Bổn Sanh (Jātaka)

nisīthe pattayobbane; 
Sāyaṁ puttaṁ anāyantaṁ, 
iti mātā vihaññati. 
Evaṁ kicchā bhato poso, 
mātu aparicārako; 
Mātari micchā caritvāna, 
nirayaṁ sopapajjati. 
Evaṁ kicchā bhato poso, 
pitu aparicārako; 
Pitari micchā caritvāna, 
nirayaṁ sopapajjati. 
Dhanāpi dhanakāmānaṁ, 
Nassati iti me sutaṁ; 
Mātaraṁ aparicaritvāna, 
Kicchaṁ vā so nigacchati. 
Dhanāpi dhanakāmānaṁ, 
Nassati iti me sutaṁ; 
Pitaraṁ aparicaritvāna, 
Kicchaṁ vā so nigacchati. 
Ānando ca pamodo ca, 
sadā hasitakīḷitaṁ; 
Mātaraṁ paricaritvāna, 
labbhametaṁ vijānato. 
Ānando ca pamodo ca, 
sadā hasitakīḷitaṁ; 
Pitaraṁ paricaritvāna, 
labbhametaṁ vijānato. 
Dānañca piyavācā ca, 
atthacariyā ca yā idha; 
Samānattatā ca dhammesu, 
tattha tattha yathārahaṁ; 
Ete kho saṅgahā loke, 
rathassāṇīva yāyato. 
Ete ca saṅgahā nāssu, 
na mātā puttakāraṇā; 
Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, 
pitā vā puttakāraṇā. 
Yasmā ca saṅgahā ete, 
sammapekkhanti paṇḍitā; 
Tasmā mahattaṁ papponti, 
pāsaṁsā ca bhavanti te. 
Brahmāti mātāpitaro, 
pubbācariyāti vuccare; 
Āhuneyyā ca puttānaṁ, 
pajāya anukampakā. 
Tasmā hi ne namasseyya, 
sakkareyya ca paṇḍito; 
Annena atho pānena, 
vatthena sayanena ca; 
Ucchādanena nhāpanena, 
pādānaṁ dhovanena ca. 
Tāya naṁ pāricariyāya, 
Mātāpitūsu paṇḍitā; 
Idheva naṁ pasaṁsanti, 
Pecca sagge pamodatī”ti. 
Soṇanandajātakaṁ dutiyaṁ. 
Sattatinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Atha sattatimamhi nipātavare, 
Sabhāvantu kusāvatirājavaro; 
Atha soṇasunandavaro ca puna, 
Abhivāsitasattatimamhi suteti. 

Jātaka 
Asītinipāta 
Cūḷahaṁsavagga 
1 Cūḷahaṁsajātaka 
“Sumukha anupacinantā, 
pakkamanti vihaṅgamā; 
Gaccha tuvampi mā kaṅkhi, 
natthi baddhe sahāyatā”. 
“Gacche vāhaṁ na vā gacche, 
na tena amaro siyaṁ; 
Sukhitaṁ taṁ upāsitvā, 
dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jahe. 
Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, 
jīvitaṁ vā tayā vinā; 
Tadeva maraṇaṁ seyyo, 
yañce jīve tayā vinā. 
Nesa dhammo mahārāja, 
yaṁ taṁ evaṁ gataṁ jahe; 
Yā gati tuyhaṁ sā mayhaṁ, 
ruccate vihagādhipa”. 
“Kā nu pāsena baddhassa, 
gati aññā mahānasā; 
Sā kathaṁ cetayānassa, 
muttassa tava ruccati. 
Kaṁ vā tvaṁ passase atthaṁ, 
mama tuyhañca pakkhima; 
Ñātīnaṁ vāvasiṭṭhānaṁ, 
ubhinnaṁ jīvitakkhaye. 
Yaṁ na kañcanadepiñcha, 
Andhena tamasā gataṁ; 
Tādise sañcajaṁ pāṇaṁ, 
Kamatthamabhijotaye”. 
“Kathaṁ nu patataṁ seṭṭha, 
Dhamme atthaṁ na bujjhasi; 
Dhammo apacito santo, 
Atthaṁ dasseti pāṇinaṁ. 
Sohaṁ dhammaṁ apekkhāno, 
dhammā catthaṁ samuṭṭhitaṁ; 
Bhattiñca tayi sampassaṁ, 
nāvakaṅkhāmi jīvitaṁ. 
Addhā eso sataṁ dhammo, 
yo mitto mittamāpade; 
Na caje jīvitassāpi, 
hetudhammamanussaraṁ”. 
“Svāyaṁ dhammo ca te ciṇṇo, 
bhatti ca viditā mayi; 
Kāmaṁ karassu mayhetaṁ, 
gacchevānumato mayā. 
Api tvevaṁ gate kāle, 
yaṁ khaṇḍaṁ ñātinaṁ mayā; 
Tayā taṁ buddhisampannaṁ, 
assa paramasaṁvutaṁ”. 
Iccevaṁ mantayantānaṁ, 
Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ; 
Paccadissatha nesādo, 
Āturānamivantako. 
Te sattumabhisañcikkha, 
dīgharattaṁ hitā dijā; 
Tuṇhīmāsittha ubhayo, 
na sañcalesumāsanā. 
Dhataraṭṭhe ca disvāna, 
samuḍḍente tato tato; 
Abhikkamatha vegena, 
dijasattu dijādhipe. 
So ca vegenabhikkamma, 
āsajja parame dije; 
Paccakamittha nesādo, 
baddhā iti vicintayaṁ. 
Ekaṁva baddhamāsīnaṁ, 
abaddhañca punāparaṁ; 
Āsajja baddhamāsīnaṁ, 
pekkhamānamadīnavaṁ. 
Tato so vimatoyeva, 
paṇḍare ajjhabhāsatha; 
Pavaḍḍhakāye āsīne, 
dijasaṅghagaṇādhipe. 
“Yannu pāsena mahatā, 
baddho na kurute disaṁ; 
Atha kasmā abaddho tvaṁ, 
balī pakkhi na gacchasi. 
Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti, 
mutto baddhaṁ upāsasi; 
Ohāya sakuṇā yanti, 
kiṁ eko avahīyasi”. 
“Rājā me so dijāmitta, 
sakhā pāṇasamo ca me; 
Neva naṁ vijahissāmi, 
yāva kālassa pariyāyaṁ”. 
“Kathaṁ panāyaṁ vihaṅgo, 
nāddasa pāsamoḍḍitaṁ; 
Padañhetaṁ mahantānaṁ, 
boddhumarahanti āpadaṁ”. 
“Yadā parābhavo hoti, 
poso jīvitasaṅkhaye; 
Atha jālañca pāsañca, 
āsajjāpi na bujjhati. 
Api tveva mahāpañña, 
pāsā bahuvidhā tatā; 
Guyhamāsajja bajjhanti, 
athevaṁ jīvitakkhaye”. 
“Api nāyaṁ tayā saddhiṁ, 
saṁvāsassa sukhudrayo; 
Api no anumaññāsi, 
api no jīvitaṁ dade”. 
“Na ceva me tvaṁ baddhosi, 
napi icchāmi te vadhaṁ; 
Kāmaṁ khippamito gantvā, 
jīva tvaṁ anigho ciraṁ”. 
“Nevāhametamicchāmi, 
aññatretassa jīvitā; 
Sace ekena tuṭṭhosi, 
muñcetaṁ mañca bhakkhaya. 
Ārohapariṇāhena, 
tulyāsmā vayasā ubho; 
Na te lābhena jīvatthi, 
etena niminā tuvaṁ. 
Tadiṅgha samapekkhassu, 
hotu giddhi tavamhasu; 
Maṁ pubbe bandha pāsena, 
pacchā muñca dijādhipaṁ. 
Tāvadeva ca te lābho, 
katāssa yācanāya ca; 
Mitti ca dhataraṭṭhehi, 
yāvajīvāya te siyā”. 
“Passantu no mahāsaṅghā, 
tayā muttaṁ ito gataṁ; 
Mittāmaccā ca bhaccā ca, 
puttadārā ca bandhavā. 
Na ca te tādisā mittā, 
bahūnaṁ idha vijjati; 
Yathā tvaṁ dhataraṭṭhassa, 
pāṇasādhāraṇo sakhā. 
So te sahāyaṁ muñcāmi, 
hotu rājā tavānugo; 
Kāmaṁ khippamito gantvā, 
ñātimajjhe virocatha”. 
“So patīto pamuttena, 
bhattunā bhattugāravo; 
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, 
vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 
Evaṁ luddaka nandassu, 
saha sabbehi ñātibhi; 
Yathāhamajja nandāmi, 
muttaṁ disvā dijādhipaṁ”. 
“Ehi taṁ anusikkhāmi, 
Yathā tvamapi lacchase; 
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, 
Pāpaṁ kiñci na dakkhati. 
Khippamantepuraṁ netvā, 
rañño dassehi no ubho; 
Abaddhe pakatibhūte, 
kāje ubhayato ṭhite. 
Dhataraṭṭhā mahārāja, 
haṁsādhipatino ime; 
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, 
ayaṁ senāpatītaro. 
Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, 
haṁsarājaṁ narādhipo; 
Patīto sumano vitto, 
bahuṁ dassati te dhanaṁ”. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
kammunā upapādayi; 
Khippamantepuraṁ gantvā, 
rañño haṁse adassayi; 
Abaddhe pakatibhūte, 
kāje ubhayato ṭhite. 
“Dhataraṭṭhā mahārāja, 
haṁsādhipatino ime; 
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, 
ayaṁ senāpatītaro”. 
“Kathaṁ panime vihaṅgā, 
tava hatthattamāgatā; 
Kathaṁ luddo mahantānaṁ, 
issare idha ajjhagā”. 
“Vihitā santime pāsā, 
pallalesu janādhipa; 
Yaṁ yadāyatanaṁ maññe, 
dijānaṁ pāṇarodhanaṁ. 
Tādisaṁ pāsamāsajja, 
haṁsarājā abajjhatha; 
Taṁ abaddho upāsīno, 
mamāyaṁ ajjhabhāsatha. 
Sudukkaraṁ anariyehi, 
dahate bhāvamuttamaṁ; 
Bhatturatthe parakkanto, 
dhammayutto vihaṅgamo. 
Attanāyaṁ cajitvāna, 
jīvitaṁ jīvitāraho; 
Anutthunanto āsīno, 
bhattu yācittha jīvitaṁ. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
pasādamahamajjhagā; 
Tato naṁ pāmuciṁ pāsā, 
anuññāsiṁ sukhena ca. 
So patīto pamuttena, 
bhattunā bhattugāravo; 
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, 
vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 
‘Evaṁ luddaka nandassu, 
saha sabbehi ñātibhi; 
Yathāhamajja nandāmi, 
muttaṁ disvā dijādhipaṁ. 
Ehi taṁ anusikkhāmi, 
yathā tvamapi lacchase; 
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, 
pāpaṁ kiñci na dakkhati. 
Khippamantepuraṁ netvā, 
rañño dassehi no ubho; 
Abaddhe pakatibhūte, 
kāje ubhayato ṭhite. 
“Dhataraṭṭhā mahārāja, 
haṁsādhipatino ime; 
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, 
ayaṁ senāpatītaro”. 
Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, 
haṁsarājaṁ narādhipo; 
Patīto sumano vitto, 
bahuṁ dassati te dhanaṁ’. 
Evametassa vacanā, 
ānītāme ubho mayā; 
Ettheva hi ime āsuṁ, 
ubho anumatā mayā. 
Soyaṁ evaṁ gato pakkhī, 
dijo paramadhammiko; 
Mādisassa hi luddassa, 
janayeyyātha maddavaṁ. 
Upāyanañca te deva, 
nāññaṁ passāmi edisaṁ; 
Sabbasākuṇikāgāme, 
taṁ passa manujādhipa”. 
Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, 
pīṭhe sovaṇṇaye subhe; 
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, 
vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 
“Kaccinnu bhoto kusalaṁ, 
kacci bhoto anāmayaṁ; 
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, 
dhammena manusāsasi”. 
“Kusalañceva me haṁsa, 
Atho haṁsa anāmayaṁ; 
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, 
Dhammena manusāsahaṁ”. 
“Kacci bhoto amaccesu, 
doso koci na vijjati; 
Kacci ca te tavatthesu, 
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 
“Athopi me amaccesu, 
doso koci na vijjati; 
Athopi te mamatthesu, 
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 
“Kacci te sādisī bhariyā, 
assavā piyabhāṇinī; 
Puttarūpayasūpetā, 
tava chandavasānugā”. 
“Atho me sādisī bhariyā, 
assavā piyabhāṇinī; 
Puttarūpayasūpetā, 
mama chandavasānugā. 
Bhavantaṁ kacci nu mahā- 
sattuhatthattataṁ gato; 
Dukkhamāpajji vipulaṁ, 
tasmiṁ paṭhamamāpade. 
Kacci yantāpatitvāna, 
daṇḍena samapothayi; 
Evametesaṁ jammānaṁ, 
pātikaṁ bhavati tāvade”. 
“Khemamāsi mahārāja, 
evamāpadiyā sati; 
Na cāyaṁ kiñci rasmāsu, 
sattūva samapajjatha. 
Paccagamittha nesādo, 
pubbeva ajjhabhāsatha; 
Tadāyaṁ sumukhoyeva, 
paṇḍito paccabhāsatha. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
pasādamayamajjhagā; 
Tato maṁ pāmucī pāsā, 
anuññāsi sukhena ca. 
Idañca sumukheneva, 
etadatthāya cintitaṁ; 
Bhoto sakāsegamanaṁ, 
etassa dhanamicchatā”. 
“Svāgatañcevidaṁ bhavataṁ, 
patīto casmi dassanā; 
Eso cāpi bahuṁ vittaṁ, 
labhataṁ yāvadicchati”. 
Santappayitvā nesādaṁ, 
bhogehi manujādhipo; 
Ajjhabhāsatha vakkaṅgaṁ, 
vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 
“Yaṁ khalu dhammamādhīnaṁ, 
vaso vattati kiñcanaṁ; 
Sabbatthissariyaṁ tava, 
taṁ pasāsa yadicchatha. 
Dānatthaṁ upabhottuṁ vā, 
yaṁ caññaṁ upakappati; 
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, 
issariyaṁ vissajāmi vo”. 
“Yathā ca myāyaṁ sumukho, 
ajjhabhāseyya paṇḍito; 
Kāmasā buddhisampanno, 
taṁ myāssa paramappiyaṁ”. 
“Ahaṁ khalu mahārāja, 
nāgarājārivantaraṁ; 
Paṭivattuṁ na sakkomi, 
na me so vinayo siyā. 
Amhākañceva so seṭṭho, 
tvañca uttamasattavo; 
Bhūmipālo manussindo, 
pūjā bahūhi hetuhi. 
Tesaṁ ubhinnaṁ bhaṇataṁ, 
vattamāne vinicchaye; 
Nantaraṁ paṭivattabbaṁ, 
pessena manujādhipa”. 
“Dhammena kira nesādo, 
paṇḍito aṇḍajo iti; 
Na heva akatattassa, 
nayo etādiso siyā. 
Evaṁ aggapakatimā, 
evaṁ uttamasattavo; 
Yāvatatthi mayā diṭṭhā, 
nāññaṁ passāmi edisaṁ. 
Tuṭṭhosmi vo pakatiyā, 
vākyena madhurena ca; 
Eso cāpi mamacchando, 
ciraṁ passeyya vo ubho”. 
“Yaṁ kiccaṁ parame mitte, 
katamasmāsu taṁ tayā; 
Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā, 
bhattirasmāsu yā tava. 
Aduñca nūna sumahā, 
ñātisaṅghassa mantaraṁ; 
Adassanena asmākaṁ, 
dukkhaṁ bahūsu pakkhisu. 
Tesaṁ sokavighātāya, 
Tayā anumatā mayaṁ; 
Taṁ padakkhiṇato katvā, 
Ñātiṁ passemurindama. 
Addhāhaṁ vipulaṁ pītiṁ, 
bhavataṁ vindāmi dassanā; 
Eso cāpi mahā attho, 
ñātivissāsanā siyā”. 
Idaṁ vatvā dhataraṭṭho, 
haṁsarājā narādhipaṁ; 
Uttamaṁ javamanvāya, 
ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ. 
Te aroge anuppatte, 
disvāna parame dije; 
Kekāti makaruṁ haṁsā, 
puthusaddo ajāyatha. 
Te patītā pamuttena, 
bhattunā bhattugāravā; 
Samantā parikiriṁsu, 
aṇḍajā laddhapaccayā. 
Evaṁ mittavataṁ atthā, 
sabbe honti padakkhiṇā; 
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, 
ñātisaṅghaṁ upāgamunti. 
Cūḷahaṁsajātakaṁ paṭhamaṁ. 

Jātaka 
Asītinipāta 
Cūḷahaṁsavagga 
2. Mahāhaṁsajātaka 
“Ete haṁsā pakkamanti, 
vakkaṅgā bhayameritā; 
Harittaca hemavaṇṇa, 
kāmaṁ sumukha pakkama. 
Ohāya maṁ ñātigaṇā, 
ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ; 
Anapekkhamānā gacchanti, 
kiṁ eko avahīyasi. 
Pateva patataṁ seṭṭha, 
natthi baddhe sahāyatā; 
Mā anīghāya hāpesi, 
kāmaṁ sumukha pakkama”. 
“Nāhaṁ dukkhaparetopi, 
dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; 
Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me, 
tayā saddhiṁ bhavissati. 
Nāhaṁ dukkhaparetopi, 
dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; 
Na maṁ anariyasaṁyutte, 
kamme yojetumarahasi. 
Sakumāro sakhā tyasmi, 
sacitte casmi te ṭhito; 
Ñāto senāpati tyāhaṁ, 
haṁsānaṁ pavaruttama. 
Kathaṁ ahaṁ vikatthissaṁ, 
ñātimajjhe ito gato; 
Taṁ hitvā patataṁ seṭṭha, 
kiṁ te vakkhāmito gato; 
Idha pāṇaṁ cajissāmi, 
nānariyaṁ kattumussahe”. 
“Eso hi dhammo sumukha, 
yaṁ tvaṁ ariyapathe ṭhito; 
Yo bhattāraṁ sakhāraṁ maṁ, 
na pariccattumussahe. 
Tañhi me pekkhamānassa, 
bhayaṁ na tveva jāyati; 
Adhigacchasi tvaṁ mayhaṁ, 
evaṁ bhūtassa jīvitaṁ”. 
Iccevaṁ mantayantānaṁ, 
Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ; 
Daṇḍamādāya nesādo, 
Āpatī turito bhusaṁ. 
Tamāpatantaṁ disvāna, 
Sumukho atibrūhayi; 
Aṭṭhāsi purato rañño, 
Haṁso vissāsayaṁ byathaṁ. 
“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, 
na hi bhāyanti tādisā; 
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, 
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; 
Tena pariyāpadānena, 
khippaṁ pāsā pamokkhasi”. 
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, 
sumukhassa subhāsitaṁ; 
Pahaṭṭhalomo nesādo, 
añjalissa paṇāmayi. 
“Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, 
bhāsanto mānusiṁ dijo; 
Ariyaṁ bruvāno vakkaṅgo, 
cajanto mānusiṁ giraṁ. 
Kiṁ nu tāyaṁ dijo hoti, 
mutto baddhaṁ upāsasi; 
Ohāya sakuṇā yanti, 
kiṁ eko avahīyasi”. 
“Rājā me so dijāmitta, 
senāpaccassa kārayiṁ; 
Tamāpade pariccattuṁ, 
nussahe vihagādhipaṁ. 
Mahāgaṇāya bhattā me, 
mā eko byasanaṁ agā; 
Tathā taṁ samma nesāda, 
bhattāyaṁ abhito rame”. 
“Ariyavattasi vakkaṅga, 
yo piṇḍamapacāyasi; 
Cajāmi te taṁ bhattāraṁ, 
gacchathūbho yathāsukhaṁ”. 
“Sace attappayogena, 
ohito haṁsapakkhinaṁ; 
Paṭigaṇhāma te samma, 
etaṁ abhayadakkhiṇaṁ. 
No ce attappayogena, 
ohito haṁsapakkhinaṁ; 
Anissaro muñcamamhe, 
theyyaṁ kayirāsi luddaka”. 
“Yassa tvaṁ bhatako rañño, 
kāmaṁ tasseva pāpaya; 
Tattha saṁyamano rājā, 
yathābhiññaṁ karissati”. 
Iccevaṁ vutto nesādo, 
hemavaṇṇe harittace; 
Ubho hatthehi saṅgayha, 
pañjare ajjhavodahi. 
Te pañjaragate pakkhī, 
ubho bhassaravaṇṇine; 
Sumukhaṁ dhataraṭṭhañca, 
luddo ādāya pakkami. 
Harīyamāno dhataraṭṭho, 
sumukhaṁ etadabravi; 
“Bāḷhaṁ bhāyāmi sumukha, 
sāmāya lakkhaṇūruyā; 
Asmākaṁ vadhamaññāya, 
athattānaṁ vadhissati. 
Pākahaṁsā ca sumukha, 
suhemā hemasuttacā; 
Koñcī samuddatīreva, 
kapaṇā nūna rucchati”. 
“Evaṁ mahanto lokassa, 
appameyyo mahāgaṇī; 
Ekitthimanusoceyya, 
nayidaṁ paññavatāmiva. 
Vātova gandhamādeti, 
ubhayaṁ chekapāpakaṁ; 
Bālo āmakapakkaṁva, 
lolo andhova āmisaṁ. 
Avinicchayaññu atthesu, 
mandova paṭibhāsi maṁ; 
Kiccākiccaṁ na jānāsi, 
sampatto kālapariyāyaṁ. 
Aḍḍhummatto udīresi, 
yo seyyā maññasitthiyo; 
Bahusādhāraṇā hetā, 
soṇḍānaṁva surāgharaṁ. 
Māyā cesā marīcī ca, 
soko rogo cupaddavo; 
Kharā ca bandhanā cetā, 
maccupāsā guhāsayā; 
Tāsu yo vissase poso, 
so naresu narādhamo”. 
“Yaṁ vuddhehi upaññātaṁ, 
ko taṁ ninditumarahati; 
Mahābhūtitthiyo nāma, 
lokasmiṁ udapajjisuṁ. 
Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, 
rati tyāsu patiṭṭhitā; 
Bījāni tyāsu rūhanti, 
yadidaṁ sattā pajāyare; 
Tāsu ko nibbide poso, 
pāṇamāsajja pāṇibhi. 
Tvameva nañño sumukha, 
thīnaṁ atthesu yuñjasi; 
Tassa tyajja bhaye jāte, 
bhītena jāyate mati. 
Sabbo hi saṁsayaṁ patto, 
bhayaṁ bhīru titikkhati; 
Paṇḍitā ca mahantāno, 
atthe yuñjanti duyyuje. 
Etadatthāya rājāno, 
sūramicchanti mantinaṁ; 
Paṭibāhati yaṁ sūro, 
āpadaṁ attapariyāyaṁ. 
Mā no ajja vikantiṁsu, 
rañño sūdā mahānase; 
Tathā hi vaṇṇo pattānaṁ, 
phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi. 
Muttopi na icchi uḍḍetuṁ, 
Sayaṁ bandhaṁ upāgami; 
Sopajja saṁsayaṁ patto, 
Atthaṁ gaṇhāhi mā mukhaṁ. 
So taṁ yogaṁ payuñjassu, 
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; 
Tava pariyāpadānena, 
mama pāṇesanaṁ cara”. 
“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, 
na hi bhāyanti tādisā; 
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, 
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; 
Mama pariyāpadānena, 
khippaṁ pāsā pamokkhasi”. 
So luddo haṁsakājena, 
rājadvāraṁ upāgami; 
“Paṭivedetha maṁ rañño, 
dhataraṭṭhāyamāgato”. 
Te disvā puññasaṅkāse, 
ubho lakkhaṇasammate; 
Khalu saṁyamano rājā, 
amacce ajjhabhāsatha. 
“Detha luddassa vatthāni, 
annaṁ pānañca bhojanaṁ; 
Kāmaṅkaro hiraññassa, 
yāvanto esa icchati”. 
Disvā luddaṁ pasannattaṁ, 
Kāsirājā tadabravi; 
“Yadyāyaṁ samma khemaka, 
Puṇṇā haṁsehi tiṭṭhati. 
Kathaṁ rucimajjhagataṁ, 
pāsahattho upāgami; 
Okiṇṇaṁ ñātisaṅghehi, 
nimmajjhimaṁ kathaṁ gahi”. 
“Ajja me sattamā ratti, 
adanāni upāsato; 
Padametassa anvesaṁ, 
appamatto ghaṭassito. 
Athassa padamaddakkhiṁ, 
carato adanesanaṁ; 
Tatthāhaṁ odahiṁ pāsaṁ, 
evaṁ taṁ dijamaggahiṁ”. 
“Ludda dve ime sakuṇā, 
atha ekoti bhāsasi; 
Cittaṁ nu te vipariyattaṁ, 
adu kiṁ nu jigīsasi”. 
“Yassa lohitakā tālā, 
tapanīyanibhā subhā; 
Uraṁ saṁhacca tiṭṭhanti, 
so me bandhaṁ upāgami. 
Athāyaṁ bhassaro pakkhī, 
abaddho baddhamāturaṁ; 
Ariyaṁ bruvāno aṭṭhāsi, 
cajanto mānusiṁ giraṁ”. 
“Atha kiṁ dāni sumukha, 
Hanuṁ saṁhacca tiṭṭhasi; 
Adu me parisaṁ patto, 
Bhayā bhīto na bhāsasi”. 
“Nāhaṁ kāsipati bhīto, 
ogayha parisaṁ tava; 
Nāhaṁ bhayā na bhāsissaṁ, 
vākyaṁ atthamhi tādise”. 
“Na te abhisaraṁ passe, 
na rathe napi pattike; 
Nāssa cammaṁ va kīṭaṁ vā, 
vammite ca dhanuggahe. 
Na hiraññaṁ suvaṇṇaṁ vā, 
nagaraṁ vā sumāpitaṁ; 
Okiṇṇaparikhaṁ duggaṁ, 
daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ; 
Yattha paviṭṭho sumukha, 
bhāyitabbaṁ na bhāyasi”. 
“Na me abhisarenattho, 
nagarena dhanena vā; 
Apathena pathaṁ yāma, 
antalikkhecarā mayaṁ. 
Sutā ca paṇḍitā tyamhā, 
nipuṇā atthacintakā; 
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, 
sacce cassa patiṭṭhito. 
Kiñca tuyhaṁ asaccassa, 
anariyassa karissati; 
Musāvādissa luddassa, 
bhaṇitampi subhāsitaṁ. 
Taṁ brāhmaṇānaṁ vacanā, 
imaṁ khemamakārayi; 
Abhayañca tayā ghuṭṭhaṁ, 
imāyo dasadhā disā. 
Ogayha te pokkharaṇiṁ, 
vippasannodakaṁ suciṁ; 
Pahūtaṁ cādanaṁ tattha, 
ahiṁsā cettha pakkhinaṁ. 
Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, 
āgatamha tavantike; 
Te te bandhasma pāsena, 
etaṁ te bhāsitaṁ musā. 
Musāvādaṁ purakkhatvā, 
icchālobhañca pāpakaṁ; 
Ubho sandhimatikkamma, 
asātaṁ upapajjati”. 
“Nāparajjhāma sumukha, 
napi lobhāva maggahiṁ; 
Sutā ca paṇḍitātyattha- 
nipuṇā atthacintakā. 
Appevatthavatiṁ vācaṁ, 
byāhareyyuṁ idhāgatā; 
Tathā taṁ samma nesādo, 
vutto sumukha maggahi”. 
“Neva bhītā kāsipati, 
upanītasmi jīvite; 
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, 
sampattā kālapariyāyaṁ. 
Yo migena migaṁ hanti, 
pakkhiṁ vā pana pakkhinā; 
Sutena vā sutaṁ kiṇyā, 
kiṁ anariyataraṁ tato. 
Yo cāriyarudaṁ bhāse, 
anariyadhammavassito; 
Ubho so dhaṁsate lokā, 
idha ceva parattha ca. 
Na majjetha yasaṁ patto, 
na byādhe pattasaṁsayaṁ; 
Vāyametheva kiccesu, 
saṁvare vivarāni ca. 
Ye vuddhā abbhatikkantā, 
sampattā kālapariyāyaṁ; 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
evaṁte tidivaṁ gatā. 
Idaṁ sutvā kāsipati, 
dhammamattani pālaya; 
Dhataraṭṭhañca muñcāhi, 
haṁsānaṁ pavaruttamaṁ”. 
“Āharantudakaṁ pajjaṁ, 
āsanañca mahārahaṁ; 
Pañjarato pamokkhāmi, 
dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ. 
Tañca senāpatiṁ dhīraṁ, 
nipuṇaṁ atthacintakaṁ; 
Yo sukhe sukhito rañño, 
dukkhite hoti dukkhito. 
Ediso kho arahati, 
piṇḍamasnātu bhattuno; 
Yathāyaṁ sumukho rañño, 
pāṇasādhāraṇo sakhā”. 
Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṁ, 
Aṭṭhapādaṁ manoramaṁ; 
Maṭṭhaṁ kāsikamatthannaṁ, 
Dhataraṭṭho upāvisi. 
Kocchañca sabbasovaṇṇaṁ, 
veyyagghaparisibbitaṁ; 
Sumukho ajjhupāvekkhi, 
dhataraṭṭhassanantarā. 
Tesaṁ kañcanapattehi, 
puthū ādāya kāsiyo; 
Haṁsānaṁ abhihāresuṁ, 
aggarañño pavāsitaṁ. 
Disvā abhihaṭaṁ aggaṁ, 
kāsirājena pesitaṁ; 
Kusalo khattadhammānaṁ, 
tato pucchi anantarā. 
“Kaccinnu bhoto kusalaṁ, 
kacci bhoto anāmayaṁ; 
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, 
dhammena manusāsasi”. 
“Kusalañceva me haṁsa, 
atho haṁsa anāmayaṁ; 
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, 
dhammenaṁ manusāsahaṁ”. 
“Kacci bhoto amaccesu, 
doso koci na vijjati; 
Kacci ca te tavatthesu, 
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 
“Athopi me amaccesu, 
doso koci na vijjati; 
Athopi te mamatthesu, 
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 
“Kacci te sādisī bhariyā, 
assavā piyabhāṇinī; 
Puttarūpayasūpetā, 
tava chandavasānugā”. 
“Atho me sādisī bhariyā, 
assavā piyabhāṇinī; 
Puttarūpayasūpetā, 
mama chandavasānugā”. 
“Kacci raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, 
akutociupaddavaṁ; 
Asāhasena dhammena, 
samena manusāsasi”. 
“Atho raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, 
akutociupaddavaṁ; 
Asāhasena dhammena, 
samena manusāsahaṁ”. 
“Kacci santo apacitā, 
Asanto parivajjitā; 
No ce dhammaṁ niraṅkatvā, 
Adhammamanuvattasi”. 
“Santo ca me apacitā, 
asanto parivajjitā; 
Dhammamevānuvattāmi, 
adhammo me niraṅkato”. 
“Kacci nānāgataṁ dīghaṁ, 
samavekkhasi khattiya; 
Kacci matto madanīye, 
paralokaṁ na santasi”. 
“Nāhaṁ anāgataṁ dīghaṁ, 
samavekkhāmi pakkhima; 
Ṭhito dasasu dhammesu, 
paralokaṁ na santase. 
Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ, 
ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ; 
Akkodhaṁ avihiṁsañca, 
khantiñca avirodhanaṁ. 
Iccete kusale dhamme, 
ṭhite passāmi attani; 
Tato me jāyate pīti, 
somanassañcanappakaṁ. 
Sumukho ca acintetvā, 
visajji pharusaṁ giraṁ; 
Bhāvadosamanaññāya, 
asmākāyaṁ vihaṅgamo. 
So kuddho pharusaṁ vācaṁ, 
nicchāresi ayoniso; 
Yānasmesu na vijjanti, 
nayidaṁ paññavatāmiva”. 
“Atthi me taṁ atisāraṁ, 
vegena manujādhipa; 
Dhataraṭṭhe ca baddhasmiṁ, 
dukkhaṁ me vipulaṁ ahu. 
Tvaṁ no pitāva puttānaṁ, 
bhūtānaṁ dharaṇīriva; 
Asmākaṁ adhipannānaṁ, 
khamassu rājakuñjara”. 
“Etaṁ te anumodāma, 
yaṁ bhāvaṁ na nigūhasi; 
Khilaṁ pabhindasi pakkhi, 
ujukosi vihaṅgama. 
Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, 
kāsirājanivesane; 
Rajataṁ jātarūpañca, 
muttā veḷuriyā bahū. 
Maṇayo saṅkhamuttā ca, 
vatthakaṁ haricandanaṁ; 
Ajinaṁ dantabhaṇḍañca, 
lohaṁ kāḷāyasaṁ bahuṁ; 
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, 
issaraṁ vissajāmi vo”. 
“Addhā apacitā tyamhā, 
sakkatā ca rathesabha; 
Dhammesu vattamānānaṁ, 
tvaṁ no ācariyo bhava. 
Ācariya samanuññātā, 
Tayā anumatā mayaṁ; 
Taṁ padakkhiṇato katvā, 
Ñātiṁ passemurindama”. 
Sabbarattiṁ cintayitvā, 
mantayitvā yathātathaṁ; 
Kāsirājā anuññāsi, 
haṁsānaṁ pavaruttamaṁ. 
Tato ratyā vivasāne, 
sūriyuggamanaṁ pati; 
Pekkhato kāsirājassa, 
bhavanā te vigāhisuṁ. 
Te aroge anuppatte, 
disvāna parame dije; 
Kekāti makaruṁ haṁsā, 
puthusaddo ajāyatha. 
Te patītā pamuttena, 
bhattunā bhattugāravā; 
Samantā parikiriṁsu, 
aṇḍajā laddhapaccayā. 
Evaṁ mittavataṁ atthā, 
sabbe honti padakkhiṇā; 
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, 
ñātisaṅghaṁ upāgamunti. 
Mahāhaṁsajātakaṁ dutiyaṁ. 

Jātaka 
Asītinipāta 
Cūḷahaṁsavagga 
3. Sudhābhojanajātaka 
“Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, 
Na cāpi me sannicayo ca atthi; 
Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ, 
Patthodano nālamayaṁ duvinnaṁ”. 
“Appamhā appakaṁ dajjā, 
anumajjhato majjhakaṁ; 
Bahumhā bahukaṁ dajjā, 
adānaṁ nupapajjati. 
Taṁ taṁ vadāmi kosiya, 
dehi dānāni bhuñja ca; 
Ariyamaggaṁ samārūha, 
nekāsī labhate sukhaṁ”. 
“Moghañcassa hutaṁ hoti, 
moghañcāpi samīhitaṁ; 
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, 
eko bhuñjati bhojanaṁ. 
Taṁ taṁ vadāmi kosiya, 
dehi dānāni bhuñja ca; 
Ariyamaggaṁ samārūha, 
nekāsī labhate sukhaṁ”. 
“Saccañcassa hutaṁ hoti, 
saccañcāpi samīhitaṁ; 
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, 
neko bhuñjati bhojanaṁ. 
Taṁ taṁ vadāmi kosiya, 
dehi dānāni bhuñja ca; 
Ariyamaggaṁ samārūha, 
nekāsī labhate sukhaṁ”. 
“Sarañca juhati poso, 
bahukāya gayāya ca; 
Doṇe timbarutitthasmiṁ, 
sīghasote mahāvahe. 
Atra cassa hutaṁ hoti, 
atra cassa samīhitaṁ; 
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, 
neko bhuñjati bhojanaṁ. 
Taṁ taṁ vadāmi kosiya, 
dehi dānāni bhuñja ca; 
Ariyamaggaṁ samārūha, 
nekāsī labhate sukhaṁ”. 
“Baḷisañhi so nigilati, 
dīghasuttaṁ sabandhanaṁ; 
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, 
eko bhuñjati bhojanaṁ. 
Taṁ taṁ vadāmi kosiya, 
dehi dānāni bhuñja ca; 
Ariyamaggaṁ samārūha, 
nekāsī labhate sukhaṁ”. 
“Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, 
Ayañca vo sunakho kissa hetu; 
Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati, 
Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”. 
“Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā, 
Ayaṁ pana mātali devasārathi; 
Sakkohamasmi tidasānamindo, 
Eso ca kho pañcasikhoti vuccati. 
Pāṇissarā mudiṅgā ca, 
murajālambarāni ca; 
Suttamenaṁ pabodhenti, 
paṭibuddho ca nandati. 
Ye kecime maccharino kadariyā, 
Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; 
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, 
Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti. 
Ye kecime suggatimāsamānā, 
Dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge; 
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, 
Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti. 
Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu, 
So maccharī rosako pāpadhammo; 
Taveva atthāya idhāgatamhā, 
Mā pāpadhammo nirayaṁ gamittha”. 
“Addhā maṁ vo hitakāmā, 
yaṁ maṁ samanusāsatha; 
Sohaṁ tathā karissāmi, 
sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi. 
Esāhamajjeva upāramāmi, 
Na cāpihaṁ kiñci kareyya pāpaṁ; 
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, 
Na cāpidatvā udakaṁ pivāmi. 
Evañca me dadato sabbakālaṁ, 
Bhogā ime vāsava khīyissanti; 
Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka, 
Hitvāna kāmāni yathodhikāni”. 
Naguttame girivare gandhamādane, 
Modanti tā devavarābhipālitā; 
Athāgamā isivaro sabbalokagū, 
Supupphitaṁ dumavarasākhamādiya. 
Suciṁ sugandhaṁ tidasehi sakkataṁ, 
Pupphuttamaṁ amaravarehi sevitaṁ; 
Aladdha maccehi va dānavehi vā, 
Aññatra devehi tadārahaṁ hidaṁ. 
Tato catasso kanakattacūpamā, 
Uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṁ; 
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, 
Iccabravuṁ nāradadeva brāhmaṇaṁ. 
“Sace anuddiṭṭhaṁ tayā mahāmuni, 
Pupphaṁ imaṁ pārichattassa brahme; 
Dadāhi no sabbā gati te ijjhatu, 
Tuvampi no hohi yatheva vāsavo”. 
Taṁ yācamānābhisamekkha nārado, 
Iccabravī saṅkalahaṁ udīrayi; 
“Na mayhamatthatthi imehi koci naṁ, 
Yāyeva vo seyyasi sā piḷandhatha”. 
“Tvaṁ nottamevābhisamekkha nārada, 
Yassicchasi tassā anuppavecchasu; 
Yassā hi no nārada tvaṁ padassasi, 
Sāyeva no hehiti seṭṭhasammatā”. 
“Akallametaṁ vacanaṁ sugatte, 
Ko brāhmaṇo saṅkalahaṁ udīraye; 
Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha, 
Sace na jānātha idhuttamādhamaṁ”. 
Tā nāradena paramappakopitā, 
Udīritā vaṇṇamadena mattā; 
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, 
“Pucchiṁsu bhūtādhipaṁ kā nu seyyasi”. 
Tā disvā āyattamanā purindado, 
Iccabravī devavaro katañjalī; 
“Sabbāva vo hotha sugatte sādisī, 
Ko neva bhadde kalahaṁ udīrayi”. 
“Yo sabbalokaccarito mahāmuni, 
Dhamme ṭhito nārado saccanikkamo; 
So nobravi girivare gandhamādane, 
Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha; 
Sace na jānātha idhuttamādhamaṁ”. 
“Asu brahāraññacaro mahāmuni, 
Nādatvā bhattaṁ varagatte bhuñjati; 
Viceyya dānāni dadāti kosiyo, 
Yassā hi so dassati sāva seyyasi”. 
“Asū hi yo sammati dakkhiṇaṁ disaṁ, 
Gaṅgāya tīre himavantapassani; 
Sa kosiyo dullabhapānabhojano, 
Tassa sudhaṁ pāpaya devasārathi”. 
Sa mātalī devavarena pesito, 
Sahassayuttaṁ abhiruyha sandanaṁ; 
Sukhippameva upagamma assamaṁ, 
Adissamāno munino sudhaṁ adā. 
“Udaggihuttaṁ upatiṭṭhato hi me, 
Pabhaṅkaraṁ lokatamonuduttamaṁ; 
Sabbāni bhūtāni adhicca vāsavo, 
Ko neva me pāṇisu kiṁ sudhodahi. 
Saṅkhūpamaṁ setamatulyadassanaṁ, 
Suciṁ sugandhaṁ piyarūpamabbhutaṁ; 
Adiṭṭhapubbaṁ mama jātu cakkhubhi, 
Kā devatā pāṇisu kiṁ sudhodahi”. 
“Ahaṁ mahindena mahesi pesito, 
Sudhābhihāsiṁ turito mahāmuni; 
Jānāsi maṁ mātali devasārathi, 
Bhuñjassu bhattuttama mābhivārayi. 
Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake, 
Khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ daraklamaṁ; 
Kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṁ, 
Sītuṇha tandiñca rasuttamaṁ idaṁ”. 
“Na kappatī mātali mayha bhuñjituṁ, 
Pubbe adatvā iti me vatuttamaṁ; 
Na cāpi ekāsnamarīyapūjitaṁ, 
Asaṁvibhāgī ca sukhaṁ na vindati”. 
“Thīghātakā ye cime pāradārikā, 
Mittadduno ye ca sapanti subbate; 
Sabbe ca te maccharipañcamādhamā, 
Tasmā adatvā udakampi nāsniye. 
Sohitthiyā vā purisassa vā pana, 
Dassāmi dānaṁ vidusampavaṇṇitaṁ; 
Saddhā vadaññū idha vītamaccharā, 
Bhavanti hete sucisaccasammatā”. 
Ato matā devavarena pesitā, 
Kaññā catasso kanakattacūpamā; 
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, 
Taṁ assamaṁ āgamu yattha kosiyo. 
Tā disvā sabbo paramappamodito, 
Subhena vaṇṇena sikhārivaggino; 
Kaññā catasso caturo catuddisā, 
Iccabravī mātalino ca sammukhā. 
“Purimaṁ disaṁ kā tvaṁ pabhāsi devate, 
Alaṅkatā tāravarāva osadhī; 
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, 
Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. 
“Sirāha devī manujebhi pūjitā, 
Apāpasattūpanisevinī sadā; 
Sudhāvivādena tavantimāgatā, 
Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya. 
Yassāhamicchāmi sudhaṁ mahāmuni, 
So sabbakāmehi naro pamodati; 
Sirīti maṁ jānahi jūhatuttama, 
Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 
“Sippena vijjācaraṇena buddhiyā, 
Narā upetā paguṇā sakammunā; 
Tayā vihīnā na labhanti kiñcanaṁ, 
Tayidaṁ na sādhu yadidaṁ tayā kataṁ. 
Passāmi posaṁ alasaṁ mahagghasaṁ, 
Sudukkulīnampi arūpimaṁ naraṁ; 
Tayānugutto siri jātimāmapi, 
Peseti dāsaṁ viya bhogavā sukhī. 
Taṁ taṁ asaccaṁ avibhajjaseviniṁ, 
Jānāmi mūḷhaṁ vidurānupātiniṁ; 
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, 
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 
“Kā sukkadāṭhā paṭimukkakuṇḍalā, 
Cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī; 
Osittavaṇṇaṁ paridayha sobhasi, 
Kusaggirattaṁ apiḷayha mañjariṁ. 
Migīva bhantā saracāpadhārinā, 
Virādhitā mandamiva udikkhasi; 
Ko te dutīyo idha mandalocane, 
Na bhāyasi ekikā kānane vane”. 
“Na me dutīyo idha matthi kosiya, 
Masakkasārappabhavamhi devatā; 
Āsā sudhāsāya tavantimāgatā, 
Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 
“Āsāya yanti vāṇijā dhanesino, 
Nāvaṁ samāruyha parenti aṇṇave; 
Te tattha sīdanti athopi ekadā, 
Jīnādhanā enti vinaṭṭhapābhatā. 
Āsāya khettāni kasanti kassakā, 
Vapanti bījāni karontupāyaso; 
Ītīnipātena avuṭṭhitāya vā, 
Na kiñci vindanti tato phalāgamaṁ. 
Athattakārāni karonti bhattusu, 
Āsaṁ purakkhatvā narā sukhesino; 
Te bhatturatthā atigāḷhitā puna, 
Disā panassanti aladdha kiñcanaṁ. 
Hitvāna dhaññañca dhanañca ñātake, 
Āsāya saggādhimanā sukhesino; 
Tapanti lūkhampi tapaṁ cirantaraṁ, 
Kumaggamāruyha parenti duggatiṁ. 
Āsā visaṁvādikasammatā ime, 
Āse sudhāsaṁ vinayassu attani; 
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, 
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 
“Daddallamānā yasasā yasassinī, 
Jighaññanāmavhayanaṁ disaṁ pati; 
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, 
Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. 
“Saddhāha devī manujehi pūjitā, 
Apāpasattūpanisevinī sadā; 
Sudhāvivādena tavantimāgatā, 
Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 
“Dānaṁ damaṁ cāgamathopi saṁyamaṁ, 
Ādāya saddhāya karonti hekadā; 
Theyyaṁ musā kūṭamathopi pesuṇaṁ, 
Karonti heke puna viccutā tayā. 
Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā, 
Sīlūpapannāsu patibbatāsupi; 
Vinetvāna chandaṁ kulitthiyāsupi, 
Karoti saddhaṁ puna kumbhadāsiyā. 
Tvameva saddhe paradārasevinī, 
Pāpaṁ karosi kusalampi riñcasi; 
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, 
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 
“Jighaññarattiṁ aruṇasmimūhate, 
Yā dissati uttamarūpavaṇṇinī; 
Tathūpamā maṁ paṭibhāsi devate, 
Ācikkha me tvaṁ katamāsi accharā. 
Kālā nidāgheriva aggijāriva, 
Anileritā lohitapattamālinī; 
Kā tiṭṭhasi mandamigāvalokayaṁ, 
Bhāsesamānāva giraṁ na muñcasi”. 
“Hirāha devī manujehi pūjitā, 
Apāpasattūpanisevinī sadā; 
Sudhāvivādena tavantimāgatā, 
Sāhaṁ na sakkomi sudhampi yācituṁ; 
Kopīnarūpā viya yācanitthiyā”. 
“Dhammena ñāyena sugatte lacchasi, 
Eso hi dhammo na hi yācanā sudhā; 
Taṁ taṁ ayācantimahaṁ nimantaye, 
Sudhāya yañcicchasi tampi dammi te. 
Sā tvaṁ mayā ajja sakamhi assame, 
Nimantitā kañcanavelliviggahe; 
Tuvañhi me sabbarasehi pūjiyā, 
Taṁ pūjayitvāna sudhampi asniye”. 
Sā kosiyenānumatā jutīmatā, 
Addhā hiri rammaṁ pāvisi yassamaṁ; 
Udakavantaṁ phalamariyapūjitaṁ, 
Apāpasattūpanisevitaṁ sadā. 
Rukkhaggahānā bahukettha pupphitā, 
Ambā piyālā panasā ca kiṁsukā; 
Sobhañjanā loddamathopi padmakā, 
Kekā ca bhaṅgā tilakā supupphitā. 
Sālā karerī bahukettha jambuyo, 
Assatthanigrodhamadhukavetasā; 
Uddālakā pāṭali sinduvārakā, 
Manuññagandhā mucalindaketakā. 
Hareṇukā veḷukā keṇu tindukā, 
Sāmākanīvāramathopi cīnakā; 
Mocā kadalī bahukettha sāliyo, 
Pavīhayo ābhūjino ca taṇḍulā. 
Tassevuttarapassena, 
jātā pokkharaṇī sivā; 
Akakkasā apabbhārā, 
sādhu appaṭigandhikā. 
Tattha macchā sanniratā, 
khemino bahubhojanā; 
Siṅgū savaṅkā saṅkulā, 
satavaṅkā ca rohitā; 
Āḷigaggarakākiṇṇā, 
pāṭhīnā kākamacchakā. 
Tattha pakkhī sanniratā, 
khemino bahubhojanā; 
Haṁsā koñcā mayūrā ca, 
cakkavākā ca kukkuhā; 
Kuṇālakā bahū citrā, 
sikhaṇḍī jīvajīvakā. 
Tattha pānāya māyanti, 
nānā migagaṇā bahū; 
Sīhā byagghā varāhā ca, 
acchakokataracchayo. 
Palāsādā gavajā ca, 
mahiṁsā rohitā rurū; 
Eṇeyyā ca varāhā ca, 
gaṇino nīkasūkarā; 
Kadalimigā bahukettha, 
biḷārā sasakaṇṇikā. 
Chamāgirī pupphavicitrasanthatā, 
Dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā. 
Sā suttacā nīladumābhilambitā, 
Vijju mahāmegharivānupajjatha; 
Tassā susambandhasiraṁ kusāmayaṁ, 
Suciṁ sugandhaṁ ajinūpasevitaṁ; 
Atricca kocchaṁ hirimetadabravi, 
“Nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṁ”. 
Tassā tadā kocchagatāya kosiyo, 
Yadicchamānāya jaṭājinandharo; 
Navehi pattehi sayaṁ sahūdakaṁ, 
Sudhābhihāsī turito mahāmuni. 
Sā taṁ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi, 
Iccabravi attamanā jaṭādharaṁ; 
“Handāhaṁ etarahi pūjitā tayā, 
Gaccheyyaṁ brahme tidivaṁ jitāvinī”. 
Sā kosiyenānumatā jutīmatā, 
Udīritā vaṇṇamadena mattā; 
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, 
“Ayaṁ sudhā vāsava dehi me jayaṁ”. 
Tamena sakkopi tadā apūjayi, 
Sahindadevā surakaññamuttamaṁ; 
Sā pañjalī devamanussapūjitā, 
Navamhi kocchamhi yadā upāvisi. 
Tameva saṁsī punadeva mātaliṁ, 
Sahassanetto tidasānamindo; 
“Gantvāna vākyaṁ mama brūhi kosiyaṁ, 
‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya; 
Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā’”. 
Taṁ suplavatthaṁ udatārayī rathaṁ, 
Daddallamānaṁ upakāriyasādisaṁ; 
Jambonadīsaṁ tapaneyyasannibhaṁ, 
Alaṅkataṁ kañcanacittasannibhaṁ. 
Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā, 
Hatthī gavāssā kikibyagghadīpiyo; 
Eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino, 
Migettha veḷuriyamayā yudhā yutā. 
Tatthassarājaharayo ayojayuṁ, 
Dasasatāni susunāgasādise; 
Alaṅkate kañcanajāluracchade, 
Āveḷine saddagame asaṅgite. 
Taṁ yānaseṭṭhaṁ abhiruyha mātali, 
Disā imāyo abhinādayittha; 
Nabhañca selañca vanappatiniñca, 
Sasāgaraṁ pabyathayittha mediniṁ. 
Sa khippameva upagamma assamaṁ, 
Pāvāramekaṁsakato katañjalī; 
Bahussutaṁ vuddhaṁ vinītavantaṁ, 
Iccabravī mātali devabrāhmaṇaṁ. 
“Indassa vākyaṁ nisāmehi kosiya, 
Dūto ahaṁ pucchati taṁ purindado; 
‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya, 
Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā’”. 
“Andhā sirī maṁ paṭibhāti mātali, 
Saddhā aniccā pana devasārathi; 
Āsā visaṁvādikasammatā hi me, 
Hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā”. 
“Kumāriyo yācimā gottarakkhitā, 
Jiṇṇā ca yā yā ca sabhattuitthiyo; 
Tā chandarāgaṁ purisesu uggataṁ, 
Hiriyā nivārenti sacittamattano. 
Saṅgāmasīse sarasattisaṁyute, 
Parājitānaṁ patataṁ palāyinaṁ; 
Hiriyā nivattanti jahitva jīvitaṁ, 
Te sampaṭicchanti punā hirīmanā. 
Velā yathā sāgaravegavārinī, 
Hirāya hi pāpajanaṁ nivārinī; 
Taṁ sabbaloke hirimariyapūjitaṁ, 
Indassa taṁ vedaya devasārathi”. 
“Ko te imaṁ kosiya diṭṭhimodahi, 
Brahmā mahindo atha vā pajāpati; 
Hirāya devesu hi seṭṭhasammatā, 
Dhītā mahindassa mahesi jāyatha”. 
“Handehi dāni tidivaṁ apakkama, 
Rathaṁ samāruyha mamāyitaṁ imaṁ; 
Indo ca taṁ indasagotta kaṅkhati, 
Ajjeva tvaṁ indasahabyataṁ vaja”. 
“Evaṁ visujjhanti apāpakammino, 
Atho suciṇṇassa phalaṁ na nassati; 
Ye keci maddakkhu sudhāya bhojanaṁ, 
Sabbeva te indasahabyataṁ gatā. 
Hirī uppalavaṇṇāsi, 
kosiyo dānapati bhikkhu; 
Anuruddho pañcasikho, 
ānando āsi mātali. 
Sūriyo kassapo bhikkhu, 
moggallānosi candimā; 
Nārado sāriputtosi, 
sambuddho āsi vāsavo”ti. 
Sudhābhojanajātakaṁ tatiyaṁ. 

Jātaka 
Asītinipāta 
Cūḷahaṁsavagga 
4. Kuṇālajātaka 
Evamakkhāyati, evamanusūyati. 
Sabbosadhadharaṇidhare nekapupphamālyavitate gajagavajamahiṁsarurucamarapasadakhaggagokaṇṇasīhabyagghadīpiacchakokataracchauddārakadalimigabiḷārasasakaṇṇikānucarite ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivuṭṭhe issamigasākhamigasarabhamigaeṇīmigavātamigapasadamigapurisālukimpurisayakkharakkhasanisevite amajjavamañjarīdharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitate kuraracakoravāraṇamayūraparabhatajīvañjīvakacelāvakābhiṅkārakaravīkamattavihaṅgagaṇasatatasampaghuṭṭhe añjanamanosilāharitālahiṅgulakahemarajatakanakānekadhātusatavinaddhapaṭimaṇḍitappadese evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya citto ativiya cittapattacchadano. 
Tasseva khalu, bho, kuṇālassa sakuṇassa aḍḍhuḍḍhāni itthisahassāni paricārikā dijakaññāyo, atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti—
“mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā”ti. 
Pañcasatā dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti—
“sacāyaṁ kuṇālo sakuṇo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā”ti. 
Pañcasatā dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti—
“mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ātapo paritāpesī”ti. 
Pañcasatā pañcasatā dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti—
“mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī”ti. 
Pañcasatā dijakaññāyo purato purato uḍḍenti—
“mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā pāṇinā vā (…) leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṁ adaṁsu. 
Māyaṁ kuṇālo sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī”ti. 
Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo—
“māyaṁ kuṇālo sakuṇo āsane pariyukkaṇṭhī”ti. 
Pañcasatā dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo—
“māyaṁ kuṇālo sakuṇo khudāya parikilamitthā”ti. 
Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ārāmeneva ārāmaṁ uyyāneneva uyyānaṁ nadītittheneva nadītitthaṁ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ ambavaneneva ambavanaṁ jambuvaneneva jambuvanaṁ labujavaneneva labujavanaṁ nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippameva abhisambhonti ratitthāya. 
Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ apasādeti—
“nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasaliyo, coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṅgamāyo”ti. 
Tasseva khalu, bho, himavato pabbatarājassa puratthimadisābhāge susukhumasunipuṇagirippabhava—
haritupayantiyo. 
Uppala paduma kumuda nalina satapatta sogandhika mandālaka sampativirūḷhasucigandhamanuññamāvakappadese. 
Kuravakamucalindaketakavedisavañjulapunnāgabakulatilakapiyakahasanasālasaḷalacampakaasokanāgarukkhatirīṭibhujapattaloddacandanoghavane kāḷāgarupadmakapiyaṅgudevadārukacocagahane kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikārakaṇṇikārakanaverakoraṇḍakakoviḷārakiṁsukayodhikavanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucirabhaginimālāmalyadhare jātisumanamadhugandhikadhanutakkāritālīsatagaramusīrakoṭṭhakacchavitate atimuttakasaṅkusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitappadese haṁsapilavakādambakāraṇḍavābhinadite vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivuṭṭhe varadevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnaramahoragānuciṇṇappadese evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe puṇṇamukho nāma phussakokilo paṭivasati ativiya madhuragiro vilāsitanayano mattakkho. 
Tasseva khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni itthisatāni paricārikā dijakaññāyo. 
Atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti—
“mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā”ti. 
Paññāsa dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti—
“sacāyaṁ puṇṇamukho phussakokilo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā”ti. 
Paññāsa dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti—
“mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ātapo paritāpesī”ti. 
Paññāsa paññāsa dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti—
“mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī”ti. 
Paññāsa dijakaññāyo purato purato uḍḍenti—
“mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṁ adaṁsu. 
Māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī”ti. 
Paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo—
“māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo āsane pariyukkaṇṭhī”ti. 
Paññāsa dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo—
“māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo khudāya parikilamitthā”ti. 
Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ārāmeneva ārāmaṁ uyyāneneva uyyānaṁ nadītittheneva nadītitthaṁ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ ambavaneneva ambavanaṁ jambuvaneneva jambuvanaṁ labujavaneneva labujavanaṁ nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippameva abhisambhonti ratitthāya. 
Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ pasaṁsati—
“sādhu sādhu, bhaginiyo, etaṁ kho, bhaginiyo, tumhākaṁ patirūpaṁ kuladhītānaṁ, yaṁ tumhe bhattāraṁ paricareyyāthā”ti. 
Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami. 
Addasaṁsu kho kuṇālassa sakuṇassa paricārikā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ dūratova āgacchantaṁ; 
disvāna yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etadavocuṁ—
“ayaṁ, samma puṇṇamukha, kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco, appevanāma tavampi āgamma piyavācaṁ labheyyāmā”ti. 
“Appevanāma, bhaginiyo”ti vatvā yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kuṇālena sakuṇena saddhiṁ paṭisammoditvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇamukho phussakokilo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ etadavoca—
“kissa tvaṁ, samma kuṇāla, itthīnaṁ sujātānaṁ kuladhītānaṁ sammāpaṭipannānaṁ micchāpaṭipannosi? 
Amanāpabhāṇīnampi kira, samma kuṇāla, itthīnaṁ manāpabhāṇinā bhavitabbaṁ, kimaṅga pana manāpabhāṇīnan”ti. 
Evaṁ vutte, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ evaṁ apasādesi—
“nassa tvaṁ, samma jamma vasala, vinassa tvaṁ, samma jamma vasala, ko nu tayā viyatto jāyājinenā”ti. 
Evaṁ apasādito ca pana puṇṇamukho phussakokilo tatoyeva paṭinivatti. 
Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aparena samayena nacirasseva kharo ābādho uppajji lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. 
Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa paricārikānaṁ dijakaññānaṁ etadahosi—
“ābādhiko kho ayaṁ puṇṇamukho phussakokilo, appevanāma imamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā”ti ekaṁ adutiyaṁ ohāya yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkamiṁsu. 
Addasā kho kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo dūratova āgacchantiyo, disvāna tā dijakaññāyo etadavoca—
“kahaṁ pana tumhaṁ vasaliyo bhattā”ti? 
“Ābādhiko kho, samma kuṇāla, puṇṇamukho phussakokilo appevanāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā”ti. 
Evaṁ vutte, kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṁ apasādesi—
“nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasaliyo, coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṅgamāyo”ti; 
vatvā yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etadavoca—
“haṁ, samma, puṇṇamukhā”ti. 
“Haṁ, samma, kuṇālā”ti. 
Atha khalu, bho kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ pakkhehi ca mukhatuṇḍakena ca pariggahetvā vuṭṭhāpetvā nānābhesajjāni pāyāpesi. 
Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa so ābādho paṭippassambhīti. 
Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gilānavuṭṭhitaṁ aciravuṭṭhitaṁ gelaññā etadavoca—
“Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kaṇhā dvepitikā pañcapatikāya chaṭṭhe purise cittaṁ paṭibandhantiyā, yadidaṁ kabandhe pīṭhasappimhī”ti. 
Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ—
“Athajjuno nakulo bhīmaseno, 
Yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā; 
Ete patī pañca maticca nārī, 
Akāsi khujjavāmanakena pāpanti. 
Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, saccatapāpī nāma samaṇī susānamajjhe vasantī catutthabhattaṁ pariṇāmayamānā surādhuttakena pāpamakāsi. 
Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kākavatī nāma devī samuddamajjhe vasantī bhariyā venateyyassa naṭakuverena pāpamakāsi. 
Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kuruṅgadevī nāma lomasuddarī eḷikakumāraṁ kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi. 
Evañhetaṁ mayā ñātaṁ, 
Brahmadattassa mātaraṁ; 
Ohāya kosalarājaṁ, 
Pañcālacaṇḍena pāpamakāsi. 
Etā ca aññā ca akaṁsu pāpaṁ, 
Tasmāhamitthīnaṁ na vissase nappasaṁse; 
Mahī yathā jagati samānarattā, 
Vasundharā itarītarā patiṭṭhā; 
Sabbasahā aphandanā akuppā, 
Tathitthiyo tāyo na vissase naro. 
Sīho yathā lohitamaṁsabhojano, 
Vāḷamigo pañcāvudho suruddho; 
Pasayhakhādī parahiṁsane rato, 
Tathitthiyo tāyo na vissase naro. 
Na khalu, samma puṇṇamukha, vesiyo nāriyo gamaniyo, na hetā bandhakiyo nāma, vadhikāyo nāma etāyo, yadidaṁ vesiyo nāriyo gamaniyoti. 
Coro viya veṇikatā, madirāva diddhā vāṇijo viya vācāsanthutiyo, issasiṅghamiva viparivattāyo, uragāmiva dujivhāyo, sobbhamiva paṭicchannā, pātālamiva duppūrā rakkhasī viya duttosā, yamovekantahāriyo, sikhīriva sabbabhakkhā, nadīriva sabbavāhī, anilo viya yenakāmaṁcarā, neru viya avisesakarā, visarukkho viya niccaphalitāyoti. 
Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ—
Yathā coro yathā diddho, 
Vāṇijova vikatthanī; 
Issasiṅghamiva parivattā, 
Dujivhā urago viya. 
Sobbhamiva paṭicchannā, 
pātālamiva duppurā; 
Rakkhasī viya duttosā, 
yamovekantahāriyo. 
Yathā sikhī nadī vāto, 
Nerunāva samāgatā; 
Visarukkho viya niccaphalā, 
Nāsayanti ghare bhogaṁ; 
Ratanantakaritthiyoti. 
Cattārimāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti; 
tāni parakule na vāsetabbāni—
goṇaṁ dhenuṁ yānaṁ bhariyā. 
Cattāri etāni paṇḍito dhanāni gharā na vippavāsaye. 
Goṇaṁ dhenuñca yānañca, 
Bhariyaṁ ñātikule na vāsaye; 
Bhañjanti rathaṁ ayānakā, 
Ativāhena hananti puṅgavaṁ; 
Dohena hananti vacchakaṁ, 
Bhariyā ñātikule padussatīti. 
Cha imāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti—
Aguṇaṁ dhanu ñātikule ca bhariyā, 
Pāraṁ nāvā akkhabhaggañca yānaṁ; 
Dūre mitto pāpasahāyako ca, 
Kicce jāte anatthacarāni bhavanti. 
Aṭṭhahi khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti. 
Daliddatā, āturatā, jiṇṇatā, surāsoṇḍatā, muddhatā, pamattatā, sabbakiccesu anuvattanatā, sabbadhanaanuppadānena—
imehi khalu, samma puṇṇamukha, aṭṭhahi ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti. 
Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ—
Daliddaṁ āturañcāpi, 
jiṇṇakaṁ surasoṇḍakaṁ; 
Pamattaṁ muddhapattañca, 
sabbakiccesu hāpanaṁ; 
Sabbakāmappadānena, 
avajānāti sāmikanti. 
Navahi khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī padosamāharati. 
Ārāmagamanasīlā ca hoti, uyyānagamanasīlā ca hoti, nadītitthagamanasīlā ca hoti, ñātikulagamanasīlā ca hoti, parakulagamanasīlā ca hoti, ādāsadussamaṇḍanānuyogamanuyuttasīlā ca hoti, majjapāyinī ca hoti, nillokanasīlā ca hoti, sadvāraṭhāyinī ca hoti—
imehi khalu, samma puṇṇamukha, navahi ṭhānehi itthī padosamāharatīti. 
Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ—
Ārāmasīlā ca uyyānaṁ, 
Nadī ñāti parakulaṁ; 
Ādāsadussamaṇḍanamanuyuttā, 
Yā citthī majjapāyinī. 
Yā ca nillokanasīlā, 
Yā ca sadvāraṭhāyinī; 
Navahetehi ṭhānehi, 
Padosamāharanti itthiyoti. 
Cattālīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati. 
Vijambhati, vinamati, vilasati, vilajjati, nakhena nakhaṁ ghaṭṭeti, pādena pādaṁ akkamati, kaṭṭhena pathaviṁ vilikhati, dārakaṁ ullaṅghati ullaṅghāpeti, kīḷati kīḷāpeti, cumbati cumbāpeti, bhuñjati bhuñjāpeti, dadāti, yācati, katamanukaroti, uccaṁ bhāsati, nīcaṁ bhāsati, aviccaṁ bhāsati, viviccaṁ bhāsati, naccena gītena vāditena rodanena vilasitena vibhūsitena jagghati, pekkhati, kaṭiṁ cāleti, guyhabhaṇḍakaṁ sañcāleti, ūruṁ vivarati, ūruṁ pidahati, thanaṁ dasseti, kacchaṁ dasseti, nābhiṁ dasseti, akkhiṁ nikhanati, bhamukaṁ ukkhipati, oṭṭhaṁ upalikhati, jivhaṁ nillāleti, dussaṁ muñcati, dussaṁ paṭibandhati, sirasaṁ muñcati, sirasaṁ bandhati—
imehi khalu, samma puṇṇamukha, cattālīsāya ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati. 
Pañcavīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati. 
Sāmikassa pavāsaṁ vaṇṇeti, pavuṭṭhaṁ na sarati, āgataṁ nābhinandati, avaṇṇaṁ tassa bhaṇati, vaṇṇaṁ tassa na bhaṇati, anatthaṁ tassa carati, atthaṁ tassa na carati, akiccaṁ tassa karoti, kiccaṁ tassa na karoti, paridahitvā sayati, parammukhī nipajjati, parivattakajātā kho pana hoti kuṅkumiyajātā, dīghaṁ assasati, dukkhaṁ vedayati, uccārapassāvaṁ abhiṇhaṁ gacchati, vilomamācarati, parapurisasaddaṁ sutvā kaṇṇasotaṁ vivaramodahati, nihatabhogā kho pana hoti, paṭivissakehi santhavaṁ karoti, nikkhantapādā kho pana hoti, visikhānucārinī aticārinī kho pana hoti, niccaṁ sāmike agāravā paduṭṭhamanasaṅkappā, abhiṇhaṁ dvāre tiṭṭhati, kacchāni aṅgāni thanāni dasseti, disodisaṁ gantvā pekkhati—
imehi khalu, samma puṇṇamukha, pañcavīsāya ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati. 
Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ—
Pavāsaṁ tassa vaṇṇeti, 
Gataṁ tassa na socati; 
Disvāna patimāgataṁ nābhinandati, 
Bhattāravaṇṇaṁ na kadāci bhāsati; 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Anatthaṁ tassa carati asaññatā, 
Atthañca hāpeti akiccakārinī; 
Paridahitvā sayati parammukhī, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Parivattajātā ca bhavati kuṅkumī, 
Dīghañca assasati dukkhavedinī; 
Uccārapassāvamabhiṇhaṁ gacchati, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Vilomamācarati akiccakārinī, 
Saddaṁ nisāmeti parassa bhāsato; 
Nihatabhogā ca karoti santhavaṁ, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Kicchena laddhaṁ kasirābhataṁ dhanaṁ, 
Vittaṁ vināseti dukkhena sambhataṁ; 
Paṭivissakehi ca karoti santhavaṁ, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Nikkhantapādā visikhānucārinī, 
Niccañca sāmimhi paduṭṭhamānasā; 
Aticārinī hoti apetagāravā, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Abhikkhaṇaṁ tiṭṭhati dvāramūle, 
Thanāni kacchāni ca dassayantī; 
Disodisaṁ pekkhati bhantacittā, 
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. 
Sabbā nadī vaṅkagatī, 
sabbe kaṭṭhamayā vanā; 
Sabbitthiyo kare pāpaṁ, 
labhamāne nivātake. 
Sace labhetha khaṇaṁ vā raho vā, 
Nivātakaṁ vāpi labhetha tādisaṁ; 
Sabbāva itthī kayiruṁ nu pāpaṁ, 
Aññaṁ alattha pīṭhasappināpi saddhiṁ. 
Narānamārāmakarāsu nārisu, 
Anekacittāsu aniggahāsu ca; 
Sabbattha nāpītikarāpi ce siyā, 
Na vissase titthasamā hi nāriyoti. 
Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, 
Sabbitthiyo na ramanti agāre; 
Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, 
Aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappiṁ. 
Bakassa ca bāvarikassa rañño, 
Accantakāmānugatassa bhariyā; 
Avācarī paṭṭhavasānugassa, 
Kaṁ vāpi itthī nāticare tadaññaṁ. 
Piṅgiyānī sabbalokissarassa, 
Rañño piyā brahmadattassa bhariyā; 
Avācarī paṭṭhavasānugassa, 
Taṁ vāpi sā nājjhagā kāmakāminī. 
Luddhānaṁ lahucittānaṁ, 
Akataññūna dubbhinaṁ; 
Nādevasatto puriso, 
Thīnaṁ saddhātumarahati. 
Na tā pajānanti kataṁ na kiccaṁ, 
Na mātaraṁ pitaraṁ bhātaraṁ vā; 
Anariyā samatikkantadhammā, 
Sasseva cittassa vasaṁ vajanti. 
Cirānuvuṭṭhampi piyaṁ manāpaṁ, 
Anukampakaṁ pāṇasamampi bhattuṁ; 
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, 
Tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi. 
Thīnañhi cittaṁ yathā vānarassa, 
Kannappakannaṁ yathā rukkhachāyā; 
Calācalaṁ hadayamitthiyānaṁ, 
Cakkassa nemi viya parivattati. 
Yadā tā passanti samekkhamānā, 
Ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ; 
Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṁ, 
Kambojakā jalajeneva assaṁ. 
Yadā na passanti samekkhamānā, 
Ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ; 
Samantato naṁ parivajjayanti, 
Tiṇṇo nadīpāragatova kullaṁ. 
Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, 
Tikkhamāyā nadīriva sīghasotā; 
Sevanti hetā piyamappiyañca, 
Nāvā yathā orakūlaṁ parañca. 
Na tā ekassa na dvinnaṁ, 
āpaṇova pasārito; 
Yo tā mayhanti maññeyya, 
vātaṁ jālena bādhaye. 
Yathā nadī ca pantho ca, 
pānāgāraṁ sabhā papā; 
Evaṁ lokitthiyo nāma, 
velā tāsaṁ na vijjati. 
Ghatāsanasamā etā, 
kaṇhasappasirūpamā; 
Gāvo bahitiṇasseva, 
omasanti varaṁ varaṁ. 
Ghatāsanaṁ kuñjaraṁ kaṇhasappaṁ, 
Muddhābhisittaṁ pamadā ca sabbā; 
Ete naro niccayato bhajetha, 
Tesaṁ have dubbidu sabbabhāvo. 
Naccantavaṇṇā na bahūna kantā, 
Na dakkhiṇā pamadā sevitabbā; 
Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, 
Etitthiyo pañca na sevitabbā”. 
Atha khalu, bho, ānando gijjharājā kuṇālassa sakuṇassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi—
“Puṇṇampi cemaṁ pathaviṁ dhanena, 
Dajjitthiyā puriso sammatāya; 
Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tampi, 
Tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche. 
Uṭṭhāhakañcepi alīnavuttiṁ, 
Komārabhattāraṁ piyaṁ manāpaṁ; 
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, 
Tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi. 
Na vissase icchati manti poso, 
Na vissase rodati me sakāse; 
Sevanti hetā piyamappiyañca, 
Nāvā yathā orakūlaṁ parañca. 
Na vissase sākhapurāṇasanthataṁ, 
Na vissase mittapurāṇacoraṁ; 
Na vissase rājānaṁ sakhā mamanti, 
Na vissase itthi dasanna mātaraṁ. 
Na vissase rāmakarāsu nārisu, 
Accantasīlāsu asaññatāsu; 
Accantapemānugatassa bhariyā, 
Na vissase titthasamā hi nāriyo. 
Haneyyuṁ chindeyyuṁ chedāpeyyumpi, 
Kaṇṭhepi chetvā rudhiraṁ piveyyuṁ; 
Mā dīnakāmāsu asaññatāsu, 
Bhāvaṁ kare gaṅgatitthūpamāsu. 
Musā tāsaṁ yathā saccaṁ, 
saccaṁ tāsaṁ yathā musā; 
Gāvo bahitiṇasseva, 
omasanti varaṁ varaṁ. 
Gatenetā palobhenti, 
pekkhitena mhitena ca; 
Athopi dunnivatthena, 
mañjunā bh