Bổn Sanh (Jātaka)

vādiñhi lokasmiṁ, 
pasaṁsantīdha paṇḍitā. 
Eko caraṁ gogaveso, 
mūḷho accasariṁ vane; 
Araññe irīṇe vivane, 
nānākuñjarasevite. 
Vāḷamigānucarite, 
vippanaṭṭhosmi kānane; 
Acariṁ tattha sattāhaṁ, 
khuppipāsasamappito. 
Tattha tindukamaddakkhiṁ, 
visamaṭṭhaṁ bubhukkhito; 
Papātamabhilambantaṁ, 
sampannaphaladhārinaṁ. 
Vātassitāni bhakkhesiṁ, 
tāni rucciṁsu me bhusaṁ; 
Atitto rukkhamārūhiṁ, 
tattha hessāmi āsito. 
Ekaṁ me bhakkhitaṁ āsi, 
dutiyaṁ abhipatthitaṁ; 
Tato sā bhañjatha sākhā, 
chinnā pharasunā viya. 
Sohaṁ sahāva sākhāhi, 
uddhampādo avaṁsiro; 
Appatiṭṭhe anālambe, 
giriduggasmi pāpataṁ. 
Yasmā ca vāri gambhīraṁ, 
tasmā na samapajjisaṁ; 
Tattha sesiṁ nirānando, 
anūnā dasa rattiyo. 
Athettha kapi māgañchi, 
gonaṅgulo darīcaro; 
Sākhāhi sākhaṁ vicaranto, 
khādamāno dumapphalaṁ. 
So maṁ disvā kisaṁ paṇḍuṁ, 
kāruññamakaraṁ mayi; 
Ambho ko nāma so ettha, 
evaṁ dukkhena aṭṭito. 
Manusso amanusso vā, 
attānaṁ me pavedaya; 
Tassañjaliṁ paṇāmetvā, 
idaṁ vacanamabraviṁ. 
Manussohaṁ byasampatto, 
sā me natthi ito gati; 
Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, 
tvañca me saraṇaṁ bhava. 
Garuṁ silaṁ gahetvāna, 
vicarī pabbate kapi; 
Silāya yoggaṁ katvāna, 
nisabho etadabravi. 
Ehi me piṭṭhimāruyha, 
gīvaṁ gaṇhāhi bāhubhi; 
Ahaṁ taṁ uddharissāmi, 
giriduggata vegasā. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
vānarindassa sirīmato; 
Piṭṭhimāruyha dhīrassa, 
gīvaṁ bāhāhi aggahiṁ. 
So maṁ tato samuṭṭhāsi, 
tejassī balavā kapi; 
Vihaññamāno kicchena, 
giriduggata vegasā. 
Uddharitvāna maṁ santo, 
nisabho etadabravi; 
Iṅgha maṁ samma rakkhassu, 
pasupissaṁ muhuttakaṁ. 
Sīhā byagghā ca dīpī ca, 
acchakokataracchayo; 
Te maṁ pamattaṁ hiṁseyyuṁ, 
te tvaṁ disvā nivāraya. 
Evaṁ me parittātūna, 
pasupī so muhuttakaṁ; 
Tadāhaṁ pāpikaṁ diṭṭhiṁ, 
paṭilacchiṁ ayoniso. 
Bhakkho ayaṁ manussānaṁ, 
yathā caññe vane migā; 
Yaṁ nūnimaṁ vadhitvāna, 
chāto khādeyya vānaraṁ. 
Asito ca gamissāmi, 
maṁsamādāya sambalaṁ; 
Kantāraṁ nittharissāmi, 
pātheyyaṁ me bhavissati. 
Tato silaṁ gahetvāna, 
matthakaṁ sannitāḷayiṁ; 
Mama gattakilantassa, 
pahāro dubbalo ahu. 
So ca vegenudappatto, 
kapi ruhira makkhito; 
Assupuṇṇehi nettehi, 
rodanto maṁ udikkhati. 
‘Māyyomaṁ kari bhaddante, 
tvañca nāmedisaṁ kari; 
Tvañca kho nāma dīghāvu, 
aññe vāretumarahasi. 
Aho vata re purisa, 
tāvadukkarakāraka; 
Edisā visamā duggā, 
papātā uddhato mayā. 
Ānīto paralokāva, 
dubbheyyaṁ maṁ amaññatha; 
Taṁ tena pāpadhammena, 
pāpaṁ pāpena cintitaṁ. 
Mā heva tvaṁ adhammaṭṭha, 
vedanaṁ kaṭukaṁ phusi; 
Mā heva pāpakammaṁ taṁ, 
phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi. 
Tayime natthi vissāso, 
pāpadhamma asaññata; 
Ehi me piṭṭhito gaccha, 
dissamānova santike. 
Muttosi hatthā vāḷānaṁ, 
pattosi mānusiṁ padaṁ; 
Esa maggo adhammaṭṭha, 
tena gaccha yathāsukhaṁ’. 
Idaṁ vatvā giricaro, 
rahade pakkhalya matthakaṁ; 
Assūni sampamajjitvā, 
tato pabbatamāruhi. 
Sohaṁ tenābhisattosmi, 
pariḷāhena aṭṭito; 
Ḍayhamānena gattena, 
vāriṁ pātuṁ upāgamiṁ. 
Agginā viya santatto, 
rahado ruhiramakkhito; 
Pubbalohitasaṅkāso, 
sabbo me samapajjatha. 
Yāvanto udabindūni, 
kāyasmiṁ nipatiṁsu me; 
Tāvanto gaṇḍa jāyetha, 
addhabeluvasādisā. 
Pabhinnā pagghariṁsu me, 
kuṇapā pubbalohitā; 
Yena yeneva gacchāmi, 
gāmesu nigamesu ca. 
Daṇḍahatthā nivārenti, 
itthiyo purisā ca maṁ; 
Okkitā pūtigandhena, 
māssu orena āgamā. 
Etādisaṁ idaṁ dukkhaṁ, 
satta vassāni dāni me; 
Anubhomi sakaṁ kammaṁ, 
pubbe dukkaṭamattano. 
Taṁ vo vadāmi bhaddante, 
yāvantettha samāgatā; 
Māssu mittāna dubbhittho, 
mittadubbho hi pāpako. 
Kuṭṭhī kilāsī bhavati, 
yo mittānidha dubbhati; 
Kāyassa bhedā mittaddu, 
nirayaṁ sopapajjatī”ti. 
Mahākapijātakaṁ chaṭṭhaṁ. 

Jātaka 
Tiṁsanipāta 
Kiṁchandavagga 
7. Dakarakkhasajātaka 
“Sace vo vuyhamānānaṁ, 
sattannaṁ udakaṇṇave; 
Manussabalimesāno, 
nāvaṁ gaṇheyya rakkhaso; 
Anupubbaṁ kathaṁ datvā, 
muñcesi dakarakkhasā”. 
“Mātaraṁ paṭhamaṁ dajjaṁ, 
Bhariyaṁ datvāna bhātaraṁ; 
Tato sahāyaṁ datvāna, 
Pañcamaṁ dajjaṁ brāhmaṇaṁ; 
Chaṭṭhāhaṁ dajjamattānaṁ, 
Neva dajjaṁ mahosadhaṁ”. 
“Posetā te janettī ca, 
dīgharattānukampikā; 
Chabbhī tayi padussati, 
paṇḍitā atthadassinī; 
Aññaṁ upanisaṁ katvā, 
vadhā taṁ parimocayi. 
Taṁ tādisiṁ pāṇadadiṁ, 
orasaṁ gabbhadhāriniṁ; 
Mātaraṁ kena dosena, 
dajjāsi dakarakkhino”. 
“Daharā viyalaṅkāraṁ, 
dhāreti apiḷandhanaṁ; 
Dovārike anīkaṭṭhe, 
ativelaṁ pajagghati. 
Athopi paṭirājūnaṁ, 
sayaṁ dūtāni sāsati; 
Mātaraṁ tena dosena, 
dajjāhaṁ dakarakkhino”. 
“Itthigumbassa pavarā, 
accantaṁ piyabhāṇinī; 
Anuggatā sīlavatī, 
chāyāva anapāyinī. 
Akkodhanā puññavatī, 
paṇḍitā atthadassinī; 
Ubbariṁ kena dosena, 
dajjāsi dakarakkhino”. 
“Khiḍḍāratisamāpannaṁ, 
anatthavasamāgataṁ; 
Sā maṁ sakāna puttānaṁ, 
ayācaṁ yācate dhanaṁ. 
Sohaṁ dadāmi sāratto, 
bahuṁ uccāvacaṁ dhanaṁ; 
Suduccajaṁ cajitvāna, 
pacchā socāmi dummano; 
Ubbariṁ tena dosena, 
dajjāhaṁ dakarakkhino”. 
“Yenocitā janapadā, 
ānītā ca paṭiggahaṁ; 
Ābhataṁ pararajjebhi, 
abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ. 
Dhanuggahānaṁ pavaraṁ, 
sūraṁ tikhiṇamantinaṁ; 
Bhātaraṁ kena dosena, 
dajjāsi dakarakkhino”. 
“Yenocitā janapadā, 
ānītā ca paṭiggahaṁ; 
Ābhataṁ pararajjebhi, 
abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ. 
Dhanuggahānaṁ pavaro, 
sūro tikhiṇamanti ca; 
Mayāyaṁ sukhito rājā, 
atimaññati dārako. 
Upaṭṭhānampi me ayye, 
na so eti yathā pure; 
Bhātaraṁ tena dosena, 
dajjāhaṁ dakarakkhino”. 
“Ekarattena ubhayo, 
tvañceva dhanusekha ca; 
Ubho jātettha pañcālā, 
sahāyā susamāvayā. 
Cariyā taṁ anubandhittho, 
ekadukkhasukho tava; 
Ussukko te divārattiṁ, 
sabbakiccesu byāvaṭo; 
Sahāyaṁ kena dosena, 
dajjāsi dakarakkhino”. 
“Cariyā maṁ ayaṁ ayye, 
pajagghittho mayā saha; 
Ajjāpi tena vaṇṇena, 
ativelaṁ pajagghati. 
Ubbariyāpihaṁ ayye, 
mantayāmi rahogato; 
Anāmanto pavisati, 
pubbe appaṭivedito. 
Laddhadvāro katokāso, 
ahirikaṁ anādaraṁ; 
Sahāyaṁ tena dosena, 
dajjāhaṁ dakarakkhino”. 
“Kusalo sabbanimittānaṁ, 
rutaññū āgatāgamo; 
Uppāte supine yutto, 
niyyāne ca pavesane. 
Paṭṭho bhūmantalikkhasmiṁ, 
Nakkhattapadakovido; 
Brāhmaṇaṁ kena dosena, 
Dajjāsi dakarakkhino”. 
“Parisāyampi me ayye, 
ummīlitvā udikkhati; 
Tasmā accabhamuṁ luddaṁ, 
dajjāhaṁ dakarakkhino”. 
“Sasamuddapariyāyaṁ, 
mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; 
Vasundharaṁ āvasasi, 
amaccaparivārito. 
Cāturanto mahāraṭṭho, 
vijitāvī mahabbalo; 
Pathabyā ekarājāsi, 
yaso te vipulaṁ gato. 
Soḷasitthisahassāni, 
āmuttamaṇikuṇḍalā; 
Nānājanapadā nārī, 
devakaññūpamā subhā. 
Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, 
sabbakāmasamiddhinaṁ; 
Sukhitānaṁ piyaṁ dīghaṁ, 
jīvitaṁ āhu khattiya. 
Atha tvaṁ kena vaṇṇena, 
kena vā pana hetunā; 
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, 
pāṇaṁ cajasi duccajaṁ”. 
“Yatopi āgato ayye, 
mama hatthaṁ mahosadho; 
Nābhijānāmi dhīrassa, 
anumattampi dukkaṭaṁ. 
Sace ca kismici kāle, 
maraṇaṁ me pure siyā; 
So me putte paputte ca, 
sukhāpeyya mahosadho. 
Anāgataṁ paccuppannaṁ, 
sabbamatthampi passati; 
Anāparādhakammantaṁ, 
na dajjaṁ dakarakkhino”. 
“Idaṁ suṇātha pañcālā, 
cūḷaneyyassa bhāsitaṁ; 
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, 
pāṇaṁ cajati duccajaṁ. 
Mātu bhariyāya bhātucca, 
sakhino brāhmaṇassa ca; 
Attano cāpi pañcālo, 
channaṁ cajati jīvitaṁ. 
Evaṁ mahatthikā paññā, 
nipuṇā sādhucintinī; 
Diṭṭhadhammahitatthāya, 
samparāyasukhāya cā”ti. 
Dakarakkhasajātakaṁ sattamaṁ. 

Jātaka 
Tiṁsanipāta 
Kiṁchandavagga 
8. Paṇḍaranāgarājajātaka 
“Vikiṇṇavācaṁ aniguyha mantaṁ, 
Asaññataṁ aparicakkhitāraṁ; 
Bhayaṁ tamanveti sayaṁ abodhaṁ, 
Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo. 
Yo guyhamantaṁ parirakkhaṇeyyaṁ, 
Mohā naro saṁsati hāsamāno; 
Taṁ bhinnamantaṁ bhayamanveti khippaṁ, 
Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo. 
Nānumitto garuṁ atthaṁ, 
guyhaṁ veditumarahati; 
Sumitto ca asambuddhaṁ, 
sambuddhaṁ vā anatthavā. 
Vissāsamāpajjimahaṁ acelaṁ, 
Samaṇo ayaṁ sammato bhāvitatto; 
Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, 
Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi. 
Tassāhaṁ paramaṁ brahme guyhaṁ, 
Vācañhi maṁ nāsakkhiṁ saṁyametuṁ; 
Tappakkhato hi bhayamāgataṁ mamaṁ, 
Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi. 
Yo ve naro suhadaṁ maññamāno, 
Guyhamatthaṁ saṁsati dukkulīne; 
Dosā bhayā athavā rāgarattā, 
Pallatthito bālo asaṁsayaṁ so. 
Tirokkhavāco asataṁ paviṭṭho, 
Yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṁ; 
Āsīviso dummukhotyāhu taṁ naraṁ, 
Ārā ārā saṁyame tādisamhā. 
Annaṁ pānaṁ kāsikacandanañca, 
Manāpitthiyo mālamucchādanañca; 
Ohāya gacchāmase sabbakāme, 
Supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā”. 
“Ko nīdha tiṇṇaṁ garahaṁ upeti, 
Asmiṁdhaloke pāṇabhū nāgarāja; 
Samaṇo supaṇṇo athavā tvameva, 
Kiṁ kāraṇā paṇḍarakaggahīto”. 
“Samaṇoti me sammatatto ahosi, 
Piyo ca me manasā bhāvitatto; 
Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, 
Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi”. 
“Na catthi satto amaro pathabyā, 
Paññāvidhā natthi na ninditabbā; 
Saccena dhammena dhitiyā damena, 
Alabbhamabyāharatī naro idha. 
Mātāpitā paramā bandhavānaṁ, 
Nāssa tatiyo anukampakatthi; 
Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, 
Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 
Mātāpitā bhaginī bhātaro ca, 
Sahāyā vā yassa honti sapakkhā; 
Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, 
Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 
Bhariyā ce purisaṁ vajjā, 
Komārī piyabhāṇinī; 
Puttarūpayasūpetā, 
Ñātisaṅghapurakkhatā; 
Tassāpi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, 
Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 
Na guyhamatthaṁ vivareyya, 
Rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ; 
Na hi pātukato sādhu, 
Guyho attho pajānatā. 
Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, 
amittassa ca paṇḍito; 
Yo cāmisena saṁhīro, 
hadayattheno ca yo naro. 
Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, 
sambodhayati yo naro; 
Mantabhedabhayā tassa, 
dāsabhūto titikkhati. 
Yāvanto purisassatthaṁ, 
guyhaṁ jānanti mantinaṁ; 
Tāvanto tassa ubbegā, 
tasmā guyhaṁ na vissaje. 
Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, 
Rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce; 
Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, 
Tasmā manto khippamupeti bhedaṁ. 
Yathāpi assa nagaraṁ mahantaṁ, 
Advārakaṁ āyasaṁ bhaddasālaṁ; 
Samantakhātāparikhāupetaṁ, 
Evampi me te idha guyhamantā. 
Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, 
Daḷhā sadatthesu narā dujivha; 
Ārā amittā byavajanti tehi, 
Āsīvisā vā riva sattusaṅghā”. 
“Hitvā gharaṁ pabbajito acelo, 
Naggo muṇḍo carati ghāsahetu; 
Tamhi nu kho vivariṁ guyhamatthaṁ, 
Atthā ca dhammā ca apaggatamhā. 
Kathaṅkaro hoti supaṇṇarāja, 
Kiṁsīlo kena vatena vattaṁ; 
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, 
Kathaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 
“Hiriyā titikkhāya damenupeto, 
Akkodhano pesuṇiyaṁ pahāya; 
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, 
Evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 
“Mātāva puttaṁ taruṇaṁ tanujjaṁ, 
Samphassatā sabbagattaṁ phareti; 
Evampi me tvaṁ pāturahu dijinda, 
Mātāva puttaṁ anukampamāno”. 
“Handajja tvaṁ muñca vadhā dujivha, 
Tayo hi puttā na hi añño atthi; 
Antevāsī dinnako atrajo ca, 
Rajjassu puttaññataro me ahosi”. 
Icceva vākyaṁ visajjī supaṇṇo, 
Bhumyaṁ patiṭṭhāya dijo dujivhaṁ; 
“Muttajja tvaṁ sabbabhayātivatto, 
Thalūdake hohi mayābhigutto. 
Ātaṅkinaṁ yathā kusalo bhisakko, 
Pipāsitānaṁ rahadova sīto; 
Vesmaṁ yathā himasītaṭṭitānaṁ, 
Evampi te saraṇamahaṁ bhavāmi”. 
“Sandhiṁ katvā amittena, 
aṇḍajena jalābuja; 
Vivariya dāṭhaṁ sesi, 
kuto taṁ bhayamāgataṁ”. 
“Saṅketheva amittasmiṁ, 
mittasmimpi na vissase; 
Abhayā bhayamuppannaṁ, 
api mūlāni kantati. 
Kathaṁ nu vissase tyamhi, 
yenāsi kalaho kato; 
Niccayattena ṭhātabbaṁ, 
so disabbhi na rajjati. 
Vissāsaye na ca taṁ vissayeyya, 
Asaṅkito saṅkito ca bhaveyya; 
Tathā tathā viññū parakkameyya, 
Yathā yathā bhāvaṁ paro na jaññā”. 
Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, 
Ubho samā sujayā puññakhandhā; 
Upāgamuṁ karampiyaṁ acelaṁ, 
Missībhūtā assavāhāva nāgā. 
Tato have paṇḍarako acelaṁ, 
Sayamevupāgamma idaṁ avoca; 
“Muttajjahaṁ sabbabhayātivatto, 
Na hi nūna tuyhaṁ manaso piyamhā”. 
“Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, 
Asaṁsayaṁ paṇḍarakena saccaṁ; 
So rāgarattova akāsimetaṁ, 
Pāpakammaṁ sampajāno na mohā”. 
“Na me piyaṁ appiyaṁ vāpi hoti, 
Sampassato lokamimaṁ parañca; 
Susaññatānañhi viyañjanena, 
Asaññato lokamimaṁ carāsi. 
Ariyāvakāsosi anariyovāsi, 
Asaññato saññatasannikāso; 
Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, 
Pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ acāri. 
Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, 
dubbhī ca pisuṇo casi; 
Etena saccavajjena, 
muddhā te phalatu sattadhā”. 
“Tasmā hi mittānaṁ na dubbhitabbaṁ, 
Mittadubbhā pāpiyo natthi añño; 
Āsittasatto nihato pathabyā, 
Indassa vākyena hi saṁvaro hato”ti. 
Paṇḍaranāgarājajātakaṁ aṭṭhamaṁ. 

Jātaka 
Tiṁsanipāta 
Kiṁchandavagga 
9. Sambulājātaka 
“Kā vedhamānā girikandarāyaṁ, 
Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi saṁhitūru; 
Puṭṭhāsi me pāṇipameyyamajjhe, 
Akkhāhi me nāmañca bandhave ca. 
Obhāsayaṁ vanaṁ rammaṁ, 
sīhabyagghanisevitaṁ; 
Kā vā tvamasi kalyāṇi, 
kassa vā tvaṁ sumajjhime; 
Abhivādemi taṁ bhadde, 
dānavāhaṁ namatthu te”. 
“Yo putto kāsirājassa, 
sotthisenoti taṁ vidū; 
Tassāhaṁ sambulā bhariyā, 
evaṁ jānāhi dānava; 
Abhivādemi taṁ bhante, 
sambulāhaṁ namatthu te. 
Vedehaputto bhaddante, 
vane vasati āturo; 
Tamahaṁ rogasammattaṁ, 
ekā ekaṁ upaṭṭhahaṁ. 
Ahañca vanamuñchāya, 
Madhumaṁsaṁ migābilaṁ; 
Yadāharāmi taṁ bhakkho, 
Tassa nūnajja nādhati”. 
“Kiṁ vane rājaputtena, 
āturena karissasi; 
Sambule pariciṇṇena, 
ahaṁ bhattā bhavāmi te”. 
“Sokaṭṭāya durattāya, 
kiṁ rūpaṁ vijjate mama; 
Aññaṁ pariyesa bhaddante, 
abhirūpataraṁ mayā”. 
“Ehimaṁ girimāruyha, 
bhariyā me catussatā; 
Tāsaṁ tvaṁ pavarā hohi, 
sabbakāmasamiddhinī. 
Nūna tārakavaṇṇābhe, 
yaṁ kiñci manasicchasi; 
Sabbaṁ taṁ pacuraṁ mayhaṁ, 
ramassvajja mayā saha. 
No ce tuvaṁ maheseyyaṁ, 
Sambule kārayissasi; 
Alaṁ tvaṁ pātarāsāya, 
Paṇhe bhakkhā bhavissasi”. 
Tañca sattajaṭo luddo, 
kaḷāro purisādako; 
Vane nāthaṁ apassantiṁ, 
sambulaṁ aggahī bhuje. 
Adhipannā pisācena, 
luddenāmisacakkhunā; 
Sā ca sattuvasaṁ pattā, 
patimevānusocati. 
“Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, 
yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso; 
Yañca me ayyaputtassa, 
mano hessati aññathā. 
Na santi devā pavasanti nūna, 
Na hi nūna santi idha lokapālā; 
Sahasā karontānamasaññatānaṁ, 
Na hi nūna santi paṭisedhitāro”. 
“Itthīnamesā pavarā yasassinī, 
Santā samā aggirivuggatejā; 
Tañce tuvaṁ rakkhasādesi kaññaṁ, 
Muddhā ca hi sattadhā te phaleyya; 
Mā tvaṁ dahī muñca patibbatāya”. 
Sā ca assamamāgacchi, 
pamuttā purisādakā; 
Nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīva, 
gatasiṅgaṁva ālayaṁ. 
Sā tattha paridevesi, 
rājaputtī yasassinī; 
Sambulā utumattakkhā, 
vane nāthaṁ apassantī. 
Samaṇe brāhmaṇe vande, 
sampannacaraṇe ise; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
Vande sīhe ca byagghe ca, 
ye ca aññe vane migā; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
Tiṇā latāni osadhyo, 
pabbatāni vanāni ca; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
Vande indīvarīsāmaṁ, 
rattiṁ nakkhattamāliniṁ; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
Vande bhāgīrathiṁ gaṅgaṁ, 
savantīnaṁ paṭiggahaṁ; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
Vande ahaṁ pabbatarājaseṭṭhaṁ, 
Himavantaṁ siluccayaṁ; 
Rājaputtaṁ apassantī, 
“Tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 
“Atisāyaṁ vatāgacchi, 
rājaputti yasassini; 
Kena nujja samāgacchi, 
ko te piyataro mayā”. 
“Idaṁ khohaṁ tadāvocaṁ, 
gahitā tena sattunā; 
Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, 
yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso; 
Yañca me ayyaputtassa, 
mano hessati aññathā”. 
“Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, 
yāsu saccaṁ sudullabhaṁ; 
Thīnaṁ bhāvo durājāno, 
macchassevodake gataṁ”. 
“Tathā maṁ saccaṁ pāletu, 
pālayissati ce mamaṁ; 
Yathāhaṁ nābhijānāmi, 
aññaṁ piyataraṁ tayā; 
Etena saccavajjena, 
byādhi te vūpasammatu”. 
“Ye kuñjarā sattasatā uḷārā, 
Rakkhanti rattindivamuyyutāvudhā; 
Dhanuggahānañca satāni soḷasa, 
Kathaṁvidhe passasi bhadde sattavo”. 
“Alaṅkatāyo padumuttarattacā, 
Virāgitā passati haṁsagaggarā; 
Tāsaṁ suṇitvā mitagītavāditaṁ, 
Na dāni me tāta tathā yathā pure. 
Suvaṇṇasaṅkaccadharā suviggahā, 
Alaṅkatā mānusiyaccharūpamā; 
Senopiyā tāta aninditaṅgiyo, 
Khattiyakaññā paṭilobhayanti naṁ. 
Sace ahaṁ tāta tathā yathā pure, 
Patiṁ tamuñchāya punā vane bhare; 
Sammānaye maṁ na ca maṁ vimānaye, 
Itopi me tāta tato varaṁ siyā. 
Yamannapāne vipulasmi ohite, 
Nārī vimaṭṭhābharaṇā alaṅkatā; 
Sabbaṅgupetā patino ca appiyā, 
Abajjha tassā maraṇaṁ tato varaṁ. 
Api ce daliddā kapaṇā anāḷhiyā, 
Kaṭādutīyā patino ca sā piyā; 
Sabbaṅgupetāyapi appiyāya, 
Ayameva seyyā kapaṇāpi yā piyā”. 
“Sudullabhitthī purisassa yā hitā, 
Bhattitthiyā dullabho yo hito ca; 
Hitā ca te sīlavatī ca bhariyā, 
Janinda dhammaṁ cara sambulāya”. 
“Sace tuvaṁ vipule laddhabhoge, 
Issāvatiṇṇā maraṇaṁ upesi; 
Ahañca te bhadde imā rājakaññā, 
Sabbe te vacanakarā bhavāmā”ti. 
Sambulājātakaṁ navamaṁ. 

Jātaka 
Ekakanipāta 
Āsīsavagga 
1. Mahāsīlavajātaka 
“Āsīsetheva puriso, 
na nibbindeyya paṇḍito; 
Passāmi vohaṁ attānaṁ, 
yathā icchiṁ tathā ahū”ti. 
Mahāsīlavajātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Tiṁsanipāta 
Kiṁchandavagga 
10. Gandhatindukajātaka 
“Appamādo amataṁ padaṁ, 
Pamādo maccuno padaṁ; 
Appamattā na mīyanti, 
Ye pamattā yathā matā. 
Madā pamādo jāyetha, 
pamādā jāyate khayo; 
Khayā padosā jāyanti, 
mā pamādo bharatūsabha. 
Bahū hi khattiyā jīnā, 
atthaṁ raṭṭhaṁ pamādino; 
Athopi gāmino gāmā, 
anagārā agārino. 
Khattiyassa pamattassa, 
raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana; 
Sabbe bhogā vinassanti, 
rañño taṁ vuccate aghaṁ. 
Nesa dhammo mahārāja, 
ativelaṁ pamajjasi; 
Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, 
corā viddhaṁsayanti naṁ. 
Na te puttā bhavissanti, 
na hiraññaṁ na dhāniyaṁ; 
Raṭṭhe viluppamānamhi, 
sabbabhogehi jiyyasi. 
Sabbabhogā parijiṇṇaṁ, 
rājānaṁ vāpi khattiyaṁ; 
Ñātimittā suhajjā ca, 
na taṁ maññanti māniyaṁ. 
Hatthārohā anikaṭṭhā, 
rathikā pattikārakā; 
Tamevamupajīvantā, 
na taṁ maññanti māniyaṁ. 
Asaṁvihitakammantaṁ, 
bālaṁ dummantimantinaṁ; 
Sirī jahati dummedhaṁ, 
jiṇṇaṁva urago tacaṁ. 
Susaṁvihitakammantaṁ, 
kāluṭṭhāyiṁ atanditaṁ; 
Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, 
gāvo sausabhāmiva. 
Upassutiṁ mahārāja, 
raṭṭhe janapade cara; 
Tattha disvā ca sutvā ca, 
tato taṁ paṭipajjasi”. 
“Evaṁ vedetu pañcālo, 
saṅgāme saramappito; 
Yathāhamajja vedemi, 
kaṇṭakena samappito”. 
“Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, 
na rūpaṁ sādhu passasi; 
Kiṁ tattha brahmadattassa, 
yaṁ taṁ maggeyya kaṇṭako”. 
“Bahvettha brahmadattassa, 
Sohaṁ maggasmi brāhmaṇa; 
Arakkhitā jānapadā, 
Adhammabalinā hatā. 
Rattiñhi corā khādanti, 
divā khādanti tuṇḍiyā; 
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, 
bahu adhammiko jano. 
Etādise bhaye jāte, 
bhayaṭṭā tāta māṇavā; 
Nillenakāni kubbanti, 
vane āhatva kaṇṭakaṁ”. 
“Kadāssu nāmayaṁ rājā, 
brahmadatto marissati; 
Yassa raṭṭhamhi jiyyanti, 
appatikā kumārikā”. 
“Dubbhāsitañhi te jammi, 
anatthapadakovide; 
Kuhiṁ rājā kumārīnaṁ, 
bhattāraṁ pariyesati”. 
“Na me dubbhāsitaṁ brahme, 
kovidatthapadā ahaṁ; 
Arakkhitā jānapadā, 
adhammabalinā hatā. 
Rattiñhi corā khādanti, 
divā khādanti tuṇḍiyā; 
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, 
bahu adhammiko jano; 
Dujjīve dubbhare dāre, 
kuto bhattā kumāriyo”. 
“Evaṁ sayatu pañcālo, 
saṅgāme sattiyā hato; 
Yathāyaṁ kapaṇo seti, 
hato phālena sāliyo”. 
“Adhammena tuvaṁ jamma, 
brahmadattassa kujjhasi; 
Yo tvaṁ sapasi rājānaṁ, 
aparajjhitvāna attano”. 
“Dhammena brahmadattassa, 
ahaṁ kujjhāmi brāhmaṇa; 
Arakkhitā jānapadā, 
adhammabalinā hatā. 
Rattiñhi corā khādanti, 
divā khādanti tuṇḍiyā; 
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, 
bahu adhammiko jano. 
Sā nūna puna re pakkā, 
vikāle bhattamāhari; 
Bhattahāriṁ apekkhanto, 
hato phālena sāliyo”. 
“Evaṁ haññatu pañcālo, 
saṅgāme asinā hato; 
Yathāhamajja pahato, 
khīrañca me pavaṭṭitaṁ”. 
“Yaṁ pasu khīraṁ chaḍḍeti, 
pasupālaṁ vihiṁsati; 
Kiṁ tattha brahmadattassa, 
yaṁ no garahate bhavaṁ”. 
“Gārayho brahme pañcālo, 
brahmadattassa rājino; 
Arakkhitā jānapadā, 
adhammabalinā hatā. 
Rattiñhi corā khādanti, 
divā khādanti tuṇḍiyā; 
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, 
bahu adhammiko jano. 
Caṇḍā aṭanakā gāvī, 
yaṁ pure na duhāmase; 
Taṁ dāni ajja dohāma, 
khīrakāmehupaddutā”. 
“Evaṁ kandatu pañcālo, 
viputto vippasukkhatu; 
Yathāyaṁ kapaṇā gāvī, 
viputtā paridhāvati”. 
“Yaṁ pasu pasupālassa, 
sambhameyya raveyya vā; 
Ko nīdha aparādhatthi, 
brahmadattassa rājino”. 
“Aparādho mahābrahme, 
brahmadattassa rājino; 
Arakkhitā jānapadā, 
adhammabalinā hatā. 
Rattiñhi corā khādanti, 
divā khādanti tuṇḍiyā; 
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, 
bahu adhammiko jano; 
Kathaṁ no asikosatthā, 
khīrapā haññate pajā”. 
“Evaṁ khajjatu pañcālo, 
hato yuddhe saputtako; 
Yathāhamajja khajjāmi, 
gāmikehi araññajo”. 
“Na sabbabhūtesu vidhenti rakkhaṁ, 
Rājāno maṇḍūka manussaloke; 
Nettāvatā rājā adhammacārī, 
Yaṁ tādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā”. 
“Adhammarūpo vata brahmacārī, 
Anuppiyaṁ bhāsasi khattiyassa; 
Viluppamānāya puthuppajāya, 
Pūjesi rājaṁ paramappamādaṁ. 
Sace idaṁ brahme surajjakaṁ siyā, 
Phītaṁ raṭṭhaṁ muditaṁ vippasannaṁ; 
Bhutvā baliṁ aggapiṇḍañca kākā, 
Na mādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā”ti. 
Gandhatindukajātakaṁ dasamaṁ. 
Tiṁsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Kiṁchanda kumbha jayaddisa chaddanta, 
Atha paṇḍitasambhava sirakapi; 
Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, 
Atha sambula tindukadevasutoti. 
Jātakapāḷiyā paṭhamo bhāgo niṭṭhito. 

Jātaka 
Cattālīsanipāta 
Tesakuṇavagga 
1. Tesakuṇajātaka 
Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 
“Vessantaraṁ taṁ pucchāmi, 
sakuṇa bhaddamatthu te; 
Rajjaṁ kāretukāmena, 
kiṁ su kiccaṁ kataṁ varaṁ”. 
“Cirassaṁ vata maṁ tāto, 
kaṁso bārāṇasiggaho; 
Pamatto appamattaṁ maṁ, 
pitā puttaṁ acodayi. 
Paṭhameneva vitathaṁ, 
kodhaṁ hāsaṁ nivāraye; 
Tato kiccāni kāreyya, 
taṁ vataṁ āhu khattiya. 
Yaṁ tvaṁ tāta tapokammaṁ, 
Pubbe katamasaṁsayaṁ; 
Ratto duṭṭho ca yaṁ kayirā, 
Na taṁ kayirā tato puna. 
Khattiyassa pamattassa, 
raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana; 
Sabbe bhogā vinassanti, 
rañño taṁ vuccate aghaṁ. 
Sirī tāta alakkhī ca, 
pucchitā etadabravuṁ; 
Uṭṭhānavīriye pose, 
ramāhaṁ anusūyake. 
Usūyake duhadaye, 
purise kammadussake; 
Kāḷakaṇṇī mahārāja, 
ramati cakkabhañjanī. 
So tvaṁ sabbesu suhadayo, 
sabbesaṁ rakkhito bhava; 
Alakkhiṁ nuda mahārāja, 
lakkhyā bhava nivesanaṁ. 
Sa lakkhīdhitisampanno, 
puriso hi mahaggato; 
Amittānaṁ kāsipati, 
mūlaṁ aggañca chindati. 
Sakkopi hi bhūtapati, 
uṭṭhāne nappamajjati; 
Sa kalyāṇe dhitiṁ katvā, 
uṭṭhāne kurute mano. 
Gandhabbā pitaro devā, 
sājīvā honti tādino; 
Uṭṭhāhato appamajjato, 
anutiṭṭhanti devatā. 
So appamatto akkuddho, 
tāta kiccāni kāraya; 
Vāyamassu ca kiccesu, 
nālaso vindate sukhaṁ. 
Tattheva te vattapadā, 
esāva anusāsanī; 
Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, 
amittānaṁ dukhāya ca”. 
“Sakkhisi tvaṁ kuṇḍalini, 
maññasi khattabandhuni; 
Rajjaṁ kāretukāmena, 
kiṁ su kiccaṁ kataṁ varaṁ”. 
“Dveva tāta padakāni, 
yattha sabbaṁ patiṭṭhitaṁ; 
Aladdhassa ca yo lābho, 
laddhassa cānurakkhaṇā. 
Amacce tāta jānāhi, 
dhīre atthassa kovide; 
Anakkhākitave tāta, 
asoṇḍe avināsake. 
Yo ca taṁ tāta rakkheyya, 
dhanaṁ yañceva te siyā; 
Sūtova rathaṁ saṅgaṇhe, 
so te kiccāni kāraye. 
Susaṅgahitantajano, 
sayaṁ vittaṁ avekkhiya; 
Nidhiñca iṇadānañca, 
na kare parapattiyā. 
Sayaṁ āyaṁ vayaṁ jaññā, 
sayaṁ jaññā katākataṁ; 
Niggaṇhe niggahārahaṁ, 
paggaṇhe paggahārahaṁ. 
Sayaṁ jānapadaṁ atthaṁ, 
anusāsa rathesabha; 
Mā te adhammikā yuttā, 
dhanaṁ raṭṭhañca nāsayuṁ. 
Mā ca vegena kiccāni, 
karosi kārayesi vā; 
Vegasā hi kataṁ kammaṁ, 
mando pacchānutappati. 
Mā te adhisare muñca, 
subāḷhamadhikopitaṁ; 
Kodhasā hi bahū phītā, 
kulā akulataṁ gatā. 
Mā tāta issaromhīti, 
anatthāya patārayi; 
Itthīnaṁ purisānañca, 
mā te āsi dukhudrayo. 
Apetalomahaṁsassa, 
rañño kāmānusārino; 
Sabbe bhogā vinassanti, 
rañño taṁ vuccate aghaṁ. 
Tattheva te vattapadā, 
esāva anusāsanī; 
Dakkhassudāni puññakaro, 
asoṇḍo avināsako; 
Sīlavāssu mahārāja, 
dussīlo vinipātiko”. 
“Apucchimha kosiyagottaṁ, 
kuṇḍaliniṁ tatheva ca; 
Tvaṁ dāni vadehi jambuka, 
balānaṁ balamuttamaṁ”. 
“Balaṁ pañcavidhaṁ loke, 
purisasmiṁ mahaggate; 
Tattha bāhubalaṁ nāma, 
carimaṁ vuccate balaṁ. 
Bhogabalañca dīghāvu, 
dutiyaṁ vuccate balaṁ; 
Amaccabalañca dīghāvu, 
tatiyaṁ vuccate balaṁ. 
Abhijaccabalaṁ ceva, 
taṁ catutthaṁ asaṁsayaṁ; 
Yāni cetāni sabbāni, 
adhigaṇhāti paṇḍito. 
Taṁ balānaṁ balaṁ seṭṭhaṁ, 
aggaṁ paññābalaṁ balaṁ; 
Paññābalenupatthaddho, 
atthaṁ vindati paṇḍito. 
Api ce labhati mando, 
phītaṁ dharaṇimuttamaṁ; 
Akāmassa pasayhaṁ vā, 
añño taṁ paṭipajjati. 
Abhijātopi ce hoti, 
rajjaṁ laddhāna khattiyo; 
Duppañño hi kāsipati, 
sabbenapi na jīvati. 
Paññāva sutaṁ vinicchinī, 
Paññā kitti silokavaḍḍhanī; 
Paññāsahito naro idha, 
Api dukkhe sukhāni vindati. 
Paññañca kho asussūsaṁ, 
na koci adhigacchati; 
Bahussutaṁ anāgamma, 
dhammaṭṭhaṁ avinibbhujaṁ. 
Yo ca dhammavibhaṅgaññū, 
kāluṭṭhāyī matandito; 
Anuṭṭhahati kālena, 
kammaphalaṁ tassijjhati. 
Anāyatanasīlassa, 
anāyatanasevino; 
Na nibbindiyakārissa, 
sammadattho vipaccati. 
Ajjhattañca payuttassa, 
tathāyatanasevino; 
Anibbindiyakārissa, 
sammadattho vipaccati. 
Yogappayogasaṅkhātaṁ, 
sambhatassānurakkhaṇaṁ; 
Tāni tvaṁ tāta sevassu, 
mā akammāya randhayi; 
Akammunā hi dummedho, 
naḷāgāraṁva sīdati”. 
“Dhammaṁ cara mahārāja, 
mātāpitūsu khattiya; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
puttadāresu khattiya; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
mittāmaccesu khattiya; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
vāhanesu balesu ca; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
gāmesu nigamesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
raṭṭhesu janapadesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
samaṇabrāhmaṇesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
migapakkhīsu khattiya; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
dhammo ciṇṇo sukhāvaho; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
Saindā devā sabrahmakā; 
Suciṇṇena divaṁ pattā, 
Mā dhammaṁ rāja pāmado. 
Tattheva te vattapadā, 
Esāva anusāsanī; 
Sappaññasevī kalyāṇī, 
Samattaṁ sāma taṁ vidū”ti. 
Tesakuṇajātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Cattālīsanipāta 
Tesakuṇavagga 
2. Sarabhaṅgajātaka 
“Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā, 
Veḷuriyamuttātharukhaggabandhā; 
Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, 
Kathaṁ vo jānanti manussaloke”. 
“Ahamaṭṭhako bhīmaratho panāyaṁ, 
Kāliṅgarājā pana uggatoyaṁ; 
Susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāya, 
Idhāgatā pucchitāyemha pañhe”. 
“Vehāyasaṁ tiṭṭhasi antalikkhe, 
Pathaddhuno pannaraseva cando; 
Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, 
Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”. 
“Yamāhu devesu sujampatīti, 
Maghavāti taṁ āhu manussaloke; 
Sa devarājā idamajja patto, 
Susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāya”. 
“Dūre sutā no isayo samāgatā, 
Mahiddhikā iddhiguṇūpapannā; 
Vandāmi te ayire pasannacitto, 
Ye jīvalokettha manussaseṭṭhā”. 
“Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, 
Kāyā cuto gacchati mālutena; 
Ito paṭikkamma sahassanetta, 
Gandho isīnaṁ asuci devarāja”. 
“Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, 
Kāyā cuto gacchatu mālutena; 
Vicitrapupphaṁ surabhiṁva mālaṁ, 
Gandhañca etaṁ pāṭikaṅkhāma bhante; 
Na hettha devā paṭikkūlasaññino”. 
“Purindado bhūtapatī yasassī, 
Devānamindo sakko maghavā sujampati; 
Sa devarājā asuragaṇappamaddano, 
Okāsamākaṅkhati pañha pucchituṁ. 
Ko nevimesaṁ idha paṇḍitānaṁ, 
Pañhe puṭṭho nipuṇe byākarissati; 
Tiṇṇañca raññaṁ manujādhipānaṁ, 
Devānamindassa ca vāsavassa”. 
“Ayaṁ isi sarabhaṅgo tapassī, 
Yato jāto virato methunasmā; 
Āceraputto suvinītarūpo, 
So nesaṁ pañhāni viyākarissati”. 
“Koṇḍañña pañhāni viyākarohi, 
Yācanti taṁ isayo sādhurūpā; 
Koṇḍañña eso manujesu dhammo, 
Yaṁ vuddhamāgacchati esa bhāro”. 
“Katāvakāsā pucchantu bhonto, 
Yaṁ kiñci pañhaṁ manasābhipatthitaṁ; 
Ahañhi taṁ taṁ vo viyākarissaṁ, 
Ñatvā sayaṁ lokamimaṁ parañca”. 
Tato ca maghavā sakko, 
atthadassī purindado; 
Apucchi paṭhamaṁ pañhaṁ, 
yañcāsi abhipatthitaṁ. 
“Kiṁ sū vadhitvā na kadāci socati, 
Kissappahānaṁ isayo vaṇṇayanti; 
Kassīdha vuttaṁ pharusaṁ khametha, 
Akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṁ”. 
“Kodhaṁ vadhitvā na kadāci socati, 
Makkhappahānaṁ isayo vaṇṇayanti; 
Sabbesaṁ vuttaṁ pharusaṁ khametha, 
Etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo”. 
“Sakkā ubhinnaṁ vacanaṁ titikkhituṁ, 
Sadisassa vā seṭṭhatarassa vāpi; 
Kathaṁ nu hīnassa vaco khametha, 
Akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṁ”. 
“Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, 
Sārambhahetū pana sādisassa; 
Yo cīdha hīnassa vaco khametha, 
Etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo”. 
“Kathaṁ vijaññā catupattharūpaṁ, 
Seṭṭhaṁ sarikkhaṁ athavāpi hīnaṁ; 
Virūparūpena caranti santo, 
Tasmā hi sabbesaṁ vaco khametha”. 
“Na hetamatthaṁ mahatīpi senā, 
Sarājikā yujjhamānā labhetha; 
Yaṁ khantimā sappuriso labhetha, 
Khantī balassūpasamanti verā”. 
“Subhāsitaṁ te anumodiyāna, 
Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; 
Yathā ahuṁ daṇḍakī nāḷikero, 
Athajjuno kalābu cāpi rājā; 
Tesaṁ gatiṁ brūhi supāpakamminaṁ, 
Katthūpapannā isinaṁ viheṭhakā”. 
“Kisañhi vacchaṁ avakiriya daṇḍakī, 
Ucchinnamūlo sajano saraṭṭho; 
Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, 
Tassa phuliṅgāni patanti kāye. 
Yo saññate pabbajite aheṭhayi, 
Dhammaṁ bhaṇante samaṇe adūsake; 
Taṁ nāḷikeraṁ sunakhā parattha, 
Saṅgamma khādanti viphandamānaṁ. 
Athajjuno niraye sattisūle, 
Avaṁsiro patito uddhampādo; 
Aṅgīrasaṁ gotamaṁ heṭhayitvā, 
Khantiṁ tapassiṁ cirabrahmacāriṁ. 
Yo khaṇḍaso pabbajitaṁ achedayi, 
Khantiṁ vadantaṁ samaṇaṁ adūsakaṁ; 
Kalābuvīciṁ upapajja paccati, 
Mahāpatāpaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ. 
Etāni sutvā nirayāni paṇḍito, 
Aññāni pāpiṭṭhatarāni cettha; 
Dhammaṁ care samaṇabrāhmaṇesu, 
Evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 
“Subhāsitaṁ te anumodiyāna, 
Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; 
Kathaṁvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti, 
Kathaṁvidhaṁ paññavantaṁ vadanti; 
Kathaṁvidhaṁ sappurisaṁ vadanti, 
Kathaṁvidhaṁ no siri no jahāti”. 
“Kāyena vācāya ca yodha saññato, 
Manasā ca kiñci na karoti pāpaṁ; 
Na attahetū alikaṁ bhaṇeti, 
Tathāvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti. 
Gambhīrapañhaṁ manasābhicintayaṁ, 
Nāccāhitaṁ kamma karoti luddaṁ; 
Kālāgataṁ atthapadaṁ na riñcati, 
Tathāvidhaṁ paññavantaṁ vadanti. 
Yo ve kataññū katavedi dhīro, 
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti; 
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṁ, 
Tathāvidhaṁ sappurisaṁ vadanti. 
Etehi sabbehi guṇehupeto, 
Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū; 
Saṅgāhakaṁ sakhilaṁ saṇhavācaṁ, 
Tathāvidhaṁ no siri no jahāti”. 
“Subhāsitaṁ te anumodiyāna, 
Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; 
Sīlaṁ siriñcāpi satañca dhammaṁ, 
Paññañca kaṁ seṭṭhataraṁ vadanti”. 
“Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, 
Nakkhattarājāriva tārakānaṁ; 
Sīlaṁ sīrī cāpi satañca dhammo, 
Anvāyikā paññavato bhavanti”. 
“Subhāsitaṁ te anumodiyāna, 
Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; 
Kathaṅkaro kintikaro kimācaraṁ, 
Kiṁ sevamāno labhatīdha paññaṁ; 
Paññāya dāni paṭipadaṁ vadehi, 
Kathaṅkaro paññavā hoti macco”. 
“Sevetha vuddhe nipuṇe bahussute, 
Uggāhako ca paripucchako siyā; 
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, 
Evaṅkaro paññavā hoti macco. 
Sa paññavā kāmaguṇe avekkhati, 
Aniccato dukkhato rogato ca; 
Evaṁ vipassī pajahāti chandaṁ, 
Dukkhesu kāmesu mahabbhayesu. 
Sa vītarāgo pavineyya dosaṁ, 
Mettaṁ cittaṁ bhāvaye appamāṇaṁ; 
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, 
Anindito brahmamupeti ṭhānaṁ”. 
“Mahatthiyaṁ āgamanaṁ ahosi, 
Tavamaṭṭhakā bhīmarathassa cāpi; 
Kāliṅgarājassa ca uggatassa, 
Sabbesa vo kāmarāgo pahīno”. 
“Evametaṁ paracittavedi, 
Sabbesa no kāmarāgo pahīno; 
Karohi okāsamanuggahāya, 
Yathā gatiṁ te abhisambhavema”. 
“Karomi okāsamanuggahāya, 
Tathā hi vo kāmarāgo pahīno; 
Pharātha kāyaṁ vipulāya pītiyā, 
Yathā gatiṁ me abhisambhavetha”. 
“Sabbaṁ karissāma tavānusāsaniṁ, 
Yaṁ yaṁ tuvaṁ vakkhasi bhūripañña; 
Pharāma kāyaṁ vipulāya pītiyā, 
Yathā gatiṁ te abhisambhavema”. 
“Katāya vacchassa kisassa pūjā, 
Gacchantu bhonto isayo sādhurūpā; 
Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, 
Esā ratī pabbajitassa seṭṭhā”. 
Sutvāna gāthā paramatthasaṁhitā, 
Subhāsitā isinā paṇḍitena; 
Te vedajātā anumodamānā, 
Pakkāmu devā devapuraṁ yasassino. 
Gāthā imā atthavatī subyañjanā, 
Subhāsitā isinā paṇḍitena; 
Yo kocimā aṭṭhikatvā suṇeyya, 
Labhetha pubbāpariyaṁ visesaṁ; 
Laddhāna pubbāpariyaṁ visesaṁ, 
Adassanaṁ maccurājassa gacche. 
“Sālissaro sāriputto, 
meṇḍissaro ca kassapo; 
Pabbato anuruddho ca, 
kaccāyano ca devalo. 
Anusisso ca ānando, 
kisavaccho ca kolito; 
Nārado udāyitthero, 
parisā buddhaparisā; 
Sarabhaṅgo lokanātho, 
evaṁ dhāretha jātakan”ti. 
Sarabhaṅgajātakaṁ dutiyaṁ. 

Jātaka 
Cattālīsanipāta 
Tesakuṇavagga 
3. Alambusājātaka 
Atha bravi brahā indo, 
vatrabhū jayataṁ pitā; 
Devakaññaṁ parābhetvā, 
sudhammāyaṁ alambusaṁ. 
“Misse devā taṁ yācanti, 
tāvatiṁsā saindakā; 
Isippalobhane gaccha, 
isisiṅgaṁ alambuse. 
Purāyaṁ amhe acceti, 
vattavā brahmacariyavā; 
Nibbānābhirato vuddho, 
tassa maggāni āvara”. 
“Devarāja kimeva tvaṁ, 
mameva tuvaṁ sikkhasi; 
Isippalobhane gaccha, 
santi aññāpi accharā. 
Mādisiyo pavarā ceva, 
asoke nandane vane; 
Tāsampi hotu pariyāyo, 
tāpi yantu palobhanā”. 
“Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, 
santi aññāpi accharā; 
Tādisiyo pavarā ceva, 
asoke nandane vane. 
Na tā evaṁ pajānanti, 
pāricariyaṁ pumaṁ gatā; 
Yādisaṁ tvaṁ pajānāsi, 
nāri sabbaṅgasobhane. 
Tvameva gaccha kalyāṇi, 
itthīnaṁ pavarā casi; 
Taveva vaṇṇarūpena, 
savasamānayissasi”. 
“Na vāhaṁ na gamissāmi, 
devarājena pesitā; 
Vibhemi cetaṁ āsāduṁ, 
uggatejo hi brāhmaṇo. 
Aneke nirayaṁ pattā, 
isimāsādiyā janā; 
Āpannā mohasaṁsāraṁ, 
tasmā lomāni haṁsaye”. 
Idaṁ vatvāna pakkāmi, 
accharā kāmavaṇṇinī; 
Missā missitumicchantī, 
isisiṅgaṁ alambusā. 
Sā ca taṁ vanamogayha, 
isisiṅgena rakkhitaṁ; 
Bimbajālakasañchannaṁ, 
samantā addhayojanaṁ. 
Pātova pātarāsamhi, 
udaṇhasamayaṁ pati; 
Aggiṭṭhaṁ parimajjantaṁ, 
isisiṅgaṁ upāgami. 
“Kā nu vijjurivābhāsi, 
osadhī viya tārakā; 
Vicittahatthābharaṇā, 
āmuttamaṇikuṇḍalā. 
Ādiccavaṇṇasaṅkāsā, 
hemacandanagandhinī; 
Saññatūrū mahāmāyā, 
kumārī cārudassanā. 
Vilaggā mudukā suddhā, 
pādā te suppatiṭṭhitā; 
Gamanā kāmanīyā te, 
harantiyeva me mano. 
Anupubbāva te ūrū, 
nāganāsasamūpamā; 
Vimaṭṭhā tuyhaṁ sussoṇī, 
akkhassa phalakaṁ yathā. 
Uppalasseva kiñjakkhā, 
nābhi te sādhu saṇṭhitā; 
Pūrā kaṇhañjanasseva, 
dūrato paṭidissati. 
Duvidhā jātā urajā, 
avaṇṭā sādhupaccudā; 
Payodharā apatitā, 
aḍḍhalābusamā thanā. 
Dīghā kambutalābhāsā, 
gīvā eṇeyyakā yathā; 
Paṇḍarāvaraṇā vaggu, 
catutthamanasannibhā. 
Uddhaggā ca adhaggā ca, 
dumaggaparimajjitā; 
Duvijā nelasambhūtā, 
dantā tava sudassanā. 
Apaṇḍarā lohitantā, 
jiñjūkaphalasannibhā; 
Āyatā ca visālā ca, 
nettā tava sudassanā. 
Nātidīghā susammaṭṭhā, 
kanakabyā samocitā; 
Uttamaṅgaruhā tuyhaṁ, 
kesā candanagandhikā. 
Yāvatā kasigorakkhā, 
vāṇijānaṁ ca yā gati; 
Isīnañca parakkantaṁ, 
saññatānaṁ tapassinaṁ. 
Na te samasamaṁ passe, 
asmiṁ pathavimaṇḍale; 
Ko vā tvaṁ kassa vā putto, 
kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 
“Na pañhakālo bhaddante, 
kassapevaṁ gate sati; 
Ehi samma ramissāma, 
ubho asmākamassame; 
Ehi taṁ upagūhissaṁ, 
ratīnaṁ kusalo bhava”. 
Idaṁ vatvāna pakkāmi, 
accharā kāmavaṇṇinī; 
Missā missitumicchantī, 
isisiṅgaṁ alambusā. 
So ca vegena nikkhamma, 
Chetvā dandhaparakkamaṁ; 
Tamuttamāsu veṇīsu, 
Ajjhappatto parāmasi. 
Tamudāvatta kalyāṇī, 
palissaji susobhanā; 
Cavitamhi brahmacariyā, 
yathā taṁ atha tositā. 
Manasā agamā indaṁ, 
vasantaṁ nandane vane; 
Tassā saṅkappamaññāya, 
maghavā devakuñjaro. 
Pallaṅkaṁ pahiṇī khippaṁ, 
sovaṇṇaṁ sopavāhanaṁ; 
Sauttaracchadapaññāsaṁ, 
sahassapaṭiyatthataṁ. 
Tamenaṁ tattha dhāresi, 
ure katvāna sobhanā; 
Yathā ekamuhuttaṁva, 
tīṇi vassāni dhārayi. 
Vimado tīhi vassehi, 
pabujjhitvāna brāhmaṇo; 
Addasāsi haritarukkhe, 
samantā aggiyāyanaṁ. 
Navapattavanaṁ phullaṁ, 
kokilaggaṇaghositaṁ; 
Samantā paviloketvā, 
rudaṁ assūni vattayi. 
“Na juhe na jape mante, 
aggihuttaṁ pahāpitaṁ; 
Ko nu me pāricariyāya, 
pubbe cittaṁ palobhayi. 
Araññe me viharato, 
yo me tejā ha sambhutaṁ; 
Nānāratnaparipūraṁ, 
nāvaṁva gaṇhi aṇṇave”. 
“Ahaṁ te pāricariyāya, 
devarājena pesitā; 
Avadhiṁ cittaṁ cittena, 
pamādo tvaṁ na bujjhasi”. 
“Imāni kira maṁ tāto, 
kassapo anusāsati; 
Kamalāsadisitthiyo, 
tāyo bujjhesi māṇava. 
Uregaṇḍāyo bujjhesi, 
tāyo bujjhesi māṇava; 
Iccānusāsi maṁ tāto, 
yathā maṁ anukampako. 
Tassāhaṁ vacanaṁ nākaṁ, 
pitu vuddhassa sāsanaṁ; 
Araññe nimmanussamhi, 
svajja jhāyāmi ekako. 
Sohaṁ tathā karissāmi, 
dhiratthu jīvitena me; 
Puna vā tādiso hessaṁ, 
maraṇaṁ me bhavissati”. 
Tassa tejaṁ vīriyañca, 
Dhitiṁ ñatvā avaṭṭhitaṁ; 
Sirasā aggahī pāde, 
Isisiṅgaṁ alambusā. 
“Mā me kujjha mahāvīra, 
mā me kujjha mahāise; 
Mahā attho mayā ciṇṇo, 
tidasānaṁ yasassinaṁ; 
Tayā saṅkampitaṁ āsi, 
sabbaṁ devapuraṁ tadā”. 
“Tāvatiṁsā ca ye devā, 
tidasānañca vāsavo; 
Tvañca bhadde sukhī hohi, 
gaccha kaññe yathāsukhaṁ”. 
Tassa pāde gahetvāna, 
katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; 
Añjaliṁ paggahetvāna, 
tamhā ṭhānā apakkami. 
Yo ca tassāsi pallaṅko, 
sovaṇṇo sopavāhano; 
Sauttaracchadapaññāso, 
sahassapaṭiyatthato; 
Tameva pallaṅkamāruyha, 
agā devāna santike. 
Tamokkamiva āyantiṁ, 
jalantiṁ vijjutaṁ yathā; 
Patīto sumano vitto, 
devindo adadā varaṁ. 
“Varañce me ado sakka, 
sabbabhūtānamissara; 
Nisippalobhikā gacche, 
etaṁ sakka varaṁ vare”ti. 
Alambusājātakaṁ tatiyaṁ. 

Jātaka 
Cattālīsanipāta 
Tesakuṇavagga 
4. Saṅkhapālajātaka 
“Ariyāvakāsosi pasannanetto, 
Maññe bhavaṁ pabbajito kulamhā; 
Kathaṁ nu vittāni pahāya bhoge, 
Pabbaji nikkhamma gharā sapañña”. 
“Sayaṁ vimānaṁ naradeva disvā, 
Mahānubhāvassa mahoragassa; 
Disvāna puññāna mahāvipākaṁ, 
Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja”. 
“Na kāmakāmā na bhayā na dosā, 
Vācaṁ musā pabbajitā bhaṇanti; 
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, 
Sutvāna me jāyihitippasādo”. 
“Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno, 
Pathe addasāsimhi bhojaputte; 
Pavaddhakāyaṁ uragaṁ mahantaṁ, 
Ādāya gacchante pamodamāne. 
Sohaṁ samāgamma janinda tehi, 
Pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto; 
‘Kuhiṁ ayaṁ nīyati bhīmakāyo, 
Nāgena kiṁ kāhatha bhojaputtā’. 
‘Nāgo ayaṁ nīyati bhojanatthā, 
Pavaddhakāyo urago mahanto; 
Sāduñca thūlañca muduñca maṁsaṁ, 
Na tvaṁ rasaññāsi videhaputta. 
Ito mayaṁ gantvā sakaṁ niketaṁ, 
Ādāya satthāni vikopayitvā; 
Maṁsāni bhokkhāma pamodamānā, 
Mayañhi ve sattavo pannagānaṁ’. 
‘Sace ayaṁ nīyati bhojanatthā, 
Pavaddhakāyo urago mahanto; 
Dadāmi vo balibaddāni soḷasa, 
Nāgaṁ imaṁ muñcatha bandhanasmā’. 
‘Addhā hi no bhakkho ayaṁ manāpo, 
Bahū ca no uragā bhuttapubbā; 
Karoma te taṁ vacanaṁ aḷāra, 
Mittañca no hohi videhaputta’. 
Tadāssu te bandhanā mocayiṁsu, 
Yaṁ natthuto paṭimokkassa pāse; 
Mutto ca so bandhanā nāgarājā, 
Pakkāmi pācīnamukho muhuttaṁ. 
Gantvāna pācīnamukho muhuttaṁ, 
Puṇṇehi nettehi palokayī maṁ; 
Tadāssahaṁ piṭṭhito anvagacchiṁ, 
Dasaṅguliṁ añjaliṁ paggahetvā. 
‘Gaccheva kho tvaṁ taramānarūpo, 
Mā taṁ amittā punaraggahesuṁ; 
Dukkho hi luddehi punā samāgamo, 
Adassanaṁ bhojaputtāna gaccha’. 
Agamāsi so rahadaṁ vippasannaṁ, 
Nīlobhāsaṁ ramaṇīyaṁ sutitthaṁ; 
Samotataṁ jambuhi vetasāhi, 
Pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto. 
So taṁ pavissa na cirassa nāgo, 
Dibbena me pāturahuṁ janinda; 
Upaṭṭhahī maṁ pitaraṁva putto, 
Hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇanto. 
‘Tvaṁ mesi mātā ca pitā aḷāra, 
Abbhantaro pāṇadado sahāyo; 
Sakañca iddhiṁ paṭilābhakosmi, 
Aḷāra passa me nivesanāni; 
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, 
Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 
Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, 
Asakkharā ceva mudū subhā ca; 
Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi, 
Pāsādikā yattha jahanti sokaṁ. 
Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, 
Catuddisaṁ ambavanaṁ surammaṁ; 
Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, 
Niccotukā dhārayantī phalāni’. 
Tesaṁ vanānaṁ naradeva majjhe, 
Nivesanaṁ bhassarasannikāsaṁ; 
Rajataggaḷaṁ sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ, 
Obhāsatī vijjurivantalikkhe. 
Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā, 
Anekacittā satataṁ sunimmitā; 
Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, 
Suvaṇṇakāyūradharāhi rāja. 
So saṅkhapālo taramānarūpo, 
Pāsādamāruyha anomavaṇṇo; 
Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ, 
Yatthassa bhariyā mahesī ahosi. 
Ekā ca nārī taramānarūpā, 
Ādāya veḷuriyamayaṁ mahagghaṁ; 
Subhaṁ maṇiṁ jātimantūpapannaṁ, 
Acoditā āsanamabbhihāsi. 
Tato maṁ urago hatthe gahetvā, 
Nisīdayī pāmukhaāsanasmiṁ; 
‘Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, 
Bhavañhi me aññataro garūnaṁ’. 
Aññā ca nārī taramānarūpā, 
Ādāya vāriṁ upasaṅkamitvā; 
Pādāni pakkhālayī me janinda, 
Bhariyāva bhattū patino piyassa. 
Aparā ca nārī taramānarūpā, 
Paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā; 
Anekasūpaṁ vividhaṁ viyañjanaṁ, 
Upanāmayī bhatta manuññarūpaṁ. 
Turiyehi maṁ bhārata bhuttavantaṁ, 
Upaṭṭhahuṁ bhattu mano viditvā; 
Tatuttariṁ maṁ nipatī mahantaṁ, 
Dibbehi kāmehi anappakehi. 
‘Bhariyā mametā tisatā aḷāra, 
Sabbattamajjhā padumuttarābhā; 
Aḷāra etāssu te kāmakārā, 
Dadāmi te tā paricārayassu’. 
Saṁvaccharaṁ dibbarasānubhutvā, 
Tadāssuhaṁ uttarimajjhabhāsiṁ; 
‘Nāgassidaṁ kinti kathañca laddhaṁ, 
Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ. 
Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, 
Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; 
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, 
Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ’. 
‘Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, 
Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ; 
Sakehi kammehi apāpakehi, 
Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ’. 
‘Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, 
Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; 
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, 
Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ’. 
‘Rājā ahosiṁ magadhānamissaro, 
Duyyodhano nāma mahānubhāvo; 
So ittaraṁ jīvitaṁ saṁviditvā, 
Asassataṁ vipariṇāmadhammaṁ. 
Annañca pānañca pasannacitto, 
Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ; 
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, 
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. 
Mālañca gandhañca vilepanañca, 
Padīpiyaṁ yānamupassayañca; 
Acchādanaṁ seyyamathannapānaṁ, 
Sakkacca dānāni adamha tattha. 
Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, 
Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; 
Teneva me laddhamidaṁ vimānaṁ, 
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ; 
Naccehi gītehi cupetarūpaṁ, 
Ciraṭṭhitikaṁ na ca sassatāyaṁ’. 
‘Appānubhāvā taṁ mahānubhāvaṁ, 
Tejassinaṁ hanti atejavanto; 
Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, 
Hatthattamāgacchi vanibbakānaṁ. 
Bhayaṁ nu te anvagataṁ mahantaṁ, 
Tejo nu te nānvagaṁ dantamūlaṁ; 
Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, 
Kilesamāpajji vanibbakānaṁ’. 
‘Na me bhayaṁ anvagataṁ mahantaṁ, 
Tejo na sakkā mama tehi hantuṁ; 
Satañca dhammāni sukittitāni, 
Samuddavelāva duraccayāni. 
Cātuddasiṁ pañcadasiṁ aḷāra, 
Uposathaṁ niccamupāvasāmi; 
Athāgamuṁ soḷasa bhojaputtā, 
Rajjuṁ gahetvāna daḷhañca pāsaṁ. 
Bhetvāna nāsaṁ atikassa rajjuṁ, 
Nayiṁsu maṁ samparigayha luddā; 
Etādisaṁ dukkhamahaṁ titikkhaṁ, 
Uposathaṁ appaṭikopayanto’. 
‘Ekāyane taṁ pathe addasaṁsu, 
Balena vaṇṇena cupetarūpaṁ; 
Siriyā paññāya ca bhāvitosi, 
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi’. 
‘Na puttahetū na dhanassa hetu, 
Na āyuno cāpi aḷāra hetu; 
Manussayoniṁ abhipatthayāno, 
Tasmā parakkamma tapo karomi’. 
‘Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso, 
Alaṅkato kappitakesamassu; 
Surosito lohitacandanena, 
Gandhabbarājāva disā pabhāsasi. 
Deviddhipattosi mahānubhāvo, 
Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; 
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, 
Seyyo ito kena manussaloko’. 
‘Aḷāra nāññatra manussalokā, 
Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā; 
Ahañca laddhāna manussayoniṁ, 
Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ’. 
‘Saṁvaccharo me vasato tavantike, 
Annena pānena upaṭṭhitosmi; 
Āmantayitvāna palemi nāga, 
Cirappavutthosmi ahaṁ janinda’. 
‘Puttā ca dārā anujīvino ca, 
Niccānusiṭṭhā upatiṭṭhathetaṁ; 
Kaccinnu taṁ nābhisapittha koci, 
Piyañhi me dassanaṁ tuyhaṁ aḷāra’. 
‘Yathāpi mātū ca pitū agāre, 
Putto piyo paṭivihito vaseyya; 
Tatopi mayhaṁ idhameva seyyo, 
Cittañhi te nāga mayī pasannaṁ’. 
‘Maṇī mamaṁ vijjati lohitaṅko, 
Dhanāharo maṇiratanaṁ uḷāraṁ; 
Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketaṁ, 
Laddhā dhanaṁ taṁ maṇimossajassu’. 
Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā, 
Asassatā vipariṇāmadhammā; 
Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, 
Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja. 
Dumapphalānīva patanti māṇavā, 
Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā; 
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, 
Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”. 
“Addhā have sevitabbā sapaññā, 
Bahussutā ye bahuṭhānacintino; 
Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, 
Kāhāmi puññāni anappakāni”. 
“Addhā have sevitabbā sapaññā, 
Bahussutā ye bahuṭhānacintino; 
Nāgañca sutvāna mamañca rāja, 
Karohi puññāni anappakānī”ti. 
Saṅkhapālajātakaṁ catutthaṁ. 

Jātaka 
Cattālīsanipāta 
Tesakuṇavagga 
5 Cūḷasutasomajātaka 
“Āmantayāmi nigamaṁ, 
mittāmacce parissaje; 
Sirasmiṁ palitaṁ jātaṁ, 
pabbajjaṁ dāni rocahaṁ”. 
“Abhumme kathaṁ nu bhaṇasi, 
Sallaṁ me deva urasi kappesi; 
Sattasatā te bhariyā, 
Kathaṁ nu te tā bhavissanti”. 
“Paññāyihinti etā, 
Daharā aññampi tā gamissanti; 
Saggañcassa patthayāno, 
Tena ahaṁ pabbajissāmi”. 
“Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, 
Yassa te homahaṁ mātā; 
Yaṁ me vilapantiyā, 
Anapekkho pabbajasi deva. 
Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, 
Yaṁ taṁ ahaṁ vijāyissaṁ; 
Yaṁ me vilapantiyā, 
Anapekkho pabbajasi deva”. 
“Ko nāmeso dhammo, 
Sutasoma kā ca nāma pabbajjā; 
Yaṁ no amhe jiṇṇe, 
Anapekkho pabbajasi deva. 
Puttāpi tuyhaṁ bahavo, 
daharā appattayobbanā; 
Mañjū tepi taṁ apassantā, 
maññe dukkhaṁ nigacchanti”. 
“Puttehi ca me etehi, 
Daharehi appattayobbanehi; 
Mañjūhi sabbehipi tumhehi, 
Cirampi ṭhatvā vināsabhāvo”. 
“Chinnaṁ nu tuyhaṁ hadayaṁ, 
Adu te karuṇā ca natthi amhesu; 
Yaṁ no vikandantiyo, 
Anapekkho pabbajasi deva”. 
“Na ca mayhaṁ chinnaṁ hadayaṁ, 
Atthi karuṇāpi mayhaṁ tumhesu; 
Saggañca patthayāno, 
Tena ahaṁ pabbajissāmi”. 
“Dulladdhaṁ me āsi, 
Sutasoma yassa te ahaṁ bhariyā; 
Yaṁ me vilapantiyā, 
Anapekkho pabbajasi deva. 
Dulladdhaṁ me āsi, 
Sutasoma yassa te ahaṁ bhariyā; 
Yaṁ me kucchipaṭisandhiṁ, 
Anapekkho pabbajasi deva. 
Paripakko me gabbho, 
Kucchigato yāva naṁ vijāyāmi; 
Māhaṁ ekā vidhavā, 
Pacchā dukkhāni addakkhiṁ”. 
“Paripakko te gabbho, 
Kucchigato iṅgha tvaṁ vijāyassu; 
Puttaṁ anomavaṇṇaṁ, 
Taṁ hitvā pabbajissāmi”. 
“Mā tvaṁ cande rudi, 
Mā soci vanatimiramattakkhi; 
Āroha varapāsādaṁ, 
Anapekkho ahaṁ gamissāmi”. 
“Ko taṁ amma kopesi, 
Kiṁ rodasi pekkhasi ca maṁ bāḷhaṁ; 
Kaṁ avajjhaṁ ghātemi, 
Ñātīnaṁ udikkhamānānaṁ”. 
“Na hi so sakkā hantuṁ, 
Vijitāvī yo maṁ tāta kopesi; 
Pitā te maṁ tāta avaca, 
Anapekkho ahaṁ gamissāmi”. 
“Yohaṁ pubbe niyyāmi, 
Uyyānaṁ mattakuñjare ca yodhemi; 
Sutasome pabbajite, 
Kathaṁ nu dāni karissāmi”. 
“Mātucca me rudantyā, 
Jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa; 
Hatthepi te gahessaṁ, 
Na hi gacchasi no akāmānaṁ”. 
“Uṭṭhehi tvaṁ dhāti, 
Imaṁ kumāraṁ ramehi aññattha; 
Mā me paripanthamakāsi, 
Saggaṁ mama patthayānassa”. 
“Yaṁnūnimaṁ dadeyyaṁ pabhaṅkaraṁ, 
Ko nu me imināttho; 
Sutasome pabbajite, 
Kiṁ nu menaṁ karissāmi”. 
“Koso ca tuyhaṁ vipulo, 
Koṭṭhāgārañca tuyhaṁ paripūraṁ; 
Pathavī ca tuyhaṁ vijitā, 
Ramassu mā pabbaji deva”. 
“Koso ca mayhaṁ vipulo, 
Koṭṭhāgārañca mayhaṁ paripūraṁ; 
Pathavī ca mayhaṁ vijitā, 
Taṁ hitvā pabbajissāmi”. 
“Mayhampi dhanaṁ pahūtaṁ, 
Saṅkhātuṁ nopi deva sakkomi; 
Taṁ te dadāmi sabbampi, 
Ramassu mā pabbaji deva”. 
“Jānāmi dhanaṁ pahūtaṁ, 
Kulavaddhana pūjito tayā casmi; 
Saggañca patthayāno, 
Tena ahaṁ pabbajissāmi. 
Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṁ, 
Arati maṁ somadatta āvisati; 
Bahukāpi me antarāyā, 
Ajjevāhaṁ pabbajissāmi”. 
“Idañca tuyhaṁ rucitaṁ, 
Sutasoma ajjeva dāni tvaṁ pabbaja; 
Ahampi pabbajissāmi, 
Na ussahe tayā vinā ahaṁ ṭhātuṁ”. 
“Na hi sakkā pabbajituṁ, 
Nagare na hi paccati janapade ca; 
Sutasome pabbajite, 
Kathaṁ nu dāni karissāma. 
Upanīyatidaṁ maññe, 
Parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi; 
Evaṁ suparittake jīvite, 
Na ca pamajjituṁ kālo. 
Upanīyatidaṁ maññe, 
Parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi; 
Evaṁ suparittake jīvite, 
Andhabālā pamajjanti. 
Te vaḍḍhayanti nirayaṁ, 
Tiracchānayoniñca pettivisayañca; 
Taṇhāya bandhanabaddhā, 
Vaḍḍhenti asurakāyaṁ”. 
“Ūhaññate rajaggaṁ, 
Avidūre pubbakamhi ca pāsāde; 
Maññe no kesā chinnā, 
Yasassino dhammarājassa”. 
“Ayamassa pāsādo, 
Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Ayamassa pāsādo, 
Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Idamassa kūṭāgāraṁ, 
Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Idamassa kūṭāgāraṁ, 
Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Ayamassa asokavanikā, 
Supupphitā sabbakālikā rammā; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Ayamassa asokavanikā, 
Supupphitā sabbakālikā rammā; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Idamassa uyyānaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Idamassa uyyānaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Idamassa kaṇikāravanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Idamassa kaṇikāravanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Idamassa pāṭalivanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Idamassa pāṭalivanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Idamassa ambavanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Idamassa ambavanaṁ, 
Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Ayamassa pokkharaṇī, 
Sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo itthāgārehi. 
Ayamassa pokkharaṇī, 
Sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā; 
Yahimanuvicari rājā, 
Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 
Rājā vo kho pabbajito, 
Sutasomo rajjaṁ imaṁ pahatvāna; 
Kāsāyavatthavasano, 
Nāgova ekako carati”. 
“Māssu pubbe ratikīḷitāni, 
Hasitāni ca anussarittha; 
Mā vo kāmā haniṁsu, 
Rammaṁ hi sudassanaṁ nagaraṁ. 
Mettacittañca bhāvetha, 
Appamāṇaṁ divā ca ratto ca; 
Agacchittha devapuraṁ, 
Āvāsaṁ puññakamminan”ti. 
Cūḷasutasomajātakaṁ pañcamaṁ. 
Cattālīsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino, 
Varakaññamalambusajātakañca; 
Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, 
Sutasomaarindhamarājavaro. 

Jātaka 
Paṇṇāsanipāta 
Niḷinikāvagga 
1 Niḷinikājātaka 
“Uddayhate janapado, 
raṭṭhañcāpi vinassati; 
Ehi niḷinike gaccha, 
taṁ me brāhmaṇamānaya”. 
“Nāhaṁ dukkhakkhamā rāja, 
nāhaṁ addhānakovidā; 
Kathaṁ ahaṁ gamissāmi, 
vanaṁ kuñjarasevitaṁ”. 
“Phītaṁ janapadaṁ gantvā, 
hatthinā ca rathena ca; 
Dārusaṅghāṭayānena, 
evaṁ gaccha niḷinike. 
Hatthiassarathe pattī, 
gacchevādāya khattiye; 
Taveva vaṇṇarūpena, 
vasaṁ tamānayissasi”. 
“Kadalīdhajapaññāṇo, 
ābhujīparivārito; 
Eso padissati rammo, 
isisiṅgassa assamo. 
Eso aggissa saṅkhāto, 
eso dhūmo padissati; 
Maññe no aggiṁ hāpeti, 
isisiṅgo mahiddhiko”. 
“Tañca disvāna āyantiṁ, 
āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; 
Isisiṅgo pāvisi bhīto, 
assamaṁ paṇṇachādanaṁ. 
Assamassa ca sā dvāre, 
geṇḍukenassa kīḷati; 
Vidaṁsayantī aṅgāni, 
guyhaṁ pakāsitāni ca. 
Tañca disvāna kīḷantiṁ, 
paṇṇasālagato jaṭī; 
Assamā nikkhamitvāna, 
idaṁ vacanamabravi. 
Ambho ko nāma so rukkho, 
yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; 
Dūrepi khittaṁ pacceti, 
na taṁ ohāya gacchati”. 
“Assamassa mama brahme, 
samīpe gandhamādane; 
Bahavo tādisā rukkhā, 
yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; 
Dūrepi khittaṁ pacceti, 
na maṁ ohāya gacchati”. 
“Etū bhavaṁ assamimaṁ adetu, 
Pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi; 
Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, 
Ito bhavaṁ mūlaphalāni bhuñjatu. 
Kiṁ te idaṁ ūrūnamantarasmiṁ, 
Supicchitaṁ kaṇharivappakāsati; 
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, 
Kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhaṁ”. 
“Ahaṁ vane mūlaphalesanaṁ caraṁ, 
Āsādayiṁ acchaṁ sughorarūpaṁ; 
So maṁ patitvā sahasājjhapatto, 
Panujja maṁ abbahi uttamaṅgaṁ. 
Svāyaṁ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, 
Sabbañca kālaṁ na labhāmi sātaṁ; 
Paho bhavaṁ kaṇḍumimaṁ vinetuṁ, 
Kurutaṁ bhavaṁ yācito brāhmaṇatthaṁ”. 
“Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, 
Apūtiko vaṇagandho mahā ca; 
Karomi te kiñci kasāyayogaṁ, 
Yathā bhavaṁ paramasukhī bhaveyya”. 
“Na ma