Phạn tạng (Sanskrit Canon)avsata_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Bách Duyên (Avadānaśataka)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 5 / 15 (50.000 ký tự/trang)
76 -------------------- jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc ca teṣāṃ yo 'sau madyamadaḥ sa prativigataḥ | tato vigatamadyamadāḥ prasādāvarjitamanaso nṛtyagītavādyair bhagavataḥ upasthānaṃ cakruḥ, nīlapadmāni copari bhagavato nicikṣipuḥ | nikṣiptāni copari bhagavato nīlakūṭāgāro nīlacchatraṃ nīlamaṇḍapa ivāvasthitāni | tāni ca bhagavantaṃ gacchantam anugacchati, tiṣṭhantam anutiṣṭhanti | bhagavatā ca nīlaprabhā utsṛṣṭā, yayā śrāvastī indranīlamaṇisadṛśaprabhā avasthitā || atha the goṣṭhikā labdhaprasādāḥ cetanāṃ puṣṇānti: anena vayaṃ kuśalamūlena pratyekāṃ bodhiṃ sākṣātkūryāmeti || tato bhagavatā smitaṃ vidarśitam* | dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavantaḥ smitaṃ prāviṣkurvanti, tasmin samaye nīlapītalohitāvadātā arciṣo mukhān niścārya kāścid adhastād gacchanti, kāścid upariṣṭād gacchanti | yā adhastād gacchanti, tāḥ saṃjīvaṃ kālasūtraṃ saṃghātaṃ rauravaṃ mahārauravaṃ tapanaṃ pratāpanam avīcim arbudaṃ nirarbudaṃ aṭaṭaṃ hahavaṃ huhuvam utpalaṃ padmaṃ mahāpadmaṃ narakān gatvā ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtā nipatanti, ye śītanarakās teṣūṣṇībhūtā nipatanti | tena teṣāṃ satvānāṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabhyante | teṣām evaṃ bhavati: kiṃ nu vayaṃ bhavanta itaś cyutāḥ, āhosvid anyatropapannā iti | teṣāṃ prasādasaṃjananārthaṃ bhagavān nirmitaṃ visarjayati | teṣāṃ nirmitaṃ dṛṣṭvaivaṃ bhavati: na hy eva vayaṃ bhavanta itaś cyutāḥ, nāpy anyatropapannāḥ | api tv ayam apūrvadarśanaḥ satvaḥ, asyānubhāvenāsmākaṃ kāraṇāviśeṣāḥ pratiprasrabdhā iti | te nirmite cittam abhiprasādya tan narakavedanīyaṃ karma kṣapayitvā devamanuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇanti, yatra satyānāṃ bhājanabhūtā bhavanti | yā upariṣṭād gacchanti, tāś cāturmahārājikāṃs trayastriṃśān, yāmāṃs tuṣitān nirmāṇaratīn paranirmitavaśavartino brahmakāyikān brahmapurohitān mahābrahmaṇaḥ parīttābhān apramāṇābhān ābhāsvarān parīttaśubhān apramāṇaśubhāñ śubhakṛtsnān anabhrakān puṇyaprasavān bṛhatphalān abṛhān atapān sudṛśān sudarśanān akaniṣṭhān devān gatvā anityaṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmety udghoṣayanti, gāthādvayaṃ ca bhāṣante: ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane | dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ || AVŚ_30.1 || yo hy asmin dharmavinaye apramattaś cariṣyati | prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati || AVŚ_30.2 || atha tā arciṣas trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātum anvāhiṇḍya bhagavantam eva pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanugacchanti | tad yadi bhagavān atītaṃ karma vyākartukāmo bhavati, bhagavataḥ pṛṣṭhato 'ntardhīyante | anāgataṃ vyākartukāmo bhavati, purastād antardhīyante | narakopapattiṃ vyākartukāmo bhavati, pādatale 'ntardhīyante | tiryagupapattiṃ vyākartukāmo bhavati, pārṣṇyām antardhīyante | pretopapattiṃ vyākartukāmo bhavati, pādāṅguṣṭhe 'ntardhīyante | manuṣyopapattiṃ vyākartukāmo bhavati, jānunor antardhīyante | balacakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati, vāme karatale 'ntardhīyante | -------------------- Vaidya, p. 77 -------------------- cakravartirājyaṃ vyākartukāmo bhavati, dakṣiṇe karatale 'ntardhīyante | devopapattiṃ vyākartukāmo bhavati, nābhyām antardhīyante | śrāvakabodhiṃ vyākartukāmo bhavati, āsye 'ntardhīyante | pratyekāṃ bodhiṃ vyākartukāmo bhavati, ūrṇāyām antardhīyante | anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ vyākartukāmo bhavati, uṣṇīṣe antardhīyante || atha tā arciṣo bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavata ūrṇāyām antarhitāḥ | athāyuṣmān ānandaḥ kṛtakarapuṭo bhagavantaṃ papraccha: nānāvidho raṅgasahasracitro vaktrāntarān niṣkasitaḥ kalāpaḥ | avabhāsitā yena diśaḥ samantād divākareṇodayatā yathaiva || AVŚ_30.3 || gāthāś ca bhāṣate: vigatodbhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ | nākāraṇaṃ śaṅkhamṛṇālagauraṃ smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ || AVŚ_30.4 || tatkālaṃ svayam adhigamya vīra buddhyā śrotṝṇāṃ śramaṇa jinendra kāṅkṣitānām* | dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ || AVŚ_30.5 || nākāsmāl lavaṇajalādrirājadhairyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ | yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrāḥ taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti te janaughāḥ || AVŚ_30.6 || iti bhagavān āha: evam etad ānanda, evam etat | nāhetvapratyayam ānanda tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ smitaṃ prāviṣkurvanti | paśyasy ānanda ebhir goṣṭhikair mamaivaṃvidhaṃ satkāraṃ kṛtam* | evaṃ bhadanta | ete ānanda goṣṭhikā anena kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca viṃśatyantarakalpān vinipātaṃ na gamiṣyanti, paścime bhave paścime nikete paścime samucchraye paścime ātmabhāvapratilambhe valgusvarā nāma pratyekabuddhā bhaviṣyanti | ayam eṣāṃ deyadharmo yo mamāntike cittaprasāda iti | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yad buddhapratyekabuddhāryaśrāvakeṣu kārān kariṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || -------------------- Vaidya, p. 78 -------------------- caturtho vargaḥ | tasyoddānam: padmakaḥ kavaḍaś caiva dharmapālaḥ śibis tathā | surūpo maitrakanyaś ca śaśo dharmagaveṣiṇā | anāthapiṇḍaḥ subhadraś ca vargo bhavati samudditaḥ || ******************************************************* AVŚ_31 padmakaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | śaratkālasamaye bhikṣavo rogeṇa bādhyante pītapāṇḍukāḥ kṛśaśarīrā durbalāṅgāḥ | bhagavāṃs tv alpābādho 'lpātaṅko 'rogo balavān* | taddarśanād bhikṣavo bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta ete bhikṣavaḥ śāradikena rogeṇa bādhyante, pītapāṇḍukāḥ kṛśaśarīrā durbalāṅgāḥ | bhagavāṃs tv alpābādho 'lpātaṅko balavān arogajātīyaḥ, samapākayā ca grahaṇyā samanvāgata iti || bhagavān āha: tathāgatenaivaitāni bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | mayaitāni karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca; na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api | ** sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_31.1 || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ padmako nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam (Speyer: akaṇṭhakam) ekaputram iva rājyaṃ kārayati | sa ca rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca mahatī tyāge vartate | tasmiṃś ca samaye vārāṇasyāṃ kālavaiṣamyād dhātuvaiṣamyād vā vyādhir utapannaḥ | prāyaḥ satvānāṃ pāṇḍurogaḥ saṃvṛttaḥ | tato rājñā tān dṛṣṭvā kāruṇikam utpāditam: mayā hy eṣāṃ paritrāṇaṃ karaṇīyaṃ cikitsā ceti | tataḥ sa rājā sarvaviṣayanivāsino vaidyān saṃnipātya teṣāṃ satvānāṃ nidānam āśayānuśayaṃ copalakṣya -------------------- Vaidya, p. 79 -------------------- svayam ārabdhaś cikitsāṃ sarvauṣadhasamudānayaṃ ca kartum* | tataś cikitsyamānānāṃ teṣāṃ satvānāṃ bahavaḥ kālā atikrāntāḥ | na ca śakyante vaidyadravyauṣadhaparicārakasaṃpannā api cikitsitum* | tato rājñā sarvavaidyān āhūya ādarajātena punaḥ pṛṣṭāḥ: ko 'tra hetur na me duścikitsyā iti | vaidyā vicārya guṇadoṣānekamatenāhuḥ: deva kālavaiṣamyād dhātuvaiṣamyāc ca lakṣyāmahe | api tu deva asty ekabhaiṣajyaṃ rohito nāma matsyaḥ | yadi tasya prāptiḥ syāt, śakyante cikitsitum iti | tato rājā rohitaṃ matsyaṃ samanveṣitum ārabdhaḥ | sa bahubhir api cārapuruṣair mṛgyamāṇo na labhyate | tatas te rājñe niveditavantaḥ || atha rājā apareṇa samayena bahiryāṇāya nirgacchati | te ca vyādhina ekasamūhena sthitvā rājānam ūcuḥ: paritrāyasva mahārāja asmān asmād vyādheḥ | prayaccha jīvitam iti | tato rājā karuṇadīnavilambitair akṣarair ucyamānas tadāturavacanaṃ śrutvā kāruṇyād ākampitahṛdayaḥ sāśrudurdinavadanaṃ cintayāmāsa: kiṃ mamānenaivaṃvidhena jīvitena rājyaiśvaryādhipatyena vā īdṛśena, yo 'haṃ pareṣāṃ duḥkhārtānāṃ na śakto 'smi śāntiṃ kartum iti | evaṃ vicintya rājā mahāntam arthotsargaṃ kṛtvā jyeṣṭhaṃ kumāraṃ rājyaiṣvaryādhipatyeṣu pratiṣṭhāpya bandhujanaṃ kṣamayitvā paurāmātyāṃś ca kṣamayitvā dīnān samāśvāsya aṣṭāṅgasamanvāgataṃ vrataṃ samādāya upariprāsādatalam abhiruhya dhūpapuṣpagandhamālyavilepanaṃ ca kṣiptvā prāṅmukhaṃ praṇidhiṃ kartuṃ prārabdhaḥ: yena satyena satyavacanena mahāvyasanagatān satvān vyādhiparipīḍitān dṛṣṭvā svajīvitam iṣṭaṃ parityajāmi | anena satyena satyavākyena asyāṃ vālukāyāṃ nadyāṃ mahān rohitamatsyaḥ prādurbhaveyam* | ity uktvā prāsādatalād ātmānaṃ mumoca || sa patitamātraḥ kālagato nadyāṃ vālukāyāṃ mahān rohitamatsyaḥ prādurbhūtaḥ | iti devatābhiḥ sarvavijite śabda utsṛṣṭaḥ: eṣa dīrghakālamahāvyādhyutpīḍitānām amṛtakalpo nadyāṃ vālukāyāṃ mahān rohitamatsya prādurbhūtaḥ iti | yataḥ sahaśravaṇān mahājanakāyaḥ śastravyagrakaraḥ piṭakān ādāya nirgatya vividhais tīkṣṇaiḥ śastrair jīvita eva māṃsāny utkartitum ārabdhaḥ | sa ca bodhisatvo vikartyamānaśarīras tān sarvān maitryā sphuran sabāṣpāśruvadanaś cintayāmāsa: lābhā me sulabdhāḥ yan nāma ime satvā madīyena māṃsarudhireṇa sukhino bhaviṣyantīti | tad anenopakrameṇa satvān dvādaśavarṣāṇi svakena māṃsarudhireṇa saṃtarpayāmāsa, na cānuttarāyāḥ samyaksaṃbodheś cittaṃ nivartitavān* || yadā teṣāṃ satvānāṃ sa vyādhir upaśāntas tadā tena rohitamatsyena śabda udīritaḥ: śṛṇvantu bhavantaḥ satvāḥ | ahaṃ sa rājā padmakaḥ | mayā yuṣmākam arthe svajīvitaparityāgenāyam evaṃvidha ātmabhāva upāttaḥ | mamāntike cittaṃ prasādayadhvam* | yadāham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim -------------------- Vaidya, p. 80 -------------------- abhisaṃbhotsye, ahaṃ tadā yuṣmān atyantavyādheḥ parimocya atyantaniṣṭhe nirvāṇe pratiṣṭhāpayiṣyāmīti | tacchravaṇāt sa janakāyo labdhaprasādo rājāmātyapaurāś ca puṣpadhūpamālyavilepanair abhyarcya praṇidhānaṃ kartum ārabdhāḥ: atiduṣkarakāraka, yadā tvam anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyethāḥ, tadā te vayaṃ śrāvakāḥ syāmeti | bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena padmako nāma rājā babhūva, ahaṃ sa | yad evaṃvidhāḥ parityāgāḥ kṛtāḥ, tena me saṃsāre 'nantasukham anubhūtam* | idānīm apy anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ, samapākayā ca grahaṇyā samanvāgataḥ | yena me aśitapītakhāditāsvāditaṃ samyak sukhena pariṇamati | alpābādho rogatātītaś cāsmi | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yat sarvasatveṣu dayāṃ bhāvayiṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || ******************************************************* AVŚ_32 kavaḍaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: saced bhikṣavaḥ satvā jānīyur dānasya dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākaṃ yathāhaṃ jānāmi dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca phalavipakām*, apīdānīṃ yo 'sāv apaścimakaḥ kavaḍaś carama ālopaḥ, tato 'pi nādatvā asaṃvibhajya paribhuñjīta sacel labheta dakṣiṇīyaṃ pratigrāhakam* | na caiṣām utpannaṃ mātsaryaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhet* | yasmāt tarhi satvā na jānanti dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākam*, yathāhaṃ jānāmi dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākam*, tasmāt te adatvā asaṃvibhajya paribhuñjate āgṛhītena cetasā, utpannaṃ caiṣāṃ mātsaryaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhati || idam avocad bhagavān* | idam uktvā sugato hy athāparam etad uvāca śāstā: evaṃ hi satvā jānīyur yathā proktaṃ maharṣiṇā | vipākaḥ saṃvibhāgasya yathā bhavati mahārthikaḥ || AVŚ_32.1 || nādatvā paribhuñjīran na syur matsariṇas tathā | na caiṣām āgrahe cittam utpadyeta kadācana || AVŚ_32.2 || -------------------- Vaidya, p. 81 -------------------- yasmāt tu na prajānanti bālā mohatamovṛtāḥ | tasmāt tu bhuñjate satvā āgṛhītena cetasā | utpannaṃ caiṣāṃ mātsaryaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhati || AVŚ_32.3 || yadā bhagavatā etat sūtraṃ bhāṣitaṃ tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta yad bhagavān dānasya varṇaṃ bhāṣate dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākam iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yat tathāgato dānasya varṇaṃ bhāṣate, dānasaṃvibhāgasya phalavipākam iti | yan mayātīte 'dhvani yācanakahetor mukhadvāragataḥ svakavaḍaḥ parityaktaḥ | tac chruṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye 'ham* || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* (Speyer: akaṇṭhakam ) | ekaputram iva rājyaṃ kārayati | sa rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca | mahatī tyāge vartate | yāvad apareṇa samayena mahaddurbhikṣaṃ prādurbhūtaṃ durbhikṣāntarakalpasadṛśam* | tatas te janakāyā durbhikṣākālabhayabhītāḥ kṣutkṣāmakaṇṭhakapolāḥ pretāśrayasadṛśāḥ saṃgamya samāgamyaikasamūhena rājānam upasṛtya jayenāyuṣā vardhayitvocuḥ: deva paritrāyasva asmān asmād durbhikṣabhayāt* | prayaccha jīvitam iti | tato rājā koṣṭḥāgārikaṃ puruṣam āmantritavān*: asti bho puruṣa koṣṭhāgāre annapānaṃ yad asmākaṃ syād eṣāṃ ca janakāyānām*? iti śrutvā koṣṭhāgārika āha: parigaṇya deva sasyāni ākhyāsyāmīti | tato gaṇitakuśalair gaṇanāṃ kṛtvā sarveṣāṃ viṣayanivāsināṃ divase divase ekakavaḍo rājño dvau kavaḍāv iyantaṃ kālaṃ bhaviṣyatīti samākhyātam* | tato rājā janakāyān āhūyoktavān*: tena hi bhavanto divasānudivasam āgatya rājakule kavaḍam abhyavahṛtya gacchateti | tatas te pratidivasam āgatya pratyekam ekaikaṃ kavaḍam abhyavahṛtya yatheṣṭaṃ gacchanti || athānyatamo brāhmaṇas tasyāṃ gāṇanāyāṃ nāsīt* | parebhyaś ca śrutvā rājānam uvāca: deva janapadagatena me śrutā gaṇanā | dīyatāṃ mamāpi kavaḍa iti | tato rājā svakāt kavaḍadvayād ekaṃ brāhmaṇāya dattavān* | ekaṃ kavaḍaṃ janasāmānyam abhyavahartuṃ pravṛttaḥ || śakrasya devendrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate | tasyaitad abhavat*: atiduṣkaraṃ bata vārāṇaseyo rājā karoti, yanv aham enaṃ mīmāṃseyeti | atha śakro devendro brāhmaṇaveṣam ātmānam abhinirmāya bhojanakāle rājānam upasṛptaḥ | jayenāyuṣā ca vardhayitvovāca: bubhukṣito kuruṣva svakakavaḍenānugraham iti | tato rājā svajīvitaparityāgaṃ vyavasāyakāruṇyāt svakavaḍaṃ brāhmaṇāya datvānāhāratāṃ pratipannaḥ | yāvat ṣaḍbhaktacchedā anenopakrameṇa kṛtāḥ | taṃ ca mahājanakāyaṃ bhuñjānaṃ dṛṣṭvā parāṃ prītim āpede | atha śakro devendras taṃ rājño 'tiduṣkaraṃ vyavasāyaṃ dṛṣṭvā brāhmaṇaveṣam antardhāpya svena rūpeṇa sthitvā rājānaṃ saṃvardhayāmāsa: sādhu sādhu mahārāja, āvarjitā -------------------- Vaidya, p. 82 -------------------- vayaṃ bhavatānena duṣkareṇa vyavasāyena, sanāthaś cāyaṃ janakāya īdṛśena prajāpālakena | na duṣyatāṃ tava vijite sarvabījāni, vāpy antām* | ahaṃ saptame divase tathāvidhaṃ māhendraṃ varṣam utsrakṣyāmi, yena sarvasasyāni niṣpatsyanta iti | rājñā tathā kāritam* | śakreṇāpi tathāvidhaṃ mahendraṃ varṣam utsṛṣṭam*, yena durbhikṣaṃ vinivartitaṃ subhikṣaṃ prādurbhūtam* || bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena brahmadatto nāma rājā babhūva, ahaṃ sa | mayā tāny evaṃvidhe durbhikṣe vartamāne svajīvitaparityāgād evaṃvidhāni dānāni dattāni | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yad dānāni dāsyāmaḥ puṇyāni kariṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || ******************************************************* AVŚ_33 dharmapālaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe | yadā devadattena mohapuruṣeṇa bhagavato vadhārthena dhanapālako hastināga utsṛṣṭaḥ, udapāno viṣacūrṇena cāvakīrṇaḥ, vadhakapuruṣāś cotsṛṣṭāḥ | sa bhagavato dīrgharātraṃ vadhakaḥ pratyarthikaḥ pratyamitraḥ, bhagavāṃś cāsya maitracitto hitacitto 'nukampācittena na pratyupasthitaḥ | tadā bhikṣavo bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhagavan yāvad ayaṃ devadatto bhagavato vadhāyodyataḥ, bhagavāṃś cāsya maitracitto hitacitto 'nukampacittenā pratyupasthita iti || bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ tathāgato vigatarāgo vigatadveṣo vigatamohaḥ parimukto jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsebhyaḥ sarvajñaḥ sarvākārajñaḥ sarvajñānajñeyavaśiprāptaḥ | yat tu mayā atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohena daharakavayasyavasthitena vadhāya parākrāntasyāsyāntike naivaṃ cittaṃ dūṣitam* | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye 'ham* || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | sa rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca mahatī tyāge vartate | tasya ca rājño durmatir nāma devī caṇḍā roṣaṇī sāhasikā | ekaputraś ca dharmapālo nāmnā tasyā eva durmatyāḥ sakāśāj jātaḥ | sa ca dharmapālo dayāvān śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya -------------------- Vaidya, p. 83 -------------------- ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ | sarveṣāṃ ca vārāṇaseyānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnām iṣṭaḥ kāntaḥ priyo manāpo darśanena | sa copādhyāyasakāśaṃ gatvā dārakaiḥ saha lipiṃ paṭhati || yāvad rājā apareṇa samayena vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvañjīvakanirghoṣite vanaṣaṇḍe devyā sahāntaḥpuraparivṛta udyānabhūmiṃ nirgataḥ | tatra ca rājña udyāne 'ntaḥpurajanena saha krīḍata īrṣyāroṣaparītā durmatir devī kupitā | rājñā cāsyā ardhaṃ pītakaṃ varjitam* | tayā kupitayā rājcaḥ saṃdeśo visarjitaḥ: putrasyāhaṃ rudhiraṃ pibeyam*, yady ahaṃ tavārdhaṃ pītakaṃ pibeyam iti | kāmān khalu pratisevamānasya nāsti kiṃcit pāpakaṃ karmākaraṇīyam iti | tato rājā brahmadatto dhārmiko 'pi san kāmarāgaparyavasānavigamād antaḥpurajanena sāntvyamāno 'pi krodhāgninā prajvalitaḥ | tatas tena saṃpravṛddhakrodhenājñā dattā: gacchata, dharmapālasya galaṃ chitvā rudhiraṃ pāyayatainām iti || tato dārakaśālāvasthito dharmapālaḥ kumāraḥ śrutvā rodituṃ pravṛttaḥ | evaṃ cāha: dhik satvasabhāgatāṃ saṃsāre, yatra nāma krodhavaśād aṅganiḥsṛtam api sutaṃ parityajantīti | tato dharmapālaḥ sarvālaṃkāravibhūṣitaḥ pituḥ pādayor nipatya kathayati: sādhu tāta prasīda | niraparādhaṃ mā māṃ parityākṣīḥ | iṣṭāś ca sarveṣāṃ pitṝṇāṃ putrā iti | rājā kathayati: putraka yadi te mātā kṣamate, aham api kṣame iti | tato dharmapālaḥ prarudan mātuḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ pādayor nipatya kṛtakarapuṭa uvāca: amba kṣamasva, mā māṃ jīvitād vyaparopayeti | sā evaṃ karuṇadīnavilambitair akṣarair ucyamānā na kṣamate | tato vadhyaghātais tīkṣṇena śastreṇa dharmapālasya kumārasya galaṃ chitvā durmatir devī rudhiraṃ pāyitā | na ca durmatyā vipratisāro jātaḥ | dharmapālo 'pi kumāro mātāpitṛvadhyaghāteṣu cittaṃ prasādya kālagataḥ || bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena dharmapālo nāma kumāro babhūva, ahaṃ saḥ | sā durmatir devī, eṣa devadattaḥ | tadāpi me vadhakahastagatenāsya maitraṃ cittam utpāditam* | idānīm apy aham asya vadhāyodyatasya maitracitto hitacittaḥ anukampācittaḥ | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yat sarvasatveṣu maitraṃ cittaṃ bhāvayiṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || ******************************************************* AVŚ_34 śibiḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ -------------------- Vaidya, p. 84 -------------------- saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | tena khalu samayena śrāvastyāṃ bhikṣūṇāṃ dvau saṃnipātau bhavataḥ | eka āṣāḍhyāṃ varṣopanāyikāyāṃ dvitīyaḥ kārtikyāṃ pūrṇamāsyām* | tatra bhikṣavaḥ pātrāṇi pacanti, cīvarāṇi dhāvayanti, pāṃsukūlāni ca sīvyanti | yāvad anyatamo bhikṣuś cīvaraṃ syotukāmaḥ sūcīchidraṃ sūtrakaṃ na śaknoti pratipādayitum* | sa karuṇadīnavilambitair akṣarair uvāca: ko loke puṇyakāma iti | bhagavāṃś cāsya nātidūre caṃkrame caṃkramyate | tato bhagavān gambhīramadhuraviśadakalaviṅkamanojñadundubhinirghoṣo gajabhujasadṛśabāhum abhiprasārya kathayati: ahaṃ bhikṣo loke puṇyakāma iti | tato 'sau bhikṣur bhagavataḥ pañcāṅgopetaṃ svaram upaśrutya saṃbhrāntas tvaritatvaritaṃ bhagavataḥ pāṇiṃ gṛhītvā svaśirasi sthāpayitvāha: bhagavan*, anena te pāṇinā trīṇi kalpāsaṃkhyeyāni dānaśīlakṣāntivīryadhyānaprajñā upacitāḥ | atha ca punar bhagavān enam āha: atṛpto 'haṃ bhikṣo puṇyaiḥ, labdharaso 'haṃ bhikṣo puṇyaiḥ, ato me tṛptir nāstīti || bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta yad bhagavān puṇyamayaiḥ, saṃskārair atṛpta iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ tathāgato vigatarāgo vigatadveṣo vigatamohaḥ parimukto jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsebhyaḥ sarvajñaḥ sarvākārajñaḥ sarvajñānajñeyavaśiprāptaḥ | yat tv aham atīte 'dhvani sarāgaḥ sadveṣaḥ samohKh̲ 'parimukto jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsebhyo tṛptaḥ puṇyamayaiḥ saṃskāraiḥ | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye 'ham* || bhūtapurvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani śibighoṣāyāṃ rājadhānyāṃ śibir nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | sa ca śibī rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca | mahatī tyāge vartate | sa kalyam (Speyer: kālyam ) evotthāya yajñavāṭaṃ praviśya annam annārthibhyaḥ prayacchati, vastraṃ vastrārthibhyaḥ | dhanadhānyahiraṇyasuvarnamaṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālādīnāṃ (Speyer: ŚpravāḍāŚ ) parityāgaṃ karoti | na cāsau puṇyamayaiḥ saṃskārais tṛptiṃ gacchati | so 'ntaḥpuraṃ praviśyāntaḥpurajanasya bhaktācchādanaṃ prayacchati, kumārāṇām amātyānāṃ bhaṭabalāgrasya naigamajānapadānām* || atha rājñaḥ śiber etad abhavat*: saṃtarpitā anena manuṣyabhūtāḥ, kṣudrajanto 'vaśiṣṭāḥ, kena saṃtarpayitavyā iti | sa parityaktavibhavasarvasva ekaśāṭakanivasitaḥ svaśarīrāvaśeṣaś cintām āpede | tasyaitad abhavat: kṣudrajantubhyaḥ svaśarīram anuprayacchāmīti | sa śastreṇa svaśarīraṃ takṣayitvā yatra daṃśamaśakās tatrotsṛṣṭakāyaḥ pratiṣṭhate | priyam ivaikaputrakaṃ rudhireṇa saṃtarpayati || śakrasya devendrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate | tasyaitad bahavat*: kim ayaṃ śibī rājā satvānām artham evaṃ karoti, uta karuṇayā? yanv aham enaṃ vijñāseyeti | tato bhinnāñjanam asivarṇaṃ -------------------- Vaidya, p. 85 -------------------- gṛdhraveśam ātmānam abhinirmāya rājñe śibeḥ sakāśam upasaṃkramya mukhatuṇḍakenākṣyutpāṭayituṃ pravṛttaḥ | na ca rājā saṃtrāsam āpadyate | kiṃ tu maitrīviśālābhyāṃ nayanābhyāṃ taṃ gṛdhram ālokya kathayati: vatsa, yan madīyāc charīrāt prayuñjase, tena praṇayaḥ kriyatām iti | tataḥ āvarjitaḥ śakro devendro brāhmaṇaveṣam ātmānam abhinirmāya rājñaḥ śibeḥ purastāt sthitvā: sādhu pārthiva, dīyatām etan nayanadvayam iti | rājovāca: mahābrāhmaṇa gṛhyatāṃ yad abhirucitam*, na me 'tra vighnaḥ kaścid astīti | tataḥ śakro devendro bhūyasyā mātrayābhiprasanno brāhmaṇaveṣam antardhāpya svarūpeṇa sthitvā rājānam abhyutsāhayann uvāca: sādhu sādhu bhoḥ pārthiva, suniścitā te buddhiḥ, akampyas te praṇidhiḥ; anugatā te satveṣu mahākaruṇā, yatra nāma tvaṃ saṃtrāsakareṣu dharmeṣu viśāradoḥ | na cirāt tvam anena vyavasāyenānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyase || bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena śibir nāma rājā babhūva, ahaṃ sa | tadānīm api puṇyamayaiḥ saṃskārais tṛptir nāsti, prāg evedānīm* | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yad dānāni dāsyāmaḥ, puṇyāni kariṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || ******************************************************* AVŚ_35 surūpaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | yadā bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadā madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati, kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam*, anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoty āneñjamānair (Speyer: aniñjamānair )indriyaiḥ, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta yāvad dharmaratnasyāmī bhājanabhūtāḥ satvā ādareṇa śrotavyaṃ manyanta iti | bhagavān āha: yathā tathāgatena bhikṣava ādarajātena dharmaḥ śrutaś codgṛhītaś ca, tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye || bhūtapurvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ surūpo nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | sa ca rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca | mahatī tyāge vartate | tasya ca rājñaḥ sundarikā nāma devī abhirūpā darśanīyā prāsādikā -------------------- Vaidya, p. 86 -------------------- sarvāṅgapratyaṅgopetā, sundarakaś ca nāmnā ekaputraḥ iṣṭaḥ kāntaḥ priyo manāpaḥ kṣānto 'pratikūlaḥ | athāpareṇa samayena rājñaḥ surūpasya dharme abhilāṣa utpannaḥ | tena sarve amātyāḥ saṃnipātyoktāḥ: paryeṣata me grāmaṇyo dharmān, dharmo me rocata iti | tatas te amātyāḥ kṛtakarapuṭā rājānaṃ vijñāpayanti: durlabho mahārāja dharmaḥ | śrūyate mahārāja buddhānāṃ loke utpādād dharmasyotpādo bhavatīti | tato rājñā suvarṇapiṭakaṃ dhvajāgre baddhvā sarvavijite ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam*: yo me dharmaṃ vakṣyati, tasyemaṃ suvarṇapiṭakaṃ dāsyāmi, mahatā ca satkāreṇa satkariṣyāmīti | tato bahavaḥ kālā atikrāntāḥ | na ca kaścid dharmadeśaka upalabhyate | tataḥ sa rājā dharmahetor utkaṇṭhati paritapyati || śakrasya ca devānām indrasyādhastāj jñanadarśanaṃ pravartate | sa paśyati rājānaṃ dharmahetor vihanyamānam* | tasyaitad abhavat*: yanv ahaṃ surūpāṃ rājānam mīmāṃseyeti | tato yakṣarūpam ātmānam abhinirmāya vikṛtakaracaraṇanayano 'nekapariṣanmadhyagataṃ rājānam etad avocat*: nanu dharmābhilāṣī bhavān*, aham te dharmaṃ vakṣyāmīti | tato dharmaśravaṇāt prītiprāmodyajāto rājā yakṣam etad uvāca: brūhi guhyaka dharmān śroṣyāmīti | guhyaka uvāca: sukhitasya bata mahārāja dharmā abhilasanti | bubhukṣito 'smi bhojanaṃ tāvan me prayaccheti | tac chrutvā rājā pauruṣeyānām amantrayāmāsa: ānīyantām asya bhakṣyabhojyaprakārā iti | yakṣa āha: sadyohatarudhiramāṃsabhakṣyo 'ham* | etaṃ me sundaram ekaputrakaṃ prayaccheti | śrutvā rājā paraṃ viṣādam āpannaḥ: kadācit karhicin me 'dya dharmaśabda āsāditaḥ | so 'py anargheṇa mūlyeneti | tataḥ sundaraḥ kumāras tad upaśrutya pituḥ pādayor nipatya rājānam vijñāpayāmāsa: marṣaya deva | pūryatāṃ devasyābhiprāyam*, prayaccha māṃ guhyakāyāhārārtham iti | tato rājā tam ekaputrakam iṣṭaṃ kāntaṃ priyaṃ manāpaṃ kṣāntam apratikūlaṃ dharmasyārthe yakṣāya dattavān* | tato yakṣeṇa ṛddhibalādhānād rajñaḥ parṣadaś ca tathā darśito yathāṅgapratyaṅgāni pṛthagvikṛtya bhakṣitāni, rudhiraṃ ca pīyamānam* | # # # dṛṣṭvā rājā dharmābhilāṣī na niṣādam āpannaḥ | sa guhyako rājānam uvāca: atṛpto 'smi bhoḥ pārthiva, bhūyo me prayaccheti | tato rājā tasmai dayitāṃ bhāryāṃ dattavān* | sāpi tenaivākāreṇa darśitā | tato bhūyo rājānam uvācā: bho pārthiva, adyāpi tṛptir na labhyata iti | tato rājā yakṣam uvāca: vatsa datto me ekaputrako bhāryā ca dayitā, kiṃ bhūyaḥ prārthayase iti | guhyaka uvāca: svaśarīraṃ me prayaccha | anena tṛptim upayāsyāmīti | rājovāca: yadi svaśarīraṃ te pradāsyāmi, kathaṃ punar dharmaṃ śroṣyāmi? kiṃ nu pūrvaṃ me dharmaṃ vada, paścād gṛhītadharmā śarīraṃ parityakṣyāmīti | tato guhyakena rājānaṃ pratijñāyāṃ pratiṣṭḥāpyānekaśatāyāḥ pariṣadaḥ purastād dharmo deśitaḥ || -------------------- Vaidya, p. 87 -------------------- priyebhyo jāyate śokaḥ priyebhyo jāyate bhayam* | priyebhyo vipramuktānāṃ nāsti śokaḥ kuto bhayam iti || AVŚ_35.1 || tato rājā asyā gāthāyāḥ sahaśravaṇāt prahlāditamanāḥ prītisaumanasyendriyajāto yakṣam uvāca: idaṃ guhyaka śarīram*, yatheṣṭaṃ kriyatām iti || tataḥ śakro devendro rājānaṃ meruvadakampyam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau viditvā yakṣarūpam antardhāpya svarūpeṇa sthitvā prasādavikasitābhyāṃ nayanābhyām ekena pāṇinā putraṃ gṛhītvā dvitīyena ca bhāryāṃ rājānam abhyutsāhayann uvāca: sādhu sādhu satpuruṣa | dṛḍhasaṃnāhas tvam* | nacirād anena vyavasāyena anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyase | ayaṃ ca te iṣṭajanasamāgama iti | tato rājā śakraṃ devendram idam avocat*: sādhu sādhu kauśika, kṛto 'smākaṃ dharmābhiprāyaḥ pūritaś ceti || bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena surūpo nāma rājā babhūva, ahaṃ sa | sundaraḥ kumāra ānandaḥ | sundarikā eṣā eva yaśodharā | tadāpi me bhikṣavo dharmahetor iṣṭabandhuparityāgaḥ svajīvitaparityāgaś ca kṛtaḥ, prāg evedānīm* | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yad dharmaṃ satkariṣyāmo gurukariṣyāmo mānayiṣyāmaḥ pūjayiṣyāmaḥ | dharmaṃ satkṛtya gurukṛtya mānayitvā pūjayitvopaniśritya vihariṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || ******************************************************* AVŚ_36 maitrakanyakaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: sabrahmakāṇi bhikṣavas tāni kulāni yeṣu kuleṣu mātāpitarau samyaṅ mānyete, samyak pūjyete, samyak sukhena parihriyete | tat kasya hetoḥ? brahmabhūtau hi kulaputrasya mātāpitarau sahadharmeṇa | sācāryakāṇi tāni kulāni yeṣu kuleṣu mātāpitarau samyaṅ mānyete, samyak pūjyete, samyak sukhena parihriyete | tat kasya hetoḥ? ācāryabhūtau hi kulaputrasya mātāpitarau sahadharmeṇa | āhavanīyāni tāni kulāni yeṣu kuleṣu mātāpitarau samyaṅ mānyete, samyak pūjyete, samyak sukhena parihriyete | tat kasya hetoḥ? āhavanīyau hi kulaputrasya -------------------- Vaidya, p. 88 -------------------- mātāpitarau sahadharmeṇa | sāgnikāni tāni kulāni yeṣu kuleṣu mātāpitarau samyaṅ mānyete, samyak pūjyete, samyak sukhena parihriyete | tat kasya hetoḥ? agnibhūtau hi kulaputrasya mātāpitarau sahadharmeṇa | sadevakāni tāni kulāni yeṣu kuleṣu mātāpitarau samyaṅ mānyete, samyak pūjyete, samyak sukhena parihriyete | tat kasya hetoḥ? devabhūtau hi kulaputrasya mātāpitarau sahadharmeṇa | idam avocad bhagavān* | idam uktvā sugato hy athāparam etad uvāca śāstā: brahmā hi mātāpitarau pūrvācāryau tathaiva ca | āhavanīyau putrasya agniḥ syād daivatāni ca || AVŚ_36.1 || tasmād etau namasyeta satkuryāc caiva paṇḍitaḥ | udvartanena snānena pādānāṃ dhāvanena ca | athavā annapānena vastraśayyāsanena ca || AVŚ_36.2|| tayā sa paricaryayā mātāpitṛṣu paṇḍitaḥ | iha cānindito bhavati pretya svarge ca modate || AVŚ_36.3 || yadā bhagavatā etat sūtraṃ bhāṣitam*, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta yad bhagavān mātāpitṛguruśuśrūṣāvarṇavādīti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ tathāgato vigatarāgo vigatadveṣo vigatamohaḥ parimukto jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñaḥ sarvākārajñaḥ sarvajñānajñeyavaśiprāpto mātāpitṛguruśuśrūṣāyā varṇavādī | yat tu mayā atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ mātuḥ svalpam apakāraṃ kṛtvā mahaduḥkham anubhūtam* | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye || bhūtapurvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ mitro nāma sārthavāho babhūva āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putrā jāyante mriyante cā | sa kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ: anekadhanasamuditaṃ me gṛham* | na me putro na duhitā | mamātyayāt sarvasvāpateyam aputrakam iti kṛtvā rājño vidheyaṃ bhaviṣyatīti | tasya vayasyakenopadiṣṭam*: yadi te putrā jāyante, tasya dārikānāma sthāpayitavyam* | evam asau cirajīvī bhaviṣyatīti | so 'putraḥ putrābhinandī śivavaruṇakuberaśakrabrahmādīn anyāṃś ca devatāviśeṣān āyācate | tadyathā ārāmadevatā vanadevatāś catvaradevatāḥ śṛṅgāṭakadevatā balipratigrāhikā devatāḥ | sahajāḥ sahadhārmikā nityānubaddhā api devatā āyācate | asti caiṣa loke pravādo yadāyācanahetoḥ putrā jāyante duhitaraś ceti | tac ca naivam* | yady evam abhaviṣyad ekaikasya putrasahasram abhaviṣyat tadyathā rājñaś cakravartinaḥ | api tu trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ceti | katameṣāṃ trayāṇāṃ sthānānām*? mātāpitarāu raktau bhavataḥ saṃnipatitau, mātā kalyā bhavati ṛtumatī | -------------------- Vaidya, p. 89 -------------------- gandharvaś ca pratyupasthito bhavati | eṣāṃ trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ca | sa ca āyācanaparas tiṣṭhati | anyatamaś ca satvo 'nyatamasmāt satvanikāyāc cyutaḥ tasya prajāpatyā kukṣim avakrāntaḥ | paṃcāveṇikā dharmā ekatye paṇḍitajātīye mātṛgrāme | katame paṃca | raktaṃ puruṣaṃ jānāti, viraktaṃ jānāti | kālaṃ jānāti, ṛtuṃ jānāti | garbham avakrāntaṃ jānāti | yasya sakāśād garbho 'vakrāmati taṃ jānāti | dārakaṃ jānāti | dārikāṃ jānāti | saced dārako bhavati dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati | saced dārikā bhavati vāmaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati | sā āttamanāttamanāḥ svāmina ārocayati: diṣṭyāryaputra vardhase | āpannasatvāsmi saṃvṛttā | yathā ca me dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati niyataṃ dārako bhaviṣyatīti | so 'py āttamanāttamanāḥ pūrvakāyam abhyunnamayya dakṣiṇaṃ bāhum abhiprasārya udānam udānayati: apy evāhaṃ cirakālābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyam* | jāto me syān nāvajātaḥ | kṛtyāni me kurvīta | bhṛtaḥ pratibibhṛyāt | dāyād yaṃ pratipadyeta | kulavaṃśo me cirasthitikaḥ syāt* | asmākaṃ cāpy atītakālagatānām alpaṃ vā prabhūtaṃ vā dānāni datvā puṇyāni kṛtvā asmākaṃ nāmnā dakṣiṇām ādekṣyati: idaṃ tayor yatratatropapannayor gacchator anugacchatv iti | āpannasatvāṃ caināṃ viditvopariprāsādatalagatām ayantritāṃ dhārayati | śīte śītopakaraṇair uṣṇe uṣṇopakaraṇair vaidyaprajñaptair āhārair nātitiktair nātyamlair nātilavaṇair nātimadhurair nātikaṭukair nātikaṣāyais tiktāmlalavaṇamadhurakaṭukakaṣāyavivarjitair āhārair hārārdhahāravibhūṣitagātrīm apsarasam iva nandanavanavicāriṇīṃ mañcān mañcaṃ pīṭhāt pīṭham anavatarantīm adharāṃ bhūmim* | na cāsyāḥ kiṃcid amanojñaśabdaśravaṇaṃ yāvad eva garbhasya paripākāya | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaś chatrākāraśirāḥ pralambabāhur vistīrṇalalāṭa uccaghoṣaḥ saṃgatabrūs tuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti | jñātaya ūcuḥ: ayaṃ dārako mitrasya putraḥ kanyā ca | tasmād bhavatu dārakasya maitrakanyako nāmeti || maitrakanyako dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām* | so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* | pitā cāsya mahāsamudram avatīrṇaḥ, tatraiva ca nidhanam upayātaḥ | yadā maitrakanyako mahān saṃvṛtas tadā mātaram uvāca: amba pitāsmākaṃ kiṃkarmaphalopajīvī āsīt? tataḥ paścād aham api (Speyer: ahaṃ pi ) tathā kariṣyāmīti | mātā kathayati: putraka pitā te okkarika āsīt* | ākāṅkṣamāṇaḥ tvam okkarikatvaṃ kuru | sā cintayati: yady aham asmai vakṣyāmi mahāsamudravaṇig āsīd iti, eṣo 'pi kadācin mahāsamudram avatīrṇas tatraiva nidhanam upagacched iti || tenaukkarikāpaṇo vyavasthāpitaḥ | tataḥ prathame divase catvāraḥ kārṣāpaṇāḥ saṃpannāḥ | te 'pi tena mātur niryātitāḥ: ebhir amba śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakān pratipādayasveti | -------------------- Vaidya, p. 90 -------------------- yāvad apareṇocyate: pitā te gāndhikāpaṇika āsīd iti, tenaukkaritvaṃ tyaktvā gāndhikāpaṇo vyavasthāpitaḥ | aṣṭau kārṣāpaṇāḥ saṃpannāḥ | te 'pi tena mātur niryātitāḥ | yāvad apareṇocyate: pitā te hairaṇyika āsīd iti, tena tamāpaṇaṃ tyaktvā hairaṇyikāpaṇo vyavasthāpitaḥ | tataḥ prathame divase ṣoḍaśa kārṣāpaṇāḥ saṃpannāḥ | te 'pi tena mātur niryātitāḥ | dvitīye divase dvātriṃśat kārṣāpaṇāḥ saṃpannāḥ | te 'pi tena mātur niryātitāḥ | yāvad dhairaṇyikair īrṣyāprakṛtaiḥ sarvān adhiṣṭhānavyavahārān viditvoktaḥ: maitrakanyaka, kiṃ tavānayā adharmajīvikayā? pitā te mahāsamudravaṇig āsīt* | kena tvaṃ kusaṃvyavahāre niyukta iti | sa hairaṇyikavacanasaṃcodito mātur gatvā kathayati: amba evam anuśrūyate pitāsmākaṃ mahāsamudravaṇig āsīd iti | tad anujānīhi, aham api mahāsamudram avatariṣyāmīti | mātā kathayati: evam etat putraka | kiṃ tu tvaṃ bāla ekaputrakaś ca | mā māṃ parityajya mahāsamudram avatariṣyasīti | sa īrṣyāprakṛtibhir akalyāṇamitrair vipralabdho na nivartate | tatas tena mātur vacanam avacanaṃ kṛtvā vārāṇasyām nagaryāṃ ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam*: śṛṇvantu bhavanto vārāṇasīnivāsino vaṇijaḥ: maitrakanyakaḥ sārthavāho mahāsamudram avatariṣyati | ye yuṣmākam utsahante maitrakanyakena sārthavāhena sārdham aśulkenāgulmenātarapaṇyena mahāsamudram avatartum*, te mahāsamudragamanīyaṃ paṇyaṃ samudānayantv iti | sa kṛtakutūhalamaṅgalasvastyayanaḥ pañcavaṇikśataparivāraḥ śakaṭair bhārair mūṭaiḥ piṭakaiḥ uṣṭrair gobhir gardabhaiḥ mahāsamudragamanīyaṃ paṇyaṃ samudānīya saṃprasthitaḥ | mātā cāsya snehavyākulahṛdayā sāśrusurdinavadanā pādayor lagnā: putraka mā māṃ parityajya mahāsamudram avatareti | atha sa evaṃ karuṇadīnavilambitair alpākṣarair (Speyer: apy akṣarair ) ucyamānaḥ kṛtavyavasāyo mātaraṃ pādena śirasy abhihatya sārthasahāyaḥ saṃprasthitaḥ | mātrā coktaḥ: mā me putraka asya karmaṇo vipākam anubhavethā iti || yāvad asau grāmanigamarāṣṭrarājadhānīpaṭṭanāny avalokayan samudratīram anuprāptaḥ | sa pañcabhiḥ purāṇaśatair vahanaṃ bhṛtvā paṃca pauruṣeyān gṛhītvā āhāraṃ nāvikaṃ kaivartaṃ karṇadhāraṃ ca trir api ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kṛtvā mahāsamudram avatīrṇaḥ | yāvad vahantaṃ makareṇa matsyajātenānayād vayasanam āpāditam* | tato maitrakanyakaḥ phalakam āsādya sthalam anuprāptaḥ | tataḥ sthale cañcūryamāṇo nadūrān nagaraṃ ramaṇakaṃ nāmnā dṛṣṭavān* | sa tad upajagāma | yāvat tataś catasro 'psaraso nirgatāḥ, abhirūpā darśanīyāḥ prāsādikāḥ | tāḥ kathayanti: ehi maitrakanyaka, svāgataṃ te, idam asmākam annagṛhaṃ pānagṛhaṃ vastragṛhaṃ śayyāgṛhaṃ maṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālavividhajātarūparajatasaṃpūrṇam* | āgaccha raṃsyāmaha iti | sa tābhiḥ saha anekāni varṣāṇi ratim anubhūtavān*, yathāpi tatkṛtapuṇyaḥ satvaḥ kṛtakuśalaḥ | dakṣiṇapaddhatigamanāc cainaṃ vārayanti | sa yato dakṣiṇāyāḥ paddhater nivāryate, tataḥ suṣṭhutaram utkaṇṭhito gantum* | yāvat punar api dakṣiṇena pathā gacchan paśyati sadāmattaṃ nāma nagaram* | sa tatra dvārībhūtaḥ | yāvat tasmād apy aṣṭāv apsaraso nirgatāḥ abhirūpatarā darśanīyatarāḥ prāsādikatarāḥ | tāḥ kathayanti: ehi maitrakanyaka, svāgataṃ te, idam asmākam annagṛhaṃ pānagṛhaṃ vastragṛhaṃ śayyāgṛhaṃ maṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālavividhajātarūparajatasaṃpūrṇam* | āgaccha raṃsyāmaha iti | sa tābhiḥ sahānekāni varṣāṇi ratim anubhūtavān* -------------------- Vaidya, p. 91 -------------------- yathāpi tatkṛtapuṇyaḥ satvaḥ kṛtakuśalaḥ | tā apy asya dakṣiṇāṃ paddhatiṃ vārayanti | sa yato dakṣiṇāyāḥ paddhater nivāryate, tataḥ suṣṭhutaram utkaṇṭhito gantum* | yāvat punar api dakṣiṇena pathā gacchan paśyati nandanaṃ nāma nagaram* | sa tatra dvārībhūtaḥ | yāvat tasmād api ṣoḍaśāpsaraso nirgatāḥ abhirūpatarā darśanīyatarāḥ prāsādikatarāḥ | tāḥ kathayanti: ehi maitrakanyaka, svāgataṃ te, idam asmākam annagṛhaṃ pānagṛhaṃ vastragṛhaṃ śayyāgṛhaṃ maṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālavividhajātarūparajatasaṃpūrṇam* | āgaccha raṃsyāmaha iti | sa tābhiḥ saha anekāni varṣāṇi ratim anubhūtavān* yathāpi tatkṛtapuṇyaḥ satvaḥ kṛtakuśalaḥ | tā apy asya dakṣiṇāṃ paddhatiṃ vārayanti | sa yato dakṣiṇāyāḥ paddhater nivāryate, tataḥ suṣṭhutaram utkaṇṭhito gantum* | yāvat punar api dakṣiṇena pathā gacchan paśyati brahmottaraṃ nāma prāsādam* | sa tatra dvārībhūtaḥ | yāvat tasmād api dvātriṃśad apsaraso nirgatāḥ abhirūpatarā darśanīyatarāḥ prāsādikatarāḥ | tāḥ kathayanti: ehi maitrakanyaka, svāgataṃ te, idam asmākam annagṛhaṃ pānagṛhaṃ vastragṛhaṃ śayyāgṛhaṃ maṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālavividhajātarūparajatasaṃpūrṇam* | āgaccha raṃsyāmaha iti | sa tābhiḥ saha anekāni varṣāṇi ratim anubhūtavān* yathāpi tatkṛtapuṇyaḥ satvaḥ kṛtakuśalaḥ | tā apy asya dakṣiṇāṃ paddhatiṃ vārayanti | sa yato dakṣiṇāyāḥ paddhater nivāryate, tataḥ suṣṭhutaram utkaṇṭhito gantum* || yathā dakṣiṇā paddhatiṃ gacchati, tathāsyecchā vardhate | yāvat punar api dakṣiṇena yathā gacchan paśyaty ayomayaṃ nagaram* | sa tatra praviṣṭaḥ | praviṣṭamātrasya cāsya dvāraṃ pihitam* | tato 'bhyantaraṃ praviṣṭaḥ | tatrāsya dvāraṃ pihitam* | tato 'bhyantaraṃ praviṣṭaḥ | yāvat puruṣaṃ paśyati mahāpramāṇam* | mūrdhni cāsya ayomayaṃ cakraṃ bhramaty ādīptaṃ pradīptaṃ saṃprajvalitam ekajvālībhūtam* | tasya śiraso yat pūyaśoṇitaṃ pragharati, so 'syāhāraḥ | tato maitrakanyakas taṃ puruṣaṃ pṛṣṭavān*: bho puruṣa, kas tvam iti | sa kathayati: ahaṃ mātur apakārīti | udāhṛtamātre ca tena puruṣeṇa maitrakanyakasya tat karmābhimukhībhūtam*: aham api mātur apakārīti manye tenaivāhaṃ karmaṇā ihākṛṣṭa iti | atha tasminn antare ākāśāc chabdo nirgataḥ: ye baddhās te muktāḥ, ye muktās te baddhāḥ | ity uktamātre tasya puruṣasya mūrdhni cakram antarhitam*, maitrakanyakasya mūrdhni prādurbhūtam* | tato duḥkhārtaṃ maitrakanyakam avekṣya sa puruṣo gāthayā pratyabhāṣata: atikramya ramaṇakaṃ sadāmattaṃ ca nandanam* | brahmottaraṃ ca prāsādaṃ kena tvam ihāgataḥ || AVŚ_36.1 || maitrakanyakaḥ prāha: atikramya ramaṇakaṃ sadāmattaṃ ca nandanam* | brahmottaraṃ ca prāsādam icchayāham ihāgataḥ || AVŚ_36.2 || dūraṃ hi karṣate karma dūrāt karma pravartate | tatra prakarṣate karma yatra karma vipacyate || AVŚ_36.3 || -------------------- Vaidya, p. 92 -------------------- tena karmavipākena cakraṃ vahati mastake | ādīptaṃ saṃprajvalitaṃ mama prāṇoparodhakam* || AVŚ_36.4 || iti puruṣa prāha: tvayā praduṣṭacittena mātā duṣkarakārikā | pādenābhyāhatā mūrdhni tasya te karmaṇaḥ phalam* || AVŚ_36.5 || iti maitrakanyakaḥ prāha: kati varṣasahasrāṇi cakraṃ vartsyati mastake | ādīptaṃ saṃprajvalitaṃ mama prāṇoparodhakam* || AVŚ_36.6 || iti puruṣa prāha: ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi ṣaṣṭivarṣaśatāni ca | ādīptam āyasaṃ cakraṃ tava mūrdhni bhramiṣyati || AVŚ_36.7 || iti maitrakanyaka āha: bhoḥ puruṣa, asti kaścid anyo 'pīhāgamiṣyatīti? puruṣaḥ prāha: ya evaṃvidhakarmakārī bhaviṣyatīti || tato maitrakanyako duḥkhavedanābhibhūtaḥ satvānām antike kāruṇyaṃ janayitvā taṃ puruṣam āha: icchāmy ahaṃ bhoḥ puruṣa sarvasatvānām arthe idaṃ cakraṃ upari śirasā dhārayitum* | mā kaścid anyo 'py evaṃvidhakarmakārī ihāgacchatv iti | ity uktamātre maitrakanyakasya bodhisatvasya tac cakraṃ saptatālamātraṃ mūrdhni udgamyākāśe sthitam* | sa ca kālaṃ kṛtvā tuṣite devanikāye upapannaḥ || bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena maitrakanyaka āsīt, ahaṃ sa | yan mayā saṃvyavaharatā mātā kārṣāpaṇaiḥ pratipāditā, tasya me karmaṇo vipākena caturṣu mahānagareṣu mahatsukham anubhūtam* | yataś ca mātuḥ parītto 'pakāraḥ kṛtaḥ, tasya me karmaṇo phalavipākenaivaṃvidhaṃ duḥkham anubhūtam* | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yan mātāpitṛṣu kārān kariṣyāmo nāpakārān* | tad ete doṣā na bhaviṣyanti ye maitrakanyakasya | pṛthagjanasya eṣa eṣa guṇagaṇo bhaviṣyati yas tasyaiva devaputrabhūtasya | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* | tat kasya hetoḥ? duṣkarakārakau hi bhikṣavaḥ putrasya mātāpitarau āpyāyakau poṣakau saṃvardhakau stanyasya dātārau, citrasya jambūdvīpasya darśayitārau | ya ekenāṃsena putro mātaraṃ dvitīyena pitaraṃ pūrṇaṃ varṣaśataṃ pariharet*, yad vā asyāṃ mahāpṛthivyāṃ maṇayo muktā vaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālarajatajātarūpam aśmagarbho musāragalvo lohitikā dakṣiṇāvartaḥ, ity evaṃrūpe vā aiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpayet*, na iyatā putreṇa mātāpitroḥ kṛtaṃ vā syād upakṛtaṃ vā | yas tv asāv aśrāddhaṃ mātāpitaraṃ śraddhāsaṃpadi samādāpayati, vinayati, niveśayati, pratiṣṭhāpayati, duḥśīlaṃ śīlasaṃpadi, matsariṇaṃ tyāgasaṃpadi, duṣprajñaṃ prajñāsaṃpadi, samādāpayati, vinayati, niveśayati, pratiṣṭhāpayati, iyatā putreṇa mātāpitroḥ kṛtaṃ vā syād upakṛtaṃ vā || idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* || -------------------- Vaidya, p. 93 -------------------- ******************************************************* AVŚ_37 śaśaḥ | (ed. Speyer, vol. I) buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | śrāvastyāṃ anyatamaḥ śreṣṭhī āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jātaḥ | sa unnīto vardhito mahān saṃvṛtaḥ | pitā cāsya dhanakṣayam anuprāpto bhogakṣayam anuprāptaḥ | sa ca vistīrṇasuhṛtsaṃbandhibāndhavas taṃ putraṃ kālānukālaṃ jñātisakāśaṃ preṣayati | sa tair jñātibhis tathā lālito yathā teṣu pravṛddhasnehaḥ saṃvṛttaḥ || yāvad apareṇa samayena jetavanaṃ nirgataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sa prasādajātaś ca bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tasmai bhagavatā saṃsāravairāgyikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā saṃsāre doṣadarśī nirvāṇe guṇadarśī mātāpitarāv anujñāpya bhagavacchāsane pravrajitaḥ | sa evaṃ pravrajitaḥ san jñātibhiḥ saha saṃsṛṣṭo viharati | tato bhagavāṃs taṃ gṛhisaṃsargān nivārya araṇye niyojayate | sa tatra nābhiramate | yāvad bhagavāṃs taṃ trir api gṛhisaṃsargān nivārayati: vatsa anekadoṣaduṣṭo 'yaṃ gṛhisaṃsargaḥ | santi cakṣurvijñeyāni rūpāṇi iṣṭāni kāntāni priyāṇi manāpāni kāmopasaṃhitāni rañjanīyāni | śrotravijñeyāḥ śabdāḥ, ghrāṇavijñeyā gandhāḥ, jihvāvijñeyā rasāḥ, kāyavijñeyāni spraṣṭavyāni, manovijñeyā dharmāḥ iṣṭāḥ kāntāḥ priyā manāpāḥ kāmopasaṃhitā rañjanīyāḥ kaṇṭakabhūtāḥ | anekaparyāyeṇa cāsya araṇyaguṇāḥ saṃvarṇitāḥ, yatra sthitasya kuśalānāṃ dharmāṇāṃ vṛddhir bhavati | yāvat tena kulaputreṇa bhagavantaṃ kalyāṇamitram āgamya araṇyavāsena vasatā yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānenedam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣākṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | sa pūrvanivāsam anusmṛtya bhagavato 'syātiduṣkarāṇi dṛṣṭvā bhagavantam upasaṃkramya sagauravaḥ stauti mānayati ca || -------------------- Vaidya, p. 94 -------------------- bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta, yāvad ayaṃ kulaputro bhagavatā yāvat trir api grāmāntān nivārya araṇye niyojitaḥ, yāvad arhatve pratiṣṭhāpita iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvajñānajñeyavaśiprāptena ayaṃ kulaputro yāvan trir api grāmāntān nivārya araṇye niyojitaḥ, yāvad arhatve pratiṣṭhāpitaḥ | yat tu mayā atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair ayaṃ kulaputraḥ svajīvitaparityāgena grāmāntān nivārya araṇyavāse niyuktaḥ | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani anyatarasmin girikandare prasravaṇapuṣpaphalakandasaṃpanno ṛṣiḥ prativasati kaṣṭatapāḥ phalamūlāmbubhakṣo 'jinavalkalavāsī agnihotrikaḥ | tasya ca ṛṣeḥ śaśo vayasyo mānuṣapralāpī | sa divasānudivasaṃ trir ṛṣisamīpam upasaṃkrāmati | upasaṃkramyābhivādanaṃ kṛ