Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu049_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Bát-nhã Tám ngàn bài tụng (Aṣṭasāhasrikā Prajñāpāramitā)
Kinh thuộc hệ Bát-nhã Ba-la-mật-đa (Prajñāpāramitā), một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không (śūnyatā) và trí tuệ siêu việt. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 11 / 15 (50.000 ký tự/trang)
parijayaṃ karoti / yasmin samaye bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāsamādhivimokṣamukhena viharati, tasmin samaye bodhisattvena mahāsattvena ānimittena ca samādhinā vihartavyam, na ca ānimittaṃ sākṣātkartavyam / tatkasya hetoḥ? evamārūḍhakuśalamūladharmasamanvāgato hi bodhisattvo mahāsattvaḥ - paripākasyāyaṃ kālaḥ, nāyaṃ kālaḥ sākṣātkriyāyā iti pratyavekṣate / prajñāpāramitayā ca parigṛhīto bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti / tadyathāpi nāma subhūte kaścideva puruṣaḥ paramaśūraś ca bhavet, paramavīryasamanvāgataś ca bhavet, dṛḍhapratiṣṭhānaś ca bhavet, abhirūpaś ca bhavet, prāsādikaś ca bhavet, paramadarśanīyaś ca bhavet, bahuguṇasamanvāgataś ca bhavet, paramaguṇasamanvāgataś ca bhavet, paramaiśvaryaśīlaśrutatyāgādiguṇaiś ca samanvāgato bhavet, medhāvī ca bhavet, vacanasamarthaś ca bhavet, pratibhānasaṃpannaś ca bhavet, pratipattisaṃpannaś ca bhavet, kālajñaś ca bhavet, deśajñaś ca bhavet, sthānajñaś ca bhavet, iṣvastre ca paramagatiṃ gato bhavet, bahupraharaṇāvaraṇaś ca bhavet, sarvāsu ca kalāsu paramakuśalo bhavet, supariniṣpannatayā sarveṣveva ca śilpasthāneṣu paramagatiko bhavet, smṛtimāṃś ca bhavet, matimāṃś ca bhavet, gatimāṃś ca bhavet, dhṛtimāṃś ca bhavet, nītimāṃś ca bhavet, sarvaśāstraviśāradaś ca bhavet, mitravāṃś ca bhavet, arthavāṃś ca bhavet, balavāṃś ca bhavet, ahīnāṅgaś ca bhavet, paripūrṇendriyaś ca bhavet, sarvopakaraṇasaṃpannaś ca bhavet, bahujanasya ca priyo manaāpaś ca bhavet / sa yadyadeva kiṃcitkāryamārabheta, tatra tatra sarvatra nistaraṇasamartho bhavet, nayena ca vyavaharet, sarvatra cāsya mahālābho bhavet / tena mahālābhena samanvāgataḥ san bahujanaṃ saṃvibhajet, satkartavyaṃ ca satkuryāt, gurukartavyaṃ ca gurukuryāt, mānayitavyaṃ ca mānayet, (Vaidya 184) pūjayitavyaṃ ca pūjayet / tatkiṃ manyase subhūte api nu sa puruṣastatonidānaṃ bhūyasyā mātrayā āttamanasko bhavet, pramuditaś ca bhavet, prītisaumanasyajātaś ca bhavet? subhūtirāha evametadbhagavan, evametatsugata / bhagavānāha - sa khalu punaḥ subhūte puruṣastayā mahāsaṃpattyā samanvāgato mātāpitṛputradārān gṛhītvā kenacideva kāraṇasāmagrīyogena mahāṭavīkāntāraṃ pratipanno bhavet mahāpratibhayaṃ bālānāṃ bhīṣaṇaṃ romaharṣaṇam / sa tatra praviṣṭaḥ saṃstān mātāpitṛputradārānabhayenābhinimantrayet - mā bhaiṣṭa, mā bhaiṣṭa, ahamito yuṣmān mahābhayabhairavādaṭavīkāntārātkṣemeṇa svastinā śīghramapakrāmayiṣyāmi, śīghraṃ parimocayiṣyāmīti / tatra khalu punaḥ subhūte aṭavīkāntāre tasya puruṣasya bahavaḥ pratyarthikāḥ bahavaḥ pratyamitrāḥ pratyupasthitā bhaveyuḥ / tatkiṃ manyase subhūte api nu sa śūraḥ puruṣastaiḥ pratyarthikaiḥ pratyamitrairabhyutthitairavinivartyo dṛḍhavīryabalasamanvāgataḥ prajñāvānatisnigdhaḥ sānukrośo dhīro mahāsaṃbhārasamanvāgatastān mātāpitṛputradārān parityajya tato mahābhayabhairavādaṭavīkāntārādātmānamekamapakrāmayitavyaṃ manyeta? subhūtirāha - no hīdaṃ bhagavan / tatkasya hetoḥ? tathā hi bhagavaṃstasya puruṣasya tanmātāpitṛputradāramaparityaktam, ādhyātmikaś ca bāhyaś ca balavān saṃbhāraḥ / tasya tatra aṭavīkāntāre bahutarakāś ca śūratarakarāś ca dṛḍhapraharaṇatarakarāś ca teṣāṃ pratyarthikānāṃ pratyamitrāṇāmanye udāratarakāḥ pratyarthikāḥ pratyamitrāstiṣṭhanti rakṣanti / te tasya pratyarthikāḥ pratyamitrā avatāraprekṣiṇo 'vatāragaveṣiṇo 'vatāraṃ na lapsyante / tena sa bhagavan pratibalaḥ puruṣo 'kṣato 'nupahatastanmātāpitṛputradāramātmānaṃ ca tato mahābhayabhairavādaṭavīkāntārācchaktaḥ kṣemeṇa svastinā śīghramapakrāmayituṃ yāvadgrāmaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā anuprāptaḥ syāt // evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - evameva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattvahitānukampī maitrīvihārī karuṇāvihārī muditāvihārī upekṣāvihārī upāyakauśalyena prajñāpāramitayā ca parigṛhītaḥ kuśalamūlāni samyagbuddhānujñātayā pariṇāmanayā pariṇāmya kiṃcāpi śūnyatāmānimittamapraṇihitaṃ ca samādhivimokṣamukhānyavatarati, na tveva bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti, yaduta śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabhūmau vā / tatkasya hetoḥ? tathā hyasya balavattamā dṛḍhatamāś ca parigrāhakāḥ, yaduta prajñāpāramitā upāyakauśalyaṃ ca / tena asyāparityaktāḥ sarvasattvāḥ, tenaiṣa pratibalaḥ svastinā kṣemeṇa anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhum / yasmin samaye subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattvānāmantike maitrīcittamārambaṇīkṛtya tān paramayā maitryā paribadhnāti, atrāntare bodhisattvo mahāsattvaḥ kleśapakṣaṃ mārapakṣaṃ cātikramya śrāvakabhūmiṃ pratyekabuddhabhūmiṃ cātikramya tatra samādhāvavatiṣṭhate / aprāptaś ca sa subhūte āsravakṣayaṃ paramapāramitāyāṃ śūnyatāyāṃ parijayaṃ karoti / yasmin samaye subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāsamādhivimokṣamukhena viharati, atrāntare bodhisattvo mahāsattvo na cedānīṃ nānimittena samādhinā viharati / na cānena ānimittaḥ samādhiḥ sākṣātkṛto (Vaidya 185) bhavati / tadyathāpi nāma subhūte pakṣī śakunirākāśe 'ntarīkṣe carati, na ca bhūmau patati, na ca kaṃcinniśrayaṃ niśritya tiṣṭhati, ākāśa evāntarīkṣe viharati, na ca tatrāpi niśrito na pratiṣṭhitaḥ / evameva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāvihāreṇa viharati, śūnyatāyāṃ parijayaṃ karoti, ānimittavihāreṇa ca viharati, ānimitte ca parijayaṃ karoti, apraṇihitavihāreṇa ca viharati, apraṇihite ca parijayaṃ karoti / na ca śūnyatāyāṃ vā ānimitte vā apraṇihite vā patatyaparipūrṇairbuddhadharmaiḥ / tadyathāpi nāma subhūte balavāniṣvastrācārya iṣvastraśikṣāyāṃ suśikṣitaḥ supariniṣṭhitaḥ / sa ūrdhvaṃ kāṇḍaṃ kṣipet / ūrdhvaṃ kāṇḍaṃ kṣiptvā tadanyaiḥ kāṇḍaistatkāṇḍaṃ bhūmau patat pratinivārayet, vārayet, tasya paurvakasya kāṇḍasya kāṇḍaparaṃparayā bhūmau patanaṃ na dadyāt, tāvattatkāṇḍaṃ bhūmau na patat, yāvannākāṅkṣet - aho batedaṃ kāṇḍaṃ bhūmau patediti / evameva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran upāyakauśalyaparigṛhītaḥ tāvattāṃ paramāṃ bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti, yāvanna tāni kuśalamūlānyanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau paripakvāni suparipakvāni / yadā tāni kuśalamūlānyanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau paripakvāni bhavanti suparipakvāni, tadā tāṃ paramāṃ bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / tasmāttarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā prajñāpāramitāṃ bhāvayatā evameteṣāṃ dharmāṇāṃ gambhīradharmatā pratyavekṣitavyā upanidhyātavyā, na ca sākṣātkartavyā // evamukte āyuṣmān subhūtirbhagavantametadavocat - duṣkarakārako bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ / paramaduṣkarakārako bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ, yaḥ śūnyatāyāṃ carati, śūnyatayā ca viharati, śūnyatāṃ ca samādhiṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / atyāścaryamidaṃ bhagavan, paramāścaryamidaṃ sugata / evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - evametatsubhūte, evam etat / duṣkarakārako bodhisattvo mahāsattvaḥ / paramaduṣkarakārako bodhisattvo mahāsattvaḥ yaḥ śūnyatāyāṃ carati, śūnyatāyāṃ ca viharati, śūnyatāṃ ca samādhiṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / tatkasya hetoḥ? tathā hi subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya sarvasattvā aparityaktāḥ / tasyeme evaṃrūpāḥ praṇidhānaviśeṣā bhavanti - mayaite sarvasattvāḥ parimocayitavyā iti / yadā bodhisattvo mahāsattva evaṃ cittamabhinirharati - sarvasattvā mamāparityaktāḥ, mayaite parimocayitavyā iti, śūnyatāṃ ca samādhivimokṣamukhamabhinirharati, ānimittaṃ ca samādhivimokṣamukhamabhinirharati, apraṇihitaṃ ca samādhivimokṣamukhamabhinirharati, tadā upāyakauśalyasamanvāgato bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ - nāyamantarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkariṣyatyaparipūrṇairbuddhadharmaiḥ / tatkasya hetoḥ? tathā hi asyopāyakauśalyaṃ rakṣāṃ karoti / sa caivāsya cittotpādo yattasya sarvasattvā aparityaktāḥ / sa evamanena cittotpādenopāyakauśalyena samanvāgato 'ntarā bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti // punaraparaṃ subhūte yadā bodhisattvo mahāsattva imāni gambhīrāṇi sthānāni pratyavekṣate, pratyavekṣitukāmo vā bhavati - tadyathā śūnyatāṃ samādhivimokṣamukham, ānimittaṃ samādhivimokṣamukham, (Vaidya 186) apraṇihitaṃ samādhivimokṣamukham, tenaivaṃ cittamabhinirhartavyam - dīrgharātramamī sattvāḥ sattvasaṃjñayā upalambhe caranti / teṣāṃ sattvānāmupalambhadṛṣṭikānāmupalambhadṛṣṭiprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmi / iti saṃcintya śūnyatāṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / apraṇihitaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / evaṃ bodhisattvo mahāsattvo 'nena cittotpādena anena copāyakauśalyena samanvāgato nāntarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti, na ca parihīyate maitrīsamādhito na karuṇāmuditopekṣāsamādhitaḥ / tatkasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto hi bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śuklairdharmaiḥ / tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti, balabodhyamārgaṃ ca pratilabhate // punaraparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati - dīrgharātramamī sattvā dharmasaṃjñayā upalambhe caranti / teṣāmupalambhadṛṣṭikānāmupalambhadṛṣṭiprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmīti / so 'nena cittotpādena paurvakeṇa copāyakauśalyena samanvāgataḥ śūnyatāṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate / na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / na ca parihīyate maitrīkaruṇāmuditopekṣāsamādhitaḥ / tatkasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śūklairdharmaiḥ / tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti / balabodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate // punaraparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati - dīrgharātramamī sattvā nimittasaṃjñayā nimitte caranti / teṣāṃ nimittasaṃjñāprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmīti / sa ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate sattvānāṃ kṛtaśaḥ / so 'nena cittotpādena paurvakeṇa copāyakauśalyena samanvāgataḥ ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / na ca parihīyate maitryāḥ karuṇāyā muditāyā upekṣāyāḥ sarvasamādhitaḥ / tatkasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto hi bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śūklairdharmaiḥ / tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti / balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate // punaraparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati - dīrgharātramamī sattvā nityasaṃjñayā sukhasaṃjñayā ātmasaṃjñayā śubhasaṃjñayā ca viparyastāḥ / tathā kariṣyāmi yathā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya nityasaṃjñāyāḥ sukhasaṃjñāyāḥ ātmasaṃjñāyāḥ śubhasaṃjñāyā viparyāsasya prahāṇāya dharmaṃ deśayiṣyāmi - anityametatsarvaṃ na nityamiti / duḥkhametatsarvaṃ na sukhamiti / anātmakametatsarvaṃ naitatsātmakamiti / aśubhametatsarvaṃ naitacchubhamiti / so 'nena cittotpādena samanvāgataḥ paurvakeṇa copāyakauśalyena prajñāpāramitayā ca parigṛhīto nāntarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti (Vaidya 187) aparipūrṇeṣu buddhadharmeṣu / evamapraṇihitaṃ samādhivimokṣamukhamupasaṃpadya viharati / na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti / na ca parihīyate maitrīto vā karuṇāto vā muditāto vā upekṣāto vā / tatkasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śūklairdharmaiḥ / tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti / balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate / yo hi kaścitsubhūte bodhisattvo mahāsattva imaṃ cittotpādamutpādayati, ityapīme sattvā dīrgharātramupalambhe caritāvinaḥ etarhyupalambhe caranti / nimittasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ etarhy api nimittasaṃjñāyāṃ caranti / viparyāse caritāvinaḥ etarhy api viparyāse caranti / piṇḍasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ etarhy api piṇḍasaṃjñāyāṃ caranti / abhūtasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ etarhy api abhūtasaṃjñāyāṃ caranti / mithyādṛṣṭau caritāvinaḥ etarhy api mithyādṛṣṭau caranti / tathā kariṣyāmi yathaiṣāmete doṣāḥ sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ na bhaviṣyanti, na prajñāsyante / ityevaṃ sarvasattvān samanvāharati / evaṃ ca bodhisattvo mahāsattvo 'nena smṛtisamanvāhāreṇa anena cittotpādena samanvāgataḥ upāyakauśalyena ca samanvāgataḥ prajñāpāramitayā ca parigṛhītaḥ evameteṣāṃ gambhīrāṇāṃ dharmāṇāṃ dharmatāṃ pratyavekṣamāṇaḥ śūnyatāto vā ānimittato vā apraṇihitato vā anabhisaṃskārato vā anutpādato vā ajātito vā abhāvato vā / asthānametatsubhūte 'navakāśaḥ, yatsa bodhisattvo mahāsattva evaṃ jñānasamanvāgato 'nabhisaṃskāre vā patet, traidhātukena vā sārdhaṃ saṃvaset, naitatsthānaṃ vidyate // evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ paripraṣṭavyo bodhisattvena mahāsattvena anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena - katameṣāṃ dharmāṇāṃ parijayaḥ kartavyaḥ? kiyadrūpāṇi ca cittānyabhinirhartavyāni? yāni cittānyabhinirharan bodhisattvo mahāsattvo na śūnyatāṃ sākṣātkaroti, na ānimittaṃ sākṣātkaroti, na apraṇihitaṃ sākṣātkaroti, na anabhisaṃskāraṃ sākṣātkaroti, na anutpādaṃ sākṣātkaroti, na ajātiṃ sākṣātkaroti, na abhāvaṃ sākṣātkaroti, prajñāpāramitāṃ ca bhāvayati / sacetsubhūte bodhisattvo mahāsattvo bodhisattvena mahāsattvenaivaṃ pṛṣṭa evaṃ vyākaroti - śūnyataiva bodhisattvena mahāsattvena manasi kartavyā / ānimittameva apraṇihitameva anabhisaṃskāra eva anutpāda eva ajātireva abhāva eva bodhisattvena mahāsattvena manasi kartavya iti / sacettaṃ sarvasattvāparityāgacittotpādaṃ nopadarśayet, upāyakauśalyaṃ vā na vyākuryāt, veditavyametatsubhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāvavinivartanīyatve taiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ / tatkasya hetoḥ? yo hyasāvavinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasyāveṇiko dharmaḥ, taṃ dharmaṃ na sūcayati, na prabhāvayati, nopadarśayati, na prajānāti, paripṛṣṭo na vyākaroti, na visarjayati, na tāṃ bhūmimavakrāmayati, yo 'vinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya bhūmiriti // subhūtirāha - syātpunarbhagavan paryāyo yena paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvo 'vinivartanīyo (Vaidya 188) bhavet? bhagavānāha - syātsubhūte sa paryāyo yena paryāyeṇa sa bodhisattvo mahāsattvo 'vinivartanīyo bhavet / sacedbodhisattvo mahāsattva imāṃ prajñāpāramitāṃ śrutvā vā aśrutvā va evaṃ pratipadyeta, evaṃ visarjayet - avinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ / subhūtirāha - tena hi bhagavan bahavo bodhāya caranti / alpakāḥ punarya evaṃ visarjayanti / bhagavānāha - tathā hi subhūte alpakāste bodhisattvā mahāsattvā ye vyākṛtā avinivartanīyāyāṃ jñānabhūmau / ye punaste vyākṛtā bhaviṣyanti, te evaṃ visarjayiṣyanti / te te bodhisattvā mahāsattvā uttaptāvaropitakuśalamūlā veditavyāḥ / te te bodhisattvā mahāsattvā asaṃhāryāḥ sadevamānuṣāsureṇa lokena / sacetpunaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi svapnopamāḥ sarvadharmā iti vyavalokayati, na ca sākṣātkaroti, idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // punaraparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabhūmau vā traidhātukāya ca spṛhāmanuśaṃsācittaṃ notpādayati, idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // punaraparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pyanekaśatāyāḥ parṣado 'nekasahasrāyā yāvadanekakoṭīniyutaśatasahasrāyāḥ parṣado madhyagataṃ maṇḍalamāle niṣaṇṇaṃ bhikṣusaṃghaparivṛtaṃ bodhisattvasaṃghapuraskṛtaṃ dharmaṃ deśayantaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhamātmānaṃ paśyati / idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasyāvinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // punaraparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi vaihāyasamabhyudgamya sattvebhyo dharmaṃ deśayati, tāṃ ca vyāmaprabhāṃ saṃjānīte, tāṃś ca bhikṣūnabhinirmimīte, ye 'nyāsu dikṣu gatvā anyeṣu lokadhātuṣu buddhakṛtyaṃ kurvanti, dharmaṃ ca deśayanti / evam api subhūte svapnāntaragatoa'vinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃjānīte / idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // punaraparaṃ subhūte svapnāntaragato bodhisattvo mahāsattvo notrasyati, na saṃtrasyati, na saṃtrāsamāpadyate / grāmaghāte vā nagaraghāte vā nigamaghāte vā janapadaghāte vā rāṣṭraghāte vā agnidāhe vā vartamāne vyālamṛgān vā tato 'nyān api vā kṣudramṛgajātīn dṛṣṭvā śiraśchede vā pratyupasthite tato 'nyāny api vā mahābhayabhairavāṇi duḥkhadaurmanasyāni vā prāpya tato 'nyeṣām api vā sattvānāṃ mahābhayabhairavāṇi duḥkhāni dṛṣṭvā nāsya bhayabhairavamutpadyate, notrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsamāpadyate / tataś ca svapnāntarātprativibuddhasya samanantaravyutthitasyaivaṃ bhavati - svapnopamamidaṃ sarvaṃ traidhātukam / evaṃ ca mayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya samyagdeśayatā dharmo deśayitavya iti / idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // (Vaidya 189) punaraparaṃ subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya svapnāntaragatasya nairayikān sattvān dṛṣṭvā evaṃ bhavati - tathā kariṣyāmi yathā me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve 'pyapāyā na bhaviṣyantīti / idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya apāyapariśuddhilakṣaṇaṃ veditavyam // tatra subhūte kathaṃ vijñāyeta asyāvinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve 'pyapāyā na bhaviṣyantīti? sacetsubhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi nirayagatāṃstiryakpretagatān vā sattvān dṛṣṭvā smṛtiṃ pratilabhate / sa tāṃ smṛtiṃ pratilabhya evaṃ cintayati - tathā kariṣyāmi yathā me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve 'pyapāyā na bhaviṣyantīti / evaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya apāyapariśuddhilakṣaṇaṃ veditavyam / idam api subhūte avivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam // punaraparaṃ subhūte svapnāntaragato bodhisattvo mahāsattvo nagaradāhe vā grāmadāhe vā vartamāne prativibuddhaḥ saṃstataḥ svapnādevaṃ samanvāharati yathā - mayā svapnāntaragatena ye ākārāḥ yāni liṅgāni yāni nimittāni dṛṣṭāni, yairākārairyairliṅgairyairnimittairavivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo dhārayitavyaḥ, te ākārāstāni liṅgāni tāni nimittāni mama saṃvidyante / etena satyena satyavacanena ayaṃ nagaradāho vā grāmadāho vā vartamāna upaśāmyatu, śītibhavatu, astaṃ gacchatu / sacetsubhūte grāmadāho vā nagaradāho vā upaśāmyati, śītībhavati, astaṃ gacchati, veditavyametatsubhūte vyākṛto 'yaṃ bodhisattvo mahāsattvastaiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairavinivartanīyo 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheriti / sacennopaśāmyati, na śītībhavati, nāstaḥ gacchati, veditavyametatsubhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti / sacetpunaḥ subhūte so 'gnidāho 'tikramya gṛhādgṛhaṃ rathyāyā rathyāmanyatarānyatarāṃ rathyāṃ vā gṛhaṃ vā gacchati, dahati, nopaśāmyati, na śītībhavati, nāstaṃ gacchati, veditavyametatsubhūte dharmapratyākhyānaṃ duṣprajñasaṃvartanīyaṃ tena bodhisattvena mahāsattvena karmopacitam / tato 'syaitaddṛṣṭadharmasaṃvartanīyameva karma vipacyate / tata eva dharmapratyākhyānātsāvaśeṣaṃ karmaivaṃ vipacyate / ityayaṃ subhūte heturayaṃ pratyayo 'sya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇatāyā iti / ayam api subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'vinivartanīyo 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodherdhārayitavyaḥ // punaraparaṃ subhūte yairākārairyairliṅgairyairnimittairavinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo dhārayitavyaḥ, tānākārāṃstāni liṅgāni tāni nimittāni deśayiṣyāmi / tatsādhu ca suṣṭhu ca śṛṇu, manasi kuru, bhāṣiṣye 'haṃ te / sādhu bhagavannityāyuṣmān subhūtirbhagavataḥ pratyaśrauṣīt / bhagavānetadavocat - sacetsubhūte kaścideva puruṣo vā strī vā dārako vā dārikā vā (Vaidya 190) amanuṣyeṇa gṛhīto bhavedāviṣṭaḥ / tatra bodhisattvena mahāsattvena upasaṃkramya evamadhiṣṭhānaṃ samanvāhartavyam / sacedahaṃ haiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairvyākṛto 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, pariśuddho me 'dhyāśayaḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhum / yathāhamanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmaḥ, pariśuddho me manasikāro 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / apagataṃ me śrāvakacittaṃ pratyekabuddhacittaṃ ca, tena mayā anuttarā samyaksaṃbodhirabhisaṃboddhavyā / nāhaṃ nānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsye / abhisaṃbhotsya evāhamanuttarāṃ samyaksaṃbodhim / ye 'pi te aprameyeṣvasaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantastiṣṭhanti dhriyante yāpayanti, na teṣāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ kiṃcidajñātaṃ vā adṛṣṭaṃ vā aviditaṃ vā asākṣātkṛtaṃ vā anabhisaṃbuddhaṃ vā / yathā te buddhā bhagavanto jānanto mamādhyāśayam - ityapyahamanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsye iti / anena satyena satyavacanena iyaṃ strī vā puruṣo vā dārako vā dārikā vā yena amanuṣyagraheṇa gṛhīto vā āviṣṭo vā, so 'pakrāmatu / sacetso 'manuṣyaḥ evaṃ bhāṣamāṇena bodhisattvena mahāsattvena nāpakrāmati, veditavyametatsubhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvastaiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti / sacetpunaḥ subhūte evaṃ bhāṣamāṇasya bodhisattvasya mahāsattvasya so 'manuṣyo 'pakrāmati, veditavyametatsubhūte vyākṛto 'yaṃ bodhisattvo mahāsattvastaiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti // āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāmupāyakauśalyamīmāṃsāparivarto nāma viṃśatitamaḥ // _______________________________________________________________ (Vaidya 191) ASP_21: mārakarmaparivarta ekaviṃśatitamaḥ / tatra khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva evaṃ bhāṣiṣyate - yena satyena satyavacanena ahaṃ vyākṛtaḥ taiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, tena satyena satyavacena ayamamanuṣyo 'pakrāmatviti / tatra subhūte māraḥ pāpīyānautsukyamāpatsyate tasya amanuṣyasyāpakramaṇāya / tatkasya hetoḥ? māro hyatra pāpīyāṃstasya bodhisattvasya mahāsattvasya cirayānasaṃprasthitasyāntike balavattaraṃ tejovattaraṃ codyogamāpatsyate - kathamayamamanuṣyo 'pakrāmediti / evaṃ so 'manuṣyo mārādhiṣṭhānenāpakramiṣyati / evaṃ ca tasya bodhisattvasya mahāsattvasya bhaviṣyati - mamaiṣo 'nubhāvena amanuṣyo 'pakrānta iti / na punaḥ sa evaṃ jñāsyati - mārasyaiṣo 'nubhāvena amanuṣyo 'pakrānta iti / sa tena tāvanmātrakeṇautsukyamāpatsyate / sa tenautsukyena tato 'nyān bodhisattvān mahāsattvānavamaṃsyate uccagdhayiṣyati ullāpayiṣyati kutsayiṣyati paṃsayiṣyati - ahaṃ vyākṛtastaiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti / sa tena tāvanmātrakeṇa bhūyo mānaṃ janayiṣyati, mānaṃ saṃjanayiṣyati, mānaṃ vardhayiṣyati, mānaṃ saṃvardhayiṣyati, mānaṃ stambhayiṣyati, mānamupastambhayiṣyati, mānaṃ bṛṃhayiṣyati, mānamupabṛṃhayiṣyati, mānamutpādayiṣyati / sa tena mānena atimānena mānātimānena mithyāmānena abhimānena dūrīkariṣyati sarvajñatām, dūrīkariṣyatyanuttaraṃ buddhajñānam, svayaṃbhūjñānam, sarvajñajñānam / dūrīkariṣyatyanuttarāṃ samyaksaṃbodhim / sa tathārūpāṇi kalyāṇamitrāṇi kalyāṇadharmaṇa udārādhimuktikānadhyāśayasaṃpannānupāyakuśalānavinivartanīyadharmasamanvāgatāṃś ca bodhisattvān mahāsattvān dṛṣṭvā abhimānamutpādya avamanyamānastathārūpāṇi kalyāṇamitrāṇi na seviṣyate, na bhajiṣyate, na paryupāsiṣyate, na pariprakṣyati / tadeva mārabandhanaṃ gāḍhīkariṣyati / tasya dve bhūmī pratikāṅkṣitavye - śrāvakabhūmirvā pratyekabuddhabhūmirvā / evaṃ subhūte satyādhiṣṭhānena māraḥ pāpīyānacirayānasaṃprasthitasya bodhisattvasya mahāsattvasya alpaśraddhasya alpaśrutasya kalyāṇamitravirahitasya prajñāpāramitayā aparigṛhītasya upāyakauśalyavirahitasya antarāyaṃ kariṣyatyanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ / idam api subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya mārakarma veditavyam // punaraparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya nāmāpadeśenāpi mārakarma bhaviṣyati / kathaṃ ca subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya nāmāpedeśenāpi mārakarma bhaviṣyati? iha subhūte bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ nāmāpadeśenāpi nāmādhiṣṭhānenāpi māraḥ pāpīyānupasaṃkramiṣyati / anyatarānyatareṇa veṣeṇopasaṃkramya evaṃ vakṣyati - tairvyākṛtastvaṃ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / tatkasya hetoḥ? tava hīdaṃ nāmadheyam / idaṃ te māturnāmadheyam / idaṃ te piturnāmadheyam / idaṃ te bhrāturnāmadheyam / idaṃ te bhaginyā nāmadheyam / idaṃ te mitrāmātyajñātisālohitānāṃ nāmadheyam / yāvadāsaptamaṃ mātāmahapitāmahayugasya nāmadheyamudīrayiṣyati - amuṣyāṃ diśi tvaṃ jātaḥ, amuṣmin janapade amuṣmin grāme vā nagare vā (Vaidya 192) nigame vā jāta iti / sacetprakṛtvā mṛduko bhaviṣyati, tamenamevaṃ vakṣyati - pūrvam api tvameva mṛduko 'bhūḥ / sacetprakṛtyā tīkṣṇendriyo bhaviṣyati, tatastamevaṃ vakṣyati - pūrvam api tvaṃ tīkṣṇendriyo 'bhūḥ / sacedāraṇyako bhaviṣyati, sacetpiṇḍapātiko bhaviṣyati, sacetpāṃsukūliko bhaviṣyati, sacetkhalupaścādbhaktiko bhaviṣyati, sacedekāsaniko bhaviṣyati, sacedyāthāsaṃstariko bhaviṣyati, sacetraicīvariko bhaviṣyati, sacet śmaśāniko bhaviṣyati, sacedvṛkṣamūliko bhaviṣyati, sacennaiṣadyiko bhaviṣyati, sacedabhyavakāśiko bhaviṣyati, sacennāmantiko bhaviṣyati, sacedalpecchaḥ saṃtuṣṭaḥ pravivikto bhaviṣyati, sacedapagatapādamrakṣaṇo bhaviṣyati, sacenmṛdubhāṣī alpavāg bhaviṣyati, tamenaṃ māraḥ pāpīyāṃstena tena dṛṣṭadhārmikeṇa guṇenādekṣyati - pūrvam api tvamanena cānena ca guṇena samanvāgato 'bhūḥ / niyatastaṃ vyākṛtastaiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau avinivartanīyāyāṃ bodhisattvabhūmau / tatkasya hetoḥ? tathā hi te amī evaṃrūpā dhutaguṇāḥ saṃvidyante / niścayena tvaṃ pūrvamapyetaireva dhutaguṇaiḥ samanvāgato 'bhūḥ / evaṃ sa tena paurvakeṇa nāmāpadeśena nāmādhiṣṭhānena pratyutpannadhutaguṇasaṃlekhena ca manyanāmutpādayiṣyati / tasyaivaṃ bhaviṣyati - vyākṛto 'haṃ taiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, yathā me amī guṇāḥ saṃvidyante / taṃ ca māraḥ pāpīyānevaṃ vakṣyati - avinivartanīyastvaṃ vyākṛtastathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / tatkasya hetoḥ? tathā hi tava ete evaṃrūpā dhutaguṇā saṃvidyante / tasya khalu punaḥ subhūte māraḥ pāyīyān kadācidbhikṣuveṣeṇopasaṃkramiṣyati, kadācidbhikṣuṇīveṣeṇa, kadācidupāsakaveṣeṇa, kadācidupāsikāveṣeṇa, kadācidbrāhmaṇaveṣeṇa, kadācidgṛhapativeṣeṇa, kadācinmātṛveṣeṇa, kadācitpitṛveṣeṇa, kadācidbhrātṛveṣeṇa, kadācidbhaginīveṣeṇa, kadācinmitrāmātyajñātisālohitaveṣeṇa upasaṃkramiṣyati / upasaṃkramyaivaṃ vakṣyati - vyākṛtastvaṃ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau avinivartanīyāyāṃ bodhisattvabhūmau / tatkasya hetoḥ? tathā hi te evaṃrūpā dhutaguṇāḥ saṃvidyante, ye 'vinivartanīyānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ guṇāḥ / ye khalu punaḥ subhūte mayā avinivartanīyānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ guṇā ākhyātāḥ ākārā liṅgāni nimittāni cākhyātāni, tāni tasya na bhaviṣyanti / veditavyametatsubhūte tato 'nyairbodhisattvairmahāsattvaiḥ - mārādhiṣṭhito batāyaṃ bodhisattvo mahāsattva iti / tatkasya hetoḥ? ye ākārā yāni liṅgāni yāni nimittāni avinivartanīyānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām, tāni tasya na bhaviṣyanti / sa khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'nena nāmādhiṣṭhānena abhimānamutpādayiṣyati / abhimānamutpādya mānābhibhūtaḥ stambhābhibhūto mārādhiṣṭhānenābhibhūtastadanyān bodhisattvān mahāsattvānavamaṃsyate uccagghayiṣyati ullāpayiṣyati kutsayiṣyati paṃsayiṣyati / idam api subhūte bodhisattvena mahāsattvena nāmādhiṣṭhānena mārakarma veditavyam // (Vaidya 193) punaraparaṃ subhūte bodhisattvena mahāsattvena nāmāpadeśena nāmavyākaraṇena mārakarma veditavyam / kathaṃ ca subhūte bodhisattvena mahāsattvena nāmāpadeśena nāmavyākaraṇena mārakarma veditavyam? iha subhūte māraḥ pāpīyān bhikṣuveṣeṇopasaṃkramya bodhisattvaṃ mahāsattvamevaṃ vyākariṣyati - tavānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya sataḥ idaṃ nāmadheyaṃ bhaviṣyatīti yadeva tena cittenānuvartitamanuvitarkitamanuvicāritaṃ bhavati - aho bata me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya sataḥ idamevaṃrūpaṃ nāmadheyaṃ bhavediti, tadeva nāmadheyaṃ vyākariṣyati / tatra duṣprajñajātīyasya anupāyakuśalasya bodhisattvasyaivaṃ bhaviṣyati - yathā mayā nāmadheyamanuvartitamanuvitarkitamanuvicāritam, aho bata me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhasya sataḥ idaṃ nāmadheyaṃ bhavediti, tathā tena bhikṣuṇā nirdiṣṭamiti / sa evaṃ yacca nāmadheyaṃ svayamanuvicintitam, yacca tena māreṇa pāpīyasā mārakāyikābhirvā devatābhirabhinirmitena mārādhiṣṭhitena vā bhikṣuṇā nāmadheyamudīritam, tadubhayaṃ tulayitvā yathā ca mama cittotpāda utpannaḥ, yathā ca anena bhikṣuṇā nirdiṣṭaṃ mama nāmadheyaṃ sameti nāmnā, nāmavyākṛto 'haṃ taiḥ paurvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti maṃsyate / yāni ca mayā subhūte avinivartanīyānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmākārā liṅgāni nimittāni ākhyātāni, tāni tasya na bhaviṣyanti / sa tairvirahito 'nena nāmāpadeśena nāmavyākaraṇena manyanāmutpādayiṣyati / sa manyanāmutpādya tato 'nyān bodhisattvān mahāsattvānavamaṃsyate - ahaṃ vyākṛto 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, naite vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāviti / evaṃ sa tena mānena atimānena mānātimānena abhimānena mithyāmānena ca tadanyān bodhisattvān mahāsattvānavamanyamāno dūrīkariṣyati sarvajñatām, dūrīkariṣyati buddhajñānam / tasya prajñāpāramitayā aparigṛhītasya upāyakauśalyavirahitasya kalyāṇamitravirahitasya pāpamitraparigṛhītasya dvayorbhūmyoranyatarā bhūmiḥ pratikāṅkṣitavyā - śrāvakabhūmirvā pratyekabuddhabhūmirvā / sacetpunaściraṃ suciraṃ saṃdhāvya saṃsṛtya enāmeva prajñāpāramitāmāgamya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmo bhavet, yadi cāsāvupasarpet kalyāṇamitrāṇi, abhīkṣṇaṃ ca tānyupasaṃkramiṣyati, tenaiva cātmabhāvapratilambhena tāvatpūrvakāṃścittotpādān vigarhiṣyati, vāntīkariṣyati, jugupsiṣyati, pratiniḥ - srakṣyati, pratideśayiṣyati, tathāpi buddhabhūmistasya durlabhā bhaviṣyati / tatkasya hetoḥ? tāvadgurutaraṃ hi subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya mananāpattisthānam / tadyathāpi nāma subhūte bhikṣoḥ śrāvakayānikasya śrāvakabhūmau catasro mūlāpattayo gurvyo bhavanti, yato 'nyatarānyatarā māpattimadhyāpadya abhikṣurbhavatyaśramaṇo 'śākyaputrīyaḥ, iyameva tābhyaścatasṛbhya āpattibhyo gurutarā āpattiḥ, yo 'yaṃ mānacittotpādaḥ, yaduta nāmāpadeśena bodhisattvasya mahāsattvasyāvamānanayā mahānakuśalaścittotpāda utpannaḥ / ayaṃ tābhyaścatasṛbhya āpattibhyo gurutaraścittotpādo veditavyaḥ // tiṣṭhantu subhūte catasro gurvyo mūlāpattayaḥ / pañcabhyo 'pi subhūte ānantaryebhyaḥ (Vaidya 194) karmabhyo gurutaro 'yaṃ cittotpādaḥ, yo 'yaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya nāmāpadeśena mānasahagataścittotpāda utpannaḥ / ayaṃ tebhyaḥ pañcabhya ānantaryebhyaḥ karmabhyo gurutaraścittotpādo veditavyaḥ / iti hi subhūte anenāpi nāmāpadeśena sūkṣmasūkṣmāṇi mārakarmāṇyutpatsyante / tāni bodhisattvena mahāsattvena boddhavyāni / anyebhyaścāvabodhayitavyāni, buddhvā ca vivarjayitavyāni // punaraparaṃ subhūte māraḥ pāpīyān vivekaguṇena bodhisattvaṃ mahāsattvamupasaṃkramya codayiṣyati smārayiṣyati / kathaṃ ca subhūte māraḥ pāpīyān vivekaguṇena bodhisattvaṃ mahāsattvamupasaṃkramya codayiṣyati smārayiṣyati? iha subhūte māraḥ pāpīyān bodhisattvaṃ mahāsattvamupasaṃkramiṣyati, upasaṃkramyaivaṃ vakṣyati - vivekasya tathāgato varṇavādī araṇyavanaprasthagiriguhāśmaśānapalālapuñjādiṣu vihartavyamiti / na cāhaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya evaṃvidhaṃ vivekaṃ vadāmi, yaduta āraṇyakāni prāntāni śayanāsanāni vijanapadāni viviktāni, vividhāni vanaprasthagiriguhāśmaśānapalālapuñjādīni // subhūtirāha - katamaḥ punaḥ sa bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya anyo viveko yadi vā āraṇyakāni prāntāni śayanāsanāni vijanapadāni viviktāni vividhāni vanaprasthagiriguhāśmaśānapalālapuñjādīni? yadi tāni nādhyāvasati, kiyadrūpaḥ punarbhagavan bodhisattvasya mahāsattvasyānyo vivekaḥ? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - sacetsubhūte bodhisattvo mahāsattvo vivikto bhavati śrāvakapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ, vivikto bhavati pratyekabuddhapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ, evaṃ sa bodhisattvo mahāsattvo vivikto viharati / grāmānte 'pi hi viharan prajñāpāramitopāyakauśalyaparigṛhītaḥ sarvasattvamaitrīmahākaruṇāvihāreṇa viharet / anena vihāreṇa viharan vivikta eva sa viharati / ayaṃ khalu punaḥ subhūte mayā bodhisattvasya mahāsattvasya śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktamanasikāraviveko 'nujñātaḥ / anena vivekena viharan bodhisattvo mahāsattvo rātriṃdivānyatināmayati, vivikto viharati / sacedbodhisattvo mahāsattvo 'raṇyavanaprasthagiriguhāśmaśānaprāntaśayanāsaneṣvanena vihāreṇa viharati, vivikto bodhisattvo mahāsattvo viharati / yaṃ punaḥ subhūte māraḥ pāpīyān vivekamupadekṣyati araṇyavanaprasthagiriguhāśmaśānaprāntaśayanāsanavihārān, sa tena vivekena śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ saṃkīrṇa eva san prajñāpāramitāyāmanabhiyujyamāno na sarvajñajñānaṃ paripūrayati / evaṃ sa saṃkīrṇavihāreṇa viharan so 'pariśuddhena manasikāreṇa viharan apariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmāntaḥ eva bhaviṣyati / apariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmānta eva saṃstato 'nyān api bodhisattvān mahāsattvān grāmāntavihāriṇo 'saṃkīrṇān śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ prajñopāyamahākaruṇāvihāravihāriṇo 'vamaṃsyate / araṇye 'pi viharan so 'pariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmāntaḥ san saṃkīrṇavihāryeva bhavati, na viviktavihārī / sa prajñopāyamahākaruṇāvihāravihāriṇo (Vaidya 195) grāmānte viharataḥ pariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmasamudācārān śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktamanasikāraviviktānasaṃkīrṇān śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktairmanasikāraistāṃstāvatso 'vamanyamāno na dhyānasamādhisamāpattivimokṣābhijñānāṃ lābhī bhaviṣyati / na cāsya tāḥ paripūriṃ gamiṣyanti / tatkasya hetoḥ? tathā hi so 'nupāyakuśalo bhavati // kiṃcāpi subhūte bodhisattvo mahāsattvo yojanaśatikeṣvaṭavīkāntāreṣu viharedapagatavyālamṛgapakṣisaṃgheṣu apagatakṣudramṛgavyālayakṣarākṣasānuvicariteṣu apagatacaurakāntārabhayabhairavopadraveṣu saṃtiṣṭhet, varṣaṃ vā varṣaśataṃ vā varṣasahasraṃ vā varṣaśatasahasraṃ vā varṣakoṭīṃ vā varṣakoṭīśataṃ vā varṣakoṭīsahasraṃ vā varṣakoṭīśatasahasraṃ vā varṣakoṭīniyutaśatasahasraṃ vā, tato vā upari / imaṃ ca vivekaṃ mayopadiṣṭaṃ na jānīyāt, yena vivekena bodhisattvo mahāsattvo 'dhyāśayasaṃprasthito 'dhyāśayasaṃpanno viharati / taṃ so 'nupāyakuśalo bodhisattvo mahāsattvo 'jānannaraṇyaparamo viharati / tatra ca viveke niśritaḥ ālīno 'dhyavasito 'dhyavasāyamāpannaḥ / naiva me subhūte etāvatā sa bodhisattvaścittamārādhayati / tatkasya hetoḥ? yaḥ subhūte viveko bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ mayā ākhyātaḥ, tena vivekena viharannasmin viveke na saṃdṛśyate / tamenaṃ māraḥ pāpīyānupasaṃkramya uparyantarīkṣe vihāyasi sthitvā evaṃ vakṣyati - sādhu sādhu kulaputra, eṣa bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ tathāgatena viveka ākhyātaḥ / anenaiva tvaṃ kulaputra vivekena vihara / evaṃ tvaṃ kṣipramanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyase / sa tato vivekātpunareva araṇyādgrāmāntamavatīrya tadanyān bodhisattvān mahāsattvān peśalān bhikṣūn sabrahmacāriṇaḥ kalyāṇadharmaṇo 'saṃkīrṇān śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ pariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmāntān jīvānavamaṃsyate / sa evaṃ vakṣyati - saṃkīrṇavihāreṇa bateme āyuṣmanto viharanti, na viviktavihāreṇa / ākīrṇavihāreṇa bateme āyuṣmanto viharanti, na viviktavihāreṇa viharantīti / ye te bodhisattvā mahāsattvā viviktavihāreṇa viharanti, tān saṃkīrṇavihāreṇa codayiṣyati, ākīrṇavihāreṇa codayiṣyati / ye ca te saṃkīrṇavihāreṇa viharanti, tān sa viviktavihāreṇa samudācariṣyati, tatra gauravamutpādayiṣyati / yatra ca gauravamutpādayitavyam, tatra mānamutpādayiṣyati / tatkasya hetoḥ? ahamamanuṣyaiścodye, ahamamanuṣyaiḥ smārye / eṣa subhūte vihāro yenāhaṃ vihāreṇa viharāmi / kaṃ grāmāntavihāriṇamamanuṣyāścodayiṣyanti, kaṃ grāmāntare viharantamamanuṣyāḥ smārayiṣyanti, ityevaṃ hi bodhisattvayānikān pudgalānavamaṃsyate / ayaṃ subhūte bodhisattvacaṇḍālo veditavyaḥ, bodhisattvadūṣī veditavyaḥ, bodhisattvapratirūpako veditavyaḥ, bodhisattvaprativarṇiko veditavyaḥ, bodhisattvakāraṇḍavako veditavyaḥ, cauraḥ śramaṇaveṣeṇa, cauro bodhisattvayānikānāṃ pudgalānām, cauraḥ sadevakasya lokasya / tajjātīyaḥ khaluḥ punaḥ subhūte pudgalo na sevitavyo na bhaktavyo na paryupāsitavyaḥ / tatkasya hetoḥ? abhimānapatitā hi te tathārūpāḥ pudgalā veditavyāḥ / anyeṣām api tathārūpāṇāmalpa (Vaidya 196) sthāmānācirayānasaṃprasthitānāṃ saṃdūṣaṇaṃ kuryuḥ / aviśuddhadharmāṇo hi te tathārūpāḥ pudgalāḥ veditavyāḥ / anāryā hi te tathārūpāḥ pudgalā veditavyāḥ / anāryadharmāṇo hi te tathārūpāḥ pudgalā veditavyāḥ / yasya khalu punaḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya aparityaktāḥ sarvasattvāḥ, aparityaktā sarvajñatā, aparityaktā anuttarā samyaksaṃbodhiḥ, tena bodhisattvena mahāsattvena adhyāśayena anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena sarvasattvānāmarthaṃ kartukāmena tajjātīyāḥ pudgalā na sevitavyāḥ, na bhaktavyāḥ, na paryupāsitavyāḥ / api tu khalu punaḥ subhūte sarvasattvānāmarthāya abhyutthitena eteṣāṃ ca anyeṣāṃ ca mārakarmaṇāmavabodhāya nityamevodvignacittena bhavitavyaṃ sarvasattvānāṃ mārgamapratilabhamānānāmupadeṣṭumutrastamānasena asaṃsṛṣṭena traidhātukena / tatrāpi tāvanmaitrāyamāṇena karuṇāyamānena mahākaruṇāmutpādya anukampāmupādāya samyakpratipanneṣu sattveṣu muditacittenānupalabdhidharmatayā dharmāṇāmupekṣakeṇa evaṃ cittamutpādayitavyam - tathā kariṣyāmi yathā sarve mārakarmadoṣāḥ sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarvatra sarvadā ca na bhaviṣyanti, notpatsyante / sacedutpatsyante, kṣiprameva pratigamiṣyanti, evaṃ śikṣiṣye iti / ayam api bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ svayamabhijñāya parākramo veditavyaḥ / idam api subhūte bodhisattvena mahāsattvena vivekaguṇena mārakarma veditavyamiti // āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ mārakarmaparivarto nāma ekaviṃśatitamaḥ // _______________________________________________________________ (Vaidya 197) ASP_22: kalyāṇamitraparivarto dvāviṃśatitamaḥ / atha khalu bhagavān punarapyāyuṣmantaṃ subhūtimāmantrayate sma - iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena adhyāśayasaṃprasthitena anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena ādita evaṃ kalyāṇamitrāṇi sevitavyāni bhaktavyāni paryupāsitavyāni / subhūtirāha - katamāni tāni punarbhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, yāni bodhisattvena mahāsattvena adhyāśayasaṃprasthitena anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena ādita eva kalyāṇamitrāṇi sevitavyāni bhaktavyāni paryupāsitavyāni? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - buddhā eva subhūte bhagavantaḥ, ye ca te 'vinivartanīyā bodhisattvā mahāsattvā bodhisattvacaryākuśalāḥ, ya enaṃ pāramitāsvavavadanti anuśāsati, ye 'smai prajñāpāramitāṃ deśayantyupadiśanti / imāni tāni subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya kalyāṇamitrāṇi veditavyāni / prajñāpāramitaiva subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya kalyāṇamitraṃ veditavyam / sarvā eva ca subhūte ṣaṭ pāramitā bodhisattvasya mahāsattvasya kalyāṇamitrāṇi veditavyāni / ṣaḍeva pāramitāḥ śāstā, ṣaṭ pāramitā mārgaḥ, ṣaṭ pāramitā ālokaḥ, ṣaṭ pāramitā ulkā, ṣaṭ pāramitāḥ avabhāsaḥ, ṣaṭ pāramitāstrāṇam, ṣaṭ pāramitāḥ śaraṇam, ṣaṭ pāramitā layanam, ṣaṭ pāramitāḥ parāyaṇam, ṣaṭ pāramitāḥ dvīpaḥ, ṣaṭ pāramitā mātā, ṣaṭ pāramitāḥ pitā, ṣaṭ pāramitā jñānāya bodhāya anuttarāyai samyaksaṃbodhaye saṃvartante / tatkasya hetoḥ? atra hi subhūte prajñāpāramitā pariniṣṭhitā bhavati yaduta ṣaṭpāramitāsu / ye 'pi te subhūte atīte 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya parinirvṛtāḥ, teṣām api buddhānāṃ bhagavatāmitonirjātaiva sarvajñatā, yaduta ṣaḍbhyaḥ pāramitābhyaḥ / ye 'pi te subhūte bhaviṣyantyanāgate 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyante, teṣām api buddhānāṃ bhagavatāmitonirjātaiva sarvajñatā, yaduta ṣaḍbhyaḥ pāramitābhyaḥ / ye 'pi te subhūte aprameyeṣvasaṃkhyeyeṣvaparimāṇeṣvacintyeṣu lokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā etarhyanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhāstiṣṭhanti, dhriyante, yāpayanti, dharmaṃ ca deśayanti, teṣām api buddhānāṃ bhagavatāmitonirjātaiva sarvajñatā, yaduta ṣaḍbhyaḥ pāramitābhyaḥ / aham api subhūte tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha etarhyanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhaḥ / mamāpi hi subhūte itonirjātaiva sarvajñatā, yaduta ṣaḍbhyaḥ pāramitābhyaḥ / tatkasya hetoḥ? āsu hi subhūte ṣaṭsu pāramitāsu saptatriṃśadbodhipakṣā dharmā antargatāḥ, catvāro brahmavihārāḥ, catvāri saṃgrahavastūni / yāvāṃś ca kaścidbuddhadharmo buddhajñānaṃ svayaṃbhūjñānamacintyajñānamatulyajñānamaprameyajñānamasaṃkhyeyajñānamasamajñānamasamasamajñānaṃ sarvajñajñānam, sarvaṃ tat ṣaṭsu pāramitāsvantargatam / tasmāttarhi subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya ṣaṭ pāramitā eva kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, ṣaḍeva pāramitāḥ śāstā, ṣaṭ pāramitā mārgaḥ, ṣaṭ pāramitā ālokaḥ, ṣaṭ pāramitā ulkā, ṣaṭ pāramitā avabhāsaḥ, ṣaṭ pāramitāstrāṇam, ṣaṭ (Vaidya 198) pāramitāḥ śaraṇam, ṣaṭ pāramitā layanam, ṣaṭ pāramitāḥ parāyaṇam, ṣaṭ pāramitā dvīpaḥ, ṣaṭ pāramitā mātā, ṣaṭ pāramitāḥ pitā, ṣaṭ pāramitā jñānāya bodhāya sarvajñatāyai anuttarasamyaksaṃbodhiprāptaye saṃvartante / sarvasattvānāmapratyupakāriṇām api upakāribhūto bhavati, yadā bodhisattvo mahāsattvaḥ ṣaṭpāramitāsu śikṣate // āsu khalu punaḥ subhūte ṣaṭsu pāramitāsu śikṣitukāmena bodhisattvena mahāsattvena iyameva prajñāpāramitā śrotavyā udgrahītavyā dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā pravartayitavyā deśayitavyā upadeṣṭavyā uddeṣṭavyā svādhyātavyā, arthataś ca dharmataś ca nayataścopaparīkṣitavyā upanidhyātavyā paripraṣṭavyā paripraśnayitavyā / tatkasya hetoḥ? eṣā hi prajñāpāramitā ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ pūrvaṃgamā nāyikā pariṇāyikā saṃdarśikā avadarśikā janayitrī dhatrī / tatkasya hetoḥ? prajñāpāramitāvirahitā hi pañca pāramitā na prajñāyante, nāpi pāramitānāmadheyaṃ labhante / tasmāttarhi subhūte aparapraṇeyatāṃ gantukāmena bodhisattvena mahāsattvena aparapraṇeyatāyāṃ sthātukāmena ihaiva prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyam // subhūtirāha - kiṃlakṣaṇā bhagavan prajñāpāramitā? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - asaṅgalakṣaṇā subhūte prajñāpāramitā / subhūtirāha - syādbhagavan paryāyo yena paryāyeṇa yenaivāsaṅgalakṣaṇena prajñāpāramitā saṃvidyate, tenaiva asaṅgalakṣaṇena sarvadharmāḥ saṃvidyeran? bhagavānāha - evametatsubhūte, evam etat / syātsubhūte paryāyo yena paryāyeṇa yenaiva asaṅgalakṣaṇena prajñāpāramitā saṃvidyate, tenaiva asaṅgalakṣaṇena sarvadharmāḥ saṃvidyante / tatkasya hetoḥ? sarvadharmā hi subhūte viviktāḥ / sarvadharmā hi subhūte śūnyāḥ / tasmāttarhi subhūte yenaiva asaṅgalakṣaṇena prajñāpāramitā viviktā śūnyā, tenaiva asaṅgalakṣaṇena sarvadharmā viviktāḥ śūnyāḥ / subhūtirāha - yadi bhagavan sarvadharmā viviktāḥ, sarvadharmāḥ śūnyāḥ, kathaṃ bhagavan sattvānāṃ saṃkleśaḥ prajñāyate, kathaṃ bhagavan sattvānāṃ vyavadānaṃ prajñāyate? na ca bhagavan viviktaṃ saṃkliśyate, na bhagavan viviktaṃ vyavadāyati / na ca bhagavan śūnyaṃ saṃkliśyate, na ca bhagavan śūnyaṃ vyavadāyati / na ca bhagavan viviktaṃ vā śūnyaṃ vā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate / anyatrāpi bhagavan śūnyatāyāḥ sarvadharmo nopalabhyate, yo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho vā, abhisaṃbhotsyate vā, abhisaṃbudhyate vā / kathaṃ vā vayaṃ bhagavan asya bhāṣitasyārthamājānīmaḥ? deśayatu bhagavan, deśayatu sugata / evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - tatkiṃ manyase dīrgharātraṃ sattvā ahaṃkāre mamakāre caranti? subhūtirāha - evametadbhagavan, evametatsugata / dīrgharātraṃ sattvā ahaṃkāre mamakāre caranti / bhagavānāha - tatkiṃ manyase subhūte api nu ahaṃkāramamakārau śūnyau? subhūtirāha - śūnyau bhagavan, śūnyau sugata / bhagavānāha - tatkiṃ manyase subhūte ahaṃkāreṇa mamakāreṇa ca sattvāḥ saṃsāre saṃsaranti? subhūtirāha - evametadbhagavan, evametatsugata / ahaṃkāreṇa mamakāreṇa ca sattvāḥ saṃsāre saṃsaranti / bhagavānāha - evaṃ khalu subhūte sattvānāṃ saṃkleśaḥ prajñāyate / yathā sattvānāmudgraho 'bhiniveśaḥ, tathā saṃkleśaḥ / na cātra (Vaidya 199) kaścitsaṃkliśyate / yathā ca subhūte anudgaho 'nabhiniveśaḥ, tathā nāhaṃkāramamakārau prajñāyete / evaṃ khalu subhūte sarvasattvānāṃ vyavadānaṃ prajñāyate / yathā sattvānāmanudgraho 'nabhiniveśaḥ, tathā vyavadānam / na cātra kaścidvyavadāyati / evaṃ khalu subhūte caran bodhisattvo mahāsattvaścarati prajñāpāramitāyām / evaṃ khalu subhūte sarvadharmeṣu vivikteṣu sarvadharmeṣu śūnyeṣu sattvānāṃ saṃkleśo vyavadānaṃ ca prajñāyate / subhūtirāha - āścaryaṃ bhagavan yāvadyadidaṃ sarvadharmeṣu vivikteṣu sarvadharmeṣu śūnyeṣu sattvānāṃ saṃkleśo vyavadānaṃ ca prajñāyate / evaṃ ca bhagavaṃścaran bodhisattvo mahāsattvaścarati prajñāpāramitāyām / evaṃ hi caran bodhisattvo mahāsattvo na rūpe carati, na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu, na vijñāne carati / evaṃ caran bhagavan bodhisattvo mahāsattvo 'navamardanīyo bhavati sadevamānuṣāsureṇa lokena / evaṃ caran bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ sarveṣāṃ śrāvakayānikānāṃ pratyekabuddhayānikānāṃ ca pudgalānāṃ caryāmabhibhavati, anabhibhūtaṃ ca sthānaṃ pratilabhate / tatkasya hetoḥ? anabhibhūtaṃ hi bhagavan buddhatvaṃ tathāgatatvaṃ svayaṃbhūtvaṃ sarvajñatvam / anenāpi bhagavan manasikāreṇa prajñāpāramitāpratisaṃyuktena vihāreṇa viharan bodhisattvo mahāsattvo rātriṃdinānyatināmayet, āsannaḥ syādanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyeta / evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - evametatsubhūte, evam etat / evaṃ caran subhūte bodhisattvo mahāsattvaścarati prajñāpāramitāyām / evaṃ hi caran subhūte bodhisattvo mahāsattvo na rūpe carati, na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu, na vijñāne carati / evaṃ caran subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'navamardanīyo bhavati sadevamānuṣāsureṇa lokena / evaṃ caran subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarveṣāṃ śrāvakayānikānāṃ pratyekabuddhayānikānāṃ ca pudgalānāṃ caryāmabhibhavati, anabhibhūtaṃ ca sthānaṃ pratilabhate / tatkasya hetoḥ? anabhibhūtaṃ hi subhūte buddhatvaṃ tathāgatatvaṃ svayaṃbhūtvaṃ sarvajñatvam / anenāpi subhūte manasikāreṇa prajñāpāramitāpratisaṃyuktena vihāreṇa viharan bodhisattvo mahāsattvo rātriṃdinānyatināmayet, āsannaḥ syādanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, kṣipraṃ ca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyeta // sacetkhalu punaḥ subhūte ye jambūdvīpe sattvāḥ, te sarve 'pūrvācaramaṃ mānuṣyakamātmabhāvaṃ pratilabheran, mānuṣyakamātmabhāvaṃ pratilabhya anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittamutpādayeran, anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittamutpādya yāvajjīvaṃ tiṣṭheyuḥ, yāvajjīvaṃ tiṣṭhanto yāvajjīvaṃ sarvatathāgatān satkuryurgurukuryurmānayeyuḥ pūjayeyurarcayeyurapacāyeyuḥ, evaṃ sarvasattvebhyo 'pi dānaṃ dadyuḥ, tacca dānamanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayeyuḥ / tatkiṃ manyase subhūte api nu te bodhisattvā mahāsattvāstatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasaveyuḥ? subhūtirāha - bahu bhagavan, bahu sugata / bhagavānāha - ataḥ khalu punaḥ subhūte sa kulaputro vā kuladuhitā vā bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati, yo bodhisattvo mahāsattvo 'ntataḥ ekadivasam api prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikārairviharati / (Vaidya 200) tatkasya hetoḥ? yathā yathā hi subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikārai rātriṃdivaṃ viharati, tathā tathā sarvasattvānāṃ dakṣiṇīyatāṃ gacchati / tatkasya hetoḥ? tathā hi subhūte nāsti tadanyeṣāṃ sattvānāṃ tādṛśaṃ maitrīsahagataṃ cittam, yathā tasya bodhisattvasya mahāsattvasya, sthāpayitvā buddhān bhagavataḥ / tatkasya hetoḥ? apratipudgalā hi subhūte tathāgatāḥ / nirupamā hi subhūte tathāgatāḥ / acintyadharmasamanvāgatā hi subhūte tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ // kathaṃ ca subhūte sa kulaputro vā kuladuhitā vā tāvattatpuṇyamabhinirharati? tādṛśyā subhūte prajñayā samanvāgataḥ sa bodhisattvo mahāsattvo bhavati, yādṛśyā prajñayā samanvāgato vadhyagatāniva sarvasattvān paśyati / tena tasyāṃ velāyāṃ mahākaruṇāparigṛhīto bhavati / sa divyena cakṣuṣā vyavalokayan aprameyānasaṃkhyeyānaparimeyānaparimāṇān sattvānānantaryakarmasamanvāgatān paśyati, akṣaṇaprāptāṃś ca vihanyamānāṃś ca dṛṣṭijālapraticchannāṃś ca mārgamapratilabhamānān / aparāṃś ca kṣaṇaprāptān paśyati, kṣaṇāṃś ca virāgayataḥ paśyati / tasya tasyāṃ velāyāṃ mahān saṃvega utpadyate / te cāsya sarvasattvāstayā mahāmaitryā tayā ca mahākaruṇayā sphāritvā manasikṛtā bhavanti - ahameteṣāṃ sarveṣāṃ sattvānāṃ nātho bhaviṣyāmi, ahamenān sarvasattvān sarvaduḥkhebhyo mocayiṣyāmīti / na ca tena vā anyena vā nimittena sārdhaṃ saṃvasati / ayam api subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya mahān prajñāloko 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhum / anena hi subhūte vihāreṇa viharanto bodhisattvā mahāsattvāḥ sarvalokasya dakṣiṇīyatāṃ parigṛhṇanti, na ca vivartante 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ / yeṣāṃ ca dāyakānāṃ dānapatīnāṃ ca paribhuñjate cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān, asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ sūpasthitacittāḥ, teṣāṃ dāyakānāṃ dānapatīnāṃ ca dānadakṣiṇāṃ viśodhayanti / sarvajñatā caiṣāmāsannībhavati / tasmāttarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena amoghaṃ rāṣṭraṃ piṇḍaṃ paribhoktukāmena sarvasattvānāṃ mārgamupadeṣṭukāmena vipulamavabhāsaṃ kartukāmena saṃsāragatān sattvān saṃsārātparimocayitukāmena sarvasattvānāṃ cakṣurviśodhayitukāmena anena prajñāpāramitāpratisaṃyuktena manasikāreṇa vihartavyam / sacedanena manasikāreṇa vihartumicchati, tena prajñāpāramitāpratisaṃyuktā manasikārāḥ samanvāhartavyāḥ / tatkasya hetoḥ? yo hyenān samanvāhartavyān maṃsyate, sa evāsya manasikāro bhaviṣyati / tato 'nyeṣāṃ manasikārāṇāṃ prajñāpāramitāvirahitānāmavakāśo na dātavyaḥ / tathā ca kartavyaṃ yathāyaṃ prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikārai rātriṃdivāni kṣapayet / tadyathāpi nāma subhūte kenacideva puruṣeṇa maṇiratnajñāne vartamānena maṇiratnajātijñena apratilabdhapūrvaṃ mahāmaṇiratnaṃ pratilabdhaṃ bhavet / sa tanmahāmaṇiratnaṃ pratilabhya mahatodāreṇa prītiprāmodyena samanvāgato bhavet / tasya tanmahāmaṇiratnaṃ punareva praṇaśyet / sa tatonidānaṃ mahatā duḥkhadaurmanasyena saṃyujyeta / tasya satatasamitaṃ tanmahāmaṇiratnaṃ prati saṃyuktā eva manasikārāḥ pravarteran - aho batāhaṃ tena (Vaidya 201) mahāmaṇiratnena viprayukta iti hi sa puruṣastasya mahāmaṇiratnasya na vismaret yāvat tadvā anyadvā tadguṇaṃ tajjātikaṃ tena mahāmaṇiratnaṃ pratilabdhaṃ bhavet / evameva subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāmahāmaṇiratnaparibhraṣṭena mahāmaṇiratnaparibhraṣṭeneva mahāmaṇiratnena ratnasaṃjñinā prajñāpāramitāmanasikārāviprayuktena prajñāpāramitāmanasikārāvirahitasarvajñatācittena tāvadanveṣṭavyā, yāvatsā vā anyā vā pratilabdhā bhavati / tāvattena prajñāpāramitāmahāmaṇiratnapratilambhapratisaṃyuktairmanasikāraiḥ sarvajñatāmahāmaṇiratnapratilambhapratisaṃyuktairmanasikārairavirahitena bhavitavyam // subhūtirāha - yatpunarbhagavan sarvadharmāḥ sarvamanasikārāḥ svabhāvena virahitāḥ śūnyā uktā bhagavatā, tatkathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikāraiḥ sarvajñatāpratisaṃyuktairmanasikārairavirahito bhavati? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - sacetsubhūte bodhisattvo mahāsattva evaṃ manasi karoti - sarvadharmāḥ svabhāvena viviktāḥ, sarvadharmāḥ svabhāvena śūnyā iti, evametanmanasi kurvan prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikāraiḥ sarvajñatāpratisaṃyuktairmanasikārairavirahito bhavati / tatkasya hetoḥ? prajñāpāramitā hi subhūte śūnyā / sā naiva vivardhate, na ca parihīyate / subhūtirāha - sacedbhagavan prajñāpāramitā śūnyā, sā naiva vivardhate na ca parihīyate, kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvo 'vivardhamānayā prajñāpāramitayā bodhaye samudāgacchati, kathaṃ ca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat - na khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran vi