Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 7 / 11 (50.000 ký tự/trang)
ām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ; ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ; vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogāḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ______________________________________________________________ The distress of Ajātaśatru at the death of King Bimbisāra, the arrival of a dancer from the south, and the extraordinary effects of Buddha's smile amātyair ajātaśatror ārocitaṃ deva vṛddharājaḥ kālagataḥ iti; sa śrutvā mūrcchitaḥ pṛthivyāṃ nipatitaḥ; jalapariṣekapratyāgataprāṇaḥ śokāgāraṃ praviśyāvasthitaḥ; tasya na kaścit śaknoti cittavinodanaṃ kartuṃ; amātyās tasya cittavinodopāyaṃ (A 482b) samanveṣitum ārabdhāḥ; yāvad dakṣiṇāpathāt naṭaḥ abhyāgataḥ; so 'mātyais tasya purastān nartitaḥ; ajātaśatrur durmanā eveti na kenacit sādhur ity uktaḥ; sa naṭitvā nirgacchati; bhagavāṃś ca taṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena bhagavān dṛṣṭaḥ; sa saṃlakṣayati: yadi tatraivaṃvidhaḥ sādhupuruṣaḥ syād anena mama sādhukāraḥ dattaḥ syād iti; tena bhagavato 'ntike cittam abhiprasādya muravaḥ parāhataḥ; atha bhagavān smitam akārṣīt dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavantaḥ smitaṃ prāviṣkurvanti tasmin samaye nīlapītalohitāvadātāḥ arciṣaḥ mukhān niścarya kāścid adhastād gacchanti; kāścid upariṣṭād gacchanti yā adhastād gacchanti tāḥ sañjīvaṃ kālasūtraṃ saṅghātaṃ rauravaṃ mahārauravaṃ tāpanaṃ pratāpanam avīcim arbudaṃ nirarbudam aṭaṭaṃ hahava huhuvam utpalaṃ padmaṃ mahāpadmaṃ narakaṃ gatvā ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtvā nipatanti; ye śītanarakās teṣu uṣṇībhūtvā nipatanti; tena teṣāṃ satvānāṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabhyante; teṣām evaṃ bhavati: kiṃ nu vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ āhosvid anyatropapannāḥ iti; teṣāṃ prasādasaṃjananārthaṃ bhagavān nirmitaṃ visarjayati; teṣāṃ nirmitaṃ dṛṣṭvā evaṃ bhavati; na haiva vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ; (SBV II 162) nāpy anyatropapannāḥ; api tu ayam apūrvadarśanaḥ satvaḥ; asya anubhāvena asmākaṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabdhāḥ iti; te nirmite cittam abhiprasādya, tan narakavedanīyaṃ karma kṣapayitvā devamanuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇanti yatra satyānāṃ bhājanabhūtā bhavanti yā upariṣṭād gacchanti tāś cāturmahārājikān trayastriṃśān yāmān tuṣitān nirmāṇaratīn paranirmitavaśavartinaḥ brahmakāyikān brahmapurohitān mahābrahmaṇaḥ parīttābhān apramāṇābhān ābhāsvarān parīttaśubhān apramāṇaśubhān śubhakṛtsnān anabhrakān puṇyaprasavān bṛhatphalān abṛhān atapān sudṛśān sudarśanān akaniṣṭhān devān gatvā anityaṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmā ity udghoṣayanti; gāthādvayaṃ ca bhāṣante ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane / dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ // yo hy asmin dharmavinaye apramattaś cariṣyati / prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // iti atha tā arciṣas trisahasramahāsahasraṃ lokadhātum anvāhiṇḍya bhagavantam eva pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanugacchanti; tad yadi bhagavān atītaṃ karma vyākartukāmo bhavati, bhagavataḥ pṛṣṭhato 'ntardhīyante; anāgataṃ vyākartukāmo bhavati, purastād antardhīyante; narakopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādatale antardhīyante; tiryagupapattiṃ vyākartukāmo bhavati pārṣṇyām antardhīyante; pretopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādāṅguṣṭhe antardhīyante; manuṣyopapattiṃ vyākartukāmo bhavati jānunor antardhīyante; balacakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati vāme karatale antardhīyante; cakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati dakṣiṇe karatale antardhīyante; devopapattiṃ vyākartukāmo bhavati nābhyām antardhīyante; śrāvakabodhiṃ vyākartukāmo bhavati āsye 'ntardhīyante; pratyekabodhiṃ vyākartukāmo bhavati ūrṇāyām antardhīyante; anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ vyākartukāmo bhavati uṣṇīṣe antardhīyante atha tā arciṣo bhagavantaṃ (A 483a) triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavata ūrṇāyām antarhitāḥ; athāyuṣmān ānandaḥ kṛtakarapuṭo bhagavantaṃ papraccha nānāvidho raṅgasahasracitro vaktrāntarān niṣkasitaḥ kalāpaḥ / (SBV II 163) avabhāsitā yena diśaḥ samantāt divākareṇodayatā yathaiva // gāthāś ca bhāṣate vigatodbhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ / nākāraṇaṃ śaṅkhamṛṇālagauram smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ // tatkālaṃ svayam adhigamya dhīra buddhyā śrotṛṇāṃ śramaṇa jinendra kāṅkṣitānām / dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ / nākāsmāl lavaṇajalādrirājadhairyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ / yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrāḥ taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti te janaughāḥ // iti dṛṣṭas tvayā ānanda sa naṭo yena mamāntike cittaṃ prasādya muravaḥ parāhataḥ dṛṣṭo bhadanta; sa eṣa ānanda naṭaḥ anena kuśalamūlena cittotpādena ca dundubhīśvaro nāma pratyekabuddho bhaviṣyati; ayam asya deyadharmo yo mamāntike cittaprasādaḥ ______________________________________________________________ Devadatta has himself gilt by gold devadatta ajātaśatroḥ kathayati: mayā tvaṃ rājye pratiṣṭhāpitaḥ; mām api tvaṃ buddhatve pratiṣṭhāpaya iti; sa kathayati: bhagavataḥ suvarṇavarṇaḥ kāyaḥ; ādau tāvat tava suvarṇavarṇataiva nāsti iti; sa kathayati: ahaṃ suvarṇavarṇam abhinirvartayāmi iti; tena suvarṇakāra āhūyoktaḥ: mama kāye suvarṇaṃ cāraya iti; sa kathayati: ārya yadi śaknoṣi vedanāṃ soḍhum iti; sa kathayati: cāraya; śakṣyāmi iti; tena cuñcutailena gātraṃ mrakṣayitvā kāye suvarṇapatraṃ cāritaṃ; sa duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayati; bhikṣubhiḥ kokālikaḥ pṛṣṭaḥ: kutra devadatta (SBV II 164) sa kathayati: amuṣmin pradeśe suvarṇavarṇatām abhinirvartayati iti; bhikṣavas taṃ pradeśaṃ gatāḥ; tair asau śruto duḥkhavedanārto vikrośan; te bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadatta suvarṇavarṇatāyā arte duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate iti, bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany eṣa suvarṇakholāyā arthe anayena vyasanam āpannaḥ; tac chrūyatāṃ ______________________________________________________________ The story of a crow and a golden cap (suvarṇakholā) (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamā strī proṣitabhatṛkā; tasyāḥ purastāt kāko madhuramadhuraṃ rauti; sā kathayati: utkrāmotkrāma vāyasa; yadi me bhartā svastinā kṣemeṇa āgacchati, tava sauvarṇāṃ kholāṃ dadāmi iti; yāvad asau tasyā bhartā svastinā āgataḥ; sa kākas tasyāḥ purastāt suvarṇakholānimittaṃ madhuramadhuraṃ virauti; tatas tayā tasya sauvarṇā kholā dattā; sa tayā pinaddhayā itaś cāmutaś ca paribhramati; tasya suvarṇakholānimittam alikena pakṣinā śiraś chinnaṃ; devatā gāthāṃ bhāṣate bhavaty artho 'py anarthāya yo 'narthapadasaṃhitaḥ / kelikākena paryeṣṭo yasya sauvarṇakaṃ śiraḥ // bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau bhikṣavaḥ kākaḥ eṣa eva devadattaḥ tena (A 483b) kālena tena samayena; tadāpy eṣa suvarṇakholāhetor anayena vyasannam āpannaḥ; etarhy apy eṣa suvarṇavarṇatāyā ārthāya duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate iti ______________________________________________________________ Devadatta has in his feet the sign of the wheel imprinted with red hot iron punar api devadattaḥ ajātaśatroḥ kathayati: tvaṃ mayā rājye pratiṣṭhāpitaḥ; tvam api māṃ buddhatve pratiṣṭhāpaya iti; sa kathayati (SBV II 165) bhagavataḥ cakrāṅkapādatalacihnatā lakṣanam asti; tava tu cakrāṅkapādatalacihnatā nāsti iti; ahaṃ cakrāṅkapādatalacihnam abhinirvartayāmi iti; tena ayaskārā āhūya uktāḥ: śakṣyatha mama pādatale cakrāṅkaṃ kartum iti; te kathayanti: ārya yadi śaknoṣi vedanāṃ soḍhum iti; sa kathayati kuruta śakṣyāmi iti; te saṃlakṣayanti: balavān eṣaḥ; yady evam evāṅkyāmaḥ, sthānam etad vidyate yat pārṣṇiprahāreṇa asmān jīvitād vyaparopayiṣyati; iti taiḥ kanthāṃ chidrayitvā uktaḥ: ārya anena kanthāchidreṇa pādau praveśaya iti; tena kanthāchidreṇa pādau praveśitau; ayaskārair agnivarṇaṃ cakraṃ kṛtvā pādāv aṅkitau; sa duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate; bhikṣubhiḥ kokālikaḥ pṛṣṭaḥ: kutra devadatta sa kathayati: amuṣmin pradeśe cakrāṅkapādacihnatām abhinirvartayati iti; bhikṣavas taṃ pradeśaṃ gatāḥ; tair asau śruto duḥkhavedanārto vikrośan; te bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta devadatta cakrāṅkapādatalacihnatāyā arthe duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate iti, bhagavān āha: na bhikṣava etarhi; yathā atīte 'py adhvany eṣa pādanimittam anayena vyasanam āpannaḥ; tac chrūyatāṃ ______________________________________________________________ The jackal measuring the step of an elephant with its own (concerning a previous birth of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo haimavato hastī pānīyaṃ pātum avatīrṇaḥ; tasya pṛṣṭhataḥ sṛgālo 'vatīrṇaḥ; sa hastipadaṃ dṛṣṭvā ātmīyena padena māpayitum ārabdhaḥ; sa saṃlakṣayati: mamaitāni padāni iti; sa utplutyotplutya padāni sthāpayan kalamacchinnena kāṣṭhena śūlāyāṃ protaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate na padaṃ tava muḍha tulyakaṃ gajapādapadena sarvathā / tyaja buddhim imāṃ nirarthikāṃ parikhedam āpsyase vṛthā // iti (SBV II 166) kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau sṛgālaḥ eṣa eva devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa pādanimittam anayena vyasannam āpannaḥ; etarhy apy eṣa cakrāṅkapādatalacihnatāyā arthe duḥkhāṃ tīvraṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate iti ______________________________________________________________ Devadatta calls a skilled master-mechanic and makes him construct a catapult in front of the Buddha's residence buddho bhagavān rājagṛhe viharati gṛdhrakūṭe parvate kumbhīrayakṣasya bhavane; bhūyo devadattaḥ ajātaśatroḥ kathayati: mayā tvaṃ rājye pratiṣṭhāpitaḥ; tvayāhaṃ na śakto buddhatve pratiṣṭhāpayitum? idānīm ahaṃ śramaṇaṃ gautamaṃ jīvitād vyaparopayāmi; na tvayā samanveṣṭavyaṃ kena praghātitaḥ kutra praghātitaḥ iti; sa kathayati: evam astu iti; yāvad dakṣiṇāpathād yantrakalācāryaḥ abhyāgataḥ; sa devadattena (A 484a) āhūyoktaḥ: bhoḥ ācārya śakṣyasi tvam īdṛśaṃ yantraṃ kartuṃ yaḥ paṃcabhiḥ puruṣaśataiḥ āmreḍyate? iti; sa kathayati: ārya śakṣyāmi iti; tena tasya śatasahasro muktāhāro dattaḥ; manuṣyasahasraṃ ca dattam; uktaś ca; yatra sthāne bhagavāṃs tiṣṭhati, tanmukhaṃ gṛdhrakūṭasyopari yantraṃ sajjīkuru iti; tatra paṃca manuṣyaśatāni sthāpitāni, ye tad yantram āmreḍayanti; aparasmin sthāne ardhatṛtīyāni śatāni sthāpitāni, uktāni ca; yadi śramaṇo gautamo yantreṇa na praghātyate, yuṣmābhiḥ praghātayitavyaḥ iti; aparasminn api sthāne tadarthena ardhatṛtīyāni manuṣyaśatāni; sarve ca samādiṣṭāḥ: yeṣāṃ yuṣmākaṃ śramaṇo gautamo bhāgaprāpto bhavati, taiḥ praghātayitavyaḥ iti; ātmanā cāparasmin pradeśe sthitaḥ; eṣāṃ paribhraṣṭo mayā praghātayitavyaḥ iti; yāvat tāni paṃca puruṣaśatāni yantram āmreḍayitum ārabdhāni; saṃjalpaṃ kurvanti: kasyārthe yantram āmreḍyate iti ______________________________________________________________ The workmen refuse to kill the Buddha, go away, sit down at his feet, and are convertef by him yāvat paśyanti adhastād buddhaṃ bhagavantaṃ; te kathayanti: bhavanto varaṃ (SBV II 167) svajīvitaparityāgaḥ, na tu devamanuṣyapūjitasya buddhasya bhagavataḥ prāṇaghātaḥ; parityajata yantram iti; te yantraṃ parityajya gṛdhrakūṭe itaś cāmutaś ca paribhramanti, katareṇa sthānena yantram avatārayāmaḥ, yatra devadatto na paśyed iti; teṣāṃ cetasā cittam ājñāya bhagavatā sopānaṃ nirmitaṃ; teṣāṃ sopānaṃ dṛṣṭvā etad abhavat: bhavantaḥ kuto 'tra sopānaḥ? bhagavata eṣo 'nubhāvaḥ iti; bhūyasyā mātrayā cittam abhiprasādya sopānena avatīrya, yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ; bhagavān api tadvinayanāpekṣayaiva gṛdhrakūṭe parvate caṅkramyamāṇo 'vasthitaḥ; tatas te bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā purastān niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya: bhagavatā teṣām āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñatvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā tair viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; te dṛṣṭasatyās trir udānam udānayanti: idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā; na rājñā neṣṭena svakanabandhuvargeṇa na pūrvapretair, na śramaṇabrāhmaṇaiḥ, yat bhagavatā asmākaṃ kṛtaṃ; uddhṛto narakatiryakpretebhyaḥ pādaḥ; pratiṣṭhāpito devamanuṣyeṣu; paryantīkṛtaḥ saṃsāraḥ; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṅghitā asthiparvatāḥ; pihitāny apāyadvārāṇi; vivṛtāni svargadvārāṇi; anādikālopacitaṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; abhikrāntā vayaṃ bhadanta, abhikrāntāḥ; ete vayaṃ bhagavantaṃ śraṇaṃ gacchāmaḥ, dharmaṃ ca bhikṣusaṃghaṃ ca; upāsakāṃ ca asmān bhagavān dhārayatu adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetān, śaraṇāgatān, abhiprasannān; ity uktvā bhagavato 'ntikāt paṃca śikṣāpadāni grahitum ārabdhāḥ ______________________________________________________________ Devadatta perceives that the workmen and the mechanic too ran away, and manages himself to hurl a stone from the catapult at the Buddha yantrakalācāryo 'pi (A 484b) buddhaṃ bhagavantam ayaṃ praghātayatīti viditvā, teṣām anupadam eva sopānād avatīrya, śatasahasraṃ muktāhāraṃ gṛhītvā niṣpalāyitaḥ; devadatto 'pi śilāpatanatatparo muhurmuhur nirīkṣate; na patatīti kṛtvā svayam eva tāny anyāni paṃca manuṣyaśatāny ādāya gṛdhrakūṭaṃ parvatam (SBV II 168) abhiroḍhum ārabdhaḥ; paśyati tāni bhagavato 'ntikād dharmaṃ śṛṇvanti; dṛṣṭvā ca bhūyasyā mātrayā saṃjātāmarṣo 'nyatomukho gṛdhrakūṭaṃ parvatam abhirūḍhaḥ; yāvat paśyati yantrakalācāryo 'pi niṣpalāyitaḥ; svayam eva paṃcaśataparivāro yantram āmreḍayitum ārabdhaḥ; bhagavān saṃlakṣayati: mayaiva etāni karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; mayaiva etāni karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? iti viditvā tāni paṃca manuṣyaśatāni idam avocat: bhavanto devadattas tīvraparyavasthānāvasthito gṛdhrakūṭaṃ parvatam abhirūḍhāḥ; gacchata; mamaitāni karmāṇi kṛtāni iti; tatas tāni paṃca manuṣyaśatāni niṣpalāyitāni; devatānām adhastāj jñānadarśanaṃ pravartate ______________________________________________________________ The yakṣa Kumbhīra sacrifices his life in trying to arrest the stone, but a fragment strikes the Buddha on the foot atha vajrapāṇer yakṣasyaitad abhavat: devadatto bhagavato vadhāya parākramati iti viditvā yena kumbhīrayakṣas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya kumbhīraṃ yakṣam idam avocat: devadatto gṛdhrakūṭād yantreṇa bhagavataḥ śilāṃ kṣeptum ārabdhaḥ; tava ca bhavane bhagavān viharati; tad ahaṃ yatnam āsthāya antarīkṣe etāṃ śilāṃ vajreṇa cūrṇayāmi; tvayāpi sāhāyye vartitavyaṃ; kadācic cūrṇitāyāḥ khaṇḍaḥ bhagavata upariṣṭān nipated ti; sa kathayati: evaṃ bhavatu iti; bhagavān abhyavakāśe sthitvā parvatavivare praviṣṭaḥ; devadattena paṃcaśataparivāreṇa yantram āmreḍya bhagavataḥ śilā kṣiptā; vajrapāṇinā yakṣeṇa cūrṇitā; ardhaṃ bhagavataḥ sthāne patitukāmaṃ kumbhīrayakṣeṇa gṛhṇatā na sugṛhītaṃ kṛtaṃ; sa tena praghātitaḥ; bhagavatā utplutya pāṣāṇaśarkarayā pādaḥ kṣataḥ kṛtaḥ; bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate naivāntarīkṣe na samudramadhye na parvatānāṃ vivaraṃ praviśya / na vidyate 'sau pṛthivīpradeśo yatra sthitau na prasaheta karma // iti kumbhīro 'pi yakṣaḥ kuśalacittaḥ kālagataḥ; kālaṃ kṛtvā praṇīteṣu trayastriṃśeṣu deveṣu upapannaḥ; dharmatā khalu devaputrasya vā devakanyāyā vā aciropapannasya trīṇi cittāny utpadyante: kutaś cyutaḥ kutropapannaḥ kena karmaṇā iti sa paśyati: yakṣebhyaś cyutaḥ, praṇīteṣu trayastriṃśeṣu deveṣūpapannaḥ bhagavato (SBV II 169) 'ntike cittam abhiprasādya iti; atha yakṣapūrviṇo devaputrasya etad abhavan na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ paryuṣitaparivāso bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrameyaṃ (A 485a) yan nv aham aparyuṣitaparivāsa eva bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrameyam iti atha sa yakṣapūrvī devaputraś calavimalakuṇḍaladharo hārārdhahāravibhūṣitagātras tām eva rātriṃ divyānām utpalapadmakumudapuṇḍarīkamāndārakāṇāṃ puṣpāṇām utsaṃgaṃ pūrayitvā sarvaṃ gṛdhrakūṭaṃ parvatam udāreṇāvabhāsenāvabhāsya bhagavataṃ puṣpair avakīrya bhagavataḥ purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya; tato bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā yakṣapūrviṇā devaputreṇa viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ; sa dṛṣṭasatyas trir udānam udānayati: idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā kṛtaṃ; neṣṭena svajanabandhuvargeṇa; na rājñā na devatābhir na pūrvapretair na śramaṇabrāhmaṇaiḥ yad bhagavatā asmākaṃ kṛtam; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṃghitā asthiparvatāḥ pihitāny apāyadvārāṇi vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi; pratiṣṭhāpitāḥ smo devamanuṣyeṣu āha ca tavānubhāvāt pihitas sughoro hy apāyamārgo bahudoṣayuktaḥ / apāvṛtā svargagatiḥ supuṇyā nirvāṇamārgaś ca mayopalabdhaḥ // tvadāśrayāc cāptam apetadoṣaṃ mayādya śuddhaṃ suviśuddhacakṣuḥ / prāptaṃ ca śāntaṃ padam āryakāntaṃ tīrṇaś ca duḥkhārṇavapāram asmi // jagati daityanarāmarapūjitaṃ vigatajanmajarāmaraṇāmayaṃ / bhavasahasrasudurlabhadarśanaṃ saphalam adya mune tava darśanam* // avalambya tataḥ pralambahāraḥ caraṇau dvāv abhivandya jātaharṣaḥ / parigamya ca dakṣiṇaṃ jitāriṃ suralokābhimukho divaṃ jagāma // (SBV II 170) atha yakṣapūrvī devaputro vaṇig iva labdhalābhaḥ saṃpannasasya iva kārṣakaḥ śūra iva vijitasaṃgrāmaḥ sarvarogaparimukta ivāturo yayā vibhūtyā bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ tayaiva vibhūtyā svabhavanaṃ gataḥ bhikṣavaḥ pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktā viharanti; tair dṛṣṭo bhagavato 'ntike udāro 'vabhāsaḥ; yaṃ dṛṣṭvā sandigdhāḥ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhagavan imāṃ rātriṃ bhagavantaṃ darśanāya brahmā sabhāṃpatiḥ śakro devendraḥ catvāro lokapālā upasaṃkrāntāḥ bhagavān āha: na bhikṣavo brahmā sabhāṃpatiḥ na śakro devānām indraḥ nāpi catvāro lokapālā mām darśanāyopasaṃkrāntāḥ; api tu devadattena madvadhāyodyuktena yā gṛddhrakūṭaparvatād yantreṇa śilā kṣiptā sā antarīkṣe eva vajrapāṇinā vajreṇa cūrṇitā; tasyā ardhaṃ mamopari patamānaṃ kumbhīrayakṣeṇa durgṛhītaṃ kṛtaṃ; sa tena praghātito mamāntike cittam abhiprasādya kālagataḥ; praṇīteṣu deveṣu trayastriṃśeṣu (A 485b) upapannaḥ; sa imāṃ rātriṃ matsakāśam upasaṃkrāntaḥ; tasya mayā dharmo deśitaḥ; sa dṛṣṭisatyaḥ svabhavanaṃ gataḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ; ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ; vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogāḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta kumbhīreṇa yakṣeṇa bhagavataḥ arthāya ātmā parityaktaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathā atīte 'py adhvani anena mamārthāya ātmā parityaktaḥ; tac chrūyatāṃ ______________________________________________________________ The story of a hunter (concerning a previous birth of yakṣa Kumbhīra) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ nagaryāṃ nātidūre anyatarasminn āśramapade mūlapuṣpaphalasalilasaṃpanne nānāvihaganikūjite ṛṣiḥ prativasati; kaṣṭatapāḥ phalamūlāmbubhakṣaḥ ajinavalkalavāsāḥ; tasya cāśramapadasya sāmantakena mṛgalubdhako mṛgān praghātya praghātya jīvikāṃ kalpayati; sa tasya ṛṣeḥ kālena kālam upasaṃkrāmati; tasyāsau ṛṣiḥ śrāntasya mūlaphalair upasaṃhāraṃ karoti; apy evāyaṃ lubdhako matsarī (SBV II 171) samīpanivāsino mṛgān na praghātayed iti; tayoḥ parasparaṃ pitṛputreti saṃjñā samutpannā;lubdhako ṛṣiṃ pitṛvādena samudācarati; ṛṣir api lubdhakaṃ putravādena; yāvad apareṇa samayena rājā brahmadattaḥ kālyam evotthāya mṛgavadhāya nirgataḥ; tena mṛgaḥ śaraparamparayā tāḍitaḥ utpatitaḥ taya ṛṣer āśramapadaṃ praviṣṭaḥ; tatrāpi rājñā nārācena marmaṇi tāḍitaḥ kālagataḥ; sa ṛṣiḥ krodhaparyavasthitaḥ kathayati: kalirājas tvaṃ durācāro yena me śaraṇopagato mṛgaḥ praghātitaḥ iti; evam ukte sa rājā dveṣaparyavasthānaniviṣṭabuddhir amātyānāṃ kathayati: bhavanto yo rājānaṃ kṣatriyaṃ mūrdhābhiṣiktaṃ paribhāṣate tasya ko daṇḍaḥ iti; amātyāḥ kathayanti: vadho daṇḍaḥ iti; rājā kathayati: yady evaṃ parityakto me ayam ṛṣiḥ; amātyāḥ ṛṣiṃ praghātayitum ārabdhāḥ; daivāt sa lubdhakas tasya ṛṣeḥ sakāśam āgataḥ; āgata eva sa saṃlakṣayati; mama jīvataḥ katham ṛṣiḥ praghātyate iti; sa yoddhum ārabdhaḥ; ṛṣir niṣpalāyitaḥ; sa mahatā balakāyena praghātitaḥ bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau ṛṣir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau lubdhakaḥ eṣa eva sa kumbhīrayakṣaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy anena mamārthāya ātmā parityaktaḥ; etarhy apy anena mamārthāya ātmā parityaktaḥ iti ______________________________________________________________ Jīvaka prescribes a very rare substance called gośīrṣacandana in order to stop the hemorrhage at the foot of the Buddha bhagavataḥ pāṣāṇaśarkarayā (A 486a) pādaḥ kṣataḥ; rudhiraṃ pragharaty eva nāvatiṣṭhate; jīvako vaidyarājo bhagavato rujāvalokakaḥ trikālam upasaṃkrāmati; rājagṛhanivāsī śrāddho janakāyaḥ nānādeśabhyāgatāś ca samyagdarśanasaṃpannāḥ dhaninaḥ śreṣṭhinaḥ sārthavāhāḥ; tatra kecit kathayati: jīvaka idam atra bhaiṣajyaṃ śobhanam iti; anye kathayanti: idaṃ śobhanam iti; jīvako vaidyarājaḥ kathayati: asty atra sadyaḥpraśamanaṃ bhaiṣajyaṃ; kiṃ tu tad durlabhaṃ; āyuṣmān ānanda kathayati: jīvaka kiṃ tat; sa kathayati: gośīrṣacandanaṃ; tena khalu samayena goṣīrṣacandanasya prāptir eva samucchinnā; yāvad anyatamena vaṇijā gośīrṣacandanam ātyayikaṃ sthāpitam: ayaṃ rājā ajātaśatruś caṇḍo rabhasaḥ karkaśaḥ; yady asya daivād gośīrṣacandanena prayojanaṃ bhavati (SBV II 172) niyatam asyābhāvat śiraśchedam api karoti; yasmād ahaṃ kālānukālaṃ gośīrṣacandanavikrayaṃ kṛtavān iti; tena śrutaṃ yathā jīvakena vaidyarājena bhagavato rujāpraśamanaṃ gośīrṣacandanam upadiṣṭam iti; sa saṃlakṣayati: ayam ajātaśatrur devadattavigrāhito bhagavaty abhiniviṣṭabuddhiḥ; yady ahaṃ bhagavato gośīrṣacandanaṃ pradāsyāmi sthānam etad vidyate yad anarthaṃ kariṣyati iti; punaḥ saṃlakṣayati: bhagavān devamanuṣyapūjitaḥ; yadi tasyārthāy prāṇaviyogo bhavati, bhavaty eva; yannv ahaṃ bhagavato gośīrṣacandanaṃ prayaccheyam iti; sa gośīrṣacandanam ādāya bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ pādayor nipatya kathayati: bhagavann upalabdhaṃ mayā bhagavato gośīrṣacandanena prayojanam iti; idaṃ tat pratigṛhṇātu bhagavān anukampām upādāya iti; tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate: pratigṛhṇīṣva ānanda asya mahātmanaḥ sakāśād gośīrṣacandanam iti; āyuṣmatā ānandena pratigṛhītaṃ; tato 'sau vaṇik prītiprāmodyajātaḥ bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ atha bhagavān vismitam akārṣīt; dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavantaḥ smitaṃ prāviṣkurvanti tasmin samaye nīlapītalohitāvadātāḥ arciṣaḥ mukhān niścarya kāścid adhastād gacchanti; kāścid upariṣṭād gacchanti yā adhastād gacchanti tāḥ sañjīvaṃ kālasūtraṃ saṅghātaṃ rauravaṃ mahārauravaṃ tāpanaṃ pratāpanam avīcim arbudaṃ nirarbudam aṭaṭaṃ hahavaṃ huhuvam utpalaṃ padmaṃ mahāpadmaṃ narakaṃ gatvā ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtvā nipatanti; ye śītanarakās teṣu uṣṇībhūtvā nipatanti; tena teṣāṃ satvānāṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabhyante; teṣām evaṃ bhavati: kiṃ nu vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ āhosvid anyatropapannāḥ iti; teṣāṃ prasādasaṃjananārthaṃ bhagavān nirmitaṃ visarjayati; teṣāṃ nirmitaṃ dṛṣṭvā evaṃ bhavati; na haiva vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ; nāpy anyatropapannāḥ; api tu ayam apūrvadarśanaḥ satvaḥ; asya anubhāvena asmākaṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabdhāḥ iti; te nirmite cittam abhiprasādya, tan narakavedanīyaṃ karma kṣapayitvā devamanuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇanti yatra satyānāṃ bhājanabhūtā bhavanti yā upariṣṭād gacchanti tāś cāturmahārājikān trayastriṃśān yāmān tuṣitān nirmāṇaratīn paranirmitavaśavartinaḥ brahmakāyikān brahmapurohitān mahābrahmaṇaḥ parīttābhān apramāṇābhān ābhāsvarān parīttaśubhān apramāṇaśubhān śubhakṛtsnān anabhrakān puṇyaprasavān bṛhatphalān abṛhān atapān sudṛśān sudarśanān akaniṣṭhān devān gatvā anityaṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmā ity udghoṣayanti; gāthādvayaṃ ca bhāṣante ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane / dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ // yo hy asmin dharmavinaye apramattaś cariṣyati / prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // iti atha tā arciṣas trisahasramahāsahasraṃ lokadhātum anvāhiṇḍya bhagavantam eva pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanugacchanti; tad yadi bhagavān atītaṃ karma vyākartukāmo bhavati, bhagavataḥ pṛṣṭhato 'ntardhīyante; anāgataṃ vyākartukāmo bhavati, purastād antardhīyante; narakopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādatale antardhīyante; tiryagupapattiṃ vyākartukāmo bhavati pārṣṇyām antardhīyante; pretopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādāṅguṣṭhe antardhīyante; manuṣyopapattiṃ vyākartukāmo bhavati jānunor antardhīyante; balacakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati vāme karatale antardhīyante; cakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati dakṣiṇe karatale antardhīyante; devopapattiṃ vyākartukāmo bhavati nābhyām antardhīyante; śrāvakabodhiṃ vyākartukāmo bhavati āsye 'ntardhīyante; pratyekabodhiṃ vyākartukāmo bhavati ūrṇāyām antardhīyante; anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ vyākartukāmo bhavati uṣṇīṣe antardhīyante atha tā arciṣo bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavata ūrṇāyām antarhitāḥ; athāyuṣmān ānandaḥ kṛtakarapuṭo bhagavantaṃ papraccha nānāvidho raṅgasahasracitro vaktrāntarān niṣkasitaḥ kalāpaḥ / avabhāsitā yena diśaḥ samantāt divākareṇodayatā yathaiva // gāthāś ca bhāṣate vigatodbhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ / nākāraṇaṃ śaṅkhamṛṇālagauram smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ // tatkālaṃ svayam adhigamya dhīra buddhyā śrotṛṇāṃ śramaṇa jinendra kāṅkṣitānām / dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ / nākāsmāl lavaṇajalādrirājadhairyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ / yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrāḥ taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti te janaughāḥ // iti bhagavān āha: evametad ānanda evam etat; nāhetapratyayam ānanda tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ smitaṃ prāviṣkurvanti; dṛṣṭas tvayā ananda sa vaṇik, yena tathāgatasya cittam abhiprasādya gośīrṣacandanaṃ (A 487a) dattaṃ dṛṣṭo bhadanta; sa eṣa ānanda vaṇik tena kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca candano nāma pratyekabuddho bhaviṣyati; ayam asya deyadharmo yo mamāntike cittaprasādaḥ ______________________________________________________________ The hemorrhage does not stop, and Jīvaka prescribes the milk of a young woman tathāpi tad rudhiraṃ pragharaty eva; nāvatiṣṭhate; jīvakaḥ kathayati: idānīṃ kanyākṣīreṇa pariṣeko dīyatām iti; bhikṣavo na jānate kīdṛśaṃ kanyākṣīram iti; āyuṣmān ānandaḥ kathayati: jīvaka kīdṛśaṃ kanyākṣīram iti; sa kathayati: yā tu prathamaprasavā (SBV II 173) nārī sātra kanyā abhipretā; tasyā yat kṣīraṃ tat kanyākṣīram ity ucyate iti; āyuṣmatā ānandena kanyākṣīranimittaṃ catasro 'pi parṣadaḥ prayuktāḥ; bhikṣavaḥ kanyākṣīraṃ paryeṣitum ārabdhāḥ; bhikṣuṇyaḥ upāsakā upāsihyaś ca bhūyasā sarva eva rājagṛhanivāsī janakāyaḥ sthāpayitvā devadattaṃ devadattapakṣyāṃś ca; te catasṛṇāṃ parṣadāṃ janakāyasya ca paryeṣamāṇasya yais tair upāyaiḥ vighnaṃ kurvanti; yāvad rājagṛhe anyatamā prathamaprasavā kanyā svalpakṣīrā svakam api puraṃ kṣīreṇa na santarpayati; kutaḥ punar anyasya dāsyati? tayā śrutaṃ yathā bhagavataḥ kanyākṣīreṇa prayojanam iti; sā saṃlakṣayati: yadi dāsyāmi dārako me svalpaprāṇaḥ kṣīravirahāt prāṇair viyokṣyate; na kevalam ayaṃ ādīnavaḥ; ayam aparaḥ, devadattaḥ bhagavato dīrgharātraṃ pratyarthikaḥ pratyamitraḥ; tadvigrāhitaś ca rājā ajātaśatruḥ devadattapakṣyāś ca kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ; ete māṃ jīvitād vyaparopayiṣyanti iti; punaḥ saṃlakṣayati: kāmaṃ svaprāṇaviyogaḥ putraviyogaś ca; na tu devamanuṣyapūjitasya buddhasya bhagavataḥ vyādhiduḥkhavedanānubhavanaṃ yena sarva eva rājagṛhanivāsī janakāyaḥ samākulaḥ; yannv ahaṃ kṣīram ādāya gaccheyam iti; sā bhagavato 'ntike cittam abhiprasādya nave bhājane kṣīraṃ dugdhvā yena bhagavāṃś tenopasaṃkrāntā; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantam idam avocat: upalabdhaṃ mayā bhadanta jīvakena bhagavataḥ kanyākṣīram upadiṣṭam iti; tad idaṃ kanyākṣīraṃ pragṛhyatāṃ mamānugrahāya iti; tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate: bhadrāśayā iyam ānanda dārikā; asyā sakāśād gṛhāṇa kṣīram iti; tena pratigṛhītaṃ kṣīraṃ; sā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntā atha bhagavān vismitam akārṣīt; dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavantaḥ smitaṃ prāviṣkurvanti tasmin samaye nīlapītalohitāvadātāḥ arciṣaḥ mukhān niścarya kāścid adhastād gacchanti; kāścid upariṣṭād gacchanti yā adhastād gacchanti tāḥ sañjīvaṃ kālasūtraṃ saṅghātaṃ rauravaṃ mahārauravaṃ tāpanaṃ pratāpanam avīcim arbudaṃ nirarbudam aṭaṭaṃ hahavaṃ huhuvam utpalaṃ padmaṃ mahāpadmaṃ narakaṃ gatvā ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtvā nipatanti; ye śītanarakās teṣu uṣṇībhūtvā nipatanti; tena teṣāṃ satvānāṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabhyante; teṣām evaṃ bhavati: kiṃ nu vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ āhosvid anyatropapannāḥ iti; teṣāṃ prasādasaṃjananārthaṃ bhagavān nirmitaṃ visarjayati; teṣāṃ nirmitaṃ dṛṣṭvā evaṃ bhavati; na haiva vayaṃ bhavantaḥ itaś cyutāḥ; nāpy anyatropapannāḥ; api tu ayam apūrvadarśanaḥ satvaḥ; asya anubhāvena asmākaṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabdhāḥ iti; te nirmite cittam abhiprasādya, tan narakavedanīyaṃ karma kṣapayitvā devamanuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇanti yatra satyānāṃ bhājanabhūtā bhavanti yā upariṣṭād gacchanti tāś cāturmahārājikān trayastriṃśān yāmān tuṣitān nirmāṇaratīn paranirmitavaśavartinaḥ brahmakāyikān brahmapurohitān mahābrahmaṇaḥ parīttābhān apramāṇābhān ābhāsvarān parīttaśubhān apramāṇaśubhān śubhakṛtsnān anabhrakān puṇyaprasavān bṛhatphalān abṛhān atapān sudṛśān sudarśanān akaniṣṭhān devān gatvā anityaṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmā ity udghoṣayanti; gāthādvayaṃ ca bhāṣante ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane / dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ // yo hy asmin dharmavinaye apramattaś cariṣyati / prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // iti atha tā arciṣas trisahasramahāsahasraṃ lokadhātum anvāhiṇḍya bhagavantam eva pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanugacchanti; tad yadi bhagavān atītaṃ karma vyākartukāmo bhavati, bhagavataḥ pṛṣṭhato 'ntardhīyante; anāgataṃ vyākartukāmo bhavati, purastād antardhīyante; narakopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādatale antardhīyante; tiryagupapattiṃ vyākartukāmo bhavati pārṣṇyām antardhīyante; pretopapattiṃ vyākartukāmo bhavati pādāṅguṣṭhe antardhīyante; manuṣyopapattiṃ vyākartukāmo bhavati jānunor antardhīyante; balacakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati vāme karatale antardhīyante; cakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati dakṣiṇe karatale antardhīyante; devopapattiṃ vyākartukāmo bhavati nābhyām antardhīyante; śrāvakabodhiṃ vyākartukāmo bhavati āsye 'ntardhīyante; pratyekabodhiṃ vyākartukāmo bhavati ūrṇāyām antardhīyante; anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ vyākartukāmo bhavati uṣṇīṣe antardhīyante atha tā arciṣo bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavata ūrṇāyām antarhitāḥ; athāyuṣmān ānandaḥ kṛtakarapuṭo bhagavantaṃ papraccha nānāvidho raṅgasahasracitto vaktrāntarān niṣkasitaḥ kalāpaḥ / avabhāsitā yena diśaḥ samantāt divākareṇodayatā yathaiva // gāthāś ca bhāṣate vigatodbhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ / nākāraṇaṃ śaṅkhamṛṇālagauram smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ // tatkālaṃ svayam adhigamya dhīra buddhyā śrotṛṇāṃ śramaṇa jinendra kāṅkṣitānām / dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ / nākāsmāl lavaṇajalādrirājadhairyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ / yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrāḥ taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti te janaughāḥ // iti bhagavān āha: dṛṣṭas tvayā ananda sā dārikā, yayā mamāntike cittam abhiprasādyakṣīraṃ dattaṃ dṛṣṭā bhadanta; eṣā sā ānanda dārikā anena kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca kṣīraprado nāma pratyekabuddho bhaviṣyati; ayam asyā deyadharmo yo mamāntike cittaprasādaḥ iti ______________________________________________________________ Daśabalakāśyapa stops the hemorrhage tathāpi tad rudhiraṃ pragharaty eva; nāvatiṣṭhate; nānādeśanivāsino bhikṣavaḥ abhyāgatāḥ bhagavata evaṃvidham ābādhaṃ (SBV II 174) śrutvā anye ca śrāddhā brāhmaṇagṛhapatayaḥ; tatra kecid agadān vyāharanti; kecin mantraiś cikitsāṃ kurvanti; āyuṣmān daśabalakāśyapaḥ satyopayācanaṃ kartum ārabdhaḥ samaṃ te bhagavaṃś cittaṃ putreṣv api ariṣv api / anena satyavākyena tiṣṭha kṣataja mā srava // iti satyopayācanasamantaram eva tad rudhiraṃ sthitaṃ; bhikṣavaḥ pramuditamanasaḥ saṃvṛttāḥ bhikṣuṇyaḥ upāsakāḥ upāsikyaḥ bhūyasā sarva eva rājagṛhanivāsī janakāyaḥ sthāpayitvā devadattājātaśatrū kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāṃś ca; bhagavān jānann eva yo yathā cikitsāṃ karoti, tasya tathānumodate, teṣāṃ kuśalamūlabījāvaropaṇārthaṃ bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā āyuṣmatā daśabalakāśyapena satyopayācanayā sravad rudhiraṃ vidhāritam iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathā atīte 'py adhvani aham anena viṣakṛtena paryākulīkṛto nirviṣīkṛtaḥ; tac chrūyatāṃ ______________________________________________________________ The story of Dharmakāma (concerning a previous birth of Daśabalakāśyapa) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasya karvaṭakasya nātidūre udyānaṃ mūlakandapuṣpaphalasalilasaṃpannaṃ nānāvihaganikūjitaṃ; tatra ṛṣiḥ prativasati phalamūlāmbubhakṣaḥ ajinavalkalavāsāḥ vidyāmantradhārī ca; tasmiṃś ca karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; tasya trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; sa unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ; sa caṃkramyamāṇaḥ (A 488b) sthito śayito vā kuśalaṃ cittam atikuśalaṃ ca karma karoti; tasya janakāyena dharmakāma iti saṃjñā kṛtā; sa kiṃkuśalagaveṣitayā karvaṭakān niṣkramya kālānukālaṃ tasya ṛṣeḥ sakāśam upasaṃkrāmati; upasthānaṃ cāsya karoti; tapasvina upasaṃkrāmatīti tāpasas (SBV II 175) tāpasa iti saṃvṛttā; tasyāpareṇa samayena viṣakṛtam utthitaṃ; so 'nekair agadamantraprayogaiś cikitsyate; na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati; sa mātāpitṛbhyāṃ tasya ṛṣeḥ sakāśam upanītaḥ; maharṣe upasthāyakas te viṣakṛtena prāṇair viyujyate; cikitsāṃ kuruṣva iti; sa satyopayācanaṃ kartum ārabdhaḥ samaṃ te dāraka cittaṃ mitreṣv api ripuṣv api / anena satyavākyena nirviṣo bhava dāraka // iti sa satyopayācanakālasamanantaram eva nirviṣīkṛtaḥ kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau dārakaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau ṛṣiḥ eṣa eva sa daśabalakāśyapaḥ; tadāpy aham anena satyopayācanena svasthīkṛtaḥ; etarhy apy aham anena satyopayācanena svasthīkṛtaḥ ______________________________________________________________ The disappointment of Devadatta devadatto duḥkhī durmanā vipratīsārī cintayati: vyarthaṃ mayā śramaṇasya gautamasya śilā kṣiptā; na ca śramaṇo gautamaḥ praghātitaḥ; mahājanapratisaṃvidito jātaḥ iti; sa vṛkṣamūlaṃ gatvā cintāparaḥ kṛtakena paryaṅkaṃ badhvā avasthitaḥ; bhikṣavaḥ sthānasthāneṣv avadhyāyanti kṣipanti vivācayanti: paśva bhadanta īdṛśaḥ krūrāśayo devadattaḥ, yena bhagavataḥ pravrajitasyāpi parākrāntam; upariṣṭāt śilā kṣiptā iti; kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ kathayanti: kiṃ bhavanto yadvā tadvā asamīkṣya kathayanti nanu paśyata devadattam asmin vṛkṣamūle; caturthaṃ dhyānaṃ samāpannaḥ mahātmāsau; katham evaṃ kariṣyati iti bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta amī kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattāḥ ātmanā alajjinaḥ alajjino devadattasya varṇaṃ bhāṣante iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathā atīte 'py adhvani ete alajjina alajjino varṇam abhāṣanta; tac chrūyatāṃ (SBV II 176) ______________________________________________________________ The story of a jackal and a crow (concerning a previous birth of Devadatta, etc.) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo rājagṛhīyakair manuṣyaiḥ rājñā ca kenacit kāraṇena kriyākāraṃ kṛtvā dve śmaśāne vyavasthāpite, ekasmin pradeśe puruṣāś chorayitavyāḥ ekasmin striyaḥ iti; yāvad apareṇa samayena paṇḍakaḥ kālagataḥ; sa na ekasmin śmaśāne avakāśaṃ labhate, na dvitīye; rājagṛhasyānyatamasmin pradeśe udyānaṃ mūlakandapuṣpaphalasalilasaṃpannaṃ nānāvihaganikūjitaṃ; tasmiṃś ca khustaśirā ṛṣiḥ prativasati; phalamūlāmbubhakṣaḥ ajinavalkalavāsāḥ; tasmiṃś ca pradeśe trikaṇṭakedārairaṇḍavṛkṣāś ca santi; tatra sa paṇḍako choritaḥ; kuṇapagandhena sṛgāla āgataḥ; (A 489a) sa taṃ paṇḍakaṃ bhakṣayitum ārabdhaḥ; kākaś ca eraṇḍavṛkṣāgratas tiṣṭhati; tasya buddhir utpannā: sṛgālasya varṇaṃ bhāṣe; kadācid bhakṣitaśeṣaṃ dadyād iti; sa tasya gāthayā varṇaṃ bhāṣitum ārabdhaḥ: siṃhasya te yathā grīvā ṛṣabhasya yathā kaṭiḥ / mṛgarāja namas tubhyaṃ bhuktaśeṣaṃ labhemahi // iti sṛgālo vyavalokya pratyabhāṣata ko 'yaṃ drumavarāgre 'smin dvijānāṃ pravaraḥ khalu / avabhāsya diśaḥ sarvāḥ bhrājate ratnapiṇḍavat // iti kākaḥ kathayati aham asmi mahābhāga darśanārthaṃ tvāgataḥ / mṛharāja nams tubhyaṃ bhuktaśeṣaṃ labhemahi // iti sṛgālaḥ kathayati mayūrakaṇṭhas tvam asi vāyasa priyadarśana / ākrandacāriṇāṃ śreṣṭha ehi bhuṅkṣva yathāsukhaṃ // iti so 'vatīrṇaḥ sṛgālena saha kuṇapaṃ bhakṣayan tena ṛṣiṇā dṛṣṭaḥ; sa gāthāṃ bhāṣate (SBV II 177) cirasya bata paśyāmi samāgamam alajjinoḥ / vṛkṣādhamasya cchāyāyāṃ bhuñjate kuṇapaṃ saha // iti kākena śrutaṃ; sa sāmarṣaṃ gāthāṃ bhāṣate yadi siṃho myūraś ca bhuñjate varajāṅgalam / kim atra khustaśirasaḥ paradattopajīvinaḥ // iti ṛṣir api jātāmarṣo gāthāṃ bhāṣate pakṣiṇām adhamaḥ kākaḥ jambukaś ca catuṣpadām / eraṇḍaś cāpi vṛkṣāṇāṃ mauṣyānāṃ ca paṇḍakaḥ / hīnās trikaṇṭakedārāḥ paśyālajjisamāgamam // iti tataḥ kāko bhūyasyā mātrayā saṃjātāmarṣo ṛṣer agniśaraṇaṃ praviśya vyavalokayitum ārabdho na paśyati kiṃcit; kamaṇḍaluṃ bhaṅktvā niṣpalāyitaḥ; yāvad asau ṛṣir agniśaraṇaṃ praviśya paśyati kamaṇḍaluṃ bhagnaṃ; sa saṃlakṣayati: tasyaitad duṣkākasya karma nānyasya; iti viditvā gāthāṃ bhāṣate na rocyās tādṛśāḥ kecid alajināḥ krūrāśayāḥ / dūṣitaṃ cāgniśaraṇaṃ bhagnaś cāpi kamaṇḍaluḥ // avarṇārho na varṇārhaḥ na vācyaṃ khalu sarvathā / kiṃcin matimatā nityaṃ tūṣṇīṃbhāvaḥ sukhāvahaḥ // iti kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau ṛṣir aham eva saḥ tena kālena tena samayena; sṛgālo devadattaḥ tena kālena tena samayena, kākaḥ kokālikaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy etāv alajjinau alajjinor varṇam abhāṣātām; etarhy apy etāv alajjinau alajjinor varṇaṃ bhāṣete bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kutra bhadanta bhagavato devadattasya ca tatprathamato vairūkṣyam utpannam iti; bhagavān āha ______________________________________________________________ The story of the two birds Dharma and Adharma (concerning a previous birth of the Buddha and of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo dvau jīvajīvakau ekena kāyena samudratīre prativasataḥ dharmaś cādharmaś ca; yāvad adharmo middham (SBV II 178) avakrāntaḥ; dharmo jāgarti; tena amṛtaphalam uhyamānaṃ dṛṣṭaṃ; tena tad gṛhītaṃ; sa saṃlakṣayati: kiṃ tāvad enam utthāpayiṣyāmi? āhosvid bhakṣayāmi? iti; bhūyaḥ saṃlakṣayati: bhakṣayāmi: ekasminn eva śarīre vipakṣyate iti; sa tena notthāpitaḥ; svayam eva (A 489b) bhakṣitaḥ; sa pratibuddhaḥ; tasmin pradeśe dharmasya aṃrtaphalodgāraḥ utthitaḥ; adharmeṇa ghrātaḥ; sa kathayati: kasya eṣa udgāraḥ iti; sa kathayati: amṛtaphalasya; kutra labdhaṃ?; sa kathayati: mayā tava suptasya amṛtaphalaṃ labdhaṃ; tan mayā bhakṣitaṃ; tvaṃ notthāpitaḥ: ekasminn eva śarīre vipakṣyate iti; sa kathayati: na śobhanaṃ kṛtam; aham api kālajño bhaviṣyāmi iti; yāvad apareṇa samayena dharmo middham avakrāntaḥ; adharmo jāgarti; tena viṣaphalam uhyamānaṃ dṛṣṭaṃ; tena tad bhakṣitaṃ; tāv ubhāv api mūrcchitau; adharmo viṣaphalena paryākulīkṛtaḥ kathayati: tatra tatropapadyeya, yatra yatra janmani tava vadhakaḥ syāṃ pratyarthikaḥ pratyamitraḥ iti; dharmaḥ kathayati: aham api yatra yatropapadyeya, tatra tatra janmani tava maitryupasaṃhāraṃ kuryām iti bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau dharmaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sāv adharmaḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; tatrāyaṃ mama tatprathamato virūkṣitaḥ; ahaṃ cāsya maitreṇa cittenāvasthitaḥ; bhūyo 'py ayaṃ yathā mama virūkṣitaḥ, ahaṃ cāsya maitracittaḥ; tac chrūyatām ______________________________________________________________ The story of Sūryanemi the poet (concerning a previous birth of the Buddha and of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ sarjaraso nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tena bhūmyantarasya rājñaḥ sakāśād dārikā labdhā; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ sā dārikā kālāntareṇa āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt sūryodaye prasūtā; dārako (SBV II 179) jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyte kiṃ bhavatu dārakasya nāma iti; amātyāḥ kathayanti: ayaṃ dārakaḥ sūryodaye jātaḥ; tasmād bhavatu dārakasya sūryanemīti nāma; tasya sūryanemīti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; sūryanemī dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo dattaḥ; dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyāṃ; so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam; sa yadā mahān saṃvṛttas tadā lipyām upanyastaḥ saṅkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāṃ; yāni rājñāṃ kṣatriyāṇāṃ mūrdhābhiṣiktānāṃ janapadaiśvaryasthāmavīryam anuprāptānāṃ mahāntaṃ pṛthivīmaṇḍalam abhinirjitya adhyāvasatāṃ pṛthag bhavanti śilpasthānakarmasthānāni tadyathā hastigrīvāyām aśvapṛṣṭhe rathe tsarau dhanuṣi apayāne niryāṇe aṃkuśagrahe pāśagrahe tomaragrahe chedye bhedye vedhye muṣṭibandhe pādabandhe śikhābandhe dūravedhe śabdavedhe marmavedhe akṣūṇavedhe dṛḍhaprahāritāyāṃ pañcasu sthāneṣu kṛtāvī saṃvṛttaḥ; sa pitrā yauvarājye pratiṣṭhāpitaḥ (A 490a) sarjarasasya rājñaḥ agramahiṣī dharmā nāma; agrāmātyaś ca goniṣādo nāmnā; tasmiṃś ca rājā atyarthaṃ viśvastaḥ; yāvad apareṇa samayena rājā sarjarasaḥ dharmayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ dharmā āpannasatvā saṃvṛttā; sā naimittikair vyākṛtā: putraṃ janayiṣyati; sa rājānaṃ jīvitād vyaparopya svayam eva paṭṭe badhvā rājyaiśvaryādhipatyaṃ kārayiṣyati iti; yāvad rājā sarjarasaḥ glānaḥ saṃvṛttaḥ; sa upasthīyate mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyaiḥ; na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati; śarīrāvasthā paricchinnā; sa saṃlakṣayati: mamātyayāt sūryanemī rājā bhaviṣyati; niyatam asau dharmāṃ ghatayiṣyati; kim atra prāptakālaṃ; iti bhūyaḥ sa saṃlakṣyati: ayam amātyo goniṣādaḥ mayā praṇītair bhogaiḥ saṃvibhaktaḥ, pratipālitaś ca; asya dharmāṃ samarpayāmi iti; tena goniṣāda āhūyoktaḥ:mama dharmā agramahiṣī: tvaṃ cāgrāmātyaḥ; mama śarīrāvasthā paricchinnā; niyatam ahaṃ prāṇāir viyokṣye; tvayā matpriyatayā tathā anuṣṭheyaṃ yathā dharmā sūryaneminā jīvitān na vyaparopyate (SBV II 180) iti; sa kathayati: deva tad api na śakyaṃ te kartum; alpotsuko bhavatu devaḥ; tathā kariṣye yathā na praghātyate iti sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ / saṃyogā viprayogāntāḥ maraṇāntaṃ ca jīvitam // iti rājā sarjaraḥ kālagataḥ; sa chatradhvajapatākādiśobhayā mahatā satkāreṇa dhyāpitaḥ; sūryanemī mahārājaḥ mahārājābhiṣekeṇa abhiṣiktaḥ; tenāmātyānām ājñā dattā; dharmāṃ ghātayata iti; goniṣādaḥ kathayati: deva kim asamīkṣya praghātyate? na jñāyate kiṃ dārakaṃ janayiṣyati? uta dārikām iti; tad yadi dārakaṃ janayiṣyati sa eva jīvitād vyaparopyate iti; sūryanemī rājā kathayati: evaṃ bhavatu; tvayaiva saṃrakṣyā iti; tena gṛhe sthāpitā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; tasminn eva divase kaivartī prasūtā; tasyā dārikā jātā; sa jātamātra eva kaivartīṃ dhanena pralobhya parivartitaḥ; goniṣādena rājño niveditaṃ: deva dharmā prasūtā; dārikā jātā iti; rājā kathayati: śobhanaṃ; muktāḥ smaḥ iti; sa dārakaḥ kaivartyā āpāyitaḥ poṣitaḥ saṃvardhitaḥ mahān saṃvṛttaḥ; lipyakṣarāṇi pāṭhitaḥ; kāvyaṃ kartum ārabdhaḥ; tasya kaviḥ kaivartadārakaḥ kaviḥ kaivartadārakaḥ iti saṃjñā saṃvṛttā; goniṣādena dharmāyāḥ samākhyātaṃ: putras te kāvyakartā saṃvṛttaḥ iti; sā kathayati: paśyāmi tāvat kīdṛśaḥ iti; sa kathayati: alaṃ; kiṃ tena dṛṣṭena iti; sā kathayati: putrābhilāṣiṇī ākāṃkṣaty eva darśanaṃ nāvatiṣṭhate iti; tasyā goniṣādena avaśyanirbandhaṃ jñātvā upāyasaṃvidhānena matsyāṃ kṛtvā praveśitaḥ; sa praviśann eva naimittikair vyākṛtaḥ: (A 490b) eṣa kaviḥ kaivartadārako rājānaṃ jīvitād vyaparopya, svayam eva paṭṭāṃ badhvā rājyaṃ kārayiṣyati iti; rājñā śrutaṃ; tenāmātyānām ājñā dattā: gṛhṇīta yathā na paribhraśyate iti; tena karṇaparamparayā śrutaṃ; sa itaś cāmutaś ca niṣpalāyamāno vṛddhayuvatyā gṛhaṃ praviṣṭaḥ; sa tayā gopāyitaḥ; tato haridratailena gātrāṇi mrakṣayitvā maṃce āropya mṛta iti kṛtvā niṣkāsitaḥ; sa ca śmaśāne choritaḥ; utthāya niṣpalāyitaḥ; tasmin pradeśe anyatamaḥ puruṣaḥ puṣpaphalāni paryeṣate; tenāsau niṣpalāyamāno dṛṣṭaḥ; tasya pṛṣṭhataś cārakapuruṣāḥ pradhāvitāḥ; tair asau puruṣaḥ pṛṣṭaḥ: bho (SBV II 181) puruṣa na tvayā īdṛśaḥ pramāṇena varṇena ca anena pathā gacchan kaścin manuṣyo dṛṣṭaḥ? sa kathayati: dṛṣṭaḥ; anena pathā gacchata iti; te tasya pṛṣṭhato 'nubaddhāḥ; so 'nyatamasmin karvaṭake rajakasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ; tasya ca yathāvṛttam ārocitaṃ; cārakapuruṣaiḥ karvaṭako vicārayitum ārabdhaḥ; rajakena vastravaraṇḍena veṣṭayitvā gardabhe āropya karvaṭakān niṣkāsitaḥ; snānaśālāyāṃ nitvā muktaḥ; utthāya caturdiśaṃ vyavalokya niṣpalāyitaḥ; tatrāpy anyatareṇa puruṣeṇa dṛṣṭaḥ; tena cārakapuruṣāṇāṃ niveditaṃ; bhavanto yadarthaṃ yūyaṃ karvaṭakaṃ pratyavekṣatha, asau puruṣaḥ anena pathā gataḥ; gacchata śīghram iti; te saṃprasthitāḥ; so 'py aparasmin grāme carmakāragṛhaṃ praviṣṭaḥ; tasya tena yathāvṛttam ārocitaṃ; sa kathayati: pṛṣṭhato mukhe upānahau kuru iti; sa kathayati: na mayā kadācid evaṃrūpā upānahā kṛtapūrvā; sa gāthāṃ bhāṣate nānāmatayo hy anekarūpās tulitās te tulayā hi naikayāpi / vanavaṃ kuru carmakāra me tvaṃ yat pṛṣṭhaṃ tad iha mamāgrataḥ kuruṣva // iti tenāsau carmakāraḥ śikṣitaḥ; carmakāreṇa tādṛśyau upānahau kṛte; kuḍyaparikṣipto 'sau karvaṭakaḥ; sa tena upānahau prāvṛtya upacchidreṇa niṣpalāyitaḥ; cārakapuruṣāḥ upānahā anusṛtya karvaṭakam anvāhiṇḍante; so 'pi niṣpalāyamānaḥ udakaṃ praviṣṭaḥ, nāgair nāgabhavanaṃ praveśitaḥ; rājñā śravaparamparayā śrutaṃ yathā asau nāgair nāgabhavanaṃ praveśitaḥ iti; rājñā amātyānām ājñā dattā: bhavanto ye madviṣayanivāsinaḥ āhituṇḍikāḥ, te sarve matsakāśe āneyāḥ iti; taiḥ sarve viṣayanivāsinaḥ āhituṇḍikāḥ rājñaḥ upanītāḥ; rājñā teṣām ājñā dattā: bhavanto gacchata; amuṣmin nāgabhavane nāgam uddharata iti; evaṃ deveti sarve āhituṇḍikāḥ rājñaḥ pratiśrutya tannāgabhavanaṃ gatāḥ; anyatarasyāṃ cāṭavyāṃ piṅgalo nāma yakṣo māṃsarudhirabhakṣaḥ; tasya bhayāt śvāpadā api tam aṭavīṃ parityajanti; kim uta manuṣyāḥ sā piṅgalāṭavīti prakāśā (SBV II 182) saṃvṛttā; āhituṇḍikena sa nāgas tathā mantrabalādhānād upadruto yathā (A 491a) santrastaḥ piṅgalāṭavyāṃ chorito na śaktas tām atikrāmayituṃ; nāgāḥ saṃjalpaṃ kurvanti: na śobhanam asmābhiḥ kṛtaṃ yad asau piṅgalāṭavīṃ nātikrāmitaḥ; so 'pi piṅgalena yakṣeṇa praghātyate; vayaṃ ca tadartham abhidrutāḥ; katham atra pratipattavyam iti; sa nāgarājaḥ kathayati: etam artham āhituṇḍikānāṃ nivedayāmaḥ iti; tair āhituṇḍikānāṃ samākhyātaṃ: bhavanto yadarthaṃ vayam ākulīkriyāmahe, so 'smābhir arthataḥ praghātita eva, yat piṅgalāṭavyāṃ samutsṛṣṭaḥ iti; āhituṇḍikaiḥ rājña etat prakaraṇaṃ samākhyātaṃ; rājā kathayati: yady apy evaṃ tathāpi samanveṣyatām iti; sa piṅgalāṭavyām itaś cāmutaś ca paribhramitum ārabdhaḥ; piṅgalaś ca yakṣaḥ anyatamasmin pradeśe kukkuraiḥ parivṛtas tiṣṭhati; tenāsau kukkuraiś ca dūrata eva dṛṣṭaḥ; sa saṃlakṣayati: kiṃ mamānena mṛtapravṛttiḥ śrutā? yenāyam atra praviṣṭa iti; tena tasya kukkurā utsṛṣṭāḥ; sa niṣpalāyamāno vṛkṣam abhirūḍhaḥ; kukkurāḥ piṅgalaś ca vṛkṣasyādhastād vyavasthitāḥ; piṅgalaḥ kathayati: bhoḥ puruṣa na tvayā śrutaṃ piṅgalāṭavyāṃ piṅgalo nāma amanuṣyakaḥ prativasati; yas tatra praviśati sa taṃ praghātayati iti; prāptas te kālaḥ; avatara iti; sa kathayati: yāvaj jīvāmi tāvat tiṣṭhāmi iti; piṅgalayakṣaḥ avasaktikāṃ badhvā nirbandhenāvasthitaḥ; sa pracālayitum ārabdhaḥ; tena tasyopari vastraṃ kṣiptaṃ; kukkurāḥ saṃlakṣayanti: sa evāyaṃ manuṣyaḥ patitaḥ iti; te piṅgalaṃ yakṣaṃ bhakṣayitvā prakrāntāḥ; sa vṛkṣāt śanair avatīrya prakrāntaḥ tena tenānvāhiṇḍan; sa saṃlakṣayati: mama mātulaḥ ṛṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; tasya sakāśaṃ gacchāmi iti; tasya ca ṛṣer anyatamasmin parvate udyānaṃ mūlapuṣpaphalasalilasaṃpannaṃ vividhataruṣaṇḍamaṇḍitaṃ nānāvihaganikūjitaṃ; so 'nupūrveṇa śravaparamparayā tasya riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; jñātisambandham ākhyāyāvasthitaḥ; tatrāpi cārakapuruṣaiḥ samanviṣṭaḥ; te taṃ grahītum ārabdhāḥ; tena parvataprapātād ātmā muktaḥ; sa patann anyatamena puruṣeṇa śikhāyāṃ gṛhītāḥ; śikhā utpaṭitā; sa patitaḥ; te saṃlakṣayanti: mṛto 'yaṃ; gacchāmaḥ iti te śikhām ādāya rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ kathayanti: (SBV II 183) deva praghātito 'sau kaviḥ; iyam asya śikhā iti; rājā parituṣṭaḥ; tena te bhogaiḥ saṃvibhaktāḥ; atha yā devatā ṛṣer udyānanivāsinī, tayā tasya riṣeḥ samākhyātaṃ: bhāgineyas te kṛcchrasaṅkaṭasaṃbādhaprāptaḥ; na samanvāharas? iti; sa kathayati: yadi mayā na samanvāhṛto 'bhaviyat prāṇair viyuktaḥ abhaviṣyad iti; sa ṛṣir vidyāmantradhārī; īdṛśīṃ vidyāṃ jānīte yayā puruṣaḥ strī bhavati strī puruṣo bhavati; sa tena tāṃ vidyāṃ grāhitaḥ; uktaś ca: gacchedānīm; akutobhayo vihara iti; so 'nyaṃ pratirūpaṃ strīveṣaṃ (A 491b) vidyayā abhinirmāya vārāṇasīṃ gatvā rājakīye udyāne sthitaḥ; udyānapālair dṛṣṭaḥ; paraṃ vismayam upagatāḥ; tair laghu laghv eva gatvā sūryanemino rājñaḥ samākhyātaṃ: deva evaṃrūpayauvanasaṃpannā strī udyāne tiṣṭhati iti; tenājñā dattā ānīyatām iti; sā mahatā śrīsamudāyena rājakulaṃ praveśitā; rājā sūryanemis tayā sārdham atīva saṃraktaḥ; tatas tayā avasaraṃ jñātvā rahasi sthito jīvitād vyaparopitaḥ; punaś ca vidyāṃ parivartya puruṣaḥ saṃvṛttaḥ; tataḥ svayam eva paṭṭaṃ badhvā goniṣādasyāmātyasya nivedya rājye pratiṣṭhitaḥ; devatā gāthāṃ bhāṣate nāsau hato yaya śiro na chinnaṃ bhūyas sa utthāya karoti karma / sa vai hato śabdahatena tena kavinā yathā sarjarasya putraḥ // iti kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau sūryanemī rājā sarjarasya rājñaḥ putraḥ eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau kaviḥ kaivartadārakaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa mama vairaprasaktaḥ; etarhy apy eṣa mama vairaprasaktaḥ; bhūyo 'pi yathaiṣa mama vairānubaddhas tac chrūyatām ______________________________________________________________ The story of the two jewellers (concerning a previous birth of the Buddha and of Devadatta) bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ anyatamasmin karvaṭake dvau maṇikārau prativasataḥ; tayoḥ rathyā vibhak