Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv172u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 11 (50.000 ký tự/trang)
fol. 513ff. first ed. in MSV IV 213ff. (SBV II 1) uddānam: kauṇḍinyo nandīpālaś ca modakā udakaṃ pibet / pūpako madhuvāsiṣṭho vinayāgraṃ gaṇitena ca // karakaḥ kalabhuś caiva viśvabhug vanarathena ca / chatraṃ kītaśirāmaitrī tathā ghaṇṭena ghoṣitā // yadā āyuṣmatā kauṇḍinyena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam <iti> bhagavatā saṅghāṭīdhvajadhāriṇām agro nirdiṣṭaḥ, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā kauṇḍinyena karma kṛtam yena bhagavatā saṅghāṭīdhvajadhāriṇām agro nirdiṣṭaḥ? bhagavān āha: kauṇḍinyena bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; kauṇḍinyenaiva karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; (SBV II 2) api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca; na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api / sāmagrīm prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām // ______________________________________________________________ Story of Kauṇḍinya bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ asminn eva bhadrake kalpe varṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi, vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; *sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati karakacchedake parvate; yāvad apareṇa samayena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ pūrvāhṇe nivāsya, pātracīvaram ādāya vārāṇasīṃ praviśati; pañcamātrāṇi ca goṣṭhikaśatāni nirgacchanti; adrākśus te goṣṭhikās taṃ buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtam, aśityā cānuvyañjanair virājitagatram, vyāmaprabhālaṅkṛtaṃ, sūryasahasrātirekaprabham, jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam; sahadarśanāc ca prasādajātāḥ sañjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: bhavanto 'smābhir asya sakāśe pravrajitavyam iti; teṣām evaṃ kṛtasaṅketānāṃ kecin mahāsamudram avatīrṇāh; kecid deśāntaraṃ gatāḥ; kecit kāladharmeṇa saṃyuktāḥ; ṣodaśajanāḥ pariśiṣṭāḥ; te kara<ka>cchedakaṃ parvataṃ gatvā kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya sakāśe pravrajitāḥ; te tatra dhyānādhyayanayogenāvasthitāḥ; yāvad apareṇa samayena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā indhanakṣayād ivāgniḥ ṛṣivadane mṛgadāve nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtah; teṣāṃ devatābhir ārocitam: bhavantaḥ kāśyapaḥ parinirvṛtaḥ; saptāhaparinirvṛtasya cāsya śāsanam antarhitam; kiṃ yūyam aphalakaṃbukā puratastiṣṭhata iti; te śrutvā akṛtakāryatvān mahatā duḥkhenābhyāhatāh; pañca sahaśravaṇād eva karakacchedakāt parvatād avatīrya vārāṇasīṃ praviṣṭāḥ; ṣaḍbhis tenaiva saṃvegena vīryam avalambya pratyekabodhiḥ sākṣātkṛtā; pañca paścād avatīrya vārāṇasīṃ praveṣṭum (SBV II 3) ārabdhāḥ; yāvac chakaṭasārtho nirgacchati; ekasya śākaṭikasya balīvardā durbalāḥ; sa tān pratodayaṣṭyā bhūyo tāḍayati; durbalaprāṇatvān na śaknuvanti gantum; sa ca śākaṭikas tasya śakaṭasārthasyāgrato yāyī; sa tair bhikṣubhir uktaḥ: bhoḥ śākaṭika taveme balīvardā durbalāḥ; kim etān pratodayaṣṭyā bhūyobhūyas tāḍayasi? yadi na śaknuvanti gantum, visrabdhagatipracāratayā pṛṣṭhato 'nugaccheti; sa kathayati: mamāgrato gacchato na śakyam anena śakaṭasārthena sārdhaṃ gantum; yady ahaṃ pṛṣṭhato 'nugacchāmi, nūnam ayaṃ śakaṭasārtho chorayitvā gacchatīti; te śākaṭikasyāntike asadvikalpasaṃjñanitavaimukhyāḥ parasparaṃ kathayanti: bhavantaḥ kāśyape samyaksaṃbuddhe parinirvṛte vayaṃ vilambitā ity anenāsmākam eṣā codanā kṛtā; yan nu vayaṃ vīryam ārabhemahi; iti viditvā gāthāṃ bhāṣante: yady apy antarhito dharmaḥ kāśyapasya mahāmuneḥ / vīryaṃ na sraṃsayiṣyāmaḥ samyaksaṃbuddhadeśitam // parikṣayaṃ na yāsyanti yady apy asmākam āsrāvāḥ / śrāvakāgrā bhaviṣyāmaḥ śākyasiṃhasya tāyinaḥ // iti; te vārāṇasīṃ praviśya piṇḍapātaṃ caritvā punar api karakacchedakaṃ parvataṃ gatvā dhyānādhyayanayogenāvasthitāḥ; teṣāṃ catvāraḥ kālagatāḥ; eko 'vasthitaḥ; sa utsuka udānam udānayati: ayam eva sa karakacchedakaḥ parvato yatra mayā kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ paryupāsitaḥ; dṛṣṭaś ca tasya viṃśatibhikṣusaharāṇām ekaḥ (A 425b) sakalajambūdvīpe 'pi saṅghāṭīdhvajadhārīti; sa praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yan mayā bhagavati kāśyape samyaksaṃbuddhe yāvadāyur brahmacaryaṃ caritam; na kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ; anenāhaṃ kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena uttaro nāma māṇavo vyākṛtaḥ, bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgataḥ arhan samyaksaṃbuddhaḥ iti; tasyāhaṃ śāsane pravrajya tatprathamataḥ sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryām; māṃ ca bhagavān śākyamuniḥ saṅghāṭīdhvajadhāriṇām agraṃ nirdiśed iti. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau tena kālena samayena bhagavataḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya parinirvṛtasya viṃśatibhikṣusaharāṇām (SBV II 4) sakalajambūdvīpe eko bhikṣur avaśiṣṭaḥ saṅghāṭīdhvajadhārī, yena tatkarakacchedake parvate praṇidhānaṃ kṛtam, eṣa evāsau kauṇḍinyo bhikṣuḥ; tatpraṇidhānvaśād etarhi bhagavatā saṅghāṭīdhvajadhāriṇām agratāyāṃ nirdiṣṭaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. yadā bhagavatā āyuṣmataḥ kauṇḍinyasya ākāryākārya dharmo deśitaḥ, ājñātas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñato bhagavan; ājñatas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñatas sugata, iti, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātaḥ sarvasaṃśayachettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta ājñātakauṇḍinyena karma kṛtaṃ yenāsya bhagavatā ākāryākārya dharmo deśitaḥ, ājñātas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñato bhagavan; ājñatas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñatas sugata iti; bhagavān āha: kauṇḍinyenaiva bhikṣavo bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām. ______________________________________________________________ Story of Kāśisundaraka (Kṣāntivādin) (concerning a previous birth of Kauṇḍinya) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati, ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; so 'pareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ devī āpannasatvā saṃvṛttā; aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ, abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate, kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti; amātyāḥ ūcuḥ: deva ācaritaṃ madhyadeśe yo 'bhirūpo bhavati prāsādikaḥ sa sundara ity ucyate; ayaṃ ca dārakaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ, kāśirājasya ca putraḥ; bhavatu dārakasya kāśisundara iti nāmeti; tasya kāśisundara iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitam; kāśisundaro dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo dattaḥ; dvābhyām aṅgadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ (A 426a) maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām; aṣṭābhir dhātrībhir unnīyate kṣīreṇa (SBV II 5) dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam. bhūyo 'pi rājñaḥ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ devī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ; yasminn eva divase vārāṇasyāṃ paurajānapadānāṃ mahān kalir utpannaḥ; tasyāpi jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate, kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti; antaḥpurajanaḥ kathayati: deva asya janmani vārāṇasyāṃ paurajānapadānāṃ mahān kalir abhūt; tasmād bhavatu dārakasya kalibhūr iti nāmeti; rājā brahmadattaḥ dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayati; kāśisundaraḥ kumāraḥ paśyati pitaraṃ dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayantam; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: aham api pitur atyayād rājā bhaviṣyāmi; aham api dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayitvā narakaparāyaṇo bhaviṣyāmi; yannv aham agārād anagārikāṃ pravrajeyam iti; sa pitus sakāśam upasaṃkrāntaḥ; pādayor nipatya kathayati: tāta anujāniṣva, pravrajāmy agārād anagārikām iti; sa kathayati: putra yasyārthe yajñā ijyante, homā hūyante, tapāṃsi tapyante, tat tava karatalagataṃ rājyam; kasyārthe apāsya pravrajasīti; sa gāthāṃ bhāṣate: varaṃ vane valkalacīravāsasā phalāśinā vyāḍamṛgaiḥ sahoṣitam / na rājyahetor vadhabandhatāḍanaṃ budhena kartuṃ paralokabhīruṇā // iti; rāja kathayati; yat khalu kumāra jānīyās tvam asmākam ekaputraḥ priyo manāpaḥ kṣānto 'pratikūlaḥ; maraṇena te vayam akāmakā viyujyema; na tu jīvantaṃ parityakṣyāmaḥ; kāśisundaraḥ kumāraḥ kathayati; tāta saced anujñāsyasīty evaṃ kuśalam; no ced anujñāsyasi, adya na bhokṣye, na pāsyāmīti; tatra kāśisundaraḥ kumāraḥ ekam api bhaktacchedam akārṣīd, dvau, trīn, yāvad ṣaḍ bhaktacchedān akārṣīt; atha rāja brahmadattaḥ kāśisundaraṃ kumāram idam avocat: (SBV II 6) yat khalu tāta kumāra jānīyā duścaraṃ brahmacaryam, duṣkaraṃ prāvivekyaṃ, durabhiramam ekatve, durabhisaṃbudhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum, duḥkham ekākino 'raṇye vāsaḥ; yāvajjīvaṃ te vyāḍamṛgaiḥ saha vastavyam; yāvajjīvaṃ te paradattabhojino bhavitavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣakebhyaḥ kāmebhyaḥ āvaraṇaṃ kartavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣikābhyo ratikrīḍābhya āvaraṇaṃ kartavyam; ehi tvaṃ tāta kumāra ihaiva sthito yauvarājyaṃ kāraya; kāmāṃś ca paribhuṃkṣva; dānāni ca dehi puṇyāni ca kuru; evam ukta kāśisundaraḥ kumāras tūṣṇīm. atha rājā brahmadattaḥ antaḥpuram amātyān paurohitāṃś codyojayati; aṅga tāvad bhavantaḥ kumāram utthāpayata; evaṃ devety antaḥpurāmātyapaurohitā yena kāśisundaraḥ kumāras tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya kāśisundaraṃ kumāraṃ idam avocan: yat khalu (A 426b) tāta kumāra jānīyās, tvaṃ hi sukumāraḥ sukhaiṣī; na tvaṃ jñātā duḥkhasya; duścaraṃ brahmacaryam; duṣkaraṃ prāvivekyaṃ, durabhiramam ekatve, durabhisaṃbudhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum, duḥkham ekākino 'raṇye vāsaḥ; yāvajjīvaṃ te vyāḍamṛgaiḥ saha vastavyam; yāvajjīvaṃ te paradattabhojino bhavitavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣakebhyaḥ kāmebhyaḥ āvaraṇaṃ kartavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣikābhyo ratikrīḍābhya āvaraṇaṃ kartavyam; ehi tvaṃ tāta kumāra ihaiva sthito yauvarājyaṃ kāraya; kāmāṃś ca paribhuṃkṣva; dānāni ca <dehi puṇyāni ca> kuru; evam ukta kāśisundaraḥ kumāras tūṣṇīm. atha rājā brahmadattaḥ kāśisunadrasya kumārasya pāṃsukrīḍanakāmātyaputrān paurohitaputrān anyāṃś ca kumārāṇ udyojayati; aṅga tāvad kumārakāḥ kāśisundaraṃ kumāram utthāpayata; athāmātyaputrāḥ purohitaputrāḥ kumārāś ca rājño brahmadattasya pratiśrutya, yena kāśisundaraḥ kumāras tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya kāśisundaraṃ kumāraṃ idam avocan: yat khalu somya kumāra jānīyās tvaṃ hi sukumāraḥ sukhaiṣī; na tvaṃ jñātā duḥkhasya; duścaraṃ brahmacaryam; duṣkaraṃ prāvivekyaṃ, durabhiramam ekatve; durabhisaṃbudhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum, duḥkham ekākino 'raṇye vāsaḥ; yāvajjīvaṃ te vyāḍamṛgaiḥ (SBV II 7) saha vastavyam; yāvajjīvaṃ te paradattabhojino bhavitavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣakebhyaḥ kāmebhyaḥ āvaraṇaṃ kartavyam; yāvajjīvaṃ te mānuṣikābhyo ratikrīḍābhyaḥ āvaraṇaṃ kartavyam; ehi tvaṃ somya kumāra ihaiva sthito yauvarājyaṃ kāraya; kāmāṃś ca paribhuṃkṣva; dānāni <ca> dehi; puṇyāni ca kuru; evam ukta kāśisundaraḥ kumāras tūṣṇīm. athāmātyaputrāḥ purohitaputrāḥ ca yena rājā brahmadattas tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya rājānaṃ brahmadattam idam avocan: anujānīhi deva somyaṃ kāśisundaraṃ kumāram; kiṃ hi mṛtena kariṣyasi? vijñapraśastā hi pravrajyā; saced abhiraṃsyase, jīvantam enaṃ drakṣyasi; no ced abhiraṃsyase, punar āvartikā hi ṛṣayo bhavanti; kānyā putrasya gatir, anyatra mātāpitṛbhyām. rājā brahmadattaḥ kathayati: kumārakā yady evam, anujñato bhavatu; athāmātyaputrāḥ purohitaputrāḥ kumārāś ca yena kāśisundaraḥ kumāras tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya kāśisundaraṃ kumāraṃ idam avocan: yat khalu somya kumāra jānīyāḥ, anujñato 'si rājñā pravrajyāyai, yasyedānīṃ kālaṃ manyase: atha kāśisundaraḥ kumāraḥ maṇḍānupūrvīṃ kṛtvā kāyasya sthāma ca balaṃ ca vīryaṃ ca sañjanya vārāṇasyāḥ ca niṣkramya ṛṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; tenodyacchamānena, vyāyacchamānena, kāmeṣu vairagyaṃ kṛtvā maitrī samadhigatā; so 'tyantaṃ satveṣu dayāvān saṃvṛttaḥ; tasyaitayā matryā vyāḍamṛgā apy āśramapade viśvāsam āpadyante; nāparādhyante; tasya kṣāntivādī kṣāntīvādīti saṃjñāsaṃvṛttā; yāvad apareṇa samayena (A 427a) rājā brahmadattaḥ kālagataḥ; kalabhū rājye pratiṣṭhāpitaḥ; sa dharmādharmeṇa <rājyaṃ> kārayati; kṣāntivādī ṛṣiḥ kathayati: upādhyāya mamānnapānābhivarjitam; na śaknomy āraṇyakābhir oṣadhībhir yāpayitum; grāmāntaṃ samavasarāmīti; kathayati: vatsa grāme vāraṇye <vā> vasato ṛṣiṇo rakṣitavyāṇy evendriyāṇi; gaccha vārāṇasīsāmantakam; gatvā śākhāparṇakuṭīrakāṇi kṛtvā vāsaṃ kalpayeti; sa upādhyāyāl labdhānujño vārāṇasīṃ (SBV II 8) gatvā śāntavihārasamanveṣaṇayā itaś cāmutaś ca paribhramann anupūrveṇa pituḥ santakam udyānaṃ gataḥ; tena tasmin paryaṭatā śāntaḥ pradeśo dṛṣṭaḥ; sa tatrāvasthitaḥ. yāvad apareṇa samayena kalabhū rājā saṃprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvañjīvakonnādite vanaṣaṇḍe antaḥpurasahīyaḥ udyānabhūmiṃ nirgataḥ; sa tatrodyāne sukham anubhūya khedam āpanno middham avakrāntaḥ; puṣpaphalalolupo mātṛgrāmas tasminn udyāne itaś ca amutaś ca paribhramitum ārabdhaḥ; yāvat paśyanti kṣāntivādinam ṛṣim ekānte śānteryāpathe niṣaṇṇam; dṛṣṭvā ca punar gauravāpyāyitacittasantatyaḥ tasya ṛṣeḥ praṇāmaṃ kṛtvā parivāryāvasthitāḥ; kṣāntivādī ṛṣis tās striyo śāntatareṇeryāpathena dharmaṃ deśayitum ārabdhaḥ; yāvat kalabhū rājā nidrāklamaṃ prativinodya prabuddho na paśyaty antaḥpurajanam; sa khaḍgam ādāya yuvatijanaṃ samanveṣitum ārabdhaḥ; yāvat paśyati kṣāntivādinaṃ riṣiṃ parivārya avasthitāḥ; dṛṣṭvā ca punar īrṣyājanitakrodhaparyākulīkṛtātmabhāvaḥ tasya riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ; mātṛgrāmo rājñaḥ sakāśam avasthānaṃ dṛṣṭvā santrasto vidrutaḥ; rājā sāvaṣṭambhaṃ kṣāntivādinam uvāca: bhoḥ puruṣa, kas tvaṃ? sa kathayati: kṣāntivādī; kalabhū rājā kathayati: mayi vikupite kṣāntivādinam ātmānaṃ pratijānīṣe? idānīṃ kṣāntivādī vā bhavān na veti tena tasya hastau chinnau; bhūyaḥ pṛcchati; ko bhavān iti; sa kathayati, kṣāntivādī; tena tasya pādau chinnau; sa chidyamāneṣv aṅgapratyaṅgeṣu gāthāṃ bhāṣate: yadi tilaśatam api kṛtvā kṣepsyase kāyam urvyām na tyajāmi kṣāntiṃ tilaśato 'pi cūrṇitagātraḥ / yasya mama śubhā maitrī cetasi paribhāvitā sadā kṣāntim tāṃ notsahe vihantuṃ sutam iva sutavatsalā jananī // sa evaṃ gāthābhir gītena rujaṃ vinodya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yathaiṣa rājā kleśābhiniviṣṭabuddhir mamākāryākārya aṅgapratyaṅgāni chinatti; tathāhaṃ kṣāntisauratyasamanvāgatena (SBV II 9) kuśalamūlena kleśagaṇam ātmīyam abhinirjitya anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau abhisaṃbuddhaḥ syām; tataḥ prajñāśastreṇasya ākāryākārya tatprathamataḥ kleśān pramlāyeyam iti. atha yā devatā kṣāntivādiny abhiprasannā sā saṃlakṣayati: anena kalirājena ayam ṛṣir adūṣy anapakārī karacaraṇaśūnyo vyavasthāpitaḥ; yanv aham asya vairaṃ niryātayeyam; iti viditvā tīvreṇa (A 427b) paryavasthānena kṣāntivādinaḥ purastād gāthāṃ bhāṣate: kalabhūṃ saputradāraṃ sabandhuvargaṃ sapaurajānapadam / kṛtsnaṃ ca jīvalokam ājñāpaya nāśayiṣyāmi // iti; so 'pi gāthāṃ bhāṣate: karacaraṇanāśavikalaṃ kṛtaṃ mama śarīram ākulaṃ yena / tasyāpi pāpam aṇv api necchāmi kutaḥ punar adūṣino jagataḥ // tasyāpi yā devatā vārāṇasyām ītis tata itaḥ sṛṣṭā; mūṣikāḥ śalabhāḥ śukāḥ prabalāḥ saṃvṛttāḥ; devo na varṣati; janakāyo mriyate; rājñā naimittikā āhūya pṛṣṭāḥ: bhavantaḥ kimarthaṃ devo na varṣati? muṣikāḥ śalabhāḥ śukāḥ prabalāḥ saṃvṛttāḥ; janakāyaś ca mriyate iti; te kathayanti: deva devatāprakopa iti; yā devatā kṣāntivādino ṛṣer abhiprasannā sā kupitā; tayā eṣā ītiḥ sṛṣṭā iti; rājā kathayati: bhavantaḥ katham atra pratipattavyam iti; naimittikāḥ kathayanti: deva balimālyopahāreṇa devatāḥ prakupitā ārādhyante; balimālyopahāraṃ kṛtvā kṣamāpayitavyā sa ca ṛṣir iti; tato rājñā vārāṇasyāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śṛṇvantu bhavanto vārāṇasīnivāsinaḥ paurāḥ, udyānanivāsinī devatā kṣāntivādino ṛṣer abhiprasannā; tayā ītir utsṛṣṭā; yena devo na varṣati; mūṣikāḥ śalabhāḥ śukāḥ prabalāḥ saṃvṛttāḥ; janakāyaś ca mriyate; tad yuṣmābhir ītivyupaśamārthaṃ śvo balimālyopahārasametair udyānaṃ gatvā tasyāḥ pūjā saṃvidhātavyā iti. (SBV II 10) janakāyas tām eva rātriṃ balimālyopahāraṃ samudānīya tad udyānaṃ gataḥ; rājā cāntaḥpurasahīyaḥ; tato janakāyena śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakebhyo dānāni datvā devatāsthāne ca mahatīṃ pūjāṃ kṛtvā sā devatā kṣamitā; tato rājā ṛṣeḥ kṣāntivādinaḥ sakāśaṃ gatvā pādayor nipatya kṣamayitum ārabdhaḥ: kṣamasva me maharṣe yan mayā viṣayādhyavasitena krodhaparyākulīkṛtamatinā tavāparāddham iti; kṣāntivādī kathayati: kṣāntaṃ mahārāja; yathākathaṃ jñāyate? sa gāthāṃ bhāṣate: gātreṣu vahasi śastraṃ maitrī me sarvasatveṣu / yadi saṃśayo 'tra bhavatāṃ paśyata rudhiraṃ prasannaṃ me // iti; tasya tad rudhiraṃ parāvṛtam; pāpakarmakārī sa rājā prātihāryasandarśanenāpi na śraddhatte; sa bhūyaḥ kathayati, kṣamasva maharṣe; kṣāntaṃ mahārāja; yathākathaṃ jñāyate? tato bodhisatvaḥ chinnāny aṅgapratyaṅgāni yathāsve sthāne sthāpayitvā satyopayācanayā gāthāṃ bhāṣate: chidyamāneṣu gātreṣu tvayā rājan yathā na me / āghāto 'sti susūkṣmo 'pi syān me kāyas tathā purā // iti; tasya satyopayācanayā śarīraṃ yathāpuraṃ saṃvṛttam; tato rājā vismayotphullalocano gāthāṃ bhāṣate: aho vratam idaṃ siddham aho dharmas svanuṣṭhitaḥ / chidyamāneṣu gātreṣu yasya te nāsti vikriyā // rājā kalabhūḥ sāntaḥpurāmātyapauranajānapadaḥ tasya ṛṣeḥ pādau śirasā vanditvā prakrāntaḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau <tena kālena samayena> (A 429a) kṣāntivādī ṛṣir aham eva sa; yo 'sau kalibhū rājā eṣa evāsau kauṇḍinyabhikṣuḥ; yan mayā tasyāntike maitracittam utpādya praṇidhānaṃ kṛtam, anenāhaṃ kuśalamūlenāsya ākāryākārya kleśān chedayeyam iti; (SBV II 11) tatpraṇidhānavaśād etarhi tathāgatena asya ākāryākārya dharmo deśitaḥ; ekāntakṛṣṇānāṃ ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, pūrvavad yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. yadā bhagavatā aśītir devatāsahasrāṇi dharmarasena saṃgṛhya satyeṣu pratiṣṭhāpitāni tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā aśītir devatāsahasrāṇi dharmarasena saṃgṛhya satyeṣu pratiṣṭhāpitāni; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathātīte 'py adhvani mayaitāni aśītir vaṇiksahasrāṇi āmiṣeṇa saṃgṛhya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāni; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the two merchants bhūtapūrvaṃ bhikṣavo dvau sārthavāhau abhūvatāṃ viśvabhuk suyātraś ca; ekaikaś ca catvāriṃśadvaṇiksahasraparivāraḥ; tatra suyātro naiṣkramyābhinandī; sa riṣīnāṃ madhye pravrajitaḥ; tenaikākinā vīryam āsthāya anācāryeṇānupādhyāyakena saptatriṃśadbodhipakṣyān dharmān saṃmukhīkṛtya pratyekabodhiḥ sākṣākṛtā; tasya te sārthikā sārthavāham apaśyantaḥ itaś cāmutaḥ ca samanveṣitum ārabdhāḥ; yadā sarvathā nārāgayantas tadānīṃ viśvabhujaḥ sārthavāho 'navalokya prakrāntaḥ; samanviṣṭo 'smābhir nārāgitaḥ; katham atra pratipattavyam? iti; sa kathayati: tiṣṭhata, mā kāhalībhavata; samanveṣāmaḥ sārthavāham iti; tato viśvabhuk sārthavāha aśītyā vaṇiksahasraiḥ parivṛtaḥ suyātraṃ sārthavāhaṃ samanveṣitum ārabdhaḥ udyānāvasathatapovaneṣu; sa tena dṛṣṭaḥ pṛṣṭaś ca: kasmāt tvaṃ sārtham apahāya pravrajita iti; kāyikī teṣāṃ mahātmanāṃ dharmadeśanā na vācikī; tenāsau sārthavāhaḥ saparivāro jvalanatapanavarṣanavidyotanaprātihāryair āvarjitaḥ; tena tāny aśītir vaṇiksahasrāṇi āmiṣopasaṃhāropasaṃhṛtāny uktāni: asmai kārān kuruta; asmai kārāḥ kṛtā niyataṃ phaladāyakā bhavanti; taiḥ tasminn anekāḥ kārāḥ kṛtāḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavo yo' sāv viśvabhuk sārthavāha aham eva (SBV II 12) sa tena kālena tena samayena; yāni vaṇiksahasrāṇy etāny eva tāny aśītir devatāsahasrāṇi; tadāpy etāni mayāmiṣeṇopasaṃhṛtya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāni; etarhy apy etāni mayā saddharmarasenopasaṃhṛtya satyeṣu pratiṣṭhāpitāni; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmāṇāṃ vyatimiśraḥ yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. yadā bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttārya indriyabalabodhyaṅgaratnaiḥ saṃvibhaktāḥ saddharmarasena saṃtarpitāḥ, tadā bhikṣavaḥ (A 429b) saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttārya saddharmarasena saṃtarpitā iti; bhagavān āha: kim atra, bhikṣava, āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvajñānajñeyavaśiprāptena paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttarya saddharmarasena saṃtarpitāḥ; yat tu mayāpi atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijārāvyadhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sārthavāhabhūtena paṃcakaiḥ kāntāramārge kṛcchrasaṃkaṭasaṃbādhaprāptāḥ salilaṃ vinā prāṇair viyujyamānā devatāyācanaṃ kṛtvā māhendrā salilavarṣeṇa saṃtarpitāḥ; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the thirsty caravan bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ viśvabhuṅ nāma sārthavāhaḥ paṃcavaṇikśataiḥ sārdhaṃ saṃvyavaharann alpasalilakāntāramārgaṃ pratipannaḥ anupūrveṇa vindhyāṭavīṃ saṃprāptaḥ; teṣāṃ tatra sarvaṃ salilaṃ parikṣīṇam; vaṇiksārthaḥ salilavirahāt pratisaṃkhyāne saṃprasthitaḥ; paṃca tu vaṇijaḥ salilam alabhamānā atyarthaṃ kāhalībhūtāḥ; viśvabhuk sārthavāhas tān tathāvidhān dṛṣṭvā kāruṇyād ākaṃpitahṛdayo ūrdhvamukho devatāyācanaṃ kartum ārabdhaḥ: śṛṇvantu bhavantaḥ śivavaruṇakuberavāsavādyā devā yena satyena satyavacanena mama sarveṣu samapravṛttā dayā anena satyena satyavacanena māhendro devo varṣatu; bodhisatvānubhāvena māhendraṃ bhavanam ākampitam; śakrasya devendrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate; sa saṃlakṣayati: kena māhendraṃ bhavanam ākampitam? paśyati bodhisatvenānubhāvāt; tena tathāvidhaṃ māhendraṃ varṣam utsṛṣṭaṃ enāsau vaṇiksārthaḥ saṃtarpitaḥ kāntāramārgaṃ samatikrāntaḥ. (SBV II 13) kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ, yo 'sau viśvabhuk sārthavāhaḥ aham eva sa tena kālena tena samayena; ye te paṃca vaṇijaḥ salilavirahād atyarthaṃ kāhalībhūtā eta eva te paṃcakā bhikṣavaḥ; tadāpy ete mayā salilena saṃtarpya kāntāramārgād uttāritāḥ; etarhy api mayā ete saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāritāḥ. yadā bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttārya indriyabalabodhyaṅgaiḥ saṃvibhaktāḥ, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttārya indriyabalabodhyaṅgaratnaiḥ saṃvibhaktāḥ; bhagavān āha: kim atra, bhikṣava, āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvajñānajñeyavaśiprāptena paṃcakā bhikṣavaḥ saṃsārakāntārād uttarya indriyabalabodhyaṅgaratnaiḥ (A 430a) saṃvibhaktāḥ; yat tu mayāpi atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijārāvyadhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sārthavāhabhūtena ete svajīvitaparityāgena mahāsamudrād uttārya ratnaiḥ saṃvibhaktāḥ; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the merchant Dhanaratha bhūtapūrvaṃ, bhikṣavo, dhanaratho nāma mahāsārthavāho babhūva; paṃcabhiḥ sārthavāhaiḥ sārdhaṃ mahāsamudraṃ saṃprasthitaḥ; te tasya sārthavāhasya anyonyakathālāpasaumukhyā anyonyakṛtapraṇayā saṃvṛttāḥ; yāvad anupūrveṇa samudratīram anuprāptaiḥ pratyekaṃ vahanāni sajjīkṛtāni; avataraṇakāle tair dhanarathaḥ sārthavāho 'bhihitaḥ; sārthavāha vayaṃ tvayā vinā dhṛtiṃ na labhāmahe; sa kathayati: yady evam ihaivābhiruhataḥ vahanāni mucyantām iti; te tatrābhirūḍhāḥ, vātaś cotthitḥ; saṃtrastānāṃ dhanarathaḥ kathayati: bhavanto mā bibhīta; yadā vahanaṃ vināśam upaiti tadā mama kaṇṭhe lageta, ahaṃ vo uttārayiṣyāmi iti; kuśalā bhavanti (SBV II 14) bodhisatvās teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu; tena mahārhāni ratnāni kakṣāyām upanibaddhāni; yānapātraṃ vipannam; te sārthavāhasy lagnāḥ; te tena śrāntakāyena īṣajjīvitāvaśeṣeṇa samudratīrasaṃprāptitāḥ; taiś cāsau sthalaprāptaiḥ pratimuktaḥ; so 'tyantanirutsāhaḥ kālagataḥ; tair asau jalāt sthalam uttāritaḥ; yāvat paśyanti kakṣopanibaddhāni mahārhāni ratnāni; te tāny ādāya prakrāntāḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau dhanaratho nāma sārthavāha aham eva sa tena kālena tena samayena; ye te paṃcakā bhikṣavaḥ tadāpy ete mayā mahāsamudrād uttārya ratnaiḥ saṃvibhaktāḥ; etarhy apy mayā saṃsārakāntārād uttārya indriyabalabodhyaṅgaratnaiḥ saṃvibhaktāḥ. yadāyuṣmān ājñātakauṇḍinyo vṛddhānte niṣīdati, tadā parṣadaṃ chatrīkṛtya niṣīdati; bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā ājñātakauṇḍinyena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena chatrīkṛtya parṣadaṃ niṣīdati? bhagavān āha: kauṇḍinyena bhikṣavo bhikṣuṇā karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām. ______________________________________________________________ The story of Saṃdhāna, the householder (concerning a previous birth of Kauṇḍinya) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ saṃdhano nāma gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; yāvan naimittikair dvādaśavārṣikā anāvṛṣṭir adiṣṭā; brahmadattena rājñā svaviṣaye ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śṛṇvantu bhavanto madviṣayanivāsinaḥ paurāḥ; naimittikair dvādaśavārṣikā anāvṛṣṭir ādiṣṭā; tad yeṣāṃ yuṣmākaṃ dvādaśavarṣikam annapānam asti tair madviṣaye vastavyam; anyair nānādikṣu viprakramitavyam; dvādaśavarṣasamatikrame punar āgantavyam iti; tataḥ saṃdhāno gṛhapatiḥ (A 430b) koṣṭhāgārikapuruṣam āmantrayate: bhoḥ puruṣa asti koṣṭhāgāre dvādaśavārṣikam annapānam iti; sa kathayati: ārya (SBV II 15) bhaviṣyati iti; <tataḥ saṃdhāno gṛhapatiḥ saparivāro niṣaṇṇaḥ> janakāyaḥ samantād vidrutaḥ; mahad durbhikṣaṃ prādurbhūtaṃ kṛcchraḥ kāntāraḥ durlabhaḥ piṇḍako yācanakena; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loke utpadyante hīnadīnānukampakā prāntāśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ nātidūre anyatamasminn āśramapade paṃca pratyekabuddhaśatāni prativasanti; yadā durbhikṣakālamṛtyubhayabhīto janakāyaḥ samantād vidrutaḥ tadā teṣāṃ piṇḍakā samucchinnāḥ; te sarva eva saṃbhūya saṃdhanasya gṛhapates sakāśam upasaṃkrāntāḥ kathayanti: gṛhapate, asmākaṃ paṃcānāṃ pravrajitaśatānām piṇḍakena yogodvahanaṃ kuruṣva iti; sa kathayati: koṣṭhāgārkaṃ tāvad avalokayāmi iti; sa koṣṭhāgārikam āmantrayate: asti bhoḥ puruṣa asmākaṃ koṣṭhāgāre annapānam yad asmākaṃ syād eṣāṃ ca paṃcānāṃ pravrajitaśatānāṃ dvādaśavarṣāṇi iti; sa kathayati ārya bhaviṣyati iti; saṃdhānena gṛhapatinā paṃcānāṃ pravrajitaśatānāṃ piṇḍaka upanibaddha iti; śrutvā aparāṇi paṃca pratyekabuddhaśatāni saṃdhānasya gṛhapateḥ sakāśam upasaṃkrāntāni; upasaṃkramya saṃdhānaṃ gṛhapatim idam avocan: gṛhapate asmākaṃ paṃcānāṃ pravrajitaśatānāṃ piṇḍakena yogodvahanaṃ kuruṣva iti; sa kathayati: āryakā dattam eva yuṣmākaṃ kiṃ bhūyaḥ prārthayata iti; te kathayanti gṛhapate anye te vayam anye iti; sa kathayati: āryakā, yady evaṃ koṣṭhāgārikaṃ tāvad avalokayāmi iti; sa koṣṭhāgārikaṃ puruṣam āmantrayate: bhoḥ puruṣa asti asmākaṃ koṣṭhāgāre annapānaṃ yad asmākaṃ syād asya ca pravrajitasahasrasya dvādaśavarṣāṇi iti; sa kathayati: bhaviṣyati iti; tena te pratyekabuddhā uktā: āryakā tiṣṭhata; ko yuṣmākaṃ bhaktakāla iti; te kathayanti: gṛhapate apariṇato madhyāhnaḥ; tataḥ saṃdhānena gṛhapatinā dānaśālā māpitā dānādhisthāyikaḥ puruṣaḥ sthāpitaḥ kālārocakaś ca; te pratidinam āgamya bhaktakṛtyaṃ kurvanti; tasya pratyekabuddhasahasrasya yaḥ saṃghasthaviraḥ so 'tīva prāsādikaḥ chatrākāraśirās tāṃ parṣadaṃ chatrīkṛtyāvatiṣṭhate; saṃdhānasya gṛhapater duhitā tasya saṃghasthavirasya (SBV II 16) chatrākāraśiraskatāṃ varṇapuṣkalatāṃ dṛṣṭvātīvābhiprasannā; yāvad apareṇa samayena bhaktakāle devo varṣitum ārabdhaḥ; tataḥ tayā dārikayā saṃghasthavirasya mūrdhni chatraṃ dhāritam; bhuktasya ca pādayor nipatya praṇidhānaṃ kṛtam: anenāhaṃ kuśalamūlena evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syāṃ yādṛśo 'yam āryaḥ yathā cāyaṃ chatrīkṛtya parṣadi niṣaṇṇaḥ evam aham api chatrīkṛtya parṣadaṃ niṣīdeyam iti. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yāsau saṃdhānasdya gṛhapater duhitā eṣa evāsau (A 431a) kauṇḍinyo bhikṣuḥ; yad anena kumārikābhūtena pratyekabuddhasaṃghasthavirasya chatraṃ vidhārya praṇidhānaṃ kṛtaṃ evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syāṃ chatrīkṛtya ca parṣadaṃ niṣīdeyam iti, tad etarhi sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtaṃ chatrīkṛtya ca parṣadam avasthitaḥ; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ pūrvavad yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. yadā bhagavatā ājñātakauṇḍinyam āgamya aśītir devatāsahasrāṇi saddharmarasena saṃtarpitāni tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā āyuṣmantam ājñātakauṇḍinyam āgamya aśītir devatāsahasrāṇi saddharmarasena saṃtarpitāni; bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvajñānajñeyavaśiprāptena ājñātakauṇḍinyam āgamya aśītir devatāsahasrāṇi dharmarasena saṃtarpitāni? yat tu mayātīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijārāvyadhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ vinipatitaśarīreṇa tiryagyonāv upapannena aśitikīṭasahasrāṇi kauṇḍinyaṃ kīṭikībhūtam āgamya svarudhireṇa saṃtarpitāni; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the tortoise (concerning a previous birth of Kauṇḍinya) bhūtapūrvaṃ, bhikṣava, aniyatarāśyavasthito bodhisatvo mahāsamudre kacchapeṣūpapannas teṣām adhipatir babhūva; yāvat paṃcavaṇikśatāni mahāsamudrayānapātraṃ pratipadya mahāsamudram (SBV II 17) avatīrṇāni; tato nānāratnasaṃgrahaṃ kṛtvā pratinirvṛttāni; yāvad vahanaṃ makareṇa matsyajātenānayena vyasanam āpāditam; tatra mahān kolāhalo jātaḥ; tacchabdaśravaṇāt kacchapo mahāsamudrād utthitaḥ; sa teṣāṃ sakāśam upasaṃkramya kathayati: alaṃ bhavatāṃ viṣādena mama pṛṣṭham abhiruheta ahaṃ vas tārayiṣyāmi iti; te naṣṭopalabdhaprāṇāḥ sarve kūrmapṛṣṭham abhirūḍhāḥ; sa tān ādāya samudratīrābhimukhaḥ saṃprasthitaḥ; atyantabhārāvaṣṭabdho 'pi vīryam āsthāya viṣādaṃ nāpadyate; sa śrāntakāyaḥ teṣu saṃkīrṇeṣu grīvām abhiprasārya suptaḥ; tasya nātidūre kīṭikānāṃ nagaram; tasmād ekā kīṭikā paribhramantī gandhaṃ ghrātvā tasya sakāśam upasaṃkrāntā; tatas taṃ mahatpramāṇākāravikāraṃ dṛṣṭvā tvaritagatipracārikī kīṭikānagaram abhigatā; svasvasaṃjñayā kīṭikāḥ prabodhya aśītiḥ kīṭikāsahasrāṇy ādāya kacchapasakāśaṃ gatā; tataḥ taṃ suotaṃ mṛtam iva niśceṣṭaprāṇaṃ bhakṣayitum ārabdhāḥ; yadāsya sthūlaṃ māṃsaṃ bhakṣayanti śramanaparikhinno gāḍhamiddhāvaṣṭabdho na cetayate; yadā tu marmasthāneṣu māṃsaṃ bhakṣayanti tadā prabuddhaḥ paśyati kīṭikābhiḥ sarvaṃ śarīram ākīrṇam; sa saṃlakṣayati: yadi kāyaṃ calayiṣye (A 431b) vā saṃparivartayiṣye vā niyatam etāḥ praghātayiṣyāmi; kāmaṃ prāṇaviyogo na tu prāṇoparodhaḥ; iti viditvā chidyamāneṣu marmasu mucyamāneṣu saṃdhiṣu praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yathā mayā etāni aśītir kīṭikāsahasrāṇi māṃsarudhireṇa saṃtarpitāni, tāny evam aham anāgate 'dhvani anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhya saddharmarasena saṃtarpayeyam iti. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau kīṭikānāṃ mārgoddeśika eṣa evāsau kauṇḍinyo bhikṣuḥ; yāni tāni aśītir kīṭikāsahasrāṇi tam āgamya māṃsarudhireṇa saṃtarpitāni, tāny aśītir devatāsahasrāṇi; tadāpy etānimayā svarudhireṇa saṃtarpitāni; etarhy apy etāni mayā saddharmarasena saṃtarpitāni; iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānām iti yāvad evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam. yadā bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitā (SBV II 18) tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā bhikṣavaḥ saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitāḥ iti; bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvajñānajñeyavaśiprāptena paṃcakā bhikṣavaḥ saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitāḥ? yat tu mayātīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijārāvyadhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair ete svarudhireṇa saṃtarpya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of the king Vajrabāhu bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ vajrabāhur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; sa rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśayaḥ ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca mahati tyāge vartate; tenātyantaṃ maitrī svabhyastā; trir divasasya maitrīṃ samāpadyate; tasya maitrīṃ samāpadyamānasya yācanakajano vihanyate; tenāmātyānām ājñā dattā; bhavanto vārāṇasyāṃ caturṣu nagaradvāreṣu dānaśālā māpayitvā śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīpakādhvagayācanakebhyo yo yenārthī tasmai tad anuprayacchata iti; evaṃ deva ity amātyā rajño vajrabāhor pratiśutya vārāṇasyāṃ caturṣu nagaradvāreṣu dānaśālā māpayitvā annapānavastraśayanāsanahiraṇyasuvarṇamuktāvaiḍūryaśaṃkhaśilāpravāḍajātarūparajatāśmagarbhamusāragalbalohitikādakṣiṇāvartādidravyasaṃbhārenāvasthitāḥ yācanakajanaṃ saṃtarpanāya; yāvad apareṇa (A 432a) samayena vaiśravaṇena rājñā aḍakavattāyāṃ rājadhānyāṃ paṃca yakṣā ojohārā nirvāsitāḥ; itaś cāmutaś ca paribhramanto vārāṇasīm anuprāptāḥ; te gopālakān paśupālakān tṛṇahārakān kāṣṭhahārakān pathājīvān utpathājīvāṃś ca manuṣyān dṛṣṭvā kathayanti: bhavanto na yūyam asmān bibhīta? (SBV II 19) iti; bhavantaḥ kimarthaṃ bibhīmaḥ yeṣām asmākaṃ rājā maitryātmakaḥ kāruṇikaḥ sarvasatvahitādhyāśayena trir divasasya maitrīṃ samāpadyate? iti; tataḥ te brāhmaṇaveṣam ātmānam abhinirmāya vārāṇasyām caturṣu dvāreṣu dānaśālāṃ pratyavekṣya vajrabāhuṃ rājānaṃ maitryā vyutthitaṃ jñātvā vinītaveṣadhāriṇo rajñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya jayenāyuṣā ca rājānaṃ vardhayitvā ūcuḥ: deva bubhukṣitāḥ smāhāreṇa anugrahaṃ kuruṣva iti; rājñā amātyān āhūyoktāḥ: bhavanta etān brāhmaṇān praṇītenāhāreṇa saṃtarpayata iti; te kathayanti: māṃsarudhirabhakṣā vayamiti; rājñā amātyā abhihitā: bhavanto yadi māṃsasya <na> saṃbhavo 'sti rudhirasya vā vīthyā dharmanyāyalabdhaṃ rudhiraṃ prayacchata iti; te kathayanti: sadyohatarudhiramāṃsabhakṣakā vayam; sadyohatena māṃsarudhireṇānugrahaṃ kuruṣva iti; rājā saṃlakṣayati: kutaḥ sadyohatasya māṃsarudhirasya saṃbhavaḥ parasya pīḍām akṛtvā? yanv aham ebhyaḥ svarudhiram anuprayaccheyam iti; tato vaidyān āhūya kathayati: bhavanto mama sarvāṅgikaṃ śirāvedhaṃ kuruta; yācanakajanaṃ saṃtarpayiṣyāmi iti; vaidyāḥ kathayanti: na vayaṃ prākṛtapuruṣāṇām arthāya devasya śarīre śastraṃ nipātayāmaḥ; kuśalāḥ bhavanti bodhisatvās teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu; tena svayam eva paṃcasu gātreṣu śastranipātaḥ kṛtaḥ; tataḥ svarudhireṇa saṃtarpya teṣāṃ tādṛśī dharmadeśanā kṛtvā yāṃ śrutvā te yakṣāḥ paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ. <kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau vajrabāhur nāma rājā aham eva sa tena kālena tena samayena; ye amī paṃca yakṣā ojohārās te evāmī paṃca bhikṣavaḥ; tadāpy ete svarudhireṇa saṃtarpya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ>; etarhy apy ete mayā saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitā. yadā bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitās tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā paṃcakā bhikṣavaḥ saddharmarasena (SBV II 20) saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitāḥ iti; bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa yāvat sarvajñānajñeyavaśiprāptena paṃcakā bhikṣavaḥ saddharmarasena saṃtarpya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitāḥ; yat tu mayātīte 'dhvani sarāgeṇa pūrvavat duḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ ete svarudhireṇa saṃtarpya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ; tac chrūyatām. ______________________________________________________________ The story of Maitrabala bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ maitrabalo nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca yāvad bahujanamanuṣyaṃ ca; maitryātmakaḥ kāruṇiko mahātmā sarvasatveṣu dayāvān; (A 432b) yāvad apareṇa samayena vaiśravaṇena rājñā aḍakavattāyāṃ rājadhānyāṃ paṃca ojohārā yakṣāḥ kasmiṇcid eva aparādhe pravāsitāḥ; te taṃ janapadam anvāhiṇḍya vārāṇasīm anuprāptāḥ; teṣāṃ na kaścid balimālyopahāraṃ kurute; taiḥ prakopam āpannair ītir utsṛṣṭā; vārāṇasyāṃ janakāyo mriyate; amātyai rājñe maitrabalāya niveditam: deva vārāṇasyām atīva janakāyo mṛta iti; rājñā teṣām ājñā dattā: gacchata vārāṇasyām evaṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kārayata: bhadanto rājā maitrabalaḥ samājñāpayati, ahaṃ sarvasatvahitādhyāśayatatpareṇa manasā rātrindivam atinamayāmi; tad yuṣmābhir api sarvasatvānugatā maitrī manasi kartavyā; evaṃ vaḥ śāntir bhaviṣyatīti; te sarvasatvānugatāṃ maitrīṃ manasi kartum ārabdhā; ojohārā yakṣā vārāṇasīsāmantakena paribhramitum ārabdhāḥ; praveśaṃ na labhante; te praveśam alabhamānā gopālakāṃ paśupālakān tṛṇahārakāṃ kāṣṭhahārakāṃ pathājīvān utpathājīvāṃś ca manuṣyān dṛṣṭvā kathayanti: bhavanto na yūyam asmad bibhīta? iti; te kathayanti: na bibhīmaḥ; kiṃ kāraṇaṃ? vayaṃ hi yad rājā maitrabalaś cintayati tac cintayāmaḥ; kiṃ maitrabalo rājā cintayati? sarvasatvānugatāṃ maitrīṃ; te saṃlakṣayanti: idam atra kāraṇaṃ yena vayam idānīm avatāraṃ na labhāmaha iti; te vārāṇasyāṃ dvāreṇa (SBV II 21) dvāraṃ paribhramanti: kadācid rājānaṃ maitrabalaṃ drakṣyāmaḥ iti; yāvad apareṇa samayena maitrabalo rājā bahir udyānāya saṃprasthitaḥ; tatas te brāhmaṇaveṣam ātmānam abhinirmāya śānteryāpathena rājānam upasaṃkramya jayenāyuṣā ca vardhayitvocuḥ: deva bubhukṣitā sma; āhāreṇānugrahaṃ kuruṣva iti; rājñā amātyā āhūyoktāḥ: bhavanta etān brāhmaṇān praṇītenāhāreṇa saṃtarpayata; te kathayanti: deva māṃsarudhirabhakṣā vayam iti; rājñā amātyā abhihitāḥ: bhavanta yadi māṃsasya <na> saṃbhavo 'sti rudhirasya vā vithyā dharmanyāyalabdhaṃ māṃsaṃ rudhiraṃ ca prayacchata iti; deva sadyohatarudhiramāṃsabhakṣā vayaṃ sadyohatena māṃsenānugrahaṃ kuruṣva iti; rājā saṃlakṣayati: kutas sadyohatasya māṃsarudhirasya saṃbhavaḥ parasyapīḍām akṛtvā; yanv aham ebhyaḥ svarudhiram anuprayaccheyam iti; tato vaidyān āhūya kathayati: bhavanto mama sarvāṅgikaṃ śirāvedhaṃ kuruta iti yācanakajanaṃ saṃtarpayiṣyāmi iti; vaidyāḥ kathayanti: deva na vayaṃ prākṛtapuruṣāṇām arthāya devasya śarīre śastraṃ nipātayāmaḥ; kuśalā bhavanti bodhisatvās teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu; tena svayam eva paṃcasu gātreṣu śāstranipātaḥ kṛtaḥ; tataḥ svarudhireṇa saṃtarpya teṣāṃ tādṛśī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā te yakṣā paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ. kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau maitrabalo nāma rājā 'bhūd aham eva sa tena kālena tena samayena; ye te paṃca ojohārās yakṣā (A 433a) ete eva te paṃcakā bhikṣavaḥ; tadāpy ete mayā svarudhireṇa saṃtarpya paṃcasu vratapadeṣu pratiṣṭhāpitāḥ; etarhy apy ete mayā saddharmarasena saṃtarpitāḥ saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpitā. yadā bhagavatā ṣaḍvarṣāṇi duṣkaraṃ caritam; anuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, vārāṇasyāṃ gatvā dharmacakraṃ pravartitaṃ, paṃcakā vinīta upapaṃcakāḥ ṣaṣṭibhadravargīyāḥ pūgāḥ, bhikṣubahutvaṃ jātam, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhagavatā karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena ṣaḍvarṣāṇi duṣkaraṃ caritam; bhagavān āha: tathāgatenaivaitāni bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāni pūrvavad yāvat phalanti khalu dehinām. (SBV II 22) ______________________________________________________________ The story of Nandapāla the Potter (= Ghaṭīkarasutta, MN 81, cf. MV I 319ff.) bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vaibhiḍiṅgī nāma grāmanigamo 'bhūd ṛddhaś ca sphītaś ca bahujanamanuṣyaś ca; vaibhiḍiṅgyāṃ bhikṣavo grāmanigame nyagrodho nāma brāhmaṇamahāśālaḥ prativasati, āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ sphītaḥ, vaibhiḍiṅgīṃ paribhuṃkte sotsadāṃ satṛṇakāṣṭhodakāṃ kṛkinā rājñā brahmadeyāṃ dattām; nyagrodhasya khalu bhikṣavo brāhmaṇamahaśālasya uttaro nāmo māṇavo 'ntevāsī upeto mātṛtaḥ pitṛtaḥ saṃśuddho gṛhiṇyām anākṣipto jātivādena gotravādena ca yāvad āsaptamaṃ mātāmahapaitāmahaṃ yugam upādāya; adhyāpako mantradharo trayāṇāṃ vedānāṃ pāraṃgataḥ sanighaṇṭukaiṭabhānāṃ sākṣaraprabhedānām itihāsapaṃcamānāṃ sādṛśo vyākarakaḥ, abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ; nyagrodhasya brāhmaṇamahaśālasya paṃcamātrāṇi māṇavakaśatāni brāhmaṇakān mantrān vācayanti; vaibhiḍiṅgyāṃ bhikṣavo grāmanigame nandīpālo ghaṭīkaraḥ prativasati; buddhe 'bhiprasanno dharme saṃghe 'bhiprasannaḥ; buddhaṃ śaraṇaṃ gato dhammaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gataḥ; buddhe ekāntiko dharme saṃghe ekāntikaḥ; buddhe niṣkāṃkṣo nirvicikitso dharme saṃghe niṣkāṃkṣo nirvicitaḥ; duḥkhe samudaye nirodhe mārge niṣkāṃkṣo nirvicikitso dṛṣṭasatya āgataphalābhisamitavāṃ nikṣiptaparṇamusalo na svahastaṃ pṛthivīṃ khanati na khānayati; nānyatra, yat tad bhavati dakaprarugnaṃ vā mūṣikotkirā vā tataḥ kāyena mṛttikāṃ saṃhṛtya niṣprāṇakenodakena tīmayitvā bhājanāni kṛtvā ekāntam upanikṣipya evam āha: eta āryā eta bhadramukhā tilān vā taṇḍulān vā mudgaprabhṛtīn vā māṣaprabhṛtīn vā ekānta upanikṣipya yo vā yena bhājanenārthī sa tad ādāya prakrāmatu iti; sa tasmād andhau mātāpitarau bibharti; kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kālena (SBV II 23) kālaṃ piṇḍakena pratipādayati; uttarasya māṇavasya mitraṃ suhṛd vayasyako ca nandīpālo ghaṭīkaro yena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā ekāntaniṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇaṃ (A 433b) nandīpālaṃ ghaṭīkaraṃ kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm; atha nandīpālo ghaṭīkaraḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā utthāyāsanāt prakrāntaḥ; tena khalu samayena uttaro māṇavaḥ sarvaśvetaṃ vaḍavāratham abhiruhya sauvarṇena daṇḍakamaṇḍalunā dhāryamānena māṇavakagaṇaparivṛto māṇavakagaṇapuraskṛto vaibhiḍiṅgyān niryāti; bahir vaibhiḍiṅgyāḥ brāhmaṇakān mantrān vācayitukāmaḥ adrākṣīd uttaro māṇavo nandīpālaṃ ghaṭīkaraṃ dūrād eva; dṛṣṭvā ca punar evam āha: kutas tvaṃ somya nandīpāla etarhy āgacchasi? ito 'haṃ somya uttara etarhy āgacchāmi kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paryupāsya; ehy āvāṃ somya uttara gamiṣyāvāḥ; kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paryupāsiṣyāvahe; alaṃ somya nandīpāla kāśyapena samyaksaṃbuddhena dṛṣṭenālaṃ paryupāsitena; tat kasya hetoḥ; kutas tasmin muṇḍake śramaṇake bodhiḥ; bodhir hi paramaduṣkarā; mā tvaṃ somya uttara evaṃ vada: kutas tasmin śramaṇake bodhiḥ; bodhir hi paramaduṣkarā; api tu buddhaḥ sa bhagavān, buddhāś cānena sarvadharmā iti; dvir api trir api nandīpālo ghaṭīkaraḥ uttaraṃ māṇavakam idam avocat: ehy āvāṃ somya uttara gamiṣyāvaḥ; kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paryupāsiṣyāvahe iti; dvir api trir api uttaro māṇavo nandīpālaṃ ghaṭīkaram idam avoat: alaṃ somya nandīpāla kāśyapena samyaksaṃbuddhena dṛṣṭena alaṃ paryupāsitena; tat kasya hetoḥ? kutas tasmin muṇḍale śramaṇake bodhiḥ; bodhir hi paramaduṣkarā; mā tvaṃ somyottara evaṃ vada kutas tasmin muṇḍake śramaṇake bodhiḥ; bodhir hi paramaduṣkarā; api tu buddhaḥ sa bhagavān, buddhāś cānena sarvadharmā iti; atha nandīpālo ghaṭīkara uttarasya māṇavasya ratham abhiruhya uttaraṃ māṇavam idam avocat: ehy āvāṃ somya uttara gamiṣyāvaḥ; kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paryupāsiṣyāvahe iti; athottarasya māṇavasyaitad abhavat: na batāvaro buddho bhaviṣyati; (SBV II 24) nāvaraṃ dharmākhyānaṃ; yatredaṇīṃ nandīpālo ghaṭīkaro dīrgharātram acaṇḍo 'rabhaso 'karkaśa 'sāhasikaḥ keśagrahaṇam apy agamad iti viditvā nandīpālaṃ ghaṭīkaram idam avocat: somya nandīpāla ato 'pi yāvat; somya uttara, ato 'pi yāvat; ato 'pi yāvat somya nandīpāla; ato 'pi yāvat, somya uttara; tena hi somya nandīpāla muṃca, gamiṣyāvaḥ, kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paryupāsiṣyāvahe; athottaro māṇavo nandīpālaś ca ghaṭīkaraḥ ratham abhiruhya yena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhas tenopasaṃkrāntau; tayor yāvatī yānasya bhūmis tāvad yānena gatvā yānād avatīrya yena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhas tenopasaṃkrāntau; upasaṃkramya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇau; ekāntaniṣaṇṇo nandīpālo ghaṭīkaraḥ kāśyapaṃ samyaksaṃbuddham idam avocat: ayaṃ bhadanta uttaro (A 434a) māṇavo na buddhe 'bhiprasanno na dharme na saṃghe 'bhiprasannaḥ; sādhv asya bhagavān tathā dharmaṃ deśayed yathā uttaro māṇavo buddhe 'bhiprasīded dharme saṃghe 'bhiprasīded iti; adhivāsayati kāśyapaḥ samyaksaṃbuddha uttaraṃ māṇavaṃ dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm; athottaro māṇavo nandīpālaṃ ghaṭīkaram idam avocat: kasmāt tvaṃ, somya nandīpāla, svākhyātaṃ dharmavinayaṃ śrutvā na pravrajasi samyag eva śraddhayā agārād anāgārikām? na tvaṃ, somya kumāra, jānīṣe yathāham andhaṃ mātāpitaraṃ bibharmi, kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kālena ca kālaṃ piṇḍakena pratipādayāmi; pravraja tvaṃ somya nandīpāla mā vā; ahaṃ tāvat pravrajiṣye iti; atha nandīpālo ghaṭīkaraḥ kāśyapaṃ samyaksaṃbuddham idam avocat: ayaṃ bhadanta uttaro māṇava ākāṃkṣati svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; taṃ bhagavān pravrājayatūpasaṃpādayatu anukaṃpām upādāya iti; adhivāsayati kāśyapaḥ (SBV II 25) samyaksaṃbuddho nandīpālasya ghaṭīkarasya tūṣṇīṃbhāvena; atha nandīpālo ghaṭīkaraḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvotthāyāsanāt prakrāntaḥ; atha kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaś aciraprakrāntaṃ nandīpālaṃ ghaṭīkaraṃ viditvā uttaraṃ māṇavaṃ pravrājya upasaṃpādya yathābhiramyaṃ vaibhiḍiṃgyāṃ vihṛtya yena vārāṇasī kāśīnāṃ nigamas tena cārikāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa cārikāṃ caran vārāṇasīm anuprāptaḥ; vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve. aśrauṣīt kṛkī rājā kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kāśiṣu janapade cārikāṃ caran vārāṇasīm anuprāpto vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve iti; śrutvā ca punar vārāṇasyāḥ niṣkramya yena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhas tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya upasaṃkramya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇau; ekāntaniṣaṇṇaṃ kṛkiṃ rājānaṃ kāśyapaḥ samyaksaṃbuddho dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm; atha kṛkī rājā utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā yena kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ tenāñjaliṃ praṇamya kāśyapam idam avocat: adhivāsayatu me bhagavān śvo 'ntargṛhe bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṃghena iti; adhivāsayati kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ kṛkino rājñas tūṣṇīṃbhāvena; atha kṛkī rājā kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā kāsyapasya samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvotthāyāsanāt prakrāntaḥ; atha kṛkī rājā tām eva rātriṃ śuci praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kālyam evotthāyāsanakāni prajñapya udakamaṇiṃ pratiṣṭhāpya (A 434b) kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya dūtena kālam ārocayati: samayo bhadanta sajjaṃ bhaktaṃ yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyate iti; atha kāsyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yena kṛkeḥ rājño bhaktābhisāras tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; atha kṛkī rājā sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayati saṃpravārayati; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpya saṃpravārya kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ sauvarṇaṃ bhṛṅgāram ādāya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya (SBV II 26) purato 'sthād āyācamānaḥ: adhivāsayatu me bhagavān traimāsīṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; ahaṃ bhagavato 'rthāya paṃca vihāraśatāni māpayiṣyāmi; paṃca maṃcapīṭhavṛṣikocavabimbopadhānacaturaśrakaśatāni kārayiṣyāmi; anena caivaṃrūpena parṇopagūḍhena śālinā bhagavantaṃ upasthāsyāmi bhikṣusaṃghaṃ ca; alaṃ mahārājā kṛtam etāvad yāvad eva cittam abhiprasannam; dvir api trir api kṛkī rājā kāśyapaṃ samyaksaṃbuddham idam avocat: adhivāsayatu me bhagavān traimāsīṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; ahaṃ bhagavato 'rthāya paṃca vihāraśatāni māpayiṣyāmi; paṃca maṃcapīṭhavṛṣikocavabimbopadhānacaturaśrakaśatāni kārayiṣyāmi; anena caivaṃrūpena parṇopagūḍhena śālinā bhagavantaṃ upasthāsyāmi bhikṣusaṃghaṃ ca; dvir api trir api kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhāḥ kṛkiṃ rājānam idam avocat: alaṃ mahārājā kṛtam etāvad yāvad eva cittam abhiprasannam; atha kṛkī rājā kāśyapaṃ saṃyaksaṃbuddham idam avocat: asti kaścid bhagavan yo 'py evaṃrūpa upasthāyakaḥ tadyathā aham etarhy? asti mahārāja tavaiva vijite vaibhiḍiṃgī nāma grāmanigamaḥ; tatra nandīpālo nāma ghaṭīkara prativasati; sa buddhe 'bhiprasanno dharme saṃghe 'bhiprasannaḥ; buddhaṃ śaraṇaṃ gato dhammaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gataḥ; buddhe ekāntiko dharme saṃghe ekāntikaḥ; buddhe niṣkāṃkṣo nirvicikitso dharme saṃghe duḥkhe samudaye nirodhe mārge niṣkāṃkṣo nirvicikitso dṛṣṭasatye āgataphalo 'bhisamitavāṃ nikṣiptaparṇamusalaḥ sa na svahastaṃ pṛthivīṃ khanati na khānayati; nānyatra, yat tad bhavati dakaprarugnaṃ vā mūṣikotkirā vā tataḥ kāyena mṛttikāṃ saṃhṛtya niṣprāṇakenodakena tīmayitvā bhājanāni kṛtvaikāntam upanikṣipyaivam āha: eta āryā eta bhadramukhā tilān vā taṇḍulān vā mudgaprabhṛtīn vā māṣaprabhṛtīn vā ekānta upanikṣipya yo vā yena bhājanenārthī bhavati sa tad ādāya prakrāmatu; sa tasmād andhaṃ mātāpitarau bibharti; māṃ ca kālena kālaṃ piṇḍakena pratipādayati; (SBV II 27) ekam ahaṃ mahārāja samayaṃ vaibhiḍiṃgīṃ grāmanigamam upaniśritya viharāmi; so 'haṃ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya vaibhiḍiṃgīṃ grāmanigamaṃ piṇḍāya prāvikṣam; (A 435a) sāvādānaṃ vaibhiḍaṃgīṃ piṇḍāya caran yena ghaṭīkarasya niveśanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya śanair mandamandam argaḍam ākoṭayāmi; tena khalu samayena nandīpālo ghaṭīkaraḥ bahir nirgato 'bhūt kenacid eva karaṇīyena; aśrauṣṭāṃ nandīpālasya ghaṭīkarasyāndhau mātāpitarāv argaḍasyākoṭanaśabdam; śrutvā ca punar evam āhatuḥ; ka eṣa āryaḥ ka eṣa bhadramukhaḥ śanair mandamandam argaḍam ākoṭayati? tāv aham evaṃ vadāmi: ahaṃ kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ piṇḍakenārthī; tāv evam āhatuḥ: praviśatu ā