Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)JaNguyên tác: Pali
Bổn Sanh (Jātaka)
547 câu chuyện tiền thân của Đức Phật — những bài học đạo đức được kể qua hình thức truyện cổ tích. Nguồn cảm hứng vô tận cho văn học và nghệ thuật Phật giáo.
Văn bản gốc(Pali)
Trang 14 / 16 (50.000 ký tự/trang)
hāraṁ samādāya, aṇṇave avasīdati. Evameva naro pāpaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Atibhāraṁ samādāya, niraye avasīdati. Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati; Ācināti ca taṁ pāpaṁ, yena gacchati duggatiṁ. Pubbevassa kataṁ puññaṁ, alātassa mahīpati; Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṁ. Khīyate cassa taṁ puññaṁ, tathā hi aguṇe rato; Ujumaggaṁ avahāya, kummaggamanudhāvati. Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale; Unnameti tulāsīsaṁ, bhāre oropite sati. Evameva naro puññaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato. Yamajja bījako dāso, dukkhaṁ passati attani; Pubbevassa kataṁ pāpaṁ, tameso paṭisevati. Khīyate cassa taṁ pāpaṁ, tathā hi vinaye rato; Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā. Yaṁ yañhi rāja bhajati, santaṁ vā yadi vā asaṁ; Sīlavantaṁ visīlaṁ vā, vasaṁ tasseva gacchati. Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati; Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso. Sevamāno sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ; Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati; Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā. Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā. Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā. Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano; Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito; Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatiṁ. Ahampi jātiyo satta, sare saṁsaritattano; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā. Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa; Kammāraputto magadhesu, ahuṁ rājagahe pure. Pāpaṁ sahāyamāgamma, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā; Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya. Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako; Atha aññehi kammehi, ajāyiṁ vaṁsabhūmiyaṁ. Kosambiyaṁ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane; Ekaputto mahārāja, niccaṁ sakkatapūjito. Tattha mittaṁ asevissaṁ, sahāyaṁ sātave rataṁ; Paṇḍitaṁ sutasampannaṁ, so maṁ atthe nivesayi. Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, bahuṁ rattiṁ upāvasiṁ; Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, nidhīva udakantike. Atha pāpāna kammānaṁ, Yametaṁ magadhe kataṁ; Phalaṁ pariyāga maṁ pacchā, Bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā. Tato cutāhaṁ vedeha, roruve niraye ciraṁ; Sakammunā apaccissaṁ, taṁ saraṁ na sukhaṁ labhe. Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṁ dukhaṁ; Bhinnāgate ahuṁ rāja, chagalo uddhatapphalo. Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. Tato cutāhaṁ vedeha, kapi āsiṁ brahāvane; Niluñcitaphaloyeva, yūthapena pagabbhinā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. Tato cutāhaṁ vedeha, dassanesu pasū ahuṁ; Niluñcito javo bhadro, yoggaṁ vūḷhaṁ ciraṁ mayā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. Tato cutāhaṁ vedeha, vajjīsu kulamāgamā; Nevitthī na pumā āsiṁ, manussatte sudullabhe; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. Tato cutāhaṁ vedeha, ajāyiṁ nandane vane; Bhavane tāvatiṁsāhaṁ, accharā kāmavaṇṇinī. Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā. Tattha ṭhitāhaṁ vedeha, sarāmi jātiyo imā; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā. Pariyāgataṁ taṁ kusalaṁ, yaṁ me kosambiyaṁ kataṁ; Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṁ ito cutā. Satta jacco mahārāja, niccaṁ sakkatapūjitā; Thībhāvāpi na muccissaṁ, chaṭṭhā nigatiyo imā. Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko; Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo. Ajjāpi santānamayaṁ, mālaṁ ganthenti nandane; Devaputto javo nāma, yo me mālaṁ paṭicchati. Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa; Rattindivo ca so dibyo, mānusiṁ saradosataṁ. Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo; Kalyāṇaṁ yadi vā pāpaṁ, na hi kammaṁ vinassati. Yo icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Paradāraṁ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṁ. Yā icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Sāmikaṁ apacāyeyya, indaṁva paricārikā. Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṁ yasaṁ sukhaṁ; Pāpāni parivajjetvā, tividhaṁ dhammamācare. Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo; Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā. Ye kecime mānujā jīvaloke, Yasassino sabbasamantabhogā; Asaṁsayaṁ tehi pure suciṇṇaṁ, Kammassakāse puthu sabbasattā. Iṅghānucintesi sayampi deva, Kutonidānā te imā janinda; Yā te imā accharāsannikāsā, Alaṅkatā kañcanajālachannā”. Iccevaṁ pitaraṁ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṁ; Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā. Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṁ pajaṁ; Jambudīpaṁ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṁ. Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato; Tañca disvānānuppattaṁ, rucā isimavandatha. Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso; Nāradaṁ paripucchanto, idaṁ vacanamabravi. “Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāhi me pucchito nāmagottaṁ, Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”. “Ahañhi devato idāni emi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāmi te pucchito nāmagottaṁ, Jānanti maṁ nārado kassapo ca”. “Accherarūpaṁ tava yādisañca, Vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi”. “Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, Guṇā mamete pakatā purāṇā; Teheva dhammehi susevitehi, Manojavo yena kāmaṁ gatosmi”. “Accheramācikkhasi puññasiddhiṁ, Sace hi etehi yathā vadesi; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me sādhu viyākarohi”. “Pucchassu maṁ rāja tavesa attho, Yaṁ saṁsayaṁ kuruse bhūmipāla; Ahaṁ taṁ nissaṁsayataṁ gamemi, Nayehi ñāyehi ca hetubhī ca”. “Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi; Atthi nu devā pitaro nu atthi, Loko paro atthi jano yamāhu”. “Attheva devā pitaro ca atthi, Loko paro atthi jano yamāhu; Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, Lokaṁ paraṁ na vidū mohayuttā”. “Atthīti ce nārada saddahāsi, Nivesanaṁ paraloke matānaṁ; Idheva me pañca satāni dehi, Dassāmi te paraloke sahassaṁ”. “Dajjemu kho pañca satāni bhoto, Jaññāmu ce sīlavantaṁ vadaññuṁ; Luddaṁ taṁ bhontaṁ niraye vasantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Idheva yo hoti adhammasīlo, Pāpācāro alaso luddakammo; Na paṇḍitā tasmiṁ iṇaṁ dadanti, Na hi āgamo hoti tathāvidhamhā. Dakkhañca posaṁ manujā viditvā, Uṭṭhānakaṁ sīlavantaṁ vadaññuṁ; Sayameva bhogehi nimantayanti, Kammaṁ karitvā puna māharesi. Ito cuto dakkhasi tattha rāja, Kākolasaṅghehi vikassamānaṁ; Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Kākehi gijjhehi ca senakehi; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Andhaṁtamaṁ tattha na candasūriyā, Nirayo sadā tumulo ghorarūpo; Sā neva rattī na divā paññāyati, Tathāvidhe ko vicare dhanatthiko. Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, Pavaddhakāyā balino mahantā; Khādanti dantehi ayomayehi, Ito paṇunnaṁ paralokapattaṁ. Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Luddehi vāḷehi aghammigehi ca; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, Hananti vijjhanti ca paccamittā; Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, Pubbe naraṁ dukkaṭakammakāriṁ. Taṁ haññamānaṁ niraye vajantaṁ, Kucchismiṁ passasmiṁ vipphālitūdaraṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, Vividhāvudhā vassanti tattha devā; Patanti aṅgāramivaccimanto, Silāsanī vassati luddakamme. Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, Na tamhi sukhaṁ labbhati ittarampi; Taṁ taṁ vidhāvantamalenamāturaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Sandhāvamānampi rathesu yuttaṁ, Sajotibhūtaṁ pathaviṁ kamantaṁ; Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Tamāruhantaṁ khurasañcitaṁ giriṁ, Vibhiṁsanaṁ pajjalitaṁ bhayānakaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Tamāruhantaṁ pabbatasannikāsaṁ, Aṅgārarāsiṁ jalitaṁ bhayānakaṁ; Sudaḍḍhagattaṁ kapaṇaṁ rudantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi. Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū; Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhi. Tamāruhantaṁ nirayaṁ, simbaliṁ ruhiramakkhitaṁ; Vidaḍḍhakāyaṁ vitacaṁ, āturaṁ gāḷhavedanaṁ. Passasantaṁ muhuṁ uṇhaṁ, pubbakammāparādhikaṁ; Dumagge vitacaṁ gattaṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ. Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi. Tamāruhantaṁ asipattapādapaṁ, Asīhi tikkhehi ca chijjamānaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. Tato nikkhantamattaṁ taṁ, asipattācitā dumā; Sampatitaṁ vetaraṇiṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ. Kharā kharodakā tattā, duggā vetaraṇī nadī; Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati. Tattha sañchinnagattaṁ taṁ, vuyhantaṁ ruhiramakkhitaṁ; Vetaraññe anālambe, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ”. “Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, Disaṁ na jānāmi pamūḷhasañño; Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, Sutvāna kathā tava bhāsitā ise. Āditte vārimajjhaṁva, dīpaṁvoghe mahaṇṇave; Andhakāreva pajjoto, tvaṁ nosi saraṇaṁ ise. Atthañca dhammaṁ anusāsa maṁ ise, Atītamaddhā aparādhitaṁ mayā; Ācikkha me nārada suddhimaggaṁ, Yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyaṁ”. “Yathā ahū dhataraṭṭho, Vessāmitto aṭṭhako yāmataggi; Usindaro cāpi sivī ca rājā, Paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṁ gatā; Adhammaṁ parivajjetvā, dhammaṁ cara mahīpati. Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava; Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṁ ko vilepanaṁ; Nānārattānaṁ vatthānaṁ, ko naggo paridahissati. Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā; Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava. Jiṇṇaṁ posaṁ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure; Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī. Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu; Avihiṁsāsāritakkho, saṁvibhāgapaṭicchado. Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo; Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano. Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato; Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito. Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro; Athaddhatānatīsāko, sīlasaṁvaranandhano. Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako; Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo. Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako; Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu. Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato; Sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo. Mano dantaṁ pathaṁ neti, samadantehi vāhibhi; Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṁyamo. Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato; Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi. Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti; Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṁ vaje”. “Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji; Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako. Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako; Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṁ pasādayi. Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu; Mahābrahmā bodhisatto, evaṁ dhāretha jātakan”ti. Mahānāradakassapajātakaṁ aṭṭhamaṁ. Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga Vidhurajātaka 1 Dohaḷakaṇḍa “Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, Vaṇṇarūpaṁ natavedisaṁ pure; Vimale akkhāhi pucchitā, Kīdisī tuyhaṁ sarīravedanā”. “Dhammo manujesu mātīnaṁ, Dohaḷo nāma janinda vuccati; Dhammāhataṁ nāgakuñjara, Vidhurassa hadayābhipatthaye”. “Candaṁ kho tvaṁ dohaḷāyasi, Sūriyaṁ vā atha vāpi mālutaṁ; Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, Ko vidhuramidha mānayissati”. “Kiṁ nu tāta tuvaṁ pajjhāyasi, Padumaṁ hatthagataṁva te mukhaṁ; Kiṁ nu dummanarūposi issara, Mā tvaṁ soci amittatāpana”. “Mātā hi tava irandhati, Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati; Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, Ko vidhuramidha mānayissati. Tassa bhattupariyesanaṁ cara, Yo vidhuramidha mānayissati”; Pituno ca sā sutvāna vākyaṁ, Rattiṁ nikkhamma avassutiṁ cari. “Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, Ke kimpurise cāpi mānuse; Ke paṇḍite sabbakāmadade, Dīgharattaṁ bhattā me bhavissati”. “Assāsa hessāmi te pati, Bhattā te hessāmi anindalocane; Paññā hi mamaṁ tathāvidhā, Assāsa hessasi bhariyā mama”. Avacāsi puṇṇakaṁ irandhatī, Pubbapathānugatena cetasā; “Ehi gacchāma pitu mamantike, Esova te etamatthaṁ pavakkhati”. Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā; Yakkhaṁ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgami. “Nāgavara vaco suṇohi me, Patirūpaṁ paṭipajja suṅkiyaṁ; Patthemi ahaṁ irandhatiṁ, Tāya samaṅgiṁ karohi maṁ tuvaṁ. Sataṁ hatthī sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā; Sataṁ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā; Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṁ dehirandhatiṁ”. “Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane; Anāmanta kataṁ kammaṁ, taṁ pacchā anutappati”. Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṁ; Bhariyaṁ āmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi. “Ayaṁ so puṇṇako yakkho, yācatī maṁ irandhatiṁ; Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṁ mamaṁ”. “Na dhanena na vittena, Labbhā amhaṁ irandhatī; Sace ca kho hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māhareyya; Etena vittena kumāri labbhā, Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”. Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā; Puṇṇakāmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi. “Na dhanena na vittena, Labbhā amhaṁ irandhatī; Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māharesi; Etena vittena kumāri labbhā, Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”. “Yaṁ paṇḍitotyeke vadanti loke, Tameva bāloti punāhu aññe; Akkhāhi me vippavadanti ettha, Kaṁ paṇḍitaṁ nāga tuvaṁ vadesi”. “Korabyarājassa dhanañcayassa, Yadi te suto vidhuro nāma kattā; Ānehi taṁ paṇḍitaṁ dhammaladdhā, Irandhatī padacarā te hotu”. Idañca sutvā varuṇassa vākyaṁ, Uṭṭhāya yakkho paramappatīto; Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, “Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ. Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā; Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado”. Devavāhavahaṁ yānaṁ, Assamāruyha puṇṇako; Alaṅkato kappitakesamassu, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. So puṇṇako kāmarāgena giddho, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ jigīsaṁ; Gantvāna taṁ bhūtapatiṁ yasassiṁ, Iccabravī vessavaṇaṁ kuveraṁ. “Bhogavatī nāma mandire, Vāsā hiraññavatīti vuccati; Nagare nimmite kañcanamaye, Maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṁ. Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, Lohitaṅkassa masāragallino; Pāsādettha silāmayā, Sovaṇṇaratanehi chāditā. Ambā tilakā ca jambuyo, Sattapaṇṇā mucalindaketakā; Piyaṅgu uddālakā sahā, Uparibhaddakā sinduvārakā. Campeyyakā nāgamallikā, Bhaginīmālā atha mettha koliyā; Ete dumā pariṇāmitā, Sobhayanti uragassa mandiraṁ. Khajjurettha silāmayā, Sovaṇṇadhuvapupphitā bahū; Yattha vasato papātiko, Nāgarājā varuṇo mahiddhiko. Tassa komārikā bhariyā, Vimalā kañcanavelliviggahā; Kālā taruṇāva uggatā, Pucimandatthanī cārudassanā. Lākhārasarattasucchavī, Kaṇikārāva nivātapupphitā; Tidivokacarāva accharā, Vijjuvabbhaghanā vinissaṭā. Sā dohaḷinī suvimhitā, Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati; Taṁ tesaṁ demi issara, Tena te denti irandhatiṁ mamaṁ”. So puṇṇako bhūtapatiṁ yasassiṁ, Āmantaya vessavaṇaṁ kuveraṁ; “Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ”. Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā; Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado. Devavāhavahaṁ yānaṁ, Assamāruyha puṇṇako; Alaṅkato kappitakesamassu, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. So aggamā rājagahaṁ surammaṁ, Aṅgassa rañño nagaraṁ durāyutaṁ; Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṁ, Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; Nānāsakuntābhirudaṁ suvaṅgaṇaṁ, Pupphābhikiṇṇaṁ himavaṁva pabbataṁ. So puṇṇako vepulamābhirūhi, Siluccayaṁ kimpurisānuciṇṇaṁ; Anvesamāno maṇiratanaṁ uḷāraṁ, Tamaddasā pabbatakūṭamajjhe. Disvā maṇiṁ pabhassaraṁ jātimantaṁ, Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ; Daddallamānaṁ yasasā yasassinaṁ, Obhāsatī vijjurivantalikkhe. Tamaggahī veḷuriyaṁ mahagghaṁ, Manoharaṁ nāma mahānubhāvaṁ; Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. So aggamā nagaramindapatthaṁ, Oruyhupāgacchi sabhaṁ kurūnaṁ; Samāgate ekasataṁ samagge, Avhettha yakkho avikampamāno. “Ko nīdha raññaṁ varamābhijeti, Kamābhijeyyāma varaddhanena; Kamanuttaraṁ ratanavaraṁ jināma, Ko vāpi no jeti varaddhanena”. “Kuhiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, Na korabyasseva vaco tavedaṁ; Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe, Akkhāhi me nāmañca bandhave ca”. “Kaccāyano māṇavakosmi rāja, Anūnanāmo iti mavhayanti; Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca, Akkhena devasmi idhānupatto”. “Kiṁ māṇavassa ratanāni atthi, Ye taṁ jinanto hare akkhadhutto; Bahūni rañño ratanāni atthi, Te tvaṁ daliddo kathamavhayesi”. “Manoharo nāma maṇī mamāyaṁ, Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ; Imañca ājaññamamittatāpanaṁ, Etaṁ me jinitvā hare akkhadhutto”. “Eko maṇī māṇava kiṁ karissati, Ājāniyeko pana kiṁ karissati; Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, Ājāniyā vātajavā anappakā”. Dohaḷakaṇḍaṁ nāma. 2. Maṇikaṇḍa “Idañca me maṇiratanaṁ, passa tvaṁ dvipaduttama; Itthīnaṁ viggahā cettha, purisānañca viggahā. Migānaṁ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā; Nāgarājā supaṇṇā ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammine; Caturaṅginimaṁ senaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake; Balaggāni viyūḷhāni, maṇimhi passa nimmitaṁ. Puraṁ uddhāpasampannaṁ, bahupākāratoraṇaṁ; Siṅghāṭakesu bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. Esikā parikhāyo ca, palikhaṁ aggaḷāni ca; Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa toraṇamaggesu, nānādijagaṇā bahū; Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā. Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā; Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa nagaraṁ supākāraṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Samussitadhajaṁ rammaṁ, soṇṇavālukasanthataṁ. Passettha paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā; Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo. Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā odaniyā gharā; Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike; Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṁ. Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino; Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā; Sabbañca tāḷāvacaraṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṁ suvāditaṁ; Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā; Vetālike ca jalle ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi; Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa malle samajjasmiṁ, phoṭente diguṇaṁ bhujaṁ; Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū; Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo. Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū; Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā. Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā; Nānāmigagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Najjāyo supatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā; Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā. Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā; Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā. Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā; Veḷuriyakarodāyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā; Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā. Samantodakasampannaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Upetaṁ vanarājehi, maṇimhi passa nimmitaṁ. Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato; Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passa candaṁ sūriyañca, obhāsante catuddisā; Sineruṁ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṁ. Sineruṁ himavantañca, sāgarañca mahītalaṁ; Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṁ. Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye ca siluccaye; Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṁ. Phārusakaṁ cittalataṁ, missakaṁ nandanaṁ vanaṁ; Vejayantañca pāsādaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Sudhammaṁ tāvatiṁsañca, pārichattañca pupphitaṁ; Erāvaṇaṁ nāgarājaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā; Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. Passettha devakaññāyo, devaputtapalobhinī; Devaputte ramamāne, maṇimhi passa nimmitaṁ. Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate; Pajjalante ca vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṁ. Tāvatiṁse ca yāme ca, Tusite cāpi nimmite; Paranimmitavasavattino, Maṇimhi passa nimmitaṁ. Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca. Dasettha rājiyo setā, dasanīlā manoramā; Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa. Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā; Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṁsati. Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati; Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā. Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, accimantaṁ pabhassaraṁ; Odhisuṅkaṁ mahārāja, passa tvaṁ dvipaduttama”. Maṇikaṇḍaṁ nāma. 3. Akkhakaṇḍa “Upāgataṁ rāja mupehi lakkhaṁ, Netādisaṁ maṇiratanaṁ tavatthi; Dhammena jissāma asāhasena, Jito ca no khippamavākarohi. Pañcāla-paccuggata-sūrasena, Macchā ca maddā saha kekakebhi; Passantu note asaṭhena yuddhaṁ, Na no sabhāyaṁ na karonti kiñci”. Te pāvisuṁ akkhamadena mattā, Rājā kurūnaṁ puṇṇako cāpi yakkho; Rājā kaliṁ viccinamaggahesi, Kaṭaṁ aggahī puṇṇako nāma yakkho. Te tattha jūte ubhaye samāgate, Raññaṁ sakāse sakhīnañca majjhe; Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṁ, Tatthappanādo tumulo babhūva. “Jayo mahārāja parājayo ca, Āyūhataṁ aññatarassa hoti; Janinda jīnosi varaddhanena, Jito ca me khippamavākarohi”. “Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, Yañcāpi mayhaṁ ratanaṁ pathabyā; Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, Ādāya yenicchasi tena gaccha”. “Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, Yañcāpi tuyhaṁ ratanaṁ pathabyā; Tesaṁ varo vidhuro nāma kattā, So me jito taṁ me avākarohi”. “Attā ca me so saraṇaṁ gatī ca, Dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca; Asantuleyyo mama so dhanena, Pāṇena me sādiso esa kattā”. “Ciraṁ vivādo mama tuyhañcassa, Kāmañca pucchāma tameva gantvā; Esova no vivaratu etamatthaṁ, Yaṁ vakkhatī hotu kathā ubhinnaṁ”. “Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṁ; Tameva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā”. “Saccaṁ nu devā vidahū kurūnaṁ, Dhamme ṭhitaṁ vidhuraṁ nāmamaccaṁ; Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, Vidhuroti saṅkhā katamāsi loke”. “Āmāyadāsāpi bhavanti heke, Dhanena kītāpi bhavanti dāsā; Sayampi heke upayanti dāsā, Bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā. Ete narānaṁ caturova dāsā, Addhā hi yonito ahampi jāto; Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, Dāsāhaṁ devassa parampi gantvā; Dhammena maṁ māṇava tuyha dajjā”. “Ayaṁ dutīyo vijayo mamajja, Puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṁ; Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, Subhāsitaṁ nānujānāsi mayhaṁ”. “Evañce no so vivarettha pañhaṁ, Dāsohamasmi na ca khosmi ñāti; Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, Ādāya yenicchasi tena gaccha”. Akkhakaṇḍaṁ nāma. 4. Gharāvāsapañhā “Vidhura vasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ; Khemā vutti kathaṁ assa, kathaṁ nu assa saṅgaho. Abyābajjhaṁ kathaṁ assa, saccavādī ca māṇavo; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socati”. Taṁ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā; Saṅkhātā sabbadhammānaṁ, vidhuro etadabravi. “Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako; Na seve lokāyatikaṁ, netaṁ paññāya vaḍḍhanaṁ. Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo; Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu. Saṅgahetā ca mittānaṁ, saṁvibhāgī vidhānavā; Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe. Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako; Sakkaccaṁ payirupāseyya, sīlavante bahussute. Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ; Khemā vutti siyā evaṁ, evaṁ nu assa saṅgaho. Abyābajjhaṁ siyā evaṁ, saccavādī ca māṇavo; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socati”. Gharāvāsapañhā nāma. 5. Lakkhaṇakaṇḍa “Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me; Mamevatthaṁ paṭipajja, esa dhammo sanantano”. “Jānāmi māṇava tayāhamasmi, Dinnohamasmi tava issarena; Tīhañca taṁ vāsayemu agāre, Yenaddhunā anusāsemu putte”. “Taṁ me tathā hotu vasemu tīhaṁ, Kurutaṁ bhavajja gharesu kiccaṁ; Anusāsataṁ puttadāre bhavajja, Yathā tayī pecca sukhī bhaveyya”. “Sādhū”ti vatvāna pahūtakāmo, Pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṁ; Taṁ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṁ, Pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho. Koñcaṁ mayūrañca piyañca ketaṁ, Upāgami tattha surammarūpaṁ; Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. Tattha naccanti gāyanti, avhāyanti varāvaraṁ; Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā. Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṁ, Annena pānena ca dhammapālo; Atthattha mevānuvicintayanto, Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. Taṁ candanagandharasānulittaṁ, Suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṁ; Bhariyaṁvacā “ehi suṇohi bhoti, Puttāni āmantaya tambanette”. Sutvāna vākyaṁ patino anujjā, Suṇisaṁvaca tambanakhiṁ sunettaṁ; “Āmantaya vammadharāni cete, Puttāni indīvarapupphasāme”. Te āgate muddhani dhammapālo, Cumbitvā putte avikampamāno; Āmantayitvāna avoca vākyaṁ, “Dinnāhaṁ raññā idha māṇavassa. Tassajjahaṁ attasukhī vidheyyo, Ādāya yenicchati tena gacchati; Ahañca vo sāsitumāgatosmi, Kathaṁ ahaṁ aparittāya gacche. Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī, Janasandho puccheyya pahūtakāmo; Kimābhijānātha pure purāṇaṁ, Kiṁ vo pitā anusāse puratthā. Samāsanā hotha mayāva sabbe, Konīdha rañño abbhatiko manusso; Tamañjaliṁ kariya vadetha evaṁ, Mā hevaṁ deva na hi esa dhammo; Viyaggharājassa nihīnajacco, Samāsano deva kathaṁ bhaveyya”. Lakkhaṇakaṇḍaṁ nāma. 6. Rājavasati So ca putte amacce ca, ñātayo suhadajjane; Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi. “Ethayyo rājavasatiṁ, nisīditvā suṇātha me; Yathā rājakulaṁ patto, yasaṁ poso nigacchati. Na hi rājakulaṁ patto, aññāto labhate yasaṁ; Nāsūro nāpi dummedho, nappamatto kudācanaṁ. Yadāssa sīlaṁ paññañca, soceyyaṁ cādhigacchati; Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhati. Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā; Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase. Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā; Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase. Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito; Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase. Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito; Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase. Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito; Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṁ vase. Na rañño sadisaṁ bhuñje, kāmabhoge kudācanaṁ; Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṁ vase. Na rañño sadisaṁ vatthaṁ, na mālaṁ na vilepanaṁ; Ākappaṁ sarakuttiṁ vā, na rañño sadisamācare; Aññaṁ kareyya ākappaṁ, sa rājavasatiṁ vase. Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito; Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṁ kubbetha paṇḍito. Anuddhato acapalo, nipako saṁvutindriyo; Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṁ vase. Nāssa bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato; Nāssa kosā dhanaṁ gaṇhe, sa rājavasatiṁ vase. Na niddaṁ bahu maññeyya, na madāya suraṁ pive; Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṁ vase. Nāssa pīṭhaṁ na pallaṅkaṁ, Na kocchaṁ na nāvaṁ rathaṁ; Sammatomhīti ārūhe, Sa rājavasatiṁ vase. Nātidūre bhaje rañño, nāccāsanne vicakkhaṇo; Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno. Na ve rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno; Khippaṁ kujjhanti rājāno, sūkenakkhīva ghaṭṭitaṁ. Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro; Pharusaṁ patimanteyya, rājānaṁ parisaṅgataṁ. Laddhadvāro labhe dvāraṁ, neva rājūsu vissase; Aggīva saṁyato tiṭṭhe, sa rājavasatiṁ vase. Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sampaggaṇhāti khattiyo; Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā; Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakaṁ. Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake; Tesaṁ kammāvadānena, rājā vaḍḍheti vetanaṁ; Na tesaṁ antarā gacche, sa rājavasatiṁ vase. Cāpovūnudaro dhīro, vaṁsovāpi pakampaye; Paṭilomaṁ na vatteyya, sa rājavasatiṁ vase. Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā; Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṁ vase. Na bāḷhaṁ itthiṁ gaccheyya, sampassaṁ tejasaṅkhayaṁ; Kāsaṁ sāsaṁ daraṁ balyaṁ, khīṇamedho nigacchati. Nātivelaṁ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā; Avikiṇṇaṁ mitaṁ vācaṁ, patte kāle udīraye. Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo; Samphaṁ giraṁ na bhāseyya, sa rājavasatiṁ vase. Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko; Saṇho sakhilasambhāso, sa rājavasatiṁ vase. Vinīto sippavā danto, katatto niyato mudu; Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṁ vase. Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo; Surato sukhasaṁvāso, sa rājavasatiṁ vase. Ārakā parivajjeyya, sahituṁ pahitaṁ janaṁ; Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino. Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Sakkaccaṁ payirupāseyya, sa rājavasatiṁ vase. Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Sakkaccaṁ anuvāseyya, sa rājavasatiṁ vase. Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṁ vase. Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṁ vuddhimattano. Dinnapubbaṁ na hāpeyya, dānaṁ samaṇabrāhmaṇe; Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vanibbake. Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido; Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṁ vase. Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo; Susaṁvihitakammanto, sa rājavasatiṁ vase. Khalaṁ sālaṁ pasuṁ khettaṁ, gantā cassa abhikkhaṇaṁ; Mitaṁ dhaññaṁ nidhāpeyya, mitaṁva pācaye ghare. Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sīlesu asamāhitaṁ; Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te; Coḷañca nesaṁ piṇḍañca, āsīnānaṁ padāpaye. Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite; Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye. Sīlavā ca alolo ca, anurakkho ca rājino; Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṁ vase. Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino; Asaṅkusakavutti’ssa, sa rājavasatiṁ vase. Ucchādaye ca nhāpaye, dhove pāde adhosiraṁ; Āhatopi na kuppeyya, sa rājavasatiṁ vase. Kumbhampañjaliṁ kariyā, cāṭañcāpi padakkhiṇaṁ; Kimeva sabbakāmānaṁ, dātāraṁ dhīramuttamaṁ. Yo deti sayanaṁ vatthaṁ, yānaṁ āvasathaṁ gharaṁ; Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati. Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro; Ārādhayati rājānaṁ, pūjaṁ labhati bhattusu”. Rājavasati nāma. 7. Antarapeyyāla Evaṁ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṁ vicakkhaṇo; Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami. Vanditvā sirasā pāde, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Vidhuro avaca rājānaṁ, paggahetvāna añjaliṁ. “Ayaṁ maṁ māṇavo neti, kattukāmo yathāmati; Ñātīnatthaṁ pavakkhāmi, taṁ suṇohi arindama. Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṁ ghare dhanaṁ; Yathā pecca na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate. Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati; Evetaṁ khalitaṁ mayhaṁ, etaṁ passāmi accayaṁ”. “Sakkā na gantuṁ iti mayha hoti, Chetvā vadhitvā idha kātiyānaṁ; Idheva hohī iti mayha ruccati, Mā tvaṁ agā uttamabhūripañña”. “Mā hevadhammesu manaṁ paṇīdahi, Atthe ca dhamme ca yutto bhavassu; Dhiratthu kammaṁ akusalaṁ anariyaṁ, Yaṁ katvā pacchā nirayaṁ vajeyya. Nevesa dhammo na puneta kiccaṁ, Ayiro hi dāsassa janinda issaro; Ghātetuṁ jhāpetuṁ athopi hantuṁ, Na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhaṁ”. Jeṭṭhaputtaṁ upaguyha, vineyya hadaye daraṁ; Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāgharaṁ. Sālāva sammapatitā, mālutena pamadditā; Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṁ janaṁ; Mittāmacce ca bhacce ca, puttadāre ca bandhave. Kammantaṁ saṁvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṁ; Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṁ etadabravi. “Avasī tuvaṁ mayha tīhaṁ agāre, Katāni kiccāni gharesu mayhaṁ; Anusāsitā puttadārā mayā ca, Karoma kaccāna yathāmatiṁ te”. “Sace hi katte anusāsitā te, Puttā ca dārā anujīvino ca; Handehi dānī taramānarūpo, Dīgho hi addhāpi ayaṁ puratthā. Achambhitova gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṁ; Idaṁ pacchimakaṁ tuyhaṁ, jīvalokassa dassanaṁ”. “Sohaṁ kissa nu bhāyissaṁ, yassa me natthi dukkaṭaṁ; Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggatiṁ”. So assarājā vidhuraṁ vahanto, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe; Sākhāsu selesu asajjamāno, Kālāgiriṁ khippamupāgamāsi. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena; Vidhuraṁ ādāya gacchati. …pe… Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena; Vidhuraṁ ādāya gacchati. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “paṇḍito so kuhiṁ gato”. …pe… Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “paṇḍito so kuhiṁ gato. Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito; Sabbe aggiṁ pavekkhāma, natthattho jīvitena no”. “Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo; Khippaṁ mociya attānaṁ, mā bhāyitthāgamissati”. Antarapeyyālaṁ nāma. 8. Sādhunaradhammakaṇḍa So tattha gantvāna vicintayanto, “Uccāvacā cetanakā bhavanti; Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, Hantvānimaṁ hadayamānayissaṁ”. So tattha gantvā pabbatantarasmiṁ, Anto pavisitvāna paduṭṭhacitto; Asaṁvutasmiṁ jagatippadese, Adhosiraṁ dhārayi kātiyāno. So lambamāno narake papāte, Mahabbhaye lomahaṁse vidugge; Asantasanto kurūnaṁ kattuseṭṭho, Iccabravi puṇṇakaṁ nāma yakkhaṁ. “Ariyāvakāsosi anariyarūpo, Asaññato saññatasannikāso; Accāhitaṁ kammaṁ karosi ludraṁ, Bhāve ca te kusalaṁ natthi kiñci. Yaṁ maṁ papātasmiṁ papātumicchasi, Ko nu tavattho maraṇena mayhaṁ; Amānusasseva tavajja vaṇṇo, Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. “Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, Rañño kuverassa hi so sajibbo; Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno. Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāmi, Irandhatī nāma sā nāgakaññā; Tassā sumajjhāya piyāya hetu, Patārayiṁ tuyha vadhāya dhīra”. “Mā heva tvaṁ yakkha ahosi mūḷho, Naṭṭhā bahū duggahītena loke; Kiṁ te sumajjhāya piyāya kiccaṁ, Maraṇena me iṅgha suṇomi sabbaṁ”. “Mahānubhāvassa mahoragassa, Dhītukāmo ñātibhatohamasmi; Taṁ yācamānaṁ sasuro avoca, Yathā mamaññiṁsu sukāmanītaṁ. Dajjemu kho te sutanuṁ sunettaṁ, Sucimhitaṁ candanalittagattaṁ; Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māharesi; Etena vittena kumāri labbhā, Naññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma. Evaṁ na mūḷhosmi suṇohi katte, Na cāpi me duggahitatthi kiñci; Hadayena te dhammaladdhena nāgā, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ dadanti. Tasmā ahaṁ tuyhaṁ vadhāya yutto, Evaṁ mamattho maraṇena tuyhaṁ; Idheva taṁ narake pātayitvā, Hantvāna taṁ hadayamānayissaṁ”. “Khippaṁ mamaṁ uddhara kātiyāna, Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva te pātukaromi ajja”. So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nagamuddhani khippaṁ patiṭṭhapetvā; Assatthamāsīnaṁ samekkhiyāna, Paripucchi kattāramanomapaññaṁ. “Samuddhato mesi tuvaṁ papātā, Hadayena te ajja mamatthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva me pātukarohi ajja”. “Samuddhato tyasmi ahaṁ papātā, Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva te pātukaromi ajja. Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, Allañca pāṇiṁ parivajjayassu; Mā cassu mittesu kadāci dubbhī, Mā ca vasaṁ asatīnaṁ nigacche”. “Kathaṁ nu yātaṁ anuyāyī hoti, Allañca pāṇiṁ dahate kathaṁ so; Asatī ca kā ko pana mittadubbho, Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ”. “Asanthutaṁ nopi ca diṭṭhapubbaṁ, Yo āsanenāpi nimantayeyya; Tasseva atthaṁ puriso kareyya, Yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā. Yassekarattampi ghare vaseyya, Yatthannapānaṁ puriso labheyya; Na tassa pāpaṁ manasāpi cintaye, Adubbhapāṇiṁ dahate mittadubbho. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. Puṇṇampi cemaṁ pathaviṁ dhanena, Dajjitthiyā puriso sammatāya; Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tampi, Tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche. Evaṁ kho yātaṁ anuyāyī hoti, Allañca pāṇiṁ dahate punevaṁ; Asatī ca sā so pana mittadubbho, So dhammiko hohi jahassu adhammaṁ”. Sādhunaradhammakaṇḍaṁ nāma. 9. Kāḷāgirikaṇḍa “Avasiṁ ahaṁ tuyha tīhaṁ agāre, Annena pānena upaṭṭhitosmi; Mitto mamāsī visajjāmahaṁ taṁ, Kāmaṁ gharaṁ uttamapañña gaccha. Api hāyatu nāgakulā attho, Alampi me nāgakaññāya hotu; So tvaṁ sakeneva subhāsitena, Muttosi me ajja vadhāya pañña”. “Handa tuvaṁ yakkha mamampi nehi, Sasuraṁ te atthaṁ mayi carassu; Mayañca nāgādhipatiṁ vimānaṁ, Dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṁ”. “Yaṁ ve narassa ahitāya assa, Na taṁ pañño arahati dassanāya; Atha kena vaṇṇena amittagāmaṁ, Tuvamicchasi uttamapañña gantuṁ”. “Addhā pajānāmi ahampi etaṁ, Na taṁ pañño arahati dassanāya; Pāpañca me natthi kataṁ kuhiñci, Tasmā na saṅke maraṇāgamāya”. “Handa ca ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, Mayā saha dakkhasi ehi katte; Yatthacchati naccagītehi nāgo, Rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṁ. Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena, Nikīḷitaṁ niccamaho ca rattiṁ; Pahūtamālyaṁ bahupupphachannaṁ, Obhāsatī vijjurivantalikkhe. Annena pānena upetarūpaṁ, Naccehi gītehi ca vāditehi; Paripūraṁ kaññāhi alaṅkatāhi, Upasobhati vatthapilandhanena. So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nisīdayī pacchato āsanasmiṁ; Ādāya kattāramanomapaññaṁ, Upānayī bhavanaṁ nāgarañño. Patvāna ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, Aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa; Sāmaggipekkhamāno nāgarājā, Pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha. Yannu tuvaṁ agamā maccalokaṁ, Anvesamāno hadayaṁ paṇḍitassa; Kacci samiddhena idhānupatto, Ādāya kattāramanomapaññaṁ”. “Ayañhi so āgato yaṁ tvamicchasi, Dhammena laddho mama dhammapālo; Taṁ passatha sammukhā bhāsamānaṁ, Sukho have sappurisehi saṅgamo”. Kāḷāgirikaṇḍaṁ nāma. “Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito; Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmiva”. “Na camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. “Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. “Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, Iddhī jutī balavīriyūpapatti; Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ. Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”. “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”. “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca te nāga mahāvimānaṁ”. “Ahañca bhariyā ca manussaloke, Saddhā ubho dānapatī ahumhā; Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. Mālañca gandhañca vilepanañca, Padīpiyaṁ seyyamupassayañca; Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, Sakkacca dānāni adamha tattha. Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”. “Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ, Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ; Tasmā hi dhammaṁ cara appamatto, Yathā vimānaṁ puna māvasesi”. “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, Yesannapānāni dademu katte; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Yathā vimānaṁ puna māvasema”. “Bhogī hi te santi idhūpapannā, Puttā ca dārā anujīvino ca; Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, Asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṁ. Evaṁ tuvaṁ nāga asampadosaṁ, Anupālaya vacasā kammunā ca; Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”. “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo; Dukkhūpanītopi tayā samecca, Vindeyya poso sukhamāturopi”. “Addhā sataṁ bhāsasi nāga dhammaṁ, Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ; Etādisiyāsu hi āpadāsu, Paññāyate mādisānaṁ viseso”. “Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte; Dhammena laddho iti tāyamāha, Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”. “Yo missaro tattha ahosi rājā, Tamāyamakkhehi ajesi jūte; So maṁ jito rājā imassadāsi, Dhammena laddhosmi asāhasena”. Mahorago attamano udaggo, Sutvāna dhīrassa subhāsitāni; Hatthe gahetvāna anomapaññaṁ, Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. “Yena tvaṁ vimale paṇḍu, yena bhattaṁ na ruccati; Na ca me tādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo. Yassa te hadayenattho, āgatāyaṁ pabhaṅkaro; Tassa vākyaṁ nisāmehi, dullabhaṁ dassanaṁ puna”. Disvāna taṁ vimalā bhūripaññaṁ, Dasaṅgulī añjaliṁ paggahetvā; Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ. “Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito; Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmiva”. “Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. “Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. “Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, Iddhī jutī balavīriyūpapatti; Pucchāmi taṁ nāgakaññetamatthaṁ, Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ. Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṁ, Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”. “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṁ kataṁ nāpi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”. “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca te nāgi mahāvimānaṁ”. “Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṁ, Saddhā ubho dānapatī ahumhā; Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. Mālañca gandhañca vilepanañca, Padīpiyaṁ seyyamupassayañca; Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, Sakkacca dānāni adamha tattha. Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”. “Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ, Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ; Tasmā hi dhammaṁ cara appamattā, Yathā vimānaṁ puna māvasesi”. “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, Yesannapānāni dademu katte; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Yathā vimānaṁ puna māvasema”. “Bhogī hi te santi idhūpapannā, Puttā ca dārā anujīvino ca; Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, Asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṁ. Evaṁ tuvaṁ nāgi asampadosaṁ, Anupālaya vacasā kammunā ca; Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”. “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo; Dukkhūpanītopi tayā samecca, Vindeyya poso sukhamāturopi”. “Addhā sataṁ bhāsasi nāgi dhammaṁ, Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ; Etādisiyāsu hi āpadāsu, Paññāyate mādisānaṁ viseso”. “Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte; Dhammena laddho iti tāyamāha, Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”. “Yo missaro tattha ahosi rājā, Tamāyamakkhehi ajesi jūte; So maṁ jito rājā imassadāsi, Dhammena laddhosmi asāhasena”. Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ; Tatheva nāgakaññāpi, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ. Yatheva varuṇaṁ nāgaṁ, dhīro tosesi pucchito; Tatheva nāgakaññampi, dhīro tosesi pucchito. Ubhopi te attamane viditvā, Mahoragaṁ nāgakaññañca dhīro; Achambhī abhīto alomahaṭṭho, Iccabravi varuṇaṁ nāgarājānaṁ. “Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, Yena tavattho idaṁ sarīraṁ; Hadayena maṁsena karohi kiccaṁ, Sayaṁ karissāmi yathāmati te”. “Paññā have hadayaṁ paṇḍitānaṁ, Te tyamha paññāya mayaṁ sutuṭṭhā; Anūnanāmo labhatajja dāraṁ, Ajjeva taṁ kuruyo pāpayātu”. Sa puṇṇako attamano udaggo, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ labhitvā; Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ. “Bhariyāya maṁ tvaṁ akari samaṅgiṁ, Ahañca te vidhura karomi kiccaṁ; Idañca te maṇiratanaṁ dadāmi, Ajjeva taṁ kuruyo pāpayāmi”. “Ajeyyamesā tava hotu metti, Bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṁ; Ānandi vitto sumano patīto, Datvā maṇiṁ mañca nayindapatthaṁ”. Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nisīdayī purato āsanasmiṁ; Ādāya kattāramanomapaññaṁ, Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ. Mano manussassa yathāpi gacche, Tatopissa khippataraṁ ahosi; Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ. “Etindapatthaṁ nagaraṁ padissati, Rammāni ca ambavanāni bhāgaso; Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, Tuvañca pattosi sakaṁ niketaṁ”. Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Oropiya dhammasabhāya majjhe; Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. Taṁ disvā rājā paramappatīto, Uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā; Avikampayaṁ dhammasabhāya majjhe, Nisīdayī pamukhamāsanasmiṁ. “Tvaṁ no vinetāsi rathaṁva naddhaṁ, Nandanti taṁ kuruyo dassanena; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kathaṁ pamokkho ahu māṇavassa”. “Yaṁ māṇavotyābhivadī janinda, Na so manusso naravīraseṭṭha; Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, Rañño kuverassa hi so sajibbo. Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno; Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāno, Irandhatī nāma sā nāgakaññā. Tassā sumajjhāya piyāya hetu, Patārayittha maraṇāya mayhaṁ; So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, Ahañca anuññāto maṇi ca laddho”. “Rukkho hi mayhaṁ padvāre sujāto, Paññākkhandho sīlamayassa sākhā; Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, Gavapphalo hatthigavāssachanno. Naccagītatūriyābhinādite, Ucchijja senaṁ puriso ahāsi; So no ayaṁ āgato sanniketaṁ, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha. Ye keci vittā mama paccayena, Sabbeva te pātukarontu ajja; Tibbāni katvāna upāyanāni, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha. Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, Sabbeva te bandhanā mocayantu; Yatheva yaṁ bandhanasmā pamutto, Evamete muñcare bandhanasmā. Unnaṅgalā māsamimaṁ karontu, Maṁsodanaṁ brāhmaṇā bhakkhayantu; Amajjapā majjarahā pivantu, Puṇṇāhi thālāhi palissutāhi. Mahāpathaṁ nicca samavhayantu, Tibbañca rakkhaṁ vidahantu raṭṭhe; Yathāññamaññaṁ na viheṭhayeyyuṁ, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha”. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate; Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathāti. Vidhurajātakaṁ navamaṁ. Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga Vessantarajātaka 1. Dasavarakathā “Phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare; Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṁ tuyhaṁ manaso piyaṁ”. “Devarāja namo tyatthu, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Rammā cāvesi maṁ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṁ”. “Na ceva te kataṁ pāpaṁ, na ca me tvamasi appiyā; Puññañca te parikkhīṇaṁ, yena tevaṁ vadāmahaṁ. Santike maraṇaṁ tuyhaṁ, vinābhāvo bhavissati; Paṭigaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato”. “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Sivirājassa bhaddante, tattha assaṁ nivesane. Nīlanettā nīlabhamu, nilakkhī ca yathā migī; Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṁ purindada. Puttaṁ labhetha varadaṁ, yācayogaṁ amacchariṁ; Pūjitaṁ paṭirājūhi, kittimantaṁ yasassinaṁ. Gabbhaṁ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṁ anunnataṁ; Kucchi anunnato assa, cāpaṁva likhitaṁ samaṁ. Thanā me nappapateyyuṁ, palitā na santu vāsava; Kāye rajo na limpetha, vajjhañcāpi pamocaye. Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute; Khujjacelāpakākiṇṇe, sūtamāgadhavaṇṇite. Citraggaḷerughusite, surāmaṁsapabodhane; Sivirājassa bhaddante, tatthassaṁ mahesī piyā”. “Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane; Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare”. Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Phussatiyā varaṁ datvā, anumodittha vāsavo. Dasavarakathā nāma. “Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā; Paggayha dakkhiṇaṁ bāhuṁ, kiṁ maṁ yācanti brāhmaṇā”. “Ratanaṁ deva yācāma, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ”. “Dadāmi na vikampāmi, yaṁ maṁ yācanti brāhmaṇā; Pabhinnaṁ kuñjaraṁ dantiṁ, opavayhaṁ gajuttamaṁ”. Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso; Brāhmaṇānaṁ adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṁ tadā. Samākulaṁ puraṁ āsi, ghoso ca vipulo mahā; Hatthināge padinnamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā. Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā; Disvā nāgaṁ nīyamānaṁ, te rañño paṭivedayuṁ. “Vidhamaṁ deva te raṭṭhaṁ, putto vessantaro tava; Kathaṁ no hatthinaṁ dajjā, nāgaṁ raṭṭhassa pūjitaṁ. Kathaṁ no kuñjaraṁ dajjā, īsādantaṁ urūḷhavaṁ; Khettaññuṁ sabbayuddhānaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ. Paṇḍukambalasañchannaṁ, pabhinnaṁ sattumaddanaṁ; Dantiṁ savāḷabījaniṁ, setaṁ kelāsasādisaṁ. Sasetacchattaṁ saupādheyyaṁ, Sāthabbanaṁ sahatthipaṁ; Aggayānaṁ rājavāhiṁ, Brāhmaṇānaṁ adā gajaṁ. Annaṁ pānañca yo dajjā, vatthasenāsanāni ca; Etaṁ kho dānaṁ patirūpaṁ, etaṁ kho brāhmaṇārahaṁ. Ayaṁ te vaṁsarājā no, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Kathaṁ vessantaro putto, gajaṁ bhājeti sañjaya. Sace tvaṁ na karissasi, sivīnaṁ vacanaṁ idaṁ; Maññe taṁ saha puttena, sivī hatthe karissare”. “Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ; Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso. Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ; Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo. Na cāhaṁ tasmiṁ dubbheyyaṁ, ariyasīlavato hi so; Asilokopi me assa, pāpañca pasave bahuṁ; Kathaṁ vessantaraṁ puttaṁ, satthena ghātayāmase”. “Mā naṁ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho; Pabbājehi ca naṁ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate”. “Eso ce sivīnaṁ chando, chandaṁ na panudāmase; Imaṁ so vasatu rattiṁ, kāme ca paribhuñjatu. Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu naṁ. Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṁ vada; ‘Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā. Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṁ’”. Sa kattā taramānova, sivirājena pesito; Āmuttahatthābharaṇo, suvattho candanabhūsito. Sīsaṁ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo; Upāgami puraṁ rammaṁ, vessantaranivesanaṁ. Tatthaddasa kumāraṁ so, ramamānaṁ sake pure; Parikiṇṇaṁ amaccehi, tidasānaṁva vāsavaṁ. So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṁbravi