Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 8 / 11 (50.000 ký tự/trang)
tā gṛhaṃ ca; tena khalu samayena anyatamaḥ parikṣīṇavibhavo vaṇik; sa maṇibhājanam ādāya taṃ karvaṭakam anuprāptaḥ; tato mārgaśramaṃ prativinodya ekasya maṇikārasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ kathayati: idaṃ maṇibhājnam arghaṃ kuruṣva iti; tena svalpaṃ mūlyaṃ kṛtaṃ; sa kathayati: kim evaṃ kathayasi? yady api ahaṃ bhogebhyaḥ paribhraṣṭaḥ na tu prajñayā; jānāmy aham evāsya mūlyam iti; sa tasya sakāśam (SBV II 184) upasaṃkramya dvitīyasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ kathayati: idam maṇibhājanaṃ; mūlyam asya kuruṣva iti; tena tasya puṣkalaṃ mūlyaṃ kṛtaṃ; sa parituṣṭaḥ kathayati: gṛhāṇā, dehi mūlyam iti; sa kathayati: nāsti me etāvan mūlyam iti; sa kathayati: yad asti tad anuprayaccha iti; tena gṛhītaṃ; tenānyena maṇikāreṇa śrutaṃ; sa saṃjātāmarṣas tasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ; mayaitat pūrvaṃ gṛhaṃ nītaṃ; mayā cāsya mūlyaṃ kṛtaṃ; tvaṃ kasmād gṛhṇīṣe? iti; tayoḥ parasparaṃ vairūkṣyam utpannam
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau maṇikāraḥ yena maṇibhājanasya svalpaṃ mūlyaṃ kṛtam eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau dvitīyo maṇikāraḥ yena puṣkalaṃ mūlyaṃ kṛtam aham eva saḥ tena kālena tena samayena; tadāpy āvayoḥ parasparaṃ vairūkṣyam utpannaṃ; punar api yathā vayoḥ vairūkṣyam utpannaṃ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the elder son of a gṛhapati
(concerning a previous birth of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ (A 492a) kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; sā asya patnī kālagatā; sa saṃlakṣayati: dārakaṃ kaḥ samvardhayiṣyati? anyām ānayāmi iti; tenānyā ānītā; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasyā api putro jātaḥ; sāpi kālagatā; sa gṛhapatiḥ saṃlakṣayati: yady anyām ānayāmi, sāpi kālaṃ kariṣyati; jyeṣṭhasya putrasya niveśanaṃ karomi iti; tena jyeṣṭhasya putrasya niveśaḥ kṛtaḥ; tasya bahavaḥ putrā duhitaraś ca jātāḥ; sā tasya bhāryā kathayati: āryaputra eṣa dārakas tava ko bhavati? iti: sa kathayati: kanīyān bhrātā; sā kathayati: ārya tava bahavaḥ putrāḥ; ayam ekaḥ; eṣāṃ cāsya ca tulyo gṛhabhogo deyaḥ; sa kathayati: bhadre eṣa lokadharmaḥ iti; sā kathayati: yady evaṃ praghātaya enam iti; kāmān khalu pratisevamānasya nāsti kiṃcit pāpakaṃ karma akaraṇīyam iti sa puṣpaphalavyājena aṭavīṃ nītvā praghātitaḥ; (SBV II 185)
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau jyeṣṭho gṛhapatiputraḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau kanīyān aham eva saḥ tena kālena tena samayena; tadāpy anena mamāntike vairūkṣyam utpāditaḥ; etarhy apy anena vairūkṣyam utpāditaḥ; yathā punar apy āvayor vairūkṣyam utpannaṃ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a girl and an astrologer
(concerning a previous birth of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin karvaṭake brāhmaṇaḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā; sa brāhmaṇaḥ saṃlakṣayati: yo mamādya gṛhaṃ brāhmaṇo bhikṣārthī praviśati, tasyaināṃ kanyābhikṣāṃ prayacchāmi iti; yāvad anyatamo māṇavaḥ bhikṣārthī tasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ: svasti bhikṣāṃ prayaccha iti; tena brāhmaṇenāhūyoktaḥ: māṇava iyaṃ mama duhitā; mayā kanyābhikṣā tubhyaṃ dattā iti; sa kathayati: nādya pratigṛhṇāmi; divasamuhūrtena pratigrahiṣyāmi iti; sa prakrāntaḥ; yāvad anyatamo māṇavo bhikṣārthī tasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ: svasti bhikṣāṃ prayaccha iti; sa tena brāhmaṇenāhūyoktaḥ: māṇava iyaṃ mama duhitā; mayā kanyābhikṣā tubhyaṃ dattā iti; sa kathayati: aparo 'tra māṇavaḥ bhikṣārthī praviṣṭaḥ; tasmai kimarthaṃ na dattā iti; sa kathayati: yad brūte nakṣatram aśobhanam iti; sa kathayati: yady evaṃ pratīṣṭā bhavatu iti; brāhmaṇaḥ kathayati: tvaṃ punaḥ kimarthaṃ nakṣatraṃ na paśyati? iti; sa gāthāṃ bhāṣate
nakṣatraṃ bhadrakaṃ sarvaṃ sarve kalyāṇakā dināḥ /
samutpanneṣu kāryeṣu sarvam etat pradakṣiṇam //
hāpayanti narā hy arthaṃ nakṣatragaṇanāparāḥ /
artho hy arthasya nakṣatraṃ kiṃ kāryaṃ jyotibhiḥ punaḥ //
sa pratigṛhītvā prakrāntaḥ (A 492b) tenānyena māṇavena śrutaṃ sā brāḥmaṇakanyā anena māṇavena pratīṣṭā iti; sa tasya sakāśaṃ gataḥ (SBV II 186) kathayati: māṇavakaḥ sā kanyā kimarthaṃ tvayā pratīṣṭā? mayā pūrvalabdhā iti; sa kathayati: tvaṃ nakṣatragaṇanāparaḥ; nakṣatraṃ tāvat parīkṣa; mama tu śobhanaṃ nakṣatram iti; sa ruṣitaḥ
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau pūrvamāṇavaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau paścimako māṇavaḥ aham eva sa tena kālena tena samayena; tadāpy asya mamāntike vairūkṣyam utpannaṃ; etrhy apy asya mamāntike vairūkṣyam utpannaṃ
______________________________________________________________
The very ferocious elephant of Ājātaśatru, Dhanapālaka by name
buddho bhagavān rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe; tena khalu samayena yo 'sau rājñaḥ ajātaśatroḥ dhanapālako nāma duṣṭanāgaḥ pratidinam āvāsān niṣkrāmyamāṇo mahājanavipraghātaṃ karoti; rājagṛhanivāsinā janakāyena rājā ajātaśatrur vijñaptaḥ: deva dhanapālako duṣṭanāgaḥ pratidinam āvāsān niṣkrāmyamāṇo rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu mahājanavipraghātaṃ karoti; tad arhati devaḥ hastidamakānām ājñāṃ dātuṃ yathā na pratidinaṃ niṣkāsayanti; śvo niṣkrāmyate iti ca ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayitum iti; rājā kathayati evaṃ bhavatu; gacchata iti; rājñā amātyānām ājñā dattā: āhūyantāṃ bhavanto hastidamakāḥ iti; tair hastidamakā āhūtāḥ; rājā kathayati: bhavanto rājagṛhanivāsinā janakāyena abhihito 'smi dhanapālako duṣṭanāgaḥ pratidinam āvāsān niṣkrāmyamāṇo rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu mahājanavipraghātaṃ karoti; tad arhati devaḥ hastidamakānām ājñāṃ dātuṃ yathā na pratidinaṃ niṣkāsayanti; śvo niṣkrāmyate iti ca ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayitum iti; tad yuṣmābhir na pratidinaṃ niṣkrāmayitavyaḥ; śvo niṣkrāmyate iti ca ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayitavyam iti; hastidamakāḥ rājñaḥ ajātaśatroḥ pratiśrutya pādayor nipatya prakrāntāḥ (SBV II 187)
______________________________________________________________
Devadatta's attempt to kill the Buddha by means of the elephant Dhanapālaka
rājagṛhe cānyataro gṛhapatiḥ āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ; tena buddhapramukho bhikṣusaṃghaḥ śvo 'ntargṛhe bhaktena upanimantritaḥ; devadattena śrutaṃ yathā amukena gṛhapatinā buddhapramuko bhikṣusaṃghaḥ śvo 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ iti; tena hastidamakasya śatasahasro muktāhāro dattaḥ; uktaś ca: amukena gṛhapatinā śramaṇo gautamaḥ saśrāvakasaṃghaḥ śvo 'ntargṛhe bhaktena upanimantritaḥ; tat tvayā dhanapālako hastināgaḥ utsraṣṭavyaḥ iti; sa kathayati: ārya evaṃ bhavatu; kiṃtu yathā vā tathā vā devam avalokaya iti; tato devadatto yena rājā ajātaśatrus tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya rājānam ajātaśatrum idam avocat: śaktas tvaṃ māṃ buddhatve na pratiṣṭhāpayitum; (A 493a) api tu tvaṃ pitaraṃ jīvitād vyaparopya rājye pratiṣṭhapitaḥ; aham api śramaṇaṃ gautamaṃ praghātya sarvajñatvaṃ karomi; dhanapālaṃ hastināgam utsṛja iti; ajātaśatruḥ kathayati: na tvayā śrutam? adāntadamakā buddhā bhagavantaḥ iti; sa kathayati: yady adāntadamakāḥ syuḥ aham eva tāvad anena dāntaḥ syām iti; sa taṃ yathā vā tathā vā avalokya hastidamakānāṃ sakāśam upasaṃkramya kathayati: niveditaṃ mayā devasya; tad yuṣmābhiḥ śvo dhanapālako hastināgaḥ utsraṣṭavyaḥ iti; tato hastidamakaiḥ rājagṛhe ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ: śṛṇvantu bhavanto rājagṛhanivāsinaḥ paurāḥ, śvo hastināgo mucyate; tad yuṣmābhiḥ śvaḥ sarvaprayatnena ātmarakṣā kartavyā iti; gṛhapatiḥ śrutvā cintāparo vyavasthitaḥ: īdṛśo 'haṃ mandabhāgyaḥ; mayā buddhapramukho bhikṣusaṃghaḥ śvo 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ; dhanapālakaś ca duṣṭanāgaḥ śvo mucyate; kathaṃ mayā buddhapramukho bhikṣusaṃghaḥ bhojayitavyaḥ iti; punaḥ saṃlakṣayati: sādhayāmi pākaṃ; tatraiva nītvā bhagavantaṃ bhojayāmi iti; sa śuci praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ sādhayitvā kālyam evotthāya bhagavataḥ sakāśaṃ gataḥ: bhagavan rājagṛhe ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ śvo dhanapālako hastināgo mucyate; yuṣmābhiḥ śaktitaḥ ātmarakṣā kartavyā iti; tad bhagavatā rājagṛhaṃ na praveṣṭavyam; aham ihaiva annapānam ānayāmi iti; bhagavān kathayati: alpotsukas tvaṃ gṛhapate bhava; annapānaṃ sajjīkuru; vigataṃ tathāgatasya nāgabhayaṃ; praviśāmy ahaṃ saśrāvakasaṃghaḥ iti; tato 'sau gṛhapatir āttamanāttamanāḥ svagṛhaṃ gataḥ; annapānaṃ (SBV II 188) samanvāhṛtya āsanādi prajñapya bhagavantam udīkṣamāṇaḥ avasthitaḥ; atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya paṃcabhir bhikṣuśataiḥ sārdhaṃ rājagṛhaṃ praviṣṭaḥ; dhanapālako hastināgaḥ utsṛṣṭaḥ; adrākṣīd dhanapālako hastināgo bhagavantaṃ dūrād eva; dṛṣṭvā ca punar bhrūkuṭiṃ kṛtvā nādaṃ ca muktvā yena bhagavāṃs tena sabalam ājavena prādhāvat
atha devadattaḥ ajātaśatrusahīyaḥ apariprāsādam abhiruhya avasthitaḥ; paśyāmi śramaṇaṃ gotamaṃ praghātyamānam iti; tato devadattaḥ bhagavantaṃ dṛṣṭvā hṛṣṭatuṣṭapramuditaḥ uccair gāthām uvāca
dvipaṃcabala paśyāmi tvāṃ nāgabalamarditam /
saśrāvakaś śākyasuta tvam adya na bhaviṣyasi // iti
bhagavān āha: nīco 'si devadatta; pravādaṃ tvaṃ pravadasi daśabalabalinaṃ mām agaṇayitvā; paśyedānīṃ tu balaṃ daśabalabalinaḥ adbhutasya iti; tato bhagavatā dakṣiṇe karatale paṃca siṃhāḥ kesariṇaḥ paṭṭadhāriṇo nirmitāḥ; sa teṣāṃ gandhaṃ ghrātvā mūtrapuriṣam utsṛjan niṣpalāyitum ārabdhaḥ; bhagavatā sarvā diśaḥ ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitāḥ ekajvālībhūtā adhimuktāḥ sthāpayitvā (A 493b) svakam eva pādamūlaṃ śāntaṃ śītībhūtam adhiṣṭhitaṃ; tato dhanapālako hastināgaḥ itaś cāmutaś ca pradhāvan sarvam ādiptaṃ paśyati; nānyatra bhagavataḥ pādamūlaṃ śītībhūtṃ; dhanapālakaprakopaṃ dṛṣṭvā sarve bhikṣavo niṣpalāyitāḥ sthāpayitvā āyuṣmantam ānandaṃ; tato dhanapālako vigatamadavego mandagatipracāratayā bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ; sa bhagavatā cakrasvastikanandyāvartena anekapuṇyaśatanirjātena bhītānām āśvāsanakareṇa kareṇa śirasi parāmṛṣṭaḥ; gāthā ca bhāṣitā
mā kuñjara viheṭhaya nāgam
duḥkhaṃ kuñjara viheṭhanam asya / (SBV II 189)
no nāgahatasya parasmin
bhadrā hi nāga gatir bhavati // iti+
______________________________________________________________
The elephant Dhanapālaka follows submissively the Buddha, dies of grief and is reborn in the heaven of the four great kings
tvaṃ tāvad bhadramukha pūrvakeṇa duścaritena pratyavarāyāṃ tiryagyonāv utpannaḥ; sa tvam etarhi paraprāṇaharaḥ paraprāṇoparodhena parituṣyasi; itaś cyutasya te kā gatir bhaviṣyasi? kā upapattiḥ ko 'bhisaṃparāyaḥ iti hi bhadramukha sarvasaṃskārā anityāḥ; sarvadharmāḥ anātmānaḥ; śāntaṃ nirvāṇaṃ; mamāntike cittam abhiprasādya adyaiva tiryagyoniṃ virāgayiṣyasi; ity uktvā yena tasya gṛhapater niveśanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; dhanapālako 'pi bhagavantaṃ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhaḥ; bhagavān praviṣṭaḥ; sa dvāramūle sthitaḥ; bhagavantam apaśyan gṛhaṃ bhaṅktum ārabdhaḥ; bhagavatā tad gṛhaṃ sphaṭikamayaṃ nirmitaṃ yatrānāvṛtaṃ buddhabimbaṃ paśyati; sa bhagavnataṃ dṛṣṭvā na bhaṅktum ārabdhaḥ; bhagavān saśrāvakasaṃghaḥ bhuktvā dakṣiṇādeśanāṃ kṛtvā prakrāntaḥ; sa bhagavataḥ pṛṣṭhato 'nubaddha eva; etat prakaraṇam amātyaiḥ rājño niveditam:; ajātaśatruṇā devadatto 'bhihitaḥ: tvayā mama anarthaḥ kṛtaḥ; taṃ hastinam āgamya sīmāntarā rājānaḥ māṃ nābhidravanti; so 'pi tvayā vimadīkṛtaḥ iti; sa tūṣṇīm avasthitaḥ; rājñā amātyānām ājñā dattā; yadā bhagavān nirgato bhavati tadā bhavadbhir dhanapālaḥ hastināgo dvāraṃ badhvā sthāpayitavyaḥ yathā bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ na nirgacchati iti; amātyai api hastidamakānām ājñā dattā dhanapālakaṃ hastināgaṃ dvāraṃ badhvā sthāpayata yathā bhagavataḥ pṛṣṭhato na nirgacchati iti; sa bhagavantam apaśyan pādena śuṇḍām avaṣṭabhya kālagataḥ; cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ; dharmatā khalu devaputrasya vā devakanyāyā vā aciropapannasya trīṇi cittāny utpadyante: kutaś cyutaḥ kutropapannaḥ kena karmaṇā iti; sa paśyati nāgebhyaś (SBV II 190) cyutaḥ; praṇīteṣu cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ; bhagavato 'ntike cittam abhiprasādya iti
atha nāgapūrviṇo devaputrasyaitad bahavat: na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ paryuṣitaparivāsa eva bhagavantaṃ darśanāya upasaṃkrameyaṃ; yannv aham aparyuṣitaparivāsa eva bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrameyam iti; atha (A 494a) nāgapūrvī devaputraś calavimalakuṇḍaladharo hārārdhahāravibhūṣitagātraḥ tām eva rātriṃ divyānām utpalapadmakumudapuṇḍarīkamāndārakāṇāṃ puṣpāṇām utsaṃgaṃ pūrayitvā sarvaṃ veṇuvanaṃ kalandakanivāpam udāreṇāvabhāsenāvabhāsya bhagavataṃ puṣpair avakīrya bhagavataḥ purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya; tataḥ asya bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā nāgapūrviṇā devaputreṇa viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; sa dṛṣṭasatyas trir udānam udānayati: idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā kṛtaṃ; na devatābhiḥ; neṣṭena svajanabandhuvargeṇa; na pūrvapretair na śramaṇabrāhmaṇaiḥ yad bhagavatā asmākaṃ kṛtam; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṃghitā asthiparvatāḥ pihitāny apāyadvārāṇi vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi; pratiṣṭhāpitāḥ smo devamanuṣyeṣu āha ca
tavānubhāvāt pihitas sughoro
hy apāyamārgo bahudoṣayuktaḥ /
apāvṛtā svargagatiḥ supuṇya
nirvāṇamārgaś ca mayopalabdhaḥ //
tvadāśrayāc cāptam apetadoṣaṃ
mayādya śuddhaṃ suviśuddhacakṣuḥ /
prāptaṃ ca śāntaṃ padam āryakāntaṃ
tīrṇaś ca duḥkhārṇavapāram asmi //
jagati daityanarāmarapūjitaṃ
vigatajanmajarāmaraṇāmayaṃ /
bhavasahasrasudurlabhadarśanaṃ
saphalam adya mune tava darśanam* //
avanamya tataḥ pralambahāraḥ
caraṇau dvāv abhivandya jātaharṣaḥ / (SBV II 191)
parigamya ca dakṣiṇaṃ jitāriṃ
suralokābhimukho divaṃ jagāma //
atha nāgapūrvī devaputro vaṇig iva labdhalābhaḥ sasyasaṃpanna iva kārṣakaḥ śūra iva jitasaṃgrāmaḥ sarvarogaparimukta ivāturo yayā vibhūtyā bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ tayaiva vibhūtyā svabhavanaṃ gataḥ
bhikṣavaḥ pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikānuyogam anuyuktā viharanti; tair dṛṣṭo bhagavato 'ntike udāro 'vabhāsaḥ; yaṃ dṛṣṭvā bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhagavan imāṃ rātriṃ bhagavantaṃ darśanāya brahmā sabhāṃpatiḥ śakro devendraḥ catvāro lokapālā upasaṃkrāntāḥ bhagavān āha: na bhikṣavo brahmā sabhāṃpatiḥ na śakro devānām indraḥ nāpi catvāro lokapālāḥ māṃ darśanāyopasaṃkrāntāḥ; api tu yuṣmābhir bhikṣavaḥ sa dhanapālo hastināgaḥ, tāvac caṇḍaḥ tāvad rabhaso yas tathāgatasya vadhāya parākrāntaḥ dṛṣṭo bhadanta: mayā vinītaḥ sa mamāntike cittam abhiprasādya kālagataḥ cāturmahārājijeṣu deveṣūpapannaḥ; sa imāṃ rātriṃ matsakāśam upasaṃkrāntaḥ; tasya mayā dharmo deśitaḥ; sa dṛṣṭasatyaḥ svabhavanaṃ gataḥ iti
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta dhanapālakena karma kṛtaṃ (A 494b) yasya karmaṇo vipākena tiryakṣūpapannaḥ; kiṃ karma kṛtaṃ yena cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ satyadarśanaṃ ca kṛtam iti; bhagavān āha: dhanapālakenaiva hi bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; dhanapālena karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni
pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām
______________________________________________________________
Dhanapālaka in a previous birth
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka udapādi, vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣivadane mṛgadāve; tasya ca śāsane pravrajita āsīd vaiyāpṛtyakarah; tatrānena kṣudrānukṣudreṣu śikṣāpadeṣu anādaraḥ (SBV II 192) kṛtaḥ; tasya karmaṇo vipākena tiryakṣūpapannaḥ; yat tatrānena saṃghasya upasthānaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākena annapānasya lābhī saṃvṛttaḥ; yan mamāntike cittam abhiprasādya kālagataḥ tena cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ; yat kāśyape samyaksaṃbuddhe pravrajitena paṭhitaṃ svādhyāyitaṃ skandhakauśalaṃ dhātukauśalaṃ āyatanakauśalaṃ pratītyasamutpādakauśalaṃ sthānāsthānakauśalaṃ ca kṛtaṃ tena devabhūtena mamāntike satyadarśanaṃ kṛtam; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇāṃ pūrvavad yāvad ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam
uddānam
haṃśa aṭṭo 'thotsṛṣṭo
mṛgaḥ pūtiś ca markaṭo gajaḥ
bidālo balivardaḥ candrapāṣāṇaḥ
hasti sṛgālo brāhmaṇen ca
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavān paṃcabhir bhikṣuśataiḥ parityaktaḥ; āyuṣmatā ānandena na parityaktaḥ; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany abhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the king Dhṛtarāṣṭra, and his faithful captain Pūrṇamukha, etc.
(concerning a previous birth of Ānanda, etc.)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'navatapte mahāsarasi dhṛtarāṣṭro nāma haṃsādhipatir babhūva; tasya dvau putrau pūrṇaś ca pūrṇamukhaś ca; pūrṇo jyeṣṭhaḥ pūrṇamukhaḥ kaniyān; tato pūrṇaś caṇḍo (SBV II 193) rabhasaḥ karkaśaḥ; nityam eva haṃsān bhartsayati; keṣāṃcit pakṣān utpāṭayati; keṣāṃcin nakharikābhiḥ kṣataṃ karoti; etāni cānyāni ca upadravaśatāni karoti; te haṃsāḥ pratidinam āgamya dhṛtarāṣṭrasya haṃsādhipater nivedayanti; sa saṃlakṣayati: pūrṇaś caṇḍo rabhasaḥ karkaśaḥ; yady aham enaṃ yauvarājye pratiṣṭhāpayāmi mamātyayād eṣa haṃsayūthaṃ nāśayiṣyati; tad upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; tena pūrṇaḥ pūrṇamukhaś ca ubhāv apy uktau; yaḥ utsān sarāṃsi taḍāgāni cāvalokya agrato matsakāsam āgacchati tam ahaṃ haṃsādhipatiṃ sthāpayāmi iti; tāv anyonyaṃ spardhayā paṃcaśataparivārau prankrāntau; tāv itaś cāmutaś ca utsān sarāṃsi taḍāgāni ca avalokayantāv (A 495a) anupūrveṇa vārāṇasīṃ nagarīm anuprāptau; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tena vārāṇasyām udyānasya nātidūre brahmāvatī nāma puṣkariṇī saraḥprativiśiṣṭatarākhyā; tasyāṃ nānāvidhāni jalajāni puṣpāṇi ropitāni; tīre samantāc caturṣv api pārśveṣu anekāni puṣpaphalavṛkṣasahasrāṇi ropitāni; sā utpalakumudapuṇḍarīkasaṃchannā anekataruṣaṇḍamaṇḍitā bahuvividhavihaganikūjitā; tasyās tāṃ vibhūtiṃ dṛṣṭvā pūrṇo haṃsaḥ paṃcaśataparivāraḥ avatīrya yatheṣṭagatipracāratayā krīḍitum ārabdhaḥ; pūrṇamukho 'pi svayūthyair ucyate: tvam apy avatīrya krīḍa iti; sa kathayati: rājyaṃ tāvat pratīcchāmi; tataḥ paścād āgamya krīḍiṣyāmi iti; tena laghu laghv eva gatvā rājyaṃ pratīṣṭaṃ: tataḥ paṃcaśataparivāraḥ vārāṇasīm āgamya brahmāvatīṃ puṣkariṇīm avatīrya krīḍitum ārabdhaḥ; taṃ tathā pramodavihāriṇaṃ dṛṣṭvā janakāyaḥ saṃśayam āpannaḥ: aho paramadarśanīyo haṃsādhipatiḥ kuto 'pīha saṃprāptaḥ; brahmāvatīṃ puṣkariṇīm alaṃkṛtya sarvajalacarān pakṣiṇo rūpaśobhayā abhibhūya lokasya spṛhām utpādayati; yatheṣṭaṃ ca viharati iti; śrutvā sarva eva vārāṇasīnivāsī janakāyaḥ samantād brahmāvatīṃ puṣkariṇīṃ parivārya, tasya visrabdhavihāratāṃ rūpaśobhāṃ ca nirīkṣamāṇaḥ avasthitaḥ; amātyai rājño niveditaṃ: deva kuto 'pi haṃsādhipatir āgataḥ; sa brahmāvatīṃ puṣkariṇīm avatīrya anekahaṃsaśataparivāraḥ sarvān jalacarān pakṣiṇo rūpaśobhayā abhibhūya (SBV II 194) lokasya spṛhām utpādayan visrabdhavihāratayā tiṣṭhati iti; rājā kathayati: bhavantaḥ yady evam āhūyantāṃ śākunikāḥ iti; tair āhūtāḥ; rājā kathayati: bhavantaḥ śrūyate brahmāvatyāṃ puṣkariṇyām atiparamadarśanīyavigraho haṃsādhipatiḥ kuto 'py āgataḥ; sa yuṣmābhir eka akṣataḥ pāśair badhvā matsakāśam āneyaḥ; iti; sa taiḥ paramasukumāreṇa pāśena baddhaḥ; sa gāthāṃ bhāṣate
saṃsyandito 'smi baddho manuṣyavaśam āgato 'ham /
acikitsya ādāya haṃsayūthaṃ gacchata śīghraṃ hy anavataptam // iti
ekonāni paṃcaśatāni niṣpalāyitāni; eko na niṣpalāyitaḥ; tam eva ca baddhaṃ śocamāno 'vasthitaḥ; śākunikās te dṛṣṭvā paraṃ vismayam āpannāḥ; rājabhayān na badhnanti; nāpi praghātayanti; te taṃ haṃsādhipatim ādāya rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ; sa dvitīyaḥ abaddhaḥ; snehapāśapāśitaḥ svayam eva gataḥ; sa haṃsādhipatī rājña upanītaḥ; rājā kathayati: bhavanto 'yaṃ dvitīyaḥ kimartham ānītaḥ? te kathayanti: deva nāsmābhir ayaṃ baddhaḥ; api tu svayam evāgataḥ iti; rājā paraṃ vismayam āpannaḥ kathayati: nūnam asyeyaṃ (A 495b) bhāryā; gacchata; etaṃ haṃsādhipatiṃ saha bhāryayā muñcata; na ca yuṣmābhiḥ kenacid api etau praghātyau iti; śākunikāḥ kathayanti: deva anya praghātayiṣyanti; janakāyasya nivedyatām iti; rājñā amātyānām ājñā dattā: gacchata bhavanto vārāṇasyāṃ nagaryāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayata deva evaṃ samājñāpayati, na kenacid madviṣayanivāsinā jalacarāḥ pakṣiṇo ghātayitavyāḥ iti; tair ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau pūrṇamukho haṃsādhipatir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yā sā tasya patnī sa evāsāv ānandaḥ tena kālena tena samayena; yāni tāni ekonāni paṃca haṃsaśatāni, etāny eva tāni ekonāni paṃca bhikṣuśatāni; tadāpy aham ebhir haṃsabhūtaiḥ parityaktaḥ; ānandena haṃsabhūtena na parityaktaḥ; etarhy apy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena bhikṣuṇā na parityaktaḥ; bhūyo 'pi bhikṣavaḥ yathā aham ebhiḥ parityaktaḥ, ānandena bhikṣuṇā na parityakta tac chrūyatām (SBV II 195)
______________________________________________________________
The story of Karadaṇḍī, the Sahasrayodha
(concerning a previous birth of Ānanda, etc.)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryām aṭṭo nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tasya paṃcāmātyaśatāni yeṣām anubhāvāt prātisīmaiḥ koṭṭarājabhir nābhibhūyate; yāvad dakṣiṇāpathāt karadaṇḍī nāma sahasrayodhī abhyāgataḥ; so 'nyatamenāmātyena rājñaḥ sakāśam upanītaḥ; deva ayaṃ karadaṇḍī nāma sahasrayodhī; devam uddiśya dakṣiṇāpathād āgataḥ; tad arhati devo 'sya parigrahaṃ kartum iti; sa rājñā parigṛhītaḥ; bhogaiḥ saṃvibhaktaḥ; yāvad apareṇa samayena aṭṭasya rājñaḥ bhūmyantarā rājānaḥ upacittabalasādhanāḥ saṃvṛttāḥ; te caturaṅgabalakāyaṃ sannāhya hastikāyam aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyam aṭṭaṃ rājānam abhigatāḥ yuddhāya; aṭṭo 'pi rājā caturaṅgabalakāyaṃ sannāhya hastikāyam aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ bhūmyantarān rājñaḥ pratyabhiniryāto yuddhāya; aṭṭena rājñā bhūmyantarā rājanaḥ jītāḥ bhītaḥ bhagnāḥ parājitāḥ parāpṛṣṭhīkṛtāḥ svaksvakān viṣayān gatāḥ; taiḥ punar api sannipatya aṭṭasya rājñaḥ paṃcāmātyaśatāni upaskāreṇa bhagnāni: āgacchata yūyaṃ; yuṣmān prativiśiṣṭaraiḥ bhogaiḥ saṃvibhajāmaḥ iti; te saṃpratipannāḥ; tato bhūmyantarā rājanaḥ punar api caturaṅgabalakāyaṃ sannāhya hastikāyam aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyam aṭṭam rājānam abhigatā yauddhāya; aṭṭo 'pi nāma caturaṅgabalakāyaṃ sannāhya hastikāyam aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ bhūmyantarān rājñaḥ pratyabhiniryāto yuddhāya; aṭṭasya rājñaḥ paṃca amātyaśatāni yuddhe vartamāne pratinivartya karaṇḍdinā sahasrayodhena sārdhaṃ yoddhum ārabdhāni (A 496a) rājā dṛṣṭvā vyathitaḥ; karadaṇḍī sahasrayodho gāthāṃ bhāṣate
tyajanti sarvamitrāṇi cirasaṃstutikāni te / (SBV II 196)
mitraṃ te karadaṇḍī tu tvām eko na prahāsyati // iti
tena te sarve praghātitāḥ
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sāv aṭṭo nāma rājā aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yā 'sau karadaṇḍī sahasrayodhaḥ ānandaḥ saḥ tena kālena tena samayena; yāni tāni paṃca amātyaśatāni etāny eva tāni paṃca bhikṣuśatāni; tadāpy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ; etarhy apy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ; bhūyo 'pi yathā aham ebhiḥ parityaktaḥ, ānandena na parityakta tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a lion and his jackal-friend
(concerning a previous birth of Ānanda, etc.)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ aniyatarāśyavasthito bodhisatvaḥ anyatamasmin parvataikadeśe siṃho mṛgapatir babhūva; tasya paṃca sṛgālaśatāni vighasakhādakāni nityānubaddhāni parvatam upaniśritya tiṣṭhanti; siṃhaḥ prāṇino ghātayitvā varamāṃsāni vararudhirāṇi ca pītvā nirapekṣaḥ prakrāmati; teṣām evaṃ mahān kālo 'tikrāntaḥ; yāvad apareṇa samayena siṃho mṛgarājaḥ rātrau prāṇinaḥ samanveṣamānaḥ kūpe patitaḥ; teṣāṃ paṃcānāṃ sṛgālaśatānām ekonāni prakrāntāni; ekaḥ kūpataṭe avasthitaḥ; cintayati ca: ko 'sāv upāyaḥ syād yenemaṃ samuddhareyam iti; sa itaś cāmutaś ca kūpasāmantakena paryaṭitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati: kūpasya nātidūre palvalaṃ; tena vicārya ekadeśena suraṅgo nikhātaḥ; tatas tad udapānaṃ palvalāt salilena pūrṇaṃ; siṃhaḥ svayam evotthitaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate
kartavyāni ca mitrāṇi durbalāni balāny api /
paśya siṃhaḥ sṛgālena jīrṇakūpāt samuddhṛtaḥ // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau sīmhaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; sṛgāla ānando bhikṣuḥ tena kālena tena samayena; yāni tāni ekonāni paṃca sṛgālaśatāni etāny eva paṃca bhikṣuśatāni; tadāpy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ; etarhy apy (SBV II 197) aham ebhiḥ parityaktaḥ; bhūyo 'pi yathā aham ebhiḥ parityaktaḥ tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a Mṛgī and Mṛgādhipati
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ aniyatarāśyavasthito bodhisatvaḥ anyatamasmin pradeśe paṃcānāṃ mṛgaśatānāṃ mṛgādhipatir babhūva; yāvad anyatamena lubdhakena mṛgāṇāṃ vadhāya prabhūtāḥ kūṭapāśāḥ lepāś ca vyavasthāpitāḥ; sa ca mṛgādhipatiḥ visrabdhavihāratayā paṃcaśataparivāro mṛgadāve paribhramati; sa mṛgayūthasyāgrato gacchan pāśena baddhaḥ; taṃ baddhaṃ dṛṣṭvā sarve mṛgā niṣpalāyitāḥ; ekā mṛgī yūthapateḥ pārśve avasthitā; sa mṛgādhipatir vyāyacchati pāśaṃ chettuṃ; sa śaknoti; taṃ tathā calantaṃ dṛṣṭvā sā mṛgī gāthāṃ bhāṣate
vyāyamasva mahābhāga vyāyamasva mṛgottama /
āgamiṣyati lubdho 'sau pāśo yenaiṣa āhṛtaḥ // (A 496b)
so 'pi gāthāṃ bhāṣate
kiṃ karomi na śaknomi bhinadmy āśu mahīm imāṃ /
dṛḍhāni carmapāśāni pādau karṣanti me bhṛśam // iti
tato 'sau lubdhakaḥ dhanurbāṇapāṇiḥ kāṣāyavastravasitaḥ taṃ pradeśam upasaṃkrāmati; adrākṣīt sā mṛgī taṃ lubdhakaṃ vadhāyodyataṃ mṛgādhipatim upasaṃkrāntaṃ; dṛṣṭvā ca punas tvaritatvaritā gāthāṃ bhāṣate
vyāyamasva mahābhāga vyāyamasva mṛgottama /
āgato hy eṣa lubdho 'sau pāśo yenaiṣa āhṛtaḥ //iti
so 'pi gāthāṃ bhāṣate
kiṃ karomi na śaknomi bhinadmy āśu mahīm imāṃ /
dṛḍhāni carmapāśāni pādau karṣanti me bhṛśam // iti (SBV II 198)
tataḥ sā mṛgī śūnyahṛdayā taṃ mṛgalubdhakam imāṃ gāthāṃ tatsamīpe bhāṣate
lubdhāvatāraya dhanur asiṃ gṛhṇīṣva lubdhaka /
pūrvaṃ ghātaya māṃ tāvat tataḥ paścān mṛgādhipatam // iti
tataḥ sa mṛgalubdhakaḥ vismayāvarjitamatiḥ kathayati: kas tavaiṣa bhavati? iti; sā kathayati: svāmi iti; sa taṃ gāthayā pratyabhāṣata
nāhaṃ tvā ghatāyiṣyāmi na haniṣye mṛgādhipam /
saṃgamaṃ te kariṣyāmi priyeṇa patinā saha // iti
sāpi gāthāṃ bhāṣate
yathāhaṃ ludha modāmi priyeṇa patinā saha /
evaṃ tvaṃ lubdha modasva saha sarvaiḥ svabāndhavaiḥ // iti
tatas tena lubdhena bhūyasyā mātrayā vismayajātena mṛgo muktaḥ
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau mṛgādhipatir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yā sā mṛgī ānandaḥ saḥ tena kālena tena samayena; yāni tāni ekonāni paṃca mṛgaśatāni etāny eva ekonāni paṃca bhikṣuśatāni; tadāpy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ; etarhy apy aham ebhiḥ parityaktaḥ; ānandena na parityaktaḥ
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattaḥ pūtiḥ pūtinā lābhasatkāreṇa hataḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany eṣa pūtinā pūtir lābhasatkāreṇa hataḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of a jackal competing with an elephant
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin paravataikadeśe mahat padmasaraḥ; tasya samīpe hastī prativasati; aparasminn api pradeśe sṛgālaḥ prativasati; yāvad apareṇa samayena hastī tasmāt padmasarasaḥ pānīyaṃ pītvā uttiṣṭhati; sṛgālaś cāvatarati; tena hastī uktaḥ; yuddhaṃ vā anuprayaccha mārgaṃ vā iti; hastī saṃlakṣayati: (SBV II 199) pūtir ayaṃ tapasvī dhvāṅkṣaś ca; yad enaṃ pādena ghātayiṣyāmi, śuṇḍayā vā dantena vā aśucinā vā nāśayiṣyāmi iti; punaḥ saṃlakṣayati: sarvathā pūtir ayaṃ pūtinaiva hantavyaḥ; iti viditvā gathāṃ bhāṣate
na tvā padbhyāṃ haniṣyāmi na dantābhyāṃ na śuṇḍayā /
pūtinā tvāṃ haniṣyāmi pūtir hanyeta pūtinā // iti
hastī saṃlakṣayati: apakramyaikānte gacchāmi; niyatam eṣa māṃ pṛṣṭhato 'nugacchati iti; sa mārgād apakramya tvaritatvaritaṃ saṃprasthitaḥ; (A 497a) sṛgālaḥ saṃlakṣayati: vacanamātreṇaiva eṣa bhagno mayā yena tvaritatvaritaṃ niṣpalāyitaḥ iti; sa tasya pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhato 'nubaddhaḥ; hastinā samīpaṃ gataṃ jñātvā tasyopari mahatā vegena purīṣaṃ muktaṃ; patitaḥ kālagataḥ
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau sṛgālaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena tadāpy eṣa pūtinā pūtir hataḥ iti; etarhy apy eṣa pūtinā pūtir lābhasatkāreṇa hataḥ
[Here there is a leaf missing, seemingly because of an error of the scribe himself.]
punar api bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadattaḥ dharmamukhikayā loko vyaṃsitaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany anena dharmamukhikayā loko vyaṃsitaḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of Āgneya, the cat
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin pradeśe mūṣikāṇāṃ yūthapatiḥ paṃcaśataparivāro 'vatiṣṭhate; āgneyo nāma biḍālaḥ; tena taruṇāvasthāyāṃ yasmin pradeśe prativasati; tatsāmantakena sarve mūṣikāḥ praghātitāḥ; so 'pareṇa samayena jīrṇaḥ saṃvṛttaḥ; parākrameṇa na śaknoti mūṣikān grahītuṃ; sa saṃlakṣayati: pūrvam ahaṃ taruṇāvasthāyāṃ śaktaḥ parākrameṇa mūṣikān grahītum; idānīm aśaktaḥ; kiṃ tu upāyasaṃvidhānena bhakṣayāmi iti; sa śanair (SBV II 200) mandaṃ mandaṃ mūṣikān paryeṣitum ārabdhaḥ; tena paryeṣamāṇena paṃcaśatiko mūṣikayūthaḥ parijñātaḥ; sa muṣikavivarasya nātidūre kṛtakena tapas tapyati; sa mūṣikair bhramadbhir dṛṣṭaḥ śānteneryāpathena avasthitaḥ; te dūrataḥ sthitvā kathayanti: mātula kiṃ karoṣi iti; sa kathayati:mayā taruṇāvasthāyāṃ prabhūtam apuṇyaṃ kṛtaṃ; tasya kṣapaṇāya tapaś carāmi iti; teṣāṃ tasyāntike dharmānvayaprasādaḥ upapannaḥ; virato 'yaṃ tasmāt pāpakād asaddharmād iti; te taṃ pratidinaṃ pradakṣiṇīkṛtya vivaraṃ praviśanti; sa teṣāṃ paścimaṃ gṛhītvā bhakṣayati; yāvad asau yūthaḥ parihīyate; yūthapatiḥ saṃlakṣayati: mama mūṣikāḥ parihīyante; ayaṃ ca biḍālo balavān jātaḥ; kāraṇenātra bhavitavyam iti; sa biḍālasya viṣṭhāṃ nirīkṣitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati sarvalomikāṃ viṣṭhāṃ; sa saṃlakṣayati: niyatam anena mūṣikāḥ praghātyante; yannv aham enaṃ gṛhṇīyām iti; (A 497b) sa tasyādarśanapathe nirīkṣamāṇaḥ tatparo vyavasthitaḥ; yāvat tenāsau dṛṣṭaḥ paścimaṃ mūṣikaṃ bhakṣayan; sa tam upasaṃkramya dūreṇa gatvā gāthayā pratyabhāṣata
vardhate mātulasyāṅgaṃ ganaś ca parihīyate /
na mūlaphalabhakṣasya viṣṭhā bhavati romaśā //
nāyaṃ śikhī dharmaśikhī arthahetor ayaṃ śikhī /
svasti te 'gneya bhavatu parihīyanti mūṣakāḥ // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena āgneyo biḍālaḥ devadattaḥ saḥ; tadāpy anena dharmamukhikayā mūṣikā bhakṣitāḥ; etarhy apy anena dharmamukhikayā loko vyaṃsitaḥ
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta ye bhagavato dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te svastikṣemābhyāṃ saṃsārakāntārād uttīrṇāḥ; ye devadattaḥ dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te anayena vyasanam āpannāḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany ye mama dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te svastikṣemābhyāṃ saṃsārakāntārād uttīrṇāḥ; ye dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te anayena vyasanam āpannāḥ; tac chrūyatām (SBV II 201)
______________________________________________________________
The story of a bull that got entangled other bulls into trouble by bad counsels
(concerning a previous life of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo dvau sārthavāhau paṃcabhiḥ śakaṭaśataiḥ sārdham anuvyaharamāṇau kāntāramārgaṃ pratipannau; tavyoḥ kāntāramārgapratipannayoḥ kadācid balīvardānāṃ parītto yavaso bhavati; pānīyaṃca kadācit parīttaṃ bhavati; kadācin nāsty eva; tato 'sau sārthaḥ saha balīvardaiḥ atīva pariśrāntaḥ kṛcchreṇa kāntāmārgaṃ pratipannaḥ paśyati anyatarasmin pradeśe haritaśādvalaṃ salilasaṃpannaṃ ca snātāḥ; prabhūtaṃ ca pānīyaṃ pītaṃ; tatas te balīvardāḥ parīttena pānyena yavasena ca parikhinnāḥ, paryāptaṃ yavasaṃ pānīyaṃ ca pītvā viśrāntāḥ; teṣāṃ yaḥ pradhāno balīvardaḥ sa tān prabodhayati: bhavanto vayaṃ parīttena yavasena parīttena ca pānīyena parikheditāḥ; ayaṃ pradeśo haritaśādvalaḥ salilasaṃpannaś ca; yadi bhavatām abhipretam ihaiva haṭhaṃ kṛtvā tiṣṭhāmaḥ iti; dvitīyaḥ pradhānabalīvardaś ca yūthyān kathayati: bhavanto balavanto manuṣyāḥ durdāntadamakāḥ; yathaiva vayaṃ vahāmas tathaiva vahata; mā anarthaṃ prāpayiṣyatha iti; evam ukte pradhānabalīvardo ruṣitaḥ svayūthyān kathayati: bhavantaḥ kena candrasya pṛṣṭhaṃ (A 498a) dṛṣṭam ebhir yuṣmābhir na voḍhavyam iti; yāvat sārthikā balīvardān yojayitum ārabdhāḥ; te balīvardair bhreṣaṇarūpā avasthāpitāḥ; sārthikā prabhūtān prahārān datvā pratodayaṣṭibhir ātāḍya ātāḍya rudhireṇa pragharatā śakaṭe yojitāḥ; anye tūṣṇīṃ voḍhum ārabdhāḥ; teṣāṃ na kiṃcit kṛtaṃ; devatā gāthāṃ bhāṣate
mithyā hi coditāḥ paśya balīvardena gā imāḥ /
vikartitābhirudhirāḥ kṣutpipāsapramarditāḥ //
samyak ca coditāḥ paśya balīvardena gā imāḥ /
te vai nistīrṇakāntārāḥ jalaṃ śītaṃ pibanti hi //
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau pradhāno balīvardaḥ yena te samyag eva coditāḥ ahaṃ saḥ tena kālena tena samayena; yena tu (SBV II 202) balīvardā viprasthāpitāḥ saḥ tena kālena tena samayena; tadāpi yair mama vacanaṃ śrutaṃ te svastikṣemābhyāṃ kāntāramārgaṃ nistīrṇāḥ; yair devadattasya vacanaṃ śrutaṃ te anayena vyasanam āpannāḥ; etarhy api ye mama dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te svastikṣemābhyāṃ saṃsārakāntāramārgād uttīrṇāḥ; ye devadattasya dṛṣṭyanumatam āpannāḥ te anayena vyasanam āpannāḥ
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadatto mūrkho murkhaparivāraḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvani devadatto mūrkho mūrkhaparivāraḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the leader of the monkeys
(concerning a previous life of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin araṇyāyatane markaṭayūthapatiḥ prativasati; tena paribhramatā kūpe candrabimbakaṃ dṛṣṭaṃ; yūthapatiḥ kathayati: bhavantaḥ candraḥ kūpe patitaḥ; uddharāmaḥ; kim acandrako loko bhaviṣyati? iti; te kathayanti: śobhanam; uddharāmaḥ iti; te saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: katham atra uddhartavyaḥ? iti; apare kathayanti: kim atra jñāyate? markaṭarajjuṃ kṛtvā samuddharāmaḥ iti; tair markaṭarajjuḥ kṛtā; ekaḥ śākhāyāṃ lagnaḥ; tasya pucche aparo lagnaḥ; tasyāpy aparo lagna ity evaṃ sarve lagnāḥ; śākhā atibhārā jātā; te pānīyaṃ vikṣobhayitum ārabdhāḥ; candrapratibimbakaṃ naṣṭaṃ; śākhā bhagnā; sarve kūpe patitāḥ; anayena vyasanam āpannāḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate
yeṣām iha hi mūrkāṇāṃ mūrkho bhavati nāyakaḥ /
sarve te nidhanaṃ yānti candroddhārā iva vānarāḥ // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau markaṭayūthapatiḥ devadattaḥ saḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa mūrkho mūrkhaparivāraḥ; etarhy apy eṣa mūrkho mūrkhaparivāraḥ
______________________________________________________________
The five causes of the division of the congregation
bhagavān śrāvastyāṃ viharati jetavane anāthapiṇḍadasyārāme; atha bhagavata etad abhavat: tathāgatasya saṃbhṛtasaṃbhārāṇi karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny (A 498b) avaśyabhāvīni; tathāgatenaiva karmāṇi (SBV II 203) kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na hi karmāṇi kṛtāny upacitāni
bāhye pṛthivīdhātau vipacyante pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām; avaśyaṃ devadattena tathāgatasya saṃgho bhettavyaḥ
paṃcabhiḥ kāraṇaiḥ saṃgho bhidyate: ādau tāvat saṃgho na bhidyate; yāvat buddho loke utpadyate lokas tāvat tanmukho 'vatiṣṭhate buddhaḥ kila mārṣā loka utpanna iti; parinirvṛte śāstari saṃgho bhidyate; yaḥ kaścid evaṃ brūyād: aham eva śāstā iti tasya vaktavyaṃ: yadā bhagavān jīvati tiṣṭhati dhriyate yāpayati tadā tvaṃ kva āsīḥ? arbude anutpanne saṃgho na bhidyate dṛṣṭyarbude vā śīlārbude vā śrāvakayuge anirdiṣṭe saṃgho na bhidyate; tat kasya hetoḥ saṃgho bhinnaḥ avaśyaṃ śrāvakayugaṃ pratisandhatte; sīmāyām abaddhāyāṃ saṃgho na bhidyate; tat kasya hetoḥ antaḥsīmni saṃgho bhidyate na bahiḥsīmni
______________________________________________________________
Solicitudes of the Buddha
atha bhagavata etad abhavat: mama nirarbude bhikṣusaṃghe arbudam utpannaṃ śīlārbudaṃ dṛṣṭyarbudaṃ ca; śīlārbudam utpāditaṃ sudattena kalantakaputreṇa; dṛṣṭyarbudam ariṣṭena bhikṣuṇā; avaśyaṃ ca devadattena saṃgho bhettavyaḥ; yannv ahaṃ rājagṛhe varṣām upagaccheyam; atha bhagavata etad abhavat: yadi tāvat śaikṣāśaikṣaiḥ pudgalaiḥ sārdhaṃ rājagṛhaṃ gamiṣyāmi na śakṣyati devadattaḥ saṃghabhedaṃ kartuṃ; yannv ahaṃ pṛthagjanakalyāṇakaiḥ pudgalaiḥ sārdhaṃ gaccheyam; iti viditvā āyuṣmatā rāhulena upasthāyakena paṃcabhir bhikṣuśataiḥ sārdhaṃ yathābhiramyaṃ śrāvastyāṃ vihṛtya yena rājagṛhaṃ tena cārikāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa cārikāṃ caran rājagṛham anuprāptaḥ iti (SBV II 204)
______________________________________________________________
Famine in Rājagṛha, division of the congregation and new rules imparted by Devadatta
buddho bhagavān rājagṛhe varṣā upagato veṇuvane kalandakanivāpe; tena khalu samayena durbhikṣam abhūt; kṛcchraḥ kāntāraḥ durlabhaḥ piṇḍako yācanakena; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: icchāmy ahaṃ bhikṣavaḥ imāṃ traimāsīṃ pratisaṃlātuṃ; na me kenacid bhikṣuṇā upasaṃkramitavyaṃ sthāpayitvā piṇḍapātanirhārakaṃ; tad eva poṣadham iti; bhikṣusaṃghena kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid asmākam imāṃ traimāsīṃ bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkramitavyaṃ sthāpayitvā piṇḍapātanirhārakaṃ; tad eva poṣadham iti
tena khalu samayena āyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau dakṣiṇāgiriṣu varṣā upagatau; devadattena traimāsīṃ bhikṣusaṃghaḥ pravāritaḥ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ; sa trayāṇāṃ va dvikānāṃ vā māsānām atyayād bhikṣūn āmantrayate sma: śramaṇa āyuṣmanto gautama evaṃ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati; āraṇyakatvena bhikṣuḥ śudhyati mucyati niryāti sukhaduḥkhaṃ vyatikrāmati sukhaduḥkhavyatikramaṃ cānuprāpnoti; piṇḍapātikatvena pāṃsukūlikatvena (A 499a) traicīvarikatvena ābhyavakāśikatvena śudhyati mucyati niryāti sukhaduḥkhaṃ vyatikrāmati sukhaduḥkhavyatikramaṃ cānuprāpnoti; yasya cāyuṣmantaḥ imāni paṃca vratapadāni na rocante na kṣamante na saṃprakhyānti sa śramaṇasya gautamasya ārād bhavatu durād bhavatu; śalākaṃ gṛhṇātu iti; paṃcabhir bhikṣuśataiḥ śalākā gṛhītāḥ; devadatta utthāyāsanāt prakrāntaḥ; paṃca bhikṣuśatāni pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāni; āyuṣmān rāhulo dvāre tiṣṭhati; tena tāni devadattasya pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāni dṛṣṭāni; sa kathayati: āyuṣmantaḥ kimarthaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddham apahāya asya pāpecchasya pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanugacchata? iti; te kathayanti: āyuṣman rāhula evaṃvidhe durbhikṣe kṛcchre kāntāre bhagavān adarśano vyavasthitaḥ; vayaṃ (SBV II 205) devadattānubhāvāt prāṇair na viyuktāḥ; yadi devadattena traimāsīṃ bhikṣusaṃgho na pratipādito 'bhaviṣyat, ekaḥ bhikṣur na jīvito 'bhaviṣyad iti
yadā devadattena tathāgatena śrāvakasaṃgho bhinnaḥ, tadā mahān pṛthivīcalo jātaḥ; ulkāpātā diśodāhāḥ; devadundubhayaḥ abhinadanti; niyamānavakrāntā niyamaṃ nāvakrāmanti; phalaṃ na prāpnuvanti; vairāgyaṃ na gacchati; āsravān na kṣapayanti; noddiśanti; na paṭhanti; na svādhyāyanti; sūtravinayadharābhidhārmikāraṇyakāḥ sūtravinayābhidharmāraṇyakacintāyāṃ na prayujyante; na śrāvakabodhau bījam āropayanti; na pratyekāyāṃ bodhau; nānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau; sadevamānuṣaṃ jagad vyākulaṃ vartate; trisahasramahāsahasre lokadhātau dharmacakraṃ viṣṭhitaṃ na satvasantāne vartate
______________________________________________________________
Śāriputra and Maudgalyāyana visit the Buddha and promise to him to restore the congregation
āyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau saṃlakṣayanti: kimartham ayaṃ mahāpṛthivīcālaḥ? iti; samanvāhṛtyārhatāṃ jñānadarśanaṃ na pravartate; tau samanvāhartuṃ pravṛttau; paśyataḥ: devadattena bhagavataḥ śrāvakasaṃghaṃ bhinnaṃ; tayor etad abhavat: gaccāvaḥ bhagavataḥ śrāvakasaṃghaṃ pratisandhātum iti; athāyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau trayāṇāṃ vārṣikāṇāṃ māsānām atyayāt kṛtacīvarau niṣṭhitacīvarau samādāya pātracīvaraṃ yena rājagṛhaṃ tena cārikāṃ prakrāntau; anupūrveṇa cārikāṃ carantau rājagṛham anuprāptau; athāyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau pātracīvaraṃ pratiśamayya pādau prakṣālya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntau; tena khalu samayena āyuṣmān rāhulo dvare tiṣṭhate; athāyuṣmān rāhulaḥ āyuṣmantaṃ śāriputram idam avocad upādyāya devadattena bhagavataḥ śrāvakasaṃgho bhinnaḥ iti; (SBV II 206) sa kathayati: āyuṣman etadartham eva vayam āgatāḥ; alpotsukas tvaṃ bhava; pratisandhānaṃ kariṣyāmaḥ; ity uktvā bhagavatsakāśaṃ praviṣṭau; praviśya bahagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇau; ekāntaniṣaṇṇāv āyuṣmatau (A 499b) śāriputramaudgalyāyanau bhagavantam idam avocatāṃ: gachāmo vayaṃ bhadanta tathāgatasya bhinnaṃ śrāvakasaṃghaṃ sandhātum iti
______________________________________________________________
The sermon on the four merituous men
bhagavān āha: sādhu sādhu śāriputramaudgalyāyanau; bahu sa puṇyaṃ prasūyate apramāṇam asaṃkhyeyaṃ yas tathāgatasya bhinnaṃ śrāvakasaṃghaṃ pratisandhatte, tadyathā śatachinnaṃ vālaṃ yaḥ koṭyā koṭiṃ pratisandadhyāt; evam eva sa bahu puṇyaṃ prasūyate aprameyam asaṃkhyeyaṃ yas tathāgatasya bhinnaṃ śrāvakasaṃghaṃ pratisandhatte
catvāra ime śāriputramaudgalyāyanau brāhmaṃ puṇyaṃ prasavanti; katame catvāraḥ? 1) yaḥ pudgalaḥ apratiṣṭhitapūrve pṛthivīpradeśe tathāgatasya śārīraṃ stūpaṃ pratiṣṭhāpayati; ayaṃ prathamaḥ pudgalaḥ brāhmaṃ puṇyaṃ prasavati; kalpaṃ svargeṣu modate; 2) punar aparaṃ yaḥ pudgalaḥ apratiṣṭhitapūrve pṛthivīpradeśe caturdiśasya bhikṣusaṃghasya vihāraṃ pratiṣṭhāpayati; ayaṃ dvitīyaḥ pudgalaḥ brāhmaṃ puṇyaṃ prasavati; kalpaṃ svargeṣu modate; 3) punar aparaṃ yaḥ pudgalaḥ tathāgataśrāvakasaṃghaṃ bhinnaṃ sandhatte; ayaṃ tritīyaḥ pudgalaḥ brāhmaṃ puṇyaṃ prasavati; kalpaṃ svargeṣu modate; 4) punar aparaṃ yaḥ pudgalaḥ maitrīsahagatena cittena avaireṇa asapatnena avyābādhena vipulena mahadgatena apramāṇena subhāvitena ekāṃ diśam adhimucya spharitvā upasaṃpadya viharati; tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm; ity ūrdhvam adhaḥ tiryak sarvaśaḥ sarvam imaṃ lokaṃ maitrīsahagatena cittena avaireṇa asapatnena avyābādhena vipulena (SBV II 207) mahadgatena apramāṇena subhāvitena adhimucya spharitvā upasaṃpadya viharati; evaṃ karuṇāmuditaupekṣāsahagatena cittena avaireṇa asapatnena avyābādhena vipulena mahadgatena apramāṇena subhāvitena adhimucya spharitvā upasaṃpadya viharati; tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm; ity ūrdhvam adhaḥ tiryak sarvaśaḥ sarvam imaṃ lokaṃ upekṣāsahagatena cittena avaireṇa asapatnena avyābādhena vipulena mahadgatena apramāṇena subhāvitena ekāṃ diśam adhimucya spharitvā upasaṃpadya viharati; ayaṃ caturthaḥ pudgalaḥ brāhmaṃ puṇyaṃ prasavati; kalpaṃ svargeṣu modate
______________________________________________________________
Śāriputra and Mahāmaudgalyāyana visit Devadatta and exhort the misguided monks to return to the true doctrine
āthāyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntau; tena khalu samayena devadatto dakṣiṇāgiriṣu buddhalīlayā anudharmaṃ deśayati; kokāliko 'sya dakṣiṇe pārśve niṣaṇṇaḥ; khaṇḍadravyaḥ vāme; adrākṣīd devadattaḥ śāriputramaudgalyāyanau dūrād eva; dṛṣṭvā ca punaḥ saṃlakṣayati: mahāśrāvakā api mayā anvāvartitāḥ; idānīm ahaṃ sarvajñaḥ; kokālikaṃ khaṇḍadravyaṃ ca bāhubhyāṃ (A 500a) ghaṭṭayati uttiṣṭhottiṣṭheti; tau saṃlakṣayataḥ eṣa evāsmākaṃ doṣo yad asmābhir asya saṃghabhede sāhāyyaṃ kalpitam; uttiṣṭhāmaḥ; yadi prahāraṃ dadāti, balavān eṣa niyatam asmān hanti iti; tāv utthitau; āyuṣmān śāriputro dakṣiṇe pārśve niṣaṇṇaḥ; āyuṣmān maudgalyāyanaḥ uttare iti; tatra devadattaḥ āyuṣmantam śāriputram āmantrayate pratibhātu te śāriputra bhikṣūṇāṃ dharmyāṃ kathāṃ kathayituṃ; pṛṣṭhī me āvilāyati; tat tāvad āyāmayiṣye iti; adhivāsayaty āyuṣmān śāriputraḥ devadattasya tūṣṇīṃbhāvena; atha devadattaś caturguṇam uttarāsaṅgaṃ prajñapya dakṣiṇena pārśvena śayyāṃ kalpayitvā middham avakrāntaḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa (SBV II 208) tathādhiṣṭhito yathottānakaḥ kāyena krathamanena avasthitaḥ; tatra āyuṣmān śāriputro bhikṣūn āmantrayate sma: paśyata āyuṣmantaḥ śāstur avasthām: uttānakaḥ kāyena krathamānena middham avakrāntaḥ iti; athāyuṣmān śāriputraḥ āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat: saṃvejaya āyuṣman mahāmaudgalyāyana parṣadam iti; athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tadrūpaṃ samādhiṃ samāpannaḥ yathā samāhite citte pūrvasyāṃ diśy upari vihāyasam abhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati caṃkramyate tiṣṭhati niṣīdati śayyāṃ kalpayati; tejodhātum api samāpadyate; tejodhātusamāpannasya āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya vividhāny arciṃṣi kāyān niścaranti nīlāni pītāni lohitāny avadātāni māñjiṣṭhāni sphaṭikavarṇāni; yamakāny api prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥ kāyaḥ prajvalati uparimāt kāyāt śītalā vāridhārā syandate; uparimaḥ kāyaḥ prajvalati addhaḥkāyāt śītalā vāridhārā syandate; yathā pūrvasyāṃ diśi evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyāṃ diśi; iti caturdiśaṃ caturvidhaṃ ṛddhiprātihāryaṃ vidarśya tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; āyuṣmantā ca mahāmaudgalyāyanena te bhikṣavaḥ saṃvejitāḥ; tata āyuṣmatā śāriputreṇa teṣāṃ bhikṣūṇāṃ tathāvidho dharmo deśitaḥ; yaṃ śrutvā devadatte nirapekṣāḥ saṃvṛttāḥ; uktāś ca: yeṣāṃ vaḥ āyuṣmantaḥ śāstā priyaḥ te uttiṣṭhantu; gacchāmaḥ iti
______________________________________________________________
Many misled monks are led back to the Buddha and readmitted into the order without a word of reproach
āyuṣmantau śāriputramahāmaudgalyāyanau saṃprasthitau; bhikṣavaḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāḥ; kokālikena devadattaḥ utthāpyate: utthiṣṭhottiṣṭha; mahāśrāvakais te parṣad apahriyate iti; athāyuṣmataḥ śāriputrasya etad abhavad: yadi devadattasa apaśyataḥ parṣadaṃ neṣyāmi sthānam etad vidyate yad uṣṇaṃ rudhiraṃ chardayitvā kālaṃ kariṣyati; paśyata eva netavyā iti; tau mandagatipracāratayā saṃghasametau gacchataḥ; devadatto 'pi tīvreṇa paryavasthānena akṣiṇī saṃparimārjan pradhāvitaḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa atiparamabhīṣaṇapātālaprakhyā (A 500b) gartā nirmitā; devadattaḥ kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattaiḥ sārdhaṃ samantatas tāṃ gartāṃ paribhramitum ārabdhaḥ; na śaknoty uttartuṃ; sa saṃlakṣayati: (SBV II 209) na ca parṣadam ārāgayiṣyāmi; atha ca punar anayena vyasanam āpatsyāmi; iti viditvā pratinivṛttaḥ; āyuṣmantāv api śāriputramaudgalyāyanau bhikṣusaṃgham ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntau; atha te bhikṣavaḥ ālekhajātāḥ madgubhūtāḥ srastaskandhā adhomukhā bhagavatsakāśam upasaṃkrāmanti: kathaṃ vā vayaṃ bhagavantam aprameyaguṇasamanvāgatam apahāya pāpecchaṃ devadattaṃ saṃsṛtāḥ iti; atha bhagavān teṣāṃ bhikṣūṇāṃ cetasā cittam ājñāya bhikṣūn āmantrayate sma: svāgataṃ vo bhikṣavaḥ supravrajitaṃ; sulabdho vo manuṣyapratilambhaḥ; kadācit karhicid āryāyatane pratyājātiḥ indriyair avikalatā ajaḍatā aneḍamūkatā ahastasaṃvācikatā pratibalatā subhāṣitadurbhāṣitānāṃ dharmāṇām artham ājñātuṃ; kadācit karhicit tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loka utpadyante; kadācit karhicit tathāgatapraveditasya dharmavinayasya loke dharmadeśanā prajñāyate; tad idaṃ bhikṣavaḥ sudurlabhaṃ sudurlabhaṃ yaduta āryāyatane pratyājātiḥ, indriyair avikalatā ajaḍatā aneḍamūkatā ahastasaṃvācikatā pratibalatā subhāṣitadurbhāṣitānāṃ dharmāṇām artham ājñātuṃ; ahaṃ caitarhi śāstā loka utpannaḥ tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; dharmaś ca deśyate aupaśamikaḥ pārinirvāṇikaḥ saṃbodhigāmī saugatapratisaṃveditaḥ yaduta asmin sati idaṃ bhavati; asyotpādād idam utpadyate;
yaduta avidyāpratyāyāḥ saṃskārāḥ; saṃskārapratyayaṃ vijñānaṃ vijñānapratyayaṃ nāmarūpaṃ nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanaṃ ṣaḍāyatanapratyayaḥ sparśaḥ sparśapratyayā vedanā vedanāpratyayā tṛṣṇā tṛṣṇāpratyaym upādānaṃ upādānapratyayo bhavaḥ bhavapratyayā jātiḥ jātipratyayāḥ jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ saṃbhavanti; evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati; yaduta asminn asati na bhavati; asya nirodhād idaṃ nirudhyate; yaduta avidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ saṃskāranirodhād vijñānanirodho vijñānanirodhān nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ ṣaḍāyatananirodhāt sparśanirodhaḥ sparśanirodhād vedanānirodhaḥ vedanānirodhāt (SBV II 210) tṛṣṇānirodhaḥ tṛṣṇānirodhād upādānanirodhaḥ upādānanirodhād bhavanirodho bhavanirodhāj jātinirodhaḥ jātinirodhāj jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā nirudhyante evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati; tasmāt tarhi (A 501a) bhikṣavaḥ ātmārthaṃ samanupaśyadbhiḥ parārthaṃ cobhayārthaṃ ca idaṃ pratisaṃśikṣitavyaṃ: kaccin naḥ pravrajya amoghā bhaviṣyanti kriyāḥ saphalāḥ sukhodayāḥ sukhavipākāḥ; yeṣāṃ ca paribhokṣyāmahe cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān teṣāṃ te kārāḥ kṛtāḥ atyarthaṃ mahāphalā bhaviṣyanti mahānuśaṃsāḥ mahādyutayaḥ mahāvistārāḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam
yadā te bhikṣavo bhagavatā svāgatavādena supravrajitavādena samudācaritāḥ tadā teṣāṃ yat tad abhūn madgutvaṃ kaukṛtyam ālekhaḥ vilekhaḥ vipratisāraḥ tat sarveṇa sarvaṃ prativigataṃ; tato 'nye bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta bhagavatā karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena bhagavataḥ śrāvakasaṃgho bhinnaḥ iti; bhagavān āha: tathāgatenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām
______________________________________________________________
The story of a ṛṣi living in the country
(concerning a previous birth of the Buddha and Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasminn āśramapade mūlapuṣpaphalasalilasaṃpanne nānāvṛkṣopaśobhite anekapakṣigaṇaniṣevite ṛṣiḥ prativasati paṃcānām ṛṣiśatānāṃ pramukhaḥ; yāvad anyaḥ ṛṣiḥ janapadacārikāṃ caran tadāśramapadam anuprāptaḥ; sa tena ṛṣiṇā na samyak pratimānitaḥ; tena saṃjātāmarṣeṇa tasya parṣad bhidyate: ayaṃ pāpecchaḥ ṛṣir na kiṃcid api jānīte; kimartham asya sakāśe tiṣṭhatha? āgacchata; mayā sārdhaṃ gacchata; ahaṃ yuṣmān paṃcasv abhijñāsu pratiṣṭhāpayāmi iti; tena bhidyamānās te tasya ṛṣer avavādena avatiṣṭhante; tena ṛṣiṇā saṃlakṣitam: anena pāpakāriṇā mamaite ṛṣayo bhinnāḥ iti; sa tam upasāntvayitum ārabdhaḥ: mā āyuṣman parṣadbhedaṃ kuru; naiṣa ṛṣidharmaḥ iti; tathāpy asau bhinatty eva, nāvatiṣṭhate iti sa ṛṣir durmanāḥ upāyasaṃvidhānena avasthitaḥ; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka (SBV II 211) utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktāḥ ekadakṣiṇīyā lokasya; atha anyatamaḥ pratyekabuddho janapadac