Phạn tạng (Sanskrit Canon)srabhusu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Thanh Văn Địa (Śrāvakabhūmi)
Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 9 (50.000 ký tự/trang)
Śrāvakabhūmiḥ (Śbh_Sh: 5) I. gotrabhūmiḥ // [|] indriyairavikalatā, āyatanagataḥ prasādaḥ, aparivṛttakarmāntatā [|] tatra manuṣyatvaṃ katamat | yathāpīhaikatyo manuṣyāṇāṃ sabhāgatāyāṃ pratyājāto bhavati | puruṣaśca puruṣendriyeṇa [samanvāgato bhavati | idamucyate manuṣyatvaṃ [|] āryā[ya]tane pratyājātiḥ katamā [|] yathāpīhai] katyo madhyeṣu [ja]napadeṣu pratyājāto bhavati pūrvavadyāvadyatra gatiḥ satpuruṣāṇāmiyamucyate āryāyatane pratyājātiḥ [|] (Śbh_Sh: 6) indriyairavikalatā katamā [|] yathāpīhaikatyaḥ ajāto bhavatyaneḍaka iti vistaraḥ [|] aṃgapratyaṃgāvikalo vā yadrūpeṇāṃpratyaṃgāvaikalyena śrotrāvaikalyādikena bhavyaḥ kuśalapakṣasamudāgamāya [|] idamucyate indriyā vaikalyaṃ [|] āyatanagataḥ prasādaḥ katamaḥ [|] yathāpīhaikatyena tathāgatapravedite dharmavinaye śraddhā pratilabdhā bhavati | cetasaḥ prasādaḥ [|] ayamucyate āyatanagataḥ prasādastadāyatanaṃ tathāgatapravedito dharmavinayaḥ sarveṣāṃ laukikalokottarāṇāṃ śukladharmāṇāmutpattaye [|] yā punaratra śraddhā, tena pūrvagamenādhipatyena sa āyatanagataḥ prasādaḥ [|] sarvakleśamalakāluṣyāpanayanā aparivṛttakarmāntatā yena paṃcānāmānantaryāṇāṃ karmaṇāṃ, tadyathā mātṛvadhāt pitṛvadhādarhadvadhātsaṃghabhedāttathāgatasyāntike duṣṭacittarucirotpādādanyatamānyatamadānantaryaṃ karma dṛṣṭa eva dharme na kṛtaṃ bhavati nādhyācaritamiyamucyate | aparivṛttakarmāntatā | itīmāni pañcānantaryāṇi karmāṇi kṛtopacitāni [|] dṛṣṭa eva dharme parivartyābhavyo bhavati parinirvāṇāyāryamārgasyotpattaye tasmādetāni parivṛttakarmāntatetyucyate | svayamevānena sa ātmabhāva ebhiḥ pañcabhiraṅgaiḥ sampādito bhavati | tasmādātmasampadityucyate | (Śbh_Sh: 7) parasampat katamā [|] tadyathā buddhānāmutpādaḥ, saddharmadeśanādeśitānāṃ dharmāṇāṃ avasthānamavasthitānāṃ cānupravarttanaṃ | parataśca pratyanukampā [|] tatraḥ buddhānāmutpādaḥ katamaḥ [|] yathāpīhaikatyaḥ sarvasarvasatve(ttve)ṣu kalyāṇaṃ hitādhyāśayamutpādya prabhūtairduṣkarasahasrairmahatā ca puṇyajñānasambhāreṇa [] ātmabhāvapratilambhe bodhimaṇḍe niṣadya, pañcanivaraṇāni prahāya, caturṣu smṛtyupasthāneṣu sūpasthitacittaḥ, saptatriṃśad bodhipakṣyān dharmān bhāvayitvā [a]nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate | ayamucyate buddhānā[mu]tpādaḥ | atītānāgatapratyutpanneṣvadhvasu evamevā [kleśa ā yā] ta evaṃ buddhā bhagavanto loka utpadya tasyaiva ca śrāvakalokānukampāmupādāya catvāryāryasatyānyārabhya duḥkha sadbhirayañca dharmo niryāto, deśitaḥ, praśasto buddhaiśca buddhaśrāvakaiścā[yamucyate buddhānāmutpādaḥ] | deśitānāṃ dharmāṇāṃ avasthānaṃ katamat | deśite saddharme, pravartite dharmacakre, yāvacca buddho bhagavāṃ(vān) (Śbh_Sh: 8) jīvati, tiṣṭhati ca, parinirvṛte ca buddhe bhagavati, yāvatā kālena pratipattirna hīyate, saddharmaśca nāntardhīyate [|] idamucyate saddharmasyāvasthānaṃ yāva[vasthānaṃ veditavyaṃ] [|] avasthitānāṃ dharmāṇāmanupravarttanaṃ katamat | yatta evādhigantāra[ḥ] saddharmasya, saddharmasākṣātkriyāyai bhavyāṃ pratibalatāṃ jānatāṃ viditvā yathādhigatāmevānulomikīmavavādānuśāsanīmanupravarttayantīdamucyate avasthitānāṃ dharmāṇāmanupravarttanaṃ || parataḥ pratyanukampā katamā | parata ucyante dā yakadānapatayaḥ te yāni tasyānulomikāni jīvito padhāraṇāni taiḥ pratyanukampate (nte) yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārairiyamucyate parataḥ pratyanukampā || kuśalo dharmacchandaḥ katamaḥ [|] yathāpīhaikatyastathāgatasya vā, tathāgataśrāvakasya vā antikāddharmaṃ śrutvā śraddhāṃ pratilabhate | sa tāṃ pratilabhya idaṃ saṃśikṣate | saṃbādho gṛhāvāso rajasāmāvāsaḥ | abhyavakāśaṃ pravrajya yanva(yannva)haṃ sarvaṃ kaḍa(la)travargaṃ, dhanadhānyahiraṇyaṃ cotsṛjya svākhyāte dharmavinaye samyagevāgārādanāgārikāṃ pravrajeyam | pravrajitvā (Śbh_Sh: 9) (pravrajya) ca pratipattyā sampādayeyamiti | ya evamutpannaśchandaḥ kuśaleṣu dharmeṣvayamucyate kuśalo dharmachandaḥ (cchandaḥ) || pravrajyā katamā [|] yā tameva kuśalaṃ dharmacchandamadhipatiṃ kṛtvā jñapticaturthena vākkarmaṇā upasampatkuśalairaśī(ḥśī)lasamādānaṃ vā [|] iyamucyate pravrajyā || śīlasambaraḥ katamaḥ [|] sa tathā pravrajitaḥ śīlavān viharati, prātimokṣasamvarasaṃvṛtaḥ | ācāragocarasampannaḥ | aṇumātreṣvavadye ṣu bhayadarśī, samādāya śikṣate śikṣāpadeṣu [|] ayamucyate śīlasamvaraḥ || indriyasamvaraḥ katamaḥ || sa tameva śīlasamvaraṃ niśrityārakṣitasmṛtirbhavati | nipakasmṛtiḥ | smṛtyārakṣitamānasaḥ samāvasthāvacārakaḥ [|] sa cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā | na nimittagrāhī bhavati, nānuvyaṃjanagrāhī yato [a]dhikaraṇama sya pāpakā, akuśalā dharmāścittamanusraveyusteṣāṃ samvarāya pratipadyate [|] sa śrotreṇa śabdāṃ (bdān), ghrāṇena gandhān, jihvayā rasān, kāyena spraṣṭavyāni (|), manasā dharmān vijñāya na nimittagrāhī bhavati nānuvyaṃjanagrāhī yato [a]dhikaraṇamasya pāpakā (Śbh_Sh: 10) akuśalā dharmāścittamanusraveyusteṣāṃ samvarā [ya pratipadyate, rakṣati] mana indriyaṃ mana indriyeṇa samvaramāpadyate | ayamucyate indriyasamvaraḥ | bhojane mātrajñatā katamā [|] sa tathā saṃvṛtendriyaḥ pratisaṃkhyāyāhāramāharati | na darpārthaṃ, na madārthaṃ, na maṇḍanārthaṃ, na vibhūṣaṇārthaṃ, yāvadevāsya kāyasya sthitaye, [yāpanāyai, brahmacaryānugrahāya] iti | paurāṇāṃ vedanāṃ prahāsyāmi, navāṃ ca notpādayiṣyāmi [|] yātrā ca me bhaviṣyati | balaṃca, sukhaṃ cānavadyatā ca, sparśavihāratā ceyamucyate bhojane mātrajñatā || jāgarikānuyogaḥ katamaḥ | [sadivā caṃkramaniṣadyābhyāmāvaraṇīyebhyo (Śbh_Sh: 11) dharmebhyaścittaṃ pari] śodhayati | sa divā caṃkramaniṣadyābhyāmāvaraṇīyebhyo dharmebhyaścittaṃ pariśodhya, tato vihārānnirgamya, bahirvihārasya pādau prakṣālya, dakṣiṇena pārśvena siṃhaśayyāṃ kalpayatyālokasaṃjñī, smṛtaḥ, saṃprajānan, utthānasaṃjñāmeva manasi kurvan sa rātryāḥ paścime yāme [laghu laghveva prativibudhya, caṃkramaniṣadyābhyā] māvaraṇīyebhyo dharmebhyaścittaṃ pariśodhayatīyamucyate pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikānuyuktatā [|] saṃprajānadvihāritā katamā [|] sa tathā jāgarikānuyuktaḥ ati(bhi)kramapratikrame saṃprajānadvihārī bhavatyālokitavyavalokite, sāmmiñjitaprasārite, sāṃghāṭīcīvarapātradhāraṇe, aśitapītakhāditasvādite (Śbh_Sh: 12) nidrāklamavinodane, gate, sthite, niṣaṇṇe, śayite, jāgṛte, bhāṣite, tūṣṇīmbhāve samprajānadvihārī bhavati | iyamucyate samprajānadvihāritā || prāvivekyaṃ katamat [|] sa ebhirdharmaiḥ parikarmabhūmiṃ śodhayitvā viviktāni śayanāsanānyadhyāvasatyaraṇyāni, vṛkṣamūlāni, śūnyāgārāṇi, parvatakandaragiriguhāpalāla[puṃjā]bhyavakāśaśmaśānavanaprasthāni prāntāni śayanāsanādīnīdamucyate prāvivekyam || (Śbh_Sh: 13) nivaraṇaviśuddhiḥ katamā [|] so [a]raṇyagato vā, vṛkṣamūlagato vā, śūnyāgāragato vā, paṃcabhyo nivaraṇebhyaścittaṃ viśodhayati | kāmacchandād vyāpādātstyānamiddhādauddhatyakaukṛtyādvicikitsāyāḥ [|] sa ebhyo nivaraṇebhyaścittaṃ viśodhya vinivaraṇaṃ samādhikalpatāyāmavasthāpayatīyamucyate nivaraṇa viśuddhiḥ | (Śbh_Sh: 14) samādhisanniśraya katamaḥ | sa pañcanivaraṇāni prahāya cetasopakleśa(cetasa upakleśa)karāṇi saṃkleśakarāṇi | viviktaṃ kāmairviviktampāpakairakuśalairdharmaiḥ savitarka savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati [|] savitarkasavicārāṇāṃ vyupaśamādadhyātmasaṃprasādāccetasa ekotībhāvādavitarkamavicāraṃ (Śbh_Sh: 15) samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānamupasampadya viharati | sa prītervirāgādupekṣako viharati smṛtaḥ saṃprajāna[n] sukhaṃ ca kāyena pratisamvedayate yat | tadāryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimān sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānamupasampadya viharati sa sukhasya ca prahāṇāt pūrvameva saumanasyadaurmanasyayorastagamā(rastaṅgamā)daduḥkhāsukhamupekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānamupasampadya viharati | ayamucyate samādhisanniśrayaḥ [|] so [a]nayānūpūrvyā uttarottarānviśiṣṭān viśiṣṭatarān viśiṣṭatamān pratyagrānātmasampatpūrvān samādhi] saṃniśrayaparyavasānān samudānayati | evaṃ pariśuddhe citte paryavadāte anaṃgaṇe vigatopakleśe ṛjubhūte karmaṇye sthite āniṃjyaprāpte sa ceccatvāryāryasatyānyārabhya teṣāṃ parijñāyai prahāṇāya sākṣātkriyāyai bhāvanāyai parato ghoṣamavavā dānuśāsanīṃ pratilabhate | evamasau bhavyo bhavati pratibalaśca yoganimittasya manaskārasyotpādanāya | ya (ta)tpūrvikāyāśca samyagdṛṣṭeryayā catvāryāryasatyānyabhisamāgacchati | vimuktiñca paripūrayati | nirupadhiśeṣe ca nirvāṇadhātau parinirvāti | tatra yā samyagdarśanamupādāya vimuktiparipūriḥ | (Śbh_Sh: 16) nirupadhiśeṣaparinirvāṇaṃ cāyaṃ gotrasamudāgamo veditavyaḥ | tatrātmasampadamupādāya yāvatsamādhisanniśrayo [a]yaṃ | hīnaḥ samudāgamapratyayo veditavyaḥ | tatra yaḥ catuḥsatyadeśanāvavādādhipateyaḥ parato ghoṣaḥ, yaśca yoniśo manaskāraḥ | ayaṃ pradhānaḥ samudāgamapratyayo veditavyaḥ | idamucyate gotravyavasthānaṃ || gotrasthasya pudgalasya katamāni liṃgāni | āha | yānyaparinirvāṇadharmakasya liṃgāni | ( āha | yānyaparinirvāṇadharmakasya liṃgāni |) tadviparyayeṇa gotrasthasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni | kāni punaraparinirvāṇadharmakaliṃgāni yaiḥ samanvāgataḥ aparinirvāṇadharmakaḥ | aparinirvāṇadharmako 'yamiti vijñeyaḥ | bahūnyaparinirvāṇadharmakaliṃgāni | (pradeśamātraṃ |) pradeśamātrantu nirdekṣyāmi | ihāparinirvāṇadharmasya pudgalasyādita evāla [] tṛṣṇā sarveṇa sarvaṃ sarvathā ca sarvabuddhairāśrayasanniviṣṭā aprahāṇadharmiṇī bhavatyanutpādyā dūrāgatā pragāḍhasanniviṣṭā [idaṃ] | idaṃ prathama[ma]gotrakasthasya pudgalasya liṃgaṃ || punaraparamagotrasthaḥ pudgalaḥ anekaparyāyeṇa saṃsāraguṇān vicitrān prabhūtāṃśca (Śbh_Sh: 17) śrutvā nirvāṇaguṇāṃścānekaparyāyeṇa vicitrān | prabhūtāṃśca śrutvā parīttamapi prapaṃce saṃsāradoṣadarśanamādīnavadarśanaṃ | saṃvegamātraṃ notpāditavānatītamadhvānamupādāya notpādayiṣyatyānāgata[madhvāna]mupādāya notpādayati [varta]mānamadhvānamupādāya parīttakalpamātrakamavaramātrakaṃ nirvāṇe, tṛṣṇākṣaye, virāge, nirodhe guṇadarśanamuśansa (śaṃsa)darśanaṃ prasādamātrakamatītānāgatapratyutpannamadhvānamupādāya notpāditavānnotpādayiṣyati notpādayati | idaṃ dvitīyamagotrastha[sya pudgalasya] liṃgam | punaraparamagotrasthaḥ pudgalaḥ [anekaparyā] [yeṇa..............] gāmīduḥ[khā] patrāpyeṇa samanvāgato bhavati | yenāyamaghṛṇacittaścāsaṃkucitacittaśca prahṛṣṭacittaśca sarvasyāyamadhyācarati | na ca kadācittani (nni)dānaṃ vipratisārī bhavati | nānyatra // [|] [idaṃ tṛtīyamagotrasthaṃ liṅgaṃ [|] puna]raparamagotrasthaḥ (Śbh_Sh: 18) sarvākāraparipūrṇe [a]sya (|) do[ṣa]yukte citre (tte) gamake duḥkhaṃ vā ārabhya, samudayaṃ vā, nirodhamvā, mārgamvā, saddharme deśyamāne na labhate cetasa āvarjanamātre karmaṇi, muktimātre [yadutātītamadhvānamupādāyānāgatamadhvānamupādāya ya] duta pratyutpannamadhvānamupādāya | idaṃ caturthamagotrasthaṃ liṃgaṃ | punaraparamagotrasthaḥ pudgalaḥ sa cet kadācit karha (rhi)cit svākhyāte dharmavinaye pravrajati | sa rājā bhinirṇīto vā, co (cau)rābhinirṇīto vā, ṛ[ṇā]rto vā, ajīvikāmayabhīto vā, mā[rabhayabhīto vā, aśramaṇaḥ śramaṇaprati] jñaḥ, abrahmacārī brahmacārī (ri-) pratijñaḥ, atītānāgatapratyutpanneṣvadhvasvagotrasthasya pudgalasyaivameva pravrajyā veditavyā | na vā śikṣākāmasya pudgalasya pravrajyopasampadbhikṣubhāvaḥ | tadanena paryāyeṇānenābhisandhinā arthato nai[ryāṇikato [a]gotrasthaḥ pudgalaḥ pravrajita] iti saṃkhyāṃ gacchati | idaṃ pañcamamagotrasthasya pudgalasya liṃgam || punaraparamagotrasthaḥ pudgalo yatkiṃcit kuśalaṃ karma karoti | (Śbh_Sh: 19) kāyena, vācā, manasā vā tatsarvaṃ bhavābhiprāyo vā, viśiṣṭamāyatipunarbhavamabhiprārthayamāno bhogābhiprāyo [vā bhavati | idaṃ ṣaṣṭhamagotrasthasya pudgalasya] liṃgaṃ | evaṃbhāgīyāni cāsya bahūni liṅgāni samvidyante yaiḥ samanvāgataḥ | aparinirvāṇadharmako [a]parinirvāṇadharmaka iti saṃkhyāṃ gacchati || tatra katame gotrasthāḥ pudgalāḥ | āha | asti gotrasthaḥ pudgalaḥ | gotra eva sthito, nāvatīrṇo na niṣkrāntaḥ [avatīrṇo na niṣkrāntaḥ, avatīrṇo niṣkrānto], mṛdvindriyo, madhyendriyaḥ, tīkṣṇendriyaḥ, rāgacarito, dveṣacarito, mohacaritaḥ | akṣaṇopapannaḥ | apramattaḥ, mithyāpratipannaḥ, amithyāpratipannaḥ, āvṛto [a]nāvṛtaḥ, dūre, antike [|] paripakvaścā [a]paripakvaśca, viśuddhaścāviśuddha[śca [|] || tatra katamo gotrastha eva pudgalaḥ | āha |] yathāpīhaikatyaḥ pudgalo lokottaradharmabījamohāgato bhavati | na ca punaradyāpi labhate satpuruṣasaṃsevāṃ vāgamya, saddharmaśravaṇaṃ vā, tathāgatapravedite dharmavinaye śraddhāṃ ca śīlaṃ ca samādadāti | na śrutamudgṛhaṇāti | na tyāgaṃ bṛṃhayati, na dṛṣṭimṛjūka[roti | ayamucyate gotrastha eva pudgalaḥ || a]sya viparyayeṇa śuklapakṣeṇa gotrasthaścāvatīrṇaśca (Śbh_Sh: 20) veditavyaḥ | ayantu viśeṣo no tu lābhī bhavatyāryamārgasya | tatphalasya ca kleśa visaṃyogasya || katamo gotrasthaścāvatīrṇaśca niṣkrāntaśca || etadevoktvā [a]yaṃ viśeṣaḥ [|] lābhī bhavatyāryamārgasya tatphalasya ca || [|] [tatra mṛdvindriyaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yasya nātyarthaṃ jñeye vastunyālamba]ne atyarthaṃ dhandhavāhīnīndriyāṇi bhavanti | mandavāhīni vā [|] śrutamayena vā, cintāmayena vā, bhāvanāmayena vā manasikāreṇa saṃprayuktāni | yaduta śraddhā, vīryaṃ, smṛtiḥ, samādhiḥ | prajñā vā [|] na samarthāni, na pratibalāni dharmasya vā prativedhāyārthasya vāśuca prativedhāya | ayamucyate mṛdvindriyaḥ pudgalaḥ || madhyendriyaḥ katamaḥ [|] yasya nātyarthaṃ jñeye vastunyālambane dhandhavāhīnīndriyāṇi sarvaṃ pūrvavadvistareṇa vaktavyamayamucyate madhyendriyaḥ pudgalaḥ || tīkṣṇe[ndriyaḥ pudgalaḥ] katamaḥ [|] yasya pudgalasya jñeye vastunyālambane [a]dhandhavāhīnīndriyāṇi bhavanti | amandavāhīni [|] śrutamayena [vā, (Śbh_Sh: 21) cintāmayena vā, bhāvanāmayena vā manasikāreṇa saṃprayuktāni | yaduta śraddhā, vīryaṃ, smṛtiḥ,] samādhiḥ, prajñā vā [|] śaktāni bhavanti dharmasya prativedhāya, arthasya vā āśu ca prativedhāya | [tanu] vā [|] ayamucyate tīkṣṇendriyaḥ pudgalaḥ [|] rāgacaritaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yo raṃjanīye ālambane tīvrarāgaśca bhavatyāyatarāgaśca, ayamucyate [rāgacaritaḥ pudgalaḥ || dveṣacaritaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yaḥ pra] tighasthānīye ālambane tīvradveṣaśca bhavatyāyatadveṣaścāyamucyate dveṣacaritaḥ pudgalaḥ || mohacaritaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yo jñeye vastuni tīvramohaśca bhavatyāyatamohaścāyamucyate mohacaritaḥ pudgalaḥ || akṣaṇopapannapramatta[mithyāpratipannāśca pudgalāḥ katame | akṣaṇo] papannāḥ pramattāmithyāpratipannānāvṛtā (pannā anāvṛtā) veditavyā[ḥ] || dūre pudgalaḥ katamaḥ | asti pudgalaḥ kāladūratayā nirvāṇasya dūre | asti prayogadūratayā (|) tatra katamaḥ kāladūratayā dūre | anekairjātiśatairanekairjātiśatasahasraiḥ (Śbh_Sh: 22) [anekajātiśatasahasraiḥ] tataḥ paścād bhavyo [bhavatyāśupratyayalābhāya | parinirvāṇāya | tatra | prayogadūratayā pu]dgalo gotra eva kevale sthito bhavati | nāvatīrṇaḥ | sa bhavyo bhavatyāśupratyayalābhāya | parinirvāṇāya [|] sa nirvāṇāyānārabdhaprayogadūratayā [dūratvāt prayoga] kāladūratayā ayamucyate dūre pudgalaḥ || āsanne pudgalaḥ | ............................. (Śbh_Sh: 23) (Śbh_Sh: 24) (Śbh_Sh: 25) II. avatārabhūmiḥ ........... yaiḥ ṣaḍbhirbhavyo mṛdukuśalamūlasamanvāgato madhyakuśalamūlasamanvāgataḥ | adhimātrakuśalamūlasamanvāgataḥ | niṣṭhāprāyogiko, niṣṭhāgataśca | tatra katamo bhavya eva pudgalaḥ | yo gotrasthāna (naṃ) cā(bhi)dhyāyi(yī) tatprathamatastathāgatapravedite dharmavinaye śraddhāṃ pratilabhate | yā ca dṛṣṭimṛjūkaroti | tatra katamo mṛdukuśalamūlasamanvāgataḥ | yo gotrasthastena vā tathāgatapravedite dharmavinaye tatprathamataḥ śraddhā pratilabdhā bhavati | yāvad dṛṣṭi ṛjūkṛtā [|] ayamucyate mṛdukuśalamūlasamanvāgataḥ [|] (Śbh_Sh: 26) madhyakuśalamūlasamanvāgato gotrasthaḥ pudgalastatprathamatastathāgatapravedite dharmavinaye śraddhāṃ pratilabhya, yāvaddṛṣṭimṛjuṃ kṛtvā ekamvā (kaṃ vā), dve vā, sambahulāni vā janmānyabhinirvarttayati | viśeṣāye(yai)ti | ya[ḥ] paraiti | no caramamātmabhāvaṃ pratilabhate | yatra sthitaḥ parinirvātyayamucyate | adhimātrakuśalamū lasamanvāgataḥ pudgalaḥ | tatra katamo niṣṭhāprāyogikaḥ pudgalaḥ | yaḥ pudgalaścaramamātmabhāvaṃ pratilabhyāsravakṣayāya samyagavavādānuśāsanīṃ, saddharmaśravaṇaṃ vā pratilabhya samyageva prayujyate | na cādhmāyi (yī?) sarveṇa sarvaṃ sarvathā pratipadyate | āsravakṣayamanuprāpnoti | na niṣṭhāṃ gacchatyayamucyate niṣṭhāprāyogikaḥ pudgalaḥ | tatra niṣṭhāgataḥ pudgalaḥ katamaḥ [|] yaḥ samyagāveditaḥ samyaganuśiṣṭaḥ | yadutāsravakṣayāya tathā tathā pratipadyate | yat sarveṇa sarvaṃ sarvathā āsravakṣayamanuprāpnoti | kṛtakṛtyo bhavati paramaśītībhāvaprāptaḥ [|] ayamucyate niṣṭhāgataḥ pudgalaḥ || tatra bhavyajātīyaḥ pudgalo gotraṃ niśritya, gotraṃ pratiṣṭhāya mṛdūni kuśalamūlāni pratilabhate | avatīrṇaśca (Śbh_Sh: 27) bhavati | so [a]vatīrṇo mṛdūni kuśalamūlāni niśritya, pratiṣṭhāya, madhyāni kuśalamūlāni pratilabhatetaiścātmānamparipācayati | sa tathā paripacyamāno madhyāni kuśalamūlāni niśritya pratiṣṭhāyādhimātrāṇi kuśalamūlāni pratilabhate | paripakvaśca bhavati | so [a]dhimātrakuśalamūlahetusamudāgatenātmabhāvapratilambhena yadā sambhārañca samudānayati | cittaikāgratāñca spṛśati | samyaktvañca nyāmamavakrāmati | strota āpattiphalamvā, sakṛdāgāmiphalaṃ vā [a]nāgāmiphalamvā sākṣātkaroti | no tvagraphalamarhatvaṃ(ttvaṃ) sākṣātkaroti | tadā niṣṭhāprāyogika ityucyate | yadā tu sarvakleśaprahāṇamarhatvaṃ (ttvaṃ) sākṣātkaroti | tadā niṣṭhāgato bhavati || saiṣā sādimadhyaparyavasānā sarvaśrāvakacaryā ṣaḍbhiḥ pudgalavyavasthānaiḥ sandarśitā bhavati | tatra gotreṇādi[ḥ] śrāvakacaryāyāḥ sandarśitaḥ | niṣṭhāyā (niṣṭhayā) paryavasānaṃ | tadanyena madhyaṃ saṃdarśitaṃ || tatrāvatīrṇānāṃ pudgalānāṃ kiṃ parimāṇaniyatastulyaśca sarveṣāṃ kālo bhavati | parinirvāṇāyāhosvidaparimāṇaniyataḥ | (Śbh_Sh: 28) atulyaniścayaḥ sarveṣāṃ kālo bhavati | na parinirvāṇāya āho naiṣāṃ parimāṇaniyataḥ kālo nāpi tulyaḥ sarveṣāmparinirvāṇāya [|] api tu yathāyogameṣāṃ yathāpratyayalābhaṃ parinirvāṇaṃ veditavyaṃ | keṣāṃciccireṇa, keṣāṃciccāticireṇa, keṣāṃcitpunaḥ kṣiprameva parinirvāṇaṃ bhavatyapi tu yo gotrasthaḥ pudgalaḥ [sa] sarvakṣipraṃ parinirvāti | so [a]vaśyaṃ trīṇi janmānyabhi nirvarttayati | ekasminnavataratyekasmiṃ (smin) parimucyate | ekāsmiṃ(smin) janmani paripakvo bhavati | tatraiva ca parinirvāti | no cet parinirvāti | so [a]vaśyaṃ śaikṣakālaṃ karoti | parañca saptabhavānabhinirvarttayatīdamucyate avatāravyavasthānaṃ | avatīrṇasya pudgalasya katamāni liṃgāni | iha gotrasthaḥ pudgalaḥ avatīrṇamātra eva yadā janmāntaraparivarttenāpi smṛtisaṃpramoṣaṃ pratilabhate | āśāstari dharmavinaye vā sati samvidyamāne [a]pi durākhyāte dharmavinaye svākhyāte [a]pyanekaparyāyeṇa durākhyātasya dharmavinayasya varṇaṃ stutimānuśansaṃ(śaṃsaṃ) śrutvā nāvatarati | na pravrajati | pravrajito [a]pyavatīrṇo (Śbh_Sh: 29) laghu laghveva pratyudāvarttakhe | prakṛtyaiva cāsya tatrārocakaḥ saṃtiṣṭhate | madhuni jātasyeva ca prāṇakasya śuktiprakṣiptasya kāmopabhogino vā karde(nde ?)ṇa, syandanikāyāmvā prakṣiptasya yathāpi tatpūrvakeṇaiva hetubalādhānena svākhyātasya vā punardharmavinayasya naiva varṇa[ṃ] stutimānuśansaṃ (śaṃsaṃ) śrṛṇoti vā kaṇḍati vā | alpamātramavaramātramvā śrutvā, aśrutvā vā laghu laghvevāvatarati pravrajati vā [|] tathā pravrajitaścāvatīrṇo na pratyudāvarttate | prakṛtyaiva cāsya tatra ruciḥ saṃtiṣṭhate | madhuprāṇakasya vā madhuni, kāmopabhogino vā praṇītāyāṃ kāmacaryāyāṃ | yathāpi tatpūrvakeṇāpi hetubalādhānena | idaṃ prathamamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || punaraparamavatīrṇaḥ pudgalaḥ (lo) na tāvadvisaṃyukto bhavatyapāyakṣaṇagamanīyaiḥ kleśaiḥ | na ca punarakṣaṇepūpapadyate | avatīrṇaṃ ca pudgalaṃ sandhāyoktaṃ bhagavatā | samyagdṛṣṭiradhimātrā laukikī yasya vidyate | api jātisahasrāṇi nāsau gacchati durgatim || sa yadā adhimātreṣu kuśalamūleṣu pratiṣṭho bhavatyanupūrveṇa paripākagamanīyeṣu tathā nākṣaṇeṣūpapadyate [|] (Śbh_Sh: 30) na tvanyeṣu | idaṃ dvitīyamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam | punaraparamavatīrṇa[ḥ] pudgalaḥ buddhasya vā, dharmasya vā, saṃghasya vā guṇāṃcchrutvā, anusmṛtya vā, labhate cetasaḥ prasādamudāraṃ, kuśalaṃ, naiṣkrabhyopasaṃhitaṃ, bhūyo bhūyastenālambanena, prasādadravacittatayā astraprapātādromāṃcā[dīni] pratilabhate idaṃ tṛtīyamavatīrṇasya pudgalasya (pudgalasya) liṅgam | punaraparamavatīrṇaḥ pudgalaḥ prakṛtyaiva tīvreṇa hrīvyapatrāpyeṇa samanvāgato bhavati | yaduta sarvasāvaddyasthānasattā (mu)dācāreṣvidaṃ caturthamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || punaraparamavatīrṇaḥ pudgalaḥ chandiko bhavati | tīvracha (ccha)ndaḥ uddeśe, svādhyāye, paripṛcchāyāṃ, yoge, manasikāre, kiṃkuśalagaveṣī bhavati | idaṃ pañcamamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || punaraparamavatīrṇaḥ pudgalaḥ sarvakarmānteṣvanavadyeṣu sa[rvasa]mādāneṣu kuśalapakṣaprayogeṣu dṛḍhārambhaśca bhavati sthirārambhaśca niścitārambhaśca yaduta samāgamāya [|] idaṃ ṣaṣṭhamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || (Śbh_Sh: 31) punaraparamavatīrṇaḥ pudgalaḥ mandaraja[ska]jātīyo bhavati | mandamandaṃ kleśaparyavasthānamutpādayati | na ca punaḥ prabandhaṃ sthāpayatyaśaṭhaśca bhavatyamāyāvī nihatamadamānāhaṃkāraguṇābhiniviṣṭo doṣadveṣṭā [|] idaṃ saptamamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || punaraparamavatīrṇaḥ pudgalo 'saṃlīnacitto bhavatyudareṣvadhigamyeṣu sthāneṣu nātmānamparibhavati | nāpratibalatāyāmavatarati | adhimuktibahulo bhavati | idamaṣṭamamavatīrṇasya pudgalasya liṅgam || imānyevaṃbhāgīyāni prabhūtānyavatīrṇānāṃ pudgalānāṃ liṅgāni veditavyāni || yeṣāmetat pradeśamātramākhyātaṃ || punaretāni liṅgāni mṛdukuśalamūlasthasyāvatīrṇasya mṛdūni bhavanti | sachi(cchi)drāṇyanirantarāṇi apariśuddhāni [|] madhyakuśalamūlasthitasya madhyāni, adhimātrakuśalamūlasthitasyādhimitrāṇi, nirantarāṇi, pariśuddhānīmānyucyante avatīrṇasya pudgalasya liṅgāni | yailiṃgaiḥ samanvāgata[ḥ] avatīrṇa iti saṃkhyāṃ gacchati | api punaretāni gotrasthānāmavatīrṇānāñca pudgalānāṃ ānumānikāni liṅgāni veditavyāni | buddhā eva tu bhagavantaḥ paramapārami[tā]prāptāśca śrāvakāstāyinaḥ | tatra pratyakṣadarśinaḥ | (Śbh_Sh: 32) suviśuddhena jñānadarśanena pratyanubhavanti | yaduta gotraṃ cāvatārañca [||] avatīrṇāḥ pudgalāḥ katame [|] astyavatīrṇaḥ pudgalaḥ | avatīrṇa eva, na paripacyamāno, na paripakvo, na niṣkrāntaḥ || asti paripakvo na niṣkrāntaḥ | asti niṣkrānto na paripakva eṣāṃ ca pūrvavadvibhāgo veditavyaḥ || ye [a]pi tadanye mṛdvindriyā dayaḥ pudgalāḥ | gotrabhūmau nirdiṣṭāḥ | teṣāmihāpi yathāyogaṃ vibhāgo veditavyaḥ [|] tatra yaścāyamavatārasya svabhāvaḥ, yacca vyavasthānaṃ, yāni cemānyavatīrṇānāṃ liṅgāni | ye ceme avatīrṇāṃ pudgalāḥ tatsarvamabhisaṃkṣipyāvatārabhūmirityucyate || || uddānam || svabhāvastad vyavasthānaṃ liṅgaṃ pudgala eva ca | avatārabhūmivijñeyā sarvametat samāsataḥ || ||śrāvakabhūmā[va]vatārabhūmiḥ samāptā || (Śbh_Sh: 33) (Śbh_Sh: 34) (Śbh_Sh: 35) naiṣkramyabhūmiḥ naiṣkramyabhūmiḥ katamā | āha [|] yacca laukikena mārgeṇa vairāgyagamanaṃ | yacca lokottareṇa mārgeṇa vairāgyagamanaṃ | yacca(yaśca) tayossambhāraḥ tadekatyamabhisaṃkṣipya naiṣkramyabhūmirityucyate | laukikena mārgeṇa vairāgyagamanaṃ katamat | yathāpīhaikatyaḥ kāmadhātāvaudārikadarśī bhavati | prathama eva sa samāpattyupapattike dhyāne vivekaje prītisukhe śāntadarśī bhavati | sa tathādarśī tadbahulavihārī satkāyavairāgyamanuprāpnoti | prathamañca dhyānaṃ samāpadyate | evaṃ sarvadhyānādūrdhvaṃ sarvāsvadharimāsu bhūmiṣvaudārikadarśī bhavati | sarvāsu coparimāyu bhūmiṣu śāntadarśī, sa tathādarśī tadbahulavihārī samāno yāvadākiñcanyāyatanādvairāgyamanuprāpnoti | naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ ca samāpadyate [|] laukikena mārgeṇa (Śbh_Sh: 36) vairāgyagamanaṃ nāstyata uttari nāto bhūyaḥ | lokottareṇa mārgeṇa vairāgya gamanaṃ katamat | yathāpīhaikatyaḥ satpuruṣāṇāṃ darśī āryadharmeṣu kovidaḥ duḥkhamvā duḥkhato yathābhūtaṃ prajānāti | samudayamvā samadayataḥ | nirodhamvā nirodhataḥ | mārgamvā mārgataḥ | śaikṣeṇa jñānadarśanena samanvāgataḥ | tataścottari mārgaṃ bhāvayaṃstraidhātukebhyo darśanabhāvanāprahātavyebhyodharmebhya ātmānaṃ visaṃyojayati vimocayatyevaṃ cāsau traidhātukasamatikrānto bhavati | idamucyate lokottareṇa mārgeṇa vairāgyagamanam || tatra sambhāraḥ katamaḥ | tadyathā ātmasvaparasampat (ātmasampat) | parasampat, kuśalaḥ (lo)dharma[c]chandaḥ, śīlasamvaraḥ, bhojane mātrajñatā, pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikānuyuktatā, saṃprajānadvihāritā, kalyāṇamitratā, (Śbh_Sh: 37) saddharmaśravaṇacittaṃ (cintanā) a[na]ntarāyaḥ tyāgaḥ, śramaṇālaṃkāraśca itīme dharmā laukikalokottaravairāgya[gama]nāya sambhāra ityucyate | tatra yā cātmasampat, parasampat kuśalaśca dharmacha(ccha)nda eṣāṃ pūrvavadvibhāgo veditavyaḥ | yaduktaṃ nihīne bījasamudāgamapratyaye | tatra śīlasamvaraḥ katamaḥ [|] yathāpīhaikatyaḥ śīlavān viharati yāvat samādāya śikṣate śikṣāpadeṣu [|] kathaṃ ca śīlavān viharati | yāvat samādāya śikṣate śikṣāpadeṣu [|] (kathaṃ śīlavān viharati |) yathā samātteṣu śikṣāpadeṣu avipannakāyakarmāntaśca, bhavatyavipannakāyakarmāntaśca | akhaṇḍacārī, achi(cchi)dracārī evaṃ śīlavān bhavati || kathaṃ prātimokṣasamvarasaṃvṛto bhavati | saptanairyāṇikaṃ śīlaṃ prātimokṣasamvara ityucyate | ta ete nikāyabhedena bahavaḥ samvarā bhavanti | asmiṃstvarthe (Śbh_Sh: 38) bhikṣusamvaramadhiṣṭhāyāha pratimokṣasamvarasaṃvṛtaḥ | kathamācārasampanno bhavati | yathāpi tadīryāpathamitikaraṇīya(yaṃ) vā, kuśalapakṣaprayogamvā adhiṣṭhāya lokānuvarttinā, lokānutkrāntena, vinayānuvarttinā, vinayānutkrāntena cācāreṇa samanvāgato bhavati | tatra īryāpathādhiṣṭhāna ācāraḥ | kathaṃ na lokānu(ko)tkrānto [na] vina yotkrāntaḥ [|] yathāpi tadyatra caṃkramitavyaṃ | yathā caṃkramitavyaṃ [|] tatra yathā caṃkramyate (caṃkramate) yena na lokagarhito bhavati, na satāṃ, samyagratānāṃ, satpuruṣāṇāṃ, sahadhārmikāṇāṃ, vinayadharāṇāṃ, vinayaśikṣitānāmabadhyo bhavati | [a]garhyasthānīyaḥ | yathā caṃkrama evaṃ sthānaṃ, niṣadyā, śayyā veditavyā | tatra itikaraṇīya ācāraḥ | kathaṃ na lokotkrānto bhavati | na vinayotkrānta iti karaṇīyamucyate | cīvarācchādanaṃ | uccāravastrāvaṃ | udakadantakāṣṭhaṃ | grāmapraveśaḥ | piṇḍapātanirhāraparibhogaḥ | pātranirmārda (rja)naṃ sthāpanaṃ ca | pādaprakṣālanaṃ ca | śayanāsanaprajñaptiḥ | tasyaiva cābhisaṃkṣepaḥ pātrakarma cīvarakarma iti | yadvā punarevaṃbhāgīyaṃ kiṃcittaditikaraṇīyamityucyate | tacca yathāyogaṃ yatra kalpayitavyaṃ, yathā ca kalpayitavyaṃ tatra tathā kalpayati | (Śbh_Sh: 39) yena laukikānāmanabha(bhi)yojyo bhavatyavigarhitaḥ | vinayadharāṇāṃ [vinayaśikṣitānā] manapavādyo bhavatyavigarhitaḥ | samyagratānāṃ sahadhārmikāṇāmevamitikaraṇīyādhiṣṭhāna ācāro lokānutkrānto bhavati | vinayānutkrāntaśca || tatra kuśalapakṣaprayogadhiṣṭhāna ācāraḥ [|] kathaṃ lokānutkrāntaśca bhavati, vinayānutkrāntaśca [|] kuśalapakṣaucyate [|] tadyathā svādhyāyagurūṇāṃ sāmīcīkarma, upasthā(pa)naṃ ca, tathā glānopasthānamanyo [a]nyamanukampācittamupasthāpya cchandadāna[sa]muprayogaḥ, paripṛcchā, dharmaśravaṇadakṣasyānalasasya vijñānāṃ sabrahmacāriṇāṃ kāyena caiyā(ceryā) kṛtyakriyā, pareṣāṃ ca kuśalapakṣasamudāpanā, dharmadeśanā | pratisaṃlayanapraveśaparyaṅkanibandhāniṣadyā iti ya evaṃ bhāgīyā apyanye dharmā ayamucyate | kuśalapakṣaprayogaḥ [|] sa evaṃ kuśalapakṣaprayogo (gaṃ) yathāyogaṃ yathāparikīrtitaṃ | yatra kalpayitavyaṃ tatra tathā kalpayati | yena nānuyojyo bhavati | garhito laukikānāṃ vinayadharāṇāṃ, vinayaśikṣitānāṃ, samyagratānāṃ, satpuruṣāṇāṃ, sahadhārmikāṇāmayamucyate kuśalapakṣa (Śbh_Sh: 40) prayogādhiṣṭhāna ācāra(ro) lokānutkrānto, vinayānutkrāntaśca [|] ya ebhirākāraiḥ sampanna ācāra iyamucyate ācārasampat | evaṃ cācārasampanno bhavati | kathañca gocarasampanno bhavati | pañca bhikṣoragocarāḥ (|) katame pañca [|] tadyathā ghoṣo, veṣaṃ (veśyā-)pānāgāraḥ, rājakulaṃ, caṇḍālakaṭhinameva pañcamamiti | ya etāṃstathāgatapratikṣiptānagocarān varjayitvā anyatra gocare caratyanavadye tatra kālenaivaṃ gocarasampanno bhavati || (Śbh_Sh: 41) kathamaṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī bhavati | aṇumātramavadyamucyate | kṣudrāṇu(nu)kṣudrāṇi śikṣāpadāni yeṣvadhyāpattirvyutthānaṃ ca prajñāyate | teṣāṃ yādhyāpattiridamavadyamaṇumātraṃ | punastathā hi tasyā adhyāpatteralpakṛccheṇa vyuttiṣṭhate yena tadaṇumātramityucyate | tatra kathaṃ bhayadarśī bhavati | sā hai vāha(so 'ha)meṣāmadhyāpattihetorabhavyo vā syāmaprāptasya prāptaye, anadhi[gatasyādhi]gamāya, asākṣātkṛtasya sākṣātkriyāyai, apāyago vā syāmapāyagāmī, ātmā vā me apavadet, śāstā vā, devatā vā, vijñā vā, sabrahmacāriṇo [a]dharmatayā vigarhayeyuḥ | digvidikṣu ca me pāpako varṇakīrttiśabdaśloko [a]bhyudgacchetsa ebhyo dṛṣṭadharmasāṃparāyikebhyastaddhetukebhyo vi[śi]ṣṭebhyo dharmebhyo bhayadarśī bhavati | yena tāni kṣudrāṇu(nu)kṣudrāṇi śikṣāpadāni jīvitahetorapi na saṃdhibhyo vyāpadyate | kadācit karha(rhi)cit smṛtisaṃpramoṣādadhyāpannaḥ laghu laghveva yathādharmaṃ pratikaroti vyuttiṣṭhate [|] evamaṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī bhavati | kathaṃ samādāya śikṣate śikṣāpadeṣu | (Śbh_Sh: 42) āha [|] pūrvamanena prātimokṣasamvarasamādānajñapticaturthena karmaṇā upasampadyamānena katipayānāṃ śikṣāpadānāṃ śarīraṃ śrutaṃ, sātirekaṃ ca tadanyaṃ divasaṃ śikṣāpadaśataṃ prātimokṣasūtroddiṣṭaṃ pratijñayevopagataṃ sarvatra la(bdhā)ṣyāmīti (lapsyāmīti) | ācāryopādhyāyānāmantikācchrutvā ālaptakasaṃlaptakasaṃstutakamapriyakānāṃ(ṇām) adhbaramāsaṃgaprātimokṣasūtroddeśataḥ | tataśca tena sarvaśikṣāsamādānāt prātimokṣasamvaraḥ pratilabdhastata uttarakālaṃ yeṣu śikṣāpadeṣu kuśalo bhavati | tāni tāvannādhyāpadyate | adhyāpannaśca yathādharmaṃ pratikaroti | yeṣu punaḥ śikṣāpadeṣu kuśalo bhavati | avyutpannabuddhiḥ | tāni pūrvaṃ pratijñāsamādānena samādattānyetarhi vyutpattikauśalyatayā samādadāti | tebhyaḥ pūrvaṃ yathāparikīrttitebhyaḥ sthānebhya ācāryasya vopādhyāyasya vā pūrvavat | vyutpattikauśalyatayā ca punaḥ samādāya, yathānuśiṣṭaḥ anyūnamadhikaṃ śikṣate | te[ṣu guru]sthānīyavyapadiṣṭeṣu śikṣāpadeṣu aviparītagrāhī ca bhavatyarthasya vyaṃjanasya ca | evaṃ samādāya śikṣate śikṣāpadeṣvayaṃ tāvadvibhaṃgaḥ śīlasamvarasya vistarakṛtaḥ || tatra katamaḥ samāsārthaḥ | tathāyaṃ samāsārthastrilakṣaṇa eva | śīlaskandhaḥ paridīpito bhagavatā, tadyathā (Śbh_Sh: 43) avipraṇāśalakṣaṇaḥ, svabhāvalakṣaṇaḥ, svabhāvaguṇalakṣaṇaśca | yathā kathamiti yattāvadāha śīlavān viharatītyanena tāvadavipraṇāśalakṣaṇaṃ śīlasamvarasyākhyātaṃ || yatpunarāha prāti mokṣasamvarasaṃvṛta iti | anena svabhāvalakṣaṇamākhyātaṃ | yatpunarāha | ācāragocarasampannaḥ | anena paramupanidhāya, tathā samādattasya prātimokṣasamvarasya guṇalakṣaṇamākhyātaṃ | tathāpi pare tāmācāragocarasampadamupalabhyāprasannāśca prasīdanti, prasannānāṃ ca bhavati bhūyobhāvaḥ | prasannāśca prasannādhikāraṃ kurvanti | na ca manānsi (manāṃsi) pradūṣayanti | nāvvarṇaṃ niścārayantyanyathā śīlasampannasyācāragocarasampannasyāyaṃ parādhipateyo guṇa ānuśansā (ānuśaṃsā) ca bhavedetadviparyayeṇa vā (cā)sya doṣa eva bhavet | yatpunarāha | aṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī samādāya śikṣate śikṣāpadeṣu [|] anenādhyātmādhipateyaguṇānuśansa(śaṃsa)lakṣaṇamākhyātaṃ | tatkasya hetoryadasyeda (ma)mācāragocarasampannaḥ parādhipateyaṃ guṇānuśansaṃ (śaṃsaṃ) pratilabheta | api ca | śīlaṃ vi pātayitvā (vipātya) taddhetustatpratyayamapāyeṣūpapadyate | abhavyatāmvā (tāṃvā) aprāptasya prāptaye pūrvat | yatpunaraṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī bhavati | prāgevādhi mātreṣvasamādāya ca śikṣate śikṣāpadeṣu tasmāttaddhetustatpratyayaṃ kāyasya bhedāt sugatāvupapadyate | bhavyo (Śbh_Sh: 44) vā bhavatyaprāptasya prāptasya prāptaye pūrva[va]danena kāraṇenā dhyātmādhipateyo (a)yaṃ śīlasamvarasya guṇānuśaṃsa ityucyate || aparaḥ punaḥ paryāyaḥ [|] samāsato bhagavatā samādattaśīlatā paridīpitā, nairyāṇikaśīlatā ca, śīlabhāvanā ca [|] tatra yattāvadāha | śīlavānviharatītyanena samādattaśīlatākhyātā | yat punarāha | prātimokṣasamvarasaṃvṛta ityanena nairyāṇikaśīlatā ākhyātā [|] tathā hi prātimokṣasamvarasaṃgṛhītaṃ śīlamadhiśīlaṃ śikṣetyucyate | adhiśīlaṃ ca śikṣāṃ niśritya, adhicittaṃ ca, adhiprajñaṃ ca śikṣāṃ bhāvayatyevamasau sarvaduḥkhakṣayāya | niryāto bhavati | yadutādhiśīlaṃ pratiṣṭhāya pūvvaṃgamaṃ kṛtvā tasmāt prātimokṣasaṃvaro nairyāṇikaṃ śīlamityucyate | yatpunarāha | ācāragocarasampannaḥ aṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī samādāya śikṣate śikṣāpadeṣvanena śīlabhāvanā ākhyātā | ebhirākāraistatprātimokṣasamvaraśīlambhāvayitavyaṃ | evaṃ ca bhāvitaṃ subhāvitaṃ bhavatīti sa eṣa ekaḥ śīlasamvaraḥ ṣaḍākāradeśanāpratyupasthāno veditavyaḥ || sa caiṣa śīlasamvaro daśabhirākārairvipanno (Śbh_Sh: 45) veditavyaḥ | viparyayāddaśabhiścaiva kāraṇaiḥ sampannaḥ | katamairdaśabhiḥ kāraṇairvipanno bhavati | ādita eva durgṛhīto bhavatyatilīno bhavatyanisṛto bhavati, pramādakausīdyaparigṛhīto bhavati | mithyā praṇihito bhavati | ācāravipattyā parigṛhīto bhavatyājīvavipattyā parigṛhīto bhavatyantadvayapatito bhavati || anairyāṇiko bhavati | samādānaparibhraṣṭaśca bhavati || tatra kathamādito durgṛhītaṃ śīlaṃ bhavati | yathāpī haikatyo rājābhinirṇīto vā, pravrajitaścaurābhinirṇīto vā, ṛṇārttovā, bhayārtto vā, vā, a(ā)jīvikābhayabhīto (Śbh_Sh: 46) vā, na śrāmaṇyāya, na brāhmaṇyāya, nātmaśamāya, nātmadamāya, nātmaparinirvāṇāyaivamādita[ḥ |] duḥgṛhīto (durgṛhītaṃ) bhavati | kathamatilīno (naṃ) bhavati | yathāpīhaikatyaḥ alajjī bhavati mandakaukṛtyaḥ | śaithilikaḥ śithilakārī śikṣopadiṣṭe [a]yamatilīno (naṃ) bhavati || kathamatisṛto (taṃ) bhavati | yathāpīhaikatyo durgṛhītagrāhī bhavatyasthānakaukṛtyaḥ | saukṛtyakaraṇīyeṣu sthāneṣu kaukṛtyāyamānaḥ [|] asthāne pareṣāmantike paribhavacittaṃ vā ākhyātaṃ votpādayati | pravedayatyevamatisṛtaṃ (bhavati) | kathaṃ pramādakausīdyaparigṛhītaṃ bhavati | yathāpīhaikatyo [a]tītamadhvānamupādāyāpattimāpannaḥ [|] sā cānena smṛtisaṃpramoṣādekatyā na yathādharmaṃ pratikṛtā bhavati | yathā atītamadhvānamupādāya evamanāgataṃ vartamānamadhvānamupādāya yāmāpattimāpanno bhavati | sā cānena smṛtisaṃpramoṣādekatyā na yathādharmapratikṛtā bhavati | na ca pūrvamevāpatterāyatyāmanadhyāpattaye tīvramautsukyamāpadyate | yannvahaṃ tathā tathā careyaṃ, yathā yathā caran viharaṃścāpattiṃ nādhyāpadyeya, tathā ca, tathā carati, viharati | yathāpattimadhyāpadyate | so [a]nena (Śbh_Sh: 47) pūrvāntasahagatenāparāntasahagatena, madhyāntasahagatena, pūrvakālakaraṇīyena sahānucareṇa pramādena samanvāgato nidrāsukhaṃ, śayanasukhaṃ, pārśvasukhaṃ ca svīkaroti | adakṣaśca bhavatyalasaḥ, anutthānasaṃpannaḥ, na kartā bhavati vijñānāṃ sabrahmacāriṇāṃ kāyena vaiyāpṛtyamevaṃ (vyāpṛtyaivaṃ) pramādakausīdyaparigṛhītaṃ bhavati || kathaṃ mithyāpraṇihitaṃ bhavati | yathāpīhaikatyaḥ praṇidhāya brahmacaryaṃ carati | anenāhaṃ śīlena vā, bratena vā, tapasā vā, brahmacaryavāsena vā, devo vā syāṃ, devānyatamo vā, lābha satkārakāmo bhavati | parataḥ lābhasatkāraṃ prārthayate | lābhasatkārasya spṛhayati | evaṃ mithyāpraṇihitaṃ bhavati | kathamācāravipattyā parigṛhītaṃ bhavati | yathāpīhaikatya īryāpathaṃ vādhiṣṭhāya itikaraṇīyambā kuśalapakṣaprayogaṃ vā lokotkrāntaśca bhavati | vinayotkrāntaśca pūrvavadevamācāravipattyā parigṛhītaṃ bhavati | kathamājīvavipattyā parigṛhītaṃ bhavati | yathāpīhaikatyo (Śbh_Sh: 48) maheccho bhavatyasaṃtuṣṭaḥ, durmoṣo, durgharajātīyaḥ [|] sa cādharmeṇa cīvaraṃ paryeṣate | na dharmeṇā [a]dharmeṇa piṇḍapātaṃ, śayanāsanaṃ, glānapratyayabhaiṣajyapariṣkāramparyeṣate | na dharmeṇa [|] sa ca cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārahetoḥ ātmano guṇasaṃbhāvanānimittamaprākṛtaṃ tiṭhapita mīryāpathaṃ kalpayatyanuddhatendriyatāmacapalendriyatāṃ, śāntendriyatāñca pareṣāmupadarśayati | yenāsya pare guṇasaṃbhāvanā jātā dātavyaṃ kartavyaṃ manyante | yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān | dhvāṅkṣaśca bhavati, mukharaḥ | pragalbhaḥ, kelāyitā, nāmagotrodgṛhītā, bahuśruto bhavati | dharmadharo, lābhakāraṇādeva ca pareṣāṃ dharmaṃ saṃlapati, śrāvakabhāṣitaṃ vā, ātmano vā guṇān, bhūtānvā ki[ñcidvā] punaḥ samāropya svayameva vaktā bhavati | lāpayati vā parairanuttareṇa vā upadarśayitā, cīvarārthī vā, anyatamānyatamena vā śrāmaṇakena pariṣkāreṇārthī, prabhūtena vā, agratareṇa vā, avihanyamāno 'pi prākṛtasya cīvarasyopadarśayitā (Śbh_Sh: 49) bhavati | asyecchan śrāddhā brāhmaṇagṛhapatayaḥ cīvareṇa vighātaṃ saṃlakṣayitvā (saṃlakṣya) prabhūtaṃ praṇītaṃ cīvaraṃ dātavyaṃ kartavyaṃ maṃsyate(nte) | yathā cīvaramevamanyatamānyatamaṃ śrāmaṇakaṃ jīvitapariṣkāraṃ śrāddhānāñca brāhmaṇagṛhapatīnāmantikādyathākāmaṃ vā alabhamānaḥ, asatsu vā [a]saṃvidyamāneṣu bhogeṣvalabhamāna evaṃcoparodhena yācate | niṣpiṣya niṣpiyāmi (pi)caināṃ paruṣayatyapi hīnamvā punarlabdhvā tathā saṃvidyamāneṣu bhogeṣu taṃ lābhaṃ mansa (maṃsa) yatyavasādayati | saṃmukhaṃ ca dātāraṃ dānapatiṃ, evaṃ cāha [|] haṃ bhoḥ, kulaputra, santyeke kulaputrāḥ kuladuhitaraśca ye tavāntikā nīcakulīnatarāśca [daridratarāśca] te punarevaṃ caivañca praṇītadāyino mana āpadāyinaśca | kasmāttvaṃ teṣāmantikāduccakulīnatarāścānyataraśca samāna eva samanāpa (mana āpa)dāyī, nāpraṇītaparīttadāyī ceti | ya ebhirākauraḥ kuhanāmbā niśritya, lapanāmvā, naimittikatāmvā, naiṣpeṣikatāmvā, lābhena lābhaṃ niścikīrṣatāṃ, cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān parataḥ paryeṣate | so [a]dharmeṇa [|] yaḥ punaradharmeṇa so [a]sya bhavati mithyājīvaḥ | evaṃ tacchīlamājīvavipattyā parigṛhītaṃ bhavati | kathamantadvayapatitaṃ bhavati | yathāpīhaikatyaḥ (Śbh_Sh: 50) kāmasukhallikānuyukto bhavatyadhyavasitatāṃparaḥ | pratilabdhāndharmeṇa vā adharmeṇa vā cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān paribhuṅkte | ādīnavādarśī niḥsaraṇamaprajānannayamucyate eko [a]ntaḥ | punaraparamihaikatya ātmaklamathānuyukto bhavatyanekaparyāyeṇātmānamātāpayati, santāpayati | kaṣṭavratasamādāyī ca bhavati | tadyathā kaṇṭakāpāśrayo vā bhavati | bhasmādāyī musalāpāśrayaḥ | phalakāpāśrayo bhavati | utkuhakasthito bhavatyutkuhakaprahāṇayogamanuyuktaḥ [|] agniparicārako bhavati | yāvat trirapyagniṃ parica[rati] udakamadhyāhāro bhavati | yāvat trirapyudakamadhyāvai(va)hati | ekapādakaḥ sthitvā yataḥ sūryastataḥ parivartate | iti yo vā punarapyevaṃbhāgīya ātmakaklamathānuyogaḥ ayamucyate dvitīyo [a]ntaḥ | e[vamanta]dvayapatitaṃ bhavati | kathamanairyāṇikaṃ bhavati | yathāpīhai katyaḥ śīlaṃ vā vratamvā dṛṣṭyā parāmṛśati | anenaiva śīlena vā vratena vā śuddhirbhaviṣyati | muktirniryāṇaṃ (Śbh_Sh: 51) bhaviṣyatīti | sarvaṃ ca śīlamito bāhyānāṃ surakṣa(kṣi)tamapi suviśuddhamapi tadupamayā viśuddhyā anairyāṇikamityucyate | evamanairyāṇikaṃ bhavati | kathaṃ samādānaparibhraṣṭaṃ bhavati | yathāpīhaikatyaḥ sarveṇa sarvamalajjī bha bhavati nirapekṣaḥ | śrāmaṇye sa ca bhavati | duḥśīlaḥ pāpadharmā antaḥ pūtiravasrutaḥ kaśambodakajātaḥ | śaṃkhasvarasamācāraḥ | aśramaṇa[ḥ] śramaṇapratijñaḥ abrahmacārī brahmacāripratijña evaṃ samādānaparibhraṣṭaṃ bhavati | ebhirdaśabhiḥ kāraṇairvipanna (nnaṃ)śīlaṃ śīlavipattirityuktā bhagavatā [|] api ca śīlābhyasanamapyuktaṃ bhagavatā [|] da(ta)cca ebhyaḥ kāraṇebhyo dvābhyāṃ kāraṇābhyāṃ veditavyam | yā cānairyāṇikatā, yaśca samādānabhraṃśaḥ tadanyaiśca kāraṇaiḥ śīlavipattireva veditavyā | eṣāmeva ca kṛṣṇapakṣavyavasthitānāṃ kāraṇānāṃ viparyayeṇa śuklapakṣyaḥ kāraṇaiḥ śīlasampattirveditavyā | śīlaviśuddhiśca [|] (Śbh_Sh: 52) kvacit punarbhagavatāśīlaṃ mūlārthenoktaṃ | yathoktaṃ- supratiṣṭhitamūla[ḥ] syāccittasyopaśame rataḥ | saṃyuktā ca visaṃyuktā dṛṣhyādṛṣhyāryapāpayeti gāthā || kvacidalaṃkāra śabdenoktaṃ | yathoktaṃ śīlālaṃkārasampanno bhikṣurvā bhikṣuṇī vā akuśalaṃ prajahāti kuśalaṃ bhāvayati | kvacidanulepanaśabdenoktaṃ | yatrāha | śīlānulepanasampanno bhikṣurvā bhikṣuṇīveti pūrvavat | kvacidgandhaśabdenoktaṃ | asti taddānaṃ yadgandhajātaṃ yasyānuvātamapi gandho vāti prativāma(ta)mapyanuvātamapi gandho vāti | kvacit sucaritaśabdenoktaṃ | yatrāha | kāyasucaritasyeṣṭo vipāko (Śbh_Sh: 53) dṛṣṭe dharme abhisaṃparāye ca evaṃ vāksucaritasya [|] kvacitsamvaraśabdenoktam | yatrāha | dātā dānapatiḥ śīlavān bhavati | samvarasthāyī āgamadṛṣṭiḥ phaladarśī | apicoktaṃ | śīlavān viharati | prātimokṣasamvarasaṃvṛta iti vistaraḥ | kena kāraṇena bhagavatā śīlaṃ mūlaśabdenoktam | pratiṣṭhārthaṃ ādhārārtho mūlārthaḥ | taccaitacchīlaṃ sarveṣāmeva laukikalokottarāṇāṃ [śuddhānā]manavadyānāmagryāṇāṃ pravarāṇāṃ sukhāhārāṇāṃ, pratiṣṭhāsthānīyaṃ cotpattaye, pratilaṃbhāya tasmānmūlaśabdenocyate | tadyathā pṛthivī pratiṣṭhā bhavatyādhāra[stṛṇagu]lmauṣadhivanaspatīnāmutpattaye evameva śīlambistareṇa pūrvavadvācyam | kena kāraṇena śīlamalaṃkāraśabdenākhyātaṃ | āha | yāni tadanyāni bhūṣaṇāni tadyayā harṣamvā, kaṭāhā vā, keyūrā vā, mudrikā vā, jātarūparajatamālā vā tāni yāvadayaṃ dahro bhavati | śiśu[ḥ] kṛṣṇakeśaḥ (Śbh_Sh: 54) pratyagrayauvanasamanvāgataḥ tāvadasya vibhūṣaṇāni prāvṛtāni śobhāmātrāṃ janayanti | na tvevaṃ punarjīrṇasya, vṛddhasya, mahallasyāśītikasya vā, nāvatikasya vā, śaṇḍadantasya, palitaśiraso, nānyatra tairvibhūṣaṇaiḥ prāvṛtaiḥ sa viḍamvita iva khyāti | ārogyavyasane vā, bhogavyasane vā, jñātivyasane vā pratyupasthite na śobhate | śīlaṃ punaḥ sarveṣāṃ sarvakālañca śobhākāraṃ bhavati | tasmādalaṃkāraśabdenocyate || kena kāraṇenaśīlamanulepanaśabdenoktam | tatra bahukuśalamanavadyaṃ śīlasamādānaṃ sarvadauḥśīlyasamādānahetukaṃ kāyaparidāhaṃ cittaparidāhaṃ apanayati | gharmābhitaptasya uttamagrīṣmaparidāhe kāle pratyupasthite candanānulepanaṃ vā karpūrānulepanaṃ vā anena kāraṇena śīlamanulepanaśabdenocyate || kena kāraṇena śīlaṃ gandhajātaśabdenocyate | śīlavataḥ khalu puruṣapudgalasya digvidikṣu kalyāṇaḥ (ṇaṃ) kīrttiyaśaḥ śabdaśloko niścarati | vividhānāmvā mūlagandhajātānāṃ, sāragandhajātānāmvā, puṣpagandhānāmvāteritānāṃ digvidikṣu mana āpo gandho niścarati | anena kāraṇena śīlaṃ gandhajātaśabdenocyate || kena kāraṇena śīlaṃ sucaritaśabdenocyate | sukhagāminī eṣā caryā svargagāminī sugatigāminī / (Śbh_Sh: 55) eṣā caryā | tasmāt sucariṃtamityucyate || kena kāraṇena śīlaṃ samvaraśabdenocyate | nivṛttisvabhāva eṣa dharmo nivṛttilakṣaṇo viratisvabhāvaḥ | tasmāt samvaraśabdenocyate | asya khalu śīlasamvarasya trividhā pratyavekṣā pariśuddhinimittaṃ [|] katamā trividhā [|] yaduta kāyakarmapratyavekṣā, vākkarmapratyavekṣā, manaḥkarmapratyavekṣā | [tatra ca punaretāni] karmāṇi pratyavekṣamāṇa[ḥ] śīlasamvaraṃ pariśodhayati | yatkarma kāyena praṇihitaṃ bhavati karttuṃ tadeva pratyavekṣate | kinnu vyābādhikaṃ me etat kārya karma ātmanā antarāyaḥ pareṣā[maku]śalaṃ duḥkhodayaṃ duḥkhavipākamāhosvidavyābādhikaṃ me etat kāyakarmātmanaḥ pareṣāṃ kuśalaṃ sukhodayaṃ sukhavipākaṃ sa cetsa evaṃ pratyavekṣamāṇo jānāti vyābādhikaṃ me etatkāyakarmātmano vā, parasya vā akuśalaṃ [rāgodayaṃ, rāgavipākaṃ, sa cetsa evaṃ pratyavekṣamāṇo na ca]rati | tatkarma na karoti | nānuprayacchati | sa cetpunarjānātyavyābādhikaṃ me etat kāyakarma kuśalaṃ pūrvavata sa karoti | tat kāyena karma (Śbh_Sh: 56) na pratisaṃharati, anuprayacchati | yadapyanenātītamadhvānamupādāya kāyena karma kṛtaṃ bhavati | tadapyabhīkṣṇaṃ pratyavekṣate | kintu vyābādhikaṃ me etat pūrvavat | sa vijñānāṃ sabrahmacāriṇāṃ sacet sa e[vaṃ] pratyavekṣamāṇo [jānāti vyābādhikaṃ] me etat karma pūrvavat | savijñānāṃ sabrahmacāriṇāmantike pratisaṃharati | anuprayacchati | yadapyanenātītamadhvānamupādāya kāyena karma kṛtaṃ bhavati | tadapyabhīkṣṇaṃ pratyavekṣate [|] kinnu vyābādhikaṃ me etat pūrvavat | savijñānāṃ sabrahmacāriṇā[mantike] sacet sa evaṃ pratyavekṣamāṇo jānāti vyābādhikaṃ me etat karma pūrvavat [|] sa vijñānāṃ sabrahmacāriṇāmantike pratideśayati, yathādharma pratikaroti | sa cet punarevaṃ pratyavekṣamāṇo jānātyavyābādhikaṃ me etat kāyakarma pūrvavat [|] sa tenaiva prītiprāmodyenāhorātrānuśikṣī bahulamviharatyevamasya tatkāyakarma supratyavekṣitaṃ ca bhavati | suviśodhitaṃ ca | yadutātītānāgatapratyutpanneṣvadhvasu [|] yathā kāyakarma evaṃ vākkarma veditavyaṃ | atītān saṃskārān pratītyotpadyate manaḥ | anāgatān, pratyutpannān saṃskārān pratītyotpadyate manaḥ | tanmano [a]bhīkṣṇaṃ pratyavekṣate [|] kinnu vyābādhikaṃ me etanmanaḥ pūrvavat | (Śbh_Sh: 57) yāvannotpādayati | pratisaṃharati, nānuprayacchati | tanmanaskarma [|] śuklapakṣeṇa punarutpādayati, na pratisaṃharati, anuprayacchatitanmanaskarma | evamanena tanmanaḥ karma pratyavekṣitaṃ bhavati | supariśodhitaṃ | yadutātītānāgatapratyupanneṣvadhvasu [|] tatkasya hetoratīte [a]pyadhvani anāgate [a]pipratyutpanne [a]pi ye kecicchramaṇā vā, brāhmaṇā vā, kāyakarma, vākkakarma, manaskarma pratyavekṣya pariśodhya, pariśodhya, bahulaṃ vyāhārṣuḥ, sarve te evaṃ pratyavekṣya, pariśodhya ca [|] yathoktaṃ bhagavatā āyuṣmantaṃ rāhulamārabhya | kāyakarmātha vākkarma manaskarma ca rāhula | abhīkṣṇaṃ pratyavekṣasva smaran buddhānuśāsanam || etacchrāmaṇakaṃ karma atra śikṣasva rāhula | atra te śikṣamāṇasya śreya eva na pāpakam || tatra yadevaṃ vicinoti tat kāyakarma, vākkakarma, manaskarma kiṃ vyābādhikaṃ me iti vistareṇa (Śbh_Sh: 58) pūrvavadiyaṃ pratyave[kṣaṇā] [|] yatpunarekatyaṃ pratisaṃharati pratideśayatyekatyamanuprayacchati | tenaiva prītiprāmodyenāhorātrānuśikṣī bahulaṃ viharatīyamucyate pariśodhanā [|] tatraivaṃ pariśuddhasya śīlasamvarasya daśānuśansā(śaṃsā) (Śbh_Sh: 59) veditavyā[ḥ |] katame daśa | iha śīlavāṃ (vān) viharati puruṣapudgalaḥ śīlaviśuddhimātmanaḥ (Śbh_Sh: 60) pratyavekṣamāṇaḥ aviprati[sāraṃ pra]tilabhate | avipratisāriṇaḥ prāmodyaṃ pramuditacittasya prītirjāyate | prītamanasaḥ kāyaḥpraśrabhyate | praśrabdhakāyaḥ sukhaṃ vedayate | sukhitasya cittaṃ samādhīyate | samāhitacitto yathābhūtaṃ prajānāti | yathābhūtaṃ paśyati | yathābhūtaṃ jānan paśyannirvidyate [|] nirviṇṇo virajyate, virakto vimucyate, vimuktasya vimukti[ḥ] smṛtirjñā(vimuktijñā)nadarśanaṃ bhavati | yāvannirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāti | yacchīlavān puruṣapudgalaḥ śīlaviśuddhaydhiyateyamavipratisāraṃ pratilabhate | anupūrveṇa yāvannirvāṇagamanāyāyaṃ prathamaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) | punaraparaṃ śīlavāṃ (vān) puruṣapudgalaḥ maraṇakālasamaye pratyupasthite, kṛtaṃ etanme sūktaṃ ta [......] (sucaritaṃ) kāyena vācā manasā na kṛtaṃ etanme duścaritaṃ kāyena pūrvavat | iti yā gatiḥ | kṛtapuṇyānāṃ kṛtakuśalānāṃ kṛtabhayabhīrūprāṇānāṃ tāṃ gatiṃ pretya gamiṣyāmīti dvitīyamavipratisāraṃ pratilabhate (|) sugatigamanāya, avipratisāriṇo hi puruṣapudgalasya bhadrakaṃ maraṇaṃ bhavati | bhadrikā kālakriyā bhadrako [a]bhisamparāyaḥ | ayaṃ dvitīyaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ śīlavataḥ puruṣapudgalasya kalyāṇo (Śbh_Sh: 61) varṇaḥ kīrtiryaśaḥ[ḥ] śabdaśloko niścarati | ayaṃ tṛtīyaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ śīlavān puruṣapudgalaḥ sukhaṃ svapiti sukhaṃ pratiyujyate | niṣparidāhena kāyena cittena cāyaṃ caturthaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) | punaraparaṃ śīlavāṃ (vān) puruṣapudgalaḥ supto [a]pi devānāṃ rakṣyo bhavati | ayaṃ pañcamaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ śīlavān puruṣapudgalaḥ na śaṃkī bhavati | parataḥ pāpasya, na bhīteśca saṃtrastamānasaḥ [|] ayaṃ ṣaṣṭhaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ śīlavāṃ(vān) puruṣapudgalaḥ badhakānāṃ pratyarthikānāmapi pra--trāṇāṃ chidraprāpto [a]pi rakṣyo bhavati | sarvadāyaṃ puruṣapudgala iti viditvā mitratāmvāpadyante (te) madhyamasthatāmvā[|]ayaṃ saptamaḥ śīlānuśansaḥ || punaraparaṃ pūrvabahvāsthānānāṃ yakṣāṇāṃ nivāsikānāmamanuṣyāṇāṃ chidraprāpto [a]pi rakṣyo bhavati | yaduta tadeva śīlamadhipatiṃ kṛtvā [|] ayamaṣṭamaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ śīlavān puruṣapudgalaḥ dharmeṇālpakṛcchreṇa parato lābhaṃ labhante (labhate) | yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārānyaduta (Śbh_Sh: 62) śīlādhikā(ka)raṇahetoḥ satkṛtaśca bhavati | gurukṛto rājñāṃ rājāmātrāṇāṃ naigamajānapadānāṃ dhanināṃ śreṣṭhināṃ sārthavāhānāṃ [|] ayaṃ navamaḥ śīlānuśansaḥ (śaṃsaḥ) || punaraparaṃ pūrvavatsarvapraṇidhānāni samṛdhyanti | sa cedākāṃkṣate kāmadhātau kṣatriyamahāsālakulānāṃ, brāhmaṇamahāsālakulānāmvā, gṛhapatimahāsālakulānāṃ vā cāturmahārājakāṇi kānāmvā (cāturmahārājikāṇāṃ vā) devānāṃ, trā (tra)yastriṃśānāmvā, yāmānāṃ, tuṣitānāṃ, nirmāṇaratīnāṃ, paranirmitavaśavarttināṃ devānāṃ sabhāgatoyopapaho (sabhāgatāyāmupapanno) yathāpi tadviśuddhatvācchīlānāṃ samadānāṃ atyarthajātaṃ dhyānāni ca samāpadya dṛṣṭe dharme sukhaṃ vihareyaṃ | rūpopamānāṃ ca devānāṃ sabhāgatāyopapadyeya (yāmupasampadyeya) vihare[ya eta]dyaśa etacca śīlavato vītarāgasya praṇidhānaṃ samṛdhyati | sa cedākāṃkṣate | .......... vimokṣā............ syādvopasampadya vihareyaṃ | ārūpyopagatānāmvā devā[nāṃ sa]bhāgatāyo (yāmu)papadyeya pūrvavat || sa cedākāṃkṣate atyantaniṣṭhanirvāṇamadhigaccheyamityadhigacchati || (tadgati) śuddhatvācchīlānāṃ (Śbh_Sh: 63) sarvatra ca vītarāgasya [|] ayaṃ daśamaḥ śīlānuśaṃso veditavyaḥ || nirdiṣṭaḥ śīlaskandho vibhāgaśaḥ, nirdiṣṭā vipattisampattiḥ | nirdiṣṭāni paryāyanāmāni | nirdiṣṭā pariśuddhipratyavekṣā, nirdiṣṭo [a]nuśaṃsaḥ || sa eṣa sarvākāraparipūrṇaḥ śīlasamvaraḥ saṃbhāraparigṛhīta ākhyātaḥ kathimo (to) vivṛtaḥ prakāśito yatrātmakāmaiḥ śrāmaṇyabrāhmaṇyakāmaiḥ kulaputraiḥ śikṣitavyaṃ || || uddānaṃ || vibhaṃgastrividho jñeyaḥ sampad daśavidhā bhavet | paryāyaśca ṣaḍākāro viśuddhistrividhā matā | anuśanso (śaṃso) daśavidhaḥ eṣo 'sau śīlasamvaraḥ || indriyasamvaraḥ katamaḥ | yathāpīhaikatyaḥ (Śbh_Sh: 64) indriyairguptadvāro viharatyārakṣitasmṛtirnipakasmṛtiritti vistaraḥ | tatra kathamindriyairguptadvāro viharatyārakṣitasmṛtirbhavati | nipakasmṛtiriti vistareṇa yāvadrarakṣati mana indriyaṃ mana indriyeṇa [|] sa evaṃ samāpadyate | evamindriyairguptadvāro viharati | tatra kathamārakṣitasmṛtirbhavati | yathāpīhaikatyenendriyaguptadvāratāmevādhipatiṃ kṛtvā śrutamudgṛhītaṃ bhavati | cintitamvā punarbhāvitamvā | tena ca śrutacintābhāvanādhipateyā smṛtiḥ pratilabdhā bhavati | (Śbh_Sh: 65) sa tasyā eva smṛteḥ pratilabdhāyāḥ asaṃpramoṣārthamadhigamārthamavināśārthaṃ kālena kālaṃ tasminneva śrute yogaṃ karotyabhyāsaṃ karoti, cintāyāṃbhāvanāyāṃ yogamabhyāsaṃ karoti | na bhavati sa sta prayogā yi-kṛta prayoga evamanena tasyā[ḥ] śrutasamudāgamatā(gatā) yāścintā-samudāgatāyāḥ smṛteḥ kālena kālaṃ śrutacintābhāvanāyogakriyāyā ārakṣā kṛtā bhavati | evamārakṣitasmṛtirbhavati | kathaṃ nipakasmṛtirbhavati | sa tasyāmeva smṛtau nityakārī ca bhavati | [niryāṇakārī ca bhavati] | tatra yā nityakāritā iyamucyate sātatyakāritā | tatra yā niryāṇakāritā iyamucyate satkṛtyakāritā | sa evaṃ sātatyakārī satkṛtyakārī nipakasmṛtirityucyate | sa tathārakṣitasmṛtirbhavati | tathā tāṃ smṛtiṃ na saṃpramoṣayati | sa tathānipakasmṛtirbhavati | tathā tasyāmevāpramuṣitāyāṃ (Śbh_Sh: 66) smṛtau balādhānaprāpto bhavati | yena śakto bhavati pratibalaśca rūpāṇāmabhibhavāya śabdānāṃ, gandhānāṃ, rasānāṃ, spraṣṭavyānāṃ, dharmāṇāmabhibhavāya | kathaṃ smṛtyārakṣitamānaso bhavati | cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate | cakṣurvi[jñānaṃ, ca]-kṣurvijñānānantaramutpadyate | vikalpakaṃ manovijñānaṃ yena vikalpakena manovijñānena priyarūpeṣu rūpeṣu saṃrajyate | apriyarūpeṣu rūpeṣu vyāpadyate [|] sa bhā (tā)mevādhipatiṃ kṛtvā tasmādayoniśo vikalpāt saṃkleśasamutthāpakāttasmāt saṃrakṣati | yathā saṃkleśo notpadyate | evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvāṃ kāyaṃ manaḥ pratītya dharmāścotpadyate manovijñānaṃ | tacca manovijñānamasyāyoniśevikalpasahagataṃ saṃkleśasamutthāpakaṃ | yena priyarūpeṣu dharmeṣu saṃrajyate | apriyarūpeṣu dharmeṣu vyāpadyate | sa tasmādayoniśovikalpāt saṃkleśasamutthāpakāttanmānasaṃ rakṣatyevamasya saṃkleśo notpadyate | evaṃ smṛtyārakṣitamānasobhavati | kathaṃ samāvasthāvacārako bhavati | samāvasthocyate | upekṣā kuśalā vā, avyākṛtā vā [|] sa tasmādayoniśo vikalpāt saṃkleśasamutthāpakāt tanmānasaṃ rakṣitvā kuśalāyāmvā upekṣāyāmavyākṛtāyāmvā avacārayati | (Śbh_Sh: 67) tenocyate samāvasthāvacārakaḥ | evaṃ samāvasthāvacārako bhavati | kathaṃ punastasmādayoniśo vikalpasaṃkleśasamutthāpakān mānasaṃ rakṣati | na nimittagrāhī bhavati | teṣu rūpeṣu, śabdeṣu, gandheṣu, raseṣu, spraṣṭavyeṣu, dharmeṣu nānuvyaṃjanagrāhī bhavati yato [a]dhikaraṇamasya pāpakā akuśalā dharmāścittamanusraveyuḥ |