Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)avsata_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Bách Duyên (Avadānaśataka)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 14 / 15 (50.000 ký tự/trang)
tvam ihaiva jetavane tiṣṭha, ahaṃ te piṇḍapātam āneṣyāmīti | sthavirānandasyaivaṃvidhā smṛtiḥ | yadā bhagavato 'ntikād aśītir dharmaskandhasahasrāṇy udgṛhītāni # # # | lekuñcikasya ca karmāvaraṇena sthavirānandena vismṛtam* | tatrānena tṛtīyo bhaktacchedaḥ kṛtaḥ | caturthe divase sthavirānandenāsthāṃ kṛtvā piṇḍapāto dattaḥ | so 'pi nirgacchataḥ śvabhir apahṛtaḥ | tatrānena caturtho bhaktacchedaḥ kṛtaḥ ||
-------------------- Vaidya, p. 243 --------------------
pañcame divase sthaviramaudgalyāyanena śrutvā lekuñcikasyāthāya piṇḍapātaṃ gṛhītvā ṛddhyā saṃprasthitam* | lekuñcikasya karmavipākena suparṇinā pakṣirājena pakṣaiḥ parāhatya mahāsamudre pātitaḥ | tatrānena pañcamo bhatacchedaḥ kṛtaḥ ||
ṣaṣṭhe divase śāriputreṇa śrutam* | tasyaitad abhavat*: yanv ahaṃ lekuñcikasya piṇḍapātaṃ ###################### lekuñcikasya kuṭikādvāre 'vasthitaḥ | tato lekuñcikasya karmavipākena tad api dvāraṃ śilābhir āvṛtam* | tataḥ śāriputreṇa ṛddhyā mokṣyāmīti tat pātraṃ pṛthivyāṃ sthāpitam* | tad api lekuñcikasya karmavipākena | athāśītiṣu yojanasahasreṣu kāñcanamayyāṃ pṛthivyām avasthitam* | tato 'pi sthaviraśāriputreṇa ṛddhyā samuddhṛtya tat piṇḍakaṃ mukhadvāraśleṣite piṇḍapāte tasya karmāvaraṇena tan mukham ekadhanaṃ saṃvṛttam* | tata āyuṣmāñ chāriputro lekuñcikasyābhavyatāṃ jñātvā saṃvignaḥ | tena ca bhadantena ṣaḍ bhaktacchedāḥ kṛtāḥ ||
tataḥ saptame divase āyuṣmāl lekuñcikaḥ satvānām udvejanārthaṃ karmaṇāṃ cāvipraṇaśasaṃdarśanārthaṃ karmabalodbhāvanārthaṃ ca bhasmanā pātraṃ pūrayitvā buddhapramukhasya bhikṣusaṃghasya purastān niṣadya udakenāloḍya pītvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ | tam abhivīkṣya bhikṣavaḥ saṃvignāḥ tasya śarīre śarīrapūjāṃ kṛtvā saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta lekuñcikena karmāṇi kṛtāni, yenārhatvaprāpto 'pi ṣaḍ bhaktacchedān kṛtvā saptame divase nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛta iti | bhagavān āha: lekuñcikenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | lekuñcikena karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_94.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamā gṛhapatipatnī śrāddhā bhadrā kalyāṇāśayā | sā abhīṣṇaṃ śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakayācanakebhyo dānāni dadāti | tasyā apareṇa samayena bhartā kālagataḥ | yāvad asyāḥ putraḥ svagṛhe svāmī saṃvṛttaḥ | sa ca matsarī kuṭukuñcakaḥ āgṛhītapariṣkāraḥ kākāya baliṃ na pradātuṃ vyavasyati | sa śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakān dṛṣṭvā cittaṃ pradūṣayati | tasya mātā tenaiva pūrvakrameṇa śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakebhyo dānapradānāny anuprayacchati | tasyāḥ putro mātsaryābhibhūtaḥ kathayati: amba na me rocate (Speyer: rocyate) | mā dānam anuprayaccheti | sā kathayati: putraka iha kule eṣa kuladharma iti |
-------------------- Vaidya, p. 244 --------------------
tatas tena pṛthagbhaktena sthāpitā | tathāpy asāv upārdhād dānam anuprayacchati, upārdham ātmanā paribhuñkte | tatas tena mātsaryābhibhūtena krodhenāvṛtabuddhinā bhūyo nivāryata eva | yadā sarvāvasthāyāṃ na śaknoti vārayitum*, tadā mātaram uvāca: amba kiṃcit karaṇīyam asti, avavarakaṃ praviśeti | sā ṛjusvabhāvatayā avavarakaṃ praviṣṭā | tatas tena dvāraṃ baddhvā ekaṃ bhaktacchedaṃ kāritā | sā kathayati: putra bubhukṣitāsmīti | tatas tena kharaṃ vākkarma niścāritam*: bhasma khādeti | yāvat tenāsau kṛcchrasaṃkaṭasaṃbādhaprāptā sakaruṇakaruṇaṃ vikrośamānā ṣaḍ bhaktacchedān kāritā, tathāpi na pratimuktā | kālagatā | tadāsya mātsaryeṇāvṛtasya mātṛviyogād vipratisāro jātaḥ ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena gṛhapatiputraḥ, ayaṃ sa lekuñcikaḥ | yad anena mātur apakāraḥ kṛtas tasya karmaṇo vipākena kalpam avīcau mahānaraka utpannaḥ | tenaiva hetunā idānīm apy arhatvaprāptaḥ ṣaḍ bhaktacchedān kṛtvā bhasmād anāhāra eva parinirvṛtaḥ | anyāny api bhikṣavo lekuñcikena karmāṇi kṛtāny upacitāni | bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamo brāhmaṇo devatārcikaḥ sarveṣāṃ vārāṇaseyānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito 'bhimataś ca sarvajanasya | dharmatā caiṣā yad asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya | yāvad anyatamaḥ pratyekabuddho vārāṇasīṃ piṇḍāya praviṣṭaḥ | sa ca tatra pūrṇahastaḥ pūrṇapātro nirgacchati | tena brāhmanena dṛṣṭaḥ | tasya mātsaryam utpannam* | kathayati: ānaya yāvat pātraṃ paśyāmīti | asamanvāhṛtya ca śrāvakapratyekabuddhānāṃ jñānadarśanaṃ na pravartata iti | tena bhadantenopanāmitam* | tatas tena pṛthivyām utsṛjya pādenābhimṛditam* | tatas tena pratyekabuddhena bhaktachedaḥ kṛtaḥ | na ca tasya brāhmaṇasya vipratisāro jātaḥ ||
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau brāhmaṇaḥ, ayam evāsau lekuñcikaḥ | bhūyaḥ kāśyape bhagavati pravrajito babhūva | tatrānena brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ | tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānāṃ karmaṇām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*
******************************************************
AVŚ_95 saṃsāraḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ
-------------------- Vaidya, p. 245 --------------------
saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | śrāvastyām anyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | sa jātamātra eva gṛham avalokya vācaṃ niścārayati sma: duḥkho bhavantaḥ saṃsāraḥ, paramaduḥkhaḥ saṃsāraḥ | ity uktvā tūṣṇīm avasthitaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti | jñātaya ūcuḥ: yasmād ayaṃ jātamātra eva saṃsāra iti ghoṣayati, tasmād bhavatu dārakasya saṃsāra iti nāmeti | saṃsāro dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām* | so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍenānyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* |
yadā saṃsāro dārakaḥ krameṇa mahān saṃvṛttaḥ, sa prakṛtijātismaratvāc ca janakāyasya dharmaṃ deśayati: mā bhavanto guruṣu gurusthānīyeṣu mātāpitṛṣv ācāryopādhyāyeṣu vā kharavācaṃ niścārayata | duḥkhaṃ saṃsāra iti | yāvad apareṇa samayena itaś cāmutaś ca paribhramañ jetavanaṃ nirgataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cānena bhagavato 'ntike cittaṃ prasāditam* | prasādajāto bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tasmai bhagavatā saṃsāravairāgyikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā saṃsāro dārakaḥ saṃsāre doṣadarśī bhūtvā mātāpitarāv anujñāpya bhagavacchāsane pravrajitaḥ | tena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | so 'rhatvaprāpto 'pi bhikṣūṇāṃ dharmaṃ deśayati: mā āyuṣmanto guruṣu gurusthānīyeṣu mātāpitṛṣv ācāryopādhyāyeṣu  kharavācaṃ niścārayata | duḥkhaṃ saṃsāraḥ, paramaduḥkhaṃ saṃsāra iti | ++++++++++++++||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta saṃsāreṇa karmāṇi kṛtāni, yena pañca janmaśatāni mṛtakuṇapa eva mātuḥ kukṣer nirgataḥ | pravrajya
-------------------- Vaidya, p. 246 --------------------
cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: saṃsāreṇaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | saṃsāreṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_95.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvany asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamaḥ śreṣṭhīputraḥ sthavirasakāśe pravrajitaḥ | sa ca sthaviro 'rhan, sa rāgaviprahīṇaḥ | yāvat tatra deśe parva samupasthitam* | tatas taruṇabhikṣuṇā sthavira utthāpyate: uttiṣṭha gocaragrāmaṃ gamiṣyāva iti | sthavira āha: vatsa adyāpi prātar eva, gaccha tāvat kuśalapakṣaṃ pratijāgṛhīti | dvir api trir api taruṇabhikṣuṇā sthavira utthāpyate: uttiṣṭha gocaragrāmaṃ gamiṣyāva iti | dvir api trir api sthavira āha: vatsa adyāpi prātar eva, gaccha tāvat kuśalapakṣaṃ pratijāgṛhīti | tatas tena taruṇabhikṣuṇā rasagṛdhreṇa kharaṃ vākkarma niścāritam: mā tvaṃ pañcabhir api janmaśatair jīvaḥ kośān nirgaccha, eṣo 'haṃ nirgata iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena taruṇabhikṣuḥ, ayam saṃsāraḥ | yad anenārhato 'ntike cittaṃ pradūṣya kharaṃ vākkarma niścāritam*, tasya karmaṇo vipākena pañca janmaśatāni mṛtakuṇapa eva mātuḥ kukṣer nirgataḥ | nirgateṣu pañcasu janmaśateṣu idānīm anena manuṣyatvam āsāditam* | tatas tat smṛtvā kathayati: duḥkhaṃ saṃsāraḥ, paramaduḥkhaṃ saṃsāra iti | yad anena vipratisārajātena sthavirasyātyayo deśitaḥ, brahmacaryavāsaś ca paripālitaḥ, tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 247 --------------------
*******************************************************
AVŚ_96 guptikaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | yadā bhagavatā stavakarṇikanimantritena saupārake nagare mahājanavineyākarṣaṇaṃ kṛtam*, tadā sarvaḥ saupārakanivāsī janakāyo buddhanimno dharmapravaṇaḥ saṃghaprāgbhāro vyavasthitaḥ ||
saupārake nagare 'nyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jātaḥ jātamātrasya sarvaśarīraṃ piṭakaiḥ sphuṭaṃ saṃvṛttam* | yadā te piṭakāḥ sphuṭitāḥ, tadā ekadhano māṃsapiṇḍaḥ saṃsthitaḥ | pūyaśoṇitaṃ cāsya śarīrāt pragharan mahaddaurgandhaṃ janayati | tato 'sya pitā aiśvaryabalādhānena dravyamantrauṣadhiparicārakasametaḥ svayam evārabdhaś cikitsāṃ kartum*, na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati karmabalādhānaprāptatvāt* | sa svaśarīraṃ tathā vikṣatam apatrāpya parigṛhītaṃ vastrair gopāyati | tasya guptika iti nāma kṛtam* | yāvad guptiko dārako mahān saṃvṛttas tasya vayasyakāḥ sahajātakāḥ śrāvastyāḥ saupārakanagaram anuprāptāḥ | tatas taiḥ pitur asya kathyate: tāta yady eṣa śrāvastīṃ nīyate, śakyetāsmād vyādheḥ parimocayitum*, yasmāt tatra santi vaidyabhaiṣajādayaḥ sulabhā iti ||
tataḥ pitrā tad vacanam upaśrutya prabhūtāni ratnāni paricārakāṃś ca datvā śrāvastīm anupreṣitaḥ | so 'nupūrveṇa vayasyakasahāyaḥ śrāvastīm anuprāptaḥ | tatrāpy asya karmajo vyādhiḥ saty api vaidyadravyauṣadhiparicārakabāhulye na śakyate cikitsitum* | yāvad asāv apareṇa samayena jetavanaṃ nirgataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cānena bhagavato 'ntike cittaṃ prasāditam* | prasādajāto bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tasmai bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā pañcopādānaskandhā rogato gaṇḍataḥ śalyato 'ghato 'nityato duḥkhataḥ śūnyato 'nātmataś ca deśitāḥ | sa saṃskārānityatāṃ viditvā bhagavacchāsane pravrajitaḥ | tena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā
-------------------- Vaidya, p. 248 --------------------
sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | te 'py asya sahajātakās tenaiva saṃvegena pravrajitāḥ ||
te yenāyuṣmān guptikas tenopasaṃkrāntāḥ | upasaṃkramyāyuṣmantaṃ guptikam idam avocan*: kim āyuṣman guptika pralopadharma, kiṃ vā atra loke 'pralopadharma? rūpam āyuṣmantaḥ pralopadharma | tasya nirodhān nirvāṇam apralopadharma | vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam āyuṣmantaḥ pralopadharma | tasya nirodhān nirvāṇam apralopadharma | kiṃ manyadhve āyuṣmantaḥ: rūpaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā? anityam idam āyuṣman guptika | yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vā tan na vā, duḥkham*? duḥkham idam āyuṣman guptika | yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vipariṇāmadharma, satyam api tac chrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacched etan mama, eṣo 'ham asmi, eṣa me ātmety evam etat? no āyuṣman guptika | kiṃ manyadhve āyuṣmantaḥ: vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā? anityam idam āyuṣman guptika | yat punar anityaṃ duḥkham*? duḥkham idam āyuṣman guptika | yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vipariṇāmadharma, api tac chrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacchet*: etan mama, eṣo 'ham asmi, eṣa me ātmeti? no āyuṣman guptika | tasmāt tarhi āyuṣmanto yat kiṃcid rūpam atītānāgatapratyutpannam ādhyātmikaṃ vā bāhyaṃ vā audārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā, yad vā dūre, yad vāntike, tat sarvaṃ naitan mama, naiṣo 'ham asmi, naiṣa me ātmety evam etad yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam* | yā kācid vedanā saṃjñā saṃskārā yat kiṃcid vijñānam atītānāgatapratyutpannam ādhyātmikaṃ vā bāhyaṃ vā audārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā, yad vā dūre, yad vāntike, tat sarvaṃ naitan mama, naiṣo 'ham asmi, naiṣa me ātmety evam etad yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam* | evaṃdarśī āyuṣmantaḥ śrutavān āryaśrāvako rūpād api nirvidyate, vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārebhyo vijñānād api | nirviṇṇo virujyate, virako vimucyate | vimuktam evaṃ jñānadarśanaṃ bhavati: kṣīṇā me jātiḥ, uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyam* | nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti ||
asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe teṣāṃ sahajātakānāṃ virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam* | bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta guptikena karmāṇi kṛtāni, yenāsya śārīram evaṃ bībhatsavyādhibahulaṃ durgandhaṃ saṃvṛttam* | kiṃ karma kṛtaṃ yena tīkṣṇaniśitabuddhiḥ saṃvṛttaḥ, pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: guptikenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | guptikena karmāṇi kṛtāny upacitāni |
-------------------- Vaidya, p. 249 --------------------
ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_96.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ anyatamaḥ śreṣṭhī | sa dvitīyaśreṣṭhinā sārdhaṃ viruddhaḥ | tatas tena rājā prabhūtaṃ dhanaṃ datvā vijñāpitaḥ: deva ayaṃ śreṣṭhī aparādhikaḥ, kriyatām asya daṇḍanigraha iti | tato rājñā tasyaivānujñātaḥ | tenāsau svagṛham ānīya talābhis tāḍitaḥ | tato rudhirāvasiktaśarīrasya prabhūtaṃ tīkṣṇaṃ ca viṣacūrṇaṃ datvoptam*, yenāsya tac charīram ekadhanaṃ māṃsapiṇḍavad avasthitam* | tatas tasya śreṣṭhino vayasyakaiḥ śrutam*: yathā tenaivaṃvidhaṃ karma kṛtam iti | tatas taiḥ sametair bhūtvā # #  yair upakaraṇaviśeṣais tasmād vyādheḥ parimocitaḥ | tato 'sau tenaiva ca saṃvegena gṛhān niṣkramya pravrajitaḥ | tena anācāryakeṇa saptatriṃśadbodhipakṣyān dharmān bhāvayitvā pratyekā bodhiḥ sākṣātkṛtā | tato 'sya cittam utpannam*: bahv anena śreṣṭhinā matsaṃtāpād apuṇyaṃ prasūtam* | yanv aham enaṃ gatvā saṃvejayeyam iti | tatas tasyāgrato gatvā upari vihāyasam abhyudgamya vicitrāṇi prātihāryāṇi vidarśayitum ārabdhaḥ | āśu pṛthagjanānām ṛddhir āvarjanakarī | sa mūlanikṛtta iva drumaḥ pādayor nipatya kṛtakarapuṭo bhagavantaṃ vijñāpayati: avatara, avatara mahādakṣiṇīya, kṛtāparādho 'haṃ tavāntike, tvām eva niśritya punaḥ, pratyupasthāsyāmīti | tenāsau pratyekabuddhaḥ kṣamāpayitvā piṇḍakena pratipādya paṭenācchāditaḥ | praṇidhānaṃ ca kṛtam*: yan mayā krodhābhibhūtena tavāparādhaḥ kṛtaḥ, mā asya karmaṇo vipākaṃ pratyanubhaveyam* | yan mayā satkāraḥ kṛtaḥ, anenaivaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syām*, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena śreṣṭhī āsīt*, ayam sa guptikaḥ | tasya karmaṇaḥ prabhāvāt pañca janmaśatāni kaśābhis tāḍyamānaḥ kālaṃ kṛtavān* | tenaiva hetunā ayam evaṃvidhaṃ āśraya āsāditaḥ | bhūyaḥ kāśyape bhagavati sahajātakair vayasyakaiḥ sārdhaṃ pravrajita āsīt*| tatraibhir brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ | tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 250 --------------------
*******************************************************
AVŚ_97 virūpaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | # # # anyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jātaḥ | jātamātrasya sarvaśarīraṃ vikṛtisphuṭaṃ pravṛttam* | durvarṇo durdarśano 'ṣṭādaśabhir doṣavarṇakaiḥ samanvāgataḥ sa dārako bhūtaḥ | tasya mātāpitarau sarvāṅgaṃ durvarṇaṃ durdarśanaṃ vikṛtarūpaṃ dṛṣṭvā cintāparau vyvasthitau | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyvasthāpyate: kiṃ nāma bhavatu dārakasya? jñātaya ūcuḥ: yasmād ayaṃ jātamātra evaṃ vikṛtarūpaḥ, tasmād bhavatu dārakasya virūpa iti nāma ||
ydā mahān saṃvṛttas tadā tasya lajjayā mahān saṃkoco jātaḥ | kutrānyatra gamiṣyāmi, kva tiṣṭhāmi, iti vicārya sujīrṇodyānaṃ jagāma | atha bhagavān mahāśrāvakaparivṛtaḥ sujīrṇodyānaṃ gataḥ | sa bhagavantaṃ dṛṣṭvā jehrīyamāṇa itaś cāmutaś ca palāyitum ārabdhaḥ | tato bhagavatā ṛddhyā tathādhiṣṭhito yan na śaknoti palāyitum* | tato bhagavān saha śrāvakair nirodhasamāpattiṃ samāpannaḥ | tato nirodhād vyutthāya virūpam ātmānaṃ nirmitavān* | nirmāya śarāvaṃ bhojanapūrṇam ādāya virūpam āgataṃ dṛṣṭvā harṣajāta āmantritavān*: ehi sahāyaka, kuta āgamiṣyate, tiṣṭha, ubhāv api sahitau vatsyāva iti | tato 'sya bhagavatā bhojanaṃ dattam* | prīṇītendriyaś ca saṃvṛttaḥ | tato bhagavatā ātmā svaveṣeṇa sthāpitaḥ | tato virūpo buddhaṃ bhagavantaṃ dṛṣṭvā kathayati: abhirūpataras tvam idānīṃ saṃvṛttaḥ | kasya karmaṇaḥ prabhāvād iti | bhagavān āha: vidyā me asti cittaprasādajananī nāmnā, tasyā eṣa prabhāva iti | tatas tena bhagavato 'ntike cittaṃ prasāditam*, teṣāṃ ca mahāśrāvakāṇām ālayasamāpannānām* | tato 'sya lakṣmīḥ prādurbhūtā | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta virūpeṇa karmāṇi kṛtāni, yenaiva durvarṇo durdarśano 'ṣṭādaśabhir daurvarṇikadoṣaiḥ samanvāgataḥ | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: virūpeṇaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni |
-------------------- Vaidya, p. 251 --------------------
virūpeṇaiva karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_97.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani puṣyo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | so 'pareṇa samayenānyatamāṃ rājadhānīm upaniśritya viharati | atha puṣyaḥ samyaksaṃbuddhaḥ samanvāhartuṃ pravṛttaḥ | paśyati tasmin kāle dvau bodhisatvau saṃnikṛṣṭau: bhagavāñ chākyamunir maitreyaś ca | maitreyasya svasaṃtatiḥ paripakvā, śāstur vaineyā aparipakvāḥ | śākyamunes tu svasaṃtatir aparipakvā, vaineyāḥ paripakvāḥ | atha puṣyaḥ samyaksaṃbuddhaḥ śākyamuner bodhisatvasya saṃtatiparipācanārthaṃ himavantaṃ parvatam abhiruhya ratnaguhāṃ praviśa paryaṅkaṃ baddhvā tejodhātuṃ samāpannaḥ | tasmiṃś ca kāle śākyamunir bodhisatvaḥ phalamūlānām arthe himavantaṃ parvatam abhirūḍhaḥ | sa itas tataś cañcūryamāṇo dadarśa puṣyaṃ samyaksaṃbuddhaṃ dvātriṃṣatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cānena tathāvidhaṃ cittasamādhānaṃ samāsāditam*, yad ekapādena sapta rātriṃdivāni ekayā gāthayā stutavān*:
na divi bhuvi vā nāsmiṃl loke na vaiśravaṇālaye
na marubhavane divye sthāne na dikṣu vidikṣu vā |
caratu vasudhāṃ sphītāṃ kṛtsnāṃ saparvatakānanāṃ
puruṣavṛṣabhāsty anyas tulyo mahāśramaṇas tava || AVŚ_97.2 ||
atha puṣyaḥ samyaksaṃbuddhaḥ paripakvasaṃtatiṃ śākyamuniṃ bodhisatvaṃ dṛṣṭvā sādhukāram adāt*: sādhu sādhu satpuruṣa |
anena balavīryeṇa saṃpannena dvijottama |
nava kalpāḥ parāvṛttāḥ saṃstutyādya tathāgatam* || AVŚ_97.3 ||
tato bhagavān maheśākhyābhir devatābhiḥ parivṛtaḥ tasyāṃ guhāyāṃ sthitaḥ | tatra guhānivāsinī devatā alpeśākhyatvān na śaknoti tāṃ guhāṃ samabhiroḍhum* | tato vikṛtanayanā bhūtvā bhagavantaṃ bhīṣayate | yadā suciram api bhīṣayamāṇā na śaknoti bhagavato 'pakāraṃ kartum*, tadā tayā prasādo labdhaḥ: śobhano 'yam ṛṣiḥ siddhavrataś ceti | tataḥ sā udāraṃ rūpam abhinirmāya bhagavataḥ pādayor nipatya kṣamāpayitvā piṇḍakena pratipāditavatī ||
-------------------- Vaidya, p. 252 --------------------
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena guhānivāsinī devatā babhūva, ayam virūpaḥ saḥ | tasya karmaṇo vipākena saṃsāre 'nantaṃ duḥkham anubhūtavān* | idānīm api tenaiva hetunā virūpaḥ saṃvṛttaḥ | yad anena paścāc cittaṃ prasāditam*, tenāsya apagatā alakṣmīḥ prādurbhūtā | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_98 gaṅgikaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | vārāṇasyām anyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayato na putro na duhitā | sa kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ: anekadhanasamuditaṃ me gṛham*, na me putro na duhitā | mamātyayāt sarvasvāpateyam aputrakam iti kṛtvā rājavidheyaṃ bhaviṣyatīti | sa śramaṇabrāhmaṇanaimittikasuhṛtsaṃbandhibāndhavair ucyate: devatārādhanaṃ kuruṣveti | so 'putraḥ putrābhinandī śivavaruṇakuberaśakrabrahmādīn anyāṃś ca devatāviśeṣān āyācate | tadyathā ārāmadevatā vanadevatāś catvaradevatāḥ śṛṅgāṭakadevatāḥ | sahajāḥ sahadhārmikā nityānubaddhā api devatā āyācate sma | asti caiṣa loke pravādo yadāyācanahetoḥ putrā jāyante duhitaraś ceti | tac ca naivam* | yady evam abhaviṣyad ekaikasya putrasahasram abhaviṣyat tadyathā rājñaś cakravartinaḥ | api tu trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ca | katameṣāṃ trayāṇām* | mātāpitarāu raktau bhavataḥ saṃnipatitau, mātā ca kalyā bhavati ṛtumatī, gandharvaś ca pratyupasthito bhavati | eṣāṃ trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ceti |
sa caivam āyācanaparas tiṣṭhati | anyatamaś ca satvo 'nyatamasmāt satvanikāyāc cyutvā tasya prajāpatyāḥ kukṣim avakrāntaḥ | pañcāveṇikā dharmā ekatye paṇḍitajātīye mātṛgrāme | katame
-------------------- Vaidya, p. 253 --------------------
pañca? raktaṃ puruṣaṃ jānāti viraktaṃ  jānāti | kālaṃ jānāti ṛtuṃ jānāti | garbham avakrāntaṃ jānāti | yasya sakāśād garbho 'vakrāmati taṃ jānāti | dārakaṃ jānāti dārikāṃ jānāti | saced dārako bhavati, dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati | saced dārikā bhavati, vāmaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati | sā āttamanāttamanāḥ svāmina ārocayati: diṣṭyā āryaputra vardhase | āpannasatvāsmi saṃvṛttā | yathā ca me dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati, niyataṃ dārako bhaviṣyatīti | so 'py āttamanāttamanāḥ pūrvakāyam abhyunnamayya (Speyer: atyunnamayya) dakṣiṇaṃ bāhum abhiprasāryodānam udānayati: apy evāhaṃ cirakālābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyam* | jāto me syān nāvajātaḥ | kṛtyāni me kurvīta | bhṛtaḥ pratibibhṛyāt* | dāyād yaṃ pratipadyeta | kulavaṃśo me cirasthitikaḥ syāt* | asmākaṃ cāpy atītakālagatānām alpaṃ vā prabhūtaṃ vā dānāni datvā puṇyāni kṛtvā mama nāmnā dakṣiṇām ādekṣyate: idaṃ tayor yatratatropapannayor gacchator anugacchatv iti | āpannasatvāṃ caināṃ viditvā upariprāsādatalagatām ayantritāṃ dhārayati, śīte śītopakaraṇair uṣṇe uṣṇopakaraṇair vaidyaprajñaptair āhārair nātitiktair nātyamlair nātilavaṇair nātimadhurair nātikaṭukair nātikaṣāyais tiktāmlalavaṇamadhurakaṭukakaṣāyavivarjitair āhāraiḥ | hārārdhahāravibhūṣitagātrīm apsarasam iva nandanavanavicāriṇīṃ mañcān mañcaṃ pīṭhāt pīṭham anavatarantīm adharāṃ bhūmim* | na cāsyāḥ kiṃcid amanojñaśabdaśravaṇaṃ yāvad eva garbhasya paripākāya | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā gaṅgika iti nāma kṛtam* | gaṅgiko dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām* | so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍenānyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* ||
sa ca nirbhedabhāgīyaiḥ kuśalamūlaiḥ samanvāgato gṛhāvāse nābhiramate | sa mātāpitarau pādayor nipatya vijñāpayati: amba tāta anujānītaṃ mām*, bhagavacchāsane pravrajiṣyāmīti | tato 'sya mātāpitarāv ekaputraka iti kṛtvā nānujānītaḥ | tato gaṅgikasya buddhir utpannā: durlabho manuṣyapratilābhaḥ, durlabhaś ca tathāgataprādurbhāvaḥ, tathendriyasaṃpad api durlabhā | ko me upāyo bhaved yad ahaṃ bhagavacchāsane pravrajeyam iti | tasyaitad abhavat*: yanv ahaṃ praṇidhānaṃ kṛtvā ātmānamātmanā jīvitād vyaparopayeyam*, yathā manuṣyātvam āsādya laghu laghv eva pravrajeyam iti | tenaivaṃ vicintya viṣaṃ bhakṣitam*, na ca kālaṃ karoti | agnau patitaḥ, parvatād ātmānam utsṛṣṭavān*, nadyāṃ cārakāyāṃ patitaḥ, tatrāpi kālaṃ na karoti | tasya buddhir utpannā: kaḥ upāyaḥ syād yena kālaṃ kuryām iti | tasyaitad abhavat*: sarvathāyaṃ rājā ajātaśatruś caṇḍo rabhasaḥ karkaśaḥ sāhasikaś ca | yanv aham asya gṛhe rātrau saṃdhiṃ chindyām iti | sa rājagṛhaṃ nagaraṃ gatvā rātrau saṃprāptāyāṃ bhagne cakṣuṣpathe saṃdhim ārabdhaś chettum* | tato rakṣibhir jīvagrāhaṃ gṛhītvā rājño 'jātaśatror upanītaḥ: ayaṃ deva cauro duṣṭo 'pakārī ca, yo rājakule rātrau saṃdhiṃ chindatīti |
-------------------- Vaidya, p. 254 --------------------
tato rājñā aparādhika iti kṛtvā vadhya utsṛṣṭaḥ | tato vyadhyaghātair nīlāmbaravasanaiḥ karavīramālāsaktakaṇṭheguṇa udyataśastrapāṇibhī rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu śrāvaṇāmukheṣv anuśrāvya dakṣiṇena nagaradvāreṇa niṣkāsya śītavanaṃ śmaśānaṃ nīyate | sa nīyamānas tān vadhyaghātān āha: śīghraṃ śīghraṃ bhavanto gacchantu, mā kadācid rājñaś cittasyānyathātvaṃ syād iti | tato vyadhyaghātair eṣā pravṛttī rājño niveditā | tato rājñā pratinivartya pṛṣṭhaḥ: ko hetur yat tvam iṣṭaṃ jīvitaṃ parityaktum icchasīti | tena sa vṛttānto vistareṇa rājñe samākhyātaḥ | tato rājā ajātaśatruḥ kadambapuṣpavad āhṛṣṭaromakūpaḥ sāśrukaṇṭho rudan mukha udānam udānayati: aho suparipakvā asya buddhisaṃtatiḥ, svavagataḥ saṃsāradoṣaḥ, supratilabdhā śraddhāsaṃpat*, yatra nāmāyaṃ pravrajyāhetor idam iṣṭaṃ jīvitaṃ parityaktuṃ vyavasitaḥ | tato rājñā samāśvāsyoktaḥ: putraka ahaṃ prabhus te jīvitasya | gacchedānīṃ bhagavacchāsane pravrajeti | sa rājñotsṛṣṭo bhagavacchāsane pravrajitaḥ | tena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ ||
tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: eṣo 'gro me bhikṣavo bhikṣūṇāṃ mama śrāvakāṇāṃ śraddhāpravrajitānāṃ yaduta gaṅgiko vārāṇaseyaḥ śreṣṭhiputra iti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta gaṅgikena karmāṇi kṛtāni, yenaiṣāṃ vipākān nāgniḥ kāye 'vakāśati, na viṣam*, na ca śastram*, nodakena kālaṃ karoti, arhatvaṃ cānena prāptam iti | bhagavān āha: gaṅgikenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | gaṅgikenaiva karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_98.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamaḥ śmaśānamoṣako mātaṅgaḥ | yāvat tena pāthān hatvā bhāṇḍam āsāditam* | tatas tasya pṛṣṭhatas taskarāḥ pradhāvitāḥ | yāvad anyatamasmin śmaśāne pratyekabudho nirodhasamāpattiṃ samāpannaḥ | tato 'sau śmaśānamoṣako
-------------------- Vaidya, p. 255 --------------------
mātaṅgas tasya purastād bhāṇḍam apasṛjya tatraiva nilīnaḥ | tats te taskarāḥ pratyekabuddhaṃ dṛṣṭvā asyārabdhāḥ kṣeptuṃ śastram agniṃ ca | na cāsya cīvarakarṇakam api śaknuvanti cālayitum*, yasmād asau nirodhasamādhiṃ samāpannaḥ | yadā te taskarāḥ śrāntāḥ prakrāntāḥ, tadā sa pratyekabuddhaḥ krameṇa samādhivyutthitaḥ | tatas tena śmaśānamoṣakeṇa mātaṅgena taṃ pratyekabuddhaṃ piṇḍakena pratipādya praṇidhānaṃ kṛtam*: aham apy evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syām*, yathā cāyam aparopakramaḥ | evam aham api yatra yatra jāyeya, tatra tatrāparopakramaḥ syām*, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena śmaśānamoṣako mātaṅgaḥ, ayam sa gaṅgikaḥ | bhūyaḥ kāśyape bhagavati pravrajito babhūva | tatrānena brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ | tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānāṃ karmaṇām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_99 dīrghanakhaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛham upaniśritya viharati veṇuvane kalandakanivāpe | tena khalu samayena nāladagrāmake tiṣyo nāma brāhmaṇaḥ | tena śārī nāma dārikā māṭharasakāśāl labdhā | yadā śāriputraḥ sārīkukṣim avakrāntaḥ, tadā bhrātrā saha dīrghanakhena vivādaṃ kurvantī nigrahasthānaṃ prāpayati | # # # # # # # | tato dīrghanakhena dakṣiṇāpathaṃ gatvā bahūni śāstrāṇy adhītāni |
yāvat krameṇa śāriputro jātaḥ | tena dvir aṣṭavarṣeṇaindraṃ vyākaraṇam adhītam*, sarvavādinaś ca nigṛhītāḥ | so 'nupūrveṇa bhagavataḥ śāsane pravrajitaḥ | yāvad dīrghanakhena pravrājakena śrutam*: bhāgineyena te sarve tīrthakarā nigṛhītāḥ | idānīṃ śramaṇagautamasya śiṣyatvam abhyupagata iti |
-------------------- Vaidya, p. 256 --------------------
śrutvā cāsya mahatī paribhavasaṃjñā utpannā, sarvaśāstreṣu cāsya anaiṣṭhikasaṃjñā utpannā | tataḥ kramaśo rājagṛham anuprāptaḥ ||
tasmiṃś ca samaye bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadāṃ madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam* | śāriputro 'pi bhagavataḥ purastāt sthito 'bhūd vyajanaṃ gṛhītvā bhagavanataṃ vījayan* | atha dadarśa dīrghanakhaparivrājako bhagavantam ardhacandrākāreṇopaviṣṭaṃ dharmaṃ deśayantam*, śāriputraṃ ca vyajanavyagrahastaṃ bhagavantaṃ vījayamānam* | dṛṣṭvā ca punar bhagavantam idam avocat*: sarvaṃ me bho gautama na kṣamata iti | bhagavān āha: eṣāpi te agnivaiśyāyana dṛṣṭir na kṣamate, yeyaṃ dṛṣṭiḥ: sarvaṃ me na kṣamata iti | eṣāpi me bho gautama dṛṣṭir na kṣamate, yeyaṃ me dṛṣṭiḥ: sarvaṃ me na kṣamata iti | api tu te agnivaiśyāyana evaṃ jānato 'yāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhaviṣyati pratinisargo vāntībhāvaḥ; anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ? api me bho gautama evaṃ jānata evaṃ paśyato 'syāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhaviṣyati pratinisargo vāntībhāvaḥ anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ | bahujanena te agnivaiśyāyana na saṃsyandiṣyati (Speyer: saṃsyadiṣyati) | # # # # # # ima ucyante tanubhyas tanutarāḥ | loke traya ime agnivaiśyāyana dṛṣṭisaṃniśrayāḥ | katame trayaḥ? ihāgnivaiśyāyana eka evaṃdṛṣṭir bhavati evaṃvādī: sarvaṃ me kṣamata iti | punar aparam ihaika evaṃdṛṣṭir bhavati evaṃvādī: sarvaṃ me na kṣamata iti | punar aparam eka evaṃdṛṣṭir bhavati evaṃvādī: evaṃ me kṣamate, ekaṃ na me kṣamata iti | tatrāgnivaiśyāyana yeyaṃ dṛṣṭiḥ sarvaṃ me kṣamata iti, iyṃ dṛṣṭiḥ saṃrāgāya saṃvartate nāsaṃrāgāya, saṃdveṣāya nāsaṃdveṣāya, saṃmohāya nāsaṃmohāya, saṃyogāya nāsaṃyogāya, saṃkleśāya na vyavadānāya, saṃcayāya nāpacayāya, abhinandanāyopādānāya adhyavasānāya saṃvartate | tatrāgnivaiśyāyana yeyaṃ dṛṣṭiḥ: sarvaṃ me na kṣamata iti, iyaṃ dṛṣṭiḥ asaṃrāgāya saṃvartate na saṃrāgāya, asaṃdveṣāya na saṃdveṣāya, asaṃmohāya na saṃmohāya, visaṃyogāya na saṃyogāya, vyavadānāya na saṃkleśāya, asaṃcayāya na saṃcayāya | anabhinandanāyānupādānāya anadhyavasānāya
saṃvartate | tatra yeyaṃ dṛṣṭiḥ: ekaṃ me kṣamate, ekaṃ me na kṣamata iti, yat tāvad asya kṣamate, tat saṃrāgāya saṃdveṣāya saṃmohāya saṃyogāya saṃkleśāya, na vyavadānāya nāpacayāya | abhinandanāyopādānāya adhyavasānāya saṃvartate | yad asya na kṣamate, tad asaṃrāgāya saṃvartate na saṃrāgāya, asaṃdveṣāya na saṃdveṣāya, asaṃmohāya na saṃmohāya, asaṃyogāya na saṃyogāya, vyavadānāya na saṃkleśāya, apacayāya na saṃcayāya | anabhinandanāyānupādānāya anadhyavasānāya saṃvartate |
tatrā śrutavān āryaśrāvaka idaṃ pratisaṃśikṣyate: ahaṃ caivaṃdṛṣṭiḥ syām*, evaṃvādī: sarvaṃ me kṣamate | dvābhyāṃ me sārdhaṃ syād vigrahaḥ syād vivādaḥ | yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādī: sarvaṃ me na kṣamata iti, yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādi: ekaṃ me kṣamate ekaṃ me na kṣamata iti | vigrahe sati vivādaḥ, vivāde sati vihiṃsā | iti sa tāṃ savigrahāṃ savivādāṃ savihiṃsāṃ ca samanupaśyann
-------------------- Vaidya, p. 257 --------------------
imāṃ ca dṛṣṭiṃ pratinisṛjati, anyāṃ ca dṛṣṭiṃ nopādatte | evam asyāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhavati pratinisargo vāntībhāvaḥ, anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ ||
tatra śrutavān āryaśrāvaka idaṃ pratisaṃśikṣyate: ahaṃ ced evaṃdṛṣṭiḥ syām evaṃvādī: sarvaṃ me na kṣamata iti, dvābhyāṃ me sārdhaṃ syād vigrahaḥ, syād vivādaḥ | yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādī: sarvaṃ me kṣamata iti, yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādi: ekaṃ me kṣamate ekaṃ me na kṣamata iti | vigrahe sati vivādaḥ, vivāde sati vihiṃsā, iti sa tāṃ savigrahāṃ savivādāṃ savihiṃsāṃ ca samanupaśyann imāṃ ca dṛṣṭiṃ pratinisṛjati, anyāṃ ca dṛṣṭiṃ nopādatte | evam asyāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhavati pratinisargo vāntībhāvaḥ | anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ ||
<tatra śrutavān āryaśrāvaka idaṃ pratisaṃśikṣyate: ahaṃ ced evamdṛṣṭiḥ syām evaṃvādī: sarvaṃ me na kṣamata iti, dvābhyāṃ me sārdhaṃ syād vigrahaḥ, syād vivādaḥ | yaś caivaṃdṛṣṭir evaṃvādī: sarvaṃ me kṣamata iti, yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādi: ekaṃ me kṣamate ekaṃ me na kṣamate iti | vigrahe sati vivādaḥ, vivāde sati vihiṃsā, iti sa tāṃ savigrahāṃ savivādāṃ savihiṃsāṃ ca samanupaśyann imāṃ ca dṛṣṭiṃ pratinisṛjati, anyāṃ ca dṛṣṭiṃ nopādatte | evam asyāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhavati pratinisargo vāntībhāvaḥ | anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ ||>
tatra śrutavān āryaśrāvaka idaṃ pratisaṃśikṣyate: ahaṃ ced evamdṛṣṭiḥ syām evaṃvādī: ekaṃ me kṣamate, ekaṃ me na kṣamata iti, dvābhyāṃ me sārdhaṃ syād vigrahaḥ, syād vivādaḥ | yaś caivaṃdṛṣṭir evaṃvādī: sarvaṃ me kṣamata iti, yaś ca evaṃdṛṣṭir evaṃvādi: sarvaṃ me na kṣamate iti | vigrahe sati vivādaḥ, vivāde sati vihiṃsā, iti sa tāṃ savigrahāṃ savivādāṃ savihiṃsāṃ ca samanupaśyann imāṃ ca dṛṣṭiṃ pratinisṛjati, anyāṃ ca dṛṣṭiṃ nopādatte | evam asyāś ca dṛṣṭeḥ prahāṇaṃ bhavati pratinisargo vāntībhāvaḥ | anyasyāś ca dṛṣṭer apratisaṃdhir anupādānam aprādurbhāvaḥ ||
ayaṃ khalv agnivaiśyāyana kāyo rūpī audārikaś cāturmahābhūtika iti āryaśrāvakeṇa abhīkṣṇam udayavyayānudarśinā vihartavyam*, virāgānudarśinā pratinisargānudarśinā vihartavyam* | yatrāryaśrāvakasya abhīkṣṇam udayavyayānudarśino viharataḥ, yo 'sya bhavati kāye kāyacchandaḥ kāyasnehaḥ kāyapremā kāyālayaḥ kāyaviṣaktiḥ kāyādhyavasānam*, tac cāsya cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati ||
tisra imā agnivaiśyāyana vedanāḥ | katamās tisraḥ? sukhā duḥkhā aduḥkhāsukhā ca | yasmin samaye śrutavān āryaśrāvakaḥ sukhāṃ vedanāṃ vedayate, dve asya vedane tasmin samaye niruddhe bhavataḥ: duḥkhā ca aduḥkhāsukhā ca | sukhām eva ca tasmin samaye āryaśrāvako vedanāṃ vedayate | sukhāpi ca vedanā anityā nirodhadharmiṇī | yasmin samaye āryaśrāvako duḥkhāṃ vedanāṃ vedayate, dve asya vedane tasmin samaye niruddhe bhavataḥ, sukhā aduḥkhāsukhā ca | duḥkhām eva ca tasmin samaye āryaśrāvako vedanāṃ vedayate | duḥkhāpi vedanā anityā nirodhadharmiṇī | yasmin samaye āryaśrāvako aduḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayate, dve asya vedane tasmin samaye niruddhe bhavataḥ, sukhā duḥkhā ca | aduḥkhāsukhām eva ca tasmin samaye āryaśrāvako vedanāṃ vedayate | aduḥkhāsukhāpi vedanā anityā nirodhadharmiṇī | tasyaivaṃ bhavati: imā vedanāḥ kiṃnidānāḥ kiṃsamudayāḥ kiṃjātīyāḥ kiṃprabhāvā iti? imā vedanā sparśanidānāḥ sparśasamudayāḥ sparśajātīyāḥ sparśaprabhāvāḥ | tasya sparśasya samudayāt tās tā vedanāḥ samudayante
-------------------- Vaidya, p. 258 --------------------
tasya sparśasya nirodhāt tās tā vedanā nirudhyante, vyupaśāmyanti śītībhavanti astaṃgacchanti | sa yāṃ kāṃcid vedanāṃ vedayate sukhāṃ vā duḥkhāṃ vā aduḥkhāsukhā vā, tāsāṃ vedanānāṃ samudayaṃ cāstaṃgamaṃ cāsvādaṃ cādīnavaṃ ca niḥsaraṇaṃ ca yathābhūtaṃ prajānāmīti, tasya vedanānāṃ samudayaṃ cāstaṃgamaṃ cāsvādaṃ cādīnavaṃ ca niḥsaraṇaṃ ca yathābhūtaṃ prajānata utpannāsu vedanāsv anityatānudarśī viharati, vyayānudarśī virāgānudarśī nirodhānudarśī pratisargānudarśī | sa kāyaparyantikāṃ vedanāṃ vedayamānaḥ kāyaparyantikāṃ vedanāṃ vedaya iti yathābhūtaṃ prajānāti | jīvitaparyantikāṃ vedanāṃ vedayamāno jīvitaparyantikāṃ vedanāṃ vedaya iti yathābhūtaṃ prajānāti | bhedāc ca kāyasyorddhvaṃ jīvitaparyādānād ihaivāsya sarvāṇi vedanāni apariśeṣaṃ nirudhyante apariśeṣam astaṃ parikṣayaṃ paryādānaṃ gacchanti | tasyaivaṃ bhavati: sukhām api vedanāṃ vedayato bhedaḥ kāyasya bhaviṣyati | eṣa evānto duḥkhasya | duḥkhām api, aduḥkhāsukhām api vedanāṃ vedayato bhedaḥ kāyasya bhaviṣyati | eṣa evānto duḥkhasya | sa sukhām api vedanāṃ vedayate, visaṃyukto vedayate, na saṃyuktaḥ | duḥkhām api aduḥkhāsukhām api vedanāṃ vedayate, visaṃyukto vedayate, na saṃyuktaḥ | kena visaṃyuktaḥ? visaṃyukto rāgeṇa dveṣeṇa mohena, visaṃyukto jātijarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ, visaṃyukto duḥkhād iti vadāmi ||
tena khalu samayena āyuṣmāñ śāriputro 'rdhamāsopasaṃpanno bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito 'bhūd vyajanaṃ gṛhītvā bhagavantaṃ vījayan* | āyuṣmataḥ śāriputrasyaitad abhavat*: bhagavāṃs teṣāṃ dharmāṇāṃ prahāṇam eva varṇayati, virāgam eva nirodham eva pratiniḥsargam eva varṇayati | yanv ahaṃ teṣāṃ teṣāṃ dharmāṇāṃ prahāṇānudarśī vihareyam*, virāgānudarśī nirodhānudarśī vihareyam*, pratiniḥsargānudarśī vihareyam iti | āyuṣmataḥ śāriputrasyaiṣāṃ dharmāṇām anityatānudarśino viharato vyayānudarśino virāgānudarśino nirodhānudarśinaḥ pratiniḥsargānudarśino viharataḥ anupādāya āsravebhyaś cittaṃ vimuktam* | dīrghanakhasya ca parivrājakasya virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam* ||
atha dīrghanakhaḥ parivrājako dṛṣṭadharmā prāptadharmā paryavagāḍhadharmā tīrṇakāṅkṣas tīrṇavicikitso 'parapratyayo 'nanyaneyaḥ śāstuḥ śāsane (Speyer: śāstraśasane) dharmeṣu vaiśāradyaprāpta utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat | lābheyāhaṃ bhadanta svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | careyam ahaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam* | labdhavān dīrghanakhaparivrājakaḥ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | evaṃ pravrajitaḥ sa āyuṣmān eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā vyahārṣīt* | eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā viharan* yad arthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśru avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajanti, tad anuttaraṃ brahmacaryaparyavasānaṃ
-------------------- Vaidya, p. 259 --------------------
dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā pratipadya pravedayate: kṣīṇā me jātiḥ, uṣitaṃ brahmacaryaṃ, kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti | ājñātavān sa āyuṣmān arhan babhūva suvimuktacittaḥ | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: eṣo 'gro me bhikṣavo bhikṣūṇāṃ mama śrāvakāṇāṃ pratisaṃvitprāptānāṃ yaduta koṣṭhilo bhikṣur iti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta mahākoṣṭhilena karmāṇi kṛtāny upacitāni, yena mahāvādī saṃvṛttaḥ | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: koṣṭhilenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | koṣṭhilena karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_99.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ pañcamātrāṇi taskaraśatāni senāpatipramukhāṇi cauryeṇa saṃprasthitāni | yāvat te cañcūryamāṇā anyatamaṃ khadiravaṇam anuprāptāḥ | yāvat senāpatinābhihitāḥ: paśyata yūyaṃ kamalāyatākṣaḥ kaścid aparakīyo manuṣyaḥ saṃvidyate, yena vayaṃ yakṣabaliṃ datvā prakrāmemeti | tatra ca khadiravane pratyekabuddhaḥ prativasati | tatas tais taskaraiḥ paryaṭadbhir dṛṣṭvā senāpatisakāśaṃ nītaḥ | tataś caurasenāpatinā vadhyatām ayam ity ājñā dattā | tato 'sau pratyekabuddhas teṣām anugrahārthaṃ vitatapakṣa iva haṃsarājaḥ khagapatham abhyudgamya vicitrāṇi prātihāryāṇi vidarśayitum ārabdhaḥ | tataḥ senāpatir mūlanikṛtta iva drumaḥ pādayor nipatya atyayaṃ deśitavān* | piṇḍakena pratipādya praṇidhānaṃ kṛtavān*: aham apy evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syām*, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena caurasenāpatiḥ, ayam evāsau koṣṭhilaḥ | bhūyaḥ kāśyape bhagavati pravrajito babhūva | tatrānena daśa varṣasahasrāṇi brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ | tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 260 --------------------
*
******************************************************
AVŚ_100 saṃgītiḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ kuśinagaryāṃ viharati mallānām upavartane yamakaśālavane | atha bhagavāṃs tad eva parinirvāṇakālasamaye āyuṣmantam ānandam āmantrayate sma: prajñāpaya ānanda tathāgatasya āntareṇa yamakaśālayor uttarāśirasaṃ mañcam* | adya tathāgatasya rātryā madhyame yāme nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāṇaṃ bhaviṣyatīti | evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratiśrutya antareṇa yamakaśālayor uttarāśirasaṃ mañcaṃ prajñāpya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte 'sthāt* | ekāntasthita āyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat*: prajñapto bhadanta tathāgatasya antareṇa yamakaśālayor uttarāśirasaṃ mañcaḥ | atha bhagavān* yena mañcas tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya dakṣiṇena pārśvena śayyāṃ kalpayati pādaṃ pādenopadhāya ālokasaṃjñī smṛtaḥ saṃprajānan nirvāṇasaṃjñām eva manasi kurvann iti ||
tatra bhagavān rātryā madhyame yāme 'nupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ | samanantaraparinirvṛte buddhe bhagavati atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālo 'bhūt* ulkāpātā diśodāhāḥ | antarīkṣe devadundubhayo nadanti | samanantaraparinirvṛte buddhe bhagavati ubhau yamakaśālavanasya drumottamau tathāgatasya siṃhaśayyāṃ śālapuṣpair avākiratām* | samanantaraparinirvṛte bhagavati anyataro bhikṣus tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate:
sundarau khalv imau śālavanasyāsya drumottamau |
yad avākiratāṃ puṣpaiḥ śāstāraṃ parinirvṛtam* || AVŚ_100.1 ||
samanantaraparinirvṛte buddhe bhagavati śakro devendro gāthāṃ bhāṣate:
anityā bata saṃskārā utpādavyayadharmiṇaḥ |
utpadya hi nirudhyante teṣāṃ vyupaśamaḥ sukham* || AVŚ_100.2 || iti
samanantaraparinirvṛte buddhe bhagavati brahmā sahāṃpatir gāthāṃ bhāṣate:
sarvabhūtāni loke 'sminn ikṣepsyanti samucchrayam* |
evaṃvidho yatra śāstā lokeṣv apratipudgalaḥ |
tathāgatabalaprāptaḥ cakṣumān parinirvṛtaḥ || AVŚ_100.3 ||
samanantaraparinirvṛte buddhe bhagavati āyuṣmān āniruddho gāthāṃ bhāṣate:
sthitā āśvāsapraśvāsā sthiracittasya tāyinaḥ |
ānijyāṃ śāntim āgamya cakṣumān parinirvṛtaḥ || AVŚ_100.4 ||
-------------------- Vaidya, p. 261 --------------------
tadābhavad bhīṣaṇakaṃ tadābhūd romaharṣaṇam* |
sarvākārabalopetaḥ śāstā kālaṃ yadākarot* || AVŚ_100.5 ||
asaṃlīnena cittena vedanā adhivāsayan* |
pradyotasy eva nirvāṇaṃ vimokṣas tasya cetasaḥ || AVŚ_100.6 || iti ||
saptāhaparinirvṛte buddhe bhagava