Phạn tạng (Sanskrit Canon)srabhusu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Thanh Văn Địa (Śrāvakabhūmi)
Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 6 / 9 (50.000 ký tự/trang)
a ca saṃkliśyate | viśudhyate | yataśca yaśca yena kliśyate | viśudhyate yataśca yaśca yena saṃkliśyate viśudhyate ca | tadekatyamabhisaṃkṣipya catvāri smṛtyupasthānāni vyavasthāpitāni | tatra kāye saṃkliśyate, viśudhyate ca | vedanābhyaścittaṃ dharmaiḥ saṃkliśyate | viśudhyate ca | tatra smṛtyupasthānamiti [ko] 'rtha āha | yatra ca smṛtimupasthāpayati | yena ca smṛtimupasthāpayati | taducyate smṛtyupasthānaṃ | yatra smṛtimupasthāpayati | tadālambanasmṛtyupasthānaṃ yena smṛtimupasthāpayati | tatra yā prajñā smṛtiśca samādhisaṃgrāhikā tatsvabhāvasmṛtyupasthānaṃ | tadanye tatsaṃprayuktāścittacaitasikā dharmāḥ | saṃsargasmṛtyupasthānaṃ | api [ca] kāyavedanādhipateyo (Śbh_Sh 307) mārgaḥ samutpannaḥ kuśalaḥ sāsravaḥ | anāsravaśca [|] tatsmṛtyupasthānaṃ | sa punaḥ śrutamayaścintāmayo bhāvanāmayaśca | tatra śrutacintāmayaḥ | sāsrava eva [|] bhāvanāmayaḥ syātsāsravaḥ syādanāsravaḥ || sa evaṃ caturṣu smṛtyupasthāneṣu kṛtaparicaya audāriko(kau)dārikaṃ viparyāsamapīnaya kuśalākuśaladharmābhijñaḥ | tadanantaramanutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya | utpannānāṃ prahāṇāya | anutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmutpādāya | utpannānāṃ sthitaya iti vistareṇa pūrvavadyāvaccittaṃ pragṛhṇāti | pradadhāti || tatra katame pāpakā akuśalā dharmā[ḥ] [|] yatkāmāvacaraṃ kliṣṭaṃ kāyakarma, vākkarma, manaskarma, kāyavāṅmanoduścaritasaṃgṛhītaṃ | yena tatsamutthāpakāḥ kleśāste punarye asamavahitā, asaṃmukhībhūtāste utpannā, (Śbh_Sh 308) ye samavahitāḥ saṃmukhībhūtāste utpannāḥ [|] tatra kuśalā dharmā ye tatprātipakṣikā dharmāduścaritaprātipakṣikā, nivaraṇaprātipakṣikāḥ, saṃyojanaprātipakṣikā vā tepyanutpannāstathaiva veditavyāḥ | utpannāśca pāpakā akuśalā dharmāstatra yadā anutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya spṛhāmutpādayati | praṇidhatte, sarveṇa sarvaṃ sarvathā notpādayiṣyāmītyevaṃ chandaṃ janayati | utpannānvā punaḥ samavahitānsarveṇasarvaṃ nādhivāsayiṣyāmi prahāsyāmi | prativinodayiṣyāmi ya[da]nutpanneṣu pāpakeṣvakuśaleṣu pūrva mevotpāda(|)spṛhāmutpādayati | praṇidhatte [|] nādhivāsaya(yi)tukāmo bhavati | ayamutpannānāṃ prahāṇāya [c]chandaḥ [|] te punaḥ pāpakā akuśalā dharmā atītavastvālambanā vā, anāgatavastvālambanā vā, vartamānaviṣayālambanā vā utpadyante, bhavanti | yenoktaviṣayālambanā[ḥ], pratyakṣaviṣayālambanāśca ye atītānāgatāvasthālambanāste, ye coktaviṣayālambanā, ye vartamānaviṣayālambanāste pratyakṣaviṣayālambanā[ḥ |] tatra parokṣālambanānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya | utpannānāṃ ca prahāṇāya | vyāyacchate [|] pratyakṣaviṣayālambananānāṃ punaḥ | (Śbh_Sh 309) anutpannānāmanutpādāyotpannānāṃ ca prahāṇāya vīryamārabhate | tathā hi teṣāṃ dṛḍhatareṇa vīryāraṃbheṇānutpattiḥ | prahāṇaṃ vā bhavati | api ca mṛdumadhyānāṃ samavasthānāmanutpannānāmanutpādāya | utpannānāṃ prahāṇāya vyāyacchate | adhimātrāṇāṃ samavasthānāṃ anutpannānāmanutpādāya | utpannānāṃ ca prahāṇāya vīryamārabhate | sa cedatīte ālambane carati | tathā carati | yathāsya tenālambanena kleśo notpadyate | sa cetpunaḥ smṛtisaṃpramoṣādutpadyate nādhivāsayati | prajahāti | vyantīkaroti | yathā atīte ālambane evamanāgate [a]pi veditavyam | evamayamanutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāyotpannānāṃ ca prahāṇāya vyāyacchata ityucyate | sa cedayamvarttamāne ālambane carati, tathā tathā carati | yathā tenālambanena kleśo notpadyate | sa cetpunaḥ smṛtisaṃpramoṣādutpadyate | utpannaṃ nādhivāsayati | prajahāti | vinodayati | vyantīkaroti | evamanutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya | utpannānāñca prahāṇāya vīryamārabhata ityucyate | santi pāpakā akuśalā dharmā ye saṃkalpavaśe (bale)notpadyante | na viṣayabalena | santi ye saṃkalpabalena ca | viṣayabalena ca | tatra saṃkalpabalenotpadyante | tadyathā viharataḥ | atītānāgatālambanā ye utpadyante | (Śbh_Sh 310) tatra saṃkleśavaśe(le)na ca viṣayabalena cotpadyate (nte) | tadyathā carato vartamānenālambanenotpadyante | avaśyaṃ tatrāyoniśaḥ saṃkalpo bhavati | tatra ye saṃkalpabalenotpadyante teṣāmanutpannānāmanutpādāya | utpannānāṃ ca prahāṇāya | vyāyacchate | tatra ye viṣayaba[lena] saṃkalpaba[lena] cotpadyante | teṣāmanutpannānāmanutpādāya | utpannānāñca prahāṇāya vyāyaccha(te) tatra ye viṣayabalena saṃkalpabalena cotpadyante | teṣāmanutpannānāmamanutpādāya utpannānāñca prahāṇāya vīryamārabhate | tatrānutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmanu(mu)tpādāya chandaṃ janayatīti | ye kuśalādharmā apratilabdhā [a]saṃmukhībhūtasya (tāḥ) teṣāṃ pratilambhāya saṃmukhībhāvāya ca smṛti mutpādayati [|] cittaṃ praṇidhatte [|] tīvrā pratilabdhukāmatā | saṃmukhīkartukāmatā cāsya pratyupasthitā bhavati | ayamanutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmutpattaye | kṛ(ya)ttu utpannānāṃ ca kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye, asaṃmoṣāya, bhāvanāparipūraye chandaṃ janayatīti | utpannāḥ kuśalā dharmā ye pratilabdhāssaṃmukhībhūtāśca, tatra pratilaṃbhāvigamaṃ pratilabdhāṃ pārihāṇimadhikṛtyāha | sthitaya iti saṃmukhībhāvādadhandhāyitatvamadhikṛtyāhāsaṃmoṣāyeti | teṣāmeva ca kuśalānāṃ (Śbh_Sh 311) dharmāṇāmpratilabdhānāṃ sammukhībhūtānāmāsevanānvayātpariniṣpattiṃ niṣṭhāgamanamadhikṛtyāha | bhāvanāparipūraye iti | tatra ca spṛhāmutpādayati | cittaṃ praṇidhatte | tīvrā cāsya sthitikāmatā asammoṣakāmatā | bhāvanāparipūrikāmatā pratyupasthitā bhavati | ayamucyate | utpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye asaṃmoṣāya bhāvanāparipūraye [c]chandaḥ | tatra vyāyacchata iti | pratilabdhānāṃ saṃmukhībhāvāya vīryamārabhate | apratilabdhānāṃ pratilambhāya [|] tatra vyāyacchate | utpannānāṃ sthitaye, asaṃmoṣāya, vīryamārabhate | bhāvanāparipūraye, api ca mṛdumadhyānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmanutpannānāmutpādāya, utpannānāṃ ca sthitaye | asaṃmoṣāya vyāyacchate | adhimātrāṇāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmanutpannānāmutpādāya, utpannānāṃ ca yāvad bhāvanāparipūraye vīryamārabhate | tatra cittaṃ pragṛhṇāti | yadā taccittaṃ śamathabhāvanāyāmekāgratāyāṃ prayuktaṃ bhavati | anutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya | evaṃ vistareṇa yāvadutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmanutpannānāmutpādāya | utpannānāñca yāvad bhāvanāparipūraye vīryamārabhate | tatra cittaṃ pragṛhṇāti | yadā taccittaṃ śamathabhāvanāyāmekāgratāyāṃ prayuktaṃ bhavati | anutpannānāṃ (Śbh_Sh 312) pāpakānāṃ akuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya | evaṃ vistareṇa yāvadutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye | asaṃmoṣāya bhāvanāparipūraye | tacca tathā adhyātmamabhisaṃkṣiptaṃ līnatvāya paraiti | līnatvābhiśaṃki caivaṃ paśyati | tadā anyatamānyatamena pragrāhakena (ṇa) nimittena prasadanīyena pratigṛhṇāti | saṃharṣayatyevaṃ cittaṃ pragṛhṇāti | kathaṃ pradadhāti | punaruddhatamauddhatyābhiśaṃki vā pragrahakāle paśyati | tadā punarapyadhyātmamabhisaṃkṣipati | śamathāya praṇidadhāti | tānyetāni bhavanti | catvāri samyakprahāṇāni | kṛṣṇapakṣyāṇāṃ dharmāṇāmanutpannānāmanutpādāya | utpannānāṃ ca prahāṇāya [c]chando vyāyāmo vīryārambhaḥ | cittapragrahaḥ | pradadhanamime dve samyakprahāṇe śuklapakṣyāṇāṃ dharmāṇāmanutpannānāmutpādāya [|] vistareṇa dve samyakprahāṇe veditavye | tadyathā kṛṣṇapakṣyāṇāṃ tatraikaṃ samvaraṇaprahāṇaṃ yadutpannānāmpāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāṃ prahāṇāya [c]chandaṃ janayatīti vistareṇa | dvitīyaṃ prahāṇaprahāṇaṃ yadanutpannānāmanutpādāya [c]chandaṃ janayatīti vistareṇa, utpannaṃ hi saṃvarayitavyaṃ | pāpakaṃ ca vastu | anutpannaṃ ca yattadasamudācārataḥ prahīṇamevaṃ tadasaṃmukhībhāvataḥ prahātavyamiti kṛtvā | prahīṇasya prahāṇaṃ prahāṇaprahāṇa[ṃ] | (Śbh_Sh 313) tatra bhāvanāprahāṇamekaṃ yadāha | anutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmutpādāyeti vistareṇa yāvaccittaṃ pragṛhṇāti, pradadhātīti | tathā hi kuśalā dharmā āsevyamānā, bhāvyamānā, apratilabdhāśca pratilabhyante | pratilabdhāśca sammukhīkriyante | tatrānurakṣaṇāprahāṇamekaṃ | yadāha | utpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye | vistareṇa yāvaccittaṃ pragṛhṇāti | pradadhāti | tathā hi pratilabdheṣu saṃmukhīkṛteṣu ca | kuśaleṣu dharmeṣu yāvatpramādavarjanā apramādaniṣevaṇā ca | sā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye, asammoṣāya, bhāvanāparipūraye | evamanutpannāḥ kuśalā dharmā anurakṣitā bhavantyayaṃ tāvatsamyakprahāṇānāṃ vistaravibhāgaḥ | samāsata(sārtha)ḥ punaḥ katamaḥ | āha | kṛṣṇaśuklapākṣikasya tyāgātpunarvastunaḥ | prāptaye pūrvameva spṛhāyuktena bhavitavyaṃ | paryavasthānaprahāṇāya ca | astyāśayasampatprayogasampacca | paridīpitā bhavati | tatrāsyā (styā)śayasampat | chandajananatayā, prayogasampatpunaḥ vyāyāmavīryārambhacittapragrahāpramādadhanaiḥ | etāvacca yoginā karaṇīyaṃ | yatprahātavyasya vustanaḥ prahāṇāya, prāptavyasya vastunaḥ prāptaye pūrvameva spṛhājātena bhavitavyaṃ, paryavasthānaprahāṇāya, vīryamārabdhavyamanuśayaprahāṇāya ca, kālena kālaṃ śamathapragrahopekṣānimittāni (Śbh_Sh 314) bhāvayitavyāni | paryavasthānaprahāṇānuśayaprahāṇāya ca ye prātipakṣikā dharmāḥ kuśalāste samudānayitavyāḥ | taccaitatsarvaṃ caturbhiḥ samyakprahāṇaiḥ paridīpitaṃ bhavatyayaṃ samāsārthaḥ || tatra catvāraḥ samādhayaḥ, tadyathā chandasamādhiḥ | vīryasamādhiḥ, cittasamādhiḥ, mīmāṃsāsamādhiśca | (Śbh_Sh 315) tatra chanda(samādhi)madhipatiṃ kṛtvā yaḥ pratilabhyate samādhirayaṃ chandasamādhiḥ | vīryaṃ, cittaṃ, mīmāṃsāmadhipati kṛtvā pratilabhyate (pratilabhyate) samādhirayaṃ [...........] mīmānsā (māṃsā) samādhiḥ | yadā (Śbh_Sh 316) tāvadayaṃ chandameva kevalaṃ janayati | chandajātaśca tānpāpakānakuśalāndharmān svabhāvato, nidānata, ādīnavataḥ, pratipakṣataśca | samyagevopanidadhyāti | ekāgrāṃ smṛtiṃ pravarttayati | evaṃ kuśalā[n]dharmāssva (dharmānsva)bhāvato nidānataśca | akuśalato niḥsaraṇataḥ samyagevopanidadhyā (dhā)ti | ekāgrāṃ smṛtimavasthāpayati | tadbahulākārāmekāgratāṃ spṛśati | samavasthānasamudācāradūrīkaraṇayogena | na tvasyāpyanuśayamutpādayati | pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmayamapyucyate | chandādhipateyaḥ | sa (sā) atītā (te) vā, anāgatapratyutpanne vā punarālambane pāpakākuśalādharmāsthānīye (ladharmasthānīye) mṛdumadhyādhimātrakleśasamavasthānīye, anutpannasya vā anutpādāya, utpannasya vā prahāṇāya, vyāyacchamāno vīryamāramamāṇaḥ | tatrālambane vicaratyantasya vālambanasya svabhāvato nidānataḥ pratipakṣataśca | samyagupanidhyāyataḥ | ekāgrāṃ smṛtimupasthāpayato yattadbahulavihāriṇaścittaikāgratā utpadyate | samavasthānadūrīkaraṇayogena tvasyāpyanuśayamudghātayati | pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmayaṃ vīryādhipateyaḥ | samādhi[ḥ |] līnamvā punaścittaṃ pragṛhṇataḥ | pragṛhītaṃ cittaṃ samādadhataḥ | kālena ca kālamadhyupekṣitaḥ | yatpāpakānāmakuśalānāndharmāṇāṃ (Śbh_Sh 317) pāpakākuśalā(la) dharmasthānīyānvayāt kuśala[ta]ḥ | kuśalāndharmān kuśalākuśalasthānīyāṃśca dharmān svabhāvato, nidānata, ādīnavataḥ, anuśaṃsataḥ, pratipakṣato, niḥsaraṇataḥ, samyagupani (da)dhyāyataḥ | ekāgratāṃ smṛtimupasthāpayataḥ | tadbahulavihāriṇo yā utpadyante cittasyaikāgratāḥ vistareṇa yāvadayaṃ | cittādhipateyaḥ samādhiḥ | tatra ye pāpakākuśalā (la)dharmasthānīyā dharmā bhavanti | ayoniśo manasikurvataḥ | ta eva kuśaladharmasthānīyā bhavanti | yoniśo manasikurvataḥ | tasyaivaṃ samavasthāneṣu dūrīkṛteṣu | samavasthānapratipakṣe ca | samādhipramukheṣu dharmeṣvanutpanneṣu te pāpakā akuśalā dharmā dharma mudā haranti | tasyaivaṃ bhavati | kiṃ sataḥ samvidyamānānpāpakānakuśalāndharmān na pratisaṃvedayāmyāhosvidasataḥ | asaṃvidyamānānyanva(nnva)haṃ parimīmānse (māṃsaye) yaṃ | sa mīmānsā(māṃsā)manaskāramadhipatiṃ kṛtvā prahīṇāprahīṇatāṃ mīmānsa(māṃsa)te samyagevopanidhyāpayati | tadbahulavihārī ca spṛśati] cittasyaikāgratāṃ yena ca nirabhimāno bhavati | paryavasthānamātrakācya(cca)cittaṃ vimuktaṃ, (Śbh_Sh 318) na tu sarveṇa sarvaṃmanuśayebhyaḥ | tatpratipakṣāśca me samādhipramukhāḥ kuśalā dharmā[ś]ca pratilabdhā, bhāvitā, na tvanuśayaprātipākṣikā iti yathābhūtaṃ prajānāti | ayamasyocyate mīmānsā (māṃsā)samādhiḥ | sa taṃ caturvidhaṃ samādhimadhipatiṃ kṛtvā paryavasthāneṣu dūrīkṛteṣu | sarveṇa sarvamanuśayasamudghātāya pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāṃ, tatprātipākṣikāṇāñca kuśalānāṃ (|) dharmāṇāṃ samudāgamāya [c]chandaṃ janayati | vyāyacchata iti vistareṇa caturbhiḥ samyakprahāṇaiḥ prayujyate | tathā prayujyamānasya tathabhūtasyāṣṭau prahāṇasaṃskārā bhavanti | ye [a]syānuśayasamudghātāya ca pravarttante | samādhiparipūraye ca tadyathā- chandaḥ (Śbh_Sh 319) kadācitsamādhiṃ paripūrayiṣyāmi | anuśayāṃśca prahāsyāmi | pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāṃ vyāyāmo yāvatpratipakṣabhāvanāyāmavinyastaprayogayā, śraddhāyāmavinyastayogasya (Śbh_Sh 320) viharataḥ | uttare [a]dhigame śradddhānatā | abhisaṃpratyayaḥ | tatra praśrabdhiḥ | yacchraddhāpramādapūrvaṃgamaṃ prāmodyaṃ, prītiḥ, prītamanasaścānupūrvā pāpakākuśalā dharmapakṣasya dauṣṭhulyasya pratipraśrabdhiḥ | tatra smṛtiryā navākārā navākārāyāścittasthiteḥ śamathapakṣyāyāḥ saṃgrāhikā | chaṃdasaṃprajanye | yā vipaśyanāpakṣyā prajñā | tatra cetanāyāścittābhisaṃskāraḥ | prahīṇāprahīṇato mīmānsa(māṃsa) mānasya yaścittābhisaṃskāraḥ śamathavipaśyanānukūlaḥ kāyakarma vākkarma samutthāpayati | tatropekṣayā atītānāgatapratyutpanneṣu pāpakākuśalādharmāsthānīyeṣu carataḥ cittābhisaṃkleśaścittaṃgamatā | ābhyāṃ dvābhyāṃ kāraṇābhyāṃ prahīṇatāmanuśayānāṃ paricchinatti jānāti | yaduta viṣayaviparokṣayā cetanayā viṣayaviparokṣayā cā(co)pekṣayā | ime [a]ṣṭau prahāṇasaṃskārā bhavanti | te caiteṣṭau (sa caiṣo 'ṣṭa) prahāṇasaṃskārayogo bhavatyanuśayasamudghātāya | tatra chanda(cchanda)śca, eta(ṣa) eva yo vyāyāmaḥ idaṃ vīryaṃ, yāśraddhā sā śuddhā, yā ca praśrabdhiryā ca smṛtiryacca saṃprajanyaṃ | yā ca cetanā, yā copekṣā | aya (idaṃ ?)mupādāya | tadidaṃ sarvamabhisamasya ye ca pūrvakāśchandasamādhayaḥ | ye ca ime prahāṇasaṃskārāḥ prahīṇeṣvanuśayeṣu, (Śbh_Sh 321) parikṣipte samādhau, chandasamādhiprahāṇasaṃskārasamanvāgata ṛddhipāda ityucyante(te) | vīryacittamīmānsā (māṃsā) samādhiprahāṇasaṃskārasamanvāgata ṛddhipāda ityucyate | kena kāraṇena ṛddhipāda ityucte | āha | tadyathā | yasya pādaḥ samvidyate so [a]bhikramapratikrama(ma)parākramasamartho bhavati | evameva yasyaite dharmāḥ saṃvidyante | eṣa ca samādhiḥ saṃvidyayate | paripūrṇaḥ [|] sa evaṃ pariśuddhe citte, paryavadāte, anaṃgaṇe, vigatopakleśe, ṛjubhūte karmaṇyasthite, āniṃjyaprāpte, abhikramapratikramasamartho bhavati | lokottarāṇāṃ dharmāṇāṃ prāptaye, sparśanāyai | eṣā hi parā ṛddhiḥ, parā samṛddhiḥ | yaduta lokottarā dharmāstenocyante (te?) ṛddhipāda iti || sa evaṃ samādhipratiṣṭhitaḥ | samādhiṃ niśritya | (Śbh_Sh 322) [adhi]cittaṃ śikṣā[yā]madhiprajñaṃ śikṣāyāṃ yogaṃ karoti | tatrāsya yogaṃ kurvataḥ | pareṣāṃ cādhigame śāstuḥ śrāvakāṇāṃ ca yo [a]bhisaṃpratyayaḥ | prasādaḥ, śraddhānatā | samāpattyarthena śraddhendriyamityucyate | kutra punarasyādhipatyaṃ | āha | lokottaradharmotpattipramukhānāṃ vīryasmṛtisamādhiprajñānāmutpattaye ādhipatyaṃ | ye [a]pi te vīryādayaḥ teṣāmapi lokottaradharmotpattaye ādhipatyaṃ | yāvat pratipattaye ādhipatyaṃ | yāvat prajñayā lokottaradharmotpattaye | ādhiopatyaṃ | tainaitāni śraddhādīni paṃcendriyāṇi bhavanti | yā punaḥ pūrveṇāparaṃ viśeṣādhigamaṃ sajānataḥ (saṃjānataḥ) | tadanusāreṇa taduttaralokottaradharmādhigamāyābhisaṃpratyayaḥ, prasādaḥ, śraddadhānatā | sā anavamṛdyanārthena śraddhābalamityucyate | kena punarna (Śbh_Sh 323) śakyate | avamṛdituṃ | asaṃhāyā(ryā)sā śraddhā devena vā, māreṇa vā, brahmaṇā vā | kenacidvā punarloke, sahadharmeṇa kleśaparyavasthānena vā tena sā anavamṛdyetyucyate | tatpramukhāstatpūrvaṃgamā ye vīryādayastepibalānītyucyante | taiḥ sa balairbalavān sarvaṃ mārabalaṃ vijitya prayujyate | āsravāṇāṃ kṣayāya | tasmādbalānītyucyante | tatra yaśca(yacca) śraddhendriyaṃ, yacca śraddhābalaṃ caturṣvetadavetya prasādeṣu draṣṭavyaṃ | tatkasya hetoḥ | yo 'sau samyaktvanyāmāvakrāntasyāvetya prasādaḥ | sa taddhetukastatpratyastannidānaḥ | tasmāddhetuphalasambandhena tasyāstadadhipatiphalamiti kṛtvā | tatra draṣṭavyamityuktaṃ bhagavatā | na tu taccharīratāṃ tallakṣaṇatāṃ [|] tatra vīryendriyaṃ caturṣu samyakprahāṇeṣu draṣṭavyaṃ | (tatkasya hetoḥ) yāni (tāni) katamāni | samyakprahāṇāni yāni darśanaprahātavyakleśaprahāṇāya prāyogikāṇi samyakprahāṇāni, tānyatra samyakprahāṇānyabhipretāni tāni hyatyantatāyai pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāṃ prahāṇāya samvarttante || tatra smṛtīndriyaṃ caturṣu smṛtyupasthāneṣu draṣṭavyamitīmāni (Śbh_Sh 324) catvāri smṛtyupasthānānyaviśeṣaviśeṣa viparyāsaprahāṇāya samvarttante | tatra samādhīndriyaṃ caturṣu (sthā) dhyāneṣu draṣṭavyaṃ | yāni dhyānānyagāmitāyāṃ prāyogikāni (ṇi) tatra prajñendriyaṃ caturdhvāryasatyeṣu draṣṭavyamiti | yatsatyajñānaṃ caturdhṇāmāryasatyānāmabhisamāya samvarttante (te) | śrāmaṇyaphalaprāptate, pa(ya)pendriyāṇi | evaṃ balāni veditavyāni | sa eṣāmindriyāṇāme teṣāṃ ca balānāmāsevanānvayādbhāvanānvayādabahulīkārānvayānnirvedhabhāgīyāni kuśalamūlānyutpādayati | mṛdumadhyādhimātrāṇi | tadyathā ūṣmagatāni | mūrdhagatāni | mūrdhānaḥ satyānulomāḥ kṣāntayaḥ laukikāna(da)gradharmāttadyathā | kaścideva puruṣaḥ agninā agnikāyaṃ karttukāmaḥ | agninārthī adharāraṇyāmuttarāraṇiṃ pratiṣṭhāpyāsa [-]nnutsahate, ghaṭate, vyāyacchate | tathotsahato, ghaṭato, vyāyacchataśca | tatprathamato 'dharāraṇyāmūṣmā jāyate | saiva (Śbh_Sh 325) coṣmā | abhivardhamānā ūrdhvamāgacchati | bhūyasyā mātrayā abhivarddhamānā [|] nirarcciṣamagniṃ pātayatyagnipatanasamanantarameva cārcirjāyate | yathā arcciṣā utpannayā (nena) jātayā (tena) saṃjātayā (tena) agnikāyaṃ karoti | yathā abhimanthana vyāyāma evaṃ pañcānāmindriyāṇāmāsevanā draṣṭavyā | yathā adharaṇyā tatprathamata eva ūṣmagataṃ bhavati | evamūṣmagatāni draṃṣṭavyāni | pūrvaṃgamāni | nimittabhūtāni | agnisthānīyānāmanāsravāṇāṃ dharmāṇāṃ kleśaparidāhakānāmutpattaye | yathā tasyaivoṣmaṇa ūrdhva[mā]gamanamevaṃ mūrdhānodraṣṭavyāḥ | yathā dhūmaprādurbhāva evaṃ satyānulomāḥ kṣāntayo draṣṭavyāḥ || yathāgneḥ patanaṃ nirarcciṣa evaṃ laukikā agradharmā draṣṭavyāḥ | yathā tadanantaramarcciṣaḥ (|) utpāda evaṃ lokottarā anāsravā dharmā draṣṭavyā (|) ye laukikā agradharmasagṛhītānāṃ pañcānāmindriyāṇāṃ samanantaramutpadyante | te punaḥ katame āha | saptabodhyaṃgāni | yo 'sau yathābhūtāvabodhaḥ | samyaktvanyāmāvakrāntasya (Śbh_Sh 326) pudgalasyaitānyaṃgāni [|] sa hi yathābhūtāvabodhaḥ | saptāṃgaparigṛhītaḥ | tribhiḥ śamathapakṣyaiḥ tribhirvipaśyanāpakṣyairekenobhayapakṣyeṇa [|] tasmādbodhyaṃgānītyucyante | tatra yaśca dharmavinayaḥ | yacca vīryaṃ, yā ca prītiritīmāni trīṇi vipaśyanāpakṣyāṇi | tatra yā ca praśrabdhiryaśca samārdhiyā copekṣā itīmāni trīṇi śamathapakṣyāṇi [|] smṛtirabhayapakṣyā(s) sarvatragetyucyate | sa tasmin samaye tatprathamato bodhyaṃgalābhācchaikṣo bhavati | prātipadaḥ [|] darśanaprahātavyāścāsya kleśāḥ prahīṇā bhavanti | bhāvanāprahātavyāścāvaśiṣṭāḥ [|] (Śbh_Sh 327) sa teṣāṃ prahāṇāya triskandhamāryāṣṭaṃgaṃ mārgaṃ bhāvayati | tatra yā ca samyagdṛṣṭiryaśca samyaksaṃkalpaḥ, yaśca samyagvyāyāmaḥ | ayaṃ prajñāskandhaḥ | tatra ye samyakkarmāntājīvāḥ | ayaṃ śīlaskandhaḥ | tatra yā ca samyaksmṛtiḥ, yaśca samyaksamādhirayaṃ samādhiskandhaḥ | kena kāraṇenāryāṣṭāṃgo mārga ityucyate | āha | āryasya śaikṣasya dṛṣṭapadasyāyaṃ mārga iyaṃ pratipadaṣṭābhiraṃgaiḥ saṃgṛhītā(ḥ) || apariśeṣaḥ | sarvakleśaprahāṇāya vimuktisākṣātkriyāyai tenocyate āryāṣṭāṃgo mārgaḥ | tatra yaśca bodhyaṃgakāle tattvāvabodhaḥ (||) pratilabdhaḥ, pratilabhya ca yattasyaiva prajñayā vyavasthānaṃ karoti || yathāvigatasyāvabodhasya, tadubhayamekatyamabhisaṃkṣipya samyagdṛṣṭirityucyate | tāṃ samyagdṛṣṭimadhipatiṃ kṛtvā | yannaiṣkramyasaṃkalpaṃ saṃkalpayatyavyāpādasaṃkalpamavihinsā(hiṃsā)saṃkalpamayamucyate samyaksaṃkalpaḥ | sa cettāvadvitarkeṣu cittaṃ krāmati | sa evaṃ rūpādvitarkādvitarkayati [|] sa cetpunaḥ kathāyāṃ cittaṃ (Śbh_Sh 328) krāmati | samyagdṛṣṭimadhipatiṃ kṛtvā tene(na) kuśalātsaṃkalpāṃ (lasaṃkalpāṃ) dharmyāṃ kathāṃ kathayati | sāsya bhavati samyagvāk | sa ceccīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārairatīthī(rthī)bhavati | tatparyeṣaṇāmvāpadyate | so 'bhikramaḥ | pratikrame saṃprajānamvi(dvi)hārī bhavatyālokitavyavalokite [|] tasmiṃjita (saṃmiṃjita) prasārite | sāṃghaṭīcīvarapātradhāraṇe, aśitapītakhāditāsvādite | vihāragato vā punaḥ paryeṣiteṣu cīvarādiṣu gate, sthite, niṣaṇṇe | yāvannidrāklama[prati]vinodane saṃprajānadvihārī bhavati | ayamasyocyate samyakkarmāntaḥ | sa taccīvaraṃ yāvadbhaiṣajyapariṣkāraṃ dharmeṇa paryeṣate | yāvanmithyā [..........] dharmavivarjitaḥ so 'sya bhavati | samyagājīvaḥ | ye punarviratisaṃgṛhītāḥ | samyakkarmāntājīvāḥ | te anena pūrvameva manaskāralābhādbodhyaṃgaireva saha labdhā bhavanti | yopyāpakāntāni śīlānyucyante | kena kāraṇena dīrgha kālaṃ hyetadāryāṇāṃ satāṃ samyaggatānāmiṣṭaṃ kāntaṃ priyaṃ mana āpaṃ kaccidahaṃ tadvāgduścaritasya, kāyaduścaritasya, mithyājīvasyākaraṇaṃ | (Śbh_Sh 329) samvaraṃ pratilabheyaṃ | yadasya dīrgharātramiṣṭaṃ | kāntaṃ priyaṃ mana āpaṃ tadanena tasminsamaye pratilabdhaṃ bhavati | tasmādāpakāntamityucyate | tathā hi sa labdheṣvāpakānteṣu śīleṣu, na saṃprajā[nā]no mṛṣāṃ vācaṃ bhāṣate | na saṃvidhya prāṇinaṃ (|) jīvitād vyaparopayati | nādattamādatte [|] na (|) kāmeṣu mithyā carati | na cādharmeṇa cīvarādīni paryeṣate | iti tānyāpakāntāni śīlānyadhipatiṃ kṛtvā mārgabhāvanākāle yāvatpravartate | yacca kāyakarma yaścājīvaḥ tepi samyagvākkarmāntājīvā ityucyante | tasya samyagadṛṣṭisamyaksaṃkalpa (ḥ |) vākkarmāntājīvasanniśrayeṇa bhāvanāprayuktasya | yacchando (yaśchando), vīryaṃ, vyāyāmo, niṣkramaḥ, parākramasthāma āraṃbhaḥ | cetasaḥ saṃpragrahaḥ | sātatyamayamucyate | samyagvyāyāmaśamathaḥ | yaccatvāri smṛtyupasthānānyadhipatiṃ kṛtvā aviparyāyasaṃgṛhītā smṛtiḥ navākārā navākāracittasthitisaṃgrāhikā [|] iyamucyate samyaksmṛtiḥ | samyaksamādhiśca | (Śbh_Sh 330) tadetatsarvamabhisamasya āryāṣṭāṃgo mārgaścārakaraṇīye ca vihārakaraṇīye cāvasthitaḥ | tatra samyagvākkarmāntājīvāḥ cārakaraṇīye [|] vihārakaraṇīyaṃ punardvividhaṃ | śamatho vipaśyanā ca [|] tatra yā samyagdṛṣṭiḥ | yaśca samyaksaṃkalpaḥ | yaśca samyagvyāyāma iyaṃ vipaśyanā | tatra yā ca samyaksamṛtiryaśca samyaksamādhisyaṃ śamathaḥ | evaṃ pariśuddhān samyagvākkarmāntājīvānniśritya śamathavipaśyanāṃ bhāvayati | kālena kālaṃ niravaśeṣasaṃyojanaprahāṇaṃ sākṣātkarotyagraphalamarhattvaṃ, prāpnoti | prākarṣikaśca (kañca) bhāvanāmārgaḥ (rgaṃ) [|] kālāntarābhyāsena kleśān prajahāti | jñānamātrapratibaddhavastudarśanamārgaḥ jñānotpattimātreṇa kleśān prajahātyanena kāraṇena vākkarmāntājīvā bhāvanāmārge vyavasthāpitāḥ | iti ya evameṣāmanayā ānupūrvyā saptatriṃśatāṃ bodhapakṣyāṇāṃ dharmāṇāmabhyāsaḥ, paricayaḥ | iyamucyate bodhipakṣyā bhāvanā | (Śbh_Sh 331) tatra bhāvanāphalaṃ katamat | āha | catvāri śrāmaṇyaphalāni | srota āpattiphalaṃ, sakṛdāgāmiphalaṃ | anāgāmiphalamagraphalamarhattvaṃ | tatra katamacchrāmaṇyaṃ | katamatphalaṃ | āha | mārgaḥ, kleśaprahāṇaṃ phalaṃ | api ca pūrvotpannasya mārgasya paścādutpanno mārgaḥ | phalaṃ, madhyo, viśiṣṭo (Śbh_Sh 332) vā, punaḥ [|] tatra kena kāraṇena catvāri vyavasthāpitāni | āha | caturvidhakleśaprahāṇapratipakṣatayā | tadyathā nirvastukānāṃ kleśānāmapāyagamanahetubhūtānāṃ prahāṇātpratipakṣotpādācca srota āpattiphalaṃ vyavasthāpitaṃ | trayāṇāṃ tu saṃyojanānāṃ prahāṇādvyavasthāpitaṃ | bhagavatā triṣu pakṣeṣu, gṛhipakṣe, durākhyātadharmavinaya pakṣe ca, trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ mārgotpattaye vivṛddhākaratvāt | tatra gṛhipakṣe satkāyadṛṣṭiḥ | yayā yamādita eva na prayutyata ityādita u[t]trāsikā satkāyadṛṣṭiḥ | durākhyātedharmavinaye śīlavrataparāmarśaḥ | uccalitasyāpi mithyāpratipādayati | yenāryamārgo notpadyate | svākhyāte dharmavinaye vicikitsātaścoccalitaśca bhavati | na ca mithyāpratipannaḥ | api svābhyāsāttasya yāvad yathābhūtadarśanaṃ na bhavati | jñeyavastuni tāvatkāṃkṣā vimatayo vibandhakarā bhavanti | mārgasyotpattaye | anena tāvatkāraṇena srota āpattiphalavyavasthānaṃ || (Śbh_Sh 333) tasyāsya srota āpannasya paraṃ sapta bhavā avaśiṣṭā bhavanti | sa cāsyajanma prabandhaḥ | yadā janmaprābandhikānkleśānprajahāti | devabhavasaṃgṛhītānmanuṣyasaṃgṛhītāṃśca [|] yeṣāṃ prahāṇātparamekaṃ devabhavamabhinirvarttayatyekaṃ manuṣyabhavaṃ [|] tasminsamaye sakṛdāgāmiphalaṃ vyavasthāpyate | yadā tu devabhavameva kevalamabhinirvarttayati | iha pratyāgamajanmikaṃ kleśaṃ prahāya tadā anāgāmiphalaṃ vyavasthāpyate || sarvabhavopapattisaṃvarttanīyakleśaprahāṇādagraphalamarhattvaphalaṃ vyavasthāpyate | (Śbh_Sh 334) tatpunaḥ sakṛdāgāmiphalaṃ trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇādrāgadveṣamohānāṃ ca | tanutvād bhagavatā vyavasthāpitaṃ | paṃcānāmavarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇādanāgāmiphalaṃ | paryādāya sarvakleśaprahāṇādarhattvaphala midamucyate bhāvanāphalaṃ | tatra ye rāgadveṣamohamānavitarkacariteṣu (tāḥ) pudgaleṣu (lāḥ) pūrvaṃ [taiḥ] tāvaccaritaviśodhane ālambane caritaṃ viśodhayitavyaṃ | tataḥ paścāccittasthitimadhigacchanti | teṣāṃ pratiniyatameva tadālambanamavaśyaṃ taistenālambanena prayoktavyaṃ | samabhāgacaritasya tu yatra priyārohitā | tatra tena prayoktavyaṃ kevalaṃ cittasthitaye | na tu caritaviśuddhaye | yathā samabhāgacarita evaṃ mandarajasko veditavyaḥ | ayaṃ tveṣāṃ viśeṣo rāgādicaritaḥ prayujyamānaścireṇādhigantā bhavati | samabhāgacarito nāticireṇa, mandarajaskastu āśu tvarita tvaritaṃ cittasthitamadhigacchati | tatroktāni pūrvaṃ rāgacaritānāṃ pudgalānāṃ liṃgāni | samabhāgacaritasya pudgalasya mandarajaskasya ca katamāni liṃgāni | āha | samabhāgacaritasya pudgalasya sarvāṇi tāni liṃgāni saṃvidyante | yāni rāgādicaritānāṃ, tāni rāgā[dī]ni tu nādhimātrāṇi, na pradhānāni | tathā rāgādicaritānāṃ samaprāptāni (Śbh_Sh 335) bhavanti pratyayeṣu satsu na prajñāyante | tatra mandarajaskasya pudgalasya liṃgāni | anāvṛto bhavatyādiśuddhasaṃbhārasaṃbhṛtaḥ | prasādabahulo medhāvī puṇyavān guṇānvitaśca bhavati | tatra trīṇyāvaraṇāni | karmāvaraṇaṃ | kleśāvaraṇaṃ | vipākāvaraṇaṃ | tatra karmāvaraṇaṃ | pañcānantaryāṇi karmāṇi | yaccānyadapi kiṃcitkarmāṇi (karma) | sāṃcetanīyaṃ | gurukarma, vipakvavipākaṃ | mārgotpattaye | nibaddhakārakaṃ | tatra kleśāvaraṇaṃ | tīvrakleśatā | āyatakleśatā ca | yā dṛṣṭe dharme caritaviśodhanenālambanaviśodhanena na śakyate viśodhayituṃ | tatra vipākāvaraṇaṃ yatrāryamārgasya apravṛttiraprasāda upapattyāyatane [|] tatra vā vipākamabhinirvarttayati | yatra vā āryamārgasya pravṛttiḥ | tatropapatro jāto bhavatyeḍamūko hastasaṃbādhikaḥ apratibalo bhavati | subhāvitadurbhāvitānāṃ dharmāṇāmarthamājñātuṃ | tatrādiśuddhiḥ, (Śbh_Sh 336) śīlaṃ ca suviśuddhaṃ dṛṣṭiśca ṛjvī [|] tatra śīlaṃ suviśuddhaṃ | daśabhiḥ kāraṇairveditavyam | tatra dṛṣṭi tṛptitā jātā śradadhāṃ(ddhā) saṃprayogāt | adhimuktisaṃprayogāddhi tamāryā [a]śāṭhyatayā sucintita dharmārthasya niḥkāṃkṣanirvicikitsāprayoganiryāṇatayā yā dṛṣṭiḥ śraddhayā saṃprayuktā | asmāddharma vinayādasaṃhāryādadhimuktyā ca saṃprayuktā buddhānāṃ buddhaśrāvakāṇāṃ ca | anityamanubhava[na]manityāni copapattyāyatanā ni | gaṃbhīrāṃ ca deśanāṃ, avyākṛtavastu cādhimucyate | no[t]trasati, na saṃtrāsamā padyate | vigatamāyāśāṭhyā ca yā dṛṣṭiḥ yayā ṛjuko bhavati | ṛjukajātīyaḥ | yathānuśiṣṭaśca pratipadyate | yathābhūtaṃ cātmānamāviṣkaroti | dharmāṇāṃ vānityatāmārabhyaṃ, duḥkhatāṃ, śūnyatāmanātmatāmarthaḥ suvicintitobhavati | sutulitaḥ sūpaparīkṣitaḥ | yaddhetorayaṃ niḥkāṅkṣo bhavati | nirvicikitsaḥ | dvedhā pathā gato viśeṣāya paraiti | itīyaṃ caturākārā dṛṣṭiryathoddiṣṭā | dṛṣṭiṛjutetyucyate | tatra saṃbhārasaṃbhṛtatāvistareṇa saṃbhāraḥ | pūrvameva nirdiṣṭaḥ samāsataḥ | punaścarvidho bhavati | puṇyasaṃbhāro, jñānasaṃbhāraḥ, pūrvako, dṛṣṭadhārmikaśca | (Śbh_Sh 337) tatra puṇyasabhāro yenāpyetarhi ānulomikāḥ pariṣkārāḥ prādurābhavanti | pradakṣiṇāḥ | kalyāṇamitrāṇi ca pratilabhate | anantarāyaśca prayuktasya bhavati | tatra jñānasaṃbhāraḥ | yena medhāvī bhavati, pratibalaḥ | subhāṣitadurbhāṣitānāṃ dharmāṇāmarthamājñātuṃ [|] lābhī bhavati | ānulobhikāyā dharmadeśanāyāḥ, arthadeśanāyāḥ, avavādānuśāsanyāḥ | tatra pūrvako yenaitahi (rhi) pa[ri]pakvānīndriyāṇi labhate | pūrvakuśalamūlopacayāt | tatra dṛṣṭadhārmikastadyathā | kuśalo dharmacha(ccha)ndaḥ | tathā paripakvendriyasya śīlasamvara, indriyasamvara iti vistareṇa pūrvavat | tatra prasādabahulatā [|] na śāstari kāṃkṣati | na vicikitsati | prasīdatyadhimucyate | yathāśāstaryevaṃ dharme, śikṣāyāmiti vistareṇa pūrvavat | tatra medhā yayā āśu dharmamudgṛhṇāti | cireṇa dharmamarthaṃ ca na vistārayati | āśu dharmamarthaṃ ca pratividhyati | (Śbh_Sh 338) tatra kṛtapuṇyatā | yayā abhirūpo bhavati | darśanīyaḥ | prāsādiko dīrghāyurbhavatyādeyavākyo, maheśākhyo, jñāto bhavati | mahāpuṇyo, lābhī cīvarādīnāṃ | sa satkṛto, gurukṛtaśca | rājādīnāṃ | tatra guṇānvita iti | guṇā alpecchatādayo veditavyāḥ | yathoktaṃ śramaṇālaṃkāre tairayaṃ prakṛtyaiva samanvāgato bhavati | itīmānyevaṃ bhāgīyāni mandarajaskasya pudgalasya liṃgāni veditavyāni || tatra ṣaṭ pudgalaparyāyāḥ | tadyathā śramaṇo, brāhmaṇo, brahmacārī, bhikṣuryati[ḥ], pravrajitaśceti | tatra catvāraḥ śramaṇāḥ | mārgajinaḥ | mārgadeśikaḥ | mārgajīvī | mārgadūṣī ca | tatra yaḥ sugataḥ sa mārgajinaḥ | yo dharmavādī sa mārgadeśikaḥ | tatra yaḥ pratipannaḥ | sa mārgajīvī | yo mithyāpratipannaḥ sa mārgadūṣī | sugataścocyate | yośeṣaṃ rāgadveṣamohakṣayamanuprāptaḥ | dharmavādī | yo rāgadveṣamohavinayāya dharmaṃ deśayati | supratipanno yo rāgadveṣamohavinayāya (Śbh_Sh 339) pratipannaḥ | duḥśīla[ḥ], pāpadharmā, mithyā pratipannaḥ | api ca | śaikṣāśaikṣā mārgajinā ityucyante | darśanabhāvanāprahātavyānāṃ kleśānāṃ vijayāttatra tathāgato bodhisattvaścāyatyāṃ bodhāya pratipannāḥ | śrāvakāśca sūtradharā, vinayadharā, mātṛkādharāśca | ye sāṃketikaṃ dharmavinayaṃ dhārayanti | dharmanetrīṃ pravarttayanti | ima ucyante mārgadeśikāḥ | tatra ye pṛthagjanakalyāṇakā ātmahitāya pratipannā śajjinaḥ (mārgadeśikāḥ) | kaukṛtikāḥ śikṣākāmāḥ | aprāptasya prāptaye anadhigatasyādhigamāya āsākṣātkṛtasya sākṣātkriyāyai prayuktā, bhavyāśca pratibalā, yāvadasākṣātkṛtasya sākṣātkriyāyai [|] ima ucyante mārga jīvinaḥ | apyeṣāmūṣmā yene[ya]masya āryasya prajñendriyasyotpattaye, na mṛtā jīvantītyucyate | tenocyante mārgajīvina iti | tatra yoyaṃ pudgalo duḥśīlaḥ pāpadharmā yāvadabrahamacārī [brahmacārī] (ri) pratijñaḥ | ayamucyate mārgadūṣī dūṣitonena mārgo bhavati mūlata āditaḥ | yenāyamabhavyo bhavatyapratiabalaḥ | abhājanabhūto mārgasyotpattaye | satyāṃ saṃvidyamānāyāṃ mārgadeśanāyāṃ sati saṃvidyamānedhigame [|] (Śbh_Sh 340) tasmānmārgadūṣītyucyate | idaṃ ca sandhāyoktaṃ bhagavatā | iha katamaḥ śramaṇaḥ | iha yāvaccaturthaḥ | śūnyāḥ parapravādāḥ | śramaṇaibrahmiṇaiśca | yatrāryāṣṭāṃgo mārgaḥ prajñāyate | tatra prathamaśramaṇastatra yāvaccaturtha iti || tatra (ya) trayo brāhmaṇāḥ | tadyathā jātibrāhmaṇaḥ | saṃjñābrāhmaṇaḥ | pratipattibrāhmaṇaśca | tatra jātibrāhmaṇaḥ | yoyaṃ jātibrāhmaṇaḥ kulajāto, yonijo, mātṛsambhūtaḥ | utpanno mātṛtaḥ, pitṛtaḥ | tatra saṃjñābrāhmaṇa iti loke nāma bhavati, saṃjñā, samājñā, prajñaptirvyavahāraḥ | pratipattibrāhmaṇaḥ | yotyantani(ntaṃ) bhavati kṛtārthaḥ | vāhitā bhavantyanena pāpakā akuśalā dharmāḥ | (Śbh_Sh 341) yathoktaṃ na kāryaṃ brāhmaṇasyāsti | kṛtārtho brāhmaṇaḥ smṛta iti | tatra trayo brahmacāriṇaḥ | tadyathā viratisamādāyī | tadantaraprahāyī, tadatyantaprahāyī ca | tatra viratisamādāyī | yo brahmacaryā[t]punardharmātprativirato bhavati | samādattaśikṣaḥ | tatra tadantaraprahāyī yo laukikena mārgeṇa kāmavītarāgaḥ pṛthagjanaḥ | tatra tadatyantaprahāyī | tadyathānāgāmī | arhatvātpunaḥ (arhanvā punaḥ) || tatra pañca bhikṣavaḥ | bhikṣatīti bhikṣuḥ | pratijñābhikṣuḥ | saṃjñābhikṣuḥ | bhinnakleśatvādbhikṣuḥ | jñapticaturthena karmaṇopasampādito bhikṣuḥ || tatra trayo yatayaḥ | dauḥśīlyasaṃyamād yatiḥ | yokuśalād vākkāyakarmaṇaḥ prativirataḥ | viṣayasaṃyamādyatiḥ | ya indriye guptadvāraḥ | ārakṣitasmṛtiḥ | nipakasmṛti[ḥ |] vistareṇa pūrvavat | kleśasaṃyamādyatiḥ | yasya darśanaprahātavyāḥ kleśāḥ prahīṇā utpannotpannañca | vitarkaṃ vyāpādavihi[taṃ]vitarkamabhidhyāvyāpādadṛṣṭimithyādṛṣṭikrodhopanāhamrakṣapradāśādīnyāpāyikāni sthānāni nairayikāni(ṇi) | durgatigāmī[ni] (|) aśramaṇakārakāṇyutpannotpannāni nādhivāsayati | prajahāti | viśodhayati | vyantīkaroti | so 'yaṃ dvividhaḥ kleśasaṃyamo bhavati | (Śbh_Sh 342) paryavasthānasaṃyama, ubhayasaṃyamaśca || tatra dvau pravrajitau | svāravyātadharmavinayo, durākhyātadharmavinayaśca | tatra svākhyātadharmavinayaḥ | bhikṣurbhikṣuṇī, śikṣamāṇā, śrāmaṇera[ḥ], śrāmaṇerī | api ca pravrājayatyātmanaḥ pāpakānakuśalān dharmān sa pravrajita ityucyate | paramārthataḥ | tatra durākhyātadharmavinayaḥ | tadyathā tīrthika[ḥ], parivrājo (vrāḍ), nirgrantho vā, parivrājakopāṇḍuroga iti | yo vā punarapyevaṃbhāgīyaḥ | tenāhaṃ (ha) śramaṇo, brāhmaṇo, brahmacārī, bhikṣuryatiḥ, pravra [........................................] ra-ca | kālaprabhedaḥ dīrghakālabhāvitamārgo, na dīrghakālabhāvitamārgaśca | itīme catvāraḥ prabhedāḥ kathaṃnidānāni bhavanti | yadvā saṃpra [.........................................] jña upāyajña[ḥ] kuśala ityarthaḥ | sātatyapakṣe prayogo (gaḥ) sātatiko nipakva ityucyate | dīrghakālabhāvitabhāvita [...........................................] trayeṇa bhedena | yogaprayogakālabhedenāptānāṃ pudgalānāṃ vyavasthānaṃ yastāvadpudgalaḥ aparipakvendriyaḥ | sa tāvadupāyajñopi sātatikopi kṛtaparicayopi nārādhako bhavati | (Śbh_Sh 343) dhyāyyasya dharmasya kuśalasya | tatra paripakvendriyaśca [...............................] jño bhavati | paripakvendriyo bhavati | upāyajño na kṣiprābhijño bhavati | tatra paripakvendriyo, bhavatyupāyajño, na sātatiko, na kṛtaparicayaḥ | na tāvatkṛtasvārtho bhavati | kṛtakṛtyaḥ | yaśca paripakvendriyo bhavatyupāyajñaḥ | sātatikaḥ, kṛtaparicayaśca bhavatyevaṃ sa ārādhako bhavati | kṣiprābhijñaśca | kṛtasvakāryaśca bhavati kṛtyakṛtyaḥ || tatra catvāro mārāḥ saṃbahulāni mārakarmāṇi | (Śbh_Sh 344) veditavyāni yoginā | yogaprayuktena | te ca parijñāya parivarjayitavyāḥ | tatra catvāro mārāḥ | tadyathā- skandhamāraḥ, kleśamāraḥ, maraṇamāraḥ | devaputramāraśca | paṃcopādānaskandhāḥ skandhamāraḥ | traidhātukāvacarāḥ kleśāḥ | teṣāṃ teṣāṃ sattvānāṃ | tasmāttasmātsattvanikāyāḥ ya(yādya)nmaraṇaṃ kālakriyā (Śbh_Sh 345) maraṇamāraḥ | yopyakuśalapakṣaprayuktasya skandhakleśamṛtyusamatikramāya kāmadhātūpapanno devaputraḥ | niścayaprāptaḥ antarāyamupasaṃharati | vyākṣepakaraṇe | ayamucyate devaputramāraḥ | tatra yatra ca mriyate | yaścāsau mṛtyuryena ca mṛtyuṃ namayati, krāmayatyantarāyikena vastunā [|] ityetadadhikṛtya catvāro mārā vyavasthāpitāḥ | tatra pañcasūpādānaskandheṣu jāteṣu varddhamāneṣu mriyate | kleśāṃ(śān)janayatyāyatyāṃ jātaśca mriyate | cyutiśca cyavanatā satvānāṃ jīvitendriyanirodhaḥ | kālakriyā svabhāva eva mṛtyuḥ | devaputramāraśca maraṇa samatikramāya prayuktasyāntarāyamupasaṃharati | yena naiva vā śaknoti maraṇadharmatāṃ samatikramitum || kālāntareṇa vā samatikrāmati | tatrāvaśagato mārasya bhavati laukikamārgavītarāgaḥ pṛthagjanaḥ || ihasthastatropapanno vā, [a]vaśagataḥ | punaryaḥ avītarāgaḥ | tatra yo vītarāgaḥ (|) eva hastagato yathākāmaṃ karaṇīyaḥ | vītarāgo vā punarbaddho mārabandhanaiḥ | aparimukto mārapāśairyasmātsa punarapyāgantī(ntā) imāṃ (maṃ) dhārntum (dhātum) | tatra mārakarmāṇi | yasya kasyacitkarmaṇo dharmacchandaḥ samutpanno naiṣkramyopasaṃhitaḥ | kāmagredhamadhipatiṃ (Śbh_Sh 346) kṛtvā pravarttante | veditavyaṃ mārakarmai taditi | indriyairguptadvārasya viharataḥ | yasya raṃjanīyeṣu rūpeṣu sahagatvarasampraṣṭavyadharmeṣu nimittagrāhitāyāmanuvyaṃjanagrāhitāyāṃ cittaṃ praskandati | veditavyaṃ mārakarmaitaditi | evaṃ bhojaneṣu mātrajñasya viharataḥ praṇīteṣu raseṣu chandarāgamanunayena cittaṃ praskandati | bhaktavaiṣamye evaṃ pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyo gamananuyuktasya viharataḥ | nidrāsukhe, śayanasukhe, pārśvasukhe cittaṃ praskandati | veditavyaṃ mārakarmaitaditi | tathā saṃprajānadvihāriṇo viharataḥ | abhikramapratikramādiṣu śiśumudāravarṇaṃ raṃjanīyaṃ mātṛgrāmaṃ dṛṣṭvā ayoniśo nimittagrāheṇa cittaṃ praskandati | lokacitrāṇi vā dṛṣṭvā cittaṃ praskandati | bahvarthatāṃ(tāyāṃ), bahukṛtyatāyāṃ, cittaṃ praskandati | tadyathā gṛhasthapravrajitaiḥ saṃsargārāmatāyāṃ, pāpamitraiḥ saha ekavyavasitāyāṃ, dṛṣṭyanumate cittaṃ praskandati | veditavyaṃ mārakarmaitaditi || tathā buddhe, dharme, saṃghe, duḥkhe, samudaye, nirodhe, mārge | ihaloke, paraloke kāṃkṣā vimataya utpadyante | veditavyaṃ mārakarmaitaditi | araṇyagato vā, vṛkṣamūlagato vā, śūnyāgāragato vā, mahāntambhayabhairavaṃ paśyatyu[t]trāsakaraṃ romaharṣaṇaṃ | brāhmaṇaveṣeṇa, vā manuṣyaveṣeṇa vā, amanuṣyaveṣeṇa vā, kaścidupasaṃkramyāyoniśaḥ (|) (Śbh_Sh 347) śuklapakṣādvicchindayati | kṛṣṇapakṣe ca samādāpayati | veditavyaṃ mārakarmaitaditi | yadā lābhasatkāre cittaṃpraskandati | mātsarye mahecchatāyāṃ | asantuṣṭau, krodhopanāha (|) kuhanālapanādiṣu | śramaṇālaṃkāravipakṣeṣu dharmeṣu cittaṃ praskandati | veditavyaṃ mārakarmaitaditi | itīmānyevaṃbhāgīyāni mārakarmāṇi veditavyāni tāni caturṇāṃ mārāṇāṃ yathāyogaṃ || tatra caturbhiḥkāraṇaiḥ samyakprayuktasyāpyāraṃbho viphalo bhavati | tadyathā indriyasamudāgamena | anulomāvavādena | samādhidurbbalatayā ca | indriyāṇi cenna samudāgatāni | ānulomikaścāvavādo bhavati | samādhiśca kevalavān | evamasyārambho viphalo bhavati | indriyāṇi cenna samudāgatāni bhavanti | avavādaśca nānulomiko bhavati | samādhiśca balavān bhavati | evamārambho viphalaḥ | indriyāṇi cetsamudāgatāni | sa avavādaścānulomiko bhavati | samādhiśca durbalo bhavatyevāraṃbhā(vamārambho) viphalaḥ | indriyāṇi cetsamudāgatāni bhavanti | ānulomikaścāvavādo bhavati | samādhiśca durbbalo bhavatyeva[mā]rambho viphalaḥ | indriyāṇi cetsamudāgatāni bhavanti | ānulomikaścāvavādaḥ | samādhiśca balavānevama(Śbh_Sh 348)syārambhaḥ saphalo bhavatyebhistribhiḥ kāraṇairviphalo bhavati | tribhireva kāraṇaiḥ saphalaḥ || uddānaṃ || pudgalāstadvyavasthānaṃ atho ālambanena ca | avavādaśca śikṣā ca tathā śikṣānulomikā[ḥ] [||] yogabhraṃśaśca yogaśca manaskāraśca yoniśaḥ | karaṇīyaṃ bhāvanā ca phalaṃ pudgalaparyāyaḥ || māraśca mārakarmāṇi ārambho viphalo bhavet || || yogācārabhūmau śrāvakabhūmisaṃgṛhītāyāṃ dvitīyaṃ yogasthānam || (Śbh_Sh 349) (Śbh_Sh 350) (Śbh_Sh 351) III. tṛtīyaṃ yogasthānam evaṃ kṛte pudgalavyavasthāne, ālambanavyavasthāne, yāvadbhāvanāphalavyavasthāne ātmakāmena pudgalena svārthamanuprāptukāmena ādikarmikena (ṇa) | tatprathamakarmikena(ṇa) yogajña, ācāryo vā, upādhyāyo vā, puruṣo, gurusthānīyo vā, caturṣu sthāneṣu smṛtimupasthāpya upasaṃkramitavyaḥ | abhijñābhiprāyeṇa, nopālambhacittatayā, sagauraveṇa, na samānastambhatayā | kiṃkuśalagaveṣiṇā | nātmodbhāvanārthaṃ | ātmānaṃ parāṃśca kuśalamūlena yojayiṣyāmīti | na lābhasatkārārthamevaṃ ca punarupasaṃkramya kālenāvakāśaṃ kṛtvā, ekāṃsamuttarāsaṃgaṃ kṛtvā, dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya, nīcataramevāsane niṣadya, sapratīśena yoga āyācitavyaḥ | ahamasmiṃ (smi) yogenārthī, yogaṃ ādikṣvānukampāmupādāya | ityevañca punarāyācitena yoginā yogajñena sa ādikarmikaḥ, tatprathamakarmikaḥ yogamanasikāre prayoktukāmaḥ | (Śbh_Sh 352) ślakṣṇaślakṣṇairvacanapathairudvejayitavyaḥ | saṃpraharṣayitavyaḥ | prahāṇe cānuśaṃso varṇayitavyaḥ | sādhu, sādhu, durmukha, yastvāṃ (stvaṃ)pramādāpagatāyāṃ prajāyāṃ, viṣayanimnāyāṃ, viṣayādhyavasitāyāṃ apramādāya prayoktukāmaḥ | apāyadhārakapraviṣṭāyāmapāyadhārakānnirgantukāmaḥ | rāgadveṣamohavigatabandhanāyāṃ bandhanāni kṣeptukāmaḥ | saṃsāramahādāvīdugamārgapraviṣṭānāṃ(yāṃ) nistarttukāmaḥ | kleśakuśalamūlamahādurbhikṣaprāptāyāṃ kuśalamūlasubhikṣamanuprāptukāmaḥ | kleśataskaramahābhayānugatāyāṃ | nirvāṇaṃ kṣemamanuprāptukāmaḥ | kleśamahāvyādhigrastāyāṃ paramamāno nirvāṇamanuprāptukāmaḥ | caturotmā(ghā)nusrotopahatāyāmoghānutarttukāmaḥ | mahāvidyānukārapraviṣṭāyāṃ mahājñānālokamanuprāptukāmaḥ | anya(tra)tvamāyuṣmannevaṃ prayujyamānaḥ | samohaṃ ca rāṣṭrapiṇḍaṃ paribhokṣyate | śāsturvacanakaro bhaviṣyasi | anirākṛtadhyāyī, vipaśyanayā samanvāgataḥ | bṛṃhayitā śūnyāgārāṇāṃ svakāyayogamanuyuktaḥ | avigarhito vijñaiḥ | sabrahmacāribhistulyahitāya pratipannaḥ | parahitāya, bahujanahitāya, lokānukampāyai, (Śbh_Sh 353) arthāya, hitāya, sukhāya devamanuṣyāṇāmityevaṃbhāgīyaiḥ ślakṣṇairvacanapathaiḥ | saṃharṣayitvā (saṃharṣya) prahāṇe cānuśaṃsaṃ darśayitvā, caturṣu paripṛcchāsthānīyeṣu dharmeṣu paripraṣṭavyaḥ | kaści(cci)dāyuṣmānekāntena buddhaśaraṇaṃ gato, dharmaṃ, saṃghaṃ, no cetobahirdhānyaṃ śāstāraṃ vā, dakṣiṇīyamvā saṃjānāti, kaccitte ādipariśodhitādbrahmacaryasya bhāvanāyai śīlaṃ ca te saviśuddhaṃ, dṛṣṭiśca ṛjvī kaccitte āryasatyānāmuddeśavibhaṃgamāramya dharmaḥ śrutaścodgṛhītaśca | alpo vā, prabhūto vā, kaccitte nirvāṇā dhimuktaṃ cittaṃ | nirvāṇābhiprāyaśca pravrajitaḥ | sacetpṛṣṭa omiti prajānāti | tata uttari caturṣu sthāneṣu caturbhiḥ kāraṇaiḥ samanveṣitavyaḥ | praṇidhānataḥ samanveṣitavyaḥ | gotrata, indriyataḥ | caritataśca samanveṣitavyaḥ kathayā, ceṣṭayā, cetaḥ paryāyasthānena paryeṣitavyaḥ | tatra kathaṃ pṛcchayā praṇidhānataḥ samanveṣitavyaḥ | evaṃ paripraṣṭavyaḥ | kutrāyuṣmān kṛtapraṇidhāna (Śbh_Sh 354) iti | śrāvakayāne, pratyekabuddhayāne mahāyāne [|] (Śbh_Sh 355) sa yatra yatra kṛtapraṇidhāno bhaviṣyati | ta cai(trai)vātmānaṃ vyākariṣyati | evaṃ pṛcchayā praṇidhānataḥ samanveṣitavyaḥ | kathaṃ pṛcchayā gotramindriyaṃ caritaṃ ca [|] samanveṣitavyaṃ | sa evaṃ paripraṣṭavyaḥ | āyuṣmānātmano gotramvā, indriyamvā, caritaṃ vā [|] kiṃ gotrohaṃ | kīdṛśāni me indriyāṇi mṛdūni, madhyāni, tīkṣṇāni, kiṃ rāgacaritaḥ | atha dveṣacaritaḥ | evaṃ tāvad vitarkavicārita (vicāracarita) iti | sa cetsa prājño bhavati | pū(pau)rvāparyeṇa cāmuno gotramindriyaṃ, caritañcopalakṣitaṃ bhavati | nimittīkṛtaṃ [|] tañcai(ccaiva)va vyākaroti | sa cetpunaryukto bhavati | na cānena paurvāparyeṇa yāvannimittīkṛtaṃ bhavati | tataścaritaṃ copalakṣitaṃ bhavati | sa pṛṣṭo na vyākaroti | tasya tata uttarakālaṃ kathayā tāvattrīṇi samanveṣitavyāni | tasya purastācchrāvakayānapratisaṃyuktā (Śbh_Sh 356) kathā karaṇīyā | citrairgamakaidhurairvacanapathaiḥsa tasyāṃ kathāyāṃ kathyamānāyāṃ sa cecchrāvakagotro bhavatyatyarthaṃ tayā kathayā prīyate | hṛṣyate, ānandījātaḥ, saumanasyajāto bhavati | (na) prasīdati nādhi (adhi)mucyate | mahāyānapratisaṃyuktāyāmvā punaḥ kathāyāṃ kathyamānāyāṃ yo mahāyānagotraḥ so 'tyarthaṃ prīyate | hṛṣyate | yāvatprasīdatyadhimucyate | śrāvakapratyekabuddhastu na tathā | sa cetpunaḥ mṛdvindriyo bhavati | so 'tyarthañca prīyate | dharmasya cārthasya copalakṣaṇāya | udgrahṇāya, prativedhāya ca | madhyendriyo na, tīkṣṇendriyastu | āśu dharma copalakṣayatyudgṛhṇāti | pratividhyati gambhīrāyāmapi kathāyāṃ kathyamānāyāṃ | sa cetpunārāgacarito bhavati | sa prasadanīyāyāṃ kathāyāṃ kathyamānāyā matyarthaṃ prasīdati ramate | kā (yā)va ta(d)dhyānaṃ praviśati | cāptā ca magru (aśru?) prapātaṃ ca snigdhasantānatāṃ, mṛducittatāṃ, dravacittatāṃ copadarśayati | saced dveṣacarito bhavati | nirvedhikāyāṃ kathāyāṃ kathyamānāyāṃ nirvāṇapratisaṃyuktāyāṃ nirāmiṣamu[t]trasya saṃtrāsamāpadyate | yathā mṛdvindriyasyoktaṃ tathātrāpi veditavyam | sa cetsa dharmānucarito bhavati | jānātyarthaṃ śuśrūṣate | na śrotramavadadhāti | na tathā prajñācittamupasthāpayati | (Śbh_Sh 357) āvarjito 'pi na tathā sānukāramanuprayacchati | sa cetpunarvicarito (rvicārānucarito) bhavati | tasya svavahitasyāpi cittaṃ vikṣipyate | durgṛhītagrāhī bhavati | na dṛḍhaṃ gṛhṇāti | na sthiraṃ, udgṛhītañca nāśayati | na puna[ḥ] kaya(tha)yā paripṛcchana kaśca bhavati | evaṃ kathayā | gotramindriyaṃ caritaṃ ca samanveṣitavyaṃ | kathaṃ ceṣṭayā [|] yāni pūrvoktāni liṃgāni | śrāvakagotrasya, rāgacaritānāṃ ca pudgalānāṃ tāni ceṣṭetyucyate | tayā ca ceṣṭayā yathāyogaṃ gotramindriyaṃ caritaṃ ca samanveṣitavyaṃ | tatra kathaṃ cetaḥparyāyajñānena gotrendriyacaritāni samanveṣitavyāni | yathāpi sa yogī yogajño lābhī bhavati cetaḥ paryāyajñānasya [|] sa tena paracittajñānena gotramindriyaṃ, caritaṃ ca yathābhūtaṃ prajānāti | (Śbh_Sh 358) etāni catvāri sthānānyebhiścaturbhiḥ kāraṇaissamanveṣya pañcasu sthāneṣu vinayate | tadyathā samādhisaṃbhārarakṣopacaye, prāvivekye, cittaikāgratāyāḥ(yāṃ), āvaraṇaviśuddhau, manaskārabhāvanāyāṃ ca | tatra samādhisaṃbhārarakṣopacayaḥ yāvatā śīlasamvareṇa samanvāgato bhavati | tatra cāpramādavihārī bhavatyapapariṇāya buddhānuśiṣṭasya ca buddhānujñātasya pudgalasya, śīlaskandhasya śikśāpadapratipattyā vīryaṃ na sransa (sraṃsa)yati | evamayamavigatācchīlapratisamvarācchi kṣāmārgānna parihīyate | anadhigataṃ ca śikṣāmārgamadhigacchati | yathā śīlasamvara evamindriyasamvaraḥ, bhojane mātrajñatā, pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikānuyogaḥ, saṃprajānadvihāritā, evaṃ yāvacchramaṇālaṃkāra iti | yasya yasya saṃbhāraparigṛhītasya dharmapravibhāgasya lābhī bhavati | sa taṃ vā rakṣatyuttari (raṃ) ca pravibhāgasya pāripūraye | yathoktādbhūrādhikakasamudācārāya [c]chandajāto viherayu(ret) mu(mū)kajāta ārubdhavīryaścāyamucyate samādhisaṃbhārarakṣopacayaḥ | sa evaṃ hānabhāgīyāṃśca dharmān virajyati, śeṣabhāgīyāṃśca dharmān pratiṣevamāṇaḥ praviviktavihārī bhavati | (Śbh_Sh 359) prāvivekyaṃ katamat | yā sthānasampadīryāpathasampat | tatra sthānasampattadyathā | araṇyamvā, vṛkṣamūlamvā, śūnyāgāramvā-tatra parvatakandaraṃ vā, giriguhā vā, palālapuṃjāni vā śūnyāgāramityucyate | tatra vanaprasthaṃ vṛkṣamūlamityucyate | tatrābhyavakāśaṃ, śmaśānaṃ, prāntaśca śayanāsanamaraṇyamityucyate | tadidamabhisamasya sthānaṃ veditavyaṃ | yadutāraṇyavṛkṣamūlaśūnyāgāraparvatagiriguhāpalālapuṃjābhyavakāśaśmaśānavanaprasthāni prāntāni śayanāsanāni | sthānasampatpunaḥ pañcavidhā | iha sthānamādita evābhirūpaṃ bhavati | darśanīyaṃ prāsādikamārāmasampannaṃ, vanasampannaṃ, puṣkariṇīsampannaṃ, śubhaṃ, ramaṇīyaṃ, notkūlanikūlaṃ, na sthāṇukaṇṭakadhānaṃ | na bahupāṣāṇaśarkarakapālaṃ | yatrāsya dṛṣṭavā cittamabhiprasīdati | vāsāya, prahāṇāya, prayogāya | hṛṣṭacittaḥ | pramuditacittaḥ | prahāṇaṃ pradadhāti iyaṃ prathamā sthānasampat | punarayaṃ (ridaṃ) na divā alpavilokaṃ bhavati | rātrāvalpaśabdavanyanirghoṣamalpadaṃśamaśakavātātapasarīsṛpasaṃsparśamiyaṃdvitīyā sthānasampat | yatpunaraparaṃ siṃhavyāghradvīpitaskaraparacakramanuṣyāmanuṣyabhayabhairavāpagataṃbhavati | yatra viśvasto niḥśaṃkitamānasaḥ | sukhaṃ sparśaṃ viharati | itīyaṃ tṛtīyā sthānasampat | (Śbh_Sh 360) punaraparaṃ ye te ānulomikā jīvitapariṣkārāścī varādayaḥ | te [a]trālpakṛcchreṇa sampadyante | yenāyaṃ piṇḍakena na klāmyati | yatrāsamvidhāna iyaṃ caturthī sthānasampat | punarapatraṃ(raṃ) kalyāṇamitraparigṛhītaṃ bhavati | tadrūpā atra vijñāḥ sabrahmacāriṇaḥ prativasanti | yesyākṛtāni nottānīkurvanti | gaṃbhīraṃ cārthapadaṃ prajñayā pratividhya suṣṭhu ca prakāśayanti | jñānadarśanasya viśuddhaye | iyaṃ pañcamī sthānasampat | tatra katamā īryāpathasampat | divā caṃkrameṇa vātināmayati | niṣadya yāvatā evaṃ rātryāḥ prathamaṃ yāmaṃ, madhyame na (ca) yāme dakṣiṇena pārśvena (ṇa) śayyāṃ kalpayati | paścime ca yāme laghulaghvevottiṣṭhate | caṃkramaniṣadyayā vātināmayati | tasminnidaṃ sampanne śayanāsane, tathā buddhānujñāte mañce vā, pīṭhe vā, tṛṇe vā, saṃstaraṇe vā niṣīdati | paryaṅkamābhujya tu | kena kāraṇena pañca kāraṇāni samanupaśyan saṃpiṇḍitena kāyena praśrabdhirutpadyate | praśrabdhyutpattaye anukūloyamīryāpatha (Śbh_Sh 361) iti | tathā cārikā [kā]laṃ niṣadyayāśakto vyatināmayituṃ | nā cāsyāneneryāpathena kāyakleśo bhavati | tathā asādhāraṇoyamīryāpathonyatīrthikaiḥ | parapravādibhiḥ | tathā pare aneneryāpathena niṣaṇṇaṃ dṛṣṭvā atyarthamabhiprasīdanti buddhaiśca buddhaśrāvakaiścāyaṃ īryāpatho niṣevitaścānujñātaśca [|] imāni paṃcakāraṇāni | saṃpaśyati niṣīdati | paryaṅkamābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya | tatra katamā kāyasaṃjñatā | kāyasya spaṣṭocchritapraṇihitatā | cittena na niḥśocyena kuhanāpagatenārjavena | tatra ṛjunā kāyena pragṛhītena styānamiddhaṃ cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati | niṣkuhakena citte bahirdhā vikṣepo na paryādāya tiṣṭhati | pratimukhāṃ (khīṃ) smṛtimupasthāpya | tatra katamā pratimukhā(khī) smṛtiḥ | yāmupasthāpayati yoniśo manasikārasaṃprayuktā smṛtiḥ pra[ti]mukhe (khī)tyucyate | sarvakṛṣṇapakṣapramukhatayā, prativilomatayā | api ca samādhinimittālambanā pratibhālambanā smṛtiḥ pratimukhe (khī) tyucyate | sarvasamāhitabhūmikālambanapramukhatayā iyamucyate īryāpathasampat | (Śbh_Sh 362) vyapakarṣaḥ katamaḥ | āha | dvividhaḥ kāyavyapakarṣaḥ | cittavyapakarṣaśca | tatra kāyavyapakarṣo yo gṛhasthapravrajitaiḥ sārdhamavihāritā || tatra cittavyapakarṣaḥ yaḥ kliṣṭamavyākṛtaṃ ca manaskāraṃ ca varjayitvā | samāhitabhūmikaṃ vā samādhisaṃbhāraprāyogikaṃ vā manaskāraṃ bhāvayati | kuśalamarthopasaṃhitamayamucyate cittavyapakarṣaḥ | tatra sthānasampat yā ceyamīryāpathasampat | yaścāyaṃ kāyavyakarṣaḥ | yaśca cittavyapakarṣaḥ (yaścittavyapakarṣas)tadekatyamabhisaṃkṣipya prāvivekyamityucyate | tatraikāgratā katamā | āha | punaḥ punaḥ smṛtisabhāgālambanā pravāhānavadyaratiyuktā | cittasantatiryā sā samādhirityucyate | kuśalacittaikāgratāpi [|] kiṃ punaḥ punaranusmarati | āha | ye dharmā udgṛhītā[ḥ] śrutā, yā cāvavādānuśāsanī pratilabdhā bhavati | gurubhyastāmadhipatiṃ kṛtvā samāhitabhūmikanimittaṃ saṃmukhīkṛtya tadālambanāṃ pravāhayuktāṃ smṛtimanuvarttayati | (Śbh_Sh 363) upanibadhnāti | tatra katamatsabhāgālambanaṃ | yatkiṃcitsamāhitabhūmikamālambanamanekavidhaṃ | bahunānāprakāraṃ | yenālambane cittaṃ paraṃ samāhitamidamucyate | sabhāgamālambanaṃ [|] kasyaitat | sabhāgaṃ [|] āha | kṣayasya vastunaḥ pratirūpakametattasmātsabhāgamityucyate | yā punarabhikṣayākārānichidrā (niśchidrā) nirantarā smṛtiḥ pravartate | tenālambanena satataṃ ca satkṛtya ceyaṃ pravāhayuktatā | yatpunastasminnevālambane abhiratasyāsaṃkliṣṭavihāritā | vāhimārgatā smṛtiriyamavadyaratiyuktatā | tenāha punaḥ punaraparānusmṛtisabhāgālambanapravāhānavadyaratiyuktā citta santatiḥ | samādhiriti sā khalveṣā ekāgratā śamathapakṣyā vipaśyanāpakṣyā ca | tatra yā navākārāyāṃ cittasaṃtathau (sthitau) vā [sā] śamathapakṣyā, yā punaścaturvidhe prajñādhāre sā vipaśyanāpakṣyā | tatra navākārā cittasthitiḥ katamā | iha bhikṣuradhyātmameva cittaṃ sthāpayati | saṃsthāpayati | avasthāpayatyupasthāpayati | damayati | śamayati | (Śbh_Sh 364) vyupaśamayati | ekotīkaroti | samādhatte [|] kathaṃ sthāpayati | sarvabāhyebhya ālambanebhyaḥ pratisaṃkṣipyādhyātmamavikṣepāyopanibaghnāti | yattatprathamopanibaddho vikṣepāya iyaṃ sthāpanā | kathaṃ saṃsthāpayati | tatprathamopanibaddhaṃ yadeva cittaṃ tadba[la]maudārikamasaṃsthitamaparisaṃsthitaṃ tasminnevālambane pravarddhanayogena prasādayogena sābhinigrahaṃ sūkṣmīkurvan abhisaṃkṣipan saṃsthāpayati | kathamavasthāpayati | sa ceccittameva sthāpayataḥ | smṛtisaṃpramoṣādbahirdhā vikṣipyate | sa punarapi tathaiva pratisaṃharanti (ti) | evame(ma)va sthāpayati | kathaṃ damayati | yairnimittairasya taccittaṃ vikṣipyate | tadyathā gatvarasaṃspraṣṭavyanimittai rāgadveṣamohastrīpuruṣanimitaiśca [|] tatrānena pūrvamevādīnavasaṃjñodgṛhītā bhavati | tāmadhipatiṃ kṛtvā teṣu nimitteṣu tasya cittasya prasaraṃ na dadāti | evaṃ damayati || kathaṃ śamayati | yairvitarkaiḥ kāmavitarkādibhiḥ | yaiścopakleśaiḥ | kāma[c]chandanivaraṇādibhiḥ | tasya cetasaḥ saṃkṣobho bhavati | tatrānena pūrvamevādīnavasaṃjñodgṛhītā bhavati | tāmadhipatiṃ kṛtvā tasya cetasaḥ | teṣu vitarkopakleśeṣu | prasaraṃ na dadātyevaṃ śamayati | (Śbh_Sh 365) kathaṃ vyupaśamayati | smṛtisampramoṣāttadubhayasamudācāra [re] satyutpannotpannān vitarkopakleśān nādhivāsayati | prajahāti | evaṃ vyupaśamayati | kathamekotīkaroti | sābhisaṃskāraṃ nicchi(śchi)draṃ nirantaraṃ samādhipravāhamā (ma)vasthāpayatyeva mekotīkaroti | kathaṃ samādhatte | āsevanānvayādbhāvanānvayādbahulīkārānvayādanābhogavāhanaṃ | svarasavāhanaṃ | mārgaṃ labhate | yenānabhisaṃskāra