Phạn tạng (Sanskrit Canon)ratnml_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Bảo Man (Ratnamālāvadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 20 (50.000 ký tự/trang)
ddhāni pravipecuḥ samaṃtataḥ / tataḥ sarve janāś caivaṃ saṃprayātāṃ subhikṣatāṃ / dṛṣṭvānaṃdaṃ samuccāryya pracerire praharṣitāḥ // Rm_2.197 // atha rājā sa tān sarvān mahāharṣapramoditān / dṛṣṭvā bhūyaḥ samāmaṃtrya vabhāṣa saṃprabodhayan // Rm_2.198 // bhavanto dṛśyatām asya saṃbuddhasyānubhāvatā / yasya puṇyānubhāvena prajātaiva subhikṣatā // Rm_2.199 // tasmān nityaṃ tathaivāsya saṃbuddhasya jagatprabhoḥ / mahatsatkārapūjābhiḥ karttavyaṃ bhajanaṃ sadā // Rm_2.200 // evaṃ yadi sadā cāsya saṃbuddhasya jagatprabhoḥ / pūjābhiḥ satkariṣyanti sadātra maṃgalaṃ bhavet // Rm_2.201 // tasmād asya munīndrasya nakhakeśavidarbhitaḥ / gandhastūpaḥ pratisthāpya sevitavyaḥ sadārcanaiḥ // Rm_2.202 // iti saṃbhāṣya rājāsau tais tathety anumoditaiḥ / saha bauddhāśramaṃ gatvā natvā taṃ prārthayan muniṃ // Rm_2.203 // namas te bhagavaṃ chāstar vayaṃ te śaraṇasthitāḥ / sadā caivaṃ kariṣyāmo bhavatsevām upāsthitāḥ // Rm_2.204 // tat prasīda sadā pātra vihṛtya dharmam ādiśan / vijayasva na cānyatra mā vraja no 'nukaṃpayā // Rm_2.205 // tenaivaṃ prārthite rājñā bhagavāṃś ca sa caṃdanaḥ / (Rm 34) taṃ nṛpaṃ sajanaṃ dṛṣṭvā prasannāsyo 'bravīt tathā // Rm_2.206 // naiva rājan mayā bodhir ekasyārthe prasādhitā / api ca sarvasatvānāṃ hitārthe hy anukaṃpinā // Rm_2.207 // tasmād atra sadā naiva sthāsyāmy ahaṃ sasāṃghikaḥ / sarvatrāpi careyāhaṃ saddharmaṃ saṃprakāśituṃ // Rm_2.208 // yadi me śraddhayā nityaṃ sevāṃ kartuṃ samichatha / keśastūpaṃ pratisthāpya sevyata sarvadārcanaiḥ // Rm_2.209 // tatas te 'tra sadā rājye subhikṣaṃ maṃgalaṃ bhavet / durbhikṣatā ca kutrāpi nākramiṣyati kadā cana // Rm_2.210 // iti matvā tvayā gatvā triratnaśaraṇaṃ svayaṃ / sarvasatvāś ca saddharme preraṇīyāḥ prayatnataḥ // Rm_2.211 // ity ādiśya munīṃdro 'sau chitvā svān nakharāṃs tathā / keśāṃś cāpy avatāryyaivaṃ tasmai rājñe svayaṃ dadau // Rm_2.212 // tato rājā sa taṃ buddhaṃ natvā keśāṃ nakhāṃś ca tān / samādāya praharṣeṇa pratyāyayau svam ālayaṃ // Rm_2.213 // tatra prāptaḥ pure madhye puṣkariṇyās taṭāntike / tat keśanakharān ropya gaṃdhastūpam akārayat // Rm_2.214 // tasmiṃ siddhe pratisthāpya vidhinā ca mahotsavaiḥ / nityaṃ satkārapūjābhiḥ sevāṃ cakre prasannadhīḥ // Rm_2.215 // etat puṇyānubhāvena loke 'ṃdhe 'pariṇāyake / jagalloke hitaṃ kartuṃ bhaveyaṃ sugatas tathā // Rm_2.216 // iti dhṛtvā pracitte 'sau praṇidhānaṃ narādhipaḥ / gaṃdhajalaiś ca taṃ stūpaṃ snāpayitvā sadārcayat // Rm_2.217 // pratisthāpya mahaṃ cāpi gatvā ca śaraṇe mudā / aṣṭāṃgaiś ca praṇatvaivaṃ mahotsāhair asevayat // Rm_2.218 // tathā sarve janāś cāpi śraddhayā taṃ prabhejire / ye gatāḥ śaraṇaṃ tatra te sarve nirvṛtiṃ yayuḥ // Rm_2.219 // aham evāvasiṣṭaḥ sa teṣāṃ yo 'bhūn narādhipaḥ / saṃbodhipraṇidhiṃ dhṛtvā naivaṃ nirvāṇam āyayau // Rm_2.220 // (Rm 35) etat puṇyānubhāvaiś ca suvṛṣṭiḥ saṃpracāritā / sarvadāpy abhavat tatra subhikṣaṃ nirupadravaṃ // Rm_2.221 // etad dharmānubhāvaiś ca sarvatra sāṃprataṃ labhe / pūjāsatkāramānyāni yaśodharmasukhāni ca // Rm_2.222 // yatra yatra pragachāmi tatra tatra samaṃtataḥ / itthaṃ satkārapūjābhir mānito 'haṃ sasāṃghikaḥ // Rm_2.223 // tac chāstāraṃ samārādhya yaśodharmasukhepsubhiḥ / śubheṣu sarvadā nityaṃ caritavyaṃ prayatnataḥ // Rm_2.224 // śubhena sukhatā nityaṃ bhavel loke samaṃtataḥ / pāpena duḥkhatā caivaṃ miśritenāpi miśritā // Rm_2.225 // tasmāt pāpaṃ viramyaivaṃ miśritāni vihāya ca / śubheṣv eva prayatnena caritavyaṃ sukhārthibhiḥ // Rm_2.226 // ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sarve te sāṃghikās tathā / śrutvā pramenire satyaṃ karmabhāvaṃ bhavālaye // Rm_2.227 // pāpebhyo viratā nityaṃ miśritebhyo 'pi te sadā / sadā śubheṣu niratāḥ sarve saṃcerire samāhitāḥ // Rm_2.228 // evaṃ rājaṃs tvayā nityaṃ pāpāc ca miśritād api / viramya sarvathā dharme caritavyaṃ sukhāptaye // Rm_2.229 // prajāś cāpi vinirvāryya sarvathā pāpacāraṇāt / śrāvayitvā ca saddharmaṃ yojanīyāḥ śubhe sadā // Rm_2.230 // tathā te sarvadā nityaṃ sarvatra viṣayeṣv api / suvṛṣṭiḥ pracarec caivaṃ maṃgalaṃ nirupadravaṃ // Rm_2.231 // iti tena samādiṣṭaṃ upaguptena śāsinā / śrutvāśoko nṛpo 'stv evam ity anandat sapārṣadaḥ // Rm_2.232 // snātāvadānaṃ tad idaṃ niśamya ye śrāvayanti pratibodhya lokān / te pāpanirmuktaviśuddhadehāḥ prayānti nūnaṃ sugatālayeṣu // Rm_2.233 // ++ iti ratnāvadānamālāyāṃ snātāvadānaṃ samāptam ++ (Rm 36) III Cakrāvadāna athāśoko narendro 'sau bhūyo natvā kṛtāṃjaliḥ / upaguptaṃ guruṃ prāha śrotum anyat subhāṣitaṃ // Rm_3.1 // bhadanta śrotum ichāmi bhūyo 'py anyat subhāṣitaṃ / yathā te guruṇā khyātaṃ tathā me vaktum arhasi // Rm_3.2 // iti tenārthite rājñā bhūyo 'py asau jināṃśajaḥ / upagupto yatir bhikṣus taṃ nṛpam evaṃ abravīt // Rm_3.3 // yathā me guruṇādiṣṭaṃ vakṣye 'haṃ te subhāṣitaṃ / sādhu cittaṃ samādhāya śṛṇu rājan samāhitaḥ // Rm_3.4 // yaḥ purāsīn mahābuddhaḥ sarvajñaḥ śrīghano jinaḥ / sarvavidyākalābhijño dharmarājas tathāgataḥ // Rm_3.5 // śāstārhan sugato nāthas traidhātukavināyakaḥ / sa śākyādhipatir loke hitāya ca samaṃtataḥ // Rm_3.6 // saddharmadeśanāṃ kṛtvā bodhimārgaṃ prakāśayan / bhikṣuśrāvakasaṃghaiś ca bodhisatvaiś ca sāṃghikaiḥ // Rm_3.7 // upāsikāgaṇaiś caivam upāsakagaṇaṃ saha / rājagṛham upāśritya veṇuvane jināśrame // Rm_3.8 // kalaṃdake nivāpākhye mahodyāne samāśritaḥ / ādimadhyāṃtakatyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_3.9 // tad dharmadeśanāṃ śrotuṃ devāsuramanuṣyakāḥ / yakṣakinnaragaṃdharvāḥ siddhavidyādharādayaḥ // Rm_3.10 // garuḍā nāgarājāś ca mahāharṣasamanvitāḥ / brāhmaṇā kṣatriyāś caiva rājāno rājaputrakāḥ // Rm_3.11 // vaiśyāś ca śreṣṭhinaḥ śūdrā maṃtriṇo mātṛkājanāḥ / sārthavāhāś ca paurāś ca dhaninaś ca vaṇigjanāḥ // Rm_3.12 // evam anye 'pi lokāś ca sarve te saṃpraharṣitāḥ / mahatsatkārapūjābhiḥ sarvopakaraṇais tathā // Rm_3.13 // (Rm 37) pūjayitvā pravaṃditvā saṃbuddhaṃ sugataṃ muniṃ / parivṛtya puraskṛtya tasthau sarvānya tasthire // Rm_3.14 // saddharmavāṃchitāḥ sarve śrotuṃ tatra samāgatāḥ // Rm_3.15 // tasmiṃś ca samaye pūryyāṃ śrāvastyāṃ subhago vaṇik / anyattamaḥ sārthavāha āsīn mahādhanaḥ sudhīḥ // Rm_3.16 // tena bhāryyā subhadrāṃgī jātidharmasamānikā / pariṇītā kulasthityai kuladharmānusārataḥ // Rm_3.17 // tatas tau daṃpatī raktau snehānubandhitau mudā / yathākāmaṃ prabhuṃjānau sanramāte yathechayā // Rm_3.18 // tatas tasya gṛhasthasya bhogyeṣv evābhirāgiṇaḥ / svakulavṛttidharmeṣu pramādād anapekṣiṇaḥ // Rm_3.19 // vyavahāre viraktasya prodyamarahitasya ca / arjanopāyamaṃdasya kevalaṃ vyayakurvataḥ // Rm_3.20 // dine dine kraṃān nityaṃ ativyayān nirāgamat / saṃpadaḥ kṣīṇatāṃ yātā griṣmakāla iva hradāḥ // Rm_3.21 // tatas tasya gṛhasthasya bhāryā yā kuladharmikā / saṃpadaḥ kṣīnatāṃ dṛṣṭvā gṛhe caivaṃ vyacintayat // Rm_3.22 // ayaṃ me puruṣo bharttā sārthavāho vaṇik dhanī / bhāgyam eva gṛhe bhuktvā nivasati nirudyamaḥ // Rm_3.23 // atyarthavyayatā yatra vidyate na tathāgamaḥ / sā ca saṃpat kiyat kālaṃ tiṣṭhet kṣīṇaṃ vrajet kramāt // Rm_3.24 // tad ayaṃ puruṣaś cāpi kathaṃ sustho bhaviṣyati / kena saṃdhāryyate lokair vihīne bhogyasaṃcaye // Rm_3.25 // vṛddho 'py ayaṃ bhaven nūnaṃ daridro 'pi bhavet tathā / tadā kiṃ paribhuktvaivaṃ gṛhe tisthet kathaṃ sukhī // Rm_3.26 // yasya saṃpad gṛhe nāsti kathaṃ sa puruṣaḥ sukhī / (Rm 38) svayaṃ bhoktuṃ na śaktaḥ syāt kiṃ punar dānam ācaret // Rm_3.27 // dānaṃ vinā na saṃsāre kiṃ sārasukham āpsyate / dānenaiva hi labhyante yaśodharmasukhāni ca // Rm_3.28 // dānena śuddhyate cittaṃ śuddhacitto bhavet sudhiḥ / sudhiyā sādhyate śīlaṃ śīlavān syāc chubhaṃkarī // Rm_3.29 // śubhakarmā ca saddharmaṃ kṛtvā yāsyati sadgatiṃ / tasmād aham imaṃ nāthaṃ bharttāraṃ puruṣaṃ prabhuṃ // Rm_3.30 // saddharmasukhasaṃprāptyai prerayeyaṃ dhanārjane / dhanavān puruṣo loke sarvārthasādhane kṛtī // Rm_3.31 // dharmārthakāmamokṣāṇāṃ mūlaṃ prāhur dhanaṃ budhāḥ / bhartur hi puruṣasyāpi trivargakāryyasādhane // Rm_3.32 // sahāyaḥ kathyate prājñaiḥ satī bhāryyānucāriṇī / asya bhartur hy ahaṃ bharyyā satī dharmārthasādhane // Rm_3.33 // manaḥ protsāhitaṃ kṛtvā prerayeyaṃ dhanārjane // Rm_3.34 // iti niścitya sā sādhvī dṛṣṭvā bharttāram ādarāt / dharmārthasādhane caivaṃ protsāhayitum abravīt // Rm_3.35 // svāmi bharttāsi me nātho devatāpi tvam eva hi / tan mayā vakṣyate tathyaṃ paratreha sukhāya te // Rm_3.36 // tathyaṃ ca tacchṛṇuṣvaivam anyathā cet tu mā kuru // Rm_3.37 // yad bhavān purusaḥ prāḍhyaḥ sārthavāho vaṇik prabhuḥ / sadā bhogyāni bhuktvaiva sthitvā naivaṃ praśobhati // Rm_3.38 // tat pramādaṃ parityaktvā yaśodharmasukhāptaye / satyadharmānusāreṇa kuruṣva dhanasādhanaṃ // Rm_3.39 // dhanena sādhayed bhogyaṃ bhogyena pālayet tanuṃ / dehena sādhayed dharmaṃ dharmeṇa satsukhaṃ labhet // Rm_3.40 // kiṃ ca yatra gṛhe svāmī vyavahāranirudyamaḥ / tatra sarve janāś cāpi niṣatsyaṃty avasādinaḥ // Rm_3.41 // api yatra gṛhe svāmī vyavahārasamudyataḥ / tatra sarve janāś caiva pracareyuḥ samudyamāḥ // Rm_3.42 // yac ca dānamahotsāhaṃ yatra gehe na vidyate / sa kiṃ geho na ramyaḥ syāc chūnyāraṇye śmaśānavat // Rm_3.43 // (Rm 39) yasmin gṛhe sadā nityaṃ dānapuṇyamahotsavaṃ / sa eva mandiro ramyasvargavat pratibhāsyate // Rm_3.44 // yasmiṃś cāpi gṛhastho hi dānapuṇyanirutsahaḥ / svayam eva prabhuktvaivaṃ vasate paśuvat sa kiṃ // Rm_3.45 // dhanyās te puruṣā vīrā yaśodharmasukhānvitāḥ / kṛtvā dānavṛṣotsāhaṃ sukhaṃ bhuktvā vasaṃti ye // Rm_3.46 // teṣām eva hi saṃsāre susāraṃ jīvitaṃ khalu / ye kṛtvā dānapuṇyāni svayaṃ saukhyaṃ ca bhuṃjate // Rm_3.47 // dānenaiva hi lobhyaṃte yaśodharmasukhāni ca / anyathā naiva lapsyante tataḥ saṃpan nirarthitā // Rm_3.48 // kiyat kālaṃ ca jīveyur ye bhuktvaiva sukhaṃ sthitāḥ / avaśyaṃ sarvaśo hitvā mṛtā yāyur yamālayaṃ // Rm_3.49 // tatra karmasahāyāṃs tān dṛṣṭvā dharmādhipo yamaḥ / nirṇayitvā ca tat karma prerayet karmabhuktaye // Rm_3.50 // ye ca pāpakarā duṣṭā prerayet tān tu durgatau / ye tu puṇyakarā bhadrāḥ prerayet tāṃś ca sadgatau // Rm_3.51 // tatra karmaphalāny evaṃ duḥkhāni ca / sukhāni ca sarvatheha paratrāpi bhuṃjate sarvajāṃtavaḥ // Rm_3.52 // śubhena sadgatiṃ yayād yaśodharmasukhānvitāḥ / pāpena durgatiṃ yāyād dhikpravādāsukhānvitāḥ // Rm_3.53 // evaṃ matvā prabho svāmin yaśodharmasukhāptaye / svakulavṛttim ādhāya prodyamasva dhanārjane // Rm_3.54 // sadā dānamahotsāhaṃ kṛtvā sadgatilabdhaye / yathechayā sukhaṃ bhuktvā pālayasva sadā janān // Rm_3.55 // tatas te maṃgalaṃ nityaṃ bhaved iha paratra ca / saphalaṃ mānuṣaṃ janma nūnaṃ sadgatim āpnuyāt // Rm_3.56 // iti bhāryāvacaḥ śrutvā sa gṛhastho vaṇik sudhīḥ / bhāryāṃ tāṃ vallabhāṃ kāntāṃ dṛṣṭvā caivaṃ samabravīt // Rm_3.57 // ayi priye subhadrāsi mama bhāryānucāriṇī / yat tvayā bhāṣitaṃ satyaṃ tat kariṣyāmi sarvathā // Rm_3.58 // kiṃ tu tvaṃ me priyā bhāryā vallabhātimanoharā / tat kathaṃ tvāṃ priyāṃ tyaktvā kutra yāsye dhanārthataḥ // Rm_3.59 // (Rm 40) sārthavāho hy ahaṃ cāpi tat kathaṃ nīcavṛttibhiḥ / ratnārjanaṃ kariṣyāmi tato ratnākaraṃ vraje // Rm_3.60 // tasmāt priye subhadrāṃgī sati dharmānucāriṇī / gṛhakāryyaṃ samādhāryya vasa bhuktvā yathāsukhaṃ // Rm_3.61 // yāvan nāhaṃ gṛhe prāptas tāvad dhairyyaṃ samāśraya / śīghram evāgamiṣyāmi maṃ smṛtvā mānvatapyathāḥ // Rm_3.62 // iti bharttoditaṃ śrutvā sā ca bhāryānutāpitā / galadaśrumukhī natvā svāminaṃ tam abhāṣata // Rm_3.63 // he nātha supriya svāmin māṃ vihāya kathaṃ vrajeḥ / tvayā vinā kathaṃ gehe tiṣṭheyāhaṃ yathā vane // Rm_3.64 // darśane śravaṇe vāpi gaṃdhatailānulepane / sparśane bhojane pāne suvastraparibhūṣaṇe // Rm_3.65 // saurabhyā 'ṅgane cāpi bhāṣane gamane kvacit / nidrābhoge tathā naiva vidyeta me 'bhilāṣatā // Rm_3.66 // tavaiva smaraṇaṃ kṛtvā niḥśvasantī muhur muhuḥ / virahānalasaṃtaptā vrajeyaṃ maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_3.67 // mṛtāyāṃ mayi te gehe ko 'nurakṣen nu saṃpadaḥ / śrutvā me maraṇaṃ nūnaṃ dhakṣyase virahānalaiḥ // Rm_3.68 // tadaitābhiś ca saṃpattiratnaiś ca kiṃ kariṣyasi / aputrasya hi sarvasvaṃ nūnaṃ rājā grahīṣyati // Rm_3.69 // tadātmanā vikhidyaivaṃ dūraṃ mā gā vihāyatāṃ / gṛhe sthitvā mayā sārddhāṃ sukhaṃ bhuktvodyamaṃ kuru // Rm_3.70 // atrāpi bahavaḥ santi vaṇiksaṃghā mahājanāḥ / paṇyaṃ prasāryya taṃ sārddhaṃ sādhayasva dhanaṃ sukhaṃ // Rm_3.71 // kiyat kālaṃ ca jīveva santatiś ca na vidyate / tat kiṃ nau bahubhī ratnair mā gā ratnākaraṃ hy ataḥ // Rm_3.72 // yāvajjīvaṃ sukhaṃ bhuktvā dānaṃ kṛtvā sadārthine / saṃvṛtyā prārjaya dravyaṃ svagehe saṃsthito rama // Rm_3.73 // mā dhāva priya kutrāpi kiṃ vā ratnākare labhet / svagṛhe 'pi labhej jantuḥ svakarmanirmitaṃ dhanaṃ // Rm_3.74 // svakṛtaṃ karma tad bhāvi nirmāṇasadṛśaṃ phalaṃ / (Rm 41) sarvatrāpi labhanty eva mahāntaḥ kṣudrikā api // Rm_3.75 // tathā ye sujanā loke sadhanā sadguṇāśrayāḥ / te 'pi kṣaṇād bhavanty eva nirdhanā bhikṣutāśritāḥ // Rm_3.76 // ye cāpi durjanā loke nirdhanā nirguṇāś ca ye / te 'pi labhanti mānyārhaṃ sevyante cāpi sajjanaiḥ // Rm_3.77 // tathā ye vaṇijo dhīrāḥ sārthavāhā maṇīchayā / ratnākaraṃ gatās teṣāṃ ke cit svastisamāgatāḥ // Rm_3.78 // ke cit tatra samudre vā bhagnanaukā dhanaiḥ saha / patitāḥ sannimajjantā mṛtāś ca vilayaṃ gatāḥ // Rm_3.79 // ke cid vīryabalenaivaiḥ samuttīrya prayatnataḥ / akiṃcanyāḥ paribhraṣṭā riktahastā gṛhāgatāḥ / evaṃ sarve 'pi satvāś ca svakṛtakarmanirmitaṃ / phalaṃ bhuktvā bhramanty evaṃ saṃsāre ṣaḍgatiṣv api // Rm_3.80 // iti karmapramāṇatvaṃ jñātvā saṃpadvipattitā / mā khedaya svam ātmānaṃ dharmaṃ kṛtvā sukhaṃ vasa // Rm_3.81 // tathā nau maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhavet khalu / yāvajjīvaṃ sukhaṃ bhuktvā sadgatiṃ ca vrajemahi // Rm_3.82 // iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāhātmajaḥ sa ca / taṃ priyāṃ ramaṇīṃ bhāryyāṃ dṛṣṭvaivaṃ samabhāṣata // Rm_3.83 // bhadre satyaṃ tvaṃ yā proktaṃ yat svakarmapramānatā / iti matvāham ichāmi gantuṃ ratnākare 'pi hi // Rm_3.84 // yad abhāvi na tad bhāvi bhāvi cen na tad anyathā / sarvatrāpi bhaven nūnaṃ tenābdhiṃ gantum īhyate // Rm_3.85 // yadi bhāgyaṃ mamāsty evaṃ svasti syād gamane khalu / ratnāni bahuśo labdhā pratyāgacheya siddhitāḥ // Rm_3.86 // atha me bhāgyatā naiva nūnaṃ tatra vipattitā / mahattīrthe nimagno 'haṃ mṛto yāsye surālayaṃ // Rm_3.87 // yathā bhaṭṭā mahāvīrā yaśodharmasukhāptaye / śatruṃ jetuṃ mahotsāhair viśanti raṇamaṇḍale // Rm_3.88 // tatra ke cid dhatā vīrā yaśodharmānvitā mṛtāḥ / sahasā te prayānty evaṃ svargasaukhyānubhoginaḥ // Rm_3.89 // aham api vaṇikputraḥ sārthavāhātmajo hy ahaṃ / (Rm 42) tat tathāhaṃ gaṃiṣyāmi ratnākaraṃ na cānyataḥ // Rm_3.90 // yadi svasti gṛhaṃ prāpsye yaśoratnasukhānvitaḥ / mṛto 'tha nirmalībhūtvā svarge saukhyam avāpnuyāṃ // Rm_3.91 // iti matvā priye bhadre mā viṣīda sukhāṃ vasa / yāvan nāhaṃ gṛhaṃ prāptas tāvad bhajeṣṭadevatāṃ // Rm_3.92 // sarvathāhaṃ gamiṣyāmi svakulakīrtilabdhaye / anivarttī hy ahaṃ kāryye tan māṃ tvaṃ mā nivāraya // Rm_3.93 // iti bharttur vacaḥ śrutvā nirbandhaṃ gamanaṃ prati / sā satī taṃ svabharttāraṃ natvā prāha kṛtāṃjaliḥ // Rm_3.94 // svāmiṃs tvaṃ sarvathā gantuṃ yadīchasi mahāmbudhiṃ / dhairyyam ālamvya saṃpaśyan mārge vraja samāhitaḥ // Rm_3.95 // svasti te vrajato mārge sarvatrāpi divāniśaṃ / svasti pratyāgate caivaṃ bhūyān nityaṃ śubhaṃ sadā // Rm_3.96 // yātrāsiddhimahāsaṃpadyaśodharmasukhānvitaḥ / svasti śīghraṃ samāgacha vrajā te 'stu sadā śivaṃ // Rm_3.97 // iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāhas tatheti saḥ / pratijñāya vaṃksaṃghān sarvān āhūya cābravīt // Rm_3.98 // bhavanto 'haṃ samichāmi yośodharmasukhāptaye / svakulavṛttim ādhāya gantuṃ ratnākarāṃbudhau // Rm_3.99 // tatra gantuṃ mayā sārddhaṃ yadi yūyaṃ samichatha / tat paṇyaṃ sahasādāya samāyāta caremahi // Rm_3.100 // iti tenoditaṃ śrutvā sarve te vaṇijo mudā / sahasā paṇyam ādāya tatra gantum upākraman // Rm_3.101 // atha sārthapatiḥ śīghraṃ taiś ca paṃcaśataiḥ saha / svastyayanavidhiṃ kṛtvā pratasthe saṃpramoditaḥ // Rm_3.102 // tataḥ kramād atikramya grāmajanapadāni te / vilaṃghyāraṇyadeśāṃś ca tīraṃ prāpur mahodadheḥ // Rm_3.103 // tato nāvaṃ samāruhya tāni paṃcaśatāni ca / pravitatya dhvajaṃ śubhraṃ jagāhire 'mbudhau kramāt // Rm_3.104 // tathā te vahanārūḍhā vātānukūlato dhruvaṃ / kramād dvīpāṃś ca laṃghitvā ratnākaraṃ samāyayuḥ // Rm_3.105 // tatra ratnākaraṃ prāptā devatā supramodataḥ / te mithaḥ kalahaṃ kṛtvā pratyāgaṃtuṃ na śekire // Rm_3.106 // (Rm 43) ciram evaṃ virodhitvād ratnāni ca na lebhire / bāṃdhavāṃś ca muhuḥ smṛtvā tasthuḥ sarve vilaṃvitāḥ // Rm_3.107 // atrāṃtare ca sā nārī sārthavāhapriyā satī / bharttrā vinā gṛhaṃ śūnyam amanyata nirutsavāt // Rm_3.108 // yad dine prasthito bhartā sārthavāhaḥ purād vahiḥ / tad dinārabhya sā nārī gaṇayantī dinaṃ prati // Rm_3.109 // bharttur eva muhuḥ smṛtvā virahavedanāturā / niḥśvasantī muhuś caivam adhairyyā paritāpinī // Rm_3.110 // kṛśāṅgā pāṇḍuvarṇā ca virukṣākīrṇakeśinī / prasādhanānabhīchantī malinavasanāvṛtā // Rm_3.111 // darśanaśravaṇe cāpi gaṃdhānvāharaṇe 'pi ca / bhojaneṣv api pāne ca sparśane gamaneṣv api // Rm_3.112 // kutūhare tathānyatra manorame 'pi cādbhute / sarvatra viṣayeṣv evaṃ na protsahe yathāturā // Rm_3.113 // bharttur viyogaduḥkhārttā roginīva viṣādinī / asahyamadanākrāntā dhairyyopāyavicetanā // Rm_3.114 // bhartur āgatim ālambya kṣaṇaṃ dhairyyasamāśritā / bhartāram eva saṃsmṛtvā gṛha eva nyaṣīdata // Rm_3.115 // na nidrāṃ śayane bheje nānyasmṛtau mano 'nudat / prabhum evaṃ samādhyātvā tasthau dhyāyīva yogavit // Rm_3.116 // athaivaṃ vikalībhūtāṃ yauvanīṃ tāṃ pativratāṃ / kācid ekā sakhī bhadrā saṃnirīkṣyābravīd rahaḥ // Rm_3.117 // bhadre kin te viṣāda tvaṃ vibhāsi tvaiḥ yathāturā / mā viṣīda yad arthan te tad vadasva mayi priye // Rm_3.118 // kathaṃ notsahase bhadre svakuladharmacāriṇi / kautuke cādbhute cāpi sarvatra viṣayeṣv api // Rm_3.119 // bhojane bhūṣaṇe cāpi draṣṭuṃ śrotuṃ na vāṃchasi / kiṃ viṣādena siddhaṃ te tat prabhukṣva yathāsukhaṃ // Rm_3.120 // (Rm 44) iti tayodite sakhyā sārthavāhapriyāpi sa / tāṃ sakhīṃ pramadāṃ kāntāṃ dṛṣṭvā caivam abhāṣata // Rm_3.121 // nāhaṃ bhogārthinī bhadre nāpi kāmātirāgiṇī / kiṃ tu dharmānuraktāsmi tat kathaṃ svāminaṃ vinā // Rm_3.122 // tenāhaṃ viṣayāṃ tyaktvā smṛtvā bharttāram eva taṃ / svāgāra eva tiṣṭhāmi bhogyeṣv api ca nispṛhā // Rm_3.123 // kadā sa me priyo bharttā gṛhe pratyāsariṣyati / iti ciṃtāṃ samādhāya tiṣṭhāmi yoginī yathā // Rm_3.124 // yāvac ca sa priyaḥ svāmī nāyāti svagṛhaṃ prati / tāvad evaṃ na bhokṣye 'haṃ bhogyāni surasāny api // Rm_3.125 // viṣayeṣv api sarveṣu na me vāṃchā priyaṃ vinā / nānyacciṃtā ca me citte tasmād evaṃ sthitā sadā // Rm_3.126 // yāvat svāmī na me dṛṣṭas tāvat sthāsyāmy ahaṃ tathā / api me jivitaṃ yātu na ca yāyāṃ gṛhād bahiḥ // Rm_3.127 // strīṇāṃ hi devatā svāmī dharmo 'pi bhartṛsevayā / tasmāt smṛtvaiva bharttāraṃ bhājāmy ahaṃ pativratā // Rm_3.128 // kutra dharmaṃ cariṣyāmi yasyā nāsti gṛhe pumān / tat manasaiva bharttāraṃ dhyātvā bhaje divāniśaṃ // Rm_3.129 // dhig me janma nirarthaṃ syād yasyā na yauvane patiḥ / vṛddhatve kiṃ kariṣyāmi svāminā ca dhanair api // Rm_3.130 // varam evādya me mṛtyur na mithyā cirajīvitaṃ / yasmāc ciram api sthitvā mṛtyuduḥkhaṃ tad eva hi // Rm_3.131 // yam evālaṃvya jīvāmi sa yadi nāgamiṣyati / kim eva jīvitenāpi kevaladuḥkhabhāvinā // Rm_3.132 // dhanyās tā hi striyo bhadrāḥ svasvāmisahacārikāḥ / kṛtvā dharmaṃ sadā gehe saukhyaṃ bhuktvā vasanti yāḥ // Rm_3.133 // mā bhūt tu mādṛśi kācid abhadrā duḥkhabhāginī / samyagbhogyaiś ca kiṃ tasyā yasyā bharttā na yauvane // Rm_3.134 // tathāpi kiṃ kariṣyāmi nāryy ahaṃ hi pativratā / tasmāt tam eva bharttāraṃ smṛtvā sthāsyāmi sarvadā // Rm_3.135 // (Rm 45) iti tayoditaṃ śrutvā sā sakhī hitakāriṇī / tadupāyahitaṃ kartuṃ tāṃ sakhīṃ ca samabravīt // Rm_3.136 // bhadre satyaṃ tvayā proktaṃ strīṇāṃ hi devatā patiḥ / tathāpi vakṣyate bhadre tava prītyā ca tac chṛṇu // Rm_3.137 // yāvan nivasate gehe bhartā kāmarasārataḥ / tāvat strī sevayen nityaṃ dharmaṃ bhartur anujñayā // Rm_3.138 // yadā bharttā gṛhe na syād dūradeśaṃ gatas tathā / yāvad gṛhaṃ na cāyātas tāvad devaṃ bhajet patiḥ // Rm_3.139 // pates te devatāsmākaṃ viṣṇur nārāyaṇo hariḥ / tasmād enaṃ prabhor nāmnā smṛtvā nityaṃ bhajārcaya // Rm_3.140 // sa eva kāmado devaḥ kāmadhātvīśvarādhipaḥ / saṃsārasthitidharmastho ratibhogyasukhapradaḥ // Rm_3.141 // tasyaiva hy anubhāvena preryyamāno mano bhuvāḥ / bharttā te sahasā prāyāt svasti ratnaiś ca saṃyutaḥ // Rm_3.142 // tatas te saphalaṃ janma saṃsāre prabhunā saha / dānaṃ kṛtvā sukhaṃ bhuktvā yāvajjīvaṃ sukhaṃ vasa // Rm_3.143 // evaṃ sakhyoditaṃ Śrutvā ramaṇī sā pativratā / tatheti pratisaṃśrutya punas tām avadat sakhīṃ // Rm_3.144 // satyaṃ bhadre yathā proktaṃ tvayā me hitakāraṇaṃ / tathāhaṃ saṃbhajiṣyāmi smṛtvā nāmnā prabhor hariṃ // Rm_3.145 // yathā svasti samāyātaḥ svāmī ratnasamṛddhibhṛt / tadā hy ekaṃ suvarṇasya cakraṃ dāsyāmi viṣṇave // Rm_3.146 // ity evaṃ sā pratijñāya viṣṇum evaṃ samasmarat // Rm_3.147 // namas te bhagavan viṣṇo hare nārāyaṇa prabho / prasīda paśya māṃ nārīṃ prabhuṃ ca prāpayāśu me // Rm_3.148 // yadā me puruṣo bharttā svasti gehasamāgataḥ / tadopaḍhaukayiṣyāmi svarṇacakraṃ hare tava // Rm_3.149 // iti sakhyāḥ puraḥ proktvā smṛtvā nityaṃ hariṃ mudā / svarṇacakraṃ ca saṃkalpya tasthau bhartuḥ smaranti sa // Rm_3.150 // tadaiva sārthavāho 'sau sarvasārthagaṇaiḥ saha / bahuratnāni saṃgṛhya pratasthe sahasā tataḥ // Rm_3.151 // tataḥ svasti samuttīryya mahodadhes tadāgataḥ / sarvasārthagaṇaiḥ sārddhaṃ sahasā gṛham āyayau // Rm_3.152 // (Rm 46) tatas taṃ gṛhasaṃprāptaṃ dṛṣṭvā sā naṃditā satī / pādau natvā puraḥ sthitvā svaṃ pravṛttam abhāṣata // Rm_3.153 // svāmin yadā bhavān gehāt prasthito māṃ vihāya ca / tadārabhya sadā smṛtvā tvām evāsmi sthitā gṛhe // Rm_3.154 // tadāham anayā sakhyā dṛṣṭvā tvadvirahāturā / tad duḥkhaṃ me vinodārthaṃ preritā smaraṇe hareḥ // Rm_3.155 // tadārabhya sadā nityaṃ smṛtvā taveṣṭadevatāṃ / bhajāmi satataṃ bhaktyā tavāśu gamanārthinī // Rm_3.156 // cakraṃ ekaṃ suvarṇasya saṃkalpya śraddhayā mayā / prārthanāpi kṛtā nityaṃ tava yātrāprasiddhaye // Rm_3.157 // yathā me prārthitaṃ sarvaṃ tathā siddhaṃ hi sāṃprataṃ / tan me saṃkalpitaṃ deva pūrayeyaṃ tathā prabho // Rm_3.158 // tat pūjāṃgaṃ samādāya śakraṃ samupaḍhokituṃ / devakulaṃ gamiṣyāmi tad anujñāṃ pradehi me // Rm_3.159 // iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāho 'numoditaḥ / pūraya tvaṃ priye satyaṃ gacchety evam abhāṣata // Rm_3.160 // tataḥ sānujñayā bhartuḥ satī sārddhaṃ sakhījanaiḥ / pūjāṃgāni ca taṃ cakraṃ dhṛtvā devakulaṃ yayau // Rm_3.161 // tasmiṃ kṣaṇe sa saṃbuddho bhagavān karuṇāmayaḥ / loke satvān samuddhartum apaśyad buddhacakṣuṣā // Rm_3.162 // tām evaṃ prasthitāṃ dṛṣṭvā bhadrāṃ saddharmacāriṇīṃ / praikṣac ca bhagavān enāṃ pratyekabodhilābhinīṃ // Rm_3.163 // tato 'sau bhagavān buddhaḥ saṃnirīkṣya ca tāṃ satīṃ / sarvān bhikṣugaṇāṃ chiṣyān samāmaṃtryābravīt tathā // Rm_3.164 // paśyadhvaṃ bhikṣavo yūyaṃ dārikaṃ tāṃ subhadrikāṃ / nūnaṃ maddarśanād eṣā bodhicittam avāpnuyāt // Rm_3.165 // samyakkuśalamūlāni samavaropayiṣyati / dhruvaṃ pratyekabodhau ca praṇidhānaṃ kariṣyati // Rm_3.166 // tasmāt saṃdarśanaṃ datvā dārikāṃ tāṃ subhāvinīṃ / pratyekabodhicaryāyāṃ supratisthāpayāmy ahaṃ // Rm_3.167 // tatra ca gantum ichanti ye mayā saha bhikṣavaḥ / (Rm 47) pātracīvaram ādāya te prāyātaṃ caremahi // Rm_3.168 // ity ādiṣṭaṃ jinendreṇa śrutvā sarve 'pi sāṃghikāḥ / pātracīvarasaṃyuktās tatra gaṃtum upācaran // Rm_3.169 // tato 'sau bhagavān buddhaḥ svaprabhāvaṃ pradarśayan / sarvaiś ca sāṃghikaiḥ sārddhaṃ rājagṛham upāsarat // Rm_3.170 // tatra mārge samāyātā dārikā sasakhīvṛtā / taṃ buddhaṃ śrīghanaṃ dūrād dadarśa saṃprabhāsvaraṃ // Rm_3.171 // dvātriṃśallakṣaṇopetam aśītivyaṃjanānvitaṃ / divyātikrāntasaundaryyaṃ samantabhadrarūpakaṃ // Rm_3.172 // sahasreṇātiriktābhaṃ saumyaṃ kāntaṃ manoharaṃ / puṇḍarīkam ivodbhāsaṃ ratnāṅgam iva jaṃgamaṃ // Rm_3.173 // sākṣāt puṇyāvatāraṃ ca dṛṣṭvā cātyanumoditā / sahasopetya tac cakram upaḍhaukitum aichata // Rm_3.174 // evaṃ tāṃ cakram ādāya saṃbuddham upaḍhaukituṃ / prayātaṃ tāṃ sakhī dṛṣṭvā nivārayitum abravīt // Rm_3.175 // nāyaṃ nārāyaṇo bhadre sugato 'yaṃ jitendriyaḥ / tad asmai mā pradehīdaṃ cakraṃ saṃkalpitaṃ hareḥ // Rm_3.176 // evaṃ nivāryyamānāpi sakhībhiḥ sā ca bhadrikā / saddharmaguṇavāṃchantī tāḥ sakhīḥ punar abravīt // Rm_3.177 // sakhyo bhāgyān mayāpy evaṃ saṃbuddho dṛśyate 'dhunā / tad adya saphalaṃ janma saṃsāre jīvitaṃ ca me // Rm_3.178 // yadābhāsparśitā cāpi satvāḥ kleśavimocitāḥ / saṃvṛttisukhasaṃprāptā nirvṛttim api cāpnuyuḥ // Rm_3.179 // yannāmoccāraṇād vāpi saṃbhāvyasmaraṇād api / mārapāśavinirmuktāḥ saṃbodhipadam āpnuyuḥ // Rm_3.180 // yaddharmaśravaṇād evaṃ nityānumodanād api / sarvapāpavinirmuktāḥ sadgatiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_3.181 // yatsaṃgheṣu supātreṣu kiṃcinmātrārppanād api / saṃsāre 'nantasaukhyāni bhuktvā yāyuḥ sukhāvatīṃ // Rm_3.182 // yenaivaṃ pālitāḥ satvāḥ ṣaḍgaticaritā api / (Rm 48) bodhayitvā ca saddharme sthāpitā nirvṛtāv api // Rm_3.183 // yasya dharmānubhāvāc ca maṃgalaṃ bhuvanatraye / sarve satvā sukhāḍhyāś ca saṃbodhipadacāriṇaḥ // Rm_3.184 // so 'py ayaṃ bhagavān nāthaḥ śāstā trailokyādhipaḥ / nūnaṃ me puṇyabhāgyena dṛśyate 'yatnato 'dhunā // Rm_3.185 // tad ahaṃ kuśalinī syāṃ hi saṃbuddhena darśitā / mahābhāgyavatī cāsmi yad ayaṃ sadguruḥ sudhīḥ // Rm_3.186 // amṛgyamāna evetthaṃ labhyate purato mayā / tad ahaṃ pūjayitvemaṃ cakraṃ ca samupaḍhaukituṃ // Rm_3.187 // ichāmy asmai munīṃdrāya nirvṛtipadalabdhaye / api cātra sadā naiva saṃbuddho lapsyate tathā // Rm_3.188 // kadā cid dhi jinotpattiḥ puṣpam audunvaraṃ yathā / mānuṣye 'pi sadā naiva janma bhavānucāriṇāṃ / puṇyair eva hi mānuṣyaṃ lapṣyate janma dullabhaṃ // Rm_3.189 // mānuṣye 'labhyamāne tu kathaṃ buddhānusevanā / buddhasevāṃ vinā kena bodhicittam avāpnuyāt // Rm_3.190 // bodhicittaṃ vinā kasya saddharmeṣu matiś caret / vinā dharmamatiṃ ko hi bodhicaryyāṃ samācaret // Rm_3.191 // bodhicaryāṃ vinā loke hitaṃ kartuṃ kathaṃ caret / loke hitam akṛtvaiva kutaḥ puṇyam avāpnuyāt // Rm_3.192 // apuṇyena kathaṃ kleśān hitvā nirvṛtim āpnuyāt / tasmāt kleśavimuktyarthaṃ nirvṛttipadalabdhaye // Rm_3.193 // imaṃ buddhaṃ jagannātham ichāmy abhyarcituṃ mudā / buddha eva jagannāthaḥ sarvasatvahitārthadaḥ // Rm_3.194 // saddharmadeśakaḥ śāstā saṃbodhijñānanāyakaḥ / tasmād enaṃ samutsṛjya nānyam ichāmi cārcituṃ // Rm_3.195 // asyaiva śaraṇaṃ gatvā bhajiṣyāmi sadāpy ahaṃ // Rm_3.196 // iti sā dārikā proktvā cakram ādāya moditā / saṃbuddhaṃ cārppituṃ tasmai pūjāṃ kartum upāyayau // Rm_3.197 // atha sā taṃ muniṃ natvā pūjābhiś ca samarcayat / taṃ cakraṃ samupasthāpya natvaivaṃ praṇidhiṃ vyadhāt // Rm_3.198 // (Rm 49) yathāyaṃ sugato buddho niḥkleśo vijitendriyaḥ / tathāham api śuddhātmā nirvṛtipadam āpnuyāṃ // Rm_3.199 // tathāsau bhagavān buddho dṛṣṭvā tatpraṇidhiṃ tataḥ / suprasannamukhāmbhojād vyasṛjat saṃsmitāmṛtaṃ // Rm_3.200 // tatsmitasahoccāryamāṇā paṃcavidhāṃśavaḥ / ke cid ūrddhvaṃ gatāḥ ke cid adho yātāś ca te 'ṃśavaḥ // Rm_3.201 // ye ca yātā adholoke te saṃjīvanarake gatāḥ / kālasūtre ca saṃghāte tathā ca raurave tataḥ // Rm_3.202 // mahārauravake cāpi tapane ca pratāpane / avīcau cārbude cāpi nirarbude tathāṭaṭe // Rm_3.203 // hahave huhuve caivam utpale padmake tathā / mahāpadme 'pi caiteṣu ṣoḍaśeṣu samaṃtataḥ // Rm_3.204 // tathopanārakeṣv evaṃ sarveṣv api ca te 'ṃśavaḥ / prasṛtā bhāsayitvaivaṃ prākāśayan samaṃtataḥ // Rm_3.205 // ye śītanarakās teṣu tūṣṇībhūtā nipātitāḥ / ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtā vyabhāsayan // Rm_3.206 // teṣu ye pāpinaḥ satvā duḥkhātivedanāturāḥ / te sarve taddyutispṛṣṭās tadduḥkhavedanojjhitāḥ // Rm_3.207 // śāṃtasaukhyānubhūtāś ca vismayoddhatamānasāḥ / dṛṣṭvaiva saha saṃmīlya mithaś caivam abhāṣata // Rm_3.208 // aho citraṃ bhavanto 'dya kiṃ nu vayam itaś cyutāḥ / anyatra caritāḥ smaḥ kiṃ vatāhosvin na manyate // Rm_3.209 // iti saṃdigdhacittānāṃ teṣāṃ cittaprabodhane / bhagavān nirmitaṃ tatra praiṣayac ca samaṃtataḥ // Rm_3.210 // atha taṃ nirmitaṃ saumyaṃ dṛṣṭvā te saṃprasāditāḥ / bhūyo dṛṣṭvābhimodanto mithaś caivaṃ vabhāṣire // Rm_3.211 // bhavanto nu vayaṃ sarve nānyatra caritā itaḥ / api tv ayam ihāyātaḥ satvo hy apūrvadarśanaḥ // Rm_3.212 // (Rm 50) nūnam asyānubhāvena nirduḥkhā susukhā vayaṃ / iti te nirmite tasmin bauddhe cittaṃ prasādya ca // Rm_3.213 // namo buddhāya te tāyinn ity uktvā śaraṇaṃ yayuḥ / tataḥ sarve ca te satvās tadbuddhasmṛtidhāriṇaḥ // Rm_3.214 // niḥpāpāḥ kuśalādhyāś ca sadgatiṃ sahasā yayuḥ / ye tathorddhaṃ gatās te ca buddhasmitotsṛtāḥ karāḥ // Rm_3.215 // gatvā cāturmahārājabhuvaneṣu tato gatāḥ / trayastriṃśāś ca yāmāś ca tathā ca tuṣitāṃ gatāḥ // Rm_3.216 // nirmāṇaratikāṃ cānyanirmitavaśavarttinaḥ / brahmakāyikalokaṃ ca tathā brahmaprohitaṃ // Rm_3.217 // mahābrāhmaṇalokāṃś ca parīttābhaṃ tathā gatāḥ / apramāṇaṃ tato yātā ābhāsvarāṃ tathā gatāḥ // Rm_3.218 // parīttaśubham evaṃ ca hy apramāṇaśubhaṃ tathā / śubhakṛtsnam anabhraṃ ca puṇyaprasavasaṃjñikaṃ // Rm_3.219 // bṛhatphalaṃ tathā caivam abṛham atapaṃ tathā / sudṛśaṃ bhuvanaṃ caiva sudarśanaṃ tathā gatāḥ // Rm_3.220 // akaniṣṭhaṃ tathā gatvā proccair evam aghoṣayan // Rm_3.221 // anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ / iti matvā triratnāni saṃbhajadhvaṃ samāhitāḥ // Rm_3.222 // niṣkrāmatārabhadhvaṃ ca yujyadhvaṃ buddhaśāsane / dhunīta mṛtyusainyāś ca naḍāgāraṃ yathā karī // Rm_3.223 // yo 'py asmin dharmavaineye hy apramattaś cariṣyati / sa hitvā jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_3.224 // evaṃ tā arciṣaḥ sarvāṃl lokadhātūn samaṃtataḥ / avabhāsya śubhe satvān vinīya punar āgatāḥ // Rm_3.225 // bhagavato 'grataḥ sthitvā kṛtvā pradakṣiṇatrayaṃ / ūrṇāyāṃ ca munīndrasya sarvā antardadhus tviṣaḥ // Rm_3.226 // tadānandaḥ samutthāya kṛtāṃjalipuṭo nataḥ / (Rm 51) jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitvā bhagavantaṃ samabravīt // Rm_3.227 // nānāraṅgakalāpas te vaktrān niṣkasito muneḥ / yenāvabhāsitāḥ sarvā sūryeṇodayatā yathā // Rm_3.228 // vigatoddhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ / nākāraṇaṃ śaṃkhamṛṇālagauraṃ smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ // Rm_3.229 // tatkālaṃ svayam adhigamya dhīrabuddhyā śrotṝṇāṃ śramaṇajinendra kāṃkṣitānāṃ / dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ // Rm_3.230 // nākasmāl lavaṇajalādrirājadhairyyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ / yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrās taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti janaughāḥ // Rm_3.231 // ity ānaṃdavacaḥ śrutvā saṃbuddho bhagavān asau / tat smitahetum ādeṣṭuṃ tam ānandaṃ samabravīt // Rm_3.232 // evam etat tathānanda nāhetvapratyayaṃ smitaṃ / prāviṣkurvanti saṃbuddhā arhantaḥ sugatā jināḥ // Rm_3.233 // paśyānandānayā nāryyā cakraṃ me samupārppitaṃ / pūjayitvā praṇatvā ca bodhau ca praṇidhiḥ kṛtā // Rm_3.234 // anena dānadharmeṇa kuśalaiś ca samanvitāḥ / dārikeyaṃ subhadrāṃśā divyabhogyaṃ samāpnuyāt // Rm_3.235 // na paṃcadaśakalpāni vinipātaṃ gamiṣyati / tataś cakrāntaro nāma pratyekasugato sudhīḥ // Rm_3.236 // arhaṃ kleśavimuktātmā paṃcābhijño jitendriyaḥ / sarvasatvānukaṃpī ca brahmacārī bhaviṣyati // Rm_3.237 // yan mayi sugate buddhe cittam asyāḥ prasīdati / tena puṇyabaleneyaṃ pratyekabodhim āpsyati // Rm_3.238 // sugateṣu kṛtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana / kramāt tena viśuddhātmā saṃbodhim api cāpnuyāt // Rm_3.239 // iti matvā triratneṣu cittam evaṃ prasādya ca / śraddhayā saṃprakarttavyaṃ satkāraṃ bodhivāṃchibhiḥ // Rm_3.240 // ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve janāś ca te / (Rm 52) tathety abhyanumodantas triratnasevino 'bhavan // Rm_3.241 // tato buddhānubhāvena tac cakraṃ khe samudgataṃ / kṣaṇaṃ buddhopari sthitvā chatram ivojjvalan babhau // Rm_3.242 // tataś ca viyato gatvā hariharmyopari sthitaṃ / sudarśanam ivoddīptaṃ babhau rasmisamutkiran // Rm_3.243 // tato 'sau bhagavān buddho dṛṣṭvā tāṃ dārikāṃ svayaṃ / śirasi pāṇinā spṛṣṭvā svāśīrvacanam ādiśat // Rm_3.244 // bhadre te maṃgalaṃ bhūyā vinipātaṃ na cāpnuhi / kramāt pāramitāḥ pūryya pratyekaṃ bodhiṃ āpnuhi // Rm_3.245 // ity āśīrvacanaṃ datvā saṃbuddho 'sau munīśvaraḥ / tato rājagṛhaṃ gaṃtuṃ upācarat sasāṃghikaḥ // Rm_3.246 // tato 'sau dārikā cāpi natvā taṃ sugataṃ punaḥ / dṛṣṭvaivaṃ muhuḥ smṛtvā svagehaṃ samupāyayau // Rm_3.247 // tatra gehe praviṣṭvāsau dārikā saṃpramoditā / bharttur agre ca tadvṛttam ācakhye sarvam ādarāt // Rm_3.248 // bharttāpy asau tathā śrutvā buddhadharmānumoditaḥ / tayaivaṃ bhāryayā sārddhaṃ bheje ratnatrayaṃ sadā // Rm_3.249 // evaṃ me guruṇā khyātaṃ tathā te kathyate mayā / tvam apy evaṃ mahārāja triratnāni sadā bhaja // Rm_3.250 // prajāś cāpi triratnānāṃ bhajane preraya prabho / tathā te maṃgalaṃ nityaṃ bodhiṃ cāpi samāpnuyāḥ // Rm_3.251 // iti tenopaguptena bhāṣitaṃ tat subhāṣitaṃ / śrutvāśoko narendro 'sau mumoda saha pārṣadaiḥ // Rm_3.252 // etac cakrāvadānaṃ munivaraguṇadaṃ yaḥ śṛṇoti prasādya / śrutvā yaś cānumodya pramuditamanasā śrāvayaty evam anyān / sa jitvā kleśasaṃghān vigatakalimalo buddhadharmānucārī / pūtātmā sadguṇāḍhyaḥ munivaranilayaiḥ saṃprayāti pramodāt // Rm_3.253 // ++ iti ratnāvadānamālāyaṃ cakrāvadāno nāma samāptam ++ (Rm 53) IV Pretikāvadāna athāśoko mahīpālaḥ saddharmacaraṇotsavaḥ / upaguptaṃ guruṃ natvā kṛtāñjalipuṭo 'vadat // Rm_4.1 // bhadanta śrotum ichāmi punaranyat subhāṣitaṃ / yathā me guruṇā proktaṃ tathā vaktuṃ samarhasi // Rm_4.2 // iti tena narendreṇa prārthite 'sau jināṃśajaḥ / upagupto mahābhijñas taṃ nareśam abhāṣata // Rm_4.3 // yathā me guruṇādiṣṭaṃ tathā vakṣyāmi te 'dhunā / tathāpi śrūyatāṃ rājan tava dharmapravṛddhaye // Rm_4.4 // puraikasamaye cāsau saṃbuddho bhagavāñ jinaḥ / cailakaiś ca tathānyais tatsaddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_4.5 // rājagṛham upāśritya veṇuvane jināśrame / karaṇḍakanivāpākhye tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_4.6 // tad dharmmadeśanāṃ śrotuṃ sadevāsuramānuṣāḥ / siddhavidyādharāś cāpi yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_4.7 // garuḍā nāgarājāś ca rākṣasāś ca mahoragāḥ / sarve lokādhipāś cāpi sasainyaparivārakāḥ // Rm_4.8 // rājāno rājamātrāś ca brāhmaṇāś ca mahājanāḥ / maṃtriṇo śreṣṭhinaś cāpi sārthavāhāś ca paurikāḥ // Rm_4.9 // ṛṣayo yoginaś cāpi yatayo brahmacāriṇaḥ / evam anye 'pi lokāś ca parivṛtya samaṃtataḥ // Rm_4.10 // satkṛtya svaryya pūjāṅgaiḥ sarvopakaraṇair api / mānayitvā ca taṃ nāthaṃ dṛṣṭvā tasthuḥ samāhitāḥ // Rm_4.11 // tasmiṃś ca samaye tatra maudgalyāyana ātmavit / sa pretabhuvane gatvā caran pretīm apaśyata // Rm_4.12 // svakeśaromasaṃchannāṃ dagdhasthūnāmahākṛtiṃ / sūcīmukhīṃ mahatkāyīṃ parvatasaṃnibhodarāṃ // Rm_4.13 // piṅgalakeśinīṃ raudrīṃ pradīptāgniśikhām iva / (Rm 54) tīvrātivedanākrāntāṃ tṛṣārttaṃ parimūrchitāṃ // Rm_4.14 // tatrāyuṣmān sa maudgalyo dṛṣṭvā tāṃ pretikāṃ ciraṃ / kaiṣeti sahasopetya papracha samupāgatāṃ // Rm_4.15 // kiṃ tvayā prakṛtaṃ pāpaṃ yenaivaṃ duḥkhabhāginī / tṛṣārttā jalamārgantī bhramitvā carase 'dhunā // Rm_4.16 // iti tena yatīśena pṛṣṭvā sā pretikā tataḥ / taṃ yatiṃ saugataṃ natvā praruditvāvadat tathā // Rm_4.17 // bhadanta tad vijānīyāḥ pāpakāriṇy ahaṃ yataḥ / evaṃ tṛṣṇāprataptāṅgā bhramāmi jalalālasā // Rm_4.18 // yatrāham udakaṃ pātuṃ gachāmi tṛṣṇayānvitā / atra paśyāmi nadyādijalādhārān viśoṣitān // Rm_4.19 // yadā varṣati deve ca dṛṣṭvā tadambupātitaṃ / pātum ichantl tṛṣṇārttā sahasāhaṃ pradhāvitā // Rm_4.20 // tadā paśyāmi tadvinduvisphuliṅganibhojvalān / dṛṣṭvaivaṃ nirāśāndhā bhramāmi dikṣu sarvataḥ // Rm_4.21 // kiṃ mayā prakṛtaṃ pāpaṃ yenāsmy evaṃ supāpinī / tan me pāpaṃ jagacchāstā pṛchyatāṃ bhavatādarāt // Rm_4.22 // nūnaṃ so bhagavāñ chāstā yan me karmapurākṛtaṃ / vyākariṣyati tat sarvaṃ tathā lokaprabodhane // Rm_4.23 // yac chrutvānye 'pi satvāś ca saṃvignamanaso drutaṃ / viramya pāpamārgebhyaś cariṣyanti śubhe sadā // Rm_4.24 // tasmād bhadanta sarvajñas tava śāstā sa pṛchyatāṃ / vyākuryān mama sarvatra yat karma prakṛtaṃ purā // Rm_4.25 // asmannāmnā sa saṃbuddho vaṃdyatāṃ bhavatā yathā / ity uktvā sā tam ātmajaṃ natvā pretā gṛhaṃ yayau // Rm_4.26 // sa maudgalyas tathety uktvā tat saṃdeśam anusmaran / sahasaitat paripraṣṭuṃ veṇuvanam upāyayau // Rm_4.27 // tadādau bhagavān dṛṣṭvā tan maudgalyam upāgataṃ / prahasan suprasannāsyaḥ samāmaṃtryaitad abravīt / kaṃcit te kuśalaṃ vatsa kuto 'trāsi samāgataḥ / lokeṣu kiṃ pravṛttāṃtaṃ tat pracakṣva mahāmate / (Rm 55) iti pṛṣṭe jinendreṇa sa maudgalyaḥ purogataḥ // Rm_4.28 // ādau tasya muner natvā tat pravṛttam udāharat / āgato 'smi bhadanto 'haṃ caritvā pretabhūmiṣu // Rm_4.29 // tatra sthito 'ham īkṣan tāṃ pretīm ekāṃ bhayānakīṃ / dagdhasthūṇānibhāṃ nagnāṃ parvatasannibhodarāṃ // Rm_4.30 // sūcīchidramukhacchidrāṃ kaṃkārayantrikām iva / svakeśaromasaṃchannāṃ jvalitāgniśikhām iva // Rm_4.31 // tivrātivedanākrāntām ārttasvarānurodināṃ / durgandhām aśucivyāptāṃ svakeśaparitāpitāṃ // Rm_4.32 // viṇmūtrānubhoktuṃ ca sākṣāt pāpāvatārikāṃ / bhagavan sā mayā dṛṣṭvā tṛṣṇārttā jalalālasā // Rm_4.33 // bhramantī jalamārgantī jalāśrayeṣu sarvataḥ / nadīkūpataḍāgādin udapānajalāśrayān // Rm_4.34 // svechāmbupūritān dṛṣṭvā prādhāvat sahasā yadā / tasyā darśaṇamātreṇa te sarve 'pi jalāśrayāḥ // Rm_4.35 // nirjalāḥ paṃkaśeṣeṇa śuśuṣuś ca samaṃtataḥ / tathā viśoṣitāṃ dṛṣṭvā nadyādīṃs tāñ jalāśrayān // Rm_4.36 // nirāśā paritaptāṅgā sā pretī paryamūrchata / tataś ca punar utthāya kṣuttṛṣṇonmādacāriṇī // Rm_4.37 // jalaṃ cānnaṃ samanveṣṭuṃ babhrāma dikṣu sarvataḥ / tathāpi sā jalaṃ nāsādayat kuhāpi vā // Rm_4.38 // tato 'titṛṣṇayā taptā viṇmūtrabhoktum aichata / tad api kṛcchrato 'nviṣya bhuktvā tṛptiṃ na sā yayau // Rm_4.39 // tathāmedhyāni bhuktvāpi kadācin naiva tṛptitā / kṣuttṛṣṇāhatāklāntā patitā kheditāvasat // Rm_4.40 // māṃ dṛṣṭvā sahasotthāya śanair mandasvarāvadat / svāgataṃ bho bhavān aitu rakṣa māṃ pāpinīṃ laghu // Rm_4.41 // pānīyaṃ dehi me bhadra pānīyaṃ dātum arhasi / iti proktābhidhāvanti pānīyaṃ mām ayācata // Rm_4.42 // tato 'ham avadaṃ caināṃ pānīyaṃ nātra vidyate / kātvam evaṃ nu duḥkhāni bhuktvātra vasase kathaṃ // Rm_4.43 // kiṃ tvayā hi kṛtaṃ pāpaṃ yenaivaṃ duḥkhatādhunā / (Rm 56) vaktavyaṃ cec ca tat pāpaṃ sarvaṃ me vaktum arhasi // Rm_4.44 // iti me gaditaṃ śrutvā sa pretī punar abravīt / kiṃ mayā vakṣyate pāpaṃ yat purā kudhiyā kṛtaṃ // Rm_4.45 // sarvajño hi bhavacchāstā sa evaṃ paripṛchyatāṃ / tat sarvāṇi ca me pāpaṃ sa vyākuryāt sa sarvavit // Rm_4.46 // asmannāmnā ca saṃbuddho vaṃdyatāṃ bhavatādarāt / iti tayoditaṃ śrutvā pratijñāya tatheti ca // Rm_4.47 // bhavantaṃ praṣṭum āyāmi tat samādeṣṭum arhasi / ārttasvarā rudantī sā pretī vindati vedanāṃ // Rm_4.48 // yena viṇmūtradhānāni tena dhāvati duḥkhitā / tad api kṛcchrato labdhvā bhuṃkte kiṃ cit kadā cana // Rm_4.49 // evaṃ sā pāpinī pretī dṛṣṭātiduḥkhitā mayā / kiṃ tayā prakṛtaṃ pāpaṃ martyaloke sudāruṇaṃ // Rm_4.50 // yenaivaṃvidhaduḥkhaṃ sā hy anubhavati sāṃprataṃ / kadā sā pāpato muktā kathaṃ ca sugatiṃ vrajet // Rm_4.51 // tat sarvaṃ vadatāṃ śāsta sarvasatvaprabodhane / iti tenārthite cāsau bhagavān punar abravīt // Rm_4.52 // maudgalyāyana sā pretī pāpinī matsarī kudhīḥ / tayā yat prakṛtaṃ pāpaṃ yena sā duḥkhabhāginī // Rm_4.53 // tat sarvaṃ te pravakṣyāmi śṛṇu śrotuṃ yadīchasi // Rm_4.54 // purāsīd bhagavān buddhaḥ kāśyapo nāma sarvavit / sarvavidyādhipo nātho dharmarājas tathāgataḥ // Rm_4.55 // samantabhadrakṛc chāstā traidhātukavināyakaḥ / jino 'rhan sugatas trāyī saṃbodhimārgadeśakaḥ // Rm_4.56 // sa satvānāṃ hitārthena bodhicaryāḥ prakāśayan / vārāṇasīm upāśritya mṛgadāve jināśrame // Rm_4.57 // śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bodhisatvagaṇair api / tasminn eva parṣatmadhye tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_4.58 // tasmiṃś ca samaye tasya bhikṣur anyatamo yatiḥ / anyatranagare gatvā pratyāgachat svam āśramaṃ // Rm_4.59 // (Rm 57) tatra mārge tṛṣārtto 'sau dūrāt kūpaṃ vilokayan / sahasā samupāgatya kūpāntikam upāyayau // Rm_4.60 // tadaikā dārikā tatra pūrayitvā ghaṭaṃ jalaiḥ / sahasā śirasohitvā gṛhaṃ gantum upācarat // Rm_4.61 // sa tṛṣārtto yatir dṛṣṭvā tām ambughaṭavāhikāṃ / samupetya jalaṃ pātuṃ prārthayan samupācarat // Rm_4.62 // bhaginyo 'haṃ tṛṣārtto 'smi dūradeśād upāgataḥ / tvāṃ dṛṣṭvā sahasopetya jalaṃ pātum ihāgataḥ // Rm_4.63 // tad bhaginī jalaṃ dehi jīvaya māṃ tṛṣāturaṃ / datvā me jīvanaṃ tvaṃ tac ciraṃ jīvyā niroginī // Rm_4.64 // iti tenārthitaṃ dṛṣṭvā dārikāsau durāśayā / mātsaryyaprahatatvātā taṃ bhikṣuṃ paryyabhāṣata // Rm_4.65 // are bhikṣo 'tra māyāhi mriyase yadi vā khalu / na te dadāmi pānīyaṃ ghaṭo pūrṇo bhaven mama // Rm_4.66 // kūpe yatnāt samuddhṛtya pūrayitvāmbunā ghaṭe / prohitvāyaṃ mayānītas tvadarthe kiṃ na manyate // Rm_4.67 // nirlajja kva nu te lajjā parakīyāmbum ichasi / rājā kiṃ tvaṃ dhanī vāsi gurur vā kiṃ na manyate // Rm_4.68 // ity ākṣepaṃ pratikṣipya taṃ bhikṣuṃ saugataṃ yatiṃ / adatvaivāmṛtaṃ kiṃ cit satvarā sā gṛhaṃ yayau // Rm_4.69 // tato bhikṣus tṛṣārtto 'pi lajjayāsau nyavarttate / anyatraivaṃ samāyācya pītvā yayau svam āśramaṃ // Rm_4.70 // tatrāśrame taror mūle paryaṇkam upabhujya saḥ / anuśocaya tāṃ nārīṃ manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_4.71 // aho sā durmatī nārī mātsaryyaprahatāśayā / kathaṃ na manyate hy evaṃ mānuṣyajanma durllabhaṃ // Rm_4.72 // mānuṣyaṃ puṇyato labdhvā nisphalaṃ kriyate tayā / dhik tāṃ durāśayāṃ mūḍhāṃ yasyā janma nirarthakaṃ // Rm_4.73 // kadaiṣā pāpato muktvā sadgatiṃ samavāpsyati / mā gāt sā narake duḥkhaṃ bhūyād dharmānumodinī // Rm_4.74 // śīghraṃ lokeśvarasmārttaṃ labdhvā vrajatu sanmatiṃ / (Rm 58) ity evaṃmanasā bhāṣya sa bhikṣur vijitendriyaḥ // Rm_4.75 // triratnasmaraṇaṃ kṛtvā tasthau dhyānasamāhitaḥ / tato 'sau dārikā gehe prāptā bhartuḥ purogatā // Rm_4.76 // etat sarvaṃ pravṛttāṃtaṃ vistareṇābravīn mudā / svāmin nadyāmbusaṃpūrṇaṃ ghaṭaṃ dhṛtvāgatā pathi // Rm_4.77 // tato bhikṣur upāgatya pānīyaṃ māṃ prayācati / adatvaivaṃ jalaṃ tasmai bhikṣave satvarāgatā // Rm_4.78 // vahuśo yācyamānāpi kiṃ cin naiva dadāmy ahaṃ / iti tayoktamātre 'sau bharttā sādhur api krudhā / tāṃ bhāryāṃ rukṣaṇetreṇa dṛṣṭvā caivam abhāṣata // Rm_4.79 // are pāpini durbuddhe kathaṃ na dīyate tvayā / kiyad vyeti jalaṃ datvā bhikṣave tṛṣitāya te // Rm_4.80 // jalamātrapradāne 'pi yasyāḥ śraddhā na vidyate / sā kim annaṃ dhanaṃ ratnaṃ kathāṃ dātuṃ samutsahet // Rm_4.81 // dhik tvāṃ pāpinīṃ duṣṭāṃ yasyā nāsti dayārthine / kiṃ tvayā mama satyāpi yaśodharmapraghātayā // Rm_4.82 // yady evaṃ na pradadyās tvaṃ kasmai cid arthine jalaṃ / preyasīm api bhārye tvāṃ parityakṣyāmy ahaṃ khalu // Rm_4.83 // yadi me priyatāṃ kartum ichasi snehacetasā / arthino mānayitvā tad dānaṃ kartuṃ samutsaheḥ // Rm_4.84 // no ced evaṃ mayā tyaktā vraja mā tiṣṭha me gṛhe / avaśyaṃ nau viyogaḥ syād ekānte maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_4.85 // kiṃ tvādṛśyā striyā puṃsaḥ kevalaṃ dharmahānaye / dharmaṃ vinā na me kāryyaṃ dākṣiṇyāpi ca bhāryayā // Rm_4.86 // kiṃ tvayā kāṃtayāpy evaṃ mātsaryyakuladurdhiyā / dharma eva vinaśyeta tad vraja mā gṛhe vasa // Rm_4.87 // dharmeṇa rakṣyate lokaḥ kāntayā kiṃ hi rakṣyate / tat kāntāpi parityājyā yadi pāpanuraginī // Rm_4.88 // (Rm 59) bhāryā hi pālanīyā sā yadi dharmārthinī satī / kiṃ tvaṃ pāpārthinī duṣṭā yaśodharmavināśinī // Rm_4.89 // naivāhaṃ ca tvayā sārddhaṃ bhoktuṃ rantuṃ samutsahe / kriyate cet tvayā dharmas tathā vasa mayā saha // Rm_4.90 // no ced evaṃ mayā tyaktā tvaṃ mā tiṣṭha gṛhe vraja / evaṃ bharttrocyamānāpi pramadā sā na bodhitā // Rm_4.91 // mātsaryyālīḍhacittatvād roṣitā caivam abravīt / naiva sthāsyāmy ahaṃ yāsye kiṃ sthitvaivaṃ vininditā // Rm_4.92 // kiyat tvayy aparādhaṃ me yat tathāhaṃ vimocitā / kiṃ sa bhikṣur gurur rājā mitraṃ vā te pitā suhṛt // Rm_4.93 // jñātir vā sa sakhā vandhuḥ kiṃ ca bhrātā prabhur dhanī / pradattaṃ kiṃ adattaṃ ca kiyan naṣṭaṃ bhavet yataḥ // Rm_4.94 // naiva kiṃcic ca dāsyāmi kasmai cid bhikṣave 'rthitaṃ / adatvā me bhavet kiṃ hi dāsyāmy ahaṃ yathechayā // Rm_4.95 // dāsyāmi vā na dāsyāmi kā carcātra tathā tava / pāpaś cen mayi pacyeta dharmo vāpi tathā mama // Rm_4.96 // tvam atra mā kṛthāś cintāṃ kiṃ tvayātra vicāryyate / śubhaṃ vāpy aśubhaṃ vā me tava kiṃ tad vicāratā // Rm_4.97 // tathāpi mama doṣaṃ ced yāsyāmi na vasāmy ahaṃ / varaṃ prāṇaparityājyaṃ na tu dānaṃ dadāmy ahaṃ // Rm_4.98 // ity asau pramadākruṣya bhartur ākṣipya garvitā / kvacit kiṃcic ca kasmaicid dadau naiva kadācana // Rm_4.99 // gṛhe tithīn upāyātān dṛṣṭvaivātipraroṣitā / vahudhā kruṣya tān gehān nyakāsayad balādapi // Rm_4.100 // tadāśīrvacanāny evaṃ śrutvāpi parikopitā / hasati nindayitvaināṃ paribhāṣya nyakāsayat // Rm_4.101 // sadā badhvā gṛhadvāraṃ yācakāgatiśaṃkayā / koṣṭha eva samāsīnā kadācin na viniryayau // Rm_4.102 // (Rm 60) sarvadā svāminā sārddhaṃ kṛtvaivaṃ kalahaṃ muhuḥ / svayam eva prabhuktvāsau kālam evam ayāpayat // Rm_4.103 // tataḥ kāla upāyāte pramadā sā rujānvitā / tadāpy evaṃ na cotsehe kiṃcid dātuṃ samarthine // Rm_4.104 // tataḥ pravṛddharogārttā tṛṣṇārttā pariśoṣitā / mṛtā sā narake yātā pretī bhavati sāṃprataṃ // Rm_4.105 // yā cābhūd dārikā duṣṭā mātsaryyaprahatāśayā / saivaiṣā hi tvayā dṛṣṭā pretī narakavāsinī // Rm_4.106 // iti maudgalya dṛṣṭvaivaṃ pratyakṣaṃ pāpaduḥkhinīṃ / sarvādā śraddhayārthibhyo dātavyaṃ jalam ādarāt // Rm_4.107 // sarvavastupradānānāṃ jaladānaṃ mahattaraṃ / sarveṣāṃ jīvanaṃ yasmād amṛtaṃ saṃvaraṃ jalaṃ // Rm_4.108 // jalapānaṃ vinā sarve na jīvanti hi jantavaḥ / tad amṛtaṃ jalaṃ śuddhaṃ dātavyam arthine sadā // Rm_4.109 // jalam eva hi pītvā te nirāhārās tapasvinaḥ / yogino 'nekavarṣāni jīvanti prāṇino yathā // Rm_4.110 // sarvāhārābhisaṃtyaktā jivaṃti prāṇino jalaiḥ / sarvān na paribhuktvāpi na jīvanti jalair vinā // Rm_4.111 // tad amṛtapradānaṃ taj jīvadānaṃ pracakṣyate / sarvavastupradānebhyo jaladānaṃ praśasyate // Rm_4.112 // viśeṣād grīṣmakāle tu tṛṣārttāya ca rogine / bālavṛddhāturebhyaś ca dātavyaṃ jalam āditaḥ // Rm_4.113 // jaladānaṃ mahādānaṃ jaladānasamaṃ na hi / yenābhidhāryyate prāṇaṃ tat phalaṃ saṃpraśasyate // Rm_4.114 // sarvadhātupradānebhyaḥ sarvaratnapradānataḥ / sarvānnabhogyadānebhyo jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.115 // kanyākoṭipradānāc ca gajakoṭipradānataḥ / gavāṃ koṭipradānāc ca jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.116 // saptaratnamayībhūmipradānāc ca mahīyate / evaṃ sarvapradānebhyo jaladānaṃ mahattaraṃ // Rm_4.117 // tṛpyante devatāḥ sarve pitṛlokās tathāpare / sarve bhūtāś ca satvāś ca jalenaiva sadāpi hi // Rm_4.118 // tathā dravyāni sarvāṇi bhūtāni hy aśuciny api / jalābhiṣiktamātreṇa śuddhyante sarvadā khalu // Rm_4.119 // jalaṃ vinā na tṛpyante bhuktvāpi divyabhojanaṃ / (Rm 61) tasmāt sarvapradānānāṃ jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.120 // tathā ye ca sudhāṃ pītvā divyakāntā samarpitā / ramanti tridaśāḥ svarge te hi sarve jalapradāḥ // Rm_4.121 // cakravarttī nṛpendro yo ramaṇībhiḥ sahāmṛtaṃ / bhuktvā ramati saṃmodī so 'pi cāmbupradānataḥ // Rm_4.122 // evaṃ cānye 'pi ye lokā yathechā sukhabhoginaḥ / niḥkleśā nirujā bhadrās te hi sarve jalapradāḥ // Rm_4.123 // ye tu nīcāśayādīnāḥ kṣutpipāsāturāḥ kṛśāḥ / yācakāḥ preṣyakāś cāpi sarve te 'mbho'pradānikāḥ // Rm_4.124 // jaladānodbhavaṃ puṇyaṃ saṃkhyātuṃ naiva śakyate / sarvair api munīṃdraiś ca kim anyair vibuddhair janaiḥ // Rm_4.125 // matveti śraddhayā nityaṃ divyāmṛtābhivāṃchibhiḥ / arthibhyaḥ sarvasatvebhyo dātavyaṃ jalam ādarāt // Rm_4.126 // ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve ca bhikṣavaḥ / sarvebhyaḥ sarvadā kartuṃ jaladānaṃ samaichan // Rm_4.127 // athānandaḥ samutthāya natvā taṃ śrīghanaṃ guruṃ / kṛtāṃjalipuṭo pṛchan tatpāpaparimocanaṃ // Rm_4.128 // kadā sā bhagavan pretī tatpāpāt parimokṣyate / sarvasatvābhibodhārthaṃ tat samādeṣṭum arhasi // Rm_4.129 // ity ānandena pṛṣṭe 'sau sarvajño bhagavāṃs tadā / tam ānaṃdaṃ samārabhya prāha pāpavimocanaṃ // Rm_4.130 // śṛṇv ānaṃda samādhāya yena sā parimokṣyate / sarvasatvaprabodhāya tad upāyaiḥ pracakṣyate // Rm_4.131 // sā pretī narakeṣv evaṃ sarveṣu bhramitā sadā / duḥkhābhivedanākhinnā paritaptānutāpitā // Rm_4.132 // tataḥ kālāntare saivaṃ smṛtvā ratnatrayaṃ yadi / (Rm 62) namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vaded yadā // Rm_4.133 // tadā lokeśvaro sarvalokanātho jinātmajaḥ / dṛṣṭvā tāṃ sahasopetya svaprabhābhiḥ parispṛśet // Rm_4.134 // yadā lokeśvarābhābhiḥ sparśitā sā sudhī satī / tadātisaukhyatāṃ labdhvā vismitaivaṃ vyacintayet // Rm_4.135 // aho saukhyaṃ mayā labdhaṃ kasyānubhāvato 'dhunā / kim āhosvid itaś cyutvāgato 'nyatra vasāmy ahaṃ // Rm_4.136 // iti cintāri tiṣṭhantī vismayoddhatamānasīṃ / dṛṣṭvā lokeśvaraś caināṃ bodhayitum upācaret // Rm_4.137 // upetya tarpayitvā ca svatanuniḥsṛtair jalaiḥ / vividhair bhojanaiś cāpi pratarppayet sa bodhirāṭ // Rm_4.138 // tato 'sau pāpinī pretī pītvā tat tanujāmṛtaṃ / paritṛptā viśuddhāṅgā natvā taṃ prārthayet tathā // Rm_4.139 // namas te bhagavan nātha kṛpayā māṃ samuddhara / darśaya dharmamārgaṃ me sadā te śaraṇaṃ vraje // Rm_4.140 // tayaivaṃ prārthite cāsau lokanātho dayānidhiḥ / darśayitvāryamārgaṃ ca śrāvayed dharmadeśanāṃ // Rm_4.141 // yāṃ śrutvaiva ca sā pretī sarvapāpavimocitā / tataś cyutvā viśuddhātmā janma bodhikule labhet // Rm_4.142 // tatra bodhicarīḥ prāptuṃ cared vratam upoṣadhaṃ / tadvratapuṇyabhāvaiś ca bodhicaryyāḥ samācaret // Rm_4.143 // kramād bodhicarīḥ pūryya bodhipraṇidhimānasaḥ / bodhisatvo mahāsatvo bhaviṣyati na saṃśayaḥ // Rm_4.144 // tato lokahitaṃ kṛtvā saṃbodhipadam āśrayan / sarvadā ca sukhaṃ bhuktvā sukhāvatīṃ gamiṣyati / tatrāmitābhasaṃbuddhaṃ sevitvā samupāśrayan / saṃbodhijñānaṃ āsādya nirvṛtiṃ cāpy avāpsyati // Rm_4.145 // yady asau smarate pretī triratnānāṃ samāhitā / tadā caivaṃ tataś cyutvā saukhāvatīṃ gamiṣyati // Rm_4.146 // no ced evaṃ hi sā pretī sadāpi narake vaset / yāvan na smarate buddhaṃ tāvan na mokṣyate tataḥ // Rm_4.147 // (Rm 63) evaṃ sarve 'pi ye satvā yāvanto narakāsthitāḥ / tāvantas te 'pi sarve ca duṣṭāḥ pāpānucārikāḥ // Rm_4.148 // yadaiṣāṃ ye triratnānāṃ smaranty anutāpitāḥ / namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vadaṃti ca // Rm_4.149 // tadā tatpāpanirmuktā viśuddhāṅgāḥ śubhāśayāḥ / saddharmācaraṇaṃ kartum utsaheyuḥ samāhitāḥ // Rm_4.150 // tato lokeśvaro dṛṣṭvā tān satvān dharmabhājanān / bodhayitvā prayatnena bodhimārge niyojayet // Rm_4.151 // tataḥ sarve ca te satvā bodhipraṇidhimānasāḥ / sarvasatvahitārthena samicheyuḥ śivāṃ carīṃ // Rm_4.152 // tatas te narakāc cyutvā saṃprayāyuḥ sukhāvatīṃ / tatrāmitābhanāthasya dharmaṃ śrutvānumoditāḥ // Rm_4.153 // bodhicaryyāḥ samāśritya kuryur lokahitāni te / kramād bodhicarīḥ pūryya sarvakleśavimuktigāḥ // Rm_4.154 // saṃbodhijñānam āsādya nirvṛtiṃ samavāpnuyuḥ / evam anye 'pi ye satvā lokeśasaraṇaṃ gatāḥ // Rm_4.155 // te āśu pāpanirmuktāḥ sukhāvatīṃ vrajanti hi / ye ye lokeśvaraṃ smṛtvā bhajanti satataṃ mudā / te te sarve ca niḥpāpā bhavanti bodhibhāginaḥ // Rm_4.156 // tasmāl lokeśvaraṃ smṛtvā gatvā ca śaraṇaṃ sadā / trimaṇḍalaviśuddhena caritavyaṃ vratottamaṃ // Rm_4.157 // vratottamaṃ samākhyātam āryāṣṭāṃgikapoṣādhaṃ / sarveṣāṃ api puṇyānāṃ tadvratapuṇyam uttamaṃ // Rm_4.158 // yenaivāśu viśuddhyaṃte ghorapātakināpi ca / tasmād etat mahatpuṇyaṃ vratarājaṃ vidur jināḥ // Rm_4.159 // yasya puṇyānubhāvena pūryya pāramitāgaṇāḥ / sarvakleśān vinirjitya śīghraṃ bodhim avāpnuyuḥ // Rm_4.160 // ye 'py atītāś ca saṃbuddhāḥ sarvajñāḥ sugatā jināḥ / te 'pi tadvratapuṇyais tu śīghraṃ bodhim avāpnu