Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)srabhusu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Thanh Văn Địa (Śrāvakabhūmi)

Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 4 / 9 (50.000 ký tự/trang)
ati) | sākṣīkaroti | (Śbh_Sh: 177) paratovavādānuśāsanīmārgasya tasminsamaye dṛṣṭiprāpta ityucyate ||
kāyasākṣī pudgalaḥ katamaḥ [|] yoyaṃ pudgalaḥ | anulomapratilomamaṣṭau vimokṣānsamāpadyate | vyuttiṣṭhate ca, kāyena ca sākṣātkṛtya [bahulaṃ] viharati, na ca sarveṇa sarvamāsravakṣayamanuprāpnotyayamucyate kāyasākṣī pudgalaḥ ||
saptakṛdbhavaparamaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yoyaṃ pudgalastrayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇātsatkāyadṛṣṭeḥ, śīlavrataparāmarśasya, vicikitsāyāḥ strota āpanno bhavati | avinipātadharmā, niyataḥ saṃbodhiparāyaṇaḥ | saptakṛdbhavaparamaḥ | saptakṛtvā devāṃśca, manuṣyāṃśca, (Śbh_Sh: 178) saṃbādhya, saṃsṛtya duḥkhasyāntaṃ karoti | ubhāvapi strota āpannau pudgalau veditavyau |
tatraikavīcikaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yasya sakṛdāgāminaḥ pudgalasya anāgāmiphalapratipannakasya kāmāvacarāṇāṃ kleśānāmadhimātramadhyadeśāḥ prahīṇā bhavanti | mṛdukāścaikāvaśiṣṭā (caikā avaśiṣṭā) bhavanti | sakṛcca kāmāvacarameva bhavamabhinirvṛtya tatraiva parinirvāti | sa punaḥ sakṛdāgacchatīmaṃ lokamayamucyate ekavīcikaḥ ||
antarāparinirvāyī pudgalaḥ katamaḥ | āha | (Śbh_Sh: 179) antarāparinirvāyiṇaḥ pudgalāstrayaḥ | ekontarāparinirvāyī pudgalaḥ | cyutamātra evāntarābhavābhinirvṛttikāle antarābhavamabhinirvatayatyabhinirvṛtte[ḥ] samakālameva parinirvāti | tadyathā parīttaḥ śakalikāgnirutpannaiva(nna eva) parinirvāti | dvitīyontarāparinirvāyī pudgalaḥ | antarābhavamabhinirvarttayatyabhinirvṛtteḥ (Śbh_Sh: 180) samakālā(kālama)ntarā bhavettatrastha eva kālāntareṇa parinirvāti | no tu yenopapattibhavastenāsyāpyuparato bhavati | tadyathā aśubhānāmvā ayaḥsthālānāmvā, dīptāgnisaṃprataptānāmayoghanairhanyamānānāmayaḥprapāṭikā utpatatyeva(vaṃ) parinirvāti | tṛtīyontarāparinirvāyi (yī) pudgalaḥ antarābhavamabhinirvarttya yenopapatti bhavastenopanamati | upanataśca punaranupapanna eva parinirvāti | tadyathā | ayasprapāṭikā utpatya pṛthivyām | apatitaivamabhinirvāti | ta ime trayo 'ntarābhavaparinirvāyiṇaḥ pudgalāḥ ekatyamabhi saṃkṣipya antarāparinirvāyī pudgala ityucyate |
upapadyaparinirvāyī pudgalaḥ katamaḥ | ya upapannamātra eva parinirvāti ||
anabhisaṃskāraparinirvāyī pudgalaḥ katamaḥ | yonabhisaṃskāreṇāprayatnenākhedena mārgaṃ saṃmukhīkṛtya (Śbh_Sh: 181) tatropapannaḥ parinirvātyayamucyate anabhisaṃskāraparinirvāyī pudgalaḥ |
sābhisaṃskāraparinirvāyī pudgalaḥ katamaḥ | yobhisaṃskāreṇa prayatnena khedamārgaṃ saṃmukhīkṛtya tatropapannaḥ parinirvātyayamucyate sābhisaṃskāraparinirvāyī pudgalaḥ ||
ūrdhvasrotāḥ pudgalaḥ katamaḥ | yaḥ pudgalo 'nāgāmī | (Śbh_Sh: 182) prathame dhyāne upapannaḥ sa na tatrastha eva parinirvāti | api tu tasmāccyavitvā uttarottaramabhinirvarttayabhya(nyā)vadakaniṣṭhānvā devāngacchati | naiva saṃjñā | (|) nāsaṃjñāyatanādvā | ayamucyate urdhvasrotāḥ pudgalaḥ |
samayavimuktaḥ pudgalaḥ katamaḥ | yo mṛdvindviyagātraḥ (gotraḥ) pudgalaḥ laukikebhyo dṛṣṭadharmasukhavihārebhyaḥ parihīyate | cetayati vā maraṇāya | anurakṣate vā vimuktimatyarthapramādabhayāpannayukto bhavati | yaduta etāmeva parihāṇimadhipatiṃ kṛtvā tanmātro vāsya kuśalapakṣo bhavati | no tu teṣāṃ teṣāṃ rātriṃdivasānāṃ kṣaṇalavamuhūrttānā (ṇā)matyayādatyarthaṃ viśeṣāya paraiti | yāvanna tīvramabhiyogaṃ karoti | ayamucyate samayavimuktaḥ pudgalaḥ ||
(Śbh_Sh: 183)
akopyadharmā pudgalaḥ katamaḥ | etadviparyayeṇā [ko] 'pyadharmā pudgalo veditavyaḥ ||
prajñāvimuktaḥ pudgala katamaḥ | yaḥ pudgalaḥ sarveṇa sarvamāsravakṣayamanuprāpnoti | no tvaṣṭau vimokṣān kāyena sākṣātkṛtyopasampadya viharati | ayamucyate prajñāvimukti (ktaḥ) pudgalaḥ [|]
[ubhayatobhāgavimuktaḥ pudgalaḥ] katamaḥ | yaḥ pudgala sarveṇa sarvamāsravakṣayamanu prāpnoti | aṣṭau vimokṣānkāyenopasampadya viharati | tasya kleśāvaraṇācca cittaṃ muktaṃ bhavati | vimokṣāvaraṇāccā[yamucya]te ubhayatobhāgavimuktaḥ pudgalaḥ ||
(Śbh_Sh: 184)
pudgalavyavasthānaṃ katamat | ekādaśabhiḥ prabhedaiḥ pudgalavyavasthānaṃ veditavyam | katamairekādaśabhistadyathā indriyaprabhedena, nikāyaprabhedena, caritaprabhedena [praṇidhānaprabhedena prapripatprabhedena mārgaphala prabhedena] prayogaprabhedena | samāpattiprabhedena upapattiprabhedena parihāṇi prabhedenā varaṇaprabhedena ca ||
indriyaprabhedena tāvat | mṛdvindriyastī (yatī) kṣṇendriyapudgalayorvyavasthānaṃ ||
nikāyaprabhedena saptavidhapudgalavyavasthānaṃ | bhikṣu[r]bhikṣuṇī, śikṣamāṇā [śrāmaṇeraḥ] śrāmaṇerī upāsaka upāsikā ca ||
tatra caritaprabhedena saptānāṃ pudgalānāṃ vyavasthānaṃ | yoyaṃ rāgonmadaḥ pudgalaḥ sa rāgacaritaḥ [|] yo dveṣonmadaḥ sa dveṣacaritaḥ | yo mohonmadaḥ sa mohacaritaḥ | yo mānonmadaḥ sa mānacaritaḥ | yo vitarkonmadaḥ sa vitarkacaritaḥ | yaḥ samaprāptaḥ samabhāgacaritaḥ | yo mandarajaskaḥ so [mandacarito] veditavyaḥ ||
(Śbh_Sh: 185)
tatra rāgacaritasya pudgalasya katamāni liṃgāni | iha rāgacaritaḥ pudgalaḥ parītte sarvanihīne raṃjanīye vastuni ghanamadhimātraṃ rāgaparyavasthānamutpādayati | kaḥ punarvādo madhyapraṇīte [|] tacca punārāgaparyavasthānaṃ saṃtatyā cirakālamavasthāpayati | dīrghakālamanubaddho bhavati (|) tena paryavasthānena, raṃjanīyairdharmairabhibhūyate | no tu śakto [a]tiraṃjanīyāndharmānabhibhavituṃ [|] snigdhendriyaśca bhavatyakharendriyaḥ | karkaśendriyaḥ, aparuddhendriyaḥ | nātyarthaṃ pareṣāṃ viheṭhanajātīyo yaduta kāyena, vācā durvivejyaśca bhavati, duḥsaṃvejyaśca | hīnādhimuktikaśca bhavati | dṛḍhakarmāntaḥ | sthirakarmāntaḥ | dṛḍhavrataḥ | sthiravrataḥ | mahiṣṭhaśca bhavatyupakaraṇeṣu pariṣkāreṣu lolupajātīyastadgurukaśca, saumanasyabahulaśca bhavatyānandībahulo vigatabhṛkuṭiruttānamukhavarṇaḥ, smitapūrvaṃgama ityevaṃbhāgīyāni rāgacāritasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni |
dveṣacaritasya pudgalasya liṃgāni katamāni | iha dveṣacaritaḥ pudgalaḥ | dveṣaṇīye vastuni parīttena pratighavastunimittena ghanaṃ,prabhūtaṃ pratighaparyavasthānamutpādayati | kaḥ punarvādo madhyādhimātre(ṇa) [|] tasya ca pratighaparyavasthānasya dīrghakālaṃ santatimavasthāpayati | cirakālamanubaddho bhavati | pratighaparyavasthānena | sa dveṣaṇīyairdharmairabhibhūyate | no tu dveṣaṇīyāndharmānchakno (ñchakno)ti (Śbh_Sh: 186) abhibhavituṃ | rukṣendriyaśca bhavati | kharendriyaḥ, karkaśendriyaḥ paruṣendriyaśca bhavatyatyarthaṃ pareṣāṃ viheṭhanajātīyo bhavati | yaduta kāyena, vācā | suvivenya(jya)śca bhavati | susaṃvejyaḥ | dhvāṅkṣo bhavati mukharaḥ | pragalbhaḥ anadhimuktibahulaḥ | na dṛḍhakarmānto, nasthirakarmāntaḥ | na dṛḍhavrato, na sthiravrataḥ | daurmanasyabahulaśca bhavatyupāyāsabahulaḥ | akṣamo bhavatyamahiṣṭhaḥ | vilomanajātīyaḥ | apradakṣiṇagrāhī duḥpratyāneya jātīya upanāhabahulaḥ | krūrāśaṃsaścaṇḍaśca bhavatyādā[yī] pratyakṣaravādī so 'lpamātramapyuktaḥ sannabhiṣajyate | kupyati | vyāpadyate | madgu[ḥ] pratitiṣṭhati | kopaṃ saṃja[na]yati | [vi]kṛtabhṛkuṭiśca bhavati | anuttānamukhavarṇa[ḥ] parasampattidveṣṭā, īrṣyābahula ityevaṃbhāgīyāni [dveṣa]caritasya pudgalasya liṅgāni veditavyāni ||
tatra katamāni mohacaritasya pudgalasya liṅgāni | iha [moha]caritaḥ pudgalaḥ mohasthānīye vastuni parīttaṃ, ghanaṃ, prabhūtaṃ mohaparyavasthānamutpādayati | prāgeva madhyādhimātre, dṛḍhaṃ ca kālaṃ tasya mohaparyavasthānasya santatimavasthāpayati | tena cānubaddho bhavati | (Śbh_Sh: 187) sa mohanīyairdharmairabhibhūyate | no tu mohanīyān dharmāṃcchaknotyabhibhavituṃ (dharmāñchaknotyabhibhavituṃ) | baddhe(dhandhe?)ndriyaśca bhavati | jaḍendriyaśca bhavati | mattendriyaśca, śithilakāyakaryānta(nto)duścintitacintī, durbhāṣitabhāṣī, duṣkṛtakarmakārī, alaso 'nutthānasampannaḥ | mandabhāgī, durmedho(dhaḥ) | muṣitasmṛtiḥ | asaṃprajānadvihārī | vāmagrāhī, durvivejyo, duḥsaṃvejyo, hīnādhimuktikaḥ | jāta eḍamūko hastasaṃbādhikaḥ | apratibalaḥ | subhāṣitadurbhāṣitānāmarthamājñātuṃ pratyaya(pa?)hāyaśca bhavati | parahāyaḥ parapraṇeya ityevaṃ bhāgīyāni mohacaritasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni ||
tatra katamāni mānacaritasya pudgalasya liṃgāni | iha mānacaritaḥ pudgalo mānasthānīye vastuni parīttepi ghanaṃ mānaparyavasthānamutpādayati | kaḥ punarvādo madhyādhimātre [|] tasya ca mānaparyavasthānasya dīrghakālaṃ santatimavasthāpayati | tena cānubaddho bhavati | [katamāni mānacaritasya pudgalasya liṃgāni [|] iha mānacaritaḥ pudgalaḥ mānasthānīye vastuni parīttepighanaṃ mānaparyavasthānamutpādayati kaḥ punarvādo madhyādhimātre | tasya mānaparyavasthānasya dīrghakālaṃ santatimavasthāpayati | tena cānubaddho bhavati] sa mānasthānīyairdharmairabhibhūyate | (Śbh_Sh: 188) no tu mānasthānīyāndharmāñchaknotyabhibhavituṃ | uddhatendriyaśca bhavatyunnatendriyaśco[nnatendriyaśca] kāyamaṇḍanānuyuktaśca bhavatyadhimātramunnatāñca vācaṃ bhāṣate, nāvanatāṃ, sātāpikagurusthānīyānāṃ ca na kālena kālaṃ yathārūpāmapacitiṃ kartā bhavati | stabdho bhavati | apraṇatakāyo nābhi vādanavandanapratyutthānānāṃ jālisāmīcīkarmaśīla, ātmapragrāhako bhavatyātmotkarṣo parapaṃsakaḥ | lābhakāmaḥ satkārakāmaḥ kīrtiśabdaślokakāmaḥ |utplāvanābhāṇḍonuvivedhyaśca(jyaśca) bhavati | duḥsaṃvejya udārādhimuktiśca bhavati | mandakāruṇyaḥ [|] adhimātraṃ cātmasattvajīvapo[ṣapu]ruṣapudgaladṛṣṭimanyubahalo bhavati | upanāhī cetyevaṃbhāgīyāni mānacaritasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni ||
tatra katamāni vitarkacaritasya pudgalasya liṃgāni | iha vitarkacaritaḥ pudgalaḥ vitarka sthānīye vastuni parīttepi ghanaparyavasthānamutpādayati | tacca paryavasthānaṃ dīrghakālamavasthāpayati | tena cānubaddho bhavati | sa vitarkasthānīyairdharmairabhibhūyate | no tu vitarkasthānīyān dharmāṃ (rmāñ) chaknotyabhibhavituṃ | asthirendriyaśca bhavati | capalendriyaḥ | (Śbh_Sh: 189) traṃ (caṃ)calendriyaḥ | vyākulendriyaḥ | [asthira]kāyakarmāntaḥ [|] cha(du)ritavākkarmāntī, durvivejyo duḥsaṃvejyaḥ, prapaṃcārāmaḥ prapaṃcarataḥ | kāṃkṣābahulo, vicikitsābahulaḥ | chandikaśca bhavatyasthiravrataḥ | aniścitavrataḥ | asthirakarmāntaḥ [|] aniścitakarmāntaḥ [|] śaṃkābahulaḥ, pramuṣitasmṛtiḥ | vivekānabhirato, vikṣepabahulaḥ | lokacitreṣu chandarāgānusṛtaḥ [|] dakṣonalasa ityevaṃ bhāgīyāni vitarkacaritasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni || idaṃ caritaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ veditavyam ||
tatra praṇidhānaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ | asti pudgalaḥ śrāvakayāne kṛtapraṇidhānaḥ [|] asti pratyekabuddhayāne [|] asti mahāyāne [|] tatra yoyaṃ pudgalaḥ | śrāvakayāne kṛtapraṇidhānaḥ samyakchrāvakagotraḥ syātpratyekabuddhagotraḥ | syānmahāyānagotraḥ | tatrayoyaṃ pudgalaḥ pratyekāyāṃ bodhau kṛtapraṇidhānaḥ so 'pi syātpratyekabuddhagotraḥ, syācchāvakagotraḥ, syānmahāyānagotraḥ [|] tatra yoyaṃ pudgalo mahāyāne kṛtapraṇidhānaḥ so 'pi syāchrāvakagotraḥ, syātpratyekabuddhagotraḥ, syānmahāyānagotraḥ | tatra yoyaṃ śrāvakagotraḥ pudgalaḥ pratyekayāmbodhau, anuttarāyāmvā samyaksaṃbodhau kṛtapraṇidhānaḥ | sa śrāvakagotratvādavaśyamante kāle tatpraṇidhānaṃ (Śbh_Sh: 190) vyāvartyaṃ śrāvakayānapraṇidhāna evāvatiṣṭhate | evaṃ pratyekabuddhayānagotro mahāyānagotro veditavyaḥ |
tatra bhavatyeṣāṃ pudgalānāṃ praṇidhānasaṃbhāraḥ praṇidhānavyatikaraḥ | no tu gotrasaṃbhāro, gotravyatikaraḥ | asmiṃstvarthe śrāvakayānapraṇidhānā[ḥ] śrāvakagotrāścaite pudgalā veditavyāḥ || evaṃ praṇidhānaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati ||
kathaṃ pratipatprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati | eṣāṃ yathoddiṣṭānāṃ yathāparikīrttitānāṃ pudgalānāṃ catasṛbhiḥ pratipadbhirniryāṇaṃ bhavati | katamābhiścatasṛbhiḥ [|] asti pratipad duḥkhā dhandhābhijñā | [asti pratipad duḥkhā kṣiprābhijñā] | asti pratipatsukhā dhandhābhijñā asti pratipatsukhā kṣiprābhijñā || tasya mṛdvindriyasya pudgalasya mauladhyānalābhino yā pratipadiyamucyate duḥkhā dhandhābhijñā | tatra tīkṣṇendriyasya pudgalasya mauladhyānalābhino yā pratipadiyamucyate duḥkhā kṣiprābhijñā | tatra mṛdvindriyasya pudgalasya mauladhyānalābhino yā pratipadiyamucyate sukhā dhandhābhijñā | tatra tīkṣṇendrisya pudgalasya mauladhyānalābhino yā pratipadiyamucyate sukhā kṣiprābhijñā | evaṃ pratipatprabhedena pudgalavyavasthānaṃ veditavyaṃ ||
tatra kathaṃ mārgaphalaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ (Śbh_Sh: 191) veditavyaṃ | tadyathā | caturṇāṃ pratipannakānāṃ strota āpattiphalapratipannakasya sakṛdāgāmiphalapratipannakasya anāgāmiphalapratipannakasya, arhatta(arhattva)phalapratipannakasya, caturṇāṃ phalasthānāṃ srota āpannasya, sakṛdāgāminaḥ | anāgāminorhataśca ye pratipannakamārgā vartante | te pratipannakāsteṣāṃ pratipannakamārgeṇa vyavasthānaṃ | ye 'rhatphalaśrāmaṇyaphalavyavasthitāsteṣāṃ [mārgapha]lavyavasthānamevaṃ mārgaphalaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati ||
kathaṃ prayogaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati | tadyathā śraddhānusāridharmānusāriṇā [|] yaḥ pudgalaḥ śraddhānusāreṇa prayuktaḥ | sa śraddhānusārī, yo dharmeṣu parapratyayavinayānusāreṇa prayuktaḥ sa dharmānusārī | evaṃ prayogaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati |
tatra kathaṃ samāpattiprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati | tadyathā kāyasākṣiṇaḥ (sākṣī) aṣṭau vimokṣān kāyena sākṣātkṛtyopasampadya viharati | na ca sarveṇa sarvamāsravakṣayamanuprāpto bhavati | rūpī rūpāṇi paśyati | adhyātmamarūpasaṃjñāṃ bahirdhā rūpāṇi paśyati | śubhavimokṣaṃ kāyena sākṣātkṛtyopasampadya viharati | ākāśānantyāyatanaṃ, vijñānānantyāyatanaṃ, ākiñcanyāyatanaṃ, naiva saṃjñā nāsaṃjñāyatanaṃ, saṃjñāvedayitanirodhamanulomapratilomaṃ (Śbh_Sh: 192) samāpadyate ca, vyuttiṣṭhate ca | evaṃ samāpattiprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati |
kathamupapattiprabhedena | pudgalavyavasthānaṃ bhavati | tadyathā saptakṛdbhavaparamasya, kulaṃkulasya, ekavīcikasyāntarāparinirvāyiṇaḥ upapadyaparinirvāyiṇaḥ, ūrdhvaṃsrotasaśca | evamupapattiprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati |
kathamaparihāṇiprabhedena | pudgalavyavasthānaṃ bhavati | tadyathā samayavimuktasyārhataḥ yo bhavyo dṛṣṭadharmasukhavihārebhyaḥ parihāṇāya, aparihāṇiprabhedena punarvyavasthānaṃ || akopyadharmakasyārhataḥ yo na bhavyo dṛṣṭadharmasukhavihārebhyaḥ parihāṇāya [|] eva maparihāṇiprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati |
tatra kathamāvaraṇaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavati | tadyathā prajñāvimuktasyobhayatobhāgavimuktasyārhataḥ | tatra prajñāvimuktorhan kleśāvaraṇavimukto, na samāpattyāvaraṇāt | ubhayatobhāgavimuktastu | arhan | kleśāvaraṇācca vimuktaḥ, samāpattyāvaraṇācca tasmādubhayatobhāgavimukta ityucyate | evamāvaraṇaprabhedena pudgalavyavasthānaṃ bhavatyebhistribhirbhedairyayoddiṣṭairyathoddiṣṭānāṃ pudgalānāṃ yathākramaṃ vyavasthānaṃ veditavyam ||
tatrālambanaṃ katamat | āha [|] catvāryāryālambanavastūni | (Śbh_Sh: 193) katamāni catvāri | vyāpyālambanaṃ, caritaviśodhamālambanaṃ kauśalyālambanaṃ, kleśaviśodhanaṃ cālambanaṃ |
tatra vyāpyālambanaṃ katamat | āha | tadapi caturvidhaṃ | tadyathā savikalpaṃ pratibimbaṃ, nirvikalpaṃ pratibimbaṃ, vastuparīttatā | kāryapariniṣpattiśca |
tatra savikalpaṃ pratibimbaṃ katamat | yathāpīhaikatyaḥ saddharmaśravaṇaṃ vā avavādānuśāsanīmvā niśritya, dṛṣṭamvā, śrutamvā, parikalpitaṃ vopādāya jñeyavastusabhāgaṃ sa vikalpaṃ pratibimbaṃ samāhitabhūmikai rvipaśyanākārairvipaśyati | vicinoti | pravicinoti | parivitarkayati | parimīmānsā (māṃsā)māpadyate |
tatra jñeyamvastu [|] tadyathā aśubhā vā, maitrī vā, (Śbh_Sh: 194) idaṃpratyayatāpratītyasamutpādo vā, dhātuprabhedo vā, ānāpānasmṛtirvā | skandhakauśalyamvā, dhātukauśalyamāyatanakauśalyaṃ, pratītyasamutpādakauśalyaṃ, sthānāsthānakauśalyaṃ | adhobhūmīnāmaudārikatvaṃ | uparibhūmīnāṃ sātatyaṃ, samudayasatyaṃ, nirodhasatyaṃ, mārgasatyamidamucyate | jñeyamvastu |
tasyāsya jñeyavastunaḥ avavādānuśāsanīmvā āgamya, saddharmapra(śra)vaṇaṃ vā, tanniśrayeṇa samāhitabhūmikaṃ manaskāraṃ saṃmukhīkṛtya, tāneva dharmānadhimucyate | tadevaṃ jñeyamvastuni (stvadhi)mucyate | sa tasmin samaye pratyakṣānubhāvika iti vā[dhi]mokṣaḥ pravarttate | jñeyaṃvastuni (stviti) ca | tajjñeyamvastu pratyakṣībhūtaṃ bhavati | samavahitaṃ, saṃmukhībhūtaṃ, na punaranyattajjātīyaṃ dravyamapi tvadhimokṣānubhavaḥ | sa tādṛśā(śo) manaskārānubhavaḥ samāhitabhūmiko, yena tasya jñeyasya vastunaḥ anusadṛśaṃ tad bhavati (|) pratibhāsaṃ, yena taducyate | jñeyavastubhāvaṃ (-sabhāgaṃ) pratibimbimiti | yadayaṃ (dimaṃ) yoga[ṃ] santīrayaṃstasmin prakṛte, jñeye vastuni parīkṣya guṇadoṣāvadhāraṇaṃ karoti | idamucyate savikalpaṃ pratibimbaṃ [|]
nirvikalpaṃ (|) pratibimbaṃ katamat | ihāyaṃ yogī pratibimbānnimittamudgṛhya na punaḥ vicinoti | (Śbh_Sh: 195) prativicinoti | parivitarkayati | parimīmānsā (māṃsā)māpadyate | api tu tadevālambanamasaktañcārthākāreṇa tannimittaṃ śamayati | api tu navākārayā cittasthityā adhyātmameva cittaṃ sthāpayati | saṃsthāpayati | avasthāpayatyupasthāpayati | damayati | śamayati | [vyupaśamayati] | ekotīkaroti | samādhatte [|] tasya tasminsamaye nirvikalpaṃ tatpratibimbaṃ ālambanaṃ bhavati | yatrāsāvekāṃśenaikāgrāṃ smṛtimavasthāpayati (|) tadālambanaṃ, no tu vicinoti | parivitarkayati | parisīmānsā (māṃsā)māpadyate | tacca pratibimbaṃ pratibimba mityucyate | itīmāni tasya jñeyavastusabhāgasya pratibimbasya paryāyanāmāni veditavyāni |
vastupapannatā (vastuparyantatā) katamā | yadālambanasya yadbhāvikatā yathāvadbhāvikatā | yathāvadbhāvikatā ca |
tatra yāvadbhāvikatā katamā | yasmātpareṇa rūpaskandho (Śbh_Sh: 196) vā, vedanāskandho vā, saṃjñāskandho [vā], saṃskā[ra]skandho vā, vijñānaskandho vā, vijñānaskandho veti | sarvasaṃskṛtavastusaṃgrahaḥ paṃcabhirdharmaiḥ sarvadharmasaṃgraho dhātubhirāyatanaiśca sarvajñeyavastusaṃgrahaśca | āryasatyairiyamucyate yāvadbhāvikatā ||
tatra yathāvadbhāvikatā katamā | yā ālambanasya bhūtatā | tathatā ca tasṛbhiryuktibhiḥ | yuktyupetatā | yadutāpekṣā (|) yuktyā, kāryakāraṇayuktyā | upapattisādhanayuktyā | dharmatāyuktyā ca | iti yā cālambanasya yāvadbhāvikatā, yā ca yathāvadbhāvi[ka]tā tadekatyamabhisaṃkṣipya vastuparyantatetyucyate |
tatra kāryapariniṣpattiḥ katamā | yadasya [yogina]āsevanānvayā[d]bhāvanānvayād bahulīkārānvayācchamathavipaśyanāyā[ḥ] pratibimbālambano manaskāraḥ | sa paripūryate, tatparipūryā pratibimbālambano manaskāraḥ | sa paripūryate | tatparipūryā(ś)cāśrayaḥ parivarttate | sarvadauṣṭhulyāni ca pratipraśrabhyante | āśrayaparivṛtteśca pratibimbamatikramya tasminneva jñeye vastuni nirvikalpaṃ pratyakṣaṃ jñānadarśanamutpadyate | prathamadhyānasamāpattuḥ, (Śbh_Sh: 197) prathamadhyānalābhinaḥ prathamadhyānagocare, dvitīyatṛtīyacaturthadhyānasamāpattuḥ | caturthadhyānalābhinaḥ | caturthadhyānagocare, ākāśānantyāyatanavijñānānantyāyatanākiṃcanyāyatananaivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattustallābhinastadgocare [|] iyamucyate kārya pariniṣpattiḥ ||
tānyetāni bhavati | catvāryālamba navastūni | sarvatragāni sarveṣvālambaneṣvanugatāni atītānāgapratyutpannaissamyaksaṃbuddhairdeśitāni | tenaitadbāhyālambanamityucyate | api caitadālambanaṃ śamathapakṣyaṃ, vipaśyanāpakṣyaṃ, sarvavastukaṃ, bhūtavastukaṃ, hetuphalavastukaṃ ca | tena tadvyāpītyucyate |
yattāvadāha | savikalpaṃ pratibimbamiti | idamatra vipaśyanāpakṣyasya [|] yatpunarāha | vastuparyantateti | idamatra sarvavastukatāyā bhūtavastukatāyāśca | yadāha | kāryapariniṣpattiriti | idamatra hetuphalasambandhasya |
yathoktambhagavatā | āyuṣmantaṃ revatamārabhya [|] evamanuśrūyate | āyuṣmān revato bhagavantaṃ praśnamaprākṣīt | (Śbh_Sh: 198) kiyatā, bhadanta, bhikṣuryogā, [(gī) yogā]cāra ālambane cittamupanibaddhaḥ, katamasminnālambane cittamupanibaghnātīti | kathaṃ punarālambanai(ne) cittamupanibaddhaṃ sūpanibaddhaṃ bhavati | sādhu, sādhu, revata, sādhu khalu tvaṃ revata | etamarthaṃ pṛcchati (si) | tena hi śrṛṇu ca, sādhu ca, manasi kuru, bhāṣiṣye [|] iha, revata bhikṣuryogī yogācāraḥ caritamvā viśodhayitukāmaḥ, kauśalyamvā kartukāmaḥ | āsravebhyo vā cittaṃ vimocayitukāmaḥ | anurūpe cālambane cittamupanibadhnāti | pratirūpe ca samyageva copanibaghnāti | tatra cānirākṛtadhyāyī bhavati |
kathamanurūpe ālambane cittamupanibaghnāti | [sa ce]drevata, bhikṣuryogī yogācāraḥ (ro) rāgacarita eva, sa na śubhālambane cittamupanibaghnāti | evamanurūpe ālambane cittamupanibaghnāti | dveṣacarito vā punarmaitryāṃ, mohacarito vā idaṃ pratyayatāpratītyasamutpāde, mānacarito dhātuprabhede | sa cedrevata, sa bhikṣuryogī yogācārovitarkacarita eva ānāpānasmṛtau cittamupanibaghnāti | evaṃ so 'nurūpe ālambane cittamupanibaghnāti | sa cetsa, revata, bhikṣuḥ saṃskārāṇāṃ svalakṣaṇe saṃmūḍhaḥ, kintu kauśalye cittamupanibaghnāti | (Śbh_Sh: 199) hetusaṃmūḍho dhātukauśalye, pratyayasaṃmūḍha āyatanakauśalye, kāmadhātorvāvairāgyaṃ karttukāmaḥ, kāmānāmaudārikatve, rūpāṇāṃ śāntatve, rūpebhyo vā vairāgyaṃ karttukāmaḥ | rūpāṇāmaudārikatve ārūpyaśāntatāyāṃ ca cittamupanibaghnāti | sarvatra vā satkāyānnirvekṣukāmo, vimoktukāmaḥ, duḥkhasatye(ṣu) samudayasatye, nirodhasatye, mārgasatye cittamupanibaghnāti | evaṃ hi, revata, bhikṣuryogī yogācāraḥ | anurūpe ālambane cittamupanibaghnāti | iha revata, bhikṣuryadyadeva jñeyaṃ vastu nicettukāmo bhavati, pracettukāmaḥ | parivitarkayitukāmaḥ | parimīmānsa (māṃsa)yitukāmaḥ | tacca tena pūrvameva dṛṣṭamvā bhavati | śrutamvā | matamvā | vijñātamvā [|] sa tadeva dṛṣṭamadhipatiṃ kṛtvā, śrutaṃ, mataṃ, vijñātamadhipatiṃ kṛtvā, samāhitabhūmikenamanaskāreṇa manasikaroti | vikalpayatyadhimucyate | sa na tadeva jñeyamvastu samāhitaṃ sammukhībhūtaṃ paśyatyapi tu tatpratirūpakamasyotpadyate | tatpratibhāsamvā, jñānamātramvā, darśanamātramvā, pratismṛtamātramvā yadālambanamayaṃ bhikṣuryogī yogācāraḥ samyagevālambane cittamupanibaghnāti | sa cedayaṃ, revata, bhikṣuryogī yogācāra ālambane cittamupanibaghnātyā (ti yā)vad(j) jñeyaṃ jñātavyaṃ bhavati | tacca yathābhūta[maviparītacittaṃ (ta)mevaṃ hi, revata, (Śbh_Sh: 200) bhikṣuryogī yogācā]raḥ | samyagevālambane cittamupanibaghnāti | kathaṃ ca, revata, bhikṣuryogī yogācāra[ḥ] anirākṛtadhyāsī (yī) bhavati | sa cetsa, revata, bhikṣurevamālambane samyakprayujyamāna[ḥ] sātatyaprayogī ca bhavati | satkṛtyaprayogī ca | kālena ca kālaṃ śamathanimittaṃ bhāvayati | pragrahanimittamupekṣāni mittamāsevanānvayād bhāvanānvayādvahulīkārānvayātsarvadauṣṭhulyānāṃ pratipraśrabdherāśrayapariśuddhimanuprāpnoti | sparśayati (spṛśati) | sākṣātkaroti | jñeyavastupratyavekṣatayā ca ālambanapariśuddhiṃ, rāgavirāgāccittapariśuddhimavidyā [vi]rāgāt (|) jñānapariśuddhimadhigacchati | sparśayati (spṛśati), sākṣātkaroti | evaṃ hi sa, revata, bhikṣuryogī yogācāraḥ anirākṛtadhyāyī bhavati | yataśca revata, bhikṣurasminnālambane cittamupanibadhnātyevaṃ cālambane cittamupanibadhnātyevamasya taccittamālambane sūpanibaddhaṃ bhavati |
|| tatra gāthā ||
nimitteṣu caranyogī sarvabhūtārthavedakaḥ |
bimbadhyāyī sātatikaḥ pāriśuddhi vigacchati ||
(Śbh_Sh: 201)
tatra yattāvadāha || nimitteṣu caranyogī anena tāvacchamathanimitte, pragrahanimitte, upekṣānimitte satatakāritā cākhyātā || yatpunarāha | sarvabhūtārthavedaka iti | anena vastuparyantatā ākhyātā || yatpunarāha | bimbadhyāyī sātatikaḥ | ityanena savikalpaṃ nirvikalpañca pratibimbamākhyātam | yatpunarāha | pāriśuddhiṃ vigacchatītyanena kārya[pari]niṣpattirākhyātā || punarapi coktaṃ bhagavatā ||
cittanimittasya kovidaḥ
pravivekasya (prāvivekyasya?) ca vidante rasaṃ |
dhyāyī nipakaḥ pratismṛto
bhuṃkte prītisukhaṃ nirāmiṣaṃ [||]
tatra yattāvadāha, cittanimittasya kovida ityanena savikalpaṃ nirvikalpaṃ ca pratibimba[ṃ] nimittaśabdenākhyātaṃ | vastupaparyantatā kovidaśabdena | yatpunarāha | prāvivekyasya ca vidante rasamityanenālambane samyakprayuktasya prahāṇārāmatā bhāvanārāmatā cākhyātā | yatpunarāha | dhyāyī nipaka[ḥ] pratismṛta ityanena śamathavipaśyanāyā bhāvanāsātatyamākhyātam || yatpunarāha | bhuṃkte prītisukhaṃ nirāmiṣamityanena kāyapariniṣpattirākhyātā || tadevaṃ satyetadvyāpyālambanamāptāgamaviśuddhaṃ (Śbh_Sh: 202) veditavyaṃ || yuktipatitaṃ ca | idamucyate vyāpyālambanaṃ ||
tatra caritaviśodhanamālambanaṃ katamat || tadyathā aśubhā [|] maitrī | idaṃ pratyayatāpratītyasamutpādaḥ | dhātuprabhedaḥ | ānāpānasmṛtiśca |
tatrāśubhā katamā | āha [|] ṣaḍavidhā aśubhā | tadyathā pratyaśubhatā | duḥkhāśubhatā | avarāśubhatā | āpekṣikī aśubhatā | kleśāśubhatā | prabhaṃgurāśubhatā ca |
(Śbh_Sh: 203)
tatra pratyaśubhatā katamā | āha | pratyaśubhatā adhyātmaṃ copādāya, bahirdhā copādāya veditavyā ||
tatrādhyātmamupādāya | tadyathā- keśā, romāṇi, nakhā, dantā, rajo, malaṃ, tvaṅmānsa(māṃsa)masthi, snāyu[ḥ], sirā, vṛkkā (kkaṃ), hṛdayaṃ, plīhakaṃ, klomaṃ, antrānyaṇtraguṇā, āmāśayaṃ (yaḥ), pakvāśayaṃ(yaḥ), mūtraṃ, purīṣamaśru, svedaḥ, kheṭā, śiṃghāṇakaṃ, vasā, lasīkā, majjāmedaḥ, pittaṃ, śleṣmā, pūyaḥ, śoṇitamastakaṃ, mastakaluṃgaṃ, prasrāvaḥ |
tatra bahirdhā copādāya aśubhā (aśubhatā) katamā | tadyathā vinīlakambā, vipūyakamvā, vibhadrātmakamvā, vyādhmātma(ta)kamvā, vikhādita(ka)mvā | vilohitakamvā | vikṣiptakamvā | asthi vā | śaṃkalikāṃ (kā) vā | uccārakṛtamvā, prasrāvakṛtamvā, kheṭākṛtamvā, śiṃghāṇakakṛtamvā, rudhiramrakṣitamvā, pūyamrakṣitamvā, gūthakaṭhillamvā, syandanikā vā | ityevaṃ bhāgīyā bahirdhopādāya pratyaśubhatā veditavyā |
(Śbh_Sh: 204)
yā cādhyātmamupādāya | yā ca bahirdhopādāyāśubhatā | iyamucyate | pratyaśubhatā |
tatra duḥkhāśubhatā katamā | yadduḥkhavedanīyaṃ sparśaṃ pratītyotpadyate | kāyikacaitasikamasātaṃ vedayitaṃ vedanāgata miyamucyate | duḥkhāśubhatā |
tatrāvarāśubhatā katamā | yatsarvanihīnamvastu, sarvanihīno dhātustadyathā kāmadhātuḥ, yasmātpunarhīnataraścāvarataraśca, pratikruṣṭataraścāsau dhāturnāsti | iyamucyate avarāśubhatā |
āpekṣikī aśubhatā katamā | tadyathā tadekatyamvastu śubhamapi sadanyacchubhataramapekṣyāśubhataḥ khyāti | tadyathā | ārūpyānapekṣya rūpadhāturaśubhataḥ khyāti | satkāyanirodhanirvāṇamapekṣya yāvadbhavāgramaśubhaśca (bha iti) saṃkhyāṃ gacchati | iyamevaṃ bhāgīyāpekṣikī aśubhatā [|]
traidhātukāvacarāṇi (|) sarvāṇi saṃyojanabandhanā[nya]nuśayopakleśāśubhatetyucyate (-śā aśubhatetyucyate) ||
tatra prabhaṃgurāśubhatā katamā | yā paṃcānāmupādānaskandhānāmanityatā, adhruvānāśvāsikatā, vipariṇāmadharmatā itīyamaśubhatā rāgacaritasya viśuddhaye | ālambanaṃ tatra rāgastadyathā | adhyātmaṃ kāmeṣu (Śbh_Sh: 205) kāmachandaḥ (cchandaḥ), kāmarāgaḥ, bahirdhā kāmeṣu maithunachandaḥ (cchandaḥ), maithunarāgaḥ | viṣayachandaḥ (cchandaḥ) | viṣayarāgaḥ | rūpachando (cchando) rūparāgaḥ satkāyacha(ccha)ndaḥ satkāyarāgaśceti | ayaṃ pañcavidho rāgaḥ | tasya pañcavidhasya rāgasya prahāṇāya, prativinodanāya | asamudācārāya | ṣaḍvidhā aśubhatā ālambanaṃ | tatrādhyātmamupādāya | pratyaśubhatālambanena adhyātmaṃ kāmeṣu kāma[c]chandāt kāmarāgāccittamviśodhayati | bahirdhopādāya pratyaśubhatālambanena bahirdhā taiḥ rāgāccaturvidhā[d] rāgapratisaṃyuktādvarṇarāgasaṃsthānarāgasparśarāgopacārarāgapratisaṃyuktāccittaṃ viśodhayati |
tatra yadā vinīlakamvā, vipūyakamvā, vimadrāmakamvā, vyādhmātmakamvā, vikhāditakaṃ vā manasi karoti | tadā varṇarāgāccittaṃ viśodhayati | yadā punarvilohitakaṃ vā manasi karoti | tadā saṃsthānarāgāccittaṃ viśodhayati | yadā punarasthi vā śaṃkalikāmvā manasi karoti | tadā sparśarāgāccittaṃ viśodhayati | yadā vikṣiptakaṃ manasikaroti tadā upacārarāgāccittaṃ viśodhayati | ataeva bhagavatā bahirdhopādāya pratyaśubhatā sā catasṛṣu śiva pathikā[su vya]vasthāpitā | (Śbh_Sh: 206) yā yaivānena śivapathikā dṛṣṭā bhavati | ekāhamṛtā vā, saptāhamṛtā vā, kākaiḥ kuraraiḥ khādyamānā, gṛdhraiḥ, śvabhiḥ, śrṛgālaiḥ | tatra tatremameca (va) kāyamupasaṃharati | ayamapi me kāya evaṃ bhāvī, evaṃ bhūta, evaṃ dharmatāmanatīta iti | anena tāvadvinī lakamupādāya yāvadvikhāditakamākhyātaṃ |
yatpunarāha | yā anena śivapathikā dṛṣṭā bhavati | apagatatvaṅmānsa(māṃsa)śoṇitamvā sūpanibaddhetyanena vilohitakamākhyātaṃ |
yatpunarāha | yānyeva śivapathikāsthānāni pṛṣṭhīvaṃśo, hanunakraṃ, dantamālā, śiraḥkapālaṃ tathā bhinnapratibhinnāni ekavārṣikāni dvivārṣikāni (rṣikāṇi) | yāvatsaptavāṣi(rṣi)kāni (ṇi) śvetāni śaṃkhanibhāni | kapotavarṇāni pānsu(pāṃsu)varṇavyatimiśrāṇi dṛṣṭāni bhavantītyanena vikṣiptakamākhyātaṃ |
evaṃ pratyaśubhatālaṃbanena bahirdhā pratisaṃyuktena maitrena (ṇa) rāgāccittaṃ viśodhayati | tatra duḥkhatāśubhatālambanenāvarāśubhatālambanena ca | viṣayapratisaṃyuktātkāmarāgāccittaṃ viśodhayati | tatrāpekṣāśubhatālambanena rūparāgāccittaṃ viśodhayati | tatra kleśāśubhatālambanena prabhaṃgurāśubhatālambanena ca kā[ma]bhavāgramupādāya (Śbh_Sh: 207) sarvasmātkāya(ma)rāgāccittaṃ viśodhayati | idaṃ tāvadrāgacaritasya caritaviśodhanena sālambanaṃ saṃbhavaṃ pratyetaducyate | sarvaṃ sarvākāramaśubhatālambanaṃ | saṃgṛhītaṃ bhavatyasmiṃstvarthe pratyaśubhatai vābhipretā | tadanyā tvaśubhatā tadanyasyāpi caritasya viśuddhaye | ālambanaṃ ||
tatra maitrī katamā | yo mitrapakṣe vā, amitrapakṣe vā | udāsīnapakṣe vā | hitā[dhyā]śayamupasthāpya mṛdumadhyādhimātrasya sukhasyopasaṃhārāyādhimokṣaḥ | (Śbh_Sh: 208) samāhitabhūmikaḥ | tatra yoyaṃ mitrapakṣaḥ | amitrapakṣa udāsīnapakṣaśca [|] idamālambanaṃ | tatra yo hitādhyāśayaḥ, sukhopasaṃhārāya cādhimokṣaḥ samāhitabhūmikaḥ ayamālambaka iti (|) yaccālambanaṃ | yaścālambakastadekatyamabhisaṃkṣipya maitrītyucyate |
tatra yattāvadāha maitrīsahagatena cittenetyanena triṣu pakṣeṣu mitrapakṣe, amitra pakṣe, udāsīnapakṣe hitadhyāśaya ākhyātaḥ |
yatpunarāha | avaireṇāsampannenāvyābādhenetyanena tasyaiva hitādhyāśayasya trividhaṃ lakṣaṇamākhyātaṃ ||
tatrāvairatayā hitādhyāśayaḥ sā punaravairatā dvābhyāṃ padābhyāmākhyātā(ḥ) | asamarthatayā avyābādhata[yā ca] tatrāpratyanīkabhāvasthānārthenāsamarthatā | apakārāviṣaṣṭanārthena (Śbh_Sh 209) avyābādhyatā (avyābādhatā) |
yatpunarāha | vipulena mahadgatena pramāṇenetyanena mṛdumadhyādhimātrasya sukhasyopasaṃhāra ākhyātaḥ | kāmāvacarasya, prathamadvitīyadhyānabhūmikasya vā, tṛtīyadhyānabhūmikasya vā [|] yatpunarāha | adhimucyasyāni rvo( )pasampadya viharatītyanena sukhopasaṃhārādhimokṣaḥ | samāhitabhūmika ākhyātaḥ | sa punareṣa sukhopasaṃhāro hitādhyāśayaparigṛhītaḥ | ādhimokṣikaḥ | manaskārānugataḥ | aduḥkhāsukhite mitrapakṣe, amitrapakṣe, udāsīnapakṣe, sukhakāme veditavyaḥ | yastu duḥkhito vā, aduḥkhito vā punarmitrapakṣaḥ | amitrapakṣa udāsīnapakṣo vā [|] tatra yo duḥkhitaḥ sa karuṇāyā ālambanaṃ | yaḥ sukhitaḥ sa muditāyā ālambanamiyamucyate maitrī [|] tatra vyāpādacaritaḥ pudgalaḥ (Śbh_Sh 210) maitrī bhāvayan sattveṣu yo vyāpādastaṃ pratanu karoti | vyāpādāccittaṃ pariśodhayati ||
tatredaṃpratyayatāpratītyasamutpādaḥ katamaḥ | yattriṣvadhvasu saṃskāramātraṃ, dharmamātraṃ, vastumātraṃ, hetumātraṃ, phalamātraṃ, yuktipatitaṃ, yadutāpekṣā yuktyā, kāryakāraṇayuktyā | upapattisādhanayuktyā ca | dharmāṇāmeva dharmāhārakatvaṃ | niṣkārakavedakatvaṃ ca | idamucyate | idaṃpratyayatāpratītyasamutpādālambanaṃ | yadālambanaṃ manasi kurvan mohādhikaḥ pudgalo mohacaritaḥ mohaṃ prajahāti | tanūkaroti | [moha]caritāccittaṃ viśodhayati ||
(Śbh_Sh 211)
tatra dhātuprabhedaḥ katamaḥ | tadyathā ṣaḍdhātavaḥ | pṛthivīdhāturabdhātustejodhāturvāyudhāturākāśadhāturvijñānadhātuśca |
tatra pṛthivīdhāturdvividhaḥ | ādhyātmiko (Śbh_Sh 212) bāhyaśca | tatrādhyātmiko yadasminkāye adhyātmaṃ pratyātmaṃ khakkhaṭaṃ kharataramupādattaṃ | bāhyaḥ punaḥ pṛthivīdhāturyadbāhyaṃ khakkhaṭaṃ kharagatamanu (mu?)pagatamanu (mu?)pādattaṃ |
sa punaradhyātmikapṛthivīdhātuḥ katamaḥ | tadyathā keśā, romāṇi, nakhā, dantā, rajo,malaṃ, tvaṅmānsamasthi, snāyu[ḥ], sirā, vṛkkā(kkaṃ), hṛdayaṃ, plīhakaṃ, klomamantrāṇyantraguṇāḥ | āmāśayaḥ | pakvāśayaḥ | yakṛtpurīṣamayamucyate ādhyātmikaḥ pṛthivīdhātuḥ |
sa punarbāhyaḥ pṛthivīdhātuḥ katamaḥ | kāṣṭhāni vā, loṣṭhāni vā, śarkarā vā, kaṭhillā vā, vṛkṣā vā, parvatāgrā vā, iti vā punaranyopyevaṃbhāgīyaḥ ayamucyate (Śbh_Sh 213) bāhyaḥ pṛthivīdhātuḥ ||
abdhātuḥ katamaḥ | abdhāturdvividhaḥ | ādhyātmiko bāhyaśca |
tatrādhyātmika kopdhātuḥ(bdhātuḥ) katamaḥ | yadadhyātmaṃ pratyātmaṃ snehaḥ snehagataṃ | āpaḥ abdhātumupagatamupādātuṃ (abdhātugatamupagatamupādattaṃ) | tadyathā aśru, svedaḥ | kheṭaḥ śiṃghāṇakaḥ | basā, lasīkā, majjā, medaḥ, pittaṃ, śleṣmā, pūyaḥ, śoṇitaṃ, mastakaṃ, mastakaluṃgaṃ, praśrāvoya(srāvo 'ya)mucyate ādhyātmikobdhātuḥ |
bāhyobdhātuḥ katamaḥ | yadbāhyamāpaḥ apgataṃ (abgataṃ), snehaḥ snehagatamanu(tamu)pagatamanu(tamu)pādattaṃ | tatpunarutso vā, sarāṃsi vā, taḍāgā (Śbh_Sh 214) vā, nadyo vā,prasravaṇāni vā, iti yo vā punaranyopyevaṃbhāgīyoyamucyate bāhyobdhātuḥ ||
tejodhātuḥ katamaḥ | tejodhāturdvividhaḥ ādhyātmiko bāhyaśca ||
tatrādhyātmikastejodhātuḥ katamaḥ | yadadhyātmaṃ pratyātmaṃ tejastejogatamūṣmā ūṣmāgatamupagatamupādattaṃ | tadyathā yadasminkāye tejo yenāyaṃ kāya ātapyate | saṃtapyate, paritapyate | yena cāśitapītakhāditāsvāditaṃ samyaksukhena paripākaṃ gacchati | yasya cotsadatvāt jārito jārita iti saṃkhyāṃ gacchati ||
bāhyastejodhātuḥ katamaḥ | yadbāhyaṃ tejastejogatamūṣmā(ṣma)gatamanu(mu)pagatamanu(mu)pādattaṃ | (Śbh_Sh 215) tatpunaryanmanuṣyā araṇīsahagatakebhyo gomayacūrṇebhyaḥ samanveṣate (nte) | yattūtpannaṃ grāmamapi dahati | grāmapradeśamapi | nagaramvā, nagarapradeśamvā, janapadamvā, janapadapradeśamvā, dvīpamvā, kakṣamvā, dāvamvā, kāṣṭhamvā, tṛṇamvā, gomayamvādahan paraiti | iti yo vā punaranyopyevaṃbhāgīyaḥ ||
tatra vāyudhātuḥ katamaḥ | vāyudhāturdvividhaḥ | ādhyātmiko bāhyaśca |
(Śbh_Sh 216)
tatrādhyātmiko vāyudhātuḥ | yadapyadhyātmaṃ pratyātmaṃ vāyurvāyugataṃ | laghutvaṃ samudīraṇatvamupagatamupādattaṃ | sa punaḥ santyasmin kāye ūrdhvaṃgamā vāyavaḥ, adhogamā vāyavaḥ, pārśvaśayā vāyavaḥ | kukṣiśayā vāyavaḥ | pṛṣti(ṣṭhi)śayā vāyavaḥ | vāyvaṣṭhīlā(vātāṣṭhīlā) vāyavaḥ | kṣurakapippalakaśastrakā vāyavaḥ | āśvāsapraśvāsā vāyavaḥ | aṃgapratyaṃ[gānusāriṇovāyavaḥ]
bāhyo vāyudhātuḥ katamaḥ | yadbāhyaṃ vāyurvāyugataṃ laghutvaṃ, samadīraṇatvaṃ | anu(u)pagatamanu(mu)pādattaṃ [|] santi bahirdhā pūrvā vāyavo, dakṣiṇā vāyavaḥ | uttarā vāyavaḥ paścimā vāyavaḥ | sarajaso vāyavaḥ, arajaso vāyavaḥ, [parīttā] mahadgatā vāyavaḥ, viśvā vāyavo, vairambhā vāyavaḥ vāyumaṇḍalakavāyavaḥ [|] bhavati ca samayaḥ yanmahān vāyuskandhaḥ samudāgataḥ vṛkṣāgrānapi pātayati | kuḍyāgrānapi pātayati | parvatāgrānapi pātayati | pātayitvā nirupādāno niga(nirga)cchati | ye sattvāścīvarakarṇikena vā paryeṣante, tālavṛntena vā, vidhamanakena vā | iti vāyuranyopyevaṃbhāgīya[ḥ ||]
(Śbh_Sh 217)
ākāśadhātuḥ katamaḥ | yaccakṣuḥ sauṣiryamvā, (Śbh_Sh 218) śrotrasauṣiryamvā, ghrāṇasauṣiryamvā, mukhasauṣiryamvā, kaṇṭhasauṣiryamvā | iti yena cābhyavaharati | yatra vābhyavaharati | yena vābhyavahriyate | yadadhobhāgena pragharati | iti yo vā puranarapyopyevaṃbhāgīyaḥ [?] ayaṃ ucyate ākāśadhātuḥ ||
vijñānadhātuḥ katamaḥ [|] yaccakṣurvijñānaṃ śrotraghrāṇajihvākāyamanovijñānaṃ | tat punaścittaṃ manovijñānaṃ ca | ayamucyate vijñānadhātuḥ ||
tatra mānacaritaḥ pudgala imaṃ dhātuprabhedaṃ manasi kurvan kāye piṇḍasaṃjñāṃ vibhāvayati | aśubhasaṃjñāṃ ca pratilabhate | na ca punastenonnatiṃ gacchati | mānaṃ pratanu karoti | tasmāccaritāccittaṃ viśodhayati | ayamucyate dhātuprabhedaḥ | mānacaritasya pudgalasya caritaviśodhanamālambanaṃ ||
(Śbh_Sh 219)
tatrānāpānasmṛtiḥ katamā | āśvāsapraśvāsālambanā smṛtiriyamucyate ānāpānasmṛti[ḥ] |
(Śbh_Sh 220)
tatra dvāvāśvāsau katamau |
dvavau āśvāso 'ntarāśvāsaśca |
dvau praśvāsau katamau |
dvau praśvāsontarapraśvāsaśca |
tatra śvāsaḥ yaḥ praśvāsasamanantaraṃ antarmukho vāyuḥ pravarttate | yāvannābhīpradeśāt |
tatrāntarāśvāso ya uparatesminnāśvāse na tāvatpraśvāsa utpadyate | yadantarālaviśrāmasthānasahagata itvarakālīnastadanusadṛśo vāyurutpadyate | ayamucyatentarāśvāsaḥ |
yathāśvāso 'ntarāśvāsaścaivaṃ praśvāsontara(ntaḥ)praśvāsaśca veditavyaḥ | tatrāyaṃ, viśeṣaḥ | bahirmukho vāyuḥ pravartate bahi[ḥ] nābhīdeśamupādāya | yāvanmukhāgrānnāsikāgrā[t]tato vā punarbahiḥ |
dvāvāśvāsapraśvāsanidānau [|] katamau dvau | tadākṣe pakaṃ ca karma, nābhīpradeśasauṣiryaṃ ca | tato vā (Śbh_Sh 221) puna[rutpannaṃ]yatkāyasauṣiryaṃ [|] dvāvāśvāsapraśvāsayoḥ saṃniśrayau katamau | dvau kāyaścittaṃ ca | tatkasya hetoḥ [|] kāyasaṃnni(sanni)śritāścittasaṃnni(sanni)śritāścāśvāsapraśvāsāḥ pravartante | te ca yathāyogaṃ sa cetkāyasaṃnniśritā [eva] pravarteran | asaṃjñisamāpannānāṃ, nirodhasamāpannānāṃ asaṃjñisattveṣu deveṣūpapannānāṃ sattvānāṃ pravarteran | sa ceccittasanniśritā eva pravartteran | tenārūpyasamāpannopapannānāṃ sattvānāṃ pravarteran | sa cetkāyasanniśritāścittasanniśritāḥ pravarteran | te ca na yathāyogaṃ tena caturthadhyānasamāpannopapannānāṃ, kalalagatānāñcārbudagatānāṃ, peśīgatānāṃ sattvānāṃ pravarteran | na ca pravarttate (tante) | tasmādāśvāsapraśvāsātkāyasanniśritāści (tasmādāśvāsapraśvāsāḥ kāyasanniśritāści)ttasanniśritāśva pravarttante tena yathāyogaṃ |
dve āśvāsapraśvāsayorgatī [|] katame dve | āśvāsayoradhogatiḥ | praśvāsayorūrdhvagatiḥ |
dve āśvāsapraśvāsayorbhūmī | katame dve | audārikaṃ ca sauṣiryaṃ, sūkṣmaṃ ca (|) sauṣiryaṃ | tatraudārikaṃ sauṣiryaṃ nābhīpradeśamupādāya | yāvanmukhanāsikādvāraṃ | mukhanāsikādvāramupādāya (Śbh_Sh 222) yāvannābhīpradeśasauṣiryaṃ | sūkṣmasauṣiryaṃ katamat | sarvaṃkāyagatāni romakūpāni (pāḥ) ||
catvāryāśvāsapraśvāsānāṃ paryāyanāmāni [|] katamāni catvāri | vāyava[ḥ], ānāpānāḥ, āśvāsapraśvāsāḥ | kāyasaṃskārāśceti | tatrānyairvāyubhiḥ sādhāraṇaṃ paryāyanāmaikaṃ | yaduta vāyuriti | asādhāraṇāni tadanyāni trīṇi |
dvāvapakṣālāvāśvāpraśvāsaprayuktasya [|] katamau dvau | aśithilaprayogatā ca, satyābhyavaṣṭabdhaprayogatāca | tatrāśithilaprayogatayā kausīdyaprāptasya styānamiddhamvā cittaṃ paryavanaha (hya)ti, bahirdhā vā vikṣipyate | tathābhyavaṣṭabdhaprayuktasya kāyavaiṣamyaṃ cotpadyate | cittavaiṣamyamvā | kathaṃ kāyavaiṣamyamutpadyate | balābhinigraheṇānāśvāsapraśvāsānabhiniṣpīḍayataḥ kāye viṣamā vāyavaḥ pravartante | yesya tatprathamatasteṣu teṣvaṃgapratyaṅgeṣu sphuranti | ye sphārakāya (sphurakā) ityucyante | te punaḥ sphurakā vāyavo vivarddhamānā rujakā bhavanti | yepyeteṣvaṃgapratyaṃgeṣu rujamutpādayanti | idamucyate kāyavaiṣamyaṃ || kathaṃ cittavaiṣamyamutpadyate | cittamvāsya vikśipyate | prāga[sau] na vā daurmanasyopāyāsenābhibhūyate | evaṃ cittavaiṣamyamutpadyate ||
(Śbh_Sh 223)
asyā ānāpānasmṛteḥ pañcavidhaḥ pa[ricayo] veditavyaḥ | tadyathā gaṇanāparicayaḥ, skandhāvatāraparicayaḥ | pratītyasamutpādāvatāraparicayaḥ | satyāvatāraparicayaḥ | ṣoḍaśākāraparicayaśca |
tatra gaṇanāparicayaḥ katamaḥ | samāsataścaturvidho gaṇanāparicayaḥ | tadyathā ekaikagaṇanā [|] dvayaikagaṇanā [|] anulomagaṇanā | pratilomagaṇanā ca ||
tatraikaikagaṇanā katamā |yadā āśvāsaḥ praviṣṭo bhavati | tadā āśvāsa praśvāsopanibaddhayā smṛtyā ekamiti gaṇayati | yadā āśvāse niruddhe praśvāsa utpadya nirgato bhavati | tadā dvitīyaṃ gaṇayatyevaṃ yāvaddaśa gaṇayati | eṣā hi gaṇanā saṃkhyā nātisaṃkṣiptā nātivistarā iyamucyate ekaikagaṇanā ||
dvayaikagaṇanā katamā | yadā āśvāsaḥ praviṣṭo bhavati, niruddhaśca | praśvāsa utpanno bhavati | nirgataśca tadā ekamiti gaṇayati | anena gaṇanāyogena yāvaddaśa gaṇayati | iyamucyate | dvayaikagaṇanā | āśvāsaṃ ca praśvāsaṃ cedaṃ dvayamekatyamabhisaṃkṣipyaikamiti gaṇayati tenocyate dvayaikagaṇanā ||
anulomagaṇanā katamā | anayaivaikaikagaṇanayā, dvayaikagaṇanayā vā, anulomaṃ yāvaddaśa gaṇayati | (Śbh_Sh 224) iyamucyate anulomagaṇanā ||
pratilomagaṇanā katamā | pratilomaṃ daśa upādāya, navāṣṭau, sapta, ṣaṭ, paṃca, yāvadekaṃ gaṇayati | iyamucyate pratilomagaṇanā |
yadā sa ekaikagaṇanāṃ niśritya, dvayaikagaṇanāmvā, anulomagaṇanāyāṃ, pratilomagaṇanāyāṃ ca kṛtaparicayo bhavati | na cāsyāntarāccittaṃ vikṣipyate [|] avikṣiptacittaśca gaṇayati | tadāsyottaragaṇanāviśeṣo vyapadiśyate |
katamo gaṇanāviśeṣaḥ | ekaikagaṇanayā vā, dvayaikagaṇanayā vā, dvayamekaṃ kṛtvā gaṇayati | tatra dvayaikagaṇanayā catvāra āśvāsapraśvāsā ekaṃ bhavati | ekaikagaṇanayā punarāśvāsapraśvāsaścaikaṃ bhavatyevaṃ yāvaddaśa gaṇayati | evamuttarottara vṛddhyā yāvacchatamapyekaṃ kṛtvā gaṇayati | tadā śataikagaṇanayānupūrveṇa yāvaddaśa gaṇayati | evamasya gaṇanāprayuktasya yāvaddaśaikaṃ kṛtvā gaṇayati | yāvacca daśa paripūrayati | tayā daśaikagaṇanayā na cāsyottarāccittamvikṣipyate | iyatā tena gaṇanāparicayaḥ kṛto bhavati |
tasya ca gaṇanāprayuktasya sa cedantarāccittaṃ vikṣipyate tadā punaḥ pratinivartyādito gaṇayitumārabhate | anulomamvā, pratilomamvā [|] yadā cāsya gadhayāccittaṃ svarasenaiva bāhimārga(svarasavāhimārgeṇaiva) (Śbh_Sh 225) samārūḍhamāśvāsapraśvāsālambanopanibaddhamavyavacchinnaṃ nirantaraṃ, pravarttamāse āśvāsa(se) pravṛttigrāhakaṃ, niruddhe āśvāse praśvāsaśūnyāvasthāgrāhakaṃ, pravṛtte praśvāse pravṛttigrāhakaṃ, nivṛtte punarnivṛttigrāhakaṃ, avikaṃpyamavicalamavikṣepākāraṃ, sābhirāmaṃ ca pravarttate | iyatā gaṇanābhūmisamatikramo bhavati |
punastadā gaṇayitavyaṃ bhavati | nānyatrāśvāsapraśvāsālambanaṃ cittamupanibadhyate | āśvāsapraśvāsā anugantavyāścā[bhilakṣa]yitavyāśca sāntarāśvāsapraśvāsāḥ sapravṛttinivṛttyavasthāḥ ayamucyate gaṇanāparicayaḥ |
sa khalveṣa gaṇanāparicayo mṛdvindriyāṇāṃ vyapadiśyate | teṣāmetad vyākṣepasthānaṃ bhavati | cittasthitaye cittanirataye [|] anyathā gaṇanāmantareṇa teṣāṃ styānamiddhamvā cittaṃ paryavahet, bahirdhā vā cittaṃ vikṣipyeta, gaṇanāprayuktena tu teṣāmetanna bhavati |
ye tu tīkṣṇendriyāḥ paṭubuddhayaḥ teṣāṃ punargaṇanāprayogeṇa priyārohatā bhavati | tatropadiṣṭā evaṃ gaṇanāprayogaṃ laghu laghveva pratividhyanti | na ca tenābhiramante [|] te punarāśvāsapraśvāsālambanāṃ smṛtimupanibadhya yatra ca pravarttante, yāvacca pravarttante | yathā ca pravarttante, (Śbh_Sh 226) yadā ca pravarttante | tatsarvamanupracchatyupalakṣayatyupasthitayā smṛtyā [|] ayamevaṃ rūpasteṣāṃ prayogaḥ |
tasya ca prayogasyāsevanānvayādbhāvanānvayād bahulīkārānvayātkāyapraśrabdhirutpadyate, cittapraśrabdhiśca | ekāgratāṃ ca spṛśatyālambanābhiratiṃ ca nirgacchati | ya evaṃ kṛtaparicayo grāhyagrāhakavastumanasikāreṇa skandhānavatarati | ye cāśvāsapraśvāsā yaścaiṣāmāśrayakāyastaṃ manasi kurvan rūpaskandhamavatarati | yā teṣāmāśvāsapraśvāsānāṃ tadgrāhikayā smṛtyā saṃprayuktā anubhāvanā sa vedanāskandha ityavatarati | yā saṃjānanā[sa]saṃjñāskandha ityavatarati | yā cāsau smṛtiryā ca cetanā, yā ca (|) tatra prajñā | ayaṃ saṃskāra ityuvatarati | yaccittaṃ, mano, vijñānamayaṃ vijñānaskandha ityavatarati | yā tadbahulavihāritā | evaṃ skandheṣvavatīrṇasyāyamucyate skandhāvatāraparicayaḥ |
yadā cānena skandhamātraṃ dṛṣṭaṃ bhavati | parijñātaṃ sasaṃskāramātraṃ, vastumātraṃ, tadā sa eṣāmeva saṃskārāṇāṃ pratītyasamutpādamavatarati |
kathaṃ ca punaravatarati | sa evaṃ rūpamanveṣate, paryeṣate, (Śbh_Sh 227) itīye āśvāsapraśvāsāḥ kimāśritāḥ, kiṃpratyayāstasyaivaṃ bhavati | kāyāśritā ete āśvāsapraśvāsāḥ kāyapratyayācci (ści)ttāśritāścittapratyayāśca | kāyaḥ punaścittaṃ ca kiṃ pratyayaṃ ca [|] sa kāyaṃ (yaḥ) cittañca jīvitendriyapratyayamityavatarati | pūrvakaḥ saṃskāraḥ [|] sa pūrvakaṃ saṃskāramavidyāpratyayami (i)tyavatarati | iti hi avidyāpratyaya(ḥ) pūrvakaḥ saṃskāraḥ sarvasaṃskārapratyayaṃ jīvitendriyaṃ, jīvitendriyapratyayaḥ kāyo, vijñānaṃ ca, kāyacittapratyayā āśvāsapraśvāsāḥ | tatrāvidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ | saṃskāra nirodhājjīvitendriyanirodhaḥ | jīvitendriyanirodhātkāyacittanirodhaḥ [|] kāyacittanirodhādāśvāsapraśvāsanirodhaḥ | evamasau pratītyasamutpādamatavarati |
sa tadbahulavihārī pratītyasamutpā[dākā]re kṛtaparicaya ityucyate | ayamucyate pratītyasamutpādāvatāraparicayaḥ [|]
(Śbh_Sh 228)
sa evaṃ pratītyasamutpāde kṛtaparicayo ya ete saṃskārāḥ pratītyasamutpannāḥ | anityā eta ityavatarati | anityatvādabhūtvā [ca prati]vigacchanti | punarete abhūtvā bhavanti | bhūtvā ca prativigacchanti | te jāti dharmāṇo, jarādharmāṇo, vyādhidharmāṇo, maraṇadharmāṇaḥ | ye jātijarāvyādhimaraṇadharmāṇaste duḥkhā, ye duḥkhāstenātmānaḥ, asvatantrāḥ, svāmivirahitāḥ [|] evaṃ so 'nityaduḥkhaśūnyānātmākārairduḥkhasatyamavatīrṇo bhavati | yā kācideṣā[ṃ] saṃskārāṇāmabhinirvṛttiḥ | duḥkhabhūtā, rogabhūtā, gaṇḍabhūtā, sarvāsau tṛṣṇāpratyayā(ḥ) | yatpunarasyā duḥkhajanikāyāstṛṣṇāyā aśeṣaprahāṇametacchāntametatpraṇītametattamevaṃ ca me jānata, evaṃ bahulavihāriṇastṛṣṇāyā aśeṣaprahāṇaṃ bhaviṣyatīti | evaṃ hi samudayasatyaṃ, nirodhasatyaṃ, mārgasatyamavatīrṇo bhavati | sa tadbahulavihārī yadā satyānyabhisamāgacchati | ayamucyate satyāvatāraparicayaḥ [|]
tasyaivaṃ satyeṣu kṛtaparicayasya | darśanaprahātavyeṣu dharmeṣu prahīṇeṣu bhāvanāprahātavyā avaśiṣṭā bhavanti | yeṣāṃ prahāṇāya ṣoḍaśākāraparicayaṃ karoti |
(Śbh_Sh 229)
katame punaḥ ṣoḍaśākārāḥ | smṛta āśvāsaḥ (ta (Śbh_Sh 230) āśvasan) smṛta āśvasimīti śikṣate | smṛtaḥ praśvasan praśvasimīti śikṣate | dīrghaṃ hrasvaṃ sarvakāyapratisamvedī | āśvasan sarvakāyapratisaṃvedī | āśvasimīti śikṣate | sarvakāyapratisaṃvedī praśvasan | sarvakāyapratisaṃvedī praśvasimīti śikṣate | praśrabhya kāyasaṃskārānāśvasanpraśrabhyakāyasaṃskārānāśvasimīti śikṣate | praśrabhya kāyasaṃskārān praśvasan, praśrabhya kāyasaṃskārān praśvasimīti śikṣate | prītipratisaṃvedī sukhapratisaṃvedī śikṣate | cittasaṃskārapratisamvedī praśrabhya cittasaṃskārānāśvasan, praśrabhya cittasaṃskārānāśvasimīti śikṣate | praśrabhya cittasaṃskārān (Śbh_Sh 231) praśvasan, praśrabhya cittasaṃskārān praśvasimīti śikṣate | cittapratisaṃvedī | abhipramodayaṃścittaṃ, samādadhaccittaṃ, vimocaccittaṃ āśvasan vimocayan cittaṃ vimocayatīti māśvasimīti śikṣate | vimocayaṃścittaṃ praśvasan vimocayaṃścittaṃ praśvasimīti śikṣate | anityānudarśī, prahāṇānudarśī, virāgānudarśī āśvasannirodhānudarśī āśvasimīti śikṣate | nirodhānudarśī praśvasannirodhānudarśī praśvasimīti śikṣate | kaḥ punareṣāṃ vibhāgaḥ (|) ākārāṇāṃ [|] sa śaikṣo dṛṣṭa(pra)pavādo lābhībhavati | caturṇāṃ smṛtyupasthānānāṃ āśvā sapraśvāsālambanaṃ ca (|) manaskāramārabhate | avaśiṣṭānāṃ (Śbh_Sh 232) saṃyojanānāṃ prahāṇāya [|] tenāha smṛtaḥ | āśvasan smṛta āśvasimīti śikṣate | yadā āśvāsaṃ vā praśvāsamvā ālambate tadā dīrgham āśvasimi praśvasimīti śikṣate | yadā antarāśvāsamantarā(ntaḥ) praśvāsaṃ vālambanīkaroti | tadā hrasvamā[śvasimi] praśvasimīti śikṣate | tathā hi āśvāsapraśvāsā dīrghāḥ pravarttante | antarāśvāsā antara(ntaḥ) praśvāsāśca hṛsvāste tathaiva pravarttante | tathaivopalakṣayati | jānāti | yadā sūkṣmasaurṣiyagatānāśvāsapraśvāsā vikṣepānupraviṣṭān kāye adhimucyate | ālambanīkaroti | niruddhe ca praśvāse 'ntara (ntaḥ) praśvāse ca | anutpanne āśvāsentarāśvāse ca | praśvāsāśvāsaśūnyāṃ, tadvyupetāṃ, tadvyavahitāṃ sitāmavasthā mālambanī karoti ||
tasmin samaye praśrabhya kāyasaṃskārānāśvasan, praśrabhya, kāyasaṃskārānāśvasimīti śikṣate | praśrabhya kāyasaṃskārān praśvasan, praśrabhya kāyasaṃskārān praśvasimīti śikṣate | api tu khalu tasyāsevanānvayādbhāva nānvayād bahulīkarānvayāt | ye kharā, duḥsaṃsparśā, āśvāsapraśvāsāḥ pūrvamakṛtaparicayasya pravṛttā (Śbh_Sh 233) bhavanti | kṛtaparicayasya anye ca mṛdavaḥ sukhasaṃsparśāḥ pravarttante | tenāha | praśrabhya kāyasaṃskārānāśvasimīti śikṣate | sa caivamānāpānasmṛtiprayogeṇa ca yuktaḥ sa cellābhī bhavati | prathamasya vā dhyānasya, dvitīyasya vā yasmin samaye prītipratisaṃvedī āśvasan, prītipratisaṃvedī (|) āśvasi mīti śikṣate | sa cetpunarlābhī bhavati | niṣprītikasya tṛtīyasya dhyānasya [|] sa tasmin samaye sukhapratisaṃvedī bhavati |
tṛtīyadhyānādūrdhvaṃ ānāpānasmṛtisaṃprayogo nāsti | yena yāvattṛtīyadhyānāt parikīrtitaṃ saṃgṛhītaṃ | tasyaivaṃ prītipratisaṃvedino vā, sukhapratisaṃvedino vā [|] sa cetkadācitkarha (rhi) citsmṛtisaṃpramo ṣādutpadyate | asmīti vā ayamahamasmīti vā bhaviṣyāmīti vā, na bhaviṣyāmīti vā, rūpī bhaviṣyāmyarūpī bhaviṣyāmi | saṃjñī, asaṃjñī | naiva saṃjñī, nāsaṃjñī bhaviṣyāmītyevaṃ saṃmohasaṃjñācetanāsahagatamiñjitaṃ manthitaprapañcitā(tama)bhisaṃskṛtaṃ tṛṣṇāgatamutpadyate | ya[t]tadutpannaṃ laghu laghveva prajñayā pratividhyati | nādhivāsayati | prajahāti | vinodayati | vyantīkaroti | evaṃ cittasaṃskārapratisaṃvedī praśrabhya cittasaṃskārānāśvasimīti (Śbh_Sh 234) [āśvasan praśrabhya cittasaṃskārānāśvasimīti] śikṣate |
sa cetpunarlābhī bhavati maulānāṃ prathamadvitīyatṛtīyadhyānānāṃ sa cāvaśyamanāgamyasya prathamadhyānasāmantakasya lābhī bhavati | sa taṃ ni (tanni)śrityotpannaṃ svaṃ cittaṃ pratyavekṣate | sarāgaṃ vā, vigatarāgamvā, sadveṣamvā, vigatadveṣamvā, saṃmohaṃ (samohaṃ) vigatamohaṃ, saṃkṣiptaṃ, līnaṃ, pragṛhītamuddhatamanuddhataṃ, vyupaśāntamavyupaśāntaṃ, samāhitamasamāhitaṃ, subhāvitamasubhāvitaṃ, vimuktaṃ cittamavimuktaṃ cittamiti yathābhūtaṃ prajānāti | pratisaṃvedayati | tenāha cittapratisaṃvedī |
sa yadā styāna[middha]nivaraṇe cittaṃ niśritaṃ (|) bhavati | adhyātmaṃ saṃgamayataḥ yadānyatamānyatamena prasādanīyenālambanena saṃdarśayati | samādāpayati | samuttejayati | saṃpradīpayati | tenāha [|] abhipramodayaṃścittaṃ [|]
yadā [puna]rauddhatyanivaraṇena kaukṛtyanivaraṇena nivṛttaṃ paśyati | abhisaṃpragṛhṇata stadā anyatamamānyatamena prasādanīyenālambanena saṃdarśayatyadhyātmamavasthāpayati | śamayati, samādhatte | tenāha samadadhaccitaṃ (samādadhaṃścittaṃ) [|]
yadā ca taccittamāsevanānvayād bhāvanānvayād (Śbh_Sh 235) bahulīkarānvayānnivaraṇasamudācārāya dūrī kṛtaṃ bhavati | nivaraṇebhyo viśodhitaṃ (vimocitaṃ) [|] tenāha [|] vimocayacci(yaṃści)ttamāśvasan | vimocayaṃścittamāśvasimīti śikṣate |
tasya nivaraṇebhyo vimuktacetaso mārgabhāvanāyā āntarāyikebhyaḥ anuśayā [a]vaśiṣṭā bhavanti | prahātavyāḥ [|] sa teṣāṃ prahāṇāya mārgaṃ saṃmukhīkaroti yaduta saṃskārānityatāmeva sādhu ca, suṣṭhu ca, yoniśaḥ pratyavekṣate | tenāha | anityānudarśī | tena ca pūrvaṃ prathamadvitīyatṛtīyadhyānasanniśrayeṇānāgamyasaṃniśrayeṇa vā punaḥ śamathayogaḥ [|] ṛjuṃ etarhi anityānudarśi(rśī)vipaśyanāyāṃ yogaṃ karotyevaṃ asya taccittaṃ śamathavipaśyanāparibhāvitaṃ dhātuṣu vimucyate | yadutānuśayebhyaḥ |
katame dhātavaḥ [|] yaśca prahāṇadhāturyaśca (Śbh_Sh 236) virāgadhātuḥ, yaścanirodhadhātuḥ | tatra sarvasaṃskārāṇāṃ darśanaprahātavyānāṃ prahāṇātprahāṇadhātuḥ | sarvasaṃskārāṇāṃ bhāvanāprahātavyānāṃ prahāṇādvirāga dhātuḥ | sarvopadhinirodhānnirodhadhātuḥ | sa evaṃ trīndhātūn śāntato manasi kurvan, kṣemata, ārogyataḥ, śamathavipaśyanāṃ bhāvayati | yenāsyāsevanānvayādbhāvānvayād bahulīkārānvayādavaśiṣṭebhyo bhāvanāprahātavyebhyaḥ kleśebhyaścittaṃ vimucyate | tenāha | prahāṇānudarśī, virāgānudarśī, nirodhānudarśī āśvasannirodhānudarśī āśvasimīti śikṣate | evamayaṃ darśanabhāvanāprahātavyeṣu kleśeṣu | prahīṇeṣvarhanbhavati | kṣīṇāsravaḥ nāstyasyāta uttarikaraṇīyaṃ bhavati | kṛtasya vā paricayaḥ | ayamasyocyate ṣoḍaśākāraḥ paricayaḥ | yaścāyaṃ paṃcavidhaḥ paricaya iyamasyocyate | ānāpānasmṛtiḥ | yatra vitarkacaritaḥ pudgalaḥ prayujyamānaḥ priyāro hatayā prayujyate | savyāpāraṃ caitadālambanaṃ | savyokṣepamadhyātmaṃ pratyātmaṃ (Śbh_Sh 237) āsannāsannaṃ yenāsya tatra prayujyamānasya yo vitarkasaṃkṣobhaḥ sa na bhavati | tvaritatvaritaṃ ca cittamālambane santiṣṭhate | abhiramate | saṃjāyate | idaṃ pañca [vidhaṃ] (saṃ) vitarkacaritasya pudgalasya caritaviśodhanamālambanaṃ |
tatra kauśalālambanaṃ (kauśalyālambanaṃ) ca [ka]tamat tadyathā | skandhakauśalyaṃ, dhātukauśalyamāyatanakauśalyaṃ, pratītyasamutpādakauśalyaṃ, sthānāsthānakauśalyaṃ | tatra katame skandhāḥ, katamaḥ (mat) skandhakauśalyaṃ || āha | paṃca skandhāḥ | rūpaskandho vedanāskandhaḥ | saṃskāraskandho vijñānaskandhaśca ||
(Śbh_Sh 238)
tatra rūpaskandho yatkiṃcidrūpaṃ sarvaṃ taccatvāri mahābhūtāni | catvāri mahābhūtānyupādāya | (Śbh_Sh 239) tatpunaratītānāgatapratyutpannamādhyātmikaṃ vā, bāhyamvā, [audāri]kamvā, sūkṣmvā, hīnamvā, praṇītamvā, dūre vā, antike vā |
tatra vedanāskandhaḥ katamaḥ [|] sukhavedanīyamvā (Śbh_Sh 240) sparśaṃ pratītya, duḥkhavedanīyamvā, aduḥkhāsukhavedanīyamvā [|] ṣaḍavedanākāyāḥ | cakṣuḥ saṃsparśajā vedanā [| śro]traghrāṇajihvākāyamanaḥsaṃsparśajā vedanā ||
tatra saṃjñāskandhaḥ katamaḥ [|] tadyathā sanimittasaṃjñā, animittasaṃjñā, parīttasaṃjñā | mahadgatasaṃjñā | apramāṇasaṃjñā | nāsti kiñcidityākiñcanyāyatanasaṃjñā | ṣaṭsaṃjñākāy