagavān śāstā svayam eva pratijānāti; smanvāharaty eṣo 'smān yaduta cīvarapariṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; ity apy enaṃ śrāvakāḥ jñānadarśanato 'nurakṣitavyaṃ manyante; evaṃrūpaḥ śāstā śrāvakāṇām antikād jñānadarśanānurakṣanaṃ pratyāśaṃsati; ayaṃ tṛtīyaḥ śāstā san sanvidyamāno loke.
4) punar aparam ihaikaḥ śāstā asaṃpannavyākaraṇa eva san saṃpannaṃ me vyākaraṇam asaṃkliṣṭam iti pratijānīte; tam enaṃ śrāvakāḥ saṃvāsānvayāt pratijānanti: ayaṃ bhagavān śāstā asaṃpannavyākaraṇa eva san saṃpannaṃ me vyākaraṇam asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; vayaṃ ced enaṃ pareṣām ārocayema tenāsya syād amanāpaṃ; yenāsya syād amanāpaṃ kiṃ vayaṃ tena śāstāraṃ samudācariṣyāmaḥ? eṣa bhagavān śāstā svayam eva pratijānāti; smanvāharaty eṣo 'smān yaduta cīvarapariṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; ity apy enaṃ śrāvakāḥ saṃpannavyākaraṇo 'nurakṣitavyaṃ manyante; evaṃrūpaḥ śāstā śrāvakāṇām antikāt saṃpannavyākaraṇānurakṣanaṃ pratyāśaṃsati; ayaṃ caturthaḥ śāstā san sanvidyamāno loke.
5) punar aparam ihaikaḥ śāstā durākhyātadharmavinaya eva san svākhyāto me dharmavinayaḥ asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; tam enaṃ śrāvakāḥ saṃvāsānvayāt pratijānanti: ayaṃ bhagavān śāstā durākhyātadharmavinaya eva san svākhyāto me dharmavinayaḥ asaṃkliṣṭa iti pratijānīte; vayaṃ ced enaṃ pareṣām ārocayema tenāsya syād amanāpaṃ; yenāsya syād amanāpaṃ kiṃ vayaṃ tena śāstāraṃ samudācariṣyāmaḥ? eṣa bhagavān śāstā svayam eva pratijānāti; smanvāharaty eṣo 'smān yaduta cīvarapariṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; ity apy enaṃ śrāvakāḥ svākhyātadharmavinayato 'nurakṣitavyaṃ manyante; evaṃrūpaḥ śāstā śrāvakāṇām antikāt svākhyātadharmavinayānurakṣanaṃ pratyāśaṃsati; ayaṃ paṃcamaḥ śāstā san sanvidyamāno loke.
atha khalu bhikṣavaḥ pariśuddhśīla eva san pariśuddhaṃ (SBV II 78) me śīlam asaṃkliṣṭa iti pratijāne; na me śrāvakā śīlavato 'nurakṣitavyaṃ manyante; nāhaṃ śrāvakāṇām antikāt śīlānurakṣanaṃ pratyāśaṃsāmi; ayaṃ khalu bhikṣavaḥ pariśuddhajīva eva san pariśuddho me ajīvaḥ asaṃkliṣṭa iti pratijāne; na māṃ śrāvakā ājīvato 'nurakṣitavyaṃ manyante; nāhaṃ śrāvakāṇām antikād ājīvānurakṣaṇaṃ pratyāśaṃsāmi; ahaṃ khalu bhikṣavaḥ pariśuddhajñānadarśana (A 453b) eva san pariśuddhaṃ me jñānadarśanam asaṃkliṣṭa iti pratijāne; na māṃ śrāvakāḥ jñānadarśanato 'nurakṣitavyaṃ manyante; nāhaṃ śrāvakāṇām antikād jñānadarśanānurakṣanaṃ pratyāśaṃsāmi; ahaṃ khalu bhikṣavaḥ saṃpannavyākaraṇa eva san saṃpannaṃ me vyākaraṇam asaṃkliṣṭa iti pratijāne; na māṃ śrāvakāḥ saṃpannavyākaraṇato 'nurakṣitavyaṃ manyante; nāhaṃ śrāvakāṇām antikāt saṃpannavyākaraṇānurakṣanaṃ pratyāśaṃsāmi; ahaṃ khalu bhikṣavaḥ svākhyātadharmavinaya eva san svākhyāto me dharmavinayaḥ asaṃkliṣṭa iti pratijāne; na māṃ śrāvakāḥ svākhyātadharmavinayato 'nurakṣitavyaṃ manyante; nāhaṃ śrāvakāṇām antikāt svākhyātadharmavinayānurakṣanaṃ pratyāśaṃsāmi; nigṛhya nigṛhya vo 'haṃ bhikṣavaḥ pravakṣyāmi, prasahya prasahya; na ca vo dhanayiṣye, kumbhakāra ivāmabhājanānāṃ; yat sāraṃ tat sthāsyati; kṣamāś ca yūyaṃ bhagavato vacanapathānāṃ. (SBV II 79)
______________________________________________________________
Devadatta decides to bring about schism in the congregation
atha devadattaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattan āmantrayate: eta evaṃ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ; tiṣṭhate eva śramaṇasya gautamasya samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ bhetsyāmaḥ; cakrabhedaṃ kariṣyāmaḥ; tad asmākam abhyatītakālagatānāṃ digvidikṣu udāraḥ kalyāṇaḥ kīrtiśabdaślokaḥ abhyudgamiṣyati; tiṣṭhata eva śramaṇasya gautamasya tāvanmahardhikasya tāvanmahānubhāvasya devadattena kokālikena khaṇḍadravyeṇa kaṭamorakatiṣyeṇa samudradattena samagraḥ śrāvakasaṃghaḥ bhinnaś cakrabhedaś ca kriyate iti; te kathayanti: na śakṣyāmo vayaṃ devadatta bhagavataḥ samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ bhettuṃ; tat kasya hetoḥ? santy āyuṣman devadatta bhagavataḥ śrāvakāḥ mahardhikā mahānubhāvā divyacakṣuṣaḥ paracittavidaḥ; ye dūrād api paśyanti, antike 'pi na dṛśyante; te cetasā cittaṃ spharitvā