Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)srabhusu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Thanh Văn Địa (Śrāvakabhūmi)

Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 7 / 9 (50.000 ký tự/trang)
(re)vā (ṇā) nābhogenāsya cittasamādhipravāhaḥ | avikṣepe pravarttate | evaṃ samādhatte |
tatra ṣaḍvidhabalairnavākārā cittasthitiḥ sampadyate | tadyathā śrutacintābalena | smṛtibalena | vīryabalena | (Śbh_Sh 366) paricayabalena ca |
tatra śrutacintābalena tāvat | yacchrutaṃ, yā cintā [tā]madhipatiṃ kṛtvā cittamādita ālambane sthāpayati | tatraiva ca | prabandhayogena saṃsthāpayati | tatropanibaddhaṃ cittaṃ smṛtibalena pratisarannavasthāpayati | upasthāpayati | tataḥ saṃprajanyabalena nimittavitarkopakleśeṣu prasaramananuprayacchan damayati | śamayati | vīryabalena | tadubhayasamudācāraṃ ca nādhivāsayati | ekotīkaroti | paricaya balena samādhatte [|]
tatra navākārāyāṃ cittasthitau catvāro manaskārā veditavyāḥ | balavāhanaḥ sa[c]chidravāhano nichi(śchi)dravāhanaḥ | anābhogavāhanaśca | tatra sthāpayataḥ, saṃsthāpayato balavāhano manaskāraḥ | avasthāpayata, upasthāpayato, damayataḥ, śamayataḥ, vyupaśamayataḥ, sacchidravāhano manaskāraḥ | ekotīkurvato nichi(śchi)dravāhano manaskāraḥ | samādadhataḥ | anābhogavāhano manaskāro bhavati | evamete manaskārāyāṃ cittasthitau śamathapakṣyā bhavanti | yaḥ punarevamadhyātmaṃ cetaḥśamathasya lābhī vipaśyanāyāṃ prayujyate | tasyaita eva catvāro manaskārā vipaśyanāpakṣyā bhavanti ||
(Śbh_Sh 367)
caturvidhā vipaśyanā | katamā | bhikṣurdharmān vicinoti | pravicinoti | parivitarkayati | parimīmānsā(māṃsā)māpadyate | yadutādhyātmaṃ cetaḥśamathaṃ niśritya [|]
kathaṃ ca vicinoti | caritaviśodhanaṃ vā ālambanaṃ | kauśalyālambanaṃ vā, kleśaviśodhanaṃ vā | yāvadbhāvikatayā vicinoti | yathāvadbhāvikatayā | pravicinoti | savikalpena manaskāreṇa prajñāsahagatena | nimittīkurvanneva parivitarkayati | santīrayatyadhimīmāṃsāmāpadyate |
sā khalveṣā vipaśyanā trimukhī ṣaḍvastuprabhedālambanā veditavyā(ḥ) | katamāni trīṇi (|) mukhāni [|] vipaśyanā yannimittamātrānucaritā | vipaśyanā paryeṣaṇānucaritā, paryeṣi tā ca | pratyavekṣaṇānucaritā |
tatra nimittamātrānucaritā [|] yena (yayā) (Śbh_Sh 368) śrutamudgṛhītaṃ | dharmaṃ avavādasyāsamāhitabhūmikena manaskāreṇa manasi karoti | na cintayati | na tulayati | nopaparīkṣate | iyannimittamātrānucaritā bhavati |
yadā punaścintayati | tīrayati tulayatyupaparīkṣate | tadā paryeṣaṇānucaritā bhavati |
yadā punastīrayitvā upaparīkṣya yathā vyavasthāpitameva pratyavekṣate | tadā pratyavekṣaṇānucaritā bhavatīyaṃ trimukhā (khī) vipaśyanā |
katamāni ṣaḍvastuprabhedālambanāni | sa paryeṣamāṇaḥ | ṣaḍvastūni paryeṣate | arthaṃ, vastu, lakṣaṇaṃ, pakṣaṃ, kālaṃ, yuktiñca paryeṣyannetānyeva (paryeṣamāṇa etānyeva) pratyavekṣate |
kathamarthaṃ paryeṣate | asya bhāṣitasyāyamartho [a]sya bhāṣitasyāyamartha (ta) ityevamarthaṃ paryeṣate |
kathaṃ vastu paryeṣate | dvividhaṃ vastu [|] ādhyātmikaṃ bāhyañca [|] evaṃ vastu paryeṣate |
kathaṃ lakṣaṇaṃ paryeṣate | dvividhaṃ | svalakṣaṇaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ ca | evaṃ lakṣaṇaṃ paryeṣate |
(Śbh_Sh 369)
kathaṃ pakṣaṃ paryeṣate | dvividhaḥ pakṣaḥ kṛṣṇapakṣaḥ śuklapakṣaḥ [|] kṛṣṇapakṣaṃ doṣataḥ | ādīnavataḥ | śuklapakṣaṃ punarguṇato 'nuśaṃsataścaivaṃ [pakṣaṃ] paryeṣate |
kathaṃ kālaṃ paryeṣate | trayaḥ kālāḥ [|] atīto 'nāgato vartamānaśca | evametadabhūdatītedhvani evametadbhaviṣyati | anāgatedhvani | evametadetarhi | pratyutpannedhvanītyevaṃ kālaṃ paryeṣate |
kathaṃ yuktimparyeṣate | catasro yuktayaḥ |[|] apekṣāyuktiḥ, kāryakāraṇayuktiḥ, upapattisādhanayuktirdharmatāyuktiśca || tatro (trā) pekṣāyuktyā saṃvṛtiṃ ca saṃvṛtitaḥ | paramārthaṃ ca paramārthataḥ | nidānaṃ ca nidānataḥ | paryeṣate | kāya (rya) kāraṇayuktyā kāritraṃ dharmāṇāṃ paryeṣate | ayandharmaḥ, idaṃ kāritraṃ, ayamidaṃ kāritra iti [|] upapattisādhanayuktyā trīṇi pramāṇāni paryeṣate | āptāgamamanumānaṃ pratyakṣaṃ ca [|] kimasti (|) atrātmā, nāstīti kiṃ pratyakṣamupalabhyate na veti, kimanumānena prayujyate na veti | tatra dharmatāyuktayā tathābhūtatāṃ dharmāṇāṃ prasiddhadharmatāmacintyadharmatāmavasthitadharmatāmadhimucyate, na cintayati | na vikalpayatyevaṃ yuktimparyeṣate |
(Śbh_Sh 370)
iyaṃ ṣaḍvastuprabhedālambanā(ni) trimukhā (khī)vipaśyanā samāsataḥ | anayā sarvavipaśyanāsaṃgrahaḥ |
kena punaḥ kāraṇena ṣaṭprabhedā vyavasthāpitā[ḥ |] āha | trividhamavabodhamadhikṛtya bhāṣitārthā (na)vabodhamvastuparyeṣantatāvabodhaṃ | yathābhūtāvabodhaṃ ca | tatrārthaparyeṣaṇayā bhāṣitārthāvabodhaḥ | vastuparyeṣaṇayā, svalakṣaṇaparyeṣaṇayā ca vastuparyeṣantatāvabodhaḥ | tatra sāmānyalakṣaṇaparyeṣaṇayā, pakṣaparyeṣaṇayā, kālayuktiparyeṣaṇayā yathābhūtāvabodhaḥ | etāvacca yoginā jñeyaṃ | yaduta bhāṣitasyārthaḥ, jñeyasya vastunaḥ yāvadbhāvikatā | yathāvadbhāvikatā ca | tatrāśubho (bhe) prayukto yogī ṣaḍvastūni paryeṣate | āha [|] aśubhādhipateyaṃ dharmaṃ śrutamudagṛhītamadhipatiṃ kṛtvā samāhitabhūmikena manaskāreṇaivamarthapratisaṃvedī bhavati | aśubhayā aśubhyetatpratirūpametpratika(gha)metad durgandhamāmagandhamiti | (Śbh_Sh 371) ebhirākārairevaṃbhāgīyaistasyaivāśubhādhikṛtasya dharmasya pūrvaśru tasyārthapratisaṃvedanā [|] evamaśumatayārthaṃ paryeṣate |
kathaṃ vastu paryeṣate [|] sa evamarthapratisaṃvedī tāmaśubhatāṃ dvayorbhāvayorvyavasthāpitāṃ paśyatyadhyātmambahirdhā ca |
kathaṃ svalakṣaṇaṃ paryeṣate | adhyātmaṃ tāvadantaḥ kāyagatāmaśubhatāṃ pratyaśubhatāmadhimucyate || santyasminkāye keśaromāṇi vistareṇa yāvanmastakaṃ mastakaluṃgaṃ praśrāva (prasrāva) iti | tāṃ punaranekavidhāmantaḥ kāyagatāmaśubhatāṃ dvābhyāṃ dhātubhyāṃ saṃgṛhītāmadhimucyate | pṛthivīdhātunā, abdhātunā ca [|] tatra keśaromāṇyupādāya | yāvadyakṛtpurīṣā pṛthivīdhāturadhimucyate | aśrudvedanāmupādāya yāvatprasrāvādabdhātumadhimucyate | bahirdhā vā punarbāhyagatāmaśubhatāṃ vinīlakādibhirākārairadhimucyate | tatra vinīlakamadhimucyate | yadanena mṛtakuṇapaṃ svayaṃ vā dṛṣṭaṃ bhavati | purato vā śrutaṃ parikalpitaṃ vā, puna[ḥ] striyā vā, puruṣasya vā, mitrasya vā, amitrasya vā, udāsīnasya vā | hīnamvā, madhyamvā, praṇītamvā, dahrasya vā, madhyasya vā, vṛddhasya vā [|]
tatra nimittamudgṛhya ekāhamṛtaṃ pragaḍitaśoṇitamayaṃ prāptapūyabhāvaṃ vinīlakamityadhimucyate | dvyahamṛtaṃ (Śbh_Sh 372) prāptapūyabhāvaṃ | asaṃjātakṛmivipūyakamityadhimucyate | saptāhamṛtaṃ saṃjātakṛmi ādhmātaṃ ca vimadrāmakaṃ vyādhmātakamityadhimucyate kākaiḥ kuralai(rai)ḥ khādyamānaṃ gṛddhaiḥ śvabhiḥ śrṛgālairvikhādikamityadhimucyate | viravāditamvā punarapagatatvaṅmānsaśoṇitaṃ snāyumātropanibaddhaṃ vilohitakamityadhimucyate | diśodiśamaṃgapratyaṃgeṣu vikṣipteṣu viśleṣiteṣu samānse(māṃse)ṣu nirmānse (māṃse)ṣu kiṃcicchiṣṭamānse(māṃse)ṣu vikṣiptakamityadhimucyate || anyato vā hastāsthīnyanyataḥ pādāsthīnyanyato jānvasthīnyūrvasthīni, bāhvasthīni, prabāhvasthīni | pṛṣṭhā(ṣṭhī) vaṃśaḥ | hanunakraṃ dantamālā madhyataḥ | śiraskapālaṃ dṛṣṭvānyāsthīnyadhimucyate | yadā punaḥ sambaddhamarikṣakaraṃkamaviśīrṇaṃ manasi karoti | kevalaṃ nimittagrāhī bhavati | na tu tasyāṃga pratyaṃgeṣu vyaṃjanagrāhī | evaṃ śaṃkalikāmadhimucyate | yadā [tvanu] vyaṃjanagrāhī bhavati | tadāsthiśaṃkalikāmadhimucyate | api ca dve śaṃkalike dehaśaṃkalikā, pratyaṃgaśaṃkalikā ca | tatra deha śaṃkalikā śroṇīkaṭāhamupādāya | pṛṣṭhīvaṃśo yāvat, yatra śiraskapālaṃ pratiṣṭhitaṃ | pratyaṃgaśaṃkalikā sambaddhāni bāhvasthīni ca sambaddhāni | tatra yā dehaśaṃkalikā ca | tatra dehaśaṃkalikā śroṇīkaṭāhamupādāya | (Śbh_Sh 373) pṛṣṭhīvaṃśo yāvat yatra śiraskapālaṃ pratiṣṭhitaṃ | pratyaṃgaśaṃkalikāsambaddhāni bāhvasthīni | ūrujaṃghāsthīni ca | tatra yā dehaśaṃkalikā | sā śaṃkalikaivocyate | yā punaḥ pratyaṃgaśaṃkalikā sā asthiśaṃkaliketyucyate |
api ca dvau śaṃkalikāyānimittagrāhau citrakṛtāyāḥ pāṣāṇa kāṣṭhaśādakṛtāyā vā | bhūtaśaṃkalikāyā vā | abhūtaśaṃkalikāyā vā | nimittaṃ manasikaroti | tadāśaṃkalikāmevādhimucyate nāsthiśaṃkalikāṃ | yadā pūnarbhūtaśaṃkalikāyā nimittaṃ manasi karoti | tadāsthiśaṃkalikāmevādhimucyate | nāsthiśaṃkalikāṃ | (yadā punarbhūtaśaṃkalikāyā nimittaṃ manasi karoti | tadāsthiśaṃkalikāmadhimucyate) | sa khalveṣa bāhyāyā varṇanibhāyā upādāyarūpagatāyāstrividho (|) vipariṇāmaḥ | svarasavipariṇāmaḥ | parakṛtastadubhayapakṣyaśca |
tatra vinīlakamupādāya | yāvad vyādhmātakāḥ (kāt) svarasavipariṇāmaḥ | tatra vikhāditakamupādāya yāvadvikṣiptakātparakṛto vipara(ri)ṇāmaḥ | tatrāsthikā (vā), śaṃkalikā vā ityayamubhayapakṣyo vipariṇāma iti | ya evaṃ yathābhūtaṃ prajānāti | (Śbh_Sh 374) bahirdhā aśubhatāmākārata evaṃ bahirdhā aśubhatāyāḥ svalakṣaṇaṃ paryeṣate |
kathamaśubhatāyā[ḥ] (|) sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate | yathā cādhyātmaṃ bahiḥ kāyasyāśubhāvarṇanibhayā apariṇatā yāvadbahirdhā bahiḥ kāyasyāśubhā varṇanibhā vipariṇatā adhyātmikayā aśubhayā varṇanibhā samānadharmatāṃ tulyadharmatāmadhimucyate | iyamapi me śubhā varṇanibhā evaṃ dharmiṇīti | ye 'pi kecitsattvā anayā śubhayā varṇanibhayā samanvāgatāsteṣāmapi sāśubhāyāṃ evaṃ dharmiṇī tadyatheyambāhyā || evaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate |
kathaṃ pakṣaṃ paryeṣate | tasyaivaṃ bhavati | yadāha masyā (anayāśubhayā varṇanibhayā etāmaśubhamatā (tāṃ) yathābhūtamaprajānannadhyātmaṃ vā bahirdhā vā śubhāyāṃ varṇanibhāyāṃ saṃrāgamutpādayāmi viparyāsa eva kṛṣṇapakṣasaṃgṛhītaḥ | niḥsaraṇadharmaḥ saduḥkhaḥ savighātaḥ sopadravaḥ saparidāhaḥ | atonidānā utpadyante | āyatyāṃ jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ | yā punarasyāṃ śubhāyāmvarṇanibhāyāṃ | aśubhadharmatānugatā yathābhūtānupaśyanā śuklapakṣyā [|] eṣa dharmaḥ aduḥkhaḥ | avighātaḥ | yāvadato nidānā upāyāsā nirudhyante | tatra yoyaṃ (Śbh_Sh 375) kṛṣṇapakṣasamayo nādhivāsayitavyaḥ | prahātavyo viśodhayitavyaḥ | śuklapakṣyaḥ punaranutpanna utpādayitavyaḥ | utpannasya ca sthitirvṛddhirvaipulyatā (vipulatā) karaṇīyā | evaṃ pakṣaṃ paryeṣate |
kathaṃ kālaṃ paryeṣate | tasyaivaṃ bhavati | yeyamadhyātmaṃ [a]śubhā varṇanibhā seyamvarttamānamadhvānamupādāya yā punariyaṃ bahirdhā aśubhā varṇanibhā iyamapi vartamāna (tā)mevādhvānamupādāya | atītaṃ punaradhvānamupādāya | śubhā babhūva | saiṣā tāvadatītamadhvānamupādāya śubhā satī tadyathā me etarhi | vartamānamadhvānamupādāya | evamānupūrvyā etarhi vartamānamupādāya aśubhā saṃvṛttā, sā me iyaṃ [a]śubhā varṇanibhā varttamānamadhvānamupādāyāśubhā satī | anāgate [a]dhvanyaśubhā na bhaviṣyatīti | nedaṃ sthānaṃ vidyate | tadyathaiṣā bāhyā eva[ṃ] vartamānamadhvānamupādāya | iti hyatītānāgatapratyutpanneṣvadhvasu ayamapi me kāya evaṃbhāvī, evaṃbhūta, etāṃ ca dharmatāmanatīta ityevaṃ kālaṃ samanveṣate |
kathaṃ yuktiṃ samanveṣate | tasyaivaṃ bhavati | nāstīti sa kaścidātmā vā, sattvo vādhyātmaṃ vā, bahirdhāvopalabhya[mānaḥ] yaḥ śubho vā syādaśubho vā [|] (Śbh_Sh 376) api ca rūpamātrametatkaṇḍavaramātrametadyatreyaṃ saṃjñā samājñā prajñaptirvyavahāraḥ | śubhamiti vā aśubhamiti vā | api ca-
āyurūṣmātha vijñānaṃ (|) yadā kāyaṃ jahatyamī [|]
apaviddhastadā śete yathā kāṣṭhamacetanaṃ ||
tasyāsya mṛtasya kālagatasyānupūrveṇa vipariṇatā imā avasthāḥ prajñāyante | yaduta vinīlakamitivā yāvadasthiśaṃkalikāyā vā ayamapi me kāyaḥ | pūrvakarmakleśaviddhaḥ | mātāpitryaśucisaṃbhūta odanaka(ku)lmāṣopacitaḥ | yena hetunā, yena nidānena iyaṃ tāvatkālikī śubhā varṇanibhā | prajñāyate | antaḥkāyaḥ punarnityaṃ nityakālamadhyātmaṃ ca bahirdhā cāśubhā evaṃ saṃvṛtiparamārthanidānataḥ | apekṣāyuktiṃ paryeṣate | tasyaivaṃ bhavatīyamaśubhatā | evamāsevitā bhāvitā bahulīkṛtā kāmarāgaprahāṇāya samvartate | kāmarāgaśca prahātavyaḥ | evaṃ kāryakāraṇayuktyā samanveṣate | tasyaivaṃ bhavatyuktaṃ hi bhagavatā | aśubhā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā kāmarāgaprahāṇāya samvarttata ityayaṃ tāvanme āptāgamaḥ | pratyātmamapi me jñānadarśanaṃ pravarttate | ahamasmi yathā yathā aśubhatāṃ bhāvayāmi, manasi karomi | tathā kāmarāgaparyavasthānaṃ anutpannaṃ ca notpadyate | utpannaṃ ca prativigacchati | ānulomikopyeṣa vidhirasti | (Śbh_Sh 377) kathamidānīmvipakṣaṃ dharmaṃ manasikurvataḥ | tadvipakṣālambanena kleśa utpadyate | evamupapattisādhanayuktyā paryeṣate | tasyaivaṃ bhavati | prasiddhā dharmatā khalveṣā acintyadharmatā | yadaśubhā bhāvanā kāmarāgasya prahāṇapratipakṣa iti | sā ca cintayitavyā | na vikalpayitavyā | adhimoktavyā | evaṃ dharmatāyuktyā aśubhatāmparyeṣate | iyaṃ tāvadaśubhāprayuktasya trimukhī ṣaḍvastuprabhedālambanā vipaśyanā |
kathaṃ maitrīprayukto vipaśyanṣaḍvastūni paryeṣate | maitryadhipateyaṃ dharmamadhipatiṃ kṛtvā hitasukhādhyāśayagatasya sarveṣu sukhopasaṃhārādhimokṣalakṣaṇā maitrītyetamarthapratisamvedyarthaṃ paryeṣate | sa evamarthapratisaṃvedī punarvicinotītyayaṃ mitrapakṣoyamamitrapakṣoyamudāsīnapakṣaḥ | sarva ete pakṣāḥ parasantānapatitatvādvāhyaṃ vastvityadhimucyate | mitrapakṣaṃ vā adhyātmamamitrodāsīnapakṣaṃ bahirdhā evaṃ ca vastuni maitrīṃ samanveṣate |
sa punarvicinoti | ya ete trayaḥ pakṣāḥ aduḥkhā sukha(tā)ḥ | sukhakāmāste sukhitā bhavantviti | tatropakāralakṣaṇaṃ mitraṃ | apakāralakṣaṇamamitraṃ | tadubhayaparītalakṣaṇamudāsīnapakṣaṃ (ṇa udāsīnapakṣaḥ) | ye punarete aduḥkhāsukhitāḥ pakṣāḥ sukhakāmāsteṣāṃ (Śbh_Sh 378) trividhā sukhakāmatā prajñāyate | eke kāmasukhamicchantyeke rūpāvacaraṃ saprītikameke niṣprītikaṃ | tatra ye kāmasukhena vihanyante | amitraṃ tadubhayaviparītalakṣaṇā(ṇaṃ)tena kāmasukhino bhavantvanavadyena [|] evaṃ saprītikena niṣprītikena ca sukhena veditavyam | evaṃ svalakṣaṇato maitrīṃ samanveṣate |
sa punaḥ pravicinoti | yaśca mitrapakṣo, yaścāmitrapakṣo, yaścodāsīnapakṣaḥ | tulyacittatā tu mayā karaṇīyeti | samacittatā | tatkasya hetoḥ | yastāvanmitra[pakṣa]statra me na duṣkaraḥ | sukhopasaṃhāraḥ | yopyayamudāsīnapakṣaḥ | tatrāpi ye (me) nātiduṣkaraḥ | yastvayamamitrapakṣaḥ | (tatrāyamamitrapakṣaḥ |) tatrātiduṣkaraḥ | tatra tāvanmayā sukhopasaṃhāraḥ karaṇīyaḥ | kaḥ punarvādaḥ | mitrapakṣe vodāsīnapakṣe vā | tatkasya hetoḥ | nātra kaścidyaḥ ākrośate vā, ākruśyate vā | roṣayati vā, roṣyate vā | bhaṇḍayati vā, bhaṇḍyate vā | tāḍayati vā, tāḍyate vā | anyatrākṣarāṇyetāni ravanti | śabdamātra[ṃ] māṣamātrametadapi ca tathā saṃbhūtoyaṃ kāyo rūpī audārikaścāturmahābhūtiko yatra me sthitasyeme evaṃ rūpāḥ sparśāḥ krāmanti | yaduta śabdasaṃsparśā vā | (Śbh_Sh 379) pāṇiloṣṭhadaṇḍaśastrasaṃsparśā vā aya[ṃ] me kāyaḥ | anitya, etepi sparśā ye te apakārakāstepyanityāḥ | api ca | sarva eva sattvā jātijarāvyādhimaraṇadharmāṇaste prakṛtyaiva duḥkhitā stan me pratirūpaṃ syāt | yadyahaṃ prakṛtiduḥkhiteṣu sattveṣu bhūyo duḥkhopasaṃhārameva kuryāṃ, na sukhopasaṃhāraṃ tadamitro (traṃ) mitrasya kuryādyadete sattvā ātmanaivātmanaḥ kurvanti |
api coktaṃ bhagavatā | nāhaṃ taṃ sulabharūpaṃ samanupaśyāmi | yonena dīrghasyādhvanotyayānmātā vā bhū[t] pitā vā, bhrātā vā, bhaginī vā, ācāryo vā, upādhyāyo vā, gururvā, gurusthānīyo veti | tadanenāpi paryāyeṇāmitrapakṣa eva[ṃ] me [a]mitrapakṣaḥ | na cātra kasyacit pariniṣpattiḥ, mitrābhitrabhāvo, mitropi (tramapi) ca kālāntareṇāmitro (traṃ) bhavati | amitro (trama)pi mitrībhavati | tasmānna sarvasattveṣu samacittatā | samatādṛṣṭiḥ karaṇīyā | tulyaśca hitāśayaḥ, sukhādhyāśayaḥ, sukhopasaṃhāraḥ | sukhopasaṃhārādhimokṣa iti | evaṃ sāmānyalakṣaṇena maitrīṃ samanveṣate |
sa punaḥ pravicinoti | yo me pāpakāriṣu sattveṣu vyāpādaḥ maraṇa eṣa dharma iti vistareṇa pūrvavat | yo vā punarayametarhyavyāpādaḥ a (ma)raṇa eṣa dharma iti vistareṇa pūrvavat | yo vā punarayametarhyavyāpādaḥ (Śbh_Sh 380) evaṃ maitryā(ḥ) kṛṣṇaśuklaśuklapakṣaṃ paryeṣate |
sa punaḥ pravicinoti | ye tāvadatītamadhvānamupādāya sukhakāmāḥ sattvāḥ te atītāḥ, teṣāṃ kiṃ punaḥ sukhopasaṃhāraṃ kariṣyāmaḥ | ye punarvarttamānāḥ sattvāste varttamānamadhvānamupādāya | yāvadanāgatādadhvano nityakālaṃ sukhino bhavanti (ntī) tyevaṃ maitryā(ḥ)kālaṃ paryeṣate |
sa punaḥ pravicinoti | nāsti kaścidātmā vā, sattvo vā ya eṣa sukhakāmo vā syāt | yasya vā sukhamupasaṃhriyate | api tu skandhamātrametat saṃskāramātrakametadyatraiṣā saṃjñā saṃjñaptirvyavahāraḥ | te punaḥ saṃskārāḥ karmakleśahetukā ityevamapekṣāyuktyā maitrīmparyeṣate | prasiddhadharmatā khalveṣā [a]cintyadharmatā yanmaitrīvyāpādabhāvanā prahāṇāya samvarttata ityevaṃ dharmatāyuktyā maitrīmparyeṣate |
(Śbh_Sh 381)
tatra kathamidaṃ pratyayatā pratītyasamutpādālambanā vipaśyanāprayuktārthaṃ paryeṣate | tadadhipateyaṃ dharmamadhimatiṃ kṛtvā teṣāṃ teṣāṃ dharmāṇāmutpādātte te dharmā utpadyante, teṣāṃ teṣāṃ dharmāṇāṃ nirodhātte te dharmā nirudhyante [|] nāstyatra dharmī kaścidīśvara, kartā sraṣṭā, nirmātā dharmāṇāṃ, na prakṛtirna puruṣāntaraṃ, pravarttako dharmāṇāmityevamarthapratisaṃvedī arthaṃ paryeṣate | (Śbh_Sh 382) punaḥ punaḥ pravicinoti | dvādaśabhavāṃgāni | adhyātmabahirdhā adhimucyate | evaṃ vastu paryeṣate | punaḥ pravicinoti | avidyā yatta(t)pūrvānte ajñānamiti vistareṇa yathā pratītyasamutpādavibhaṃge evaṃ svalakṣaṇaṃ paryeṣate [|] punaḥ (||) pravicinoti | evaṃ pratītyasamutpannāḥ saṃskārāḥ sarva ete abhūtvā bhāvād, bhūtvā (Śbh_Sh 383) ca prativigamātpūrvāparyeṇānityā jātijarāvyādhimaraṇadharmakatvāt | duḥkhā asvatantratvādantaḥ puruṣānupalambhācca śūnyā anātmānaśca || eṣāṃ ca sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate | sa punaḥ pravicinoti | yo (ya) eṣvanityeṣu duḥkhaśūnyānātmakeṣu saṃskāreṣu yathābhūtaṃ pratisammohaḥ | maraṇa eṣa dharmaḥ kṛṣṇapakṣya[ḥ |] asammohaḥ | punaḥ śuklapakṣa iti vistareṇa [|] empakṣaṃ samanveṣate |
sa punaḥ pravicinoti | asti karmāsti vipākaḥ | kārakastu nopalabhyate | yaḥ karttā vā pratisaṃvedako vā syānnānyatra dharmasaṃketāt | teṣvevāvidyāpratyayeṣu (Śbh_Sh 384) saṃskāreṣu yāvajjātipratyaye jarāmaraṇe saṃjñā prajñaptirvyavahāraḥ kārako vedaka ityevaṃ nāmā, evaṃ jātya, evaṃ gotra, evamāhāra, evaṃ sukhaduḥkha pratisaṃvedī, evaṃ dīrghāyurevaṃcirasthitika, evamāyuḥ paryanta iti |
api ca dvividhametatphalaṃ | dvividho heturātmabhāvaphalaṃ ca, viṣayopabhogaphalaṃ ca | ākṣepakaśca heturabhinirvarttakaśca [|] tatrātmabhāvaphalaṃ yadetadvipākajaṃ ṣaḍāyatanaṃ viṣayopabhogaphalaṃ yo (yā) iṣṭāniṣṭakarmādhipateyā ṣaṭsparśasaṃbhavā vedanā [|]
tatrākṣepako heturdvividhe phale sammohāsammohapūrvakāśca puṇyāpuṇyāniṃjyāḥ, saṃskāraparigṛhītaṃ ca (|) punarbhavavijñānāṃkuraprādurbhāvāya tadbījaṃ, vijñānaparigṛhītaṃ paunarbhavikanāmarūpabījaṃ ṣaḍāyatanabījaṃ sparśavedanābījamiti | ya evamāyatyāṃ jātisaṃjñakānāṃ vijñā[na]nāmarūpaṣaḍāyatanasparśavedanānāmutpattaye | ānupūrvyā pūrvaṃmeva bījaparigrahaḥ | ayamākṣepa [ko] hetuḥ |
(Śbh_Sh 385)
yatpunaravidyāsaṃsparśajāṃvedanā vedayamānastadālambanayā tṛṣṇayā paunarbhavikīṃ tṝṣṇāmutpādayati | tṛṣṇāpakṣyaṃ mohapakṣyaṃ copādānaṃ | parigṛhṇāti | yadbalena yatsāṃmukhyena tatkarma vipākadānadāna samarthaṃ bhavatyayamabhinirvṛttihetuḥ | imaṃ ca dvividhaṃ hetumadhipatiṃ kṛtvā evaṃ asya trividhaḥ duḥkhatānupakṣasya kevalasyāsya duḥkhaskandhasya samudayo bhavatīti | evamapekṣāyuktiṃ paryeṣate |
idaṃ pratyayatā pratītyasamutpādaḥ | āsevito bhāvito mohaprahāṇāya samvartate | āptāgamopyeṣa pratyātmika ānumānikopyeṣa vidhiḥ | prasiddhadharmatāpyeṣa te (ṣeti) evaṃ kāryakāraṇayuktimupapattisādhanayuktiṃ dharmatāyuktiñca paryeṣate ||
tatra kathaṃ dhātuprabhedālambanavipaśyanāprayuktamarthaṃ paśyana paryeṣate | gotrārtho, dhātvarthaḥ, saṃjñārtho, hetvarthaḥ | prakṛtyartha ityevamarthapratisamvedī arthaṃ paryeṣate | pṛthivyādīnṣaḍdhātūnna (na) dhyātmabahirdhādhimucyamāno vastu (Śbh_Sh 386) paryeṣate | kharalakṣaṇā pṛthivī | yāvatsamudīraṇalakṣaṇo vāyuḥ vijānanalakṣaṇaṃ vijñānaṃ | sauṣiryalakṣaṇārūpagatāsphuṭālakṣaṇaścākāśadhāturityevaṃ svalakṣaṇaṃ paryeṣate | sarva ete dhātavaḥ | anityatayā samasamāḥ | yāvannirātmatayetyevaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate | iti yaḥ piṇḍasaṃjñino dhātunānātvaṃ ajānānasyā[ne]na kāyena nānādhātukena unnatirmanya (nvā) nā maraṇa eṣa dharmaḥ kṛṣṇapakṣyaḥ viparyayācchuklapakṣya ityeva[ṃ] pakṣaṃ paryeṣate |
atītānāgatapratyutpanneṣvadhvasu ṣaḍdhātūnpratītya mātuḥ kukṣau garbhasyāvakrāntirbhavati | evaṃ kālaṃ paryeṣate |
tadyathā tṛṇaṃ vāpratītya, kāṣṭhamvā cākāśaṃ parivāritamagāro [a]gāra iti saṃkhyāṃ gacchatyevameva ṣaḍdhātūnupādāya | asthi ca pratītya snāyu[ś] ca | tvaṅmānsa(māṃsa) śoṇitaṃ cākāśe parivārite saṃjñā prajñaptirvyavahāro bhavati | kāyaḥ kāya iti | paurāṇāśca karmakleśāḥ svabījaṃ caiṣāṃ nidānamityevamapekṣāyuktimparyeṣate | dhātuprabheda āsevito bhāvito (taḥ) styānaprahāṇāya (Śbh_Sh 387) samvartate | āptāgamopyeṣa pratyātmajñānamanumānikopyeṣa vidhiḥ prasiddhadharmatācintyadharmatetyevaṃ kāryakāraṇayuktimupapattisānayuktiṃ dharmatāyuktiṃ ca paryeṣate ||
kathamānāpānasmṛtyālambananicayaprayuktārthaṃ paryeṣate | āśvāsapraśvāsālambanopanibaddhā cittasyāsaṃpramoṣobhilapanatā | ānāpānasmṛtirityevaṃ paryeṣate | adhyātmamupalabhyate | āśvāsapraśvasāḥ kāyapratibaddhatvādbāhyāyaṃtanasaṃgṛhītāścetyevaṃ vastu paryeṣate | dvāvāśvāsau yaśca vāyuḥ praviśati | ya (sa) āśvāso [yaśca] niṣkrāmati | sa ni[ḥ]śvāsaḥ [|] amī dīrghā āśvāsapraśvāsā, amī hrasvā imānsarvakāyena pratisaṃvedayāmi | imānni(ni)tyevaṃ svalakṣaṇaṃ paryeṣate | niruddhe āśvāsepraśvāsa utpadyate | niruddhe āśvāse (praśvāse) āśvāsaḥ | āśvāsapraśvāsapravṛddhipratisambaddhaṃ ca (||) jīvitendriyamayaṃ ca kāyaḥ savijñānaka ityanityā āśvāsapraśvāsā mahāśravaṇetyevaṃ (ṇā ityevaṃ) sāmānyalakṣaṇaṃ paryeṣate | evamāśvāsapraśvāseṣvanupasthitasmṛteḥ yo vitarkakṛtaḥ saṃkṣobhaścetasaḥ maraṇa(dharma) eṣadharmaḥ kṛṣṇapakṣyaḥ | viparyayācchuklapakṣya (Śbh_Sh 388) iti | vistareṇatyevaṃ pakṣaṃ paryeṣate |
atītānāgata pratyutpanneṣvadhvasvā [śvāsapra]śvāsapratibaddhaḥ kāyaḥ kāyacitta (ḥ) pratibaddhāścāśvāsapraśvāsā ityevaṃ kālaṃ paryeṣate | nānyatra kaścidya āśvasiti praśvasiti vā asya caite āśvāsapraśvāsāḥ | api tu hetusamutpanneṣu, pratītyasamutpanneṣu saṃskāreṣviyaṃ saṃjñā | prajñaptirvyavahāraḥ ityevamapekṣāyuktiṃ paryeṣate | ānāpānasmṛtirāsevitā bhāvitā vitarkopacchedāya saṃvarttate | āptāgamo 'pyeṣa, pratyātmajñānānusāriko 'pyeṣa vidhiḥ | prasiddhadharmatācintya dharmatetyevaṃ kāryakāraṇayuktimupapattisādhanayuktiṃ dharmatāyuktimparyeṣate |
evaṃ caritaviśodhanenālambanena ṣaḍvastūni paryeṣya, adhyātmaṃ cittaṃ punaḥ punaḥ śamayataḥ (yan), punaḥ punaretadeva yathāparyeṣitaṃ | vipaśyanākāraiḥ paryeṣate |tasya śamathaṃ niśritya vipaśyanā viśudhyate | vipaśyanāṃ niśritya śamatho vaipulyatāṃ(vipulatāṃ) gacchati | kauśalyālambane ca | kleśāviśodhane ca yā vipaśyanā [|]
ṣaḍvastukarmitāṃ paścādvakṣmāmi svasthāne |
tatra navavidhaḥ śuklasaṃgṛhītaḥ (|) prayogastadviparyayeṇa (Śbh_Sh 389) ca nava vidhaḥ kṛṣṇapakṣasaṃgṛhīto yoginā veditavyaḥ | tadyathā [a]nurūpaprayogatā, abhyastaprayogatā, aviparītaprayogatā | aśithilaprayogatā | kālaprayogatā | upalakṣaṇaprayogatā | asaṃtuṣṭaprayogatā | avidhuraprayogatā | samyakprayogatā ca | anayā navavidhayā śuklapakṣasaṃgṛhītayā tvaritatvaritaṃ cittaṃ samādhīyate | viśeṣāya ca samādheḥ paraiti | yāvatī cānena bhūmirgantavyā bhavatyanuprāptavyā tāṃ laghu laghvevāgantā bhavatyadhandhāyamānaḥ | kṛṣṇapakṣasaṃgṛhītābhirnavavidhābhiḥ prayogatābhirna tvaritatvarita[ṃ] cittaṃ samādhīyate | nāpi samādhiviśeṣāya paraiti | yāvatī cānena bhūmirgantavyā bhavatyanuprāptavyā | tatra dhandhāyate gamanāya |
katamānurūpaprayogatā (ca) | sa cedrāgacarito 'śubhāyāṃ cittamupanibaghnāti | dveṣacarito maitryāṃ, yāvadvitarkacarita ānāpānasmṛtau, samabhāgacaritaḥ mandarajaskaḥ punaḥ yatrālambane priyārohatā bhavati | tena prayujyate | iyamanurūpaprayogatā [|]
katamā abhyastaprayoga (prayoga)tā | abhyāso 'nena kṛto bhavati yo antataḥ parītto 'pi na (Śbh_Sh 390) sarveṇa sarvamādikarmika eva bhavati | tathā hyādikarmikasyānurūpe 'pyālambane na prayuktasya nivāraṇāni nābhīkṣṇaṃ samudācarita(ranti) | kāyacittadauṣṭhulyaṃ ca | yenāsya tat (ca) cittaṃ samādhīyate | iyamabhyastaprayogatā | tatra katamā aśithilaprayogatā | sātatyaprayogī bhavati | satkṛtyaprayogī ca | sa cetpunarvyuttiṣṭhate |
samādheḥ piṇḍapātahetośca [gu]rugauravopasthānahetorvā | glānopasthānārthamvā, sāmīcīkarmaṇo vā anyasyaivaṃbhāgīyasyetikaraṇaṃ yasyārthāya sa tannimnena cetasā tatpravaṇena tatprāstāreṇa (bhāreṇa) ca sarvaṃ karoti | laghulaghveva ca kṛtvā, pariprāpya, punareva prayujyate | niyamya pratisaṃlayanāya sa cedbhikṣubhikṣuṇyupāsaka kṣatriyabrāhmaṇaparṣadbhiḥ sārdhaṃ samāgacchati | na ciraṃ saṃsargeṇātināmayati | mitaṃ ca saṃlapati | na ca bhāṣyaprabandhamutthāpayati | nānyatra vyapakarṣati | evaṃ ca punarārabdhavīryo bhavati | yannvahamadyaiva prāptavyamadhigaccheyaṃ | tatkasya hetoḥ | bahavo me pratyayā maraṇasya- vāto vā me kupyeta, pittamvā, śleṣmamvā(śleṣma vā), bhuktaṃ vā viṣamyeta, yena me viṣūcikā kāye santiṣṭheta | ahirvā me (māṃ) daśeta(t) | vṛściko vā śatapadī vā [|] manuṣyādapi me bhayamityetāni sthānāni nityakālasya (Śbh_Sh 391) na- karotyapramattaśca viharatyevaṃ ca punarapramatto vihara[ti |] api bata jīveyaṃ saptāhaṃ ṣaṭ pañcacatustridvire (dvaye)kāhayāmamardhayāmamapi muhūrtamapi ardhamuhūrtamapi [|] aho bata jīveyaṃ yāvatpiṇḍapātaṃ parimuñjeyaṃ | yāvadāśvasitvā (sya)praśvaseyaṃ | yāvacca jīveyaṃ tāvadyogamanasikāreṇa śāstuḥ śāsane yogamāpadyeyaṃ | ya i(di)yatā mayā bahukṛtyaṃ syādyaduta śāstuḥ śāsane itīyamaśithilaprayogatā |
tatra katamā | aviparītaprayogatā | kālena kālaṃ śamathanimittaṃ pragrahanimittamupekṣānimittaṃ bhāvayati | śamathaṃ ca jānāti | śamathanimittaṃ ca | śamathakālañca [|] vipaśyanāṃ vipaśyanānimittaṃ vipaśyanākālaṃ, pragrahaṃ pragrahanimittaṃ, pragrahakālaṃ | upekṣāmupekṣānimittamupekṣākālañca |
tatra śamathaḥ navākārā cittasthitiḥ | nirnimittañca taccittaṃ tatra bhavati, nirvikalpaṃ, śānta praśāntaṃ, śamathasthitaṃ, niṣkevalaṃ, tenocyate śamatha iti | tatra śamathanimittaṃ dvividhamālambananimittaṃ, (Śbh_Sh 392) nidānanimittañca | jñeyavastusabhāgaṃ pratibimbamālambananimittaṃ | yenālambanena taccittaṃ śamayati, śamathaparibhāvite cetasi uttaratra śamathasya pāriśuddhaye | yo vipaśyanā prayoga idaṃ nidānaṃ (na)nimittaṃ [|] śamathakālaḥ katamaḥ | āha | uddhate citte ūrdhvamvābhiśaṃkini śamathasya kālo bhāvanāyai | tathā vipaśyanāparibhāvite citte iti karaṇīyavyākṣepopahate śamathakālo bhāvanāyai | tatra vipaśyanā caturākārātrimukhī ṣaḍvastuprabhedālambanavyavacārā ||
tatra vipaśyanānimittaṃ dvividhamālambananimitta[ṃ] nidānanimittañca | tatrālambananimittaṃ vipaśyanānimittaṃ [śamatha]pakṣyaṃ jñeyavastusabhāgaṃ pratibimbamālambananimittaṃ yenālambanena prajñāṃ vyavacārayati | tatra nidānanimittaṃ vipaśyanāparibhāvite cetasi uttaratra vipaśyanāpariśuddhaye cetaḥ śamathabimbayogaḥ [|]
tatra vipaśyanākālaḥ śamathaparibhāvite cetasi ādita eva cājñeyavastuyathābhūtāvabodhāya vipaśyanāyāḥ kālo bhāvanāyai |
tatra pragrahaḥ katamaḥ | yānyatamānyatamena prasadanīyenālambanenodgṛhītena (Śbh_Sh 393) cittasaṃharṣaṇā saṃdarśanā samādāpanā [|] tatra pragrahanimittaṃ yena ca prasadanīyenālambanena nimittena cittaṃ pragṛhṇāti | yasya vīryārambhaḥ tadānulomikastatra pragrahakālaḥ līnaṃ cittaṃ līnatvābhiśaṃkini pragrahasya kālo bhāvanāyai |
tatropekṣākatamā | yā ālambane asaṃkliṣṭacetasaḥ cittasamatā śamathavipaśyanāpakṣe | prasa(śa)ṭhasvarasaṃvāhitā | karmaṇyacittasya ca karmaṇyatā, cittasyānupradānamanābhogakriyā | tatropekṣānimittaṃ | yena cālambanena cittamadhyupekṣate | yā ca tasminnevālambane vīryodrekāpratikāyatā | tatropekṣākālaḥ śamathavipaśyanā pakṣālayau (lau)ddhatyavinirmukte cetasi (Śbh_Sh 394) upekṣāyāḥ kālo bhāvanāyai | iyaṃ kālaprayogatā |
tatra katamā upekṣā lakṣaṇā (upalakṣaṇa)prayogatā [|] tānyeva nimittāni sugṛhītāni bhavanti | susaṃlakṣitāni yeṣāṃ sūdgṛhītatvāt | yadā ākāṃkṣate | tadā vyuttiṣṭhate samādhigocaraṃ (|) pratibimbamutsṛjya samāhitabhūmikāprākṛtālambanamanasikāreṇa [|] iyamupalakṣaṇāprayogatā |
tatra katamā asaṃtuṣṭaprayogatā | asaṃtuṣṭo bhavati kuśalai-kuśalairdhamaiḥ | aprativā (bhā)ṇi(ṇī) ca | prahāsairuttaraṃ praṇītataraṃ sthānamabhiprārthayamānorupī bahulaṃ viharatīti | nālpamātrakenā (ṇā)varamātrakenā(ṇā)ntarā viṣādamāpadyate | atyuttare karaṇīye | iyamasaṃtuṣṭaprayogatā |
tatra katamā avidhuraprayogatā | śikṣāpadasamādānamvā na khaṇḍīkaroti, na chi(cchi)drīkaroti | na ca śiśumudāravarṇaṃ raṃjanīyaṃ mātṛgrāmaṃ dṛṣṭvā nimittagrāhī bhavatyanuvyaṃjanagrāhī, bhojane ca samakārī bhavati | jāgarikānuyuktaścālpārtholpakṛtyolpavyāsakaḥ | cirakṛtacirabhāṣitamanusmarttā bhavatyanusmārayitā | ityevaṃbhāgīyā dharmā avidhuraprayogatetyucyate | anukūlā ete dharmāścittaikāgratāyāḥ | avidūrā, na ca cittakṣepāya samvarttante | tena bahirdhā vyāsaṃgāya, nādhyātmacittākarmaṇyatāyai | (Śbh_Sh 395) iyamucyate avidhuraprayogatā |
tatra samyakprayogatā katamā | adhimucyādhimucyālambanasya vibhāvanayā samyakprayoga ityucyate | sa cedaśubhāprayukto bhavatyaśubhāṃ cāśubhākārairmanasikaroti | nimittamātrānusāriṇyā vipaśyanayā [|] tena manasikārastadālambano muhurmuhurvibhāvayitavyo, muhurmuhuḥ saṃmukhīkartavyaḥ |
vibhāvanā punaḥ pañcavidhā adhyātmacittābhisaṃkṣepataḥ | asmṛtyamanasikārataḥ | tadanyamanasikārataḥ | pratipakṣamanasikārataḥ | ānimittadhātumanasikārataśca | tatra navākāracittasthityā vipaśyanā pūrvaṃgamayā adhyātmaṃ cittābhisaṃkṣepataḥ | sarvanimittavaipulyena āditaḥ | avikṣepāyopa nibadhnato 'smṛtyamanasikārataḥ | samāhitabhūmikādālambanālambanāntaraṃ samāhitabhūmikameva manasikurvatastadanyamanasikārataḥ | śubhatāpratipakṣeṇāśubhāṃtā (bhatāṃ) yāvadvitarkapratipakṣeṇa ānāpānasmṛtiṃ | rūpapratipakṣeṇākāśadhātu[ṃ] manasi kurvataḥ pratipakṣamanasikārataḥ | sarvanimittānāmamanasikārādānimittasya ca dhātormanasikārādāninimittadhātumanasikārataḥ | api ca | vyāpya tadālambanaṃ vibhāvanālakṣaṇaṃ vyavasthāpitamasmiṃstvarthe adhyātmaṃ nimittābhisaṃkṣepataḥ | asmṛtyamanasikārataścābhipretā | (Śbh_Sh 396) tatrādikarmike(ṇa) tatprathamakalpiko (karmikeṇa) ādita eva cittaṃ na kañci(kvaci)dālambane upanibandhitavyaṃ | aśubhāyāmvā, tadasminvā, nānyatra vikṣepāyaiva | kaccinme cittaṃ nirnimittaṃ, nirvikalpaṃ śāntaṃ, praśāntamavicalamavikampyamanutsukaṃ, nirvyāpāpāramadhyātmamabhiramata iti | tathā prayukta utpannotpanneṣu sarvabāhyanimitteṣu asmṛtyamanasikāraṃ karoti | iyamasyāsmṛtyamanasikāreṇālambanavibhāvanā [|]
sa tatra yogaṃ kurvan pratigṛhṇāti, sa nirmimitte cālambane savikalpamaśubhādike carati | kathaṃ ca punaścarati | nimittamātrānusāriṇyā vipaśyanayā paryeṣaṇāpratyavekṣaṇānucāriṇyā [|] na caikāṃśena vipaśyanāprayukto bhavati | punareva vipaśyanānimittaṃ (|) pratyudāvartya tadevālambanaṃ śamathākāreṇa manasi karoti | tena tadālambanaṃ tasminsamaye muktaṃ bhavati, nodgṛhītaṃ | yasmāttadālambanaḥ śamatho vartate | tasmānna muktaḥ | yasmānna nimittīkaroti | na vikalpayati | tasmānnodgṛhītamevamadhyātmamabhisaṃkṣepataḥ | ālambanaṃ vibhāvayati | (Śbh_Sh 397) tatra vipaśyanānimittamudgṛhītavataḥ | punarjñeyavastunimittālambanaṃ sa cedayamekāṃśenālambanamadhimucyate | na punaḥ punarvibhāvayet | nāsyādhimokṣa uttarottaraḥ | pariśuddhaḥ, paryavadātaḥ | pravartate | yāvaj jñeyavastupratyakṣopagamāya | yataśca punaḥ punaradhimucyate | punaḥ punarvibhāvayati | tatosyottarottarodhimokṣaḥ | pariśuddhataraḥ, pariśuddhatamaḥ pravartate | yāvajjñeyavastupratyakṣopagamāya | tadyathā citrakaraścitrakarāntevāsī vā tatprathamaścitrakarmaṇi prayuktaḥ syāt | sa ācāryasyāntikācchikṣāpūrvagamaṃ rūpakamādāya dṛṣṭvā dṛṣṭavā pratirūpakaṃ karoti | kṛtvā kṛtvā vibhāvayati, vināśayati | punareva ca karoti | ya yathā yathā bhaṅktyā bhaṅktyā karoti | tathā tathāsyottaraṃ rūpakaṃ pariśuddhataraṃ paryavadātataraṃ khyāti | evaṃ hi samyakprayuktaḥ kālāntareṇācāryasamatāṃ gacchati | tatprativiśiṣṭatāmvā [|] sacetpunarabhaṃ(narbhaṃ?) ktyā tadrūpakaṃ tasyaivopariṣṭātpaunaḥpunyena kuryāt | na janvandhasya tadrūpakapariśuddhiṃ nigacchedevamihāpi nayo veditavyaḥ | tatra yāvadālambanamadhimucyate | tāvadvibhāvayati | na tvavaśyaṃ yāvadvibhāvayati | tāvadadhimucyate | parīttamadhimucyate, parīttameva vibhāvayati | evaṃ yāvanmahadgatapramāṇaṃ | parīttaṃ punarvibhāvayitvā (bhāvya) (Śbh_Sh 398) kadācitparīttamevādhimucyate | kadācinmahadgatameva | pramāṇamevaṃ mahadgate | pramāṇe veditavyaṃ | tatra rūpiṇāṃ dharmāṇāṃ yannimittaṃ pratibimbaṃ, pratibhāsaṃ(saḥ) tadaudārikaṃ nirmāṇasadṛśamarūpiṇāmvā punardharmāṇāṃ nāmasaṃketapūrvakaṃ yathānubhāvādhipateyaṃ | pratibhāsamiyamucyate | samyakprayogatā | saiṣā navavidhā śuklapakṣyā śamathavipaśyanānulomā prayogatā veditavyā | evaṃ paryāyeṇa navākāraiva vilomatā | sa eṣa kṛṣṇaśuklapakṣavyavasthānenāṣṭādaśavidhaprayogo bhavatīyamucyate ekāgratā ||
tatrāvaraṇaviśuddhiḥ katamā | āha | caturbhiḥ kāraṇairevaṃ samyakprayukto yogī āvaraṇe svañcittaṃ pariśodhayati | svabhāvaparijñānena, nidānenādīnavaparijñānena, pratipakṣabhāvanayā ca |
tatra katama āvaraṇasvabhāvaḥ | āha | catvāryāvaraṇāni | paritamanā, nivaraṇaṃ, vitarkaḥ | (Śbh_Sh 399) ātmasaṃpragrahaśceti | tatra paritamanā yā naiṣkramyaprāvivekyaprayuktasya kliṣṭā utkaṇṭhā, aratiḥ | spṛhaṇā, daurmanasyamupāyāsaḥ | tatra nivaraṇaṃ kāmacchandādīni pañcanivaraṇāni | tatra vitarkaḥ kāmavitarkādayaḥ | kliṣṭā vitarkāḥ | tatrātmasaṃpragraho yadaṇumātrekā (ṇā)varamātrekena (ṇa) jñānadarśanasparśamātrakenā(ṇā)tmānaṃ saṃpragṛhṇāti | ahamasmi lābhī, anye ca na tatheti | pūrvavadvistareṇa veditavyamayamāvaraṇasvabhāvaḥ |
tatra paritamanā yāvatṣaṇnidānāni | tadyathā pūrvakarmādhipatyā, vyādhiparikleśādvā āśrayadaurbalyaṃ | atiprayogaḥ | ardhaprayogaḥ | ādiprayogaḥ | kleśapracuratā | vivekānabhyāsaśca nivaraṇasya, vitarkāṇāmātmasaṃpragrahasya nivaraṇasthānīye, avitarkasthānīye, svātmasaṃpragrahasthānīyeṣu dharmeṣvayoniśomanasikāro bahulīkāranivaraṇavitarkasaṃpragrahāṇāṃ nidānaṃ (Śbh_Sh 400) yadaśubhatāmamanasi kṛtya śubhatāṃ manasikarotyayamatrāyoniśaḥ | evaṃ maitrīṃ [ṃ] manasikṛtya, prahāya naimitta (tti) [kī]mālokasaṃjñā[ṃ] manasikṛtyāndhakāranimittaṃ śamathamamanasikṛtya, jñātijānapadāmaravitarkaṃ paurāṇakrīḍitahasitarasitaparicāritaṃ | iyaṃ (daṃ) pratyayatā pratītyasamutpādamamanasikṛtya, traiyaghvikeṣvahamiti vā, mameti vā, ayogavihitāṃ saṃjñāṃ manasi karotyayamatrāyoniśasta(śaḥ) |
tatrādīnavaḥ katamaḥ | asminnāvaraṇe sati saṃvidyamāne caturvidhepyanadhigataṃ nādhigatāt parihīyate | yogaprayogādbhraśyate | saṃkliṣṭavihārī ca bhavati, duḥkhavihārī ca bhavatyātmā caitamavavadati | parataścāvavādaṃlabhate | kāyasya ca bhedāt paraṃ maraṇādapāyeṣūpapadyate | ayamatrādīnavaḥ |
tatra pratipakṣaḥ katamaḥ | tatra paritamanā yā samāsato 'nusmṛtayaḥ | pratipakṣaḥ anusmṛtimanasikāreṇāyaṃ cittaṃ saṃhaṣayitvā (saṃharṣya) utpannāṃ paritamanāṃ prativinodayatyu(tyanu)tpannāṃ ca notpādayati | tatra yacca kāyadaurbalyaṃ, yaścāpratiyogo, yaścādiprayogaḥ | tatra vīryasamatā pratiṣe(ve)dhaḥ | pratipannaḥ yordhaprayogaḥ [|] tatra śuśrūṣā, paripṛcchā pratipakṣaḥ | yā kleśapracuratā tasyā (Śbh_Sh 401) yathāyogamaśubhādyālambanaprayogaḥ | pratipakṣaḥ | yo 'nabhyāsastasyaivaṃvidhaṃ pratisaṃkhyānaṃ pratipakṣaḥ | pūrvaṃ me (mayā)vivekābhyāso na kṛto, yena me etarhi vivekaprayuktasya paritamanā utpadyate [|] sa cedetarhi na kariṣyāmyabhyāsaḥ (saṃ) evamāyati[ḥ] punarbhava evaṃrūpo bhaviṣyati | pratisaṃkhyāya mayā aratistyaktavyā | ratiḥ karaṇīyetyevamiṣṭānāṃ nivaraṇādīnāmayoniśomanasikāraviparyaryeṇa yoniśomanasikārabhāvanā pratipakṣo veditavyaḥ |
tatra svabhāvaṃ parijñāya āvaraṇataḥ, saṃkleśataḥ, tāvacchamathabāhulyaṃ [|] sā khalveṣā vipaśyanā jñeyā (Śbh_Sh 402) kṛṣṇapakṣataḥ | parivarjanīyametaditi | nidānaparivarjanācca punarasya parivarjaneti | nidānaṃ paryeṣate | aparivarjanācca punarasya parivarjanīyasya ko doṣa ityata ādīnavaṃ paryeṣate | parivarjitasya cāyatyāṃ kathamanutpādo bhavatītyataḥ pratipakṣaṃ bhāvayatyevamanenāvaraṇebhyaścittaṃ pariśodhitaṃ bhavati |
sa tatra yāvaddeśanābāhulyaṃ vipaśyanānulomikaṃ tāvadvipaśyanābāhulyaṃ, yāvadvivapaśyanā bāhulyaṃ nānyādanantā veditavyā | yaduta ebhireva tribhirmukhaiḥ ṣaṇṇāṃ vastūnāmekaikaśyā (syā a)nantākārapraveśanayena, yathā ca yathā vipaśyanā samyakprayuktasya pṛthuvṛddhivaipulyatāṃ (vipulatāṃ) gacchatyabhyāsapāriśuddhibalamadhipatiṃ kṛtvā, tathā, tathā, śamathapakṣasyāpi kāyacittapraśrabdhijanakasya pṛthuvṛddhivaipulyatā (vipulatā) veditavyā | tasya yathā yathā kāyaḥ praśrabhyate, cittaṃ ca, tathā tathālambanacittaikāgratāyāśca yadutāśraya[ṃ] vivarddhayate | yathā cittaikāgratā vivardhate tathā tathā kāyaḥ praśrabhyate, cittaṃ ca, ityetau dvau dharmāvanyonyaṃ nirvṛtāvanyonyaṃ pratibaddhoyaduta cittaikāgratā, pratyakṣajñānotpattiḥ |
tatra kiyatā aśubhā pratilabdho(dhā) bhavati | kiyatā yāvadānāpānasmṛtiḥ pratilabdhā bhavatīti | (Śbh_Sh 403) peyālaṃ ataścāsya yoginaḥ aśubhāprayogasyāsevanānvayāt bhāvanānvayādbahulīkārānvayāccarato vā, viharato vā, viṣayasaṃmukhībhāve [a]pi nimittapratyavekṣaṇayāpi prakṛtyaivānabhisaṃskāreṇa bahutarāśubhatāsaṃprakhyānaṃ | yathāpi tatsubhāvitatvādaśubhāyāḥ kāmarāgasthānīyeṣu dharmeṣu cittaṃ [na] praskandati | na prasīdati | nādhimucyate | upekṣā saṃtiṣṭhate | nirvitpratikūlatā veditavyaṃ(yā) | yoginānuprāpto (ptaṃ)me, aśubhāprāptaṃ me, bhāvanāphalamiyatā aśubhā pratilabdhā bhavati | viparyayeṇa [a]pratilabdhā veditavyā | yathā aśubhā evaṃ maitrī, idaṃpratyayatāpratītyasamutpādaḥ | dhātuprabhedaḥ | ānāpānasmṛtiśca veditavyā | tatrāyaṃ viśeṣaḥ bahutaraṃ maitracittatā khyāti | na pratighanimittaṃ | vyāpādasthānīyeṣu dharmeṣu cittaṃ na praskandatīti vistaraḥ | bahutaramanityatā, duḥkhatā, nairātmyaṃ khyāti, na nityasukhasattvāya dṛṣṭisahagataṃ sammohanimittaṃ mohaparyavasthānīyeṣu dharmeṣu | cittaṃ (na)praskandatīti (Śbh_Sh 404) vistaraḥ | bahutaraṃ nānādhātukatā [ta]dekadhātukatā kāyapi(ci)ttaprabhedasaṃjñā khyāti | na tveva pi (ci)ttasaṃjñā, mānaparyavasthānīyeṣu dharmeṣu cittaṃ na praskandatīti vistaraḥ | bahutarā adhyātmamupaśamasaṃjñā | śamathasaṃjñā | khyāti | na tveva prapañcasaṃjñā vitarkaparyavasthānīyeṣu dharmeṣu cittaṃ na praskandatīti vistaraḥ |
tatra niyatā(taṃ)śamathaśca vipaśyanā cobhe mitrībhūte samayugamvarttete | yena yuganaddhavāhīmārga ityucyate | āha | yo lābhī bhavati navākārāyāṃ (Śbh_Sh 405) cittasthitau navamasyākārasya yaduta samāhitatāyāḥ [|] sa ca taṃ pariniṣpannaṃ | samādhiṃ niśritya adhiprajñaṃ dharmavipaśyanāyāṃ prayujyate | tasya tasminsamaye dharmānvipaśyataḥ [|] svarasavāhana eva mārgo bhavatyanābhogavāhanaḥ | anabhisaṃskāreṇa vipaśyanā pariśuddhā, paryavadātā, śamathānuyoga(tā) kalpa(lpi)tā parigṛhītā pravarttate | yathaiva śamathamāsate [te] nocyate śamathaścāsyavipaśyanā cobhe mitrībhūte samayugamvarttete | śamathavipaśyanāyuganaddhavāhī ca mārgo bhavatīti || anantaroddānaṃ ||
nimittagrāhaparyeṣṭiḥ pratyavekṣāmukhānugā |
arthatastu lakṣaṇauḥ pacchaiḥ (pakṣaiḥ) kālaiśca saha yuktibhiḥ ||
anurūpaṃ tathābhyāsamāśaithilyaṃ viparyayaḥ |
(anurūpastathābhyāsa ā śaithilyād viparyayaḥ)
kālopalakṣaṇā tuṣṭiravaidhuryaṃ prayogatā ||
samyak prayogatā caiva navādhārā dvidhā matā |
svabhāvato nidānācca tathādīnavadarśanāt ||
pratibhāvitā caiva śuddhirāvaraṇasya hi ||
tatra manaskārabhāvanā katamā [|] āhādikarmikastatprathamakarmika evaṃ vyāpini lakṣaṇe vyavasthāpite ekāgratāyāmā (ā)varaṇaviśuddheśca mithyāprayogaṃ ca (Śbh_Sh 406) varjayati | samyakprayoge ca śikṣate | sa tatprathamata ekāgratāṃ prahāṇābhiratiṃ cādhigamiṣyāmīti caturbhirmanaskāraiḥ prayujyate | katamaiścacaturbhiścittasantā panīyena manaskāreṇa, cittābhiṣyandanīyena, praśrabdhijanakena, jñānadarśanaviśodhakena ca manaskāreṇa [|]
tatra cittasantāpano manaskāraḥ katamaḥ [ḥ] [|] āha | yenāyaṃ manaskāreṇa | saṃvejanīyeṣu dharmeṣu cittaṃ samvejayatyayaṃ cittasantāpano manaskāraḥ |
tatra katamaścittābhiṣyandano manaskāraḥ | yenāyaṃ prasadanīyena manaskāreṇa cittamabhipramodayatyayaṃ (|) cittābhiṣyandano manaskāraḥ |
tatra katamaḥ praśrabdhijanako manaskāraḥ | āha | yenāyaṃ manaskāreṇa kālena kālaṃ cittaṃ samvejanīyeṣu dharmeṣu saṃvejayitvā (saṃvejya) kālena kālamabhipramodanīyeṣu dharmeṣu cittamabhipramodayitvā (modyādhyātmaṃ śamathayati | nirnimittāyāṃ | nirvikalpakatāyāmevaṃ sthāpayatyekāgrāṃ smṛtiṃ pravarttayati yenāsya hetunā, (Śbh_Sh 407) yena pratyayena kāyacittadauṣṭhulyapratipakṣeṇa kāyacittahlādanakarī kāyapraśrabdhiścittapraśrabdhiścotpadyate | ayamucyate praśrabdhijanako manaskāraḥ |
tatra jñānadarśana viśodhano manaskāraḥ katamaḥ | yena manaskāreṇa kālena kālaṃ cittena tathādhyātmaṃ saṃśayamiti (saṃśamayati) tena punaḥ punarabhīkṣṇaṃ adhiprajñaṃ dharmavipaśyanāyāṃ yogaṃ karoti | yaduta tamevādhyātmaṃ cetaḥśamathaṃ niśritya [|] ayamucyate jñānadarśanaviśodhano manaskāraḥ |
katamaḥ kālena kālaṃ saṃvejanīyeṣu dharmeṣu cittaṃ samvejayatyevamasya taccittaṃ taptaṃ bhavati | santaptamudvignaṃ saṃvignaṃ yadutāsravasthānīyeṣu ca dharmeṣu | sarvasaṃvejanīyāni sthānāni | katamāni | āha [|] catvāri | tadyathā ātmavipattiḥ, paravipattiśca, vartamāne samavahite saṃmukhībhūte yoniśo manasikārānvayātsamvejanīyaṃ sthānaṃ bhavati | tatrātmasampattiḥ | parasampattiśca | abhyatīte kṣaṇe niruddhe vigate vipariṇate yoniśo manasikārānvayātsamvejanīyaṃ (Śbh_Sh 408) sthānaṃ bhavati | sa kālena kālamabhipramodanīyeṣu dharmeṣu cittamabhipramodayati | tasyābhipramodayataḥ | evamasya taccittaṃ snigdhaṃ bhavatyārdraṃ ca, dravañcācchaṃ ca, prasannaṃ ca |
tatrābhipramodanīyāḥ dharmāḥ katame || āha | trividhā[ḥ] a (catvāro 'bhipramonādhiṣṭhānaṃ, ratnāni, śikṣāpadapāriśuddhiḥ | ātmani ca | viśeṣādhigamasaṃbhāvanājātasya cetaso [a]saṃkocaḥ | sa evaṃ ratnānyanusaraṃścittamabhipramodayati lābhā me sulabdhāḥ | yasya me śāstā tathāgatorhan samyaksaṃbuddhaḥ | lābhā me sulabdhā yo (a)haṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajitaḥ | lābhā me sulabdhāḥ | yasya me sabrahmacāriṇaḥ śīlavanto guṇavantaḥ peśalāḥ | kalyāṇadharmāṇaḥ | bhadrakaṃ me maraṇaṃ bhaviṣyati | bhadrikā kālakriyā, bhadrako [a]bhisaṃparāyaḥ | evaṃ catvāryanusmaraṃścittamabhipramodayati |
kathaṃ śikṣāpadapāriśuddhiṃ śīlapāriśuddhiṃ anusmarata(raṃ)ścittamabhipramodayati | lābhā me sulabdhā[ḥ] so [a]haṃ śāstari tathāgate [a]rhati samyaksaṃbuddhe, tasya ca svākhyāte dharmavinaye, tatra ca supratipanne śrāvakasaṃghe, ahamebhiḥ sabrahmacāribhiḥ śīlasāmānyagataḥ | śikṣāsāmānyagato, maitrakāyavāṅmanaskarmāntaḥ, dṛṣṭisāmānyagataḥ | sādhāraṇaparibhogī [|] evaṃ śikṣāpadapāriśuddhiṃ, (Śbh_Sh 409) śīlapāriśuddhimanusmaran(raṃ)ścittamabhipramodayati | yaduta vipratisārapūrvakeṇa prāmodyena |
tatra kathamātmanaḥ adhigamasaṃbhāvanāmadhiṣṭhāya bhavyo [a]hamasmyeva[ṃ] pariśuddhaśīlaḥ | pratibalaśca bhājanabhūtaśca | ebhiḥ sabrahmacāribhiḥ śīlasāmānyagato, dṛṣṭisāmānyagataḥ, sadbhiḥ sāmānyagataiḥ (samyaggataiḥ) satpuruṣaiḥ, bhavyo [a]hamasmyevaṃbhūta, evaṃ pratipanno, dṛṣṭa eva dharme aprāptasya prāptaye, anadhigatasyādhigamāya, āsākṣātkṛtasya sākṣātkriyāyai | iti prāmodyamutpādayatyevamātmano [a]dhigamasaṃbhāvanādhiṣṭhānena cittamabhipramodayati |
api ca | yadanena pūrveṇāparamārabdhavīryeṇa viharatā viśeṣādhigamaḥ kṛto bhavati | tadanusmarannuttari ca viśeṣādhigamamabhiśraddhyādadhaṃ ścittamabhipramodayatyayamaparaḥ | saṃvejanīyeṣu dharmeṣu cittamabhisaṃtāpayannāsravamāsravasthānīyebhyo dharmebhyaścittaṃ vimukhī karoti | viguṇī karoti | prātimukhyenāvasthāpayati | viśleṣayatyabhipramodanīyeṣu dharmeṣvabhipramodayannamiṣyandayannaiṣkramyapravivekajeṣu dharmeṣu sasnehaṃ cittamabhimukhīkarotyupaśleṣayati | ramayati | saṃyojayatyevamasya taccitte(ttaṃ) yābhyāṃ dvābhyāṃ dharmābhyāṃ | sarvakṛṣṇapakṣavimukhaṃ sarvakṛṣṇa(śukla)pakṣābhimukhaṃ ca (Śbh_Sh 410) pravarttate | yaduta saṃvegapraharṣābhyāṃ yataścittamevaṃ kṛṣṇapakṣa vimukhaṃ ca | kṛtvā cittasantāpanīyena manaskāreṇa śuklapakṣābhimukhaṃ kṛtvā, abhiṣyandanīyena manaskāreṇa kālena kālamadhyātmaṃ ca pradadhāti | yaduta cetaḥśamathena praśrabdhijanakena manaskāreṇa kālena kālaṃ dharmānvicinoti | pravicinoti | parivitarkayati | parimīmānsa(māṃsā)māpadyate | jñānadarśanaviśodhake(ne)na manaskāreṇa [|] evamasya taccittaṃ kālena kālaṃ śamathavipaśyanāparigṛhītaṃ | sarvākārasarvaguṇahetūpakṛtaḥ (taṃ) teṣāṃ teṣāṃ rātridivasānāmatyayāt | kṣaṇalavamuhūrttānāṃ (ṇāṃ) [|] viśeṣāya paraiti |
tadyathā jātarūparajataṃ dakṣeṇa karmāreṇa vā, karmā[rā]ntevāsinā vā kālena kālaṃ yadā saṃtāpitaṃ ca bhavati | vigatamalakaṣāye bhāve nābhiṣyanditaṃ ca bhavati | tatra tatrālaṃkārakarmaṇā mṛdukarmaṇyatāyogenābhimukhīkṛtaṃ bhavati | tamenaṃ dakṣaḥ karmāro vā, karmā[rā]ntevāsī vā tadupamena śilpajñānena karmāntavastunā yatreṣṭā(ma)laṃkāravikṛtistatra pariṇamayatyena (va)meva yoginā yadā taccittamabhidhyādimalakaṣāye vimukhībhāvenodvejitaṃ ca bhavati | kliṣṭadaurmanasyavimukhībhāvena cābhipramoditaṃ bhavati | (Śbh_Sh 411) tamenaṃ yogī yatra yatra niyojayati | śamathapakṣe vā vipaśyanāpakṣe vā tatra tatra sūpaśliṣṭaṃ ca bhavati | sulagnaṃ cāvikalaṃ cāvikampyaṃ ca | yathābhipretārthasampattaye ca paraiti |
tatra kathamādikarmikaḥ tatprathamakarmiko manaskārabhāvanāyāṃ viniyujyate | yathāyaṃ viniyujyamānaḥ pratipadyamānaśca spṛśati | tatprathamataḥ prahāṇābhiratiṃ cittasyaikāgratāṃ | iha yogajño yogaprayukte nādikarmi(tamādikarmi)kaḥ (kaṃ) | tatprathamata evamavavadate | ehi, tvaṃ, bhadramukha, trīṇi nimittodgrāhakāni (ṇi) kāraṇāni niśritya yaduta dṛṣṭamvā śrutamvā, cintānumānādhipateyaṃ vā | parikalpaṃ pañca nimittānyudgṛhṇīṣva [|] samvejanīyaṃ, prasadanīyamādīnavanimittamālokanimittaṃ vasturūpaṇānimittañca [|] sa cetsa yogaprayukta ādikarmiko rāgacarito bhavatyaśubhāvineyaḥ kathaṃ sa pañcānāṃ nimittānāmudgrahaṇāyā[va]bodhyate | evama[va]bodhyate | ehi, tvaṃ, bhadramukha | yaṃ yameva grāmamvā nigamamvopaniśritya viharasi | sa cedanyatra grāme, nigame vānyatamaṃ puruṣamvā, striyamvā ābādhikaṃ śrṛṇoṣi | duḥkhitambāḍhaglānaṃ, mṛtamvā kālagataṃ, puruṣamvā striyamvā [|] api tu tasya puruṣasya vā, striyā vānyatamānyatamaṃ mitrāmātyajñātisālohitaṃ, (Śbh_Sh 412) paracakrakṛtamvā tadgrāmaparyāpannasya janakāyasya bhojanavyasanamagnidāhakṛtamvā, udakāpaharaṇakṛtamvā, kuvihitapraviṇāśakṛtamvā, kuprayuktakarmāntapralujyanākṛtamvā, apriyadāyādādhigamakṛtamvā, kulāṃgāra vipraṇāśakṛtamvā [|] no cecchṛṇoṣi | apitu pratyakṣaṃ paśyasi | no vānyasmiṃ (smin) grāmanigame, no ca tasminneva grāmanigame, na pareṣāma (raira)pi tvātmanaiva spṛṣṭo bhavasi | śārīrikābhirvedanābhirduḥkhābhistīvrābhiriti vistareṇa pūrvavat |
sarvaṃ dṛṣṭvā śrutvā caivaṃ cittaṃ saṃvejaya | duḥkho batāyaṃ saṃsāraḥ, kṛcchra ātmabhāvapratilabdho yatremā evaṃ rūpātmamaśca (rūpā ātmanaśca) pareṣāñca vipattaya upalabhyante | yadutārogyavipattirapi, jātivipattirapi, bhogavipattirapi, vyādhirvyādhidharmatā ca | maraṇaṃ, maraṇadharmatā ca | api caikeṣāṃ śīlavipattirapi, dṛṣṭivipattirapi yato nidānaṃ sattvā dṛṣṭe ca dharme duḥkhavihāriṇo bhavanti | samparāye ca durgatigāminaḥ | yāśca sampattayo dṛṣṭadharmasukhavihārāya, abhisamparāye ca, sugatigamanāya tā apyanityā[ḥ], tāsāmapi anityatā prajñāyate | vipattiścet saṃmukhībhūtā, vimukhībhūtā tasminsamaye sampattiḥ | asaṃmukhībhūtāyāmapi vipattau durlabhā sampattirvināśadharmiṇī ca, evaṃ ca punaścittamudvejayitvā(jya) sādhu ca, (Śbh_Sh 413) suṣṭhu ca, yoniśaḥ pradadhatsva | anāśvāsyametatsthānamaviśvāsyaṃ | yatsaṃsāre me saṃsarataḥ, aparinirvṛtasyāvimuktacetasaḥ etā vipattisampattayo, na me saṃmukhībhāvaṃ, vimukhībhāvaṃ ca gaccheyuḥ | na vā atonidānaṃ me duḥkhamutpadyate (dyeta) | tīvraṃ, kharaṃ, kaṭukamanālāpamalabhyametatsthānaṃ tasmādetatsarvārthamadhipatiṃ kṛtvā prahāṇaratiratena me bhavitavyamapramattena, evaṃ bahulavihāriṇo me apyevāsyānarthasyākriyā syādityevaṃ yoniśaḥ pradadhatsva, evaṃ tvaṃ saṃvejanīyaṃ nimittamudgṛhya, punaḥ prasadanīyaṃ nimittamudgṛhṇīṣva [|] evaṃ ca punarudgṛhṇīṣva [|] ātmanaḥ śīlāni pratyavekṣasva | kiṃ pariśuddhāni me śīlānyapariśuddhāni [vā], yā (yo) me smṛtisaṃpramoṣādvā, anādarādvā kleśapracuratayā vā, avyutpannato vāsti kaścicchikṣāvyatikramaḥ | vyatikrānte vā, me (mayā) śikṣā[ṃ] yathādharmaṃ pratikṛtyādhyāśayena ca punarakaraṇāya cittamutpāditaṃ | kaści(kacci)nme kartavyaṃ kṛtamakarttavyañca (vyaṃ vā) | na kṛtaṃ samāsataḥ | kaccidadhyāśayasampanno [a]smi prayogasampannaśca | yaduta | śikṣāpadeṣu | evaṃ na te pratyavekṣamāṇena | sa cetpariśuddhaḥ śīlaskandhaḥ, na punaste cetanā karaṇīyā | kaccinmevipratisāḥ ra utpadyetāpi tu dharmaṃtaiveyaṃ | yadevaṃ viśuddhaśīlasyāvipratisāra (Śbh_Sh 414) utpadyate | evaṃ cāvipratisāriṇā na cetanā karaṇīyā, kaccinme prāmodyaṃ utpadyeta | api tu dharmataiveyaṃ yadavipratisāriṇaḥ prāmodyamutpadyate | anena tāvadekena prāmodyādhiṣṭhānena dvayāvipratisārapūrvakaṃ prāmodyamutpādayitavyaḥ (m) | utpādya pareṇa saṃpraharṣādhiṣṭhānena mānasaṃ saṃpraharṣaya | sa cet punarbhavasi pūrveṇāparaṃ parīttasyāpi viśeṣādhigame prītirjanayitavyā, bhavyohamasmi, pratibalaḥ | evaṃ pariśuddhaśīlo bhagavataḥ śikṣāsu supratiṣṭhitaḥ | dṛṣṭe dharme prāptasya prāptaye, anadhigatasyādhigamāya | asākṣātkṛtasya sākṣātkriyāyai | anenāpyadhiṣṭhānena mānasaṃ saṃpraharṣaya || sa cetpunarlābhī bhavati pūrveṇāparaṃ paracittasyāpi viśeṣādhigamasya [|] sa tvaṃ tamadhipatiṃ kṛtvā pareṣāṃ ca paripūrṇe viśeṣādhigame yaduta tathāgate, tathāgataśrāvakeṣu vā, ātmanaścottariviśeṣādhigamasaṃpratyayajāto mānasaṃ saṃpraharṣaya iti (|) ya ebhirākārairmanasaste sa praharṣa iti | ya ebhirākāraiḥ sa pūrvapramuditasyaitarhi prītimanaskatetyucyate |
evaṃ prasadanīyaṃ nimittamudgrāhayatyudgrāhayitvā (hya) punassamanuśāsti | ehi, tvaṃ, bhadramukha, saṃvejanīyena nimittena saṃtāpitacittaḥ, prasadanīyena cittenābhiṣyanditacittaḥ prahāyābhidhyādaurmanasyaṃ (sye) loke bahulaṃ vihariṣyasi | yatra ca yatrālambane prayokṣyase || (Śbh_Sh 415) śamathapakṣe, vipaśyanāpakṣe vā, tatra tatrālambane cittaṃ sthitaṃ bhaviṣyati | adhyātmaṃ susaṃsthitaṃ, kāyacittapraśrabdhicittaikāgratāśca pratilapsyase [|] evaṃ kṛṣṇapakṣavimukhībhūtaḥ śuklapakṣābhimukhībhūtasya yaduta saṃvegābhiṣyandanatayā sarvaṃ punarasyādīnavanimittamudgṛhṇīṣva yaduta nimittebhyo vipakṣebhyabhyaścopakleśebhyaśca [|]
tatra nimittāni rūpanimittādīni daśa, vitarkāḥ kāmavitarkādayo 'ṣṭau, upakleśāḥ kāmacchandādayaḥ (|) pañca | evañca punasteṣvādīnavamudgṛhṇīṣva | itīmāni nimittāni vyāpārakārakāni(ṇi) cittasya | itīme vitarkā aunmuktasaṃkṣobhakārakāścittasya [|] itīme upakleśā anupaśamakārakāścittasya | yaśca cittasya vyāpāro nimittakṛtaḥ | yaśconmuktasaṃkṣobho vitarkakṛtaḥ | yaścānu(nū)pakleśa [upakleśa]kṛtaḥ duḥkhāvihāra eṣa cittasya, tasmādime nimittavitarkopakleśāḥ duḥkhā anāryā anarthopasaṃhitāścittavikṣepasaṃkṣobhakarā[ḥ |] evamādīnavanimittamudgṛhya cittaikāgratāyāṃ cittasthitau, cittāvikṣepaḥ (pe) ṣaḍbhirākārairnimittamudgṛhāṇa, yaduta nimittasaṃjñayā nirnimitte vāvyāpārasaṃjñayā, nirvikalpasaṃjñayā, nirvikalpe cānautsukyāsaṃkṣobhasaṃjñayā, upaśamasaṃjñayā, (Śbh_Sh 416) upaśame(na) niṣparidāha nairvṛtyāśubhasaṃjñayā [|] evaṃ nimittamudgṛhya punaraparaṃ cālokanimittamudgṛhāṇa [|] yaduta pradīpādvā, agniskandhaprabhāsādvā, sūryamaṇḍalādvā, candramaṇḍalādvā nimittamudgṛhya, śmaśānādyupasaṃkramya, vinīlakādvā nimittamudgṛhāṇa | yāvadasthī (sthi)nāmvā, asthiśaṃkalikānāmvā, no cecchmaśānādapi tu citrakṛtādvā, kāṣṭhaśmaśānakṛtādvā nimittamudgṛhāṇa, udgṛhya śayanāsanāsanamupasaṃkrama, upasaṃkramyāraṇyagato vā, vṛkṣamūlagato vā, śūnyāgāragato vā, maṃce vā, pīṭhe vā, tṛṇasaṃstarake vā niṣīda [|] paryaṅkamābhujya, pādau prakṣālya, ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya, pratimukhāṃ (khīṃ) smṛtimupasthāpya, niṣadya tatprathamata ekāgratāyāṃ cittāvikṣepe smṛtyupanibaddhaṃ kuru, tatra ca ṣaṭsaṃjñāṃ (ḥ) nirvikalpasaṃjñāmupasaṃśamasaṃjñāṃ nirvyāpārasaṃjñāmanautsukyāsaṃkṣobhasaṃjñānniṣparidāhanairvṛtyāśubhasaṃjñāṃ | tatra ca te vikṣepāvikṣepaparijñāvadhānaṃ pratyupasthitaṃ bhavatu | yena vikṣepāvikṣepaparijñāvadhānena tathā tathā nimittavitarkopakleśeṣu vikṣepañca parijānīṣva, cittaikāgratā[yā]ñca ṣaṭsaṃjñābhāvanānugatāyāmavikṣepaṃ [|] tatra ca vikṣepāvikṣepe (payoḥ) tathā tathāvahito bhava yathā te ekāgratopanibaddhā, adhyātmaṃ cetaḥśamath