Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)JaNguyên tác: Pali

Bổn Sanh (Jātaka)

547 câu chuyện tiền thân của Đức Phật — những bài học đạo đức được kể qua hình thức truyện cổ tích. Nguồn cảm hứng vô tận cho văn học và nghệ thuật Phật giáo.

Văn bản gốc(Pali)

Trang 9 / 16 (50.000 ký tự/trang)
ntayogā na kasāyayogā, 
Na osadhā brahmacāri kamanti; 
Yaṁ te mudu tena vinehi kaṇḍuṁ, 
Yathā ahaṁ paramasukhī bhaveyyaṁ”. 
“Ito nu bhoto katamena assamo, 
Kacci bhavaṁ abhiramasi araññe; 
Kacci nu te mūlaphalaṁ pahūtaṁ, 
Kacci bhavantaṁ na vihiṁsanti vāḷā”. 
“Ito ujuṁ uttarāyaṁ disāyaṁ, 
Khemānadī himavatā pabhāvī; 
Tassā tīre assamo mayha rammo, 
Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 
Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, 
Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; 
Samantato kimpurisābhigītaṁ, 
Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 
Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, 
Vaṇṇena gandhena upetarūpaṁ; 
Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, 
Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 
Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, 
Vaṇṇena gandhena rasenupetā; 
Āyanti ca luddakā taṁ padesaṁ, 
Mā me tato mūlaphalaṁ ahāsuṁ”. 
“Pitā mamaṁ mūlaphalesanaṁ gato, 
Idāni āgacchati sāyakāle; 
Ubhova gacchāmase assamaṁ taṁ, 
Yāva pitā mūlaphalato etu”. 
“Aññe bahū isayo sādhurūpā, 
Rājīsayo anumagge vasanti; 
Teyeva pucchesi mamassamaṁ taṁ, 
Te taṁ nayissanti mamaṁ sakāse”. 
“Na te kaṭṭhāni bhinnāni, 
na te udakamābhataṁ; 
Aggīpi te na hāpito, 
kiṁ nu mandova jhāyasi. 
Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, 
Tapanīpi te samitā brahmacārī; 
Pīṭhañca mayhaṁ udakañca hoti, 
Ramasi tuvaṁ brahmabhūto puratthā. 
Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, 
Ahāpitaggīsi asiddhabhojano; 
Na me tuvaṁ ālapasī mamajja, 
Naṭṭhaṁ nu kiṁ cetasikañca dukkhaṁ”. 
“Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, 
Sudassaneyyo sutanū vineti; 
Nevātidīgho na panātirasso, 
Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto. 
Amassujāto apurāṇavaṇṇī, 
Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe; 
Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, 
Suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā. 
Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṁ, 
Kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā; 
Te jotare carato māṇavassa, 
Suttañca yaṁ saṁyamanaṁ jaṭānaṁ. 
Aññā ca tassa saṁyamāni catasso, 
Nīlā pītā lohitikā ca setā; 
Tā piṁsare carato māṇavassa, 
Tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi. 
Na mikhalaṁ muñjamayaṁ dhāreti, 
Na santhare no pana pabbajassa; 
Tā jotare jaghanantare vilaggā, 
Sateratā vijjurivantalikkhe. 
Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, 
Heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni; 
Aghaṭṭitā niccakīḷaṁ karonti, 
Haṁ tāta kiṁrukkhaphalāni tāni. 
Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, 
Parosataṁ vellitaggā sugandhā; 
Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, 
Aho nu kho mayha tathā jaṭāssu. 
Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, 
Vaṇṇena gandhena upetarūpā; 
Nīluppalaṁ vātasameritaṁva, 
Tatheva saṁvāti panassamo ayaṁ. 
Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, 
Netādiso yādiso mayhaṁ kāye; 
So vāyatī erito mālutena, 
Vanaṁ yathā aggagimhe suphullaṁ. 
Nihanti so rukkhaphalaṁ pathabyā, 
Sucittarūpaṁ ruciraṁ dassaneyyaṁ; 
Khittañca tassa punareti hatthaṁ, 
Haṁ tāta kiṁrukkhaphalaṁ nu kho taṁ. 
Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, 
Suddhā samā saṅkhavarūpapannā; 
Mano pasādenti vivariyamānā, 
Na hi nūna so sākamakhādi tehi. 
Akakkasaṁ aggaḷitaṁ muhuṁ muduṁ, 
Ujuṁ anuddhataṁ acapalamassa bhāsitaṁ; 
Rudaṁ manuññaṁ karavīkasussaraṁ, 
Hadayaṅgamaṁ rañjayateva me mano. 
Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, 
Na nūna sajjhāyamatippayutto; 
Icchāmi bho taṁ punadeva daṭṭhuṁ, 
Mitto hi me māṇavohu puratthā. 
Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇaṁ, 
Puthū sujātaṁ kharapattasannitaṁ; 
Teneva maṁ uttariyāna māṇavo, 
Vivaritaṁ ūruṁ jaghanena piḷayi. 
Tapanti ābhanti virocare ca, 
Sateratā vijjurivantalikkhe; 
Bāhā mudū añjanalomasādisā, 
Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare. 
Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, 
Nakhāssa dīghā api lohitaggā; 
Mudūhi bāhāhi palissajanto, 
Kalyāṇarūpo ramayaṁ upaṭṭhahi. 
Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, 
Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi; 
Hatthā mudū tehi maṁ samphusitvā, 
Ito gato tena maṁ dahanti tāta. 
Na nūna so khārividhaṁ ahāsi, 
Na nūna so kaṭṭhāni sayaṁ abhañji; 
Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, 
Na hissa hatthesu khilāni atthi. 
Accho ca kho tassa vaṇaṁ akāsi, 
So maṁbravi sukhitaṁ maṁ karohi; 
Tāhaṁ kariṁ tena mamāsi sokhyaṁ, 
So cabravi ‘sukhitosmī’ti brahme. 
Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, 
Vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca; 
Kilantarūpā udake ramitvā, 
Punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāma. 
Na majja mantā paṭibhanti tāta, 
Na aggihuttaṁ napi yaññatantaṁ; 
Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, 
Yāva na passāmi taṁ brahmacāriṁ. 
Addhā pajānāsi tuvampi tāta, 
Yassaṁ disaṁ vasate brahmacārī; 
Taṁ maṁ disaṁ pāpaya tāta khippaṁ, 
Mā te ahaṁ amarimassamamhi. 
Vicitraphullaṁ hi vanaṁ sutaṁ mayā, 
Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; 
Taṁ maṁ vanaṁ pāpaya tāta khippaṁ, 
Purā te pāṇaṁ vijahāmi assame”. 
“Imasmāhaṁ jotirase vanamhi, 
Gandhabbadevaccharasaṅghasevite; 
Isīnamāvāse sanantanamhi, 
Netādisaṁ aratiṁ pāpuṇetha. 
Bhavanti mittāni atho na honti, 
Ñātīsu mittesu karonti pemaṁ; 
Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, 
Yo neva jānāti kutomhi āgato. 
Saṁvāsena hi mittāni, 
sandhīyanti punappunaṁ; 
Sveva mitto asaṅgantu, 
asaṁvāsena jīrati. 
Sace tuvaṁ dakkhasi brahmacāriṁ, 
Sace tuvaṁ sallape brahmacārinā; 
Sampannasassaṁva mahodakena, 
Tapoguṇaṁ khippamimaṁ pahissasi. 
Punapi ce dakkhasi brahmacāriṁ, 
Punapi ce sallape brahmacārinā; 
Sampannasassaṁva mahodakena, 
Usmāgataṁ khippamimaṁ pahissasi. 
Bhūtāni hetāni caranti tāta, 
Virūparūpena manussaloke; 
Na tāni sevetha naro sapañño, 
Āsajja naṁ nassati brahmacārī”ti. 
Niḷinikājātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Paṇṇāsanipāta 
Niḷinikāvagga 
2 Ummādantījātaka 
“Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda, 
Pākārena paṇḍumayena guttaṁ; 
Kā dissati aggisikhāva dūre, 
Vehāyasaṁ pabbataggeva acci. 
Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti, 
Suṇisā nvayaṁ kassa athopi bhariyā; 
Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, 
Avāvaṭā yadi vā atthi bhattā”. 
“Ahañhi jānāmi janinda etaṁ, 
Matyā ca petyā ca athopi assā; 
Taveva so puriso bhūmipāla, 
Rattindivaṁ appamatto tavatthe. 
Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca, 
Amacco ca te aññataro janinda; 
Tassesā bhariyābhipārakassa, 
Ummādantī nāmadheyyena rāja”. 
“Ambho ambho nāmamidaṁ imissā, 
Matyā ca petyā ca kataṁ susādhu; 
Tadā hi mayhaṁ avalokayantī, 
Ummattakaṁ ummadantī akāsi. 
Yā puṇṇamāse migamandalocanā, 
Upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī; 
Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ, 
Disvāna pārāvatarattavāsiniṁ. 
Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi, 
Palobhayantī maṁ yadā udikkhati; 
Vijambhamānā harateva me mano, 
Jātā vane kimpurisīva pabbate. 
Tadā hi brahatī sāmā, 
āmuttamaṇikuṇḍalā; 
Ekaccavasanā nārī, 
migī bhantāvudikkhati. 
Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā, 
Bāhāmudū candanasāralittā; 
Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, 
Nārī upaññissati sīsato subhā. 
Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā, 
Dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā; 
Mudūhi bāhāhi palissajissati, 
Brahāvane jātadumaṁva māluvā. 
Kadāssu lākhārasarattasucchavī, 
Bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī; 
Mukhaṁ mukhena upanāmayissati, 
Soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṁ. 
Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ, 
Sabbabhaddaṁ manoramaṁ; 
Tato sakassa cittassa, 
Nāvabodhāmi kañcinaṁ. 
Ummādantimahaṁ daṭṭhā, 
āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; 
Na supāmi divārattiṁ, 
sahassaṁva parājito. 
Sakko ce me varaṁ dajjā, 
so ca labbhetha me varo; 
Ekarattaṁ dvirattaṁ vā, 
bhaveyyaṁ abhipārako; 
Ummādantyā ramitvāna, 
sivirājā tato siyaṁ”. 
“Bhūtāni me bhūtapatī namassato, 
Āgamma yakkho idametadabravi; 
Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, 
Dadāmi te taṁ paricārayassu”. 
“Puññā ca dhaṁse amaro na camhi, 
Jano ca me pāpamidañca jaññā; 
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, 
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 
“Janinda nāññatra tayā mayā vā, 
Sabbāpi kammassa katassa jaññā; 
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, 
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 
“Yo pāpakaṁ kamma karaṁ manusso, 
So maññati māyida maññiṁsu aññe; 
Passanti bhūtāni karontametaṁ, 
Yuttā ca ye honti narā pathabyā. 
Añño nu te koci naro pathabyā, 
Saddheyya lokasmi na me piyāti; 
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, 
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 
“Addhā piyā mayha janinda esā, 
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; 
Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante, 
Sīhova selassa guhaṁ upeti”. 
“Na pīḷitā attadukhena dhīrā, 
Sukhapphalaṁ kamma pariccajanti; 
Sammohitā vāpi sukhena mattā, 
Na pāpakammañca samācaranti”. 
“Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ, 
Bhattā patī posako devatā ca; 
Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro, 
Yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ”. 
“Yo issaromhīti karoti pāpaṁ, 
Katvā ca so nuttasate paresaṁ; 
Na tena so jīvati dīghamāyu, 
Devāpi pāpena samekkhare naṁ. 
Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ, 
Dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ; 
Paṭicchakā dāyakā cāpi tattha, 
Sukhapphalaññeva karonti kammaṁ. 
Añño nu te koci naro pathabyā, 
Saddheyya lokasmi na me piyāti; 
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, 
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 
“Addhā piyā mayha janinda esā, 
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; 
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, 
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 
“Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ, 
Sukhena vā attasukhaṁ dahāti; 
Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ, 
Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ. 
Añño nu te koci naro pathabyā, 
Saddheyya lokasmi na me piyāti; 
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, 
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 
“Janinda jānāsi piyā mamesā, 
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; 
Piyena te dammi piyaṁ janinda, 
Piyadāyino deva piyaṁ labhanti”. 
“So nūnāhaṁ vadhissāmi, 
attānaṁ kāmahetukaṁ; 
Na hi dhammaṁ adhammena, 
ahaṁ vadhitumussahe”. 
“Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda, 
Na kāmayāsi naravīra seṭṭha; 
Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā, 
Mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ”. 
“Adūsiyañce abhipāraka tvaṁ, 
Cajāsi katte ahitāya tyassa; 
Mahā ca te upavādopi assa, 
Na cāpi tyassa nagaramhi pakkho”. 
“Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ, 
Nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ; 
Mametamāgacchatu bhūmipāla, 
Yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ”. 
“Yo neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ, 
Ādiyati garahaṁ nopi pūjaṁ; 
Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, 
Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā”. 
“Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto, 
Dhammātisārañca manovighātaṁ; 
Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ, 
Pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ”. 
“Dhammātisārañca manovighātaṁ, 
Dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ; 
Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ, 
Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto”. 
“Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda, 
Mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi; 
Dadāmi te ummadantiṁ pasanno, 
Rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ”. 
“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, 
Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; 
Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, 
Pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ”. 
“Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ, 
Sanegamā jānapadā ca sabbe; 
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, 
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 
“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, 
Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; 
Satañca dhammāni sukittitāni, 
Samuddavelāva duraccayāni”. 
“Āhuneyyo mesi hitānukampī, 
Dhātā vidhātā casi kāmapālo; 
Tayī hutā rāja mahapphalā hi, 
Kāmena me ummadantiṁ paṭiccha”. 
“Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ, 
Dhammaṁ acārī mama kattuputta; 
Añño nu te ko idha sotthikattā, 
Dvipado naro aruṇe jīvaloke”. 
“Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi, 
Tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho; 
So dhammagutto cirameva jīva, 
Dhammañca me desaya dhammapāla”. 
“Tadiṅgha abhipāraka, 
suṇohi vacanaṁ mama; 
Dhammaṁ te desayissāmi, 
sataṁ āsevitaṁ ahaṁ. 
Sādhu dhammaruci rājā, 
sādhu paññāṇavā naro; 
Sādhu mittānamaddubbho, 
pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ. 
Akkodhanassa vijite, 
ṭhitadhammassa rājino; 
Sukhaṁ manussā āsetha, 
sītacchāyāya saṅghare. 
Na cāhametaṁ abhirocayāmi, 
Kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu; 
Ye vāpi ñatvāna sayaṁ karonti, 
Upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi. 
Gavañce taramānānaṁ, 
jimhaṁ gacchati puṅgavo; 
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, 
nette jimhaṁ gate sati. 
Evameva manussesu, 
yo hoti seṭṭhasammato; 
So ce adhammaṁ carati, 
pageva itarā pajā; 
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, 
rājā ce hoti adhammiko. 
Gavañce taramānānaṁ, 
ujuṁ gacchati puṅgavo; 
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, 
nette ujuṁ gate sati. 
Evameva manussesu, 
yo hoti seṭṭhasammato; 
So sace dhammaṁ carati, 
pageva itarā pajā; 
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, 
rājā ce hoti dhammiko. 
Na cāpāhaṁ adhammena, 
amarattamabhipatthaye; 
Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ, 
vijetuṁ abhipāraka. 
Yañhi kiñci manussesu, 
ratanaṁ idha vijjati; 
Gāvo dāso hiraññañca, 
vatthiyaṁ haricandanaṁ. 
Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca, 
Yañcāpi me candasūriyā abhipālayanti; 
Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ, 
Majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto. 
Netā hitā uggato raṭṭhapālo, 
Dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno; 
So dhammamevānuvicintayanto, 
Tasmā sake cittavase na vatto”. 
“Addhā tuvaṁ mahārāja, 
niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ; 
Karissasi ciraṁ rajjaṁ, 
paññā hi tava tādisī. 
Etaṁ te anumodāma, 
yaṁ dhammaṁ nappamajjasi; 
Dhammaṁ pamajja khattiyo, 
raṭṭhā cavati issaro. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
mātāpitūsu khattiya; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
puttadāresu khattiya; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
mittāmaccesu khattiya; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
vāhanesu balesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
gāmesu nigamesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
raṭṭhesu janapadesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
samaṇabrāhmaṇesu ca; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
migapakkhīsu khattiya; 
…pe… 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
dhammo ciṇṇo sukhāvaho; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
rāja saggaṁ gamissasi. 
Dhammaṁ cara mahārāja, 
saindā devā sabrahmakā; 
Suciṇṇena divaṁ pattā, 
mā dhammaṁ rāja pāmado”ti. 
Ummādantījātakaṁ dutiyaṁ. 

Jātaka 
Paṇṇāsanipāta 
Niḷinikāvagga 
3. Mahābodhijātaka 
“Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinaṁ, 
kiṁ chattaṁ kimupāhanaṁ; 
Kimaṅkusañca pattañca, 
saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa; 
Taramānarūpohāsi, 
kiṁ nu patthayase disaṁ”. 
“Dvādasetāni vassāni, 
vusitāni tavantike; 
Nābhijānāmi soṇena, 
piṅgalenābhikūjitaṁ. 
Svāyaṁ dittova nadati, 
sukkadāṭhaṁ vidaṁsayaṁ; 
Tava sutvā sabhariyassa, 
vītasaddhassa maṁ pati”. 
“Ahu esa kato doso, 
yathā bhāsasi brāhmaṇa; 
Esa bhiyyo pasīdāmi, 
vasa brāhmaṇa māgamā”. 
“Sabbaseto pure āsi, 
tatopi sabalo ahu; 
Sabbalohitako dāni, 
kālo pakkamituṁ mama. 
Abbhantaraṁ pure āsi, 
tato majjhe tato bahi; 
Purā niddhamanā hoti, 
sayameva vajāmahaṁ. 
Vītasaddhaṁ na seveyya, 
udapānaṁvanodakaṁ; 
Sacepi naṁ anukhaṇe, 
vāri kaddamagandhikaṁ. 
Pasannameva seveyya, 
appasannaṁ vivajjaye; 
Pasannaṁ payirupāseyya, 
rahadaṁ vudakatthiko. 
Bhaje bhajantaṁ purisaṁ, 
abhajantaṁ na bhajjaye; 
Asappurisadhammo so, 
yo bhajantaṁ na bhajjati. 
Yo bhajantaṁ na bhajati, 
sevamānaṁ na sevati; 
Sa ve manussapāpiṭṭho, 
migo sākhassito yathā. 
Accābhikkhaṇasaṁsaggā, 
asamosaraṇena ca; 
Etena mittā jīranti, 
akāle yācanāya ca. 
Tasmā nābhikkhaṇaṁ gacche, 
na ca gacche cirāciraṁ; 
Kālena yācaṁ yāceyya, 
evaṁ mittā na jīyare. 
Aticiraṁ nivāsena, 
piyo bhavati appiyo; 
Āmanta kho taṁ gacchāma, 
purā te homa appiyā”. 
“Evañce yācamānānaṁ, 
Añjaliṁ nāvabujjhasi; 
Paricārakānaṁ sataṁ, 
Vacanaṁ na karosi no; 
Evaṁ taṁ abhiyācāma, 
Puna kayirāsi pariyāyaṁ”. 
“Evañce no viharataṁ, 
Antarāyo na hessati; 
Tuyhaṁ vāpi mahārāja, 
Mayhaṁ vā raṭṭhavaddhana; 
Appeva nāma passema, 
Ahorattānamaccaye. 
Udīraṇā ce saṅgatyā, 
bhāvāya manuvattati; 
Akāmā akaraṇīyaṁ vā, 
karaṇīyaṁ vāpi kubbati; 
Akāmākaraṇīyamhi, 
kvidha pāpena lippati. 
So ce attho ca dhammo ca, 
kalyāṇo na ca pāpako; 
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, 
suhato vānaro mayā. 
Attano ce hi vādassa, 
aparādhaṁ vijāniyā; 
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, 
bhoto vādo hi tādiso. 
Issaro sabbalokassa, 
sace kappeti jīvitaṁ; 
Iddhiṁ byasanabhāvañca, 
kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; 
Niddesakārī puriso, 
issaro tena lippati. 
So ce attho ca dhammo ca, 
kalyāṇo na ca pāpako; 
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, 
suhato vānaro mayā. 
Attano ce hi vādassa, 
aparādhaṁ vijāniyā; 
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, 
bhoto vādo hi tādiso. 
Sace pubbekatahetu, 
sukhadukkhaṁ nigacchati; 
Porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, 
tameso muccate iṇaṁ; 
Porāṇakaiṇamokkho, 
kvidha pāpena lippati. 
So ce attho ca dhammo ca, 
kalyāṇo na ca pāpako; 
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, 
suhato vānaro mayā. 
Attano ce hi vādassa, 
aparādhaṁ vijāniyā; 
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, 
bhoto vādo hi tādiso. 
Catunnaṁyevupādāya, 
rūpaṁ sambhoti pāṇinaṁ; 
Yato ca rūpaṁ sambhoti, 
tatthevānupagacchati; 
Idheva jīvati jīvo, 
pecca pecca vinassati. 
Ucchijjati ayaṁ loko, 
ye bālā ye ca paṇḍitā; 
Ucchijjamāne lokasmiṁ, 
kvidha pāpena lippati. 
So ce attho ca dhammo ca, 
kalyāṇo na ca pāpako; 
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, 
suhato vānaro mayā. 
Attano ce hi vādassa, 
aparādhaṁ vijāniyā; 
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, 
bhoto vādo hi tādiso. 
Āhu khattavidā loke, 
bālā paṇḍitamānino; 
‘Mātaraṁ pitaraṁ haññe, 
atho jeṭṭhampi bhātaraṁ; 
Haneyya puttadāre ca, 
attho ce tādiso siyā’. 
Yassa rukkhassa chāyāya, 
nisīdeyya sayeyya vā; 
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, 
mittadubbho hi pāpako. 
Atha atthe samuppanne, 
samūlamapi abbahe; 
Attho me sambalenāpi, 
suhato vānaro mayā. 
So ce attho ca dhammo ca, 
kalyāṇo na ca pāpako; 
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, 
suhato vānaro mayā. 
Attano ce hi vādassa, 
aparādhaṁ vijāniyā; 
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, 
bhoto vādo hi tādiso. 
Ahetuvādo puriso, 
yo ca issarakuttiko; 
Pubbekatī ca ucchedī, 
yo ca khattavido naro. 
Ete asappurisā loke, 
bālā paṇḍitamānino; 
Kareyya tādiso pāpaṁ, 
atho aññampi kāraye; 
Asappurisasaṁsaggo, 
dukkhanto kaṭukudrayo. 
Urabbharūpena vakassu pubbe, 
Asaṅkito ajayūthaṁ upeti; 
Hantvā uraṇiṁ ajikaṁ ajañca, 
Utrāsayitvā yena kāmaṁ paleti. 
Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse, 
Chadanaṁ katvā vañcayanti manusse; 
Anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca, 
Rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ; 
Pariyāyabhattañca apānakattā, 
Pāpācārā arahanto vadānā. 
Ete asappurisā loke, 
bālā paṇḍitamānino; 
Kareyya tādiso pāpaṁ, 
atho aññampi kāraye; 
Asappurisasaṁsaggo, 
dukkhanto kaṭukudrayo. 
Yamāhu natthi vīriyanti, 
ahetuñca pavadanti ye; 
Parakāraṁ attakārañca, 
ye tucchaṁ samavaṇṇayuṁ. 
Ete asappurisā loke, 
bālā paṇḍitamānino; 
Kareyya tādiso pāpaṁ, 
atho aññampi kāraye; 
Asappurisasaṁsaggo, 
dukkhanto kaṭukudrayo. 
Sace hi vīriyaṁ nāssa, 
kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; 
Na bhare vaḍḍhakiṁ rājā, 
napi yantāni kāraye. 
Yasmā ca vīriyaṁ atthi, 
kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; 
Tasmā yantāni kāreti, 
rājā bharati vaḍḍhakiṁ. 
Yadi vassasataṁ devo, 
na vasse na himaṁ pate; 
Ucchijjeyya ayaṁ loko, 
vinasseyya ayaṁ pajā. 
Yasmā ca vassatī devo, 
himañcānuphusāyati; 
Tasmā sassāni paccanti, 
raṭṭhañca pālite ciraṁ. 
Gavañce taramānānaṁ, 
jimhaṁ gacchati puṅgavo; 
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, 
nette jimhaṁ gate sati. 
Evameva manussesu, 
yo hoti seṭṭhasammato; 
So ce adhammaṁ carati, 
pageva itarā pajā; 
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, 
rājā ce hoti adhammiko. 
Gavañce taramānānaṁ, 
ujuṁ gacchati puṅgavo; 
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, 
nette ujuṁ gate sati. 
Evameva manussesu, 
yo hoti seṭṭhasammato; 
So sace dhammaṁ carati, 
pageva itarā pajā; 
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, 
rājā ce hoti dhammiko. 
Mahārukkhassa phalino, 
āmaṁ chindati yo phalaṁ; 
Rasañcassa na jānāti, 
bījañcassa vinassati. 
Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, 
adhammena pasāsati; 
Rasañcassa na jānāti, 
raṭṭhañcassa vinassati. 
Mahārukkhassa phalino, 
pakkaṁ chindati yo phalaṁ; 
Rasañcassa vijānāti, 
bījañcassa na nassati. 
Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, 
dhammena yo pasāsati; 
Rasañcassa vijānāti, 
raṭṭhañcassa na nassati. 
Yo ca rājā janapadaṁ, 
adhammena pasāsati; 
Sabbosadhīhi so rājā, 
viruddho hoti khattiyo. 
Tatheva negame hiṁsaṁ, 
ye yuttā kayavikkaye; 
Ojadānabalīkāre, 
sa kosena virujjhati. 
Pahāravarakhettaññū, 
saṅgāme katanissame; 
Ussite hiṁsayaṁ rājā, 
sa balena virujjhati. 
Tatheva isayo hiṁsaṁ, 
saññate brahmacārino; 
Adhammacārī khattiyo, 
so saggena virujjhati. 
Yo ca rājā adhammaṭṭho, 
bhariyaṁ hanti adūsikaṁ; 
Luddaṁ pasavate ṭhānaṁ, 
puttehi ca virujjhati. 
Dhammaṁ care jānapade, 
negamesu balesu ca; 
Isayo ca na hiṁseyya, 
puttadāre samaṁ care. 
Sa tādiso bhūmipati, 
Raṭṭhapālo akodhano; 
Sapatte sampakampeti, 
Indova asurādhipo”ti. 
Mahābodhijātakaṁ tatiyaṁ. 
Paṇṇāsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Saniḷīnikamavhayano paṭhamo, 
Dutiyo pana saummadantivaro; 
Tatiyo pana bodhisirīvhayano, 
Kathitā pana tīṇi jinena subhāti. 

Jātaka 
Saṭṭhinipāta 
Soṇakavagga 
1 Soṇakajātaka 
“Tassa sutvā sataṁ dammi, 
sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ; 
Ko me soṇakamakkhāti, 
sahāyaṁ paṁsukīḷitaṁ”. 
“Athabravī māṇavako, 
daharo pañcacūḷako; 
Mayhaṁ sutvā sataṁ dehi, 
sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ; 
Ahaṁ te soṇakakkhissaṁ, 
sahāyaṁ paṁsukīḷitaṁ”. 
“Katamasmiṁ so janapade, 
raṭṭhesu nigamesu ca; 
Kattha soṇakamaddakkhi, 
taṁ me akkhāhi pucchito”. 
“Taveva deva vijite, 
tavevuyyānabhūmiyā; 
Ujuvaṁsā mahāsālā, 
nīlobhāsā manoramā. 
Tiṭṭhanti meghasamānā, 
rammā aññoññanissitā; 
Tesaṁ mūlamhi soṇako, 
jhāyatī anupādano; 
Upādānesu lokesu, 
ḍayhamānesu nibbuto”. 
Tato ca rājā pāyāsi, 
senāya caturaṅgiyā; 
Kārāpetvā samaṁ maggaṁ, 
agamā yena soṇako. 
Uyyānabhūmiṁ gantvāna, 
vicaranto brahāvane; 
Āsīnaṁ soṇakaṁ dakkhi, 
ḍayhamānesu nibbutaṁ. 
“Kapaṇo vatayaṁ bhikkhu, 
muṇḍo saṅghāṭipāruto; 
Amātiko apitiko, 
rukkhamūlasmi jhāyati”. 
Imaṁ vākyaṁ nisāmetvā, 
Soṇako etadabravi; 
“Na rāja kapaṇo hoti, 
Dhammaṁ kāyena phassayaṁ. 
Yo ca dhammaṁ niraṅkatvā, 
Adhammamanuvattati; 
Sa rāja kapaṇo hoti, 
Pāpo pāpaparāyaṇo”. 
“Arindamoti me nāmaṁ, 
kāsirājāti maṁ vidū; 
Kacci bhoto sukhasseyyā, 
idha pattassa soṇaka”. 
“Sadāpi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Na tesaṁ koṭṭhe openti, 
Na kumbhiṁ na khaḷopiyaṁ; 
Paraniṭṭhitamesānā, 
Tena yāpenti subbatā. 
Dutiyampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Anavajjapiṇḍo bhottabbo, 
Na ca kocūparodhati. 
Tatiyampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, 
Na ca kocūparodhati. 
Catutthampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Muttassa raṭṭhe carato, 
Saṅgo yassa na vijjati. 
Pañcamampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Nagaramhi ḍayhamānamhi, 
Nāssa kiñci aḍayhatha. 
Chaṭṭhampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Raṭṭhe vilumpamānamhi, 
Nāssa kiñci ahīratha. 
Sattamampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Corehi rakkhitaṁ maggaṁ, 
Ye caññe paripanthikā; 
Pattacīvaramādāya, 
Sotthiṁ gacchati subbato. 
Aṭṭhamampi bhadramadhanassa, 
Anāgārassa bhikkhuno; 
Yaṁ yaṁ disaṁ pakkamati, 
Anapekkhova gacchati”. 
“Bahūni samaṇabhadrāni, 
ye tvaṁ bhikkhu pasaṁsasi; 
Ahañca giddho kāmesu, 
kathaṁ kāhāmi soṇaka. 
Piyā me mānusā kāmā, 
atho dibyāpi me piyā; 
Atha kena nu vaṇṇena, 
ubho loke labhāmase”. 
“Kāme giddhā kāmaratā, 
kāmesu adhimucchitā; 
Narā pāpāni katvāna, 
upapajjanti duggatiṁ. 
Ye ca kāme pahantvāna, 
nikkhantā akutobhayā; 
Ekodibhāvādhigatā, 
na te gacchanti duggatiṁ. 
Upamaṁ te karissāmi, 
taṁ suṇohi arindama; 
Upamāya midhekacce, 
atthaṁ jānanti paṇḍitā. 
Gaṅgāya kuṇapaṁ disvā, 
vuyhamānaṁ mahaṇṇave; 
Vāyaso samacintesi, 
appapañño acetaso. 
‘Yānañca vatidaṁ laddhaṁ, 
bhakkho cāyaṁ anappako’; 
Tattha rattiṁ tattha divā, 
tattheva nirato mano. 
Khādaṁ nāgassa maṁsāni, 
pivaṁ bhāgīrathodakaṁ; 
Sampassaṁ vanacetyāni, 
na palettha vihaṅgamo. 
Tañca otaraṇī gaṅgā, 
pamattaṁ kuṇape rataṁ; 
Samuddaṁ ajjhagāhāsi, 
agatī yattha pakkhinaṁ. 
So ca bhakkhaparikkhīṇo, 
udapatvā vihaṅgamo; 
Na pacchato na purato, 
nuttaraṁ nopi dakkhiṇaṁ. 
Dīpaṁ so najjhagāgañchi, 
agatī yattha pakkhinaṁ; 
So ca tattheva pāpattha, 
yathā dubbalako tathā. 
Tañca sāmuddikā macchā, 
kumbhīlā makarā susū; 
Pasayhakārā khādiṁsu, 
phandamānaṁ vipakkhakaṁ. 
Evameva tuvaṁ rāja, 
ye caññe kāmabhogino; 
Giddhā ce na vamissanti, 
kākapaññāva te vidū. 
Esā te upamā rāja, 
atthasandassanī katā; 
Tvañca paññāyase tena, 
yadi kāhasi vā na vā. 
Ekavācampi dvivācaṁ, 
bhaṇeyya anukampako; 
Tatuttariṁ na bhāseyya, 
dāsovayyassa santike”. 
Idaṁ vatvāna pakkāmi, 
soṇako amitabuddhimā; 
Vehāse antalikkhasmiṁ, 
anusāsitvāna khattiyaṁ. 
“Ko nume rājakattāro, 
suddā veyyattamāgatā; 
Rajjaṁ niyyādayissāmi, 
nāhaṁ rajjena matthiko. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
Ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
Kāmānaṁ vasamanvagaṁ”. 
“Atthi te daharo putto, 
dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; 
Taṁ rajje abhisiñcassu, 
so no rājā bhavissati”. 
“Khippaṁ kumāramānetha, 
dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; 
Taṁ rajje abhisiñcissaṁ, 
so vo rājā bhavissati”. 
Tato kumāramānesuṁ, 
dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; 
Taṁ disvā ālapī rājā, 
ekaputtaṁ manoramaṁ. 
“Saṭṭhi gāmasahassāni, 
paripuṇṇāni sabbaso; 
Te putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 
Saṭṭhi nāgasahassāni, 
sabbālaṅkārabhūsitā; 
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, 
hemakappanavāsasā. 
Ārūḷhā gāmaṇīyehi, 
tomaraṅkusapāṇibhi; 
Te putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 
Saṭṭhi assasahassāni, 
sabbālaṅkārabhūsitā; 
Ājānīyāva jātiyā, 
sindhavā sīghavāhino. 
Ārūḷhā gāmaṇīyehi, 
illiyācāpadhāribhi; 
Te putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 
Saṭṭhi rathasahassāni, 
sannaddhā ussitaddhajā; 
Dīpā athopi veyyagghā, 
sabbālaṅkārabhūsitā. 
Ārūḷhā gāmaṇīyehi, 
cāpahatthehi vammibhi; 
Te putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 
Saṭṭhi dhenusahassāni, 
rohaññā puṅgavūsabhā; 
Tā putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 
Soḷasitthisahassāni, 
sabbālaṅkārabhūsitā; 
Vicitravatthābharaṇā, 
āmuttamaṇikuṇḍalā; 
Tā putta paṭipajjassu, 
rajjaṁ niyyādayāmi te. 
Ajjeva pabbajissāmi, 
ko jaññā maraṇaṁ suve; 
Māhaṁ kākova dummedho, 
kāmānaṁ vasamanvagaṁ”. 
“Daharasseva me tāta, 
mātā matāti me sutaṁ; 
Tayā vinā ahaṁ tāta, 
jīvitumpi na ussahe. 
Yathā āraññakaṁ nāgaṁ, 
poto anveti pacchato; 
Jessantaṁ giriduggesu, 
samesu visamesu ca. 
Evaṁ taṁ anugacchāmi, 
pattamādāya pacchato; 
Subharo te bhavissāmi, 
na te hessāmi dubbharo”. 
“Yathā sāmuddikaṁ nāvaṁ, 
vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; 
Vohāro tattha gaṇheyya, 
vāṇijā byasanī siyā. 
Evamevāyaṁ puttakali, 
antarāyakaro mama; 
Imaṁ kumāraṁ pāpetha, 
pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ. 
Tattha kambusahatthāyo, 
yathā sakkaṁva accharā; 
Tā naṁ tattha ramessanti, 
tāhi ceso ramissati. 
Tato kumāraṁ pāpesuṁ, 
pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ; 
Taṁ disvā avacuṁ kaññā, 
dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ. 
Devatā nusi gandhabbo, 
adu sakko purindado; 
Ko vā tvaṁ kassa vā putto, 
kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 
“Namhi devo na gandhabbo, 
Nāpi sakko purindado; 
Kāsirañño ahaṁ putto, 
Dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; 
Mamaṁ bharatha bhaddaṁ vo, 
Ahaṁ bhattā bhavāmi vo”. 
Taṁ tattha avacuṁ kaññā, 
dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; 
“Kuhiṁ rājā anuppatto, 
ito rājā kuhiṁ gato”. 
“Paṅkaṁ rājā atikkanto, 
thale rājā patiṭṭhito; 
Akaṇṭakaṁ agahanaṁ, 
paṭipanno mahāpathaṁ. 
Ahañca paṭipannosmi, 
maggaṁ duggatigāminaṁ; 
Sakaṇṭakaṁ sagahanaṁ, 
yena gacchanti duggatiṁ”. 
“Tassa te svāgataṁ rāja, 
sīhasseva giribbajaṁ; 
Anusāsa mahārāja, 
tvaṁ no sabbāsamissaro”ti. 
Soṇakajātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Ekakanipāta 
Āsīsavagga 
2. Cūḷajanakajātaka 
“Vāyametheva puriso, 
na nibbindeyya paṇḍito; 
Passāmi vohaṁ attānaṁ, 
udakā thalamubbhatan”ti. 
Cūḷajanakajātakaṁ dutiyaṁ. 

Jātaka 
Saṭṭhinipāta 
Soṇakavagga 
2. Saṅkiccajātaka 
Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, 
brahmadattaṁ rathesabhaṁ; 
Athassa paṭivedesi, 
“yassāsi anukampako. 
Saṅkiccāyaṁ anuppatto, 
isīnaṁ sādhusammato; 
Taramānarūpo niyyāhi, 
khippaṁ passa mahesinaṁ”. 
Tato ca rājā taramāno, 
yuttamāruyha sandanaṁ; 
Mittāmaccaparibyūḷho, 
agamāsi rathesabho. 
Nikkhippa pañca kakudhāni, 
kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; 
Vālabījanimuṇhīsaṁ, 
khaggaṁ chattañcupāhanaṁ. 
Oruyha rājā yānamhā, 
ṭhapayitvā paṭicchadaṁ; 
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, 
saṅkiccamupasaṅkami. 
Upasaṅkamitvā so rājā, 
sammodi isinā saha; 
Taṁ kathaṁ vītisāretvā, 
ekamantaṁ upāvisi. 
Ekamantaṁ nisinnova, 
atha kālaṁ amaññatha; 
Tato pāpāni kammāni, 
pucchituṁ paṭipajjatha. 
“Isiṁ pucchāma saṅkiccaṁ, 
isīnaṁ sādhusammataṁ; 
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, 
isisaṅghapurakkhataṁ. 
Kaṁ gatiṁ pecca gacchanti, 
narā dhammāticārino; 
Aticiṇṇo mayā dhammo, 
taṁ me akkhāhi pucchito”. 
Isī avaca saṅkicco, 
kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; 
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, 
“mahārāja suṇohi me. 
Uppathena vajantassa, 
yo maggamanusāsati; 
Tassa ce vacanaṁ kayirā, 
nāssa maggeyya kaṇṭako. 
Adhammaṁ paṭipannassa, 
yo dhammamanusāsati; 
Tassa ce vacanaṁ kayirā, 
na so gaccheyya duggatiṁ”. 
“Dhammo patho mahārāja, 
adhammo pana uppatho; 
Adhammo nirayaṁ neti, 
dhammo pāpeti suggatiṁ. 
Adhammacārino rāja, 
narā visamajīvino; 
Yaṁ gatiṁ pecca gacchanti, 
niraye te suṇohi me. 
Sañjīvo kāḷasutto ca, 
saṅghāto dve ca roruvā; 
Athāparo mahāvīci, 
tāpano ca patāpano. 
Iccete aṭṭha nirayā, 
akkhātā duratikkamā; 
Ākiṇṇā luddakammehi, 
paccekā soḷasussadā. 
Kadariyatāpanā ghorā, 
accimanto mahabbhayā; 
Lomahaṁsanarūpā ca, 
bhesmā paṭibhayā dukhā. 
Catukkaṇṇā catudvārā, 
vibhattā bhāgaso mitā; 
Ayopākārapariyantā, 
ayasā paṭikujjitā. 
Tesaṁ ayomayā bhūmi, 
jalitā tejasā yutā; 
Samantā yojanasataṁ, 
phuṭā tiṭṭhanti sabbadā. 
Ete patanti niraye, 
uddhampādā avaṁsirā; 
Isīnaṁ ativattāro, 
saññatānaṁ tapassinaṁ. 
Te bhūnahuno paccanti, 
macchā bilakatā yathā; 
Saṁvacchare asaṅkheyye, 
narā kibbisakārino. 
Ḍayhamānena gattena, 
niccaṁ santarabāhiraṁ; 
Nirayā nādhigacchanti, 
dvāraṁ nikkhamanesino. 
Puratthimena dhāvanti, 
tato dhāvanti pacchato; 
Uttarenapi dhāvanti, 
tato dhāvanti dakkhiṇaṁ; 
Yaṁ yañhi dvāraṁ gacchanti, 
taṁ tadeva pidhīyare. 
Bahūni vassasahassāni, 
janā nirayagāmino; 
Bāhā paggayha kandanti, 
patvā dukkhaṁ anappakaṁ. 
Āsīvisaṁva kupitaṁ, 
tejassiṁ duratikkamaṁ; 
Na sādhurūpe āsīde, 
saññatānaṁ tapassinaṁ. 
Atikāyo mahissāso, 
ajjuno kekakādhipo; 
Sahassabāhu ucchinno, 
isimāsajja gotamaṁ. 
Arajaṁ rajasā vacchaṁ, 
Kisaṁ avakiriya daṇḍakī; 
Tālova mūlato chinno, 
Sa rājā vibhavaṅgato. 
Upahacca manaṁ majjho, 
mātaṅgasmiṁ yasassine; 
Sapārisajjo ucchinno, 
majjhāraññaṁ tadā ahu. 
Kaṇhadīpāyanāsajja, 
Isiṁ andhakaveṇḍayo; 
Aññoññaṁ musalā hantvā, 
Sampattā yamasādhanaṁ. 
Athāyaṁ isinā satto, 
antalikkhacaro pure; 
Pāvekkhi pathaviṁ cecco, 
hīnatto pattapariyāyaṁ. 
Tasmā hi chandāgamanaṁ, 
nappasaṁsanti paṇḍitā; 
Aduṭṭhacitto bhāseyya, 
giraṁ saccūpasaṁhitaṁ. 
Manasā ce paduṭṭhena, 
yo naro pekkhate muniṁ; 
Vijjācaraṇasampannaṁ, 
gantā so nirayaṁ adho. 
Ye vuḍḍhe paribhāsanti, 
pharusūpakkamā janā; 
Anapaccā adāyādā, 
tālavatthu bhavanti te. 
Yo ca pabbajitaṁ hanti, 
katakiccaṁ mahesinaṁ; 
Sa kāḷasutte niraye, 
cirarattāya paccati. 
Yo ca rājā adhammaṭṭho, 
raṭṭhaviddhaṁsano mago; 
Tāpayitvā janapadaṁ, 
tāpane pecca paccati. 
So ca vassasahassāni, 
sataṁ dibbāni paccati; 
Accisaṅghapareto so, 
dukkhaṁ vedeti vedanaṁ. 
Tassa aggisikhā kāyā, 
niccharanti pabhassarā; 
Tejobhakkhassa gattāni, 
lomehi ca nakhehi ca. 
Ḍayhamānena gattena, 
niccaṁ santarabāhiraṁ; 
Dukkhābhitunno nadati, 
nāgo tuttaṭṭito yathā. 
Yo lobhā pitaraṁ hanti, 
dosā vā purisādhamo; 
Sa kāḷasutte niraye, 
cirarattāya paccati. 
Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṁ, 
Pakkañca sattīhi hananti nittacaṁ; 
Andhaṁ karitvā muttakarīsabhakkhaṁ, 
Khāre nimujjanti tathāvidhaṁ naraṁ. 
Tattaṁ pakkuthitamayoguḷañca, 
Dīghe ca phāle cirarattatāpite; 
Vikkhambhamādāya vibandharajjubhi, 
Vivaṭe mukhe sampavisanti rakkhasā. 
Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, 
Kākoḷasaṅghā ca dijā ayomukhā; 
Saṅgamma khādanti vipphandamānaṁ, 
Jivhaṁ vibhajja vighāsaṁ salohitaṁ. 
Taṁ daḍḍhatālaṁ paribhinnagattaṁ, 
Nippothayantā anuvicaranti rakkhasā; 
Ratī hi nesaṁ dukhino panītare, 
Etādisasmiṁ niraye vasanti; 
Ye keci loke idha pettighātino. 
Putto ca mātaraṁ hantvā, 
ito gantvā yamakkhayaṁ; 
Bhusamāpajjate dukkhaṁ, 
attakammaphalūpago. 
Amanussā atibalā, 
hantāraṁ janayantiyā; 
Ayomayehi vālehi, 
pīḷayanti punappunaṁ. 
Tamassavaṁ sakā gattā, 
rudhiraṁ attasambhavaṁ; 
Tambalohavilīnaṁva, 
tattaṁ pāyenti mattighaṁ. 
Jigucchaṁ kuṇapaṁ pūtiṁ, 
Duggandhaṁ gūthakaddamaṁ; 
Pubbalohitasaṅkāsaṁ, 
Rahadamogayha tiṭṭhati. 
Tamenaṁ kimayo tattha, 
atikāyā ayomukhā; 
Chaviṁ bhetvāna khādanti, 
saṅgiddhā maṁsalohite. 
So ca taṁ nirayaṁ patto, 
nimuggo sataporisaṁ; 
Pūtikaṁ kuṇapaṁ vāti, 
samantā satayojanaṁ. 
Cakkhumāpi hi cakkhūhi, 
tena gandhena jīyati; 
Etādisaṁ brahmadatta, 
mātugho labhate dukhaṁ. 
Khuradhāramanukkamma, 
tikkhaṁ durabhisambhavaṁ; 
Patanti gabbhapātiyo, 
duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ. 
Ayomayā simbaliyo, 
soḷasaṅgulakaṇṭakā; 
Ubhato abhilambanti, 
duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ. 
Te accimanto tiṭṭhanti, 
aggikkhandhāva ārakā; 
Ādittā jātavedena, 
uddhaṁ yojanamuggatā. 
Ete vajanti niraye, 
tatte tikhiṇakaṇṭake; 
Nāriyo ca aticārā, 
narā ca paradāragū. 
Te patanti adhokkhandhā, 
vivattā vihatā puthū; 
Sayanti vinividdhaṅgā, 
dīghaṁ jagganti sabbadā. 
Tato ratyā vivasāne, 
mahatiṁ pabbatūpamaṁ; 
Lohakumbhiṁ pavajjanti, 
tattaṁ aggisamūdakaṁ. 
Evaṁ divā ca ratto ca, 
dussīlā mohapārutā; 
Anubhonti sakaṁ kammaṁ, 
pubbe dukkaṭamattano. 
Yā ca bhariyā dhanakkītā, 
sāmikaṁ atimaññati; 
Sassuṁ vā sasuraṁ vāpi, 
jeṭṭhaṁ vāpi nanandaraṁ. 
Tassā vaṅkena jivhaggaṁ, 
nibbahanti sabandhanaṁ; 
Sa byāmamattaṁ kiminaṁ, 
jivhaṁ passati attani; 
Viññāpetuṁ na sakkoti, 
tāpane pecca paccati. 
Orabbhikā sūkarikā, 
macchikā migabandhakā; 
Corā goghātakā luddā, 
avaṇṇe vaṇṇakārakā. 
Sattīhi lohakūṭehi, 
nettiṁsehi usūhi ca; 
Haññamānā khāranadiṁ, 
papatanti avaṁsirā. 
Sāyaṁ pāto kūṭakārī, 
ayokūṭehi haññati; 
Tato vantaṁ durattānaṁ, 
paresaṁ bhuñjare sadā. 
Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā, 
kākoḷā ca ayomukhā; 
Vipphandamānaṁ khādanti, 
naraṁ kibbisakārakaṁ. 
Ye migena migaṁ hanti, 
pakkhiṁ vā pana pakkhinā; 
Asanto rajasā channā, 
gantā te nirayussadaṁ. 
Santo ca uddhaṁ gacchanti, 
suciṇṇenidha kammunā; 
Suciṇṇassa phalaṁ passa, 
saindā devā sabrahmakā. 
Taṁ taṁ brūmi mahārāja, 
Dhammaṁ raṭṭhapatī cara; 
Tathā rāja carāhi dhammaṁ, 
Yathā taṁ suciṇṇaṁ nānutappeyya pacchā”ti. 
Saṅkiccajātakaṁ dutiyaṁ. 
Saṭṭhinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Atha saṭṭhinipātamhi, 
Suṇātha mama bhāsitaṁ; 
Jātakasavhayano pavaro, 
Soṇakaarindamasavhayano; 
Tathā vuttarathesabhakiccavaroti. 

Jātaka 
Sattatinipāta 
Kusavagga 
1. Kusajātaka 
“Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, 
Sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ; 
Idaṁ te rajjaṁ anusāsa amma, 
Gacchāmahaṁ yattha piyā pabhāvatī”. 
“Anujjubhūtena haraṁ mahantaṁ, 
Divā ca ratto ca nisīthakāle; 
Paṭigaccha tvaṁ khippaṁ kusāvatiṁ kusa, 
Nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantaṁ”. 
“Nāhaṁ gamissāmi ito kusāvatiṁ, 
Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava; 
Ramāmi maddassa niketaramme, 
Hitvāna raṭṭhaṁ tava dassane rato. 
Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, 
Sammūḷharūpo vicarāmi mediniṁ; 
Disaṁ na jānāmi kutomhi āgato, 
Tayamhi matto migamandalocane. 
Suvaṇṇacīravasane, 
jātarūpasumekhale; 
Sussoṇi tava kāmā hi, 
nāhaṁ rajjena matthiko”. 
“Abbhūti tassa bho hoti, 
yo anicchantamicchati; 
Akāmaṁ rāja kāmesi, 
akantaṁ kantumicchasi”. 
“Akāmaṁ vā sakāmaṁ vā, 
yo naro labhate piyaṁ; 
Lābhamettha pasaṁsāma, 
alābho tattha pāpako”. 
“Pāsāṇasāraṁ khaṇasi, 
kaṇikārassa dārunā; 
Vātaṁ jālena bādhesi, 
yo anicchantamicchasi”. 
“Pāsāṇo nūna te hadaye, 
ohito mudulakkhaṇe; 
Yo te sātaṁ na vindāmi, 
tirojanapadāgato. 
Yadā maṁ bhakuṭiṁ katvā, 
rājaputtī udikkhati; 
Āḷāriko tadā homi, 
rañño maddassantepure. 
Yadā umhayamānā maṁ, 
rājaputtī udikkhati; 
Nāḷāriko tadā homi, 
rājā homi tadā kuso”. 
“Sace hi vacanaṁ saccaṁ, 
nemittānaṁ bhavissati; 
Neva me tvaṁ patī assa, 
kāmaṁ chindantu sattadhā”. 
“Sace hi vacanaṁ saccaṁ, 
aññesaṁ yadi vā mamaṁ; 
Neva tuyhaṁ patī atthi, 
añño sīhassarā kusā”. 
“Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, 
patvā khujje kusāvatiṁ; 
Sace maṁ nāganāsūrū, 
olokeyya pabhāvatī. 
Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, 
patvā khujje kusāvatiṁ; 
Sace maṁ nāganāsūrū, 
ālapeyya pabhāvatī. 
Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, 
patvā khujje kusāvatiṁ; 
Sace maṁ nāganāsūrū, 
umhāyeyya pabhāvatī. 
Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, 
patvā khujje kusāvatiṁ; 
Sace maṁ nāganāsūrū, 
pamhāyeyya pabhāvatī. 
Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, 
patvā khujje kusāvatiṁ; 
Sace maṁ nāganāsūrū, 
pāṇīhi upasamphuse”. 
“Na hi nūnāyaṁ rājaputtī, 
kuse sātampi vindati; 
Āḷārike bhate pose, 
vetanena anatthike”. 
“Na hi nūnāyaṁ sā khujjā, 
labhati jivhāya chedanaṁ; 
Sunisitena satthena, 
evaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ”. 
“Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mahāyasoti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mahaddhanoti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mahabbaloti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mahāraṭṭhoti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mahārājāti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Sīhassaroti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Vaggussaroti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Bindussaroti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Mañjussaroti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Madhussaroti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Satasippoti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Khattiyotipi katvāna, 
karassu rucire piyaṁ. 
Mā naṁ rūpena pāmesi, 
ārohena pabhāvati; 
Kusarājāti katvāna, 
karassu rucire piyaṁ”. 
“Ete nāgā upatthaddhā, 
sabbe tiṭṭhanti vammitā; 
Purā maddanti pākāraṁ, 
ānentetaṁ pabhāvatiṁ”. 
“Satta bile karitvāna, 
ahametaṁ pabhāvatiṁ; 
Khattiyānaṁ padassāmi, 
ye maṁ hantuṁ idhāgatā”. 
“Avuṭṭhahi rājaputtī, 
sāmā koseyyavāsinī; 
Assupuṇṇehi nettehi, 
dāsīgaṇapurakkhatā”. 
“Taṁ nūna kakkūpanisevitaṁ mukhaṁ, 
Ādāsadantātharupaccavekkhitaṁ; 
Subhaṁ sunettaṁ virajaṁ anaṅgaṇaṁ, 
Chuddhaṁ vane ṭhassati khattiyehi. 
Te nūna me asite vellitagge, 
Kese mudū candanasāralitte; 
Samākule sīvathikāya majjhe, 
Pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti. 
Tā nūna me tambanakhā sulomā, 
Bāhā mudū candanasāralittā; 
Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, 
Gayha dhaṅko gacchati yenakāmaṁ. 
Te nūna tālūpanibhe alambe, 
Nisevite kāsikacandanena; 
Thanesu me lambissati siṅgālo, 
Mātūva putto taruṇo tanūjo. 
Taṁ nūna soṇiṁ puthulaṁ sukoṭṭitaṁ, 
Nisevitaṁ kañcanamekhalāhi; 
Chinnaṁ vane khattiyehī avatthaṁ, 
Siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti. 
Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, 
ye caññe santi dāṭhino; 
Ajarā nūna hessanti, 
bhakkhayitvā pabhāvatiṁ. 
Sace maṁsāni hariṁsu, 
khattiyā dūragāmino; 
Aṭṭhīni amma yācitvā, 
anupathe dahātha naṁ. 
Khettāni amma kāretvā, 
kaṇikārettha ropaya; 
Yadā te pupphitā assu, 
hemantānaṁ himaccaye; 
Sareyyātha mamaṁ amma, 
evaṁvaṇṇā pabhāvatī”. 
“Tassā mātā udaṭṭhāsi, 
khattiyā devavaṇṇinī; 
Disvā asiñca sūnañca, 
rañño maddassantepure”. 
“Iminā nūna asinā, 
susaññaṁ tanumajjhimaṁ; 
Dhītaraṁ madda hantvāna, 
khattiyānaṁ padassasi. 
Na me akāsi vacanaṁ, 
atthakāmāya puttike; 
Sājja lohitasañchannā, 
gacchasi yamasādhanaṁ. 
Evamāpajjatī poso, 
pāpiyañca nigacchati; 
Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, 
na karoti atthadassinaṁ. 
Sace ca ajja dhāresi, 
kumāraṁ cārudassanaṁ; 
Kusena jātaṁ khattiyaṁ, 
suvaṇṇamaṇimekhalaṁ; 
Pūjitaṁ ñātisaṅghehi, 
na gacchasi yamakkhayaṁ. 
Yatthassu bherī nadati, 
kuñjaro ca nikūjati; 
Khattiyānaṁ kule bhadde, 
kiṁ nu sukhataraṁ tato. 
Asso ca sisati dvāre, 
kumāro uparodati; 
Khattiyānaṁ kule bhadde, 
kiṁ nu sukhataraṁ tato. 
Mayūrakoñcābhirude, 
kokilābhinikūjite; 
Khattiyānaṁ kule bhadde, 
kiṁ nu sukhataraṁ tato”. 
“Kahaṁ nu so sattumaddano, 
pararaṭṭhappamaddano; 
Kuso soḷārapaññāṇo, 
yo no dukkhā pamocaye”. 
“Idheva so sattumaddano, 
pararaṭṭhappamaddano; 
Kuso soḷārapaññāṇo, 
yo te sabbe vadhissati”. 
“Ummattikā nu bhaṇasi, 
Andhabālā pabhāsasi; 
Kuso ce āgato assa, 
Kiṁ na jānemu taṁ mayaṁ”. 
“Eso āḷāriko poso, 
kumārīpuramantare; 
Daḷhaṁ katvāna saṁvelliṁ, 
kumbhiṁ dhovati oṇato”. 
“Veṇī tvamasi caṇḍālī, 
adūsi kulagandhinī; 
Kathaṁ maddakule jātā, 
dāsaṁ kayirāsi kāmukaṁ”. 
“Namhi veṇī na caṇḍālī, 
na camhi kulagandhinī; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi”. 
“Yo brāhmaṇasahassāni, 
sadā bhojeti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi. 
Yassa nāgasahassāni, 
sadā yojenti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi. 
Yassa assasahassāni, 
sadā yojenti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi. 
Yassa rathasahassāni, 
sadā yojenti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi. 
Yassa usabhasahassāni, 
sadā yojenti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi. 
Yassa dhenusahassāni, 
sadā duhanti vīsatiṁ; 
Okkākaputto bhaddante, 
tvaṁ nu dāsoti maññasi”. 
“Taggha te dukkaṭaṁ bāle, 
yaṁ khattiyaṁ mahabbalaṁ; 
Nāgaṁ maṇḍūkavaṇṇena, 
na naṁ akkhāsidhāgataṁ”. 
“Aparādhaṁ mahārāja, 
tvaṁ no khama rathesabha; 
Yaṁ taṁ aññātavesena, 
nāññāsimhā idhāgataṁ”. 
“Mādisassa na taṁ channaṁ, 
yohaṁ āḷāriko bhave; 
Tvaññeva me pasīdassu, 
natthi te deva dukkaṭaṁ”. 
“Gaccha bāle khamāpehi, 
kusarājaṁ mahabbalaṁ; 
Khamāpito kuso rājā, 
so te dassati jīvitaṁ”. 
“Pitussa vacanaṁ sutvā, 
devavaṇṇī pabhāvatī; 
Sirasā aggahī pāde, 
kusarājaṁ mahabbalaṁ”. 
“Yāmā ratyo atikkantā, 
tāmā deva tayā vinā; 
Vande te sirasā pāde, 
mā me kujjha rathesabha. 
Sabbaṁ te paṭijānāmi, 
mahārāja suṇohi me; 
Na cāpi appiyaṁ tuyhaṁ, 
kareyyāmi ahaṁ puna. 
Evañce yācamānāya, 
vacanaṁ me na kāhasi; 
Idāni maṁ tāto hantvā, 
khattiyānaṁ padassati”. 
“Evaṁ te yācamānāya, 
kiṁ na kāhāmi te vaco; 
Vikuddho tyasmi kalyāṇi, 
mā tvaṁ bhāyi pabhāvati. 
Sabbaṁ te paṭijānāmi, 
rājaputti suṇohi me; 
Na cāpi appiyaṁ tuyhaṁ, 
kareyyāmi ahaṁ puna. 
Tava kāmā hi sussoṇi, 
pahu dukkhaṁ titikkhisaṁ; 
Bahuṁ maddakulaṁ hantvā, 
nayituṁ taṁ pabhāvati”. 
“Yojayantu rathe asse, 
nānācitte samāhite; 
Atha dakkhatha me vegaṁ, 
vidhamantassa sattavo”. 
“Tañca tattha udikkhiṁsu, 
rañño maddassantepure; 
Vijambhamānaṁ sīhaṁva, 
phoṭentaṁ diguṇaṁ bhujaṁ. 
Hatthikkhandhañca āruyha, 
āropetvā pabhāvatiṁ; 
Saṅgāmaṁ otaritvāna, 
sīhanādaṁ nadī kuso. 
Tassa taṁ nadato sutvā, 
sīhassevitare migā; 
Khattiyā vipalāyiṁsu, 
kusasaddabhayaṭṭitā. 
Hatthārohā anīkaṭṭhā, 
rathikā pattikārakā; 
Aññamaññassa chindanti, 
kusasaddabhayaṭṭitā. 
Tasmiṁ saṅgāmasīsasmiṁ, 
passitvā haṭṭhamānaso; 
Kusassa rañño devindo, 
adā verocanaṁ maṇiṁ. 
So taṁ vijitvā saṅgāmaṁ, 
laddhā verocanaṁ maṇiṁ; 
Hatthikkhandhagato rājā, 
pāvekkhi nagaraṁ puraṁ. 
Jīvaggāhaṁ gahetvāna, 
bandhitvā satta khattiye; 
Sasurassupanāmesi, 
ime te deva sattavo. 
Sabbeva te vasaṁ gatā, 
amittā vihatā tava; 
Kāmaṁ karohi te tayā, 
muñca vā te hanassu vā”. 
“Tuyheva sattavo ete, 
na hi te mayha sattavo; 
Tvaññeva no mahārāja, 
muñca vā te hanassu vā”. 
“Imā te dhītaro satta, 
devakaññūpamā subhā; 
Dadāhi nesaṁ ekekaṁ, 
hontu jāmātaro tava”. 
“Amhākañceva tāsañca, 
tvaṁ no sabbesamissaro; 
Tvaññeva no mahārāja, 
dehi nesaṁ yadicchasi”. 
Ekamekassa ekekaṁ, 
adā sīhassaro kuso; 
Khattiyānaṁ tadā tesaṁ, 
rañño maddassa dhītaro. 
Pīṇitā tena lābhena, 
tuṭṭhā sīhassare kuse; 
Sakaraṭṭhāni pāyiṁsu, 
khattiyā satta tāvade. 
Pabhāvatiñca ādāya, 
maṇiṁ verocanaṁ subhaṁ; 
Kusāvatiṁ kuso rājā, 
agamāsi mahabbalo. 
Tyassu ekarathe yantā, 
pavisantā kusāvatiṁ; 
Samānā vaṇṇarūpena, 
nāññamaññātirocisuṁ. 
Mātā puttena saṅgacchi, 
ubhayo ca jayampatī; 
Samaggā te tadā āsuṁ, 
phītaṁ dharaṇimāvasunti. 
Kusajātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Sattatinipāta 
Kusavagga 
2. Soṇanandajātaka 
“Devatā nusi gandhabbo, 
adu sakko purindado; 
Manussabhūto iddhimā, 
kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 
“Nāpi devo na gandhabbo, 
nāpi sakko purindado; 
Manussabhūto iddhimā, 
evaṁ jānāhi bhāradha”. 
“Katarūpamidaṁ bhoto, 
veyyāvaccaṁ anappakaṁ; 
Devamhi vassamānamhi, 
anovassaṁ bhavaṁ akā. 
Tato vātātape ghore, 
sītacchāyaṁ bhavaṁ akā; 
Tato amittamajjhesu, 
saratāṇaṁ bhavaṁ akā. 
Tato phītāni raṭṭhāni, 
vasino te bhavaṁ akā; 
Tato ekasataṁ khatye, 
anuyante bhavaṁ akā. 
Patītāssu mayaṁ bhoto, 
Vada taṁ bhañjamicchasi; 
Hatthiyānaṁ assarathaṁ, 
Nāriyo ca alaṅkatā; 
Nivesanāni rammāni, 
Mayaṁ bhoto dadāmase. 
Atha vaṅge vā magadhe, 
mayaṁ bhoto dadāmase; 
Atha vā assakāvantī, 
sumanā damma te mayaṁ. 
Upaḍḍhaṁ vāpi rajjassa, 
mayaṁ bhoto dadāmase; 
Sace te attho rajjena, 
anusāsa yadicchasi”. 
“Na me atthopi rajjena, 
nagarena dhanena vā; 
Athopi janapadena, 
attho mayhaṁ na vijjati. 
Bhotova raṭṭhe vijite, 
araññe atthi assamo; 
Pitā mayhaṁ janettī ca, 
ubho sammanti assame. 
Tesāhaṁ pubbācariyesu, 
Puññaṁ na labhāmi kātave; 
Bhavantaṁ ajjhāvaraṁ katvā, 
Soṇaṁ yācemu saṁvaraṁ”. 
“Karomi te taṁ vacanaṁ, 
yaṁ maṁ bhaṇasi brāhmaṇa; 
Etañca kho no akkhāhi, 
kīvanto hontu yācakā”. 
“Parosataṁ jānapadā, 
mahāsālā ca brāhmaṇā; 
Ime ca khattiyā sabbe, 
abhijātā yasassino; 
Bhavañca rājā manojo, 
alaṁ hessanti yācakā”. 
“Hatthī asse ca yojentu, 
rathaṁ sannayha sārathi; 
Ābandhanāni gaṇhātha, 
pādāsussārayaddhaje; 
Assamaṁ taṁ gamissāmi, 
yattha sammati kosiyo”. 
Tato ca rājā pāyāsi, 
senāya caturaṅginī; 
Agamā assamaṁ rammaṁ, 
yattha sammati kosiyo. 
“Kassa kādambayo kājo, 
vehāsaṁ caturaṅgulaṁ; 
Aṁsaṁ asamphusaṁ eti, 
udahārāya gacchato”. 
“Ahaṁ soṇo mahārāja, 
tāpaso sahitabbato; 
Bharāmi mātāpitaro, 
rattindivamatandito. 
Vane phalañca mūlañca, 
āharitvā disampati; 
Posemi mātāpitaro, 
pubbe katamanussaraṁ”. 
“Icchāma assamaṁ gantuṁ, 
yattha sammati kosiyo; 
Maggaṁ no soṇa akkhāhi, 
yena gacchemu assamaṁ”. 
“Ayaṁ ekapadī rāja, 
yenetaṁ meghasannibhaṁ; 
Koviḷārehi sañchannaṁ, 
ettha sammati kosiyo”. 
Idaṁ vatvāna pakkāmi, 
taramāno mahāisi; 
Vehāse antalikkhasmiṁ, 
anusāsitvāna khattiye. 
Assamaṁ parimajjitvā, 
paññāpetvāna āsanaṁ; 
Paṇṇasālaṁ pavisitvā, 
pitaraṁ paṭibodhayi. 
“Ime āyanti rājāno, 
abhijātā yasassino; 
Assamā nikkhamitvāna, 
nisīda tvaṁ mahāise”. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
taramāno mahāisi; 
Assamā nikkhamitvāna, 
sadvāramhi upāvisi. 
Tañca disvāna āyantaṁ, 
jalantaṁriva tejasā; 
Khatyasaṅghaparibyūḷhaṁ, 
kosiyo etadabravi. 
Kassa bherī mudiṅgā ca, 
saṅkhā paṇavadindimā; 
Purato paṭipannāni, 
hāsayantā rathesabhaṁ. 
Kassa kañcanapaṭṭena, 
puthunā vijjuvaṇṇinā; 
Yuvā kalāpasannaddho, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, 
khadiraṅgārasannibhaṁ; 
Mukhañca rucirā bhāti, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Kassa paggahitaṁ chattaṁ, 
sasalākaṁ manoramaṁ; 
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Kassa aṅgaṁ pariggayha, 
vāḷabījanimuttamaṁ; 
Caranti varapuññassa, 
hatthikkhandhena āyato. 
Kassa setāni chattāni, 
ājānīyā ca vammitā; 
Samantā parikīrenti, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Kassa ekasataṁ khatyā, 
anuyantā yasassino; 
Samantānupariyanti, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Hatthi assaratha patti, 
senā ca caturaṅginī; 
Samantānupariyanti, 
ko eti siriyā jalaṁ. 
Kassesā mahatī senā, 
piṭṭhito anuvattati; 
Akkhobhaṇī apariyantā, 
sāgarasseva ūmiyo. 
Rājābhirājā manojo, 
indova jayataṁ pati; 
Nandassajjhāvaraṁ eti, 
assamaṁ brahmacārinaṁ. 
Tassesā mahatī senā, 
piṭṭhito anuvattati; 
Akkhobhaṇī apariyantā, 
sāgarasseva ūmiyo. 
Anulittā candanena, 
kāsikuttamadhārino; 
Sabbe pañjalikā hutvā, 
isīnaṁ ajjhupāgamuṁ. 
“Kacci nu bhoto kusalaṁ, 
kacci bhoto anāmayaṁ; 
Kacci uñchena yāpetha, 
kacci mūlaphalā bahū. 
Kacci ḍaṁsā makasā ca, 
appameva sarīsapā; 
Vane vāḷamigākiṇṇe, 
kacci hiṁsā na vijjati”. 
“Kusalañceva no rāja, 
atho rāja anāmayaṁ; 
Atho uñchena yāpema, 
atho mūlaphalā bahū. 
Atho ḍaṁsā makasā ca, 
appameva sarīsapā; 
Vane vāḷamigākiṇṇe, 
hiṁsā mayhaṁ na vijjati. 
Bahūni vassapūgāni, 
assame sammataṁ idha; 
Nābhijānāmi uppannaṁ, 
ābādhaṁ amanoramaṁ. 
Svāgataṁ te mahārāja, 
atho te adurāgataṁ; 
Issarosi anuppatto, 
yaṁ idhatthi pavedaya. 
Tindukāni piyālāni, 
madhuke kāsumāriyo; 
Phalāni khuddakappāni, 
bhuñja rāja varaṁ varaṁ. 
Idampi pānīyaṁ sītaṁ, 
ābhataṁ girigabbharā; 
Tato piva mahārāja, 
sace tvaṁ abhikaṅkhasi”. 
“Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, 
sabbassa agghiyaṁ kataṁ; 
Nandassāpi nisāmetha, 
vacanaṁ so pavakkhati. 
Ajjhāvaramhā nandassa, 
bhoto santikamāgatā; 
Suṇātu bhavaṁ vacanaṁ, 
nandassa parisāya ca”. 
“Parosataṁ jānapadā, 
mahāsālā ca brāhmaṇā; 
Ime ca khattiyā sabbe, 
abhijātā yasassino; 
Bhavañca rājā manojo, 
anumaññantu me vaco. 
Ye ca santi samītāro, 
yakkhāni idha massame; 
Araññe bhūtabhabyāni, 
suṇantu vacanaṁ mama. 
Namo katvāna bhūtānaṁ, 
isiṁ vakkhāmi subbataṁ; 
So tyāhaṁ dakkhiṇā bāhu, 
tava kosiya sammato. 
Pitaraṁ me janettiñca, 
bhattukāmassa me sato; 
Vīra puññamidaṁ ṭhānaṁ, 
mā maṁ kosiya vāraya. 
Sabbhi hetaṁ upaññātaṁ, 
mametaṁ upanissaja; 
Uṭṭhānapāricariyāya, 
dīgharattaṁ tayā kataṁ; 
Mātāpitūsu puññāni, 
mama lokadado bhava. 
Tatheva santi manujā, 
dhamme dhammapadaṁ vidū; 
Maggo saggassa lokassa, 
yathā jānāsi tvaṁ ise. 
Uṭṭhānapāricariyāya, 
mātāpitusukhāvahaṁ; 
Taṁ maṁ puññā nivāreti, 
ariyamaggāvaro naro”. 
“Suṇantu bhonto vacanaṁ, 
bhāturajjhāvarā mama; 
Kulavaṁsaṁ mahārāja, 
porāṇaṁ parihāpayaṁ; 
Adhammacārī jeṭṭhesu, 
nirayaṁ sopapajjati. 
Ye ca dhammassa kusalā, 
porāṇassa disampati; 
Cārittena ca sampannā, 
na te gacchanti duggatiṁ. 
Mātā pitā ca bhātā ca, 
bhaginī ñātibandhavā; 
Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, 
evaṁ jānāhi bhāradha. 
Ādiyitvā garuṁ bhāraṁ, 
nāviko viya ussahe; 
Dhammañca nappamajjāmi, 
jeṭṭho casmi rathesabha”. 
“Adhigamā tame ñāṇaṁ, 
Jālaṁva jātavedato; 
Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, 
Kosiyo pavidaṁsayi. 
Yathā udayamādicco, 
Vāsudevo pabhaṅkaro; 
Pāṇīnaṁ pavidaṁseti, 
Rūpaṁ kalyāṇapāpakaṁ; 
Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, 
Kosiyo pavidaṁsayi”. 
“Evaṁ me yācamānassa, 
añjaliṁ nāvabujjhatha; 
Tava paddhacaro hessaṁ, 
vuṭṭhito paricārako”. 
“Addhā nanda vijānāsi, 
Saddhammaṁ sabbhi desitaṁ; 
Ariyo ariyasamācāro, 
Bāḷhaṁ tvaṁ mama ruccasi. 
Bhavantaṁ vadāmi bhotiñca, 
suṇātha vacanaṁ mama; 
Nāyaṁ bhāro bhāramato, 
ahu mayhaṁ kudācanaṁ. 
Taṁ maṁ upaṭṭhitaṁ santaṁ, 
mātāpitusukhāvahaṁ; 
Nando ajjhāvaraṁ katvā, 
upaṭṭhānāya yācati. 
Yo ve icchati kāmena, 
santānaṁ brahmacārinaṁ; 
Nandaṁ vo varatha eko, 
kaṁ nando upatiṭṭhatu”. 
“Tayā tāta anuññātā, 
soṇa taṁ nissitā mayaṁ; 
Upaghātuṁ labhe nandaṁ, 
muddhani brahmacārinaṁ. 
Assatthasseva taruṇaṁ, 
pavāḷaṁ māluteritaṁ; 
Cirassaṁ nandaṁ disvāna, 
hadayaṁ me pavedhati. 
Yadā suttāpi supine, 
nandaṁ passāmi āgataṁ; 
Udaggā sumanā homi, 
nando no āgato ayaṁ. 
Yadā ca paṭibujjhitvā, 
nandaṁ passāmi nāgataṁ; 
Bhiyyo āvisatī soko, 
domanassañcanappakaṁ. 
Sāhaṁ ajja cirassampi, 
nandaṁ passāmi āgataṁ; 
Bhattucca mayhañca piyo, 
nando no pāvisī gharaṁ. 
Pitupi nando suppiyo, 
Yaṁ nando nappavase gharā; 
Labhatū tāta nando taṁ, 
Maṁ nando upatiṭṭhatu”. 
“Anukampikā patiṭṭhā ca, 
pubbe rasadadī ca no; 
Maggo saggassa lokassa, 
mātā taṁ varate ise. 
Pubbe rasadadī gottī, 
mātā puññūpasaṁhitā; 
Maggo saggassa lokassa, 
mātā taṁ varate ise”. 
“Ākaṅkhamānā puttaphalaṁ, 
devatāya namassati; 
Nakkhattāni ca pucchati, 
utusaṁvaccharāni ca. 
Tassā utumhi nhātāya, 
hoti gabbhassa vokkamo; 
Tena dohaḷinī hoti, 
suhadā tena vuccati. 
Saṁvaccharaṁ vā ūnaṁ vā, 
pariharitvā vijāyati; 
Tena sā janayantīti, 
janetti tena vuccati. 
Thanakhīrena gītena, 
aṅgapāvuraṇena ca; 
Rodantaṁ puttaṁ toseti, 
tosentī tena vuccati. 
Tato vātātape ghore, 
mamaṁ katvā udikkhati; 
Dārakaṁ appajānantaṁ, 
posentī tena vuccati. 
Yañca mātudhanaṁ hoti, 
yañca hoti pituddhanaṁ; 
Ubhayampetassa gopeti, 
api puttassa no siyā. 
Evaṁ putta aduṁ putta, 
iti mātā vihaññati; 
Pamattaṁ paradāresu,