Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

au prasāritau grahīṣyāmīti; pṛthivyāṃ nipatitau; tatas tena mṛgalubdhakena taṃ tathā viprakṛtaṃ dṛṣṭvā hā kaṣṭaṃ hā kaṣṭam ity uktvā svakān api pratyaṃśān parityajya prakrāntam; etad atyadbhutaṃ śrutvā mahājanakāyas tasmin pradeśe sannipatitaḥ; rājā brahmadattaḥ kutūhalajātas tatraiva gataḥ; tasmiṃś ca parvataikadeśe saṃghāramaḥ; tato rājā brahmadattas tasya carma gṛhītva vismayotphullalocanaḥ (SBV II 106) etam arthaṃ bhikṣusaṃghāya nivedayāmīti taṃ saṃghārāmaṃ gataḥ; carma puṣkariṇyāṃ sthāpayitvā vṛddhānte niṣaṇṇaḥ saṃghasyaitam arthaṃ vistareṇa rocayati; tatra ca saṃghasthavira arhan; sa gāthayā rājñaḥ kathayati:
naiṣa ṛkṣo mahārāja bodhisatva dyutiṃdharaḥ /
pūjanīyas tribhir lokaiḥ tvayāpy eṣa narottama // iti
rājā saṃlakṣayati: kartavyāsya pūjeti; bhikṣavaḥ kathayanti: deva bhadrakalpiko 'yaṃ bodhisatvaḥ; saṃvidhātavyāsya pūjā iti; tato rājā brahmadattaḥ sāntaḥpurakumārāmātyapaurajānapadaḥ sarvagandhakāṣṭhāny ādāya taṃ pradeśam abhigataḥ; sarvaṃ tan māṃsam asthi kalebaraṃ ca ekadhye kārayitvā kathayati: bhavantaḥ sarvagandhakāṣṭhaiś citāṃ citvā mahatā satkāreṇa dhyāpayata iti; tasmiṃś ca pradeśe mahān stūpaḥ pratiṣṭhāpitaḥ; chatradhvajapatākāś ca ropitāḥ; mahaś ca prasthāpitam –Ed. pratisthāpitam–; yaiś ca tatra kārāḥ kṛtāḥ te sarve mokṣaparāyaṇāḥ saṃvṛttāḥ.
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau ṛkṣaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sāv akṛtajñaḥ puruṣaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
Another story of a bear of a poor man
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇāsyāṃ nagaryām anyatamo daridrapuruṣaḥ prativasati; sa kāṣṭhāni vikrīya jīvikāṃ kalpayati: so 'pareṇa samayena kālyam evotthāya paraśum ābhaṅgīm ādāya kāṣṭhārthī vanaṃ gataḥ; tatparvatapradeśe vividhataruṣaṇḍamaṇḍite nānāpuṣpaphalasamṛddhe aniyatarāśyavasthito bodhisatvaḥ ṛkṣeṣūpapannaḥ; yāvad asau kāṣṭhahārakaḥ kāṣṭhāni paryeṣamāṇaḥ anyatamasmin pradeśe vyāghreṇābhidrutaḥ; maraṇabhayabhīto daivāt taṃ (SBV II 107) vṛkṣam abhirūḍho yasminvṛkṣe sa ṛkṣo bodhisatvas tiṣṭhati; sa taṃ dṛṣṭvā bhūyaḥ santrastaḥ; tena mahātmanā samāśvāsya utsaṅgena dhāritaḥ; sa ca vyāghra āhāragṛddhas taṃ vṛkṣatalaṃ naiva muñcati; kathayati (A 463a) ca: bho mahātmann ete manuṣyāḥ kṛṣṇaśirasaḥ akṛtajñāḥ bhavanti; pātayainaṃ; bhakṣayitvā gacchāmi iti; prāyaḥ śaraṇāgatavatsalā anya 'pi manuṣyāḥ; prāgeva bodhisatvāḥ; sa kathayati: mamāyaṃ śaraṇāgataḥ; nāham etaṃ pātayāmi iti; tathāpy asau vyāghraḥ māṃsaśoṇitābhilāṣī tiṣṭhaty eva; na tasmād viprakrāmati; athāsau ṛkṣas taṃ puruṣam āha: śrānto 'haṃ; tvaṃ tāvat tiṣṭha; ahaṃ viśramāmi iti; sa tasyotsaṅganiṣaṇṇaḥ śramakheditapariṣrāntaś ca middham avakrāntaḥ; sa vyāhgraḥ kathayati: bhoḥ puruṣa kiyantaṃ kālaṃ tvayātra sthātavyaṃ? pātayainaṃ; bhakṣayitvā gamiṣyāmi: iti; sa nirghṛṇahṛdayaḥ pāpakarmā tyaktaparalokaḥ saṃlakṣayati: śobhanam eṣa kathayati; kiyantaṃ kālaṃ mayātra sthātavyaṃ? pātayāmi iti; sa tena pātitaḥ; tena mahātmanā patatābhihitaṃ hā nai vā te hā kiṃ cit dus se mi ity uktvā patitaḥ; vyāghreṇānayena vyasanam āpāditaḥ; sa tasya saṃdhāya bhāṣitaṃ śrutvā saṃlakṣayati: mamāyaṃ kenacit saṃvibhāgaṃ kartukāmaḥ, yenaivaṃ kathayati iti; tasya tṛṣṇāndhasya pralāpo lagnaḥ; kṣiptacittas tena tenānvāhiṇḍann evam āha: hā nai vā te hā kiṃ cit dus se mi iti; sa jñātibhir gṛhaṃ nītaḥ; pralapaty eva na santiṣṭhate; te vidyāmantradhāriṇo bhūtacikitsakān anyāṃś ca śramaṇabrāhmaṇān suhṛtsambandhibāndhavān pṛcchati; te bahudhā kathayanti; na kaścit cikitsāṃ karoti; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ nātidūre āśramapade vividhataruṣaṇḍamaṇḍite puṣpaphalasalilasaṃpanne anekavihaganikūjite ṛṣiḥ paṃcābhijñaḥ prativasati; tasya puruṣasya jñātayas taṃ puruṣan ādāya tasya ṛṣeḥ sakāśaṃ gatāḥ pādayor nipatya kathayanti: maharṣe ayam asmākaṃ jñātiḥ; muhur muhur evaṃ pralapati; kim asya kartavyam iti; pāpakārī ayaṃ satvaḥ; anena durātmanā kṛtopakārī bodhisatvo vyāghrasya purastāt pātitaḥ; tena mahātmanā cintitam asmai dharmaṃ deśayāmi iti; so 'nena pātitaḥ; tasya patato bhrāntasya daśānāṃ ślokānām ekaikam akṣaraṃ pratibhātaṃ hā nai vā te hā kiṃ cit dus se mi iti; tasya ṛṣeḥ śiṣyaḥ (SBV II 108) kathayati: upādhyāya kathayasva tāvat kīdṛśas te ślokāḥ iti; sa ṛṣir anupūrveṇa tān ślokān kathayitum ārabdhaḥ:
hā kāṣṭaṃ bata loke 'smin adharmaḥ khalu dāruṇaḥ /
asaty eṣu manuṣyeṣu hiṃsā mitreṣu vidyate // 1 //
naivāsane na śayane nāpi caiva ca caṅkrame /
na kasyāṃcid avasthāyāṃ mitradruk sukham edhate // 2 //
vāṇī te karuṇārttena tatā yā caiva bhāṣitā /
sā tvāṃ dahati durbuddhe khāṇḍavaṃ jvalitaṃ yathā // 3 //
tena hi tvaṃ pare loke 'nubhaviṣyasi vedanām //
asātāṃ duḥkhasaṃsparśāṃ karma kṛtvā sudāruṇām // 4 //
hā heti krandamānas tvaṃ raurave bhṛśadāruṇe /
saṃprāpsyasi mahad duḥkhaṃ nihīnam adhamādhama // 5 //
kiṃ te na prakṛtaṃ karma raudrasyāśubhakarmaṇaḥ /
asatyeṣu manuṣyeṣu hiṃsā mitreṣu vidyate // 6 //
cittaṃ pāpaṃ vyavasyanti dharmalopo (A 463b) hi dhāruṇaḥ /
smara ṛkṣaṃ ca vyāghraṃ ca yat pāpaṃ prakṛtaṃ tvayā // 7 //
durbuddhe tvaṃ na jānīṣe yathā mitreṣu vartitum /
hantāraṃ labhate hantā vairī vairāṇi paśyati // 8 //
sevitas tvaṃ ciraṃ kālaṃ prāpte vyāghramahābhaye /
rakṣitaś ca śayānas tvaṃ tvayāsau kiṃ na rakṣitaḥ // 9 //
mitrabhedaṃ paraṃ garhyaṃ bruvate dharmavādinaḥ /
kāyasya bhedād durbuddhe narakeṣūpapatsyate // 10 // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavo? yo 'sau ṛkṣaḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau kṛtaghnaḥ satvaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of the king Śibi
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo śibighoṣāyāṃ rājadhānyāṃ śibir nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ (SBV II 109) cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; sa ca rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśayaḥ ātmahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgi nissaṅgaparityāgī mahati ca tyāge vartate; tasya nāsti kiṃcid adattam aparityaktaṃ yaduta śramaṇabrāhmaṇebhyaḥ kṛpaṇebhyo vaṇīpakebhyaḥ adhvagebhyaḥ yācanakebhyaḥ; yadbhūyasā tu glānebhyaḥ ācaritaṃ tasya rājñaḥ; kālyam evotthāya mātāpitarāv abhivādya glānāvalokyanaṃ kṛtvā arthādhikaraṇe niṣīdati; yāvad anyataraḥ puruṣo glānaḥ; sa sarvavaidyapratyākhyāto nirapekṣo jīvite maraṇābhimuktaḥ tena tenānvāhiṇḍamānaḥ śibighoṣāṃ rājadhānīm anuprāptaḥ; tasmiṃś ca samaye rājā saṃprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpitaphaliteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukākokilajīvañjīvonnādite vanaṣaṇḍe antaḥpuraparivṛtaḥ udyānabhūmiṃ saṃprasthitaḥ; sa ca vyādhitas tīvrarujopatāpasaṅjanitadaurmanasyo muhuḥ śvāsoparudhhyamānatanur aśruparyākulekaṇo daṇḍapāṇiḥ śanaiḥ śanai rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; śiraḥpraṇāmaṃ kṛtvā kathayati: deva paritrāyasva mām asmād vyādheḥ; prayaccha jīvitam iti; tataḥ śibirājā karuṇadīnavilambitair akṣarair ucyamānas tadāturavacanaṃ śrutvā kāruṇyād ākampitahṛdayaḥ tatra eva pratinivṛttaḥ amātyān āmantrayate: āhūyantāṃ madviṣayanivāsino vaidyāḥ iti; tais sarve vaidyā āhūtāḥ; rājña upanītāḥ; tato rājā taṃ puruṣaṃ śabdayitvā kathayati: bhavantaḥ kurutāsya cikitsām iti; vaidyā vicāryaikamatena kathayanti: deva yaḥ puruṣaḥ janmano na kasyacid ruṣitapūrvaḥ tasya rudhireṇa yavāgūṃ sādhayitvā yadi bhojyate, evam ayaṃ svasthībhavati; nānyathā iti; śrutvā rājā saṃlakṣayati: kiṃ mamānena evaṃvidhena jīvitena, rājyaiśvaryādhipatyena vā? īdṛśena yo 'haṃ pareṣāṃ duḥkhārtānāṃ na śaknomi śāntiṃ kartum iti; evaṃ vicintya rājā svasantatiṃ pratyavekṣitum ārabdhaḥ; tena dhātrī pṛṣṭā: amba asty ahaṃ kasyacid ruṣitapūrvaḥ? sā kathayati: deva yadā (A 464a) tvaṃ mamāṃsagatas tadā aham api na kasyacid ruṣitapūrvā; prāgeva tvam iti; tato mātuḥ sakāśam upasaṃkramya kathayati: putra yadā tvaṃ mama kukṣigatas tadā aham api na kasyacid ruṣitapūrvā, prāgeva tvam iti; rājā kathayati: idānīṃ saṃpannaṃ bhaiṣajyam iti; tena vaidyā uktāḥ: mama paṃcasu gātreṣu śirāṃ (SBV II 110) muñcata iti; te kathayanti: deva na vayaṃ prākṛtapuruṣasyārthāya devasya kāye śastraṃ nipātayāmaḥ iti; kuśalā bhavanti bodhisatvās teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu; tena svayam eva paṃcasu gātreṣu śirā muktā; rudhirasya karparaḥ pūrṇaḥ; tataḥ peyā sādhayitvā dattā; anuraktapaurajānapadaḥ sa rājā; antaḥpurakumārāmātyapaurajānapadā vikroṣṭum ārabdhāḥ; nānādeśābhyāgataś ca janakayo vivācayitum ārabdhaḥ: kathaṃ nāma ekasya prākṛtasatvasyārthāya iyantaḥ satvāḥ parityajyante? iti; tato rājñā sa janakāyaḥ samāśvāsitaḥ; tad anenopāyena ṣaṇ māsān paṃcasu gātreṣu śirā muktā; yavāgūṃ bhojitaḥ; rājñaḥ śibeḥ taccharīraṃ cālanīsadṛśaṃ saṃvṛttam; ojaḥ parihātum ārabdhaḥ; śuddhāvāsakāyikā devāḥ saṃlakṣayanti: yady evaṃ bhadrakalpiko bodhisatvaḥ parihīyate, na śobhanaṃ; te tasya pratyaham oja upaharanti, yenāsau yāpayati; yadā tasya puruṣasya vyādhir upaśāntaḥ, tadā śibinā rājñā paṃcabhir grāmavaraiḥ saṃvibhaktaḥ, vārāṇasyāṃ pradhānasaṃmato jātaḥ; tadā sāmantakena śabdo visṛtaḥ; śibinā rājñā paṃcasu gātreṣu śirā muktā; svarudhireṇa glānasya iyantaṃ kālam upasthānaṃ kṛtaṃ; sa ca svasthīkṛtaḥ iti; tataḥ kutūhalajātaḥ satvā āgamya taṃ puruṣaṃ pṛcchanti: bhoḥ puruṣa satyaṃ tava kila śibinā rājñā iyantaṃ kālam upasthānaṃ kṛtam? iti; sa kathayati: kiṃ mamānena kṛtaṃ? duṣṭaśoṇitaṃ pṛthivyāṃ vā choryeta anyasya vā dīyeta, kim atra āścaryam iti; vaco 'vasānasamanantaram evāsya gṛhe agnir nipatitaḥ; yenāsya gṛhaṃ sarvaṃ ca svāpateyaṃ dagdhaṃ.
kiṃ manyadhve bhikṣavo? yo 'sau śibī rājā aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau kṛtaghnaḥpuruṣaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar api yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of Kalyāṇakārin
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatamasyāṃ rājadhānyām anyatamo rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; so 'pareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ (SBV II 111) kālāntareṇa devī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ va nāvānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaḥ chatrākāraśirāḥ pralambabāhur vistīrṇalalāṭaḥ saṃgatabhrūs tuṅganāso (A 464b) sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ; janmani cāsya anekāni kalyāṇasahasrāṇi prādurbhūtāni; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate; kiṃ bhavatu dārakasya nāma? iti; amātyāḥ kathayanti: devāsya janmani anekāni kalyāṇasahasrāṇi prādurbhūtāni; tasmād bhavatu dārakasya kalyāṇakārīti nāma iti; tasya kalyāṇakārīti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; kalyāṇakārī dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattaḥ; dvābhyām aṃśadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyāṃ; so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam; bhūyaḥ sa rājā devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ devī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ va nāvānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; tasyāpi janmani akalyāṇasahasrāṇi prādurbhūtāni; tasya akalyāṇakārīti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ; so 'pi unnīto mahān saṃvṛttaḥ; kalyāṇakārī kumāro maitryātmakaḥ kāruṇikaḥ sarvasatveṣu dayāvān dānarucir dānābhirataḥ; sa śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīpakayācanakebhyo dānaṃ dadāti; sa pitrā ucyate: putra mā tvaṃ satataṃ dānam anuprayaccha; kuto 'smākam etāvad dhanajātaṃ bhaviṣyati yannv aham anvaham evaṃ dāsyāmīti; dharmatā hy eṣā dātur dānapater yad bahujanasya priyo bhavati manāpaś ca; digvidikṣu cāsya udāraḥ kalyāṇakīrtiśabdaśloko 'bhyudgacchati; tasyānyatareṇa bhūmyantareṇa rājñā guṇamāhātmyaṃ śrutvā duhitā dattā; rājñā mahatā śrīsamudāyena pratīṣṭā; kalyāṇakārī kathayati: na tāvad ahaṃ bhāryopādānaṃ karomi, yāvan na dhanopārjanaṃ kṛtaṃ; tad anujñātum ārhasi tāta, mahāsamudram avatarāmi iti; sa kathayati: evaṃ kuruṣva iti; sa paṇyam ādāya mahāsamudraṃ saṃprasthitaḥ; so 'sya bhrātā akalyāṇakārī saṃlakṣayati: ayaṃ bahujanasya priyo manāpaś ca; yadi mahāsamudrāt samṛddhayānapātro 'bhyāgacchati bhūyasā bahujanapriyo bhavati (SBV II 112) manāpaś ca; sthānam etad vidyate yat tiṣṭhata eva pituḥ rājyaiśvaryādhipatyaṃ kārayati; sarvathā kim atra prāptakālam? aham apy anena sākam avatarāmi: atraivainaṃ jīvitād vyaparopayiṣyāmi; evaṃ mamākāmasyāpi yauvarājyābhiṣekaḥ; iti viditvā pituḥ sakāśam upasaṃkramya kathayati: deva kalyāṇakārī mahāsamudraṃ saṃprasthitaḥ; aham api tena sārdhaṃ gacchāmi iti;sa kathayati evaṃ kuruṣveti; tataḥ kalyāṇakāriṇā sve 'dhiṣṭhāne ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ; śṛṇvantu bhavanto nagaranivāsino vaṇijaḥ; kalyāṇakārī kumāro mahāsamudraṃ saṃprasthitaḥ; yo yuṣmākam utsahate kalyāṇakāriṇā sārthavāhena sārdham aśulkena agulmena atarapaṇyena mahāsamudram avatartuṃ (A 465a) mahāsamudragamanīyaṃ paṇyaṃ samudānayatu iti; anekair vaṇikchatair mahāsamudragamanīyaṃ paṇyaṃ samudānītaṃ; tataḥ kalyāṇakārī sārthavāhaḥ akalyāṇakāriṇā bhrātrā sārdhaṃ kṛtakutūhalamaṅgalasvastyayanaḥ anekavaṇikśataparivāraḥ śakaṭair bhārair mūṭaiḥ piṭakaiḥ uṣṭrair gobhir gardabhaiḥ prabhūtaṃ mahāsamudragamanīyaṃ paṇyam ādāya saṃprasthitaḥ; so 'nupūrveṇa grāmanigamarājarāṣṭradhānīṣu paṭṭanāny avalokya samudratīram anuprāptaḥ; sa paṃcabhiḥ purāṇaśatair vahanaṃ kṛtvā paṃca pauruṣeyān gṛhītvā āhārakaṃ nirhārakaṃ nāvikaṃ kaivartaṃ karṇadhāraṃ ca trir ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kṛtvā mahāsamudram avatīrṇaḥ; saṃprasthite vahane bhrātur akalyāṇakāriṇaḥ kathayati: mahāsamudramadhyagatānāṃ yadi tad vahanaṃ vipadyeta, mama gale lageḥ; mā kāhalībhaviṣyasi iti; sa kathayati: śobhanam evaṃ bhavatu iti; yāvat tad vahanam anuguṇena vāyunā ratnadvīpam anuprāptaṃ; karṇadhāraḥ kathayati: śṛṇvantu bhavanto jambūdvīpakā vaṇijaḥ; yo 'sau śrūyate ratnadvīpo nāma vajravaiḍūryendranīlamarakatādīnāṃ ratnānām ākaraḥ iti tam anuprāptāḥ sma; yatheṣṭaṃ ratnasaṅgrahaṃ kuruta iti; tatas taiḥ pramuditamanobhiḥ upaparīkṣya, tad vahanaṃ ratnānāṃ pūritaṃ (SBV II 113) tadyathā tilataṇḍulakolakutthānāṃ; nipuṇā bhavanti bodhisatvāḥ kuśalaś ca; kalyāṇakāriṇā kumāreṇa mahārhāṇi ratnāni kaṭyām upanibaddhāni; yāvat tad vahanaṃ viparivṛttaṃ; tīrasya nātidūre makareṇa matsyajātena anayena vyasanam āpāditaṃ; tataḥ akalyāṇakārī kalyāṇakāriṇo gale lagnaḥ; sa tena mahatā yatnena uttāritaḥ; sa tāvat kṛtapariṣramo middham avakrāntaḥ; tasya parivartamānasya akalyāṇakāriṇā kaṭyupanibaddhāni ratnāni dṛṣṭāni; sa saṃlakṣayati: ayaṃ nāma ratnāni gṛhītvā gamiṣyati; ahaṃ riktapāṇir gamiṣyāmi;
iti viditvā tena tasya gāḍhamiddhāvaṣṭabdhasya tāni ratnāny apahṛtāni; kaṇṭakaiś ca akṣiṇī utpāṭite; sa tam andhaṃ samudratīre chorayitvā prakrāntaḥ; daivāt gopālakā gāś cārayantas taṃ pradeśam anuprāptāḥ; tair asau dṛṣṭaḥ pṛṣṭaś ca: bhoḥ puruṣa kas tvam īdṛśaḥ iti; tena yathāvṛtaṃ samākhyātaṃ; śrutvā teṣāṃ kāruṇyam utpannaṃ; tair asau pālabandhor gṛhe nītaḥ; sa tena viṇām āśrāvayitum ārabdhaḥ; tasya pālabandhor bhāryā yauvanamadākṣepāt vīṇāsvanaṃ śrutvā taṃ prārthayituṃ pravṛttā; sa kṛtaghnaceṣṭitam anusmṛtya karṇau pidhāyāvasthito nādhivāsayati; kāmādhyavasitānāṃ nāsti kiṃcid akaraṇīyam iti tayā svāmi vigrāhitaḥ: mām ayam andhaḥ puruṣaḥ prārthayati iti; (A 465b) īdṛśānāṃ tvaṃ saṃgrahaṃ karoṣi iti; pratikruṣṭam etad vairāṇāṃ yaduta strīvairaṃ; sa saṃlakṣayati: kṛtanigraho 'yaṃ; nāsti kiṃcid asya karaṇīyam ṛte nirvāsanād iti; sa tena gṛhān nirvāsitaḥ rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vīṇayā jīvikāṃ kalpayati; tasya pitā kālagataḥ; bhrātā asya akalyāṇakārī rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhitaḥ; so 'py anupūrveṇa sīmāntarasya rājño nagaram anuprāptaḥ yenāsya pūrvaṃ duhitā dattā; sā ca mahatī saṃvṛttā; tasyā nānādeśanivāsino rājaputrāḥ purohitaputrāś ca varakā āgacchanti; sāpi tātenocyate: putri yasya tvaṃ dattā sa kalyāṇakārī kumāro mahāsamudraṃ (SBV II 114) gataḥ; tatraiva ca anayena vyasanam āpannaḥ; tava cedānīṃ yācakā āgacchanti; yasyaiva tvāṃ na dāsyāmi sa visukho bhaviṣyati; katham atra pratipattavyam? iti; sā kathayati: tāta yady evaṃ nagaraśobhāṃ kāraya; ahaṃ svayaṃvarāya avatarāmi iti; rājā kathayati: putri evaṃ kuruṣva iti; tato nānādeśeṣu nānādhiṣṭhāneṣu svayaṃvaraṇaṃ śrāvitaṃ; tac ca nagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitaṃ candanavāripariṣiktaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddham ucchritadhvajapatākam āmuktapaṭṭadāmakalāpaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ devānām iva nandanavanodyānaṃ; ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ ca kāritaṃ: śṛṇvantu bhavato nagaranivāsinaḥ paurā, nānādeśābhyāgataś ca janakāyaḥ; śvo rājakumārī svayaṃvarāya avatariṣyati; tad yuṣmābhir yathāvibhavena sannipatitavyam iti; tataḥ prabhātāyāṃ rajanyāṃ sā rājakumārī nānālaṃkāravibhūṣitā anekakumārīparivṛttā vanadevateva kusumitavanamadhye atīva vibhrājamānā mahatā śrīsamudāyena madhye nagarasya anekeṣu prāṇiśatasahasreṣu sannipatiteṣu svayaṃvarāya avatīrṇā; sa kalyāṇakārī anyatamasmin pradeśe vīṇām āśrāvayaṃs tiṣṭhati; karmāṇy eva satvānāṃ parasparaṃ saṃyojakāni; balavad api hetubalaṃ pratyabalam apekṣata iti; tataḥ sā rājakumārī vīṇāsvanāvarjitahṛdayā vīṇāvādake kalyāṇakāriṇy ākṣiptā; tayā tasya sragdāma kṣiptam: eṣa mama svāmī iti; janakāyo durmanāḥ saṃvṛttaḥ; kecid vegam asahamānāḥ avadhyātum ārabdhāḥ: kathaṃ nāma nānādeśābhyāgatān rājāmātyapurohitaputrān anyāṃś ca nagaranivāsinaḥ pradhānapuruṣān pratyākhyāya rājakumāryā evaṃrūpayauvanakalāsaṃpadyuktayā andhalakaḥ svāmī vṛtaḥ iti; pauruṣeyair daurmanasyavimukhai rājño niveditaṃ; deva kumāryā svayaṃvarāvatīrṇayā svāmī vṛtaḥ iti; rājā kathayati: kīdṛśaḥ? deva andhalakaḥ; so 'pi śrutvā durmanāḥ saṃvṛttaḥ; tatas tena sā āhūyoktā; putri saṃvidyante rājāno dhaninaḥ śreṣṭhinaḥ sārthavāhāḥ amātyaputrāḥ purohitaputrāś (A 466a) ca rūpayauvanavibhavasaṃpannāḥ; kasmāt tvayā evaṃvidhaḥ svāmī vṛtaḥ? iti; sā kathayati: tāta sa eva me rocate iti; rājā kathayati: yady evaṃ kimarthaṃ tiṣṭhasi iti; sā tasya sakāśam upasaṃkrāntā kathayati: tvaṃ mayā svāmī (SBV II 115) vṛtaḥ iti; na te śobhanaṃ kṛtaṃ; kiṃ tvaṃ cintayasi? eṣo 'ndhalakaḥ; ahaṃ parapuruṣaiḥ sārdhaṃ paricārayiṣyāmi it: sā kathayati: nāham evaṃvidhasya karmaṇaḥ kāriṇī iti; sa kathayati: kathaṃ jñāyate? sā satyopayācanaṃ kartum ārabdhā: yena satyena satyavacanena tasya kalyāṇakāriṇo rājakumārasya tava cāntike rāgaḥ samutpannaḥ, nānyasya kasyacit, anena satyena satyavacanena tavaikam akṣi yathāpaurāṇaṃ syād iti; satyādhiṣṭhānasamanantaram eva tasyaikaṃ cakṣuḥ yathāpaurāṇaṃ saṃvṛttaṃ: sa kathayati: sa evāhaṃ kalyāṇakārī; akalyāṇakāriṇā bhrātrā etāṃ daśāṃ nītaḥ; sā kathayati: kathaṃ jñāyate tvam evāsau kalyāṇakārī iti; so 'pi satyopayācanaṃ kartum ārabdhaḥ: yena satyena satyavacanena tasya mamākṣiṇī samutpāṭayato 'ntike īṣad api na praduṣṭaṃ cittaṃ me, anena satyena satyavacanena mama dvitīyam akṣi yathāpaurāṇaṃ bhaved iti; tasya saha satyayācanayā dvitīyam akṣi yathāpaurāṇaṃ saṃvṛttaṃ; tataḥ sā rājakumārī kalyāṇakāriṇam avikalendriyam ādāya rājñaḥ sakāśaṃ gatā kathayati: tāta eṣa evāsau kalyāṇakārī iti; rājā na śraddhatte; tena yathāvṛttam ārocitaṃ; rājā paraṃ vismayam āpannaḥ; tatas tenāsau duhitā mahatā śrīsamudāyena pariṇītā; sa ca kalyāṇakārī mahatā balasamudāyena tannagaraṃ gatvā akalyāṇakāriṇaṃ cyāvayitvā pitṛke
rājye pratiṣṭhāpitaḥ.
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau kalyāṇakārī aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau akalyṇakārī eṣa eva sa devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar apy eṣa yathā akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of Viśākha
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvam anyatamasyāṃ rājadhānyām anyatamo rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; sa devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kramaśaś catvāraḥ putrā jātāḥ, śākhaḥ praśākhaḥ anuśākhaḥ viśākhaś ca; te unnītā vardhitā mahāntaḥ saṃvṛttāḥ; bhūmyantarāṇāṃ ca rājñāṃ duhitṛbhiḥ pariṇītāḥ; te rājño vikartum ārabdhāḥ; tato rājñā nirvāsitāḥ svakasvakā (SBV II 116) patnīr ādāya nirgatāḥ; yāvat kāntāramārgaṃ pratipannāḥ; teṣāṃ pathyadanaṃ parikṣīṇaṃ; taiḥ parasparaṃkriyākāraḥ kṛtaḥ: ekaikāṃ striyaṃ jīvitād vyaparopya tanmāṃsena kāntāramārgān nistarema iti; viśākhaḥ (A 466b) saṃlakṣayati: kāmaṃ svaprāṇavināśo, na tu paraprāṇoparodhaḥ; kim atra prāptakālaṃ bhāryām ādāya niṣpalāyeya iti; sa bhāryām ādāya niṣpalāyitaḥ; sāsya bhāryā annapānaviyogān mārgaśramakhedāc ca kāhalībhūtā kathayati: āryaputra prāṇair viyokṣye iti; viśākhaḥ saṃlakṣayati: mayā rākṣasamadhyāt paritrātā; idānīṃ yadi mariṣyati, na śobhanam iti; tena ūrumāṃsaṃ chitvā tasyā bhakṣaṇāya dattaṃ; bāhubhyāṃ ca śire muktvā rudhiraṃ pāyitā; so 'nupūrveṇa tām ādāya anyatamaṃ parvatam upasṛptaḥ; tatra ca mūlaphalair yāpayati; tasya ca parvatasya sannikṛṣṭe nadī vahati; tasyāṃ puruṣaḥ śatruṇā hastapādavikalaḥ kṛtvā pravāhitaḥ; sa srotasāpahriyamāṇaḥ ārtasvaraṃ krandati; viśākhaś cānyatamasmin pradeśe mūlāny utpāṭayati; tenāsau puruṣavirāvaḥ śrutaḥ; sa karuṇāmreḍitacittasantatiḥ parvatam abhiruhya samantād vyavalokayitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati taṃ puruṣam uhyamānaṃ; sa laghu laghv eva parvatād avatīrya nadīm abhyavagāhya taṃ puruṣaṃ pṛṣṭham abhirohya nadīm uttīrya tīre sthāpayitvā taṃ duḥkhasantāpitahṛdayaḥ kathayati: vatsa kim idam iti; tena yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; tatas tenāsau samāśvāsitaḥ; mūlaphalaiś ca santarpya patnyāḥ samarpitaḥ; tayā tasyopasthānaṃ kṛtaṃ; sā tasyopasthānaṃ kurvatī praṇayasaumukhyā muhur muhur upasaṃkramya vividhābhiḥ kathābhir upatiṣṭhati; dharmatā hy eṣā prakṛtyā mandarāgiṇo bhavanti bodhisatvāḥ; viśākhas tayā sārdhaṃ kadācit paricārayati kadācin na paricārayati; bodhisatvānubhāvena ca tāni kandamūlaphalāni atīva vīryavanti; tāny asau paribhuṃjānā kleśaprābalyāt taṃ hastapādavikalaṃ prārthayitum ārabdhā; sa na saṃpratipadyate; kathayati ca: ahaṃ tāvad idānīṃ gatapratyāgataprāṇaḥ kathaṃcij jīvitaḥ; yadi punar īdṛśaṃ karomi sthānam etad vidyate yad ayaṃ tava bhartā māṃ sarveṇa sarvaṃ jīvitād vyaparopayati iti; sa bhūyo bhūyas tayā prārthyate; durjayāḥ kleśāḥ; sā tayā sārdhaṃ vipratipannaḥ; sā tena sārdham ānandasaumanasyād eva atīva saṃraktā preṣyamāṇāpi tatsakāśān na gacchati; sa saṃlakṣayati: yathaiveyam (SBV II 117) adhyavasitā, pratikruṣṭam etad vairāṇāṃ yaduta strīvairam: idānīm ahaṃ naṣṭaḥ; tena tayā sārdhaṃ saṃjalpaḥ kṛtaḥ; ayaṃ tava svāmī yadi jānīte āvayoḥ saṃprayogaṃ niyataṃ tava anarthaṃ karoti, māṃ ca jīvitād vyaparopayati iti; sā saṃlakṣayati: śobhanam ayaṃ kathayati; upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; asitapaṇḍito mātṛgrāmaḥ; sā śiro vastreṇa veṣṭayitvā parvataśilāyāṃ niṣadyāvasthitā; yāvan mūlaphalāny ādāya viśākha āgataḥ; paśyati tāṃ tathā viprakṛtāṃ; tataḥ pṛcchati: bhadre kim etad iti; sā kathayati: āryaputra śirorujā me 'tīva bādhate iti; viśākhaḥ kathayati: kimatra kartavyam iti; tayā pāṣāṇabhedakaḥ parvataprāgbhāre dṛṣṭaḥ iti sā (A 467a) kathayati: āryaputra pūrvam apy eṣā śirorujā āsid vaidyena pāṣāṇabhedako vyapadiṣṭaḥ; tena svasthīkṛtā iti; viśākhaḥ kathayati: pāśāṇabhedakaṃ samanveṣāmi iti; sā kathayati: āryaputra eṣa parvataprāgbhāre dṛśyate; ahaṃ tvāṃ rajvā dhārayāmi; tvam utpāṭaya iti; ṛjuko 'sau mahātmā tasyāḥ śāṭhyaṃ na vetti; sa pratipannaḥ: evaṃ bhavatu dhāraya utpāṭayāmi iti; sa tayā rajvā osāritaḥ; tena caikena pāṇinā rajjur muktā; tayā ca muktā; nadyāṃ patitaḥ; dīrghāyuḥ sa satvaḥ; rājyasukhaṃ ca pratyanubhavitavyaṃ; na mṛtaḥ; srotasā uhyamānaḥ anyatamāṃ rājadhānīm anuprāptaḥ; tatra ca rājā aputraḥ kālagataḥ; amātyāḥ sapaurajānapadāḥ sarve sannipatya vicārayanti: bhavanto rājā kālagataḥ; kam idānīṃ rājye pratiṣṭhāpayāmaḥ iti; tair lakṣaṇajñāḥ puruṣāḥ prayuktāḥ: bhavantaḥ samanveṣata; yaḥ puṇyamaheśākhyaḥ satvaḥ taṃ rājye pratiṣṭhāpayāmaḥ iti; te samnatataḥ samanveṣitum ārabdhāḥ;
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
viśākhaḥ pratyupasthitavipākatvād rājyasaṃvartanīyasya karmaṇaḥ nadīm uttīrya ekasmin pradeśe niṣaṇṇaḥ; bodhisatvānubhāvena sa pradeśo 'laṅkṛtaḥ ivāvasthitaḥ; yāval lakṣaṇaparīkṣakāḥ puruṣāḥ taṃ (SBV II 118) pradeśam āgatāḥ paśyanti taṃ mahātmānaṃ rājyalakṣaṇasaṃpannaṃ; te pramuditamanasaḥ amātyānāṃ sakāśaṃ gatāḥ kathayanti: samanveṣitaḥ asmābhiḥ puṇyamaheśākhyaḥ satvo yo rājyam arhati iti; tatas tair amātyair mārgaśobhāṃ nagaraśobhāṃ ca kṛtvā mahatā śrīsamudāyena nagaraṃ praveśya divasatithimuhūrtanakṣatrānupūrvyā rājye 'bhiṣiktaḥ; tasya devī nāstīti amātyāḥ purohitāḥ bhūmyantararājānaḥ anye ca dhaninaḥ śreṣṭhinaḥ sārthavāhāḥ svakasvakā duhitṝn sarvālaṅkāravibhūṣitāḥ ādāya tannagaram āgatāḥ rājā pariṇeṣyatīti; sa rājā striyā vipralabdho na pratipadyate; amātyāḥ kathayanti: deva antaḥpurakumārāmātyapaurajānapadāḥ dhanino rājāno bhavanti; antaḥpuram upasthāpyatāṃ; nānādeśanivāsinaḥ pradhānapuruṣāḥ bhūmyantarāś ca rājānaḥ itastyāś ca pradhānapuruṣāḥ kanyāḥ sajjīkṛtya vyavasthitāḥ; abhimukhībhavatu iti; tathāpy asau na pratipadyate; sa bhūyasā ca striyo jugupsate; puṇyānubhāvāt satvānām upabhogā vīryavanto bhavanti saṃpadyante ca; yadā bodhisatvas tasmāt parvatāt kṛtaghnastriyā muktas tadā tasmin parvate mūlaphalāni tanūbhūtāni; nirvīryāṇi ca saṃvṛttāni; tataḥ sā strī durbhikṣākālamṛtyubhayabhītā taṃ hastapādavikalaṃ puruṣaṃ skandhe āropya grāmāntaṃ samavasṛtā; rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu bhikṣām aṭati; pṛṣṭā ca kathayati ahaṃ pativrateti; asti caiṣa lokadharmo yā strī pativratā sā loke pūjyate; sā yatra praviśati tatra bhikṣāṃ labhate; yāvad asāv anupūrveṇa tāṃ rājadhānīm anuprāptā; śrutvā lokaḥ (A 467b) paraṃ vismayam āpannaḥ; kecit kutūhalajātāḥ tāṃ draṣṭuṃ bahir nirgatāḥ; nagaranivāsinā janakāyenāvatāro labdhaḥ; te 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti: bhavantaḥ ayaṃ rājā sarvāḥ striyo jugupsate; na paśyatīmāṃ satīṃ pativratāṃ hastapādavikalaṃ puruṣaṃ skandhenādāya paribhramatīm iti; sa vṛttāntaḥ purohitena rājño niveditaḥ; rājñā ca saṃlakṣitaṃ; sa kathayati: āhūyatāṃ sā strī paśyāmi iti; sā āhūtā, rājñā dṛṣṭā; vipuṣpitaṃ gāthā coktā:
bhakṣayitvorumāṃsāni pītvā ca mama śoṇitam /
skandhena vahase ruṇḍam idānīṃ tvaṃ pativratā //
pātayitvā prapāte māṃ śilodbhedasya kāraṇāt / (SBV II 119)
skandhena vahase ruṇḍam idānīṃ tvaṃ pativratā // iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau rājakumāraḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yāsav bhāryā eṣa eva sa devadattas tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; punar apy yathaiṣa akṛtajña akṛtavedī tac chrūyatāṃ.
______________________________________________________________
The story of Viśvantara
(concerning a previous birth of Devadatta)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo viśvapuryāṃ rājadhānyām viśvāmitro nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamarataskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannaṃ; dhārmiko dharmarājo dharmeṇa rājyaṃ kārayati; sa ca rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśayaḥ ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ; so 'pareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ va nāvānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaḥ chatrākāraśirāḥ pralambabāhur vistīrṇalalāṭaḥ saṃgatabhrūs tuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate; kiṃ bhavatu dārakasya nāma? iti; jñātaya ūcuḥ; ayaṃ dārako viśvāmitrasya rājñaḥ putraḥ; tasmād bhavatu dārakasya viśvantara iti nāma iti; viśvantaro dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattaḥ; dvābhyām aṃśadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikadhātrībhyāṃ; so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam; sa yadā mahān saṃvṛttaḥ tadā lipyām upanyastaḥ saṅkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāṃ; yāni tāni rājñāṃ kṣatriyāṇāṃ mūrdhābhiṣiktānāṃ (A 468a) janapadaiśvaryasthāmavīryam anuprāptānāṃ mahāntaṃ pṛthivīmaṇḍalam abhinirjitya adhyāvasatāṃ (SBV II 120) pṛthag bhavanti śilpasthānakarmasthānāni tadyathā hastigrīvāyām aśvapṛṣṭhe rathe tsarau dhanuṣi apayāne niryāṇe aṃkuśagrahe pāśagrahe tomaragrahe chedye bhedye vedhye muṣṭibandhe pādabandhe śikhābandhe dūravedhe śabdavedhe marmavedhe akṣūṇavedhe dṛḍhaprahāritāyāṃ pañcasu sthāneṣu kṛtāvī saṃvṛttaḥ; viśvantaraḥ kumāro śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśayaḥ ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca mahati tyāge vartate; tasya pradānavistaram upaśrutya yojanaśatād api arthinaḥ abhyāgacchanti; sarvāṃś ca paripūrṇamanorathān preṣayati
atha kadācit bodhisatvo maṇikanakarajatavajravaiḍūryamusāragalvārkendranīlavidyotitaṃ candanavarasārapariṇāmitaṃ siṃhavyāghradvīpicarmapariṇaddhaṃ pavanabalasamajavaiḥ kanakarajatamaṇighaṇṭikāvighūrṇitaravaiḥ caturbhis turagair yuktaṃ syandanavaram abhiruhya nagarād udyānābhimukho niryayau; atha kecid viprā vedavedāṅgavido viśvantaram abhigamyocuḥ; jayatu bhavān kṣatriyakumāraḥ iti; āha ca
sarveṣu khalu lokeṣu viśrutaḥ sarvado bhavān /
ratham etad dvijātibhyo dānaṃ tvaṃ dātum arhasi //
ity evam ukto viśvantaro bodhisatvaḥ laghu laghv eva tasmād rathād avatīrya hṛṣṭatuṣṭapramuditahṛdayas tebhyo dvijātibhyas taṃ rathavaram upadarśayann uvāca
yathā mayā rathas tyakto viprebhyaḥ parayā mudā /
tathāhaṃ tribhavaṃ tyaktvā spṛśeyaṃ bodhim uttamām // (SBV II 121)
iti; so 'pareṇa samayena kundakumudahimarajatasitābhravarṇaṃ saptasujātasupratiṣṭhitacaraṇatalamairāvaṇavilāsagāminaṃ paramasvābhāvyalakṣaṇālaṅkṛtapuṇyanidarśanaṃ rājavardhanaṃ nāma gajavaram abhiruhya parituṣṭabhṛtyamitrasevakānuyātrikaiḥ candra iva nakṣatragaṇaiḥ parivṛtaḥ saṃprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvañjīvavakanirghoṣite vanaṣaṇḍe udyānabhūmiṃ niryayau; atha kecit pratyarthikaprayuktā viprās tvaritatvaritaṃ viśvantaraṃ kumāram abhigamya ūcuḥ: jayatu bhavān kṣatriyakumāraḥ iti; āha ca
sadaityāmaralokeṣu viśrutaḥ sarvado bhavān /
dātum etaṃ gajavaram asmabhyas tvam ihārhasi // iti
evam uktaś ca bodhisatvas tasmād api gajavarāl laghu laghv eva avatīrya hṛṣṭatuṣṭapramuditamanās tebhyas taṃ gajavaram upadarśayann uvāca
yathā mayā gajas tyakto viprebhyaḥ parayā mudā /
tathāhaṃ tribhavaṃ tyaktvā spṛśeyaṃ bodhim uttamām //
śuśrāva ca rājā viśvāmitraḥ: putreṇa ca tebhyo viśvantareṇa rājyavardhano nāma gajavaraḥ pratyarthikaprayuktebhyo dattaḥ iti; (A 468b) śrutvā ca punaḥ rājñā visvāmitreṇa kopakupitena viśvantaraḥ kumāraḥ āhūyoktaḥ: gaccha kumāra na te madviṣaye vastavyam iti; tato viśvantaraḥ kumāraḥ pitrā parityaktaḥ cintayāmāsa: bodhāya mayā kṛtavyavasāyena sarvalokānugrahārthaṃ baddhasannāhena gajo 'sau tyaktaḥ
tad gṛhe vartamānena dānaṃ deyaṃ yathābalam /
tapovanaṃ vā saṃśritya kartavyo niyamaḥ paraḥ //
tad ahaṃ gṛham utsṛjya prayāsyāmi tapovanam /
vaktuṃ na tūtsahe vākyaṃ na dāsyāmīti yācitaḥ // iti
athaivaṃ kṛtamatir bodhisatvo bhāryāyā mādryāḥ sakāśam abhigamya etad vistareṇa nivedayāmāsa; tataḥ sā mādrī sahaśravaṇād eva (SBV II 122) priyaviprayogāśaṅkitahṛdayā kṛtakarapuṭā bodhisatvam uvāca: āryaputra yady evam aham api tapovanaṃ yāsyāmi iti; na śakyaṃ mayā āryaputraviyuktayā muhūrtam api prāṇān dhārayituṃ; kutaḥ
gaganam iva candrahīnaṃ sasyavihīnā bhaved yathā pṛthivī /
nalinīva jalavihīnā bhartṛvihīnā bhavet tathā nārī // iti
bodhisatva uvāca: avaśyam āvayor ante viyogena bhavitavyam, eṣa lokasvabhāvaḥ; tvaṃ ca pravarānnapānaśayanāsanasaṃvasanopacitā paramasukumāraśarīrā; tapovane ca tṛṇaparṇopacitāyāṃ bhūmau svaptavyaṃ; mūlaphalāni cāhāraḥ; darbhopalakaṇṭakacitāyāṃ mahyāṃ vicaritavyam; abhīkṣṇam upavāsam upavasitavyaṃ; sarvajanasyātmā upadarśayitavyaḥ; sarvaprayatnenātithayaḥ pūjayitavyāḥ; tatrāpi ca mayā avaśyaṃ yathāśaktyā dānaṃ deyaṃ; tatra bhavatyā na kiṃcid anutāpaḥ karaṇīyaḥ; tat punar api tāvat saṃpradhāryatām iti; mādrī kathayati: āryaputra yathāśaktyā aham āryaputram anuvartiṣye iti; bodhisatvaḥ kathayati: yady evaṃ smartavyā te iyaṃ pratijñā iti; tato bodhisatvaḥ pitaram upagamya mūrdhnā ca praṇipatyovāca
kṣamasva yat tāta mayāparāddhaṃ gajapradānaṃ prati pārthivendra /
eṣa prayāsyāmi purād araṇyaṃ kośakṣayo mā nṛpate tavābhūt // iti
tataḥ putraviyogaviklavo rājā baṣpoparudhyamānagadgadakaṇṭha uvāca: putra tiṣṭha nivartyatāṃ dānān matir iti; bodhisatva uvāca
apy eva parivarteta dharā sadharaṇīdharā /
pradānān na tv ahaṃ cittaṃ nivarteya mahīpate //
ity uktvā prakrāntaḥ; tataḥ putraduhitṛkalatrasahitaḥ śokotkaṇṭhaḥ paurajānapadasahasrair anugamyamānaḥ tasmān nagarān nirjagāma; kaścit puruṣaḥ taṃ rudanaparidevitaśabdaṃ śrutvā mahājanakāyaṃ ca nagaradvāreṇa nirgacchantaṃ dṛṣṭvā anyataraṃ puruṣam uvāca: bhoḥ puruṣa kiṃkṛto 'yaṃ mahājanasya ruditaśabdaḥ iti; sa uvāca: kiṃ bhavān na jānīte (SBV II 123)
asmāt purān nṛpatinā svasutaḥ sudaṃṣṭro
nirvāsyate sthiradhṛtir nirataḥ pradāne /
taṃ prasthitaṃ vanam upetya saputradāraṃ
paurāḥ sametya subhṛśaṃ karuṇaṃ rudanti // iti
tato bodhisatvas tasmān nagarān nirgatān paurān yathānyāyyam abhigamyovāca: nivartantu bhavantaḥ; suciram api hi priyasaṃyogo bhūtvā avaśyam evānte (A 469a) viprayogāvasānaḥ; vāsavṛkṣo 'dhvapratiśrayabhūto hi bandhujanasaṃyogaḥ; avaśyabhāvī priyaviprayogaḥ; kutaḥ
sarveṣu lokeṣv avaśasya jantoḥ priyair viyogo bhavantīti matvā /
kāryā bhavadbhir bhuvi sarvayatnaiḥ sthirāprakampyā ca śamāya buddhiḥ // iti
atha triṃśadyojanātikrāntaṃ bodhisatvam avekṣya anyatamo brāhmaṇaḥ abhigamyovāca: bhoḥ kṣatriyakumāra itas triṃśanmātrair adhiṣṭhānaṃ; tato 'haṃ bhavato guṇaśravaṇād āgataḥ; tad arhati bhavān anena rathavareṇa me saphalaṃ śramaṃ kartum iti; tato mādrī saṃjātāmarṣā niṣṭhurābhidhānena taṃ brāhmaṇam uvāca
aho dvijasyāsya sudāruṇā matir vane 'pi yo 'bhyarthayate nṛpātmajam /
na nāma kāruṇyam ihāsya jāyate narendraputre nṛpatiśriyā cyute // iti
bodhisatva uvāca: na khalu na khalu bhavatyā brāhmaṇaḥ paribhāṣaṇīyaḥ; kutaḥ
yady ete na bhaveyur artharucayo mādri pratigrāhakāḥ
bodhiṃ kaḥ samavāpnuyād bhuvi naraḥ sarvapradānād ṛte /
ṣaḍbhiḥ pāramitābhir uttamaguṇāḥ saṃbodhisatvāḥ sadā
dānādyābhir avāpnuvanti niyataṃ sarvajñatām uttamām // iti
tato bodhisatvas tam apy aśvarathaṃ pareṇa harṣeṇa tasmai brāhmaṇāya datvā uvāca
anena mātsaryamalapravāhinā rathapradānena mamāstv iha dvija / (SBV II 124)
maharṣibhiḥ sadbhir anupravartito nirāsravo dharmamayo mahārathaḥ // iti
tato viśvantaraḥ pramuditahṛdayas tam api rathavaraṃ brāhmaṇāya datvā kṛṣṇājināṃ kumārīṃ skandhe āropya mādrī ca jālinaṃ kumāraṃ tapovanābhimukhau saṃprasthitau; anupūrveṇa ca tapovanam anuprāptau; tato viśvantaras tasmiṃs tapovane svahṛdayapraritoṣakaraṃ vratam āsthāya vijahāra; yāvad anyatamo brāhmaṇaḥ mādryā<ṃ> mūlaphalārtham abhigatāyā<ṃ> tapovanād viśvantaram abhigamyovāca: jayatu bhavān kṣatriyakumāraḥ;
upasthāyakahīno 'haṃ bhramāmi savadhūjanaḥ /
tadarthaṃ bālakāv etau mama tvaṃ dātum arhasi // iti
evam ukto viśvantaro bodhisatvaḥ iṣṭasutaparityāgaṃ prati muhūrtaṃ cintāparo babhūva; tato 'sau brāhmaṇo viśvantaraṃ bodhisatvam uvāca: yato 'haṃ bhavantam arthaye; tat kim idaṃ vicāryate
bhavān khyātaḥ kṣititale sarvataḥ karuṇātmakaḥ /
yathā śibiḥ śruto nityaṃ tathā tvaṃ kartum arhasi // iti
evam ukto bodhisatvas taṃ brāhmaṇam uvāca: bho mahābrāhmaṇa
svajīvitaparityāge na me kācid vicāraṇā /
kiṃ punaḥ svasutatyāge mama syān matir anyathā //
api tu mahābrāhmaṇa
parityaktau mayā bālau vanavṛddhau sukhātmakau /
mātṛhīnau katham imau sthāsyataḥ karuṇātmakau //
mā bhūd vaktā ca me kaścit kumārau nirghṛṇo bhṛśam /
bālau tyajati nātmānaṃ sādhu brāhmaṇa māṃ naya // iti
atha sa brāhmaṇo (A 469b) viśvantaram uvāca: bhoḥ kṣatriyakumāra naitad bhavataḥ pratirūpaṃ mahati rājavaṃśe prasūtasya sarvasyāṃ pṛthivyāṃ khyātayaśasaḥ sarvaprāṇiṣu dayānukrośapravṛttasya dānamānasatkāragandhahastinaḥ (SBV II 125) śramaṇabrāhmaṇātithigurujanapūjakasya kṛpaṇavaṇīpakānāthadaridrajanaparigrāhakasya sarvamanorathaparipūrakasya amoghadarśanasya yat mama vandhyam āgamanaṃ bhavet, mogho vā mārgaśramaḥ nirarthakaṃ vā darśanam; aphalā sā āśā cirakālāśāsito vā cetasy āśāsakaḥ; tat śighraṃ saṅkkalpaturagasya manorathasya tadvacananāstikyapratyāhatasya me nirvṛttir bhavet; tad arhati bhavān paripūrṇamanorathaṃ māṃ visarjayituṃ kutaḥ
jalanidhivasanā<ṃ> grahāntarākṣī<ṃ>
girivarapīnapayodharottamāṅgīm /
sanagaranigamāṃ vicārya bhūmiṃ
na tava sudaṃṣṭra samo 'sti dānaśaktyā // iti
athaitad vacanaṃ brāhmaṇasyopaśrutya viśvantaro bodhisatvaḥ imāṃ cintām āpede tanayasnehaviklavaḥ
yadi tāvat pradāsyāmi brāhmaṇasya sutadvayam /
prāpsyāmy ahaṃ ca mādrī ca duḥkhaṃ putraviyogajam //
athāsmai na pradāsyāmi bhaviṣyāmi kṣatavrataḥ /
nirāśo brāhmaṇaś cāyaṃ gamiṣyati yathāgataḥ //
kāmaṃ putraviyogārto bhuvi śokaṃ vrajāmy aham /
bhagnapratijño na tv eva bhaviṣyāmi kṣatavrataḥ // iti
tato viśvantaro bodhisatvaḥ iṣṭasutaparityāgaṃ prati kṛtaniścaya uvāca: eṣa bho
lokaṃ duḥkhamāharṇave pratibhaye majjantam ārtaṃ bhṛśam
pāraṃ tārayituṃ suduṣkaraśatair badhnāmi mārgaplavam /
ity uktvā vimalāmbupūrṇavadano vaktreṇa nirmanyunā
bālāv aśrujalāmbupūrṇanayanau viprāya tasmai dadau // (SBV II 126)
āha ca
asya putrapradānasya phalaṃ vipulam āpnuyām /
tārayeyam ahaṃ tena lokaṃ saṃsārasāgarāt // iti
dattamātrayoś ca punas tayor bāladārakayoḥ iyaṃ ca vasumatī ṣaḍvikāraṃ cacāla; tatas tena bhūmikampena tadvanavāsinas tāpasāḥ saṃtrastāḥ anyonyam ūcuḥ
kiṃprabhāvanimitto 'yaṃ bhūmeḥ kampaḥ sudāruṇaḥ /
jñatavyam iha suvyaktaṃ prabhāvaḥ kasya īdṛśaḥ // iti
tatrānyatamo vṛddhatāpaso vasiṣṭhasagotro nimittajñānakuśalaḥ; sa teṣām ṛṣīṇām etam arthaṃ nivedayāmāsa
nūnaṃ tapovanaratau hi phalāmbubhakṣau
bālau sutau nayanatuṣṭikarau manojñau /
duḥkhārditasya jagataḥ parimokṣaṇārthaṃ
viśvantaras tyajati kampati yena bhūmiḥ // iti
tatas tau bāladārakau pitur āśayaparityāgabuddhim avagamya karuṇakaruṇaṃ rudantau viśvantarasya pādayor nipatya kṛtakarapuṭāv ūcatuḥ: prasīda tāta mā āvāṃ parityākṣīḥ; kvedāniṃ guruvihīnau gamiṣyāvaḥ iti
ambā ca tāta niṣkrāntā tvaṃ ca no dātum arhasi /
yāvat tām api paśyāvas tato dāsyati nau bhavān // iti
tato bodhisatvaḥ snehaviklavaḥ sāśrudurdinanayanaḥ tau bāladārakau (A 470a) parityajyovāca: putrakau
na me hṛdayam asnigdhaṃ nākṛpā nāpi nairghṛṇam /
sarvalokahitārthaṃ tu tyajāmi guṇadarśanāt // iti
apy evāhaṃ parāṃ bodhim abhigamya śivāṃ svayam /
duḥkhārṇavagataṃ lokaṃ tārayeyaṃ nirāśrayaḥ // iti
tatas tau bāladārakau pitur āśayaparityāgam avagamya karuṇādīnavilambitākṣaraṃ pādayor nipatya kṛtakarapuṭāv ūcatuḥ
yady evaṃ vyavasāyas te vacanād āvayos tvayā
vaktavyā jananī tāta kṣantum amba tvam arhasi // iti (SBV II 127)
api ca tāta
yan nau guror apakṛtaṃ tvayi bālabhāvāt
yady apriyaṃ vacanam anyad udāhṛtaṃ vā /
śuśrūṣaṇaṃ ca paripūritam eva na syāt
bālāparādha iti tat khalu marṣaṇīyam //
ity uktvā pitaram abhivādya triḥ pradakṣiṇīkṛtya guruvacanalālasau muhurmuhuḥ saṃparivartamānau nayanāmbupariplutākṣakau tasmād āśramād viniścakrāmatuḥ; tato bodhisatvas tair atikaruṇair bāladārakavacobhiḥ viklavīkṛtahṛdayo bodhau manaḥ praṇidhāya tapovanaparṇakuṭīṃ praviṣṭaḥ; niṣkrāntamātrayoś ca bāladārakayoḥ ayaṃ trisahasramahāsahasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāraṃ kampitaḥ; anekaiś ca devatāsahasraiḥ hāhākṛtam antarikṣaṃ babhūva
aho pradānamāhātmyam aho khalv asya niścayaḥ /
bālāv imau sutau tyaktvā yan na vikriyate manaḥ // iti
tasmiṃś ca samaye mādrī mūlaphalāny ādāya āśramābhimukhī saṃprasthitā; tena ca mahatā bhūmikampena tvaritam āśramapadaṃ pratasthe; anyatamā devatā siṃharūpadhāriṇī bhūtva mārgam avarudhyāvasthitā, mā haiva mādrī bodhisattvasya sarvasatvanirmokṣaṇakṛtodyogasya dānapāramitāyāṃ vighnam utpādayiṣyatīti
tato mādrī tāṃ mṛgarājavadhūm uvāca
mṛgarājavadhūvilāsini
kim idaṃ mām uparudhya tiṣṭhasi /
dhruvam asmi yathā pativratā
laghu mārgād apasarpa me tathā //
api ca
tvam api mṛgarājapatnī
aham api bhāryā narendrasiṃhasya /
dharmeṇa bhavasi bhaginī
mṛgarājñi dadasva me mārgam // (SBV II 128)
ity evam uktā sā siṃharūpadhāriṇī devatā tasmān mārgād apakrāntā; tato mādrī nimittāny apraśastānīti matvā muhūrtaṃ cintayāmāsa: yathāyam antarīkṣe rudanaśabdaḥ śrūyate, yathā vanavāsināṃ bhūtānāṃ vikrośanaśabdo vyaktam āśramapade akuśalaṃ bhaviṣyati iti; āha ca
yathā sphurati me netraṃ yathā rauti vihaṅgamaḥ /
dhruvaṃ tau bālakau tyaktau yathā me matir utsukā //
yathāyaṃ pṛthivīkampo vepate hṛdayaṃ ca me /
vyaktau tau bālakau tyaktau yathā kāyaś ca sīdati // iti
sā evam anarthaśatasahasrāṇi cintayantī āsramapadaṃ gatā; praviśya cā āśramapadaṃ sasaṃbhrāntā nirīkṣate; na paśyati putrakau; tato viklavahṛdayā vepamānā asthānapadānusāraṃ vikalpayati: asmin pradeśe jālinaḥ kumāraḥ sahabhaginyā mṛgapotakair (A 470b) abhīkṣṇaṃ krīḍitavān; imāni ca tābhyāṃ pāṃsunagarāṇi kṛtāni; imāni ca tayoḥ krīḍanakāni; tau tu na paśyāmi; atha vā ambā na dṛśyate iti parṇakuṭīṃ praviśya śayitau bhaviṣyataḥ ity evam āśaṅkāparigatahṛdayā sutadarśanalālasā mūlaphalāny ekānte upanikṣipya bāṣpāmbupariplutekṣaṇā bhartuḥ pādayor nipatya pṛcchati: āryaputra kva gatau bāladārakau iti; viśvantara uvāca
āśayā samabhikrānto brāhmaṇo mama sannidhau /
tasya tau dārakau dattau tvam anujñātum arhasi // iti
athaivam uktā mādrī viṣadigdhaviddheva mṛgī bhūmau nipapāta; jalāśayoddhṛteva matsī pṛthivyām āvartanaparivartanaṃ karoti sma; hṛtapoteva kurarī karuṇakaruṇaṃ virauti sma; naṣṭavatseva gaur bahuvidhaṃ hambhāravair vilalāpa; āha ca
bālapaṅkajasamānavaktrakau
padmapatrasukumārahastakau /
duḥkhaduḥkhitam adṛṣṭaduḥkhakau
kāṃ gatiṃ mama gatau hi putrakau //
niratau mṛgakaiḥ sahāśrame
mṛgaśābārjanakau mṛgākṣakau /
katham adya nu putrakau mama
vrajatas tasya vaśe na duḥkhitau // (SBV II 129)
nayanāmbupariplutākṣakau
viruvantau karuṇaṃ suduḥkhitau /
na ca me 'dya sudṛṣṭakau kṛtau
kṛpaṇaṃ jīvati duḥkhito janaḥ //
aṅke mama tau vivṛddhakau
mūlapuṣpaphalabhojanātmakau /
kṣāntimārdavagurupriyau sadā
duḥkhitau hi paramaṃ sutau mama //
jñātimātṛparihīṇakau ca tau
bandhubhiś ca sahasā nirākṛtau /
durjanaṃ janam upetya pāpakaṃ
duḥkhitau hi paramaṃ sutau mama //
kṣuttṛṣāparigatātmakau sadā
kasya tau vaśam upāgamiṣyataḥ /
ārtiduḥkhaparipīḍitau ca tau
preṣyabhāvam upayāsyato dhruvam //
karma nūnam iha pāpakaṃ mayā
anyajanmani kṛtaṃ sudāruṇam /
prāṇinaḥ priyaśatair viyojitā
yena gaur iva viraumy avatsikā //
yena satyavacanena me sadā
sarvasatvasamatāṃ gataṃ manaḥ /
tena satyavacanena me sutau
dāsabhāvagamanād vimucyatām // iti
tato mādrī tābhyāṃ bāladārakābhyāṃ ye vṛkṣā ropitakāyapālitakās tān kisalayasaṃchannāṇ dṛṣṭvā sasaṃbhramā pariṣvajyovāca
bālabālakalaśāvasiktakāḥ
pallavaprapatitāśrubindavaḥ /
cetanā iva rudanti vṛkṣakā
bālakāḥ stanavihīnakā iva //
punaś ca tayor bāladārakayoḥ krīḍanakān āśramavāsino mṛgaśābakān dṛṣṭvā karuṇādīnavilambitākṣaraṃ vacanam uvāca (SBV II 130)
duḥkham etad aparam hy analpakam
yad bhramanti mṛgaśābakā ime /
yad vayasyaparidarśanotsukāḥ
sthānakeṣu parimārgaṇotsukāḥ
tato yena mārgeṇa tau bāladārakau gatau taṃ mārgam anusarantī tayor bāladārakayor itaś cāmutaś ca padāny anṛjukāni dṛṣṭvā tīvraduḥkhābhyāhatā punar uvāca (A 471a)
pātyamānau dhruvaṃ nītau yathā padavilambitam /
kvacid drutagatāvṛttau hānṛśaṃsa dvijottama //
bāṣpagadgadaniruddhakaṇṭhakau
vepamānarucirādharoṣṭhakau /
tau hi me hariṇapariplutākṣakau
komalaiś caraṇakaiḥ kathaṃ gatau // iti
tato bodhisatvas tāṃ tathā paridevanātmikāṃ dṛṣṭvā tābhis tābhiḥ śrutibhir anityatāpratisaṃyuktābhiḥ bahuprakāram anusaṃjñāpayann uvāca
na darpān na ca vidveṣān mayā tyaktaṃ sutadvayam /
sarvasatvahitārthaṃ tu tyaktau tau dustyajau sutau //
ātmaputrakalatraṃ ca tyaktvā paramadustyajam /
prāpnuvanti mahāsatvāḥ śibivad bodhim uttamām // iti
tyāgādhiṣṭhānān mādri putrau tau
tyaktau dustyājau lokanirmokṣaṇārtham /
dadyāṃ svān dārān vāhanaṃ cāpi vittaṃ
sarvaṃ sarvebhyo dātum eṣā matir me // iti
atha mādrī dhairyam ālambya cittena bodhisatvam uvāca
na karomy antarāyaṃ te mā te bhūn matir anyathā /
mām apīcchasi ced dātuṃ nirviśaṅkaṃ prayaccha mām //
api tu
yasyārthe svajanān dhīra tyajasi snehaviklavaḥ /
tam arthaṃ prāpnuhi kṣipraṃ tārayan hi bhavāj jagat // iti
tataḥ śakro devendraḥ tad atyadbhutam atiduṣkaraṃ ca mādryā bodhisatvasya ca vyavasāyam āgamya tridaśagaṇaparivṛtaḥ upari (SBV II 131) vihāyasā tadāśramapadam upagamya udāreṇāvabhāsena tad vanam avabhāsya gaganatalastha eva bodhisatvam uvāca
yathā mūḍhe loke kumatigrahaparyākulamatau
vibhogāsaktāśaye ca sutapāśair nigadite /
tvam eko niḥsaṅgas tyajasi tanayān snehajanakān
dhruvaṃ kṣemaṃ śāntaṃ vimalavirajaṃ prāpsyasi padam // iti
tad evaṃ protsāhya bodhisatvaṃ śakro devendraś cintayāmāsa: eko 'yam upasthāyakavirahitaḥ khedam āpatsyate; yannv imām asmāt prāthayeyam iti; tato bodhisatvasakāśād apakramya brāhmaṇaveṣam āsthāya punar bodhisatvam uvāca
imāṃ sarvānavadyāṅgīm anuraktāṃ pativratām /
saṃprayaccha kulaślāghyāṃ mama bhṛtyārthabhāginīm // iti
tato mādrī saṃjātāmarṣā brāhmaṇam uvāca
nirlajjaś cāpi lubdhaś ca tvam iha brāhmaṇādhamaḥ /
saddharmaniratāṃ yas tvaṃ mām icchasi pativratām // iti
tato viśvantaro bodhisatvaḥ karuṇāparigatahṛdayo mādrīṃ nirīkṣitum ārabdhaḥ; atha mādrī viśvantaraṃ bodhisatvam uvāca
na śocāmy aham ātmānaṃ nāpekṣā me tathātmani /
yathā tvām anuśocāmi katham eko bhaviṣyasi // iti
tato bodhisatvas tāṃ mādrīm uvāca
aham iha bhuvi mādri nānuśocyo
parimṛśa padam akṣayaṃ viśokam /
tam imam anusara dvijaṃ viśoko
mṛgaśaraṇe tv aham āśrame 'bhyupaimi //
iti viditvā hṛṣṭatuṣṭapramuditamanāś cintayāmāsa
idam asmin vane dānaṃ paścimaṃ me bhaviṣyati
mādrīṃ cemāṃ parityajya bhaviṣyāmy aparigrahaḥ //
iti viditvā mādrīpāṇau gṛhitvā taṃ brāhmaṇam uvāca
bhāvānuraktaśuśrūṣāṃ sadvṛttāṃ priyavādinīm / (SBV II 132) (A 471b)
mama bhāryām imām iṣṭāṃ gṛhāṇa tvaṃ dvijottama // iti
tataḥ patnīṃ sudaṃṣṭrasya tyajato bodhikāṅkṣayā /
ṣaḍvikārā mahī kṛtsnā cacālāmbuni naur yathā //
tato mādrī bāṣpoparuddhyamānagadgadakaṇṭhā brāhmaṇavaśam āgatā patiputraduhitṛrahitā idam abhravīt
kīdṛṅ mayā kṛtaṃ karma anāryaṃ pūrvajanmasu /
naṣṭavatseva gaur yena viraumi vijane vane //
tataḥ śakro devendro brāhmaṇaveṣam antardhāpya svaveṣeṇa sthitvā mādrīm uvāca
na brāhmaṇo 'smi subhage na ca mānuṣo 'smi
śakras tv ahaṃ hy asuranāśakaraḥ surendraḥ /
prīto 'smy anena vinayena tavottamena
tad brūhi kiṃ varam ihecchasi matsakāśāt // iti
tato mādrī tadvacanajanitasaumanasyā śakraṃ praṇamyovāca
mama putrau sahasrākṣa dāsabhāvād vimocaya /
pitāmahasakāśaṃ ca prāpaya tridaśeśvara // iti
tathety uktvā mahendraḥ punar āśramapadaṃ praviśya bodhisatvam upajagmivān; mādrīṃ ca vāmena pāṇinā gṛhitvā bodhisatvam uvāca
ahaṃ mādrīm imāṃ tubhyaṃ dadāmi paricārikām /
na ca te kasyacid deyā nyāsadroho hi garhitaḥ // iti
tato śakro devendras taṃ bāladārakaparigrahītāraṃ tathā vyāmohayāmāsa yathā anyanagaraśaṅkayā tad eva nagaram upetya tau bāladārakau vikretum ārabdhaḥ; yāvad amātyair dṛṣṭvā rājñe niveditam
etau putrasya te putrau brāhmaṇo 'smin purottame /
jālinaṃ caiva kṛṣṇāṃ ca vikrīṇīte sudāruṇaḥ // iti
etac chrutvā bhrāntacittaḥ sa rājā
prāha kṣipraṃ darśaya tvaṃ kumārau /
nāryaś cakruḥ krośam antaḥpurasthāḥ
paurā rājñaḥ kṣipram eyuḥ samīpam //
yāvad anyenāmātyena rājñaḥ sakāśam upanītau (SBV II 133)
pautrau nirīkṣya sa nṛpo 'bhimukhopanītau
kṣīṇasvarau kṛśatanū maladigdhagātrau /
siṃhāsanāt kṣititalaṃ sahasā papāta
paurā vicukruśur amātyagaṇāḥ striyaś ca //
tato rājā amātyān āmantrayate
vane 'pi vasato dāneṣv abhirataṃ manaḥ /
tam ihānayata kṣipraṃ patnyā sārdhaṃ sulocanam // iti
tataḥ śakro devendro bodhisatvam abhinamasya svabhavanam upajagāma; paścāc ca rājani viśvāmitre abhyatīte brāhmaṇāmātyapaurajānapadaiḥ sārdhaṃ tadāśramapadaṃ gatvā bodhisatvaṃ yācitvā svapuram ānīya rājye pratiṣṭhāpitavān; tato viśvantaro rājā sarvaṃdado babhūva; sa śraṃanabrāhmaṇavanīpakasuhṛtsambandhibāndhavānujīvijaneṣu anekaprakārāṇi dānāni datvā puṇyāni kṛtvā gāthāṃ bhāṣate
bodhiṃ prārthayamānena dānaṃ deyaṃ viśārada /
kṣatriye brāhmaṇe vaiśye śūdre caṇḍālapukkaśe //
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca gavāśvamaṇikuṇḍalam //
dadyāt saṃpannaśīlebhyo dāsakarmakaraṃ tathā //
sutadāraparityāgaṃ kṛtvā muktena cetasā /
prāpnuvanti narāḥ śuddhim asmin loke paratra ca // iti
yadā viśvāmitreṇa rājñā viśvantaranimittaṃ jujjukāya brāhmaṇāya prabhūtaṃ dhanaṃ dattaṃ tadāsau vistīrṇavibhavo jātaḥ; tasya (A 472a) suhṛtsambandhibāndhavā mitrāṇi cāgamya kathayanti: yā ca kācit tava śrīr asau viśvantaraṃ kumāram āgamya iti; sa kathayati: kiṃ mama viśvantareṇa kṛtam uttamavarṇaprasūto 'haṃ; dakṣiṇīyo lokasya; yena mama bhogā upanamanti iti
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau viśvantaro nāma rājakumāraḥ aham eva saḥ tena kālena tena samayena; yo 'sau jujjukaḥ eṣa evāsau devadattaḥ tena kālena tena samayena; tadāpy eṣa akṛtajñaḥ akṛtavedī; etarhy apy eṣa akṛtajña akṛtavedī; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ evaṃ śikṣitavyaṃ yat kṛtajñā bhaviṣyāmaḥ kṛtavedinaḥ svalpam api kṛtaṃ na nāśyayiṣyāmaḥ; prāg eva prabhūtaṃ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam (SBV II 134)
______________________________________________________________
The story of Śroṇakoṭīviṃśā
buddho bhagavān viharati veṇuvane kalandakanivāpe; tena khalu samayena campāyāṃ potalo nāma gṛhapatiḥ prativasati, āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītaṃ; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā upasthīyate śīte śītopakaraṇaiḥ uṣṇe uṣṇopakaraṇaiḥ vaidyaprajñaptair āhāraiḥ, nātitiktaiḥ nātyamlaiḥ nātilavaṇaiḥ nātimadhuraiḥ nātikaṭukaī nātikaṣāyaiḥ tiktāmlalavaṇamadhurakaṭukaṣāyavivarjitaiḥ; hārārdhahāravibhūṣitagātrī apsarā iva nandane vane vicāriṇī maṃcān maṃcaṃ pīṭhāt pīṭham anavatarantī adharimāṃ bhūmiṃ; na cāsyāḥ kiṃcid amanojñāṃ śabdaśravaṇaṃ yāvad garbhasya paripākāya
tena khalu samayena potalako gṛhapatiḥ rājagṛhaṃ gataḥ kenacid eva karaṇīyena; sā cāṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt śravaṇe nakṣatre prasūtā; dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ; tasya pādatalayor adhastāt caturaṅgulamātrāṇi romāṇi suvarṇavarṇavarṇāni jātāni; yāvat potalakasya gṛhapateḥ svamanuṣyaḥ tvaritatvaritaṃ rājagṛhaṃ gataḥ, potalakasya gṛhapateḥ kathayati: gṛhapate diṣṭyā vardhase putras te jātaḥ iti; sa prītisaumanasyajātaḥ bhūyaḥ pṛcchati kiṃ kathayasi gṛhapate putras te jātaḥ; punaḥ pṛcchati kiṃ kathayasi iti; atha tasya puruṣasyaitad abhavat kim ayaṃ gṛhapatir bhūyo bhūyaḥ pṛcchati? mā māṃ pralāpayitukāma