Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)srabhusu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Thanh Văn Địa (Śrāvakabhūmi)

Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 8 / 9 (50.000 ký tự/trang)
opanibaddhā sarvā cittasantatiścittadhārā paurvāparyeṇa (Śbh_Sh 417) nirnimittā pravarteta | nirvikalpā upaśāntā [|] sa cetpunaḥ saṃpramoṣā[t]smṛtisaṃpramoṣāttathā śamathaprāpte cetasi nimittavitarkopakleśānabhyāsadoṣādābhāsamāgacchanti | sukhamādarśayanti | ālambanīkurvanti | teṣūtpannotpanneṣu smṛtyamanasikāraḥ kartavyaḥ | yaduta pūrvadṛṣṭamevamadhipatiṃ kṛtvā evaṃ tadālambanama[nu]smṛtyamanasikāreṇa vibhāvitaṃ | viśvastamanābhāsagatāyāmavasthāpitaṃ bhaviṣyati | taccaitad, bhadramukha, sūkṣmamālambanaṃ | duḥpra(duṣpra)tividhyamasya te prativi(ve)dhāya tīvra[c]chandaśca vyāyāmaśca karaṇīya[ḥ |]
idaṃ cālambanaṃ sandhāyoktaṃ bhagavatā | janapadakalyāṇī janapadakalyāṇīti bhikṣavo mahājanakāyaḥ sannipateta | atha puruṣa āgacchedabālajātīyaḥ | taṃ kaścideva[ṃ] vadedidaṃ te bhoḥ, puruṣa, tailapātrapūrṇaṃ samatittikamanabhiṣekyamantarā ca janakāyaḥ sannipateta | sā khalu janapadakalyāṇīma(a)ntarā ca (Śbh_Sh 418) mahāsamājaṃ | pariharttavyamayaṃ ca te utkṣiptāsiko vadhakapuruṣaḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhaḥ | sa cettvamasmāttailapātrādekabindumapi pṛthivyāṃ nipātayiṣyasi tataste utkṣiptāsiko badhakapuruṣa ucchinnamūlaṃ śiraḥ prapātayiṣyati | kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ api nu sa puruṣaḥ amanasikṛtvā tailapātramamanasikṛtvā tailapātramamanasikṛtvā utkṣiptāsikaṃ badhakapuruṣaṃ janapadakalyāṇī[ṃ] manasi kuryānmahājanasamājamno, no, bhadanta, tatkasya hetostathā hi tena puruṣeṇo[tkṣi]ptāsiko vadhakapuruṣaḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddho dṛṣṭaḥ | tasyaivaṃ syāt [|] sa cedahamasmāttailapātrādekabindumapi pṛthivyāṃ pātayiṣyāmi | ato me utkṣiptāsiko badhakapuruṣaḥ ucchinnamūlaṃ śiraḥ prapātayiṣyati | nānyatra sa puruṣaḥ amanasikṛtya(tvā) janapadakalyāṇī[ṃ] mahāsamājamvā | tadeva tailapātraṃ sarvacetasā samanvāhṛtya samyageva pariharedevameva bhikṣavaḥ | ye keciccatvāri smṛtyupasthānāni satkṛtya bhāvayanti | gurukṛtya sarvacetasā samanvāhṛtyate me (ta ime) śrāvakā iti [|] tatra janapadakalyāṇīti kāya[c]chandādyupakleśaparyavasthānīyānāndharmāṇāmetadadhivacanaṃ | paramapradhānā nṛttagītavādita iti vitarkaprapañcasaṃkṣobhasthānīyānāṃ dharmāṇāmetadadhivacanaṃ | mahāsamāja iti | rūpanimittādīnāṃ daśānāṃ nimittānāmetadadhivacanaṃ | (Śbh_Sh 419) abālabhāgīyaḥ puruṣa iti | yogācārasyādhivacanaṃ | tailapātramiti | śamathopanibaddhasya cittasya etadadhivacanaṃ | kāyacittapraśrabdhisnehanārthena utkṣiptāsiko badhakapuruṣa itinimittavitarkopakleśeṣu pūrvodgṛhītasyādīnasyaitadadhivacanaṃ [|] satkṛtya viharati | na caikabindumapi pṛthivyāṃ pātayatīti vikṣepāvikṣepaparijñānāvadhānaparigṛhītasya śamathamārgasyaitadadhivacanaṃ | yenāyaṃ sarvo (sarvāṃ) cittasantatiṃ cittadhārāṃ nirmimittāṃ nirvikalpāmupaśāntāṃ vīryabalena nirantarāṃ paurvāpayeṇa pravarttayati | na caikacittamutpādayati | nimittālambanamvā vitarkopakleśālambanamvā ||
tamenamevaṃ śamathaprayuktamādikarmikaṃ yogī samanuśāsti | yāvatte, bhadramukha, evaṃ śamathamārgaprayuktasya evamupāyaparigṛhītaṃ smṛtisaṃprajanyasahagataṃ sābhirāmaṃ cittaṃ bhavati | tāvatte śamathamārga eva bhāvayitavyaḥ | sa cetpunaranabhyāsamoṣānna ramate sopāyaṃ ca tadālamba tasmānnirvikalpādālambanād vyutthāya savikalpa ālambane smṛtyupanibaddhaṃ kurute | yadeva te pūrvodgṛhītamaśubhanimittaṃ tadeva manasi kuru tatprathamato nimittamātrānusāriṇyā vipaśyanayā yaduta vinīlakamvā, vipūyakamvā, yāvadasthiśaṃkalikāmvā || tathā prayuktaśca tatprathamava(ta) ekaṃ vinīlakamadhimucyasva, (Śbh_Sh 420) yāvadekāmasthiśaṃkalikāṃ yataścātra kṛtaparicayo bhavasi | prabhāsvaraśca tedhimokṣaḥ pravartate | tadālambanandvau tadā dvau, trīṇi, catvāri, paṃca, daśa, viṃśa, triṃśaccatvāriṃśat | pañcāśadvinīlakaśataṃvinīlakasahasraṃ, yāvatsarvā diśo vidiśaśca | pramāṇākāreṇa pūrvā[ṃ] nirantarā[ma]dhimucyasva | yeṣāṃ na syādavakāśaḥ antato daṇḍaviṣṭambhanakoṭīmātramapi [|] yathāvinīlakānāmevaṃ yāvada sthiśaṃkalikānāṃ sarvamevamadhimuktimanaskāraṃ niśritya bhūtamanaskāramavatara, evaṃ ca punaravatara, yāvantyetāni vinīlakāni mayādhimuktāni yāvadasthiśaṃkalikā ato [a]pramāṇavarāṇi me pūrvāntabhārabhya, tatra tatra bhavagaticyutyupapādeṣu, mṛtasya kālagatasya yāni vinīlakāni nirvṛttāni, yāvadasthiśaṃkalikānirvṛtyāṃ | yeṣāṃ pūrvā koṭirna prajñāyate, nivartamānānāṃ, tāḥ sa cetkaścit saṃharet saṃhṛtāśca na vinaśyeyuḥ, na ca pūtībhaveyuḥ | nāsti sa pṛthivīpradeśo yatra teṣāmavakāśaḥ syāt | ekakalpikā nāmapi, tāvadyāvadasthiśaṃkalikānāṃ sa cetkaścitsaṃhārako bhavet | tāsāṃ syāt saṃhṛtānāṃ vipulapārśvaparvatasamā rāśiḥ | yathā pūrvasyāntara (pūrvānta)mārabhyaivama parāntamapi yāvat (|) duḥkhasyāntaṃ na (Śbh_Sh 421) kariṣyāmyevaṃ hi tvamabhiyukṣi (yuṃkṣva) | manaskāraṃ niśritya bhūtamanaskāramavatīrṇo bhaviṣyasi (bhava) | na caitāni vinīlakāni yāvadasthiśaṃkalikā [yā] vipaśyanāprayuktena sakṛdvipaśyitavyā[ni], nānyatraikaṃ vinīlakamadhimucya punaścittaṃ śamayitavyaṃ tāvacca tadvinīkamadhimoktavyaḥ (vyaṃ) yāvattasmenā (sminnā)lambane sābhirāmaprabhāsvaraṃ nopāyāsena paryavanahyate | na tāvātkālakaraṇīyaṃ bhavati | tasmin samaye adhyātmaṃ sā(saṃ?) śamayitavyaṃ yathā vinīlakamevaṃ yāvadasthiśaṃkalikaikā evaṃ yāvadapramāṇā anenaiva nayena veditavyā[ḥ] | cittamadhyātmaṃ saṃśamayitvā (saṃśamya) vimoktavyāstataḥ sarvapaścādapramāṇāni vinīlakānyapramāṇā yāvadasthiśaṃkalikā adhyātmaṃ cittābhisaṃkṣepeṇa vibhāvayatyanābhāsagatāyāṃ sthāpayati | na ca tāni nimittānyutsṛjati || savikalpāni nāpi ca kalpayati | nānyatra tadālambanameva nirnimittaṃ nirvikalpamupaśāntaṃ cittamavasthāpayati |
sa punaścopadiśyate, yatte bhadramukha, pūrvamevālokanimittamudgṛhītaṃ, tattvaṃ śamathapakṣaprayoge [a]pi manasi kuru, vipaśyanāpakṣaprayoge [a]pi, ālokasahagatena (Śbh_Sh 422) cittena, saprabhāsasahagatena, prabhāsvareṇānandhakāreṇa śamathavipaśyanāṃ bhāvaya | evaṃ ca te śamathavipaśyanāmārge ālokasaṃjñāṃ bhāvayataḥ | sa ce dādita eva avispaṣṭodhivimokṣo bhaviṣyatyālambane samya[gā]bhāsaḥ | sa tena hetunā, tena pratyayena, bhāvanābhāsādviśiṣṭatā bhaviṣyati | pracurābhāsa(ga)tā ca | sa cetpunarādita eva vispaṣṭo bhaviṣyati | pracurābhāsaḥ | sa bhūyasyā mātrayā vispaṣṭataratāṃ pracurābhāsataratāñca gamiṣyati | sa tvametatsamveganimittena sūdgṛhītena, prasadanīyanimittena, śamathanimittena, vipaśyanānimittena, lokanimittena, sūdgṛhītena kālamadhyātmaṃ cittaṃ saṃśayamayankālena kālaṃ dharmānvicinvanti(cinvan), nimittamātrānusāriṇyā vipaśyanayā smṛtyupasthāneṣvavatara | yadutāśubhāprayogamevādhipatiṃ kṛtvā, evaṃ ca punarvicinvan bahirdhā ṣaṭtriṃśato (t)dravyāṇi kāyāt keśādi prasāvaparyantā (ntaṃ) nimittamudgṛhya adhyātmametāni sarvāṇi aśucidravyāṇyadhimucyādhyātmaṃcittaṃ saṃśamaya (sva), idaṃ te bhaviṣyatyadhyātmaṃ kāyena kāyānupaśyanāyāḥ yadutātmano 'ntaḥ kāyamārabhya, sa tvaṃ punarapi bahirdhā aśubhānimittenodgṛhītena vinīlakaṃ cādhimucyasva, yāvadasthi vā śaṃkalikāmvā, (Śbh_Sh 423) parīttena vādhimokṣeṇa, mahadgatena vā [a]pramāṇena vādhimucyādhimucyādhyātmaṃ cittaṃ saṃśamaya, idaṃ te bhaviṣyati | bahirdhā kāyena kāyānupaśyanāyā, yaduta parasāntatikaṃ bahiḥkāyamārabhya, sa tvaṃ punarapyātmanaḥ antaḥkāye 'śubhatāparibhāvitena cetasāścāśubhatāparibhāvitena cetasā parakāye cāntarbahiścāśubhatāparibhāvitena cetasātmānaṃ ghri(mri)yamāṇamadhimucyasva, mṛtamvā punaḥ śmaśāne [a]bhinirhriyamāṇamabhinirhṛtamvā, śmaśāne cchoritaṃ | choritamvā vinīlakāvasthaṃ, vipūyakāvasthaṃ, yāvadasthiśaṃkālikāvasthamadhimucyasva, idaṃ te bhaviṣyatyadhyātmabahirdhā kāye kāyānupaśyanāyāḥ sa[t]tvaṃ, punarapi catvāro 'rūpiṇaḥ skandhāḥ śrutacintādhipateyena parikalpanimittagrāheṇa triṣu bhāgeṣvadhimucyasva śamathapakṣye, vikṣepapakṣye, vipaśyanāpakṣye ca | yadādhyātmaṃ cittamabhisaṃkṣipasi tatra nirmimittanirvikalpopaśamākārā nirvyāpārānutsukāsaṃkṣobhaniḥparidāha nairvṛtyasukhasaṃjñākārā avikṣepālambanā vedanādayaścatvāro [a]rūpiṇaḥ skandhāḥ | pratikṣaṇaṃ pratikṣaṇamanyo 'nyatayā navanavaniṣpurāṇatayā pravartanta ityadhimucyasva, idaṃ te bhaviṣyatyadhyātmabahirdhā vedanāsu, citte, dharmeṣu, dharmānupaśyanāyāḥ sattvaṃ | ye pūrvaṃ viṣayopādānā, viṣayālambanā asamāhitabhūmipatitā abhyapatitāḥ (Śbh_Sh 424) kṣīṇā, ye caitarhi smṛtisaṃpramoṣāccittakṣepe satyutpadyante nimittavitarkopakleśālambanādhipateyā vedanādayaścatvāro [a]rūpiṇaḥ skandhāsteṣāmā(yā)pāyikatāṃ tāvatkālikatāmitvarapratyupasthāyitāṃ, sādīnavatāṃ, sadhruvatāmanāśvāsikatāmaparimucyasva | idaṃ te bhaviṣyati | bahirdhā vedanācittadharmānupaśyanāyāḥ sattvaṃ, punarapi vipaśyanānimittamudgṛhya sanimitte saṃkalpe manaskāre sthitaḥ | ye savikalpasanimittālambanādhipateyā adhyātmamutpadyante | vedanādayacatvāro [a]rūpiṇaḥ skandhāsteṣāṃ pratikṣaṇaṃ navanavatāṃ niṣpurāṇatāmanyo 'nyatāṃ pūrvavadadhimucyasva | idaṃ te bhaviṣyati bahirdhā vedanāyāṃ, citte, dharmeṣu dharmānupaśyanāyāḥ [sattvaṃ] | evaṃ hi tvamaśubhāprayogamadhipatiṃ kṛtvā catvāri smṛtyupasthānānyavatīrṇo bhaviṣyasi | smṛtyupasthāne, prayoge [a]pi ca | te kālena kālaṃ śamathavipaśyanāyāṃ prayoktavyaṃ | sa tvamevamupasthitayā smṛtyā caturṣu smṛtyupasthāneṣu yaṃ yameva grāmaṃ vā, nigamaṃ bopaniśritya viharasi, sa tvaṃ tameva grāmaṃ vā, nigamaṃ vā | tannityena cittena, tatpravaṇena, tatprābho(bhā)reṇa ālambanamālambananimittamutsṛjatā piṇḍāya praviśa | caṇḍasya hastinaścaṇḍasyāśvasya, caṇḍasya goścaṇḍasya kurarasya, ahiśvabhrasthāṇukaṇṭakapalvalaprapātasyandikagūthakaṭhallapāpike yā caryā śayanāsanaparivarjanā [|] (Śbh_Sh 425) arakṣitaste ātmā bhavati | yeṣu ca te viṣayanimitteṣvindriyāṇi prerayitavyāni teṣvanābhogatayā asaṃvṛtānīndriyāṇi bhavantu | yeṣu vā punarnimitteṣvindriyāṇi prerayitavyāni | teṣu teṣūpasthitā
smṛtiḥ | bhavatu, yaduta kleśāsamudācārāya | sa tvamevaṃ surakṣitena kāyena, susaṃvṛtairindriyaiḥ, sūpasthitayāsmṛtyā, tadgatena mānasena mātrayā piṇḍapātaṃ paribhuṃkṣva | mitabhāgī(ṇī) ca bhava, sārdhaṃ gṛhasthapravrajitairyuktakā(bhā)ṇī, kālabhāṇī, ārjavabhāṇī | praśāntabhāṇī | adharmyā ca te [tvayā] kathā sarveṇa sarvaṃ parivarjayitavyā | dharmyāmapi te [tvayā] kathā[ṃ] kathayatā na vigṛhya kathā karaṇīyā | tatkasya hetoḥ [|] vigṛhya kathāsaṃrambhānuyogamanuyuktasya puruṣapudgalasya viharataḥ kathābāhulye cittaṃ santiṣṭhate | tathā bāhulye satyauddhatyamauddhatye satyavyupaśamaḥ | avyupaśāntacittasyārāccittaṃ samādherbhavati | na tvamevaṃcārī tvaritatvaritamanutsṛṣṭenālambanena me [a]dyaśamathavipaśyanāyāṃ yathodgṛhītenaiva nimittena pratanukāritayāvā, antakāritayā ca | yogaṃ kuru, te (sa tvam) agnimathanaprayogeṇa ca sātatyasatkṛtyaprayogatayā pratatakārī bhava, evaṃ tu punaścitaṃ praṇidhatsva | sa cedyāvadāyurjambūdvīpe sarveṣāṃ jaṃbūdvīpakānāṃ manuṣyāṇāmabhūttatsarvamabhisamastaṃ mamaikasyaitarhi (Śbh_Sh 426) syāt | so [a]haṃ tāvadapramāṇenāyuṣā pramāṇayogaprayogeṇa ca sātatyasatkṛtyaprayogatayā pratatakārī bhavā[mi] [|] evaṃ ca punaścittaṃ praṇidhatsva | sa cedyāvadāyurjabūdvīpe manasikāre śamathavipaśyanāyāṃ yogaṃ na riṃcayaṃ(yan) yadutāsyaiva yogaprayogasya mahāphalatāṃ mahānuśaṃsatāṃ ca viditvā prāgevāsmin pari(praṇi)dhatte [|] āyuṣītvare jīvite dūramapigatvā varṣaśati(ta)ke parigaṇyamānamauntike [|]
evaṃ hi tvaṃ yathānuśiṣṭaḥ pratatakārī vātyantakārī ca | yasyārthe prahāṇamupagatastasyārthasyābādhako bhaviṣyasi | tatprathamata[sta]mpra[kṣya]si | mṛdukāṃ kāyapraśrabdhiṃ cittaikāgratāṃ tataścottari vipulālaukikalokottarāṃ sampadamārāgayiṣyati(si) |
evamayamādikarmikastatprathamakarmikaḥ | aśubhāprayukto yogajñenācāryeṇa codyamānaḥ samyaga(k) codito bhavatyevaṃ ca pratipadyamānaḥ | samyakpratipanno bhavati | yathā [a]śubhāvineyo [a]śubhāyāṃ, tathā maitryavineyādayo [a]pi ānāpānasmṛtiparyavasānāya yathāyogaṃ veditavyāstatrāyaṃ viśeṣaḥ | tadanyeṣvavataraṇamukheṣu taṃ vibhāvayiṣyāmi | tatra maitrībhāvanāprayuktenādikarmikā(ṇa)bahirdhā mitrapakṣādudāsīnapakṣācca (Śbh_Sh 427) nimittamudgṛhya pratirūpaśayanāsanagato hi sukhādhyāśayagatena manaskāreṇa samāhitabhūmikena pūrvamekaṃ mitramadhimoktavyamekamamitramekamu(ka u)dāsī naṃ (naḥ), teṣu ca tri[ṣu] pakṣeṣu tulyaṃ hitasukhādhyāśayagatena manaskāreṇopasaṃhāraśca karaṇīyaḥ | sukhitā bhavantyete sukhakāyāḥ sattvā yadutānavadyakāmasukhena, anavadyasaprītikasukhena, anavadyaniṣprītikasukhena | tataḥ paścād dve mitrāṇi, trīṇi, catvāri, pañca, daśa, viṃśa, triṃśatpūrvavadyāvatsarvā diśo vidiśaśca mitrāmitra (traiḥ) pūrṇā adhimucyante | nirantarā yatra nāstyantaramantato daṇḍakoṭīviṣkambhanamātramapi yathā mitrapakṣeṇaivamamitrodāsīnapakṣeṇa veditavyaṃ | sa ca maitrīprayogaṃ ca na jahāti | nānyatra bhāvayanneva maitrīṃ smṛtyupasthāneṣvavatarati | kathaṃ punaravataratyadhimucyamāno [a]vatarati | yathāhamapyanyeṣāṃ mitrasammato [a]mitrasammataścodāsīnasammataśca [|] ahamapi sukhakāmo duḥkhapratikūlaḥ | idamasyādhyātmaṃ kāye kāyānupaśyanāyāḥ [sattvam] | ete [a]pi sattvāḥ pareṣāṃ mitrabhūtā, amitrabhūtā, udāsīnabhūtāśca, yathā me te [a]pi sukhakāmāḥ duḥkhapratikūlā idamasya bahirdhā kāyānupaśyanāyāḥ [sattvaṃ], yathāhaṃ tathaite sattvā, yathā me ātmanaḥ sukhameṣaṇīyaṃ sattvānāmātmasamatayātmatulyatayā (Śbh_Sh 428) eṣāṃ sattvānāṃ mayābhihitasukhopasaṃhārakaraṇāya itīdamasyādhyātmabahirdhā kāye kāyānupaśyanāyāḥ [sattvam] | catvāri caitāni smṛtyupasthānāni, saṃbhinnaskandhālambanatayā saṃbhinnālambanaṃ smṛtyupasthānaṃ bhavati | rūpanimittantu yogī udgṛhya varṇasaṃsthānanimittaṃ, vijñaptinimittaṃ ca mitrāmitrodāsīnapakṣād(kṣebhyo) 'dhimucyate | tenedaṃ kāyasmṛtyupasthānameva vyāvasthāpyate | so 'dhimuktimanaskāraṃ niśritya, bhūtamanaskāramasyāvataratyevaṃ ca punaradhimucyamāno [a]vatarati | yāvadapramāṇāḥ sattvā ete mayā (a)dhimuktā | hitasukhagatenādhyāśayena | ato [a]pramāṇatarāḥ sattvā ye mamapūrvāntamārabhya mitrāmitrodāsīnapakṣatayā [a]bhyatītā ye mama mitratāṃ gatvā amitratāmupagatā, amitratāṃ gatvā mitratāṃ codāsīnatāṃ topa(copa)gatāstadanena paryāyeṇa sarva eva sattvāssamasamā, nāstyatra kācinmitratā vā, amitratā vodāsīnatā vā, pariniṣpannetyanenaiva paryāyeṇa tulyahitasukhopasaṃhāratā ca karaṇīyā | yathā pūrvāntamārabhya evamaparāntamapyāramya, satyāṃ saṃsṛtau saṃsāre yepi ca mayā sattvāḥ pūrvāntamārabhya tanmaitreṇa cittenānukampitāḥ | kiṃ (Śbh_Sh 429) cāpi te [a]bhyatītā apitu tānetarhyanukampe yaduta cittaniṣkāluṣya(kaluṣa)tāmavyāpannatāmupādāya | sukhitā bata te sattvā, bhūtā bhaviṣyan (abhūvan), ye, [a]pi ca na bhūtā anāgate [a]dhvani sukhitā bhavantu | evaṃ bhūtamanaskārānupratiṣṭhasya maitrīvihāriṇaḥ yaḥ puṇyābhiṣyandaḥ kuśalābhiṣyandaḥ | tasyādhimokṣikamaitrīvihāragataḥ puṇyaskandhaḥ | śatimāmapi kalāṃ naupeti | sahasrimāmapi | saṃkhyāmapi, kalāmapi | gaṇanāmapyupaniṣadamapi nopaiti [|] śeṣaṃ pūrvat ||
tatredaṃpratyayatāpratītyasamutpāda ādikarmikaḥ śrutacintādhipateyena parikalpitaṃ na nimittamudgṛhṇātyanyeṣāṃ sattvānāmajñānaṃ | sammoho yeneme pratyakṣamanityaṃ nityato [a]vagacchanti pratyakṣamaśuci śucitaḥ, duḥkhaṃ sukhataḥ, nirātmakatāmātmataḥ | viparyastā ete sattvā viparyāsa hetordṛṣṭe dharme, vedanāsu samparāye cātmabhāvābhirnivṛttau, tṛṣyanti, tṛṣitāśca jātimūlakāni karmāṇi kṛtvā evamāyatyāṃ karmakleśahetu [............] kevalaṃ saṃduḥkhamabhinirvartayantyevaṃ nimittamudgṛhyādhyātmamadhimucyate | ayamapi kevalo duḥkhaskandha evameva saṃbhūta iti | ye cātmabhāvā nānantā[ḥ] paryantāḥ pūrvāntamārabhya yeṣāmādireva na prajñāyate | (Śbh_Sh 430) te 'pyevaṃbhūtā, eṣāmapi sattvānāmatītānāgatapratyutpannāḥ sarva evātmabhāvā duḥkhaskandhasaṃgṛhītā evamevābhinirvṛttāḥ | āyatyāṃ notpadyante | sa khalvayamiyaṃ(daṃ)pratyayatāpratītyasamutpādamanaskāraḥ sarvabhūtamanaskāra eva nāstyādhimokṣikaḥ | yadi na punarātmano vartamānān skandhān pratītyasamutpannān manasikaroti | tadādhyātmaṃ kāye yāvaddharmeṣu dharmānudarśī viharati | yadā ca punaḥ pareṣāṃ vartamānānskandhān pratītyasamutpannānmanasi karoti | tadādhyātmabahirdhā kāye yāvaddharmeṣu dharmānudarśī viharati | yadātmanaśca pareṣāṃ cātītānāgatān [skandhān] pratītyasamutpannānmanasi karoti | tadādhyātmabahirdhā kāye yāvaddharmeṣu dharmānudarśī viharati | śeṣaṃ pūrvat |
tatra dhātuprabhedaprayogaprayukta ādikarmiko bahirdhāpṛthivīkāṭhinyanimittamudgrahya, tadyathā bhūparvatatṛṇavanaśarkarakaṭhillamaṇimuktivaiḍūryaśilāpravālādikebhyaścādhyātmaṃ kāṭhinyamadhimucyate | bahirdhā apsvabdhātornni(rni)mittamudgṛhya, tadyathā nadīprasravaṇataḍāgakūpādibhya[ḥ], tathā mahato [a]gniska ska[ndhasya]bdhau vādityakiraṇasaṃtāpitā bhūrāviṣṭebhyo (Śbh_Sh 431) [vā] sarvebhyaḥ | udārāgnisaṃpratāpitebhyo vā praśrayebhyaśca no bahirdhā vāyuskandhātpūrvadakṣiṇapaścimottarebhyo vāyubhyo yāvadvāyumaṇḍalebhyaḥ | ye deśā [astyādestāraṇīyā] vāyugatena sacchidrāḥ, suśirāḥ, sāvakāśāḥ, tasmādākāśadhātornimittamudgṛhṇātyadhyātmamabdhātuṃ, tejo dhātuṃ vāyudhātumākāśadhātumadhimucyati(te) | śrutacintādhipateyena ca parikalpitena [|] evaṃ vijñānadhātornimittamudgṛhṇāti | cakṣurādhyātmikamāyatanamaparibhinnaṃ ced bhavati | rūpamābhāsagataṃ | na ca tajjo manaskāraḥ pratyupasthito bhavati | na tajjasya cakṣurvijñānasya prādurbhāvo bhavati | viparyayādbhavati | evaṃ yāvanmanodharmānmanovijñānaṃ veditavyam |
evaṃ nimittamudgṛhyāpyeṣāṃ sarveṣāṃ vijñānānāmasmin kāye cāturmahābhūtike bījaṃ dhāturgotraṃ prakṛtirityadhimucyate | tānyetāni catvāri mahābhūtāni tatprathamato [a]ṅgapratyaṃgo(gato) [a]rthaṃ vināpyadhimucyate [|] tataḥ paścāt | sūkṣmatarāvayava prabhedānādhimucyate | evaṃ yāvadgatāyanapraviṣṭa[s]tu[ṭi]samatayā, evaṃ yāvacchanaiḥ śanaiḥ paramāṇuśo [a]dhimucyate | sa ekaikamaṃgāvayavapramāṇaparamāṇusañcayasanniviṣṭamadhimucyate | (Śbh_Sh 432) kaḥ punarvādaḥ sarvakāyamayaṃ(yam | ayaṃ) dhātuprabhedaprayuktasya cārthaprabhedaparyantaḥ rūpiṇāṃ tābaddhātūnāmākāśadhātoḥ punaḥ | yatpunarasya tasmin prayoge śamathavipaśyanābhāvanāyāṃ vikṣepāvikṣepaparijñāvadhānamidamasya saṃprajanyasya smṛtisamatāyāśca [|] yatpunaḥ saṃveganimittaṃ, prasadanīyaṃ ca nimittaṃ sūdgṛhītaṃ bhavatīdamasyābhidhyādaurmanasya vinayasya, tasyaivamātāpino viharato yāvat (d) dvitīyaloke [a]bhidhyādaurmanasyaṃ pūrvameva samyakprayoga[sa]mārambhakāle | sūkṣmacittapraśrabdhirdurupalabhyā pravarttate | yā tatra śamathamvā bhāvayato, vipaśyanāmvā prasvasthacittatā, prasvasthakāyatā | cittakāya karmaṇyatā | iyamatra kāyacittapraśrabdhiḥ | tasya saiva sūkṣmā cittaikāgratā cittakāyapraśrabdhiścābhivara[ṃ] nī audārikāṃ sūpalakṣyāṃ cittaikāgratāṃ kāyapraśrabdhimāvahati | yaduta hetupāraṃ paryādānayogena, na tasya, na cirasyedānīmaudārikīcittakāyapraśrabdhiścittaikāgratā ca | sūpalakṣyotpatsyatīti | yāvadasyā pūrvanimittaṃ pūrva nirgauravapratibhāsamutpadyate | na caitadvādhalakṣaṇaṃ | tasyānantarotpādādyatprahāṇarativivandhakārī (ri)ṇāṃ kleśānāṃ pakṣyaṃ cittaṃ(tta)dauṣṭhulyaṃ tatprahīyate | tatpratipakṣeṇa ca cittakarmaṇyatā (Śbh_Sh 433) cittapraśrabdhirutpadyate | tasyotpādāt kāyapraśrabdhyutpādānukūlāni vāyūrdhva [mu]ktāni mahābhūtāni kāye 'vakramanti | teṣāmavakramaṇahetoryatkāyadauṣṭhulyaṃ tadvigacchati | prahāṇaratiriva[daka]rakleśāpakṣyakāyapraśrabdhyā ca tatpratipakṣikayā sarvakāyaḥ pūryate | syādā [............] dhyāti |
tataḥ prathamopanipāte cittauṣṭhilyaṃ (cittadauṣṭhulyaṃ) cittasumanaskāraprāmodyasahagatālambanasābhirāmatā ca | cittasya tasmin samaye khyāti | tasyordhvaṃ yo 'sau tatprathamopanipātī praśrabdhivegaḥ | sa śanaiḥ śanaiḥ pariślathataro bhavati | chāyevānugatā praśrabdhiḥ kāye ca pravarttate | yacca tadauddhilyaṃ(ddhatyaṃ) cetasastadapyavahīyate | praśāntākāracittasālambane śamatho yastacca(yassa)pravarttate | tata ūrdhvamayaṃ yogī ādikarmikaḥ samanaskāro bhavati | [sa]manaskāra iti ca saṃkhyāṃ gacchati | tatkasya hetoḥ | rūpārthānurodhena samāhitabhūmiko manaskāraḥ parīttastaprathamataḥ pratilabdho bhavati | tenocyate samanaskāra iti |
tasyāsya samanaskārasyādikarmikasyemāni liṃgāni bhavanti | parīttamanena rūpāvacaraṃ cittaṃ pratilabdhaṃ bhavati | parīttā kāyapraśrabdhiścittapraśrabdhiścittaikāgratā, bhavyo bhavati pratibalaḥ | kleśaviśodhanālambanaḥ (Śbh_Sh 434) prayoge 'sya, stigvā(mā)cāsya cittasantatiḥ pravarttate | śamathopagūḍhāccaritaṃ tadānena viśodhitaṃ bhavati | sa cedraṃjanīye viṣaye carati, na tīvraṃ rāgaparyavasthānamutpādayati | alpamātrekaṇāvaramātrakeṇa ca | pratipakṣasanniśrayeṇābhoga mātrakeṇāśakto [a]tiprativiśoda(dha)yituṃ | yathā raṃjanīye evaṃ dveṣaṇīye, mohanīye mānasthānīye, vitarkasthānīye veditavyam | niṣaṇṇasya cāsya pratisaṃlayane cittaṃ pratidadhatastvaritatvaritaṃ cittaṃ praśrabhyate || kāyaśca [|] kāyadauṣṭhulyāni ca nātyarthaṃ bādhante | na cātyarthaṃ nivaraṇasamudācāro bhavati | na cātyarthamutkaṇṭhā ratiparitamanāsahagatā[ḥ] saṃjñāmanasikārāḥ samudācaranti | vyutthitasyāpi manasa[ś] (vyutthitamanaso 'pi) carataḥ | praśrabdha(bdhi)mātrā kāciccitte, kāye, (citte) cānugatā bhavatītyevaṃ bhāgīyāni [sa]manaskārasya [ādikarmikasya] liṃgāni nimittānyavadātāni veditavyāni ||
| piṇḍoddānam ||
upasaṃkramaṇaṃ yā ca harṣaṇā pṛcchanaiṣaṇā |
viniyogarakṣopacayaḥ prāvivekyabhavaikatā ||
āvaraṇaśuddhayutkṛṣṭeha manaskārasya bhāvanā ||
|| yogācārabhūmau śrāvakabhūmisaṃgṛhītāyāṃ tṛtīyaṃ yogasthānaṃ samāptam ||
(Śbh_Sh 435)
(Śbh_Sh 436)
(Śbh_Sh 437)
IV. caturthaṃ yogasthānam
tatra labdhamanaskārasya yoginaḥ | evaṃ parīttaprahāṇaratipraviṣṭasya tadūrdhvaṃ dve gatī bhavataḥ | ananye | katame dve tadyathā | laukikī ca lokottarā ca |
tatrāyamādikarmiko yogācāraḥ | samanaskāraḥ | laukikayā vā gatyā gamiṣyāmi | lokottarayā veti | tameva manaskāraṃ bahulīkaroti | yathā yathā bahulīkaroti | tathā tathā sā praśrabdhiścittaikāgratā ca | teṣāṃ teṣāṃ rātridivasānāmatyayātpṛthuvṛddhivaipulyatāṃ gacchati | yadā cāsya dṛṣṭisthiraḥ kharaśca manaskāraḥ saṃvṛtto bhavati | pariśrabdhaścālambanādhimokṣaḥ | pravartate | śamathavipaśyanāpakṣyācca nimittānyudgṛhītāni bhavanti | tadā sa laukikena mārgeṇa gantukāmastatra ca prayogamārabhate lokottareṇa vā mārgeṇa [|]
tatra kati pudgalāḥ | ye dṛṣṭe dharme laukikenaiva (Śbh_Sh 438) mārgeṇa pṛ(ga)cchanti | na lokottareṇa | āha | catvārastadyathā sarva ito bāhyakaḥ | iha dhārmiko 'pi mandaḥ | pūrvaśamathacaritastathā bhūyo 'pyaparipakvakuśalamūlaḥ | bodhisattvasyāyatyāṃ bodhimanuprāptukāmaḥ | no tu dṛṣṭa eva dharme (|) amī catvāraḥ pudgalā dṛṣṭa eva dharme laukikamārgayāni(yi)no bhavanti |
tacca laukikamārgagamanaṃ dvividhaṃ | saka[la]bandhanānāñca pṛthagjanānāṃ, vikalabandhanānāṃ ca | śaikṣāṇāṃ |
tatpunaḥ katamat | kāmānāmaudārikatāṃ paśyataḥ, prathame ca dhyāne samāpattyupapattikleśāntatāṃ paśyatastatkāmavairāgyagamanamevaṃ yāvat | ākiñcanyāyatanavairāgyaṃ veditavyam | tathā asaṃjñisamāpattiḥ | (Śbh_Sh 439) dhyānasamāpattisanniśrayena ṣa[ḍvi]jñānānāṃ pañcānāmabhinirhāraḥ |
tatra kāmavairāgyāya prayukto yogī saptabhirmanaskāraiḥ | kāmavairāgyamanuprāpnoti | katame punaste sapta manaskārāḥ | āha | lakṣaṇapratisaṃvedī, ādhimokṣikaḥ, prāvivekyo, ratisaṃgrāhakaḥ | mīmānsā(māṃsā)manaskāraḥ | prayoganiṣṭhaḥ, prayoganiṣṭhāphalaśca |
tatra lakṣaṇapratisaṃvedī manaskāraḥ katamaḥ | āha | yena manaskāreṇa kāmānāmaudārikalakṣaṇaṃ pratisaṃvedayate | prathame ca dhyāne śāntalakṣaṇaṃ | kathaṃ ca punaraudārikalakṣaṇaṃ pratisaṃvedayati | āha | kāmānāṃ ṣaḍvastūni paryeṣamāṇaḥ arthanya svūlakṣaṇaṃ (arthaṃ, svalakṣaṇaṃ, sāmānyalakṣaṇaṃ) | pakṣaṃ kālaṃ yuktiñca |
tatraudārikārthaṃ tāvatparyeṣate | itīme kāmāḥ sādīnavā, bahūpadravā, bahvītikā, bahūpasargā iti | yā eṣu kāmeṣu bahvādīnavatā | yāvadbahūpasargatā | ayamaudārikārthaḥ | tatra vastu paryeṣate | astyadhyātmaṃ kāmeṣu kāma(c)chanda iti |
tatra svalakṣaṇaṃ paryeṣate | amī kleśakāmāḥ | amī vastukāmāḥ | te punaḥ sukhasthānīyā, duḥkhasthānīyā, (Śbh_Sh 440) aduḥkhasukhasthānīyāśca | sukhasthānīyāḥ kāmarāgādhiṣṭhānāḥ | saṃjñācittaviparyāsādhiṣṭhānāḥ | duḥkhasthānīyā[ḥ] punardveṣādhiṣṭhānāḥ krodhopanāhādhiṣṭhānāḥ | aduḥkhāsukhasthānīyāḥ mrakṣapradāśamāyāśāṭhyāhrīkyama(kyā)napatrāpyādhiṣṭhānā dṛṣṭiviparyāsādhiṣṭhānāśca | evamamī kāmāḥ praduṣṭavedanānugatāśca, pratyastakleśānugatāścaivaṃ kāmānāṃ svalakṣaṇaṃ paryeṣate |
tatra kathaṃ sāmānya lakṣaṇaṃ (|) paryeṣate | sarva ete kāmā jātiduḥkhatayā, jarāduḥkhatayā (yā)vadicchāvighātaduḥkhatayā samasamamanubaddhāścānuśaktāśca | ye 'pikāmopabhogino mahatyāṃ kāmasampadivarta[n]te | te 'pi jātyādidharmatayā avinirmuktāstāvatkālikī sā teṣāṃ sampat | evaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate |
kathaṃ pakṣaṃ paryeṣate | kṛṣṇapakṣapatitā ete kāmāḥ | asthikaṃkālopamā, mānsapeśyupamāstṛṇolkopamāḥ | aṃgārakarṣūpamāḥ | āśīviṣopamāḥ | svapnopamāḥ | yācikālaṃkāropamāḥ | tṛṇaphalopamāśca | paryeṣamāṇā api satvāḥ (ttvāḥ) kāmān paryeṣaṇākṛtaṃ (|) duḥkhaṃ pratisaṃvedayanti | ārakṣākṛtaṃ, snehaparibhraṃśakṛtamātṛptikṛtamasvātantryakṛtaṃ, duścaritakṛtaṃ, (Śbh_Sh 441) ca duḥkhaṃ pratisaṃvedayanti | pūrvavadeva tāvatsarvaṃ veditavyaṃ |
tathā kāmānpratiṣevataḥ | paṃcādīnavā uktāḥ | bhagavatā alpāsvādāḥ kāmāḥ bahusu(duḥ)khā, bahvādīnavāḥ [|] kāmānkhalu pratiṣevamāṇasya nāstyalaṃ tāva(t) tṛptitā ca paryāptitā vā, anena paryāyeṇa kāmā vigarhitā buddhaiḥ buddhaśrāvakaiśca sadbhiḥ samyaggataiḥ, satpuruṣaiḥ [|]
kāmānkhalu pratiṣevamāṇasya saṃyojanānyupacayaṃ gacchanti | nāsti cāsya kiṃcit pāpakamakuśalaṃ karmākaraṇīyaṃ vadāmi | itīme kāmā atṛptikārakā[ḥ] sādhāraṇā, adharmaviṣamacaryāhetavaḥ | kāmatṛṣṇāvivardhakāḥ, satāṃ vivarjanīyāḥ, kṣipramviṣayagāminaḥ, pratyayādhipā, pramādabhūmayo, riktā, anityāstucchā, mṛṣāmoṣadharmāṇo, māyopamāḥ, bālalāpanāḥ | ye ca dṛṣṭadhārmikāḥ (|) kāmāḥ, ye ca sāṃparāyikāḥ, ye ca divyāḥ, ye ca mānuṣyakāḥ | mā[ra]mārabhyaiṣa gocaro, mārasyaiṣa nivāpo yatreme 'nekavidhāḥ pāpakā akuśalā dharmā mānasāḥ saṃbhavanti | yadutābhidhyā, vyāpādā[ḥ], saṃrambho vā, ye vā punarāntarāyikā bhavantyāryaśrāvakasyāśikṣamāṇasyānekaparyāyeṇa kṛṣṇapakṣapatitā ete kāmā yadbhūyasā [|] evampakṣaṃ paryeṣate |
(Śbh_Sh 442)
atītānāgatapratyutpanneṣvadhvasu anityaṃ nityakālaṃ (ma)dhruvaṃ dhruvakālame te kāmāḥ | evaṃ bahūpadravāḥ, bahūpasargā, bahvādīnavā ityevaṃ kālamparyeṣate |
kathaṃ yuktiṃ paryeṣate | mahatā saṃrambheṇa, mahatyā paryeṣṭyā, mahatā pariśrameṇa vividhairvicitraiḥ śilpakarmasthānaiḥ kāmāḥ saṃhriyante | nirvartyante, upacīyante [|] te punaḥ sūpacitā api, sunirvartitā api | yāvadeṣa bahirdhā parigrahavastunaḥ mātā(tṛ)pitṛputradāradāsīdāsakarmakarapauruṣeyamitrāmātyajñātisālohitānāṃ | asya vā punaḥ kāyasyādhyātmikasya rūpiṇa audārikasya cāturmahābhūtikasyaudanakalmāṣopacitasya nityotsadanasnapanapārimardanabhedana(c)chedana vikiraṇavidhvaṃnsa(dhvaṃsa)na dharmeṇa utpannotpannaduḥkhamātrapratīkārāya samvartante | kṣudduḥkhapratīkārāya bhojanaṃ | śītoṣṇaduḥkhapratīghātāya | hrīkopanapraticchādanāya (|) ca vastraṃ [|] nidrāklamaduḥkhapratīghātāya ca śayanāsanaṃ | caṃkramasthānaduḥkhapratighātāya ca | vyādhiduḥkhapratighātāya ca (|) glānabhaiṣajyamiti duḥkhapratīkārabhūtā ete kāmā iti | naite raktena paribhoktavyāḥ | na saktena nānyatra vyādhigrastenaivātureṇa vyādhimātropaśamāya bhaiṣajyamāptāgamo 'pyeṣaḥ | tathaite kāmāḥ evaṃ caivaṃ caudārikāḥ | pratyātmamapi me jñānadarśanaṃ (Śbh_Sh 443) pravarteta | ānumāniko 'pyeṣa vidhiḥ | prakṛtiścaiṣā kāmānāṃ anādikālikā prasiddhadharmatā acitta (-cintya?)dharmatā | sā na cintayitavyā(ḥ) | na vikalpayate (yitavye)tyevaṃ yuktimparyeṣate |
sa evaṃ kāmānāmaudārikalakṣaṇaṃ pratisaṃvejya yaduta ṣaḍbhirvastubhiḥ prathame dhyāne śāntalakṣaṇaṃ pratisaṃvedayati nāstyetatsarvaśa audārikatvaṃ (|) prathame dhyāne yadetatkāmadhātāvityanenaudārikalakṣaṇaṃ pratisaṃvedayate | prathame ca dhyāne śāntalakṣaṇamayamucyate lakṣaṇapratisaṃvedī manaskāraḥ | sa khalveṣa manaskāraḥ | śruta cintāvyavakīrṇoveditavyaḥ |
sa evaṃ kāmānparijñāya prathamaṃ dhyānaṃ prathamaṃ dhyānaṃ yathāvatparyeṣṭau(ṣyau)dārikaśāntalakṣaṇena śrutaṃ ca cintāṃ ca vyatikrāmyaikāntena bhāvanākāreṇaivādhimucyate | tannimittālambanāmeva śamathavipaśyanāṃ bhāvayati | bhāvayaṃśca yathā yathā tāmaudārikaśāntatāṃ punaḥ punaradhimucyataḥ | ityupapadyate | [ā]dhimokṣiko manaskāraḥ |
ta(ya)syāsevanānvayād bhāvanānvayādbahulīkārānvayāttatprathamataḥ kleśa(ḥ)prahāṇāya mārga utpadyate | kleśaprahāṇāya ca mārge samutpanne yastadbhagavato manaskāraḥ | ayamucyate prāvivekyaḥ |
sa tatprathamataḥ kāmāvacarakleśādipraheyaprahāṇāttatpakṣye (Śbh_Sh 444) dauṣṭhulyāpagamācca | tadūrdhvaṃ prahāṇārāmo bhavati | vivekārāmaḥ | tasmiṃśca prahāṇānuśaṃsadarśīparīttapravivekaprītisukhasaṃspṛṣṭaḥ kālena kālaṃ prasadanīyena manaskāreṇa | saṃpraharṣayati | saṃvejanīyena manaskāreṇa saṃvejayati | yāvadeva styānamiddhauddhatyāpagamāya (|) ayamucyate | ratisaṃgrāhako manaskāraḥ |
tasya tathā prahāṇārāmasya bhāvanārāmasya samyakprayuktasya sataḥ kuśalapakṣaprayogopastambhakāmapratisaṃyuktaṃ kleśakarmaparyavasthānaṃ carato vā viharato vā na samudācarati | tasyaivaṃ bhavati | kiṃ santamevāhaṃ kāmeṣu kāma(c)chandaṃ pratisamvedayāmyāhosvidasantamparimīmānsayitukāmaḥ | anyatamānyatamaṃ prasadanīyaṃ śubhanimittaṃ manasi karoti | tasyāprahīṇatvāt sarveṇa sarvamanuśayasya tannimittaṃ manasi kurvataḥ sevanānimnaṃ cittaṃ bhavati | sevanāpravaṇaṃ | sevanāprābho(bhā)raṃ nāpekṣāpattiyutena nirvijugupsā(prati) vā niḥpratikūlatā | tasyaivaṃ bhavati | na me samyagviraktaṃ vimuktaṃ cittaṃ yaduta kāmebhyaḥ, saṃskārābhinigṛhītaṃ me cittaṃ vārivad dhṛtaṃ [|] dharmatābhinigṛhītaṃ (|) ya[n]nvahaṃ bhūyasyā mātrayā tasyānuśayasyāśeṣaprahāṇāya bhūyasyā mātrayā prahāṇārāmo vihareyaṃ | bhāvanārāmaḥ | ayamucte mīmānsāmanaskāraḥ |
(Śbh_Sh 445)
sa bhūyasyā mātrayā prahāṇārāmo viharati | bhāvanārāmaḥ | śamathavipaśyanāyuktaḥ | paunaḥpunyena ca mīmānsate | tasya pratipakṣaṃ ca bhāvayataḥ kālena kālaṃ prahīṇāprahīṇatāṃ mīmānsamānasya sarvebhyaḥ kāmāvacarebhyaḥ kleśebhyaścittaṃ visaṃyujyate | tāvatkālikayogena (|) na tvatyantādbījasamuddhāto bhavati | tasmiṃśca samaye prayogadhyānaprayogamārgaparyavasānagataḥ | sarvakleśaprātipakṣiko manaskāraḥ | samutpanno bhavatyayamucyate prayoganiṣṭho manaskāraḥ (|)
tasya ca samanaskārapratyayaṃ taddhetukaṃ prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate | maulaprathamadhyānasahagato yo manaskāraḥ | ayamucyate prayoganiṣṭhāphalo manaskāraḥ |
tatra prāvivekye manaskāre vartamāno, ratisaṃgrāhake ca vivekajena prītisukhena kāyaṃ pratiprīṇayati | kadācit kenacit pratanukasaṃmukhībhāvayogena prāyoganiṣṭhāmanaskārakālasyārati[ḥ] | kadācit kadācit dhyānavipulatarasaṃmukhībhāvena prayoganiṣṭhāphale punarmanaskāre vartamānasya nāsti kiñcidasyā(sya) bhavati | smāraṇīyaṃ sarvataḥ kāyādyuta(dyaduta) vivekajena prītisukhena sa tasmiṃ(smin) samaye viviktaiḥ kāmaiḥ viviktaṃ pāpakairakuśalairdharmaiḥ savitarkasavicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānaṃ paṃcā[ṅ]gamupasampadya viharati | kāmāvacarapratipakṣabhāvanāphale sthitaḥ kāmavairāgya[tā]manuprāpta (Śbh_Sh 446) ityucte |
tatra lakṣaṇapratisaṃvedinā manaskāreṇa [|] yat prahātavyaṃ tat samyak prajānāti | prahātavyasya ca prahāṇāya prāptavyasya ca prāptaye cittaṃ praṇidhatte | ādhimokṣikeṇa ca manaskāreṇa prahāṇāya prāptaye ca samyak prayogamārabhate | prāvivekyamanaskāreṇādhimātrajña śāṃ(tāṃ)jahāti | ratisaṃgrāhakeṇa sa kleśaprakāraṃ jahāti | mīmānsāmanaskāreṇa prāptinirabhimānatāyāṃ cittamavasthāpayati | prayoganiṣṭhena mṛduṃ kleśaprakāraṃ jahāti | prayoganiṣṭhāphalenaiṣāṃ kleśaprakārāṇāṃ bhāvitānāṃ subhāvitānāṃ bhāvanāphalaṃ pratyanubhavati |
apica yaśca lakṣaṇapratisaṃvedī manaskāraḥ | yaścādhimokṣikaḥ | ayamucyate ānulomiko manaskāro 'pi dūṣaṇāpratipakṣasahagataḥ | yaśca prāvivekyo manaskāraḥ, yaśca prayoganiṣṭho 'yaṃ prātipakṣiko manaskāraḥ | prahāṇapratipakṣagavataḥ (-kṣagataḥ) [|] tatra yo ratisaṃgrāhako manaskāraḥ (|) ayaṃ prātipakṣikaśca prasadanīyaśca [|]
tatra yo mīmānsāmanaskāraḥ ayaṃ pratyavekṣaṇāmanaskāraḥ | ityucyate | evaṃ sati ṣaṭṣu manaskāreṣu catvāro manaskārāḥ pravighnā veditavyāḥ | tadyathā ānulomikaḥ | prātipakṣikaḥ | prasadanīyaḥ | pratyavekṣaṇīyaśceti |
(Śbh_Sh 447)
yathā prathamadhyānasamāpattiḥ saptabhirmanaskārairevaṃ dvitīyatṛtīyacaturthadhyānasamāpattiḥ | ākāśavijñānākiṃcanyāyatananaivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattiḥ saptabhireva (Śbh_Sh 448) manaskāraiḥ | tatra yena vitarkeṣvaudārikalakṣaṇaṃ pratisamvedayate | avitarkaśca dvitīyadhyāne śāntalakṣaṇaṃ sa lakṣaṇapratisaṃvedī manaskāraḥ | dvitīyadhyānasamāpattaye [|] tatra dhyānasamāpannaḥ | prathamadhyānalābhī vitarkeṣvaudārikatāmpaśyati | yaḥ samāhitabhūmiko 'pyugrālambanabhārī tatprathamopanipātitayā cālambane audāriko manojalpaḥ | ayambitarkastadanubandhānucārī vyagracāryevālambane sūkṣmataro manojalpaḥ vihāraḥ | ete punarvitarkavihā(cā)rāścai tasikāścetasyutpadyamānā utpadyante | sahabhuvaḥ saṃprayuktā[ḥ] | ekālambanavṛttayaḥ | evamete adhyātmamutpadyante |
bāhyāyatanasaṃgṛhītāśca | sarva eva cātītā, anāgatapratyutpannā, hetusamutpannāḥ, pratītyasamutpannāḥ, ākāyikāstāvatkalikāḥ | itvarapratyupasthāyinaścittasaṃkṣobhakarā, iṃjakā apraśāntākāreṇa vartante | uparimāṃ bhūmimārabhya duḥkhavihārānugatatvātkuṣṇapakṣyā kāmavivekaprītisukhamevānuśaṃsānugatā bhūmiścaiṣā tādṛśī prakṛtyā yatra sthitasya nityaṃ nityakālaṃ, dhruvaṃ dhruvakālaṃ, savitarkaḥ, savicāraḥ, cittapracāraḥ pravartate | na śāntapraśānta ityevamādibhirākārairvitarkeṣvaudārikalakṣaṇaṃ pratisaṃvedayate |
(Śbh_Sh 449)
sarvaśo nāstyetadaudārikalakṣaṇamavitarkedvitīye dhyāne ityataḥ śāntaṃ dvitīyaṃ dhyānamasyaudārikatvasyāpagamāt | śeṣo(ṣe) manaskārā dvitīyadhyānasamāpattaye yathā(pi) yogaṃ pūrvavadveditavyaṃ | evaṃ bhūmau bhūmau yāvannaivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattaye yathāyogaṃ sapta manaskārā veditavyāḥ |
audārikalakṣaṇaṃ punaḥ sarvāsvadharimāsu bhūmiṣu yāvadākiṃcanyāyatanāt samāsena dvividhaṃ veditavyaṃ | duḥkhataraṃ vihāvito(ritā) cādharmū(dhobhū)mīnāmapraśāntavihāritā ca | alpāyuṣkatarā ca | ityetad dvividhamaudārikalakṣaṇaṃ | ṣaḍbhirvastubhiryathāyogaṃ paryeṣate | yasyā yasyā bhūmervairāgyaṃ karttukāmo bhavatyupariṣṭācca yathāyogaṃ śāntalakṣaṇaṃ | yāvatprayoganiṣṭhāphalānmanaskārāttatra viviktaṃ kāmairiti |
dvividhāḥ kāmāḥ kleśakāmā vastukāmāśca [|] (Śbh_Sh 450) kāmavitarko 'pi dvividhaḥ | saṃprayogaviveka ālambanavivekaśca [|] viviktaṃ pāpakairakuśalairdharmairiti | upakleśāḥ kāmahetukā akuśalā dharmāstadyathā kāyaduścaritaṃ, vāgduścaritaṃ, manoduścaritaṃ | daṇḍādānaṃ śastrādānaṃ | kalahabhaṇḍanavigrahavivādaśāṭhyavañcananikṛtimṛṣāvādāḥ sambhavanti | teṣāmprahāṇādviviktaṃ pāpakairakuśalairdharmairavitarkavicāreṣvadoṣadarśanātsvabhūmikairvitarkavicāraiḥ kāmaprātipakṣikaiḥ kuśalaiḥ [|] savitarkaṃ savicāraṃ prayoganiṣṭho manaskāraḥ kāmavivekaṃ (kaḥ) tasyānantaramutpannaṃ(nnaḥ) | taddhetukaṃ (kas) tatpratyayaṃ (yas) tenāha vivekajamīpsitābhilaṣitārthasaṃprāptaḥ, prītau vā doṣadarśanāt | sarvadauṣṭhulyāpagamācca vipulapraśrabdhi cittakāyakarmaṇyatayā prītisukhamanupūrveṇa gaṇayataḥ | tatprathamataśca kāmadhātūccalitāt prathamaṃ samyagālambanopanidhyānādekāgrasmṛtyupanibandhāddhyānaṃ prayoganiṣṭhāphalatvādupasampadya | uttaratra ca bhāvanābahulīkāraniṣpādanāt [|] (Śbh_Sh 451) nikāmalābhī, akṛcchralābhī, akisara(akṛtsna?)lābhī, tathā dhyānasamāpattyā rātrimatināmayati | divasamapi yāvadākāṃkṣamāṇaḥ saptarātriṃdivasāni tenāha viharatīti | savitarkasavicāraviviktebhyaścittamvyāvartayitvā (ttaṃ vyāvartya) avitarkāvicārasamādhinimitteṣūpanibadhnāti | vyagracāriṇa ālambanādvivecya avyagracāriṇyālambane ekadharmatayā śāntaṃ prasannaṃ cittaṃ pravarttate | vyavasthāpayati | tenāha vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamādadhyātmasaṃprasādanātsabhāvanābhyāsāttasyaivāvitarkāvicārasya samādheḥ, vitarkavicārasya samādheḥ, sa[c]chidrasāntarāmavasthāmatikramya niśchidranirantarāmavasthāṃ prāpnoti | tenāha cetasa ekotībhāvāt sarveṇa sarvaṃ vitarkavicāraprahāṇādavitarkamavicāraṃ prayoganiṣṭho manaskāraḥ samādhistasyānantaraṃ taddhetukaṃ taṃtpra(kastatpra)tyayamutpa(yautpa)dyata iti | tenāha samādhijaṃ īpsitāninditārthaprāpteḥ prītau vā doṣadarśanāt | sa saṃpraharṣagataṃ daurmanasyagataṃ vitarkavicāraprathamadhyānakleśapakṣasarvadauṣṭhulyāpagamāttatprātipakṣikapraśrabdhicittakāyakarmaṇyatāsuravānugatvāt | prītisukhamanupūrveṇa gaṇayato dvitīyaṃ bhavatyevaṃ sarvaṃ pūrvavad veditavyam |
prītinimitteṣu doṣaṃ paśyati | tenāha prītervirāgāt [|] (Śbh_Sh 452) tasmiṃśca samaye dvividho 'sya cittakṣobhakaraḥ apakṣālo 'dhigato bhavati | niḥprītike tṛtīyadhyāne cittaṃ pradadhataḥ | dvitīye ca dhyāne vitarkavicārāḥ, etarhi ca prītiḥ, tenāha upekṣako viharati | etau hi dvau dharmau cittasaṃkṣobhakarau | nirantarāyā upekṣāyā vighnakārakau | tatra prathame dhyāne vitarkavicārā bhavanti | yena nirantaropekṣā na pravarttate | dvitīye dhyāne prītirbhavati | yenātrāpi nirantaropekṣā na pravarttate | tenāyaṃ dhyāyī prathamadvitīyeṣu(yayoḥ) dhyāneṣu(nayoḥ) nāsti, tena tṛtīye dhyāne upekṣako viharatītyucyate | sa upekṣakassanstathā(ssaṃstathā) tathopasthitasmṛtirviharati | yathā yathā te prītisahagatāḥ saṃjñāmanasikārāḥ samudācaranti | sa cetpunarabhāvitatvāt tṛtīyasya dhyānasya smṛtisaṃpramoṣātkadācitkarhicit citte prītisahagatāḥ saṃjñāmanasikārāḥ samudācaranti | tāṃ(tān) laghu laghveva (Śbh_Sh 453) prajñayā pratividhyati | samyageva prajānāti | utpannotpannāṃśca nādhivāsayati | prajahāti vinodayati | vyantīkaroti, cittamadhyupekṣate | tenāha smṛtaḥ saṃprajānā[na] iti | tasya tasminsamaye evamupekṣakasya viharatā smṛtasya saṃprajanya syāsevanānvayādbahulīkārānvayātprītisahagataṃ prahīyate | taccittauddhatyakaraṃ, niḥprītikaṃ, śāntaṃ, praśāntaṃ cetasi veditamutpadyate | prītiprātidvandvyena tasmin samaye rūpakāyena, manaḥkāyena vedita sukhaṃ ca praśrabdhisukhaṃ pratisamvedayate | tṛtīyācca dhyānāt | adhastadrūpaṃ sukhaṃ nāsti nāpi nirantarā upekṣā tṛtīyā[d]dhyānādūrdhvaṃ yadapyupekṣopalabhyate | na tu sukhaṃ | tatrādhaḥ sukhopekṣābhāvādūrdhvaṃ ca sukhābhāvāt | idaṃ tadāyatanaṃ yaduta tṛtīyaṃ dhyānaṃ yattadāryā ācakṣate | yatpratilambhavihāriṇaṃ pudgalamadhikṛtya smṛtimāṃ(mān) sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharatīti āryāḥ punaḥ vṛddhāśca vṛddhaśrāvakāśca |
tatrātulyajātīyatvāt | pratipakṣasya sukhasya prahāṇapratipakṣānākhyātaḥ (kṣo 'nākhyātaḥ) | yadeva tatpratipakṣakṛtaṃ sukhaprahāṇaṃ tadevākhyātaṃ | kaḥ punarasau pratipakṣaḥ | yadutopekṣā smṛtisamprajanyañca | tasya ca niṣevaṇābhyāsāttṛtīyadhyānāccalito yatra (Śbh_Sh 454) tṛtīyadhyānabhūmisukhaṃ tatprajahāti | tenāha | sukhasya ca prahāṇātpūrvameva ca saumanasyadaurmanasyayorasta(ṅ)gamāt | tatra caturthadhyānasamāpattikāle tasmin samaye sa dhyāyī sukhaduḥkhavyatikramamanuprāpnoti | tena yaś(c)ca pūrvaprahīṇaṃ, yaścai(ccai)tarhi prahīyate | tasya saṃkalanaṃ kurvannevamāha | sukhasya ca prahāṇāt(d), duḥkhasya ca prahāṇāt, pūrvameva ca saumanasyadaurmanasyayorasta[ṅ]gamāt | tanna caturthadhyānasamāpattikāle sukhasya ca prahāṇāaddvitīyadhyānasamāpattikāle duḥkhasya, tṛtīyadhyānasamāpattikāle saumanasyasyāstaṅgamāt, prathamadhyānasamāpattikāle daurmanasyasya, asti tāvatsukhaduḥkhasya(yoḥ) prahāṇādaduḥkhāsukhaivāsya vedanā, na viśiṣṭā bhavati | tenāha | aduḥkhāsukhā tasmin samaye prathamaṃ dhyānamupādāya sarve adhobhūmikāḥ apakṣālāḥ prahīṇā bhavanti | tadyathā vitarkavicārāḥ, prītirāśvāsapraśvāsāḥ | teṣāṃ ca prahāṇādyā tatropekṣā | smṛtiśca sā pariśuddhā bhavati | paryavadātā, yenāsya etaccittaṃ caturthadhyānasamāpannasyāniṃjyaṃ santiṣṭhate | sarveñjitāyatanaṃ | (Śbh_Sh 455) tenāha | upekṣāsmṛtipariśuddhamiti [|] tatra caturthamiti pūrvavad veditavyam || yathāpramāṇādiṣu sthāneṣu ||
tatrākāśādhimokṣasya varṇasaṃjñā nīlapītalohitāvadātādipratisaṃyuktatāmasātāmasātayā nirvirāgatayā ca samatikrānto bhavati | tenāha | rūpasaṃjñānāṃ (Śbh_Sh 456) samatikramādanābhāsagamanahetoryā anekavidhā bahunānāprakārā varṇapracayahetukā āvaraṇasaṃjñā sā (yā) sā vigatā bhavati | tenāha | pratighasaṃjñānāmasta[ṅ]gamāt, tāsāmvā punarvigamahetoryā aupacayikīsaṃjñāsteṣvavaśiṣṭeṣu viśiṣṭeṣu saṃghāteṣu pravṛttāstadyathā bhojanapānavastrālaṃkāragṛhodyānavanasenāparvatādisaṃjñā[ḥ] | teṣu sarveṇa sarvamābhogo 'pyasya na pravartate | tenāha | nānātvasaṃjñānāmamanasikārāt | sa evaṃ rūpapratighanānātvasaṃjñā bhāvayitvā anantākāreṇākāśādhimukto bhavati | tenāha | anantamākāśama(śaṃsa)sāmantakamatikramya prayoganiṣṭhānmanasikārāduccaprayoganiṣṭhāphalaṃ maulaṃ samāpadyate | tenāha | ākāśānantyāyatanamupasampadya viharati | tasya yāvanmaulaṃ na samāpadyate | tasyākāśamālambanaṃ samāpannasya punastacca tadanye ca skandhāḥ svabhūmikāḥ sāmantake punaradhobhūmikā api skandhāḥ |
(Śbh_Sh 457)
samayena vijñānenānantamākāśamadhimucyate | tadeva vijñānamanantākārākāśādhimokṣikaṃ | vijñānānantyāyatanaṃ samāpattukāmaḥ | ākāśānantyāyatanasaṃjñāṃ vyāvartya | tadeva vijñānamanantākāreṇādhimucyate | sasāmantake maulamākāśānantyāyatanaṃ samatikramyate | tenāha | sarvaśa ākāśānantyāyatanaṃ samatikramyānantaṃ vijñānamiti | sa vijñānānantyāyatanamiti sāmantakaṃ samatikramya yāvatprayoganiṣṭhānmanasikarānmaulaprayoganiṣṭhāphalaṃ samāpadyate | tenāha | vijñānānantyāyatanamupasampadya viharatīti |
sa vijñānānantyāyatanāduccalito vijñānāt pareṇālambanaṃ samanveṣamāṇo na punarlabhate (|) kiñcana pratisaṃyuktaṃ rūpi vā, arūpi vā [|] sa tadālambanamalabhamānaḥ sasāmāntakamaulaṃ vijñānānantyāyatanaṃ [sa]matikramya nāsti kiñcidanyadā lambanamadhimucyate | so [a]kiñcanasaṃjñādhimukta eva bhavati | sa tasya saṃjñādhimokṣasya bahulīkārānvayādākiṃcanyāyatanasāmantakaṃ samatikramya yāvatprayoganiṣṭhā(n) manasikārānmaulaṃ prayoganiṣṭhāphale samāpadyate | tenāha | sarvaśo vijñānānantyāyatanaṃ samatikramya nāsti kiñcidityākiñcanyāyatanamupasaṃspṛśya (-sampadya) viharatīti |
(Śbh_Sh 458)
tenāha | saṃjñī yadutākiñcanyāyatanāduccalitaḥ | ākiñcanyasaṃjñāyāmaudārikasaṃjñī ādīnavasaṃjñī ākiñcanyāyatanasaṃjñāṃ vyāvarttayati | tena pūrvamākiñcanyāyatanasamāpattikāle [a]kiñcanasaṃjñāsamatikrāntā, etarhyakiṃcanasaṃjñā samatikrāntā bhavati | tenāha saṃjñī yaduta kiñcanasaṃjñāyā vā, akiñcanasaṃjñāyā vā, akiñcanasaṃjñā vā, na ca punaḥ sarveṇa sarvaṃ sāsya saṃjñā niruddhā bhavati | tadyathā āsaṃjñi[ke]vā, nirodhasamāpattau vā, nānyatra sūkṣmā sā saṃjñā nimittālambane pravartate | naiva saṃjñā nāsaṃjñā [|] evaṃ tadāyatanādhimuktaḥ sasāmantakamaulamākiñcanyāyatanaṃ samatikramya naiva saṃjñānāsaṃjñāyatanasāmantakasya yā vatprayoganiṣṭhānmanasikārāt prayoganiṣṭhāphalaṃ maulaṃ samāpadyate | tenāha | sarvaśa ākiñcanyāyatana[ṃ] samatikramya naiva saṃjñānāsaṃjñāyatanamupasampadya viharatīti ||
tatra dhyānasamāpattikāle adho rasātalapraveśavat | kāyasaṃprakhyānaliṃgaṃ | ārūpyasamāpattikāle ākāśātpatanavat | tatra śamathākālenādhyupekṣaṇātsamyakprayogaḥ | tatra dve acittike samāpattī asaṃjñā(jñi)samāpattirnirodhasamāpattiśca | (Śbh_Sh 459) tatrāsaṃjñāsamāpatti[ṃ] saṃjñāvimukhena manaskāreṇa pṛthagjana eva samāpadyate, nirodhasamāpattiṃ punarārya eva |
tatra dvābhyāṃ manaskārābhyāmanayoḥ samāpattyoḥ samāpattipraveśo bhavati | tadyathā saṃjñāvimukhena manaskāreṇāsaṃjñā(jñi)samāpatteḥ, naivasaṃjñānāsaṃjñoccalitenālambanasanniruddhena ca manaskāreṇa nirodhasamāpatteḥ [|] (Śbh_Sh 460) tatra saṃjñārogaḥ, saṃjñāgaṇḍaḥ, saṃjñāśalyaḥ (maṃ), etacchāntametatpraṇītaṃ yadutāsaṃjñikamiti | saṃjñāvimukhaṃ manaskāraṃ parigṛhyotpannotpannāmasaṃjñāsmṛtyamanasikārānu (ramanu)careti (rati) [|] tasya bhāvanānvayātprayogamārge sacittikāvasthā bhavati | samanaskārasamāpannasya ca punaścittaṃ na pravartata iti | sa evaṃ niḥsaraṇasaṃjñā pūrvakeṇa manaskāreṇa śubhakṛtyavītarāgasya, bṛhatphalebhyo vītarāgasya, cittacaitasikānāṃ dharmāṇāṃ nirodha iyamucyate [a]saṃjña (jñi)samāpattiḥ | evaṃ ca punarasyāḥ prāptirbhavati ||
tatra naiva saṃjñānāsaṃjñāyatanalābhī āryaḥ pareṇa śāntena vihāreṇa viharttukāmaḥ naiva saṃjñānāsaṃjñāyatanāccittamuccā layati | taccittamuccalitamālambanaṃ na labhate | alabhamānaṃ nirudhyate | na pravarttata iti | ya evamākiñcanyāyatanavītarāgasya śaikṣasyārhato vā vihārasaṃjñāpūrvakeṇa manaskāreṇa cittacaitasikānāṃ dharmāṇāṃ nirodha iyamucyate nirodhasamāpattirevaṃ ca punarasyāḥ prāptirbhavati ||
tatra dhyānasanniśrayeṇa paṃcānāmabhijñānāmabhinirhāro bhavati | kathaṃ ca punarbhavati | yathāpi taddhyāyī lābhī bhavati | pariśuddhasya dhyānasya [|] sa tatpariśuddhaṃ dhyānaṃ niśritya yo [a]nenābhijñādhipataye(pateyo) dharma[ḥ] śruto bhavatyudgṛhītaḥ, paryavāptaḥ, (Śbh_Sh 461) yaduta ṛddhiviṣayamvārabhya, pūrvenivāsadivyaśrotracyutyupapādacetaḥ paryāyamvā tameva manasi kurvan samāhitabhūmikena manaskāreṇārthapratisaṃvedī ca bhavati | dharmapratisaṃvedī ca | tasyārthapratisaṃvedino dharma(ḥ) pratisaṃvedinastathāstathā (stathā tathā) cittānyabhisaṃskurvato bahulīkārānvayād bhavati | sa kālo bhavati samayo yadasya bhāja(va)nāphalāḥ (ḥ) paṃcābhijñā utpadyante ||
(Śbh_Sh 462)
api ca tasyā(sa tathā)rtha pratisaṃvedī, dharmapratisaṃvedī sarvābhijñānirhārāya dvādaśasaṃjñā bhāvayati | tadyathā laghu saṃjñā[ṃ] | mṛdusaṃjñā[ṃ] | ākāśadhātusaṃjñāṃ | kāyacittasama[va]dhānasaṃjñāmadhimuktisaṃjñāṃ, pūrvānubhūtacaryānukramānusmṛtisaṃjñāṃ nānāprakāraśabdasannipātanirghoṣasaṃjñāmavadātarūpanimittasaṃjñāṃ, kleśakṛtarūpavikārasaṃjñā[ma]dhimokṣasaṃjñāmamibhvāyatanasaṃjñāṃ kṛtsnāyatanasaṃjñāñca |
tatra laghusaṃjñāyāṃ laghukamātmānamadhimucyate | tadyathā tūlapindhurvā, karpāsapindhurvā [|] vāyumaṇḍalake vā sa tathā [a]dhimucyamānaḥ tatra prerayatyādhimokṣikeṇaiva manaskāreṇa [|] tadyathā mañcātpīṭhānmañce | evaṃ mañcāt tṛṇasaṃstarakānmañce | tatra mṛdusaṃjñā | mṛdukaṃ kāyamadhimucyate | tadyathā kauśayamvā, kaccamvā, padgamvā, [|] itīyaṃ mṛdusaṃjñāyā laghusaṃjñāyā[ḥ] poṣikā, anugrāhikā [ya]yā anugṛhyamāṇā laghusaṃjñā pṛthuvṛddhivaikalyatāṃ (vipulatāṃ) gacchati | tatrākāśadhātusaṃjñā yayā saṃjñayā laghutāṃ ca mṛdutāṃ cātmano 'dhimucyate | sa cet kvacid gantukāmo bhavati | tatra yadantarālaṃ vivandhacaraṃ rūpigataṃ gamanāya tadākāśamadhimucyate [|] ādhimokṣikaṃ (kena) ca (Śbh_Sh 463) manaskāreṇa | tatra cittakāyasamavadhānasaṃjñā yayā cittamvā kāye samavadadhāti | kāyamvā citte, yenāsya kāyo laghutaraśca bhavati, mṛdutaraśca, karmaṇyataraśca, prabhāsvarataraśca [|] cittānvayaścitta pratibandhaścittaṃ niśritya varttate | tatrādhimokṣikasaṃjñā yayā saṃjñayā bhū(dū)ragamāsanne [a]dhimucyate, āsannaṃ dūre, aṇu sthūlaṃ, sthūlamaṇu, pṛthivī āpaḥ, āpaḥ pṛthivī evamekaikena mahābhūtenānyonyaṃ karaṇīyaṃ | vistareṇa tathānirmitaṃ cādhimucyate, rūpanirmitaṃ vā, śabdanirmitaṃ vā [|]
ityābhiḥ pañcasaṃjñābhiḥ bhāvanāyā pariniṣpannābhiranekavidhamṛddhiṣayaṃ pratyanubhavatyeko bhūtvā bahudhātmānamupadarśayati | yadutādhimokṣikayā nairmāṇikayā(kyā)saṃjñayā tatra bahudhā punarātmānamupadarśayancai(yaṃścai)kī bhavati | yaduta nirmāṇāntardhāyikayā [a]dhimuktisaṃjñayā tiraḥkuḍyaṃ, tiraḥprākāramasajjamānena (Śbh_Sh 464) kāyena gacchati | yena gacchati | (yena gacchati) | pṛthivyāmunmajjanimajjanaṃ karoti | tadyathodake, udake bhidyamānena srātasā gacchati | tadyathā pṛthivyāmākāśe paryaṅkenākrāmati | tadyathā pakṣī śakuni[ḥ], imau vā sūryācandramasāvevaṃ mahardhikau mahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi | parāmārṣṭi | yāvadbrahmalokātkāyena vaśe varttayati | laghumṛdvākāśadhātucittakāyasamavadhānasaṃjñayā parigṛhītayā adhimuktisaṃjñayā sarvametatkaroti | yathāyogamveditavyaṃ | tatra dvividhābrahmalokasya kāyena vaśe vartanā, gamanena ca (|) vaśe varttayati | yathaivādhimuktyā vā, brahmalokādadhaścartukāmatā bhūtānāṃ tadekatyasya copādāyarūpasya [|]
tatra pūrvānubhūtacaritānukramānusmṛtisaṃjñā yayā kumārakabhāvamupādāya yatrāsya smṛtiḥ pravarttate | na vyāhanyate | yatrārya gato bhavati, sthito, niṣaṇṇuḥ(ṇṇaḥ), (Śbh_Sh 465) śayito vistareṇa sarvāṃ pūrvānubhūtāṃ caryāmaudāraudārikaudārikatayā anuparivāṭikayā avyutkramanti(nte) | kayā samanusmaransaṃjānāti | tasyā bhāvanānvayād bhāvanāphalamanekavidhaṃ pūrvenivāsaṃ samanusmarati yāvatsansā(saṃsā)raṃ soddeśaṃ vistareṇa [|] tatra nānāprakāraśabdasannipātanirghoṣasaṃjñā [|] yasmin grāme vā, nigame vā śreṇyāmvā, pūge vā, parṣadi vā, āyataviśāle vā gṛhe, avavarake vā, nānāprakārasya janakāyasya sanniṣaṇṇasya sannipatitasya yo vyatimiśro, vicitro, nirghoṣo niścarita | yaḥ kalakalaśabda ityucyate | mahatyā vā nadyā vaha[n]tyā nirghoṣaḥ, tatra nimittamudgṛhya yā saṃjñābhāvanā yayā samāhitabhūmikena manasikāreṇāryānāryeṣu śabdeṣu, divyamānuṣyakeṣu, dūrāntikeṣvābhogaṃ vārayati | tasyāsya bahulīkārānvayād bhāvanāphalaṃ divyaṃ śrotraṃ pratilabhate | yena divyamānuṣyakāṃ [kān] śabdāṃ (bdān) śṛṇoti | ye 'pi dūre, ye 'pyantike [|] tatrāvabhāsarūpanimittasaṃjñā [|] pūrvavadālokanimittamudgṛhya tadeva nimittaṃ manasi karoti | iyamavabhāsarūpa nimittasaṃjñā [|] tasyā bhāvanānvayād (Śbh_Sh 466) bhāvanāphalaṃ cyutyupapādajñānaṃ pratilabhate | yena divyena cakṣuṣā viśuddhena vistareṇa yāvatkāyasya bhedātsvargatau svargaloke deveṣūpapadyante(te) | tatra kleśakṛtarūpavikārasaṃjñā | yayā raktadviṣṭamūḍhānāṃ krodhopanāhapra[yu]ktaparidāhāhrīkyānapatrāpyakleśopakleśaparyavanaddhacittānāṃ sattvānāṃ rūpāvasthāmupalakṣayati | pari[c]chinatti [|] evaṃ rūpāraktasya rūpāvasthā bhavati | rūpavikṛtiḥ | tadyathā uddhatendriyatā, smitamukhatā [|] evaṃ rūpā dviṣṭasya rūpāvasthā bhavati | rūpavikṛtiḥ | tadyathā mukhavivarṇatā sagadgadasvaratā | kṛtabhṛkuṭitā | evaṃrūpā mūḍhasya paryavasthā bhavati | rūpavikṛtiḥ | tadyathā mūkatā arthanidhyaptāvapratipadyanatā (danatā) prākṛtāprākṛtā vā vāgvyāhāratā [|] ityebhirākārairevaṃ bhāgīyairyāvadāhrīkyānapatrāpyaparyavasthitasya (Śbh_Sh 467) yā rūpāvasthā bhavati | rūpavikṛtiḥ | tato nimittamudgṛhya manasi karoti | tadyathā bahulīkārānvayād bhāvanāphalaṃ cetaḥparyāyajñānamutpadyate | yena parasattvānāṃ parapudgalānāṃ vitarkitaṃ vicāritaṃ mano manasā yathābhūtaṃ prajānāti |
tatra vimokṣābhibhvāyatana-kṛtsnāyatanasaṃjñābhāvanā pūrvavadveditavyā | tadyathā samāhitāyāṃ bhūmau | yayā bhāvanayā āryāmṛddhimabhinirharati | vastupariṇāminī[ṃ] nairmāṇikīmādhimokṣikīṃ | tadyathā araṇā praṇidhijñānaṃ | catasraḥ pratisamvidaḥ tadyathā dharmapratisaṃvidartha pratisaṃvinniruktipratisamvitpratibhānapratisamvit [|]
(Śbh_Sh 468)
tatrāryāyāścānāryāyā ṛddherayaṃ viśeṣaḥ | āryayā ṛddhyā yadyadeva vastu pariṇāmayati | yadyadeva nimittaṃ nirmiṇoti | tattathaiva bhavati | nānyathā | sarveṇa tena kāryaṃ śakyate kartum | anāryayā na punarna tathaiva bhavatyapi tu | māyākārakasyaiva saṃdarśana mātrakaṃ khyāti | evamābhirdvādaśabhiḥ saṃjñābhirbahulīkārānvayādyathāyogaṃ sa pañcānāmabhijñānāmāryāṇāṃ ca guṇānāmapṛthagjanasandhāraṇānāṃ yathāyogamabhinirhāro veditavyaḥ |
tatra prathame dhyāne mṛdumadhyādhimātraparibhāvitena yathāyogaṃ brahmakāyikānāṃ, brahmapurohitānāṃ, mahābrahmaṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyāmupasampadyate [|] dvitīye dhyāne mṛdumadhyādhimātrabhāvite yathāyogaṃ parīttānāmābhāsvarāṇāṃ ca devānāṃ sabhāgatāyāmupasaṃpadyate | tṛtīye dhyāne mṛdumadhyādhimātrabhāvite yathāyogaṃ parīttaśubhānāṃ, sapramāṇaśubhānāṃ, śubhakṛtyānāṃ ca devānāṃ sabhāgatāyāmupasaṃpadyate | caturthe dhyāne mṛdumadhyādhimātrabhāvite yathāyogamanabhrakānāṃ, puṇyaprasavānāṃ, bṛhatphalānāṃ ca devānāṃ sabhāgatāyāmupasampadyate | sa cetpunaranāgāmī anāsraveṇa dhyānena caturthena sāsravaṃ, vyavakīrṇaṃ (Śbh_Sh 469) bhāvayati | tasmiṃ(smin) mṛdumadhyādhimātrādhimātratarādhimātratamabhāvite yathāyogaṃ pañcānāṃ śuddhāvāsānāṃ devānāṃ sa(ha)bhāgatāyāmupasampadyate | tadyathā adahe(hre)ṣvatāpeṣu, sudarśaneṣu, akaniṣṭheṣu [|] ākāśavijñānākiñcanyanaivasaṃjñānāsaṃjñāyatane mṛdumadhyādhimātrabhāvite ākāśavijñānākiñcanyanavasaṃjñānāsaṃjñāyatanopagānāṃ devānāṃ sabhāgatāyāmupasampadyate [|] arūpiṇaśca devāstasmātteṣāṃ sthānāntarakṛto bhedo nāsti, vihārakṛtastu viśeṣo bhavati | asaṃjñisamāpattyāṃ bhāvitāyāmasaṃjñisattvānāṃ devānāṃ sabhāgatāyāmupasampadyate |
tatra katamāni vītarāgasya liṃgāni | āha | sthirakāyakarmānto bhavatyacalendriyaḥ [|] na c