Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)avsata_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Bách Duyên (Avadānaśataka)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 6 / 15 (50.000 ký tự/trang)
tvā vividhābhiḥ kathābhiḥ saṃmodate | tāv evaṃ pravṛddhasnehau pitāputravad avasthitau | yāvat kālāntareṇa mahaty anāvṛṣṭiḥ prādurbhūtā, yayā nadyudapānāny alpasalilāni saṃvṛttāni, puṣpaphalaviyuktāś ca pādapāḥ | tataḥ sa ṛṣis tatrāśramapade upabhogaviharān nābhiramate | so 'jinacīravalkalāny abhisaṃkṣeptum ārabdhaḥ ||
atha śaśas taṃ tathā pravṛttaṃ dṛṣṭvā pṛṣṭavān*: maharṣe kva gamiṣyasīti | ṛṣir āha: grāmāntam eva gamiṣyāmi (Speyer: avagamiṣyāmi), tatra pakvabhaikṣeṇa yāpayiṣyāmīti | tataḥ sa ṛṣivacanam upaśrutya jātasaṃtāpo mātāpitṛviyogam iva manyamānaḥ pādayor nipatya tam ṛṣim uvāca: mā māṃ parityaja | api ca anekadoṣasaṃkulo gṛhavāso 'nekaguṇasaṃpannaś cāraṇyavāsa iti | sa bahv apy ucyamāno na nivartate | tataḥ sa śaśenocyate: yady avaśyaṃ gantavyam*, kiṃ nu adyeha tāvat pratīkṣasva, śvo yathābhipretaṃ yāsyasīti | tatas tasya ṛṣer etad abhavat*: niyatam ayaṃ mām āhārajātenopanimantrayitukāmaḥ | yasmād ime tiryagyonigatāḥ prāṇinaḥ saṃcayaparā iti | tena tasya pratijñātam* ||
atha kṛtāhnikam āhārakāle śaśa upasaṃkramya tam ṛṣiṃ pradakṣiṇīkṛtya kṣamayitum ārabdhaḥ: kṣamasva mama maharṣe yan mayā ūhāpohavirahitena tiryagyonāv upapannena tava kiṃcid apakṛtaṃ syāt* | ity uktvā sahasotplutyāgnau prapatitaḥ | tataḥ sa ṛṣir jātasaṃvego bāṣpadurdinamukhaḥ priyaikaputram ivopaguhyovāca (Speyer: ivopagṛhyovāca): vatsa kim idam ārabdham iti | śaśa uvāca: maharṣe araṇyapriyatayā madīyena māṃsenāhorātraṃ yāpayiṣyasi | kiṃ ca:
na santi mudgā na tilā na taṇḍulā vane vivṛddhasya śaśasya kecana |
śarīram etat tv analābhisaṃskṛtaṃ mamopayojyādya tapovane vasa || AVŚ_37.1 || iti
-------------------- Vaidya, p. 95 --------------------
tataḥ sa ṛṣiḥ śaśavacanam upaśrutya jātasaṃvega uvāca: yady evaṃ tava priyatayā kāmam ihaiva jīvitaṃ parityakṣyāmi, na ca grāmāntam avatariṣyāmīti | śrutvaitad vacanaṃ śaśaḥ prītamanāḥ saṃvṛttaḥ | ūrdhvamukhaś ca gaganatalam abhivīkṣya yācituṃ pravṛttaḥ | āha ca:
araṇye me samāgamya viveke ramate manaḥ |
anena satyavākyena māhendraṃ deva varṣa nu || AVŚ_37.2 ||
ity uktamātre bodhisatvānubhāvena māhendrabhavanam ākampitam* | devatānāṃ cādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate: kiṃ kṛtam api | paśyanti bodhisatvānubhāvād iti | yāvac chakreṇa devendreṇa māhendravarṣaṃ vṛṣṭaṃ yena tadāśramapadaṃ punar api tṛṇagulmauṣadhipuṣpaphalasamṛddhaṃ saṃvṛttam* ||
tatas tena ṛṣiṇā śaśaṃ kalyāṇamitram āgamya tatra vasatā pañcābhijñāḥ sākṣātkṛtāḥ | tataḥ sa ṛiṣiḥ śaśam uvāca: bhoḥ śaśa, tena duṣkareṇa vyavasāyena kāruṇyabhāvāc ca kiṃ prārthayase iti | tenoktam*: andhe loke anāyake apariṇāyake buddho bhūyāsam atīrṇānāṃ satvānāṃ tārayita, amuktānāṃ mocayitā, anāśvastānām āśvāsayitā, aparinirvṛtānāṃ parinirvāpayiteti | tataḥ sa ṛṣir idaṃ vacanam upaśrutya śaśam abravīt: yadā tvaṃ buddho bhavethāḥ, asmākam api samanvāharethā iti | śaśa uvāca: evam astv iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena śaśa āsīt, ahaṃ sa | ṛṣir eṣa kulaputraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yat kalyaṇāmitrā vihariṣyāmaḥ kalyāṇasahāyāḥ kalyāṇasaṃparkāḥ, na pāpamitrā na pāpasahāyā na pāpasaṃparkā | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
athāyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat*: iha mama bhadanta ekākino rahogatasya pratisaṃlīnasyaivaṃ cetasi cetaḥparitarka udapādi: upārdham idaṃ brahmacaryasya yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ iti | bhagavān āha: mā tvam ānanda evaṃ vocaḥ: upārdham idaṃ brahmacaryasya yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ iti | sakalam idam ānanda kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ | tat kasya hetoḥ? māṃ hy ānanda kalyāṇāmitram āgamya jātidharmāṇaḥ satvā jātidharmatayā (Speyer: jātidharmatāyāḥ) parimucyante, jarāvyādhiśokamaraṇaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsadharmāṇaḥ satvā upāyāsadharmatāyāḥ parimucyante | tad anenaiva te ānanda paryāyeṇa veditavyaṃ yat sakalam idaṃ kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 96 --------------------
*******************************************************
AVŚ_38 dharmagaveṣī | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | ācaritam etad anāthapiṇḍadasya gṛhapateḥ: kalyam evotthāya bhagavato darśanāyopasaṃkramya jetavanaṃ svayaṃ saṃmārṣṭum* | athānyatamena kālena anāthapiṇḍadasya gṛhapateḥ kaścid vyākṣepaḥ samutpannaḥ | tato bhagavān puṇyakāmānāṃ satvānāṃ puṇyatīrthopadarśanārthaṃ svayam eva saṃmārjanīṃ gṛhītvā jetavanaṃ saṃmārṣṭuṃ pravṛttaḥ | bhagavantaṃ dṛṣṭvā mahāśrāvakā api śāradvatīputramaudgalyāyanakāśyapanandarevataprabhṛtayaḥ saṃmārṣṭuṃ pravṛttāḥ | tato jetavanaṃ saha śrāvakaiḥ saṃmṛjya upasthānaśālāṃ praviśya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ | niṣadya bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: pañceme bhikṣava ānuśaṃsāḥ saṃmārjane | katame pañca? ātmanaś cittaṃ prasīdati | parasya cittaṃ prasīdati | devatānāṃ manaso bhavati prāsādikam* | saṃvartanīyaṃ kuśalamūlam upacinoti | kāyasya ca bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate | iti pañcānuśaṃsāḥ saṃmārjane ||
tataś catasraḥ parṣado bhagavataḥ sakāśāt saṃmārjanasyeti pañcānuśaṃsān upaśrutya prasādajātāḥ prītisaumanasyaprasannacittāḥ svasvāsanād utthāya yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ pragṛhya bhagavantam etad ūcuḥ: vayaṃ bhagavan bhagavata upasthāpakāḥ (Speyer: upasthāyakāḥ) sarvaṃ jetavanaṃ sadā saṃmārṣṭum icchāmaḥ | asmākam anugrahaṃ kuru | tato bhagavāṃs tāsāṃ tūṣṇībhāvenādhivāsayati | tatas tāś catasraḥ parṣado bhagavato 'dhivāsanāṃ viditvā saṃmārjanīgṛhītvā sarvaṃ jetavanaṃ saṃmārṣṭuṃ pravṛttāḥ | sarvaṃ jetavanaṃ cārāmamārgaparyantaṃ saṃmārjya bhagavato dharmadeśanāṃ śrotum ekānte niṣaṇṇā ādarayuktāḥ ||
anāthapiṇḍado gṛhapatir api taṃ pradeśam anuprāptaḥ | tena śrutaṃ yathā bhagavatā mahāśrāvakasahāyena svayam eva jetavanaṃ saṃmṛṣṭam iti | bhagavatā deśitān saṃmārjane pañcāsnuśaṃsān upaśrutya vipratisārībhūtaḥ iti cintitavān: kimarthaṃ mayā bhagavato vihāre tasmin puṇyakṣetre, yatrādyaivāropitaṃ bījam adyaiva phalaṃ saṃpadyate, svalpasyānantaṃ phalaṃ niṣpadyate, tathāgatasaṃmukhībhūte sarvaśrāvakasaṃvāsite 'tīva manoramabhūmau sarvadevāsuramanuṣyagandharvagaruḍakinnaramahoragāṇāṃ manoharṣāspadībhūte sarvabhūtapretapiśācayakṣarākṣasanārakadrohiṇām anavakāśe sarvamāramārakāyikānāṃ devānāṃ manuṣyāṇāṃ cānavakāśabhuvane bhagnābhibhavajāte rāgadveṣamohamātsaryerṣyāmānaduṣṭasatvānām aviditaprabhāve pāpācārāṇām alabdhāgamane pāpamitrahastagatānām amanāpajāte śraddhāvigatānāṃ tyāgadharmarahitānām adṛṣṭacintitabhāvane duḥśīlānāṃ kuvṛttinām amanogamane dayābhāvavirahitānāṃ krodhināṃ paruṣabhāṣiṇām alabdhaśaraṇe vīryahīnakusīdavṛttināṃ tyaktārambhāśamināṃ sudūrībhūte dhyānacyutamuṣitasmṛtīnāṃ kudṛṣṭicāriṇāṃ kumārgaprasthitānām andhakārībhūte duṣprajñānāṃ kubuddhilabdhajñānāntarāṇām aprāptāgamanabhāve dātṝṇām atīva manorathakṛte suśīlayuktānāṃ manoramavāse kṣamācāriṇām
-------------------- Vaidya, p. 97 --------------------
ādarāgamanalabdhe vīryārabdhānāṃ nityānugamanaprāpte dhyānaratānām ālīnabhūvane prajñādhāriṇāṃ prabodhaprakāśāparityaktakṣetre etādṛśe buddhavikrīḍite vihāre saṃmārṣṭuṃ cittākṣepaḥ kṛtaḥ | na punaḥ kadāpi mayā tathā kṣamaṃ kartum* | iti niścitya punas tasyaitad abhavat: yatra bhagavatā mahāśrāvakasahāyena svayaṃ saṃmārjanaṃ kṛtam*, katham aham asyopari yāsyāmi?
tato 'nāthapiṇḍado 'patrapamāṇarūpo lajjāparigatahṛdayas tatrāvasthāne sthitaḥ | jānakāḥ pṛcchakā buddhā bhagavantaḥ | tena bhikṣavaḥ pṛṣṭāḥ: ka eṣa iti | bhikṣava ūcuḥ: anāthapiṇḍado bhadanta bhagavato lajjāyamānarūpo 'patrāpyaparigatahṛdayo necchati bhagavataḥ sakāśam atropariṣṭāt pādanyāsenopasaṃkramitum*, yatra nāma bhagavatā mahāśrāvakasahāyena svayaṃ jetavanaṃ saṃmṛṣṭam iti | tatas taṃ bhagavān āha: gṛhapate buddhavacanaṃ ###<possibly restore: śrutvā bhagavatā> praveṣṭavyam* | kasmāt? saddharmagauravā hi buddhā bhagavantaḥ, dharmo hy arhatāṃ gurur iti | tato 'nāthapiṇḍado gāthābhigītena gāyan yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastād ekānte niṣaṇṇo dharmakathāśravaṇāya | tato bhagavatā dharmyayā kathayā saṃdarśitaḥ samādāpitaḥ samuttejitaḥ saṃpraharṣitaḥ | so 'nekaparyāyeṇa bhagavatā dharmyayā kathayā saṃdarśitaḥ samādāpitaḥ samuttejitaḥ saṃpraharṣitaḥ saṃprakrāntaḥ ||
tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta yad bhagavān dharme sādarajātaḥ sagauravajāto dharmasyaiva varṇaṃ bhāṣata iti | paśya bhadanta yāvad dharmaratnasyāmī bhājanahūtaḥ satvā ādareṇa sarvaṃ jetavanaṃ saṃmārṣṭuṃ pravṛttāḥ, dharmaṃ ca śrotavyaṃ manyanta iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ tathāgato vigatarāgadveṣamoho 'tha parimukto jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair dharme sādarajātaḥ sagauravajāto dharmasyaiva varṇaṃ bhāṣate | yat tu mayā atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair dharmahetoḥ svajīvitasyāpi parityāgaḥ kṛtaḥ | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | sa ca rājā śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśaya ātmahitaparahitapratipannaḥ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ prajāvatsalaḥ sarvapradaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca mahatī tyāge vartate | so 'pareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa sā devī satvavatī saṃvṛttā | dohadaś cāsyāḥ samutpannaḥ: subhāṣitaṃ śṛṇuyām iti | tayā rājñe niveditam* | rājñā naimittikān āhūya pṛṣṭāḥ | ta ūcuḥ: deva asya satvasyānubhāva iti | tatas tena rājā saubhāṣaṇikasyārthe suvarṇapiṭako grāmanagaranigamarāṣṭrarājadhānīṣu
-------------------- Vaidya, p. 98 --------------------
paryaṭitaḥ | na ca tat subhāṣitam upalabhyate | yāvat paripūrṇair navabhir māsaiḥ sā devī prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaś chatrākāraśirāḥ pralambabāhur vistīrṇalalāṭa uccaghoṣaḥ saṃgatabrūs tuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatv asya dārakasya nāmeti | amātyā ūcuḥ: yasmād ayaṃ dārako 'jāta eva subhāṣitaṃ gaveṣate tasmād bhavatu dārakasya subhāṣitagaveṣī nāmeti | tasya subhāṣitagaveṣīti nāma kṛtam* | subhāṣitagaveṣī dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dhātrībhyām* | so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍenānyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* | yadā krameṇa mahān saṃvṛttas tadāpi subhāṣitaṃ gaveṣate, na ca labhate ||
sa pitur atyayād rājye pratiṣṭhitaḥ amātyānām ājñāpayati: subhāṣitena me grāmaṇyaḥ prayojanam* | gaveṣata me subhāṣitam api | tatas tair amātyaiḥ sakale jambūdvīpe hiraṇyapiṭakāḥ subhāṣitahetoḥ saṃdarśitāḥ | na ca subhāṣitam āsāditam* | tatas te rājñe niveditavantaḥ | tataḥ sa rājā subhāṣitaśravaṇahetor utkaṇṭhati paritapyati ||
śakrasya devānām indrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate | sa paśyati rājānaṃ subhāṣitaśravaṇahetor vihanyamānam* | tasyaitad abhavat*: yanv ahaṃ rājānaṃ mīmāṃseyeti | atha śakro devānām indro guhyakarūpadhārī bhūtvā vikṛtakaracaraṇanayano rājñaḥ purastād gāthāṃ bhāṣate:
dharmaṃ caret sucaritaṃ nainaṃ duścaritaṃ caret* |
dharmacārī sukhaṃ śete asmiṃl loke paratra ca || AVŚ_38.1 || iti ||
tato rājā vismitotphulladṛṣṭis (Speyer: vismayotphulladṛṣṭis) taṃ guhyakam uvāca: brūhi brūhi guhyaka tāvan me, etāṃ gāthāṃ śroṣyāmīti | tato guhyako rājānam uvāca: yadi yad bravīmi tan me kariṣyasi, evam aham api yadājñāpayiṣyasi, tat kariṣyāmīti | rājovāca: kim ājñāpayiṣyasīti | guhyaka uvāca: saptāhorātrāṇi khadirakāṣṭhair agnikhadāṃ tāpayitvā tatra yady ātmānam utsrakṣyasi, tatas te 'haṃ punar gāthāṃ vakṣyāmīti | tacchravaṇāc ca rājā prītamanās taṃ guhyakam uvāca: evam astv iti | tato rājñā guhyakaṃ pratijñāyāṃ pratiṣṭhāpya sarvavijite ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam* saptame divase rājā subhāṣitaśravaṇahetor agnikhadāyām ātmānam utsrakṣyati | ye 'dbhutāni draṣṭukāmāḥ, āgacchantv iti ||
tato 'nekeṣu prāṇiśatasahasreṣu saṃnipatiteṣu gaganataleṣu cānekeṣu devatāśatasahasreṣu saṃnipatiteṣu bodhisatvasyādhyāśayaśuddhitām avagamyādbhutabhāvaṃ ca draṣṭum ihāvatasthuḥ | atha sa guhyaka ākāśam utpatya bodhisatvam uvāca: kriyatāṃ mahārāja yathāpratijñātam iti | tato rājā jyeṣṭhaṃ kumāraṃ rājye 'bhiṣicya amātyān naigamajānapadāṃś ca kṣamayitvā janakāyaṃ cāśvāsya agnikhadāsamīpam upagamya imāṃ gāthāṃ bhāṣate:
-------------------- Vaidya, p. 99 --------------------
eṣāṅgārakhadā mahābhayakarī jvālārkaraktopamā
dharmārthe prapatāmi niścitamanā niḥsādhvaso jīvite |
eṣā cāgnikhadā bhaviṣyati śubhā puṇyānubhāvān mama
śītā candanapaṅkavāsitajalā padmākulā padminī || AVŚ_38.2 ||
ity uktvā bodhisatvas tasyām agnikhadāyāṃ patitaḥ | patitamātrasya cāsya agnikhadā padminī prādurbhūtā | tataḥ śakro devānām indras tad atyadbhutaṃ devamanuṣyāvarjanakaraṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā yakṣarūpam antardhāpya svarūpeṇa sthitvā gāthāṃ bhāṣate:
dharma caret sucaritaṃ nainaṃ duścaritaṃ caret* |
dharmacārī sukhaṃ śete loke 'smiṃ ca paratra || AVŚ_38.3 || iti ||
atha bodhisatvena tāṃ gāthām udgṛhītvā suvarṇapatreṣv abhilikhya kṛtsne jambudvīpe grāmanagaranigamarāṣṭrarājadhāniṣu paryaṭitā ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena rājā babhūva, ahaṃ sa | tadāpi me subhāṣitaśravaṇahetoḥ svajīvitaṃ parityaktaṃ prāg evedānīm* | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyam: yad dharmaṃ satkariṣyāmo gurukariṣyāmo mānayiṣyāmaḥ pūjayiṣyāmaḥ | dharmaṃ satkṛtya gurukṛtya mānayitvā pūjayitvopaniśritya vihariṣyāmaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_39 anāthapiṇḍadaḥ | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya śrāvastyāṃ piṇḍāya prāvikṣat* | yāvad anupūrveṇa cañcūryamāṇo rājamārgam avatīrṇaḥ | tatra ca rājamārge 'nyatamo brāhmaṇo 'bhyāgataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | dṛṣṭvā ca punaḥ suciraṃ nirīkṣya pṛthivyāṃ lekhāṃ niṣkṛṣya (Speyer: nikṛṣya) bhagavantam uvāca: bho gautama, na tāvad ut te lekhā laṅghayitavyā,
-------------------- Vaidya, p. 100 --------------------
yāvan me pañca purāṇaśatāni nānuprayacchasīti | tato bhagavān karmaṇām avipraṇāśasaṃdarśanārtham adattādānavairamaṇyārthaṃ ca indrakīla iva tasmin pradeśe sthitaḥ ||
eṣa ca śabdaḥ śrāvastyāṃ samantato visṛtaḥ: yathā kila bhagavān rājamārge 'nyatamena brāhmaṇena pañcānāṃ purāṇaśatānām arthaṃ vidhārita iti | tato rājā prasenajit kauśalaḥ sahaśravaṇād evāmātyagaṇaparivṛtto yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavantam idam avocat*: gacchatu bhagavān, ahaṃ pradāsyāmīti | na mahārāja tvayaitāni dātavyāni, api tv anyenaitāni dātavyānīti | tathā viśākhā mṛgāramātā ṛṣidattapurāṇau sthapatī śakrabrahmādayo devā vaiśravaṇaprabhṛtayaś catvāro lokapālā hiraṇyasuvarṇam upādāya bhagavantam upasṛptāḥ | tān api bhagavān uvāca: na bhavadbhir etāni dātavyānīti | yāvad anāthapiṇḍadena gṛhapatinā śrutam* | sa hiraṇyasuvarṇasya helāṃ pūrayitvā upari pañca purāṇaśatāni datvā bhagavantam upagataḥ: bhagavan*, idaṃ pratigṛhyatām iti | bhagavān āha: gṛhapate tvayā etāni dātavyāni | dīyatāṃ brāhmaṇāyeti | tato 'nāthapiṇḍadena gṛhapatinā sā suvarṇahelā brāhmaṇāya dattā ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarājikā ca parṣat sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhagavan yāvad anena brāhmaṇena bhagavān vidhārito 'nāthapiṇḍadena ca kārṣāpaṇā dattāḥ | kutaś ca prabhṛti bhagavān asmai dhārayata iti | bhagavān āha: icchatha yūyaṃ bhikṣavaḥ śrotum*? evaṃ bhadanta | tena hi bhikṣavaḥ śṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye | tathāgatenaitāni <V: The portion from tathāgatenaitāni up to khalu dehinām is out of place here.> bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu avaśyaṃbhāvīni karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ bāhye pṛthivīdhātau nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca |
na praṇaśyanti karmāṇy kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_39.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | tasya jyeṣṭhaḥ kumāro yuvarājaḥ | so 'pareṇa samayena vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvañjīvakanirghoṣite vanaṣaṇḍe amātyaputraparivṛtaḥ krīḍati ramate | vayaso 'matyaputraḥ vayasyaḥ | so 'pareṇa puruṣeṇa sārdham akṣaiḥ krīḍitavān* | tato 'mātyaputras tena puruṣeṇa pañca purāṇaśatāni nirjitaḥ | rājaputraś cāsya pratibhūr avasthitaḥ | ### <There seem to be a long gap.> tena me saṃsāre 'nantam bhogavyasanam anubhūtam* |
-------------------- Vaidya, p. 101 --------------------
idānīm apy abhisaṃbuddhabodhhir anena bādhitaḥ | iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ, adattādānasya ca prahāṇāya vyāyantavyam*, yathā evaṃvidhā doṣās tasya | evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_40 subhadraḥ | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ kuśinagaryāṃ viharati sma mallānām upavartane yamakaśālavane | atha bhagavāṃs tad eva parinirvāṇakālasamaye āyuṣmantam ānandam āmantrayate sma: prajñāpaya ānanda tathāgatasya antareṇa yamakaśālayor uttarāśirasaṃ mañcam* | adya tathāgatasya rātryā madhyame yāme nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāṇaṃ bhaviṣyati | evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratiśrutya antareṇa yamakaśālayor uttarāśirasaṃ mañcaṃ prajñāpya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvāikānte 'sthāt* | ekāntasthita āyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat | prajñapto bhadanta tathāgatasya antareṇa yamakaśālayor uttarāśirā mañcaḥ | atha bhagavān yena mañcas tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya dakṣinena pārśvena śayyāṃ kalpayati pāde pādam ādhāya alokasaṃjño smṛtaḥ saṃprajānan nirvāṇasaṃjñām eva manasi kurvan ||
tena khalu samayena kuśinagaryāṃ subhadraḥ parivrājakaḥ prativasati jīrṇavṛddho mahallakaḥ | sa viṃśatiśatavayaskaḥ kauśināgarāṇāṃ mallānāṃ satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito 'rhan saṃmataḥ | aśrauṣīt subhadraḥ parivrājakaḥ: atra śramaṇasya gautamasya rātryā madhyame yāme anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāṇaṃ bhaviṣyati | asti ca dharmeṣu kāṅkṣāyitatvam*, āśā ca me saṃtiṣṭhate, pratibalaś ca me sa bhagavān gautamaḥ tatkāṅkṣāyitatvaṃ prativinodayitum* | śrutvā ca punaḥ kuśinagaryā niṣkramya yena yamakaśālavanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ ||
tena khalu samayena āyuṣmān ānando bahir vihārasyābhyavakāśe caṃkrame caṃkramyate | adrākṣīt subhadraḥ parivrājaka āyuṣmantam ānandam* | dūrād eva dṛṣṭvā ca punar yenāyuṣmān ānandas tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramyāyuṣmatānandena sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisāryaikānte 'sthāt* | ekāntasthitaḥ subhadraḥ parivrājaka āyuṣmantam ānandam idam avocat*: śrutaṃ me ānanda adya śramaṇasya gautamasya rātryā madhyame yāme nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau
-------------------- Vaidya, p. 102 --------------------
parinirvāṇaṃ bhaviṣyati | asti ca me dharmeṣu kāṅkṣāyitatvam*, āśā ca me saṃtiṣṭhate, pratibalaś ca me sa bhagavān gautamas tatkāṅkṣāyitatvaṃ prativinodayitum* | saced bhagavata ānanda asty aguru, praviśema, pṛcchema kaṃcid eva pradeśam*, saced avakāśaṃ kuryāt praśnavyākaraṇāya | ānanda āha: alaṃ subhadra | mā bhagavantaṃ viheṭhaya | śrāntakāyo bhagavān*, klāntakāyaḥ sugataḥ | dvir api trir api subhadraḥ parivrājaka āyuṣmantam ānandam idam avocat* śrutaṃ bho ānanda adya śramaṇasya gautamasya rātryā madhyame yāme anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāṇaṃ bhaviṣyati, asti ca me dharmeṣu kāṅkṣāyitatvam* | āśā ca me saṃtiṣṭhate | pratibalaś ca me sa bhagavān gautamas tatkāṅkṣāyitatvaṃ prativinodayitum* | saced bhagavata ānanda, asty aguru, praviśema, pṛcchema kaṃcid eva pradeśam*, saced avakāśaṃ kuryāt praśnasya vyākaraṇāya | dvir api trir api āyuṣmān ānandaḥ subhadraṃ parivrājakam idam avocat: alaṃ subhadra, mā tathāgataṃ viheṭhaya, śrāntakāyo bhagavān*, klāntakāyaḥ sugataḥ | punar api subhadraḥ parivrājaka āyuṣmantam ānandam idam avocat*: śrutaṃ bho ānanda purāṇānāṃ parivrājakānām antikāj jīrṇānāṃ buddhānāṃ (Speyer: vṛddhānāṃ) mahatāṃ caraṇācāryāṇām*: kadācit karhicit tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpadyante, tadyathā udumbaraṃ puṣpam* | tasya cādya bhagavato gautamasya rātryā madhyame yāme anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāṇaṃ bhaviṣyati | asti ca me dharmeṣu kāṅkṣāyitatvam* | āśā ca me saṃtiṣṭhate | pratibalaś ca me sa bhagavān gautamas tatkāṅkṣāyitatvaṃ prativinodayitum* | saced bhagavata ānanda asty aguru, praviśema, pṛcchema kaṃcid eva pradeśam*, saced avakāśaṃ kuryāt praśnavyākaraṇāya | punar apy ānandaḥ subhadraṃ parivrājakam idam avocat*: alaṃ subhadra | mā tathāgataṃ viheṭhaya | śrāntakāyo bhagavān*, klāntakāyaḥ sugataḥ ||
imāṃ ca punar āyuṣmatā ānandasya subhadreṇa parivrājakenā sārdham antarākathāṃ viprakṛtām aśrauṣīd bhagavān divyena śrotreṇa viśuddhenātikrāntamānuṣeṇa | śrutvā ca punar āyuṣmantam ānandam idam avocat: alam ānanda | mā subhadraṃ parivrājakaṃ vāraya | praviśatu, pṛcchatu yad yad evākāṅkṣati | ayaṃ me paścimo bhaviṣyati anyatīrthikaparivrājakaiḥ sārdham antarākathāsamudāhāraḥ | ayaṃ ca me caramo bhaviṣyati sākṣācchrāvakāṇām ehibhikṣukayā pravrajitānām*, yaduta subhadra parivrājakaḥ | atha subhadra parivrājako bhagavatā kṛtāvakāśo hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajāto yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisāryaikānte niṣaṇṇaḥ | ekāntaniṣaṇṇaḥ subhadraḥ parivrājako bhagavantam idam avocat: yānīmāni bho gautama pṛthagloke tīrthyāyatanāni: tadyathā pūraṇaḥ kāsyapaḥ, māskarī gośālīputraḥ, sañjayī vairūṭīputraḥ, ajitaḥ keśakambalaḥ, kukudaḥ kātyāyanaḥ, nirgrantho jñātaputraḥ, pratyajñāsiṣur me svāṃ svāṃ pratijñāṃ ### ||
atha bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate:
ekānnatriṃśatko vayasā subhadra
yat prāvrajaṃ kiṃkuśalaṃ gaveṣī |
pañcāśad varṣāṇi samādhikāni
yasmād ahaṃ pravrajitaḥ subhadra || AVŚ_40.1 ||
-------------------- Vaidya, p. 103 --------------------
śīlaṃ samādhiś caraṇaṃ ca vidyā
caikāgratā cetaso bhāvitā me |
āryasya dharmasya pradeśavaktā
ito bahir vai śramaṇo 'sti nānyaḥ || AVŚ_40.2 ||
yasya subhadra dharmavinaye āryāṣṭāṅgo mārgo nopalabhyate, prathamaḥ śramaṇas tatra nopalabhyate | dvitīyas tṛtīyaś caturthaḥ śramaṇas tatra nopalabhyate | yasmiṃs tu subhadra dharmavinaye āryāṣṭāṅgo mārga upalabhyate prathamaḥ śramaṇas tatropalabhyate | dvitīyas tṛtīyaś caturthaḥ śramaṇas tatropalabhyate | asmiṃs tu subhadra dharmavinaye āryāṣṭāṅgo mārga upalabhyate | iha prathamaḥ śramaṇa upalabhyate, iha dvitīyaḥ, iha trtīyaḥ, iha caturthaḥ | na santi ito bahiḥ śramaṇā vā brāhmaṇā vā | śūnyāḥ parapravādāḥ śramaṇair vā brāhmaṇair vā | evam atra parṣadi samyaksiṃhanādaṃ nadāmi |
asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe subhadrasya parivrājakasya virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam* | atha subhadraḥ parivrājako dṛṣṭadharmā prāptadharmā paryavagāḍhadharmā tīrṇakāṅkṣas tīrṇavicikitso 'parapratyayo 'nanyaneyaḥ śāstuḥ śāsanadharmeṣu vaiśāradyaprāpta utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yenāyuṣmān ānandas tenāñjaliṃ praṇamya āyuṣmantaṃ ānandam idam avocat | lābhā bhadanta ānandena sulabdhā yad bhagavatā ānando mahācāryeṇa mahācāryāntevāsikābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ | api tu asmākam api syur lābhāḥ sulabdhā yad vayaṃ labhemahi svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | athāyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat*: ayaṃ bhadanta subhadraḥ parivrājaka ākāṅkṣate svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | tatra bhagavān subhadraṃ parivrājakam āmantrayate | ehi bhikṣo, cara brahmacaryam* | saiva tasyāyuṣmataḥ pravrajyābhūt sopasaṃpat, sa bhikṣubhāvaḥ ||
evaṃ pravrajitaḥ sa āyuṣmān eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā vyahārṣīt* | eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā viharan* yad arthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśru avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajanti, tad anuttaraṃ brahmacaryaparyavasānaṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtyopasaṃpadya pravedayati: kṣīṇā me jātiḥ, uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nānyam asmād bhavaṃ prajānāmi | ājñātavān āyuṣmān arhan babhūva suvimuktaḥ | athāyuṣmataḥ subhadrasyārhatvaprāptasya vimuktisukhaṃ pratisaṃvedayata etad abhavat*: na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ śāstāraṃ parinirvāpayantaṃ paśyeyam* | yanv ahaṃ prathamataraṃ parinirvāpayeyam iti | tatrāyuṣmān subhadraḥ prathamataraṃ parinirvṛtaḥ, tataḥ paścād bhagavān* ||
yadā bhagavatā paścimaśayanopagatena dharmoparodhikāyāṃ vedanāyāṃ vartamānāyām*, chidyamāneṣu dharmeṣu, mucyamāneṣu saṃdhiṣu, subhadro 'rhatve pratiṣṭhāpitaḥ, bahavaś ca kauśīnāgarā mallā dharme niyuktāḥ, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta, yad ayaṃ subhadraḥ parivrājako bhagavatā chidyamāneṣu dharmeṣu mucyamānāsu saṃdhiṣu saṃsāravāgurāyā mocayitvā yāvad atyantaniṣṭhe nirvāṇe pratiṣṭhāpita iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃasāravāgurāyā mocayitvā yāvad atyantaniṣṭhe
-------------------- Vaidya, p. 104 --------------------
nirvāṇe pratiṣṭhāpitaḥ | yat tu mayā atīte 'dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair ūhāpohavirahitena tiryagyonāv upapannena svajīvitaparityāgena subhadraḥ paritrātaḥ, kauśīnāgarāś ca mallāḥ | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani anyatarasyāṃ parvatadaryāṃ mṛgayūthapaḥ prativasati anekamṛgasahasraparivāraḥ paṇḍito vyakto medhāvī | tac ca mṛgayūthaṃ lubdhakena vicārya rājñe niveditam* | tato rājñā caturaṅgeṇa balakāyena nirgatya tan mṛgayūthaṃ sarvaṃ saṃkaṭīkṛtam* | tato yūthapater etad abhavat*: yady aham idānīm imān na rakṣiṣyāmi, adyaiva te sarvaṃ na bhaviṣyantīti | tato yūthapatiḥ samantato vyavalokayitum ārabdhaḥ: katamena pradeśenāsya mṛgakulasya niḥsaraṇaṃ syād iti | sa paśyati tasyāṃ parvatadaryāṃ nadīṃ vahamānām* | sā ca nadī ahāryahāriṇī śīghrasrotāḥ, te ca mṛgā durbalāḥ | tato yūthapatiḥ sahasā tāṃ nadīm avatīrya madhye sthitvā śabdam udīrayati: āgacchantu bhavantaḥ, etasmāt kūlād utplutya mama pṛṣṭe pādān sthāpayitvā paratra kūle pratitiṣṭhata | anenopāyena jīvitaṃ vaḥ paśyāmi, ato 'nyathā maraṇam iti | tatas tair mṛgais tathaiva kṛtam* | atha tasya pṛṣṭhe kṣuranipātātvak chinnā | māṃsarudhirāsthirāśir vyavasthitaḥ | na cāsya vyavasāyo nivṛttaḥ tadgatakāruṇyo mṛgāṇām antike | tataḥ sarveṣu laṅghiteṣu pṛṣṭhato 'valokayituṃ pravṛttaḥ: mā kaścid atrālaṅghitaṃ (Speyer: Śto) bhaviṣyatīti | sa paśyati mṛgaśāvakam ekam alaṅghitam* | tato yūthapatiś chidyamāneṣu marmasu mucyamānāsu saṃdhiṣu iṣṭajīvitam agaṇayitvā kūlam uttīrya mṛgaśāvakaṃ pṛṣṭham adhirohya nadīm uttārya kūle sthāpayitvā taṃ mṛgagaṇam uttīrṇaṃ dṛṣṭvā maraṇakāle praṇidhiṃ kartum ārabdhaḥ: yathā me ime mṛgā ayaṃ ca mārgaśāvaka iṣṭena jīvitenācchāditāḥ, vyasanāt paritrātāḥ, evam apy aham anāgate 'dhvani anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya etān saṃsāravāgurāyā mocayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena mṛgapatir āsīt*, ahaṃ sa | mṛgā ime kauśīnāgarā mallāḥ | mṛgaśāvakaḥ ayam eva subhadraḥ ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta subhadreṇa karmāṇi kṛtāni yena paścimaḥ sākṣācchrāvakāṇām iti | bhagavān āha: subhadreṇaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni | na bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca |
na praṇaśyanti karmāṇy kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_40.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani asminn eva bhadrake kalpe viṃśatisahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | atha bhagavataḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya
-------------------- Vaidya, p. 105 --------------------
bhāgineyo 'śoko nāmnā | sa bhagavatsakāśe mokṣārthī pravrajitaḥ | sa svādhīnaṃ mokṣaṃ manyamāno na vyāyacchate | yāvad dīrghakālaprakarṣeṇāśoko janapade varṣoṣitaḥ | bhagavāṃś ca kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā indhanakṣayād ivāgniḥ paścimaśayanopagataḥ, aśokaś ca bhikṣur aśokasyādhastāt pratisaṃlīno babhūva | atha yā devatā tasminn aśokavṛkṣe vyuṣitā, sā bhagavataḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya parinirvāṇaṃ śrutvā rodituṃ pravṛttā | tasya rudantyā aśrubindavo 'śokasya kāye nipatituṃ pravṛttāḥ | athāśoka ūrdhvamukhas tāṃ devatāṃ rudantīm āha: kimarthaṃ devate rudyata iti | devatovāca: adya rātryā madhyame yāme bhagavataḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya parinirvāṇaṃ bhaviṣyatīti | athāśoko devatāvacanam upasṛtya marmaviddha iva pracalitavān* | so 'pi karuṇakaruṇaṃ rodituṃ pravṛttaḥ | tato devatayā pṛṣṭaḥ: kimarthaṃ rodiṣīti | aśoka uvāca: guruviyogāj jñātiviyogāc ca | kāśyapo me samyaksaṃbuddho mātulaḥ | so 'haṃ visrabdhavihārī na vyāyatavān* | dūre cāsau | ahaṃ ca pṛthagjanaḥ | apakṛṣṭatvād adhvano na śakṣyāmi viśeṣam adhigantum iti | devatovāca: yadi punar ahaṃ bhavantaṃ bhagavatsakāśam upanayeyam*, kiṃ śakyam iti | aśoka uvāca: tathā hi me buddhiḥ paripakvā, yathā sahadarśanād eva bhagavataḥ śakṣyāmi viśeṣam adhigantum iti | tato devatayā aśoko bhagavatsakāśam ṛddhyanubhāvān nītaḥ | tasya bhagavaddarśanāt prasāda utpannaḥ | prasādajātasya ca bhagavatā kāśyapena tathāvidho dharmo deśitaḥ yacchravaṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | prathamataraṃ cāyuṣmān aśokaḥ parinirvṛtaḥ, tato bhagavān kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhāḥ ||
tataḥ sā devatā āyuṣmato 'śokasya parinirvāṇaṃ dṛṣṭvā prītim utpādayāmāsa | cintayati ca: yaḥ kaścid anenāyuṣmatā viśeṣo 'dhigataḥ, sarvaḥ sa mām āgamya | evam apy aham anāgate 'dhvani yo 'sau bhagavatā kāśyapena uttaro nāma māṇavo vyākṛtaḥ: bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti, tasyāham eva paścimaśayanopagatasya caramaḥ sākṣācchravakāṇām ehibhikṣukayā pravrajitānāṃ bhaveyam*, pūrvataraṃ ca bhagavataḥ parinirvāpayeyam*, tato bhagavān* śākyamunir iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yāsau devatā, ayaṃ sa subhadraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava evaṃ śikṣitavyaṃ yat kalyāṇamitratā vihariṣyāmaḥ kalyāṇsahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
athāyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat: iha mama bhadanta ekākino rahogatasya pratisaṃlīnasya evaṃ cetasi cetaḥparitarka udapādi: upārdham idaṃ brahmacaryasya yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ iti |  mā tvam ānanda evaṃ vocaḥ: upārdham idaṃ brahmacaryasya yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ iti | sakalam idam ānanda
-------------------- Vaidya, p. 106 --------------------
kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpamitratā na pāpasahāyatā na pāpasaṃparkaḥ | tat kasya hetoḥ? māṃ hy ānanda kalyāṇamitram āgamya jātidharmāṇaḥ satvā jātidharmatāyāḥ parimucyante, jarāvyādhiśokamaraṇaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsadharmāṇaḥ satvā upāyāsadharmatāyāḥ parimucyante | tad anenaiva te ānanda paryāyeṇa veditavyaṃ yat sakalam idaṃ kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ yaduta kalyāṇamitratā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasaṃparkaḥ, na pāpasahāyatā na pāpamitratā na pāpasaṃparkaḥ | ity evaṃ te ānanda śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 107 --------------------
paṃcamo vargaḥ
tasyoddānam*:
guḍaśālā ca bhaktaṃ ca toyaṃ varcaghaṭena ca |
koliko hy uttaraś cāpi jātyandhaḥ śreṣṭhir eva ca |
putro jāmbālakaś caiva vargo bhavati samudditaḥ ||
*******************************************************
AVŚ_41 guḍaśālā | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe | yadā bhagavatā anuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, tadāyuṣmadbhyāṃ śāriputramaudgalyāyanābhyām iyaṃ pratijñā kṛtā: na tāvat piṇḍakaṃ paribhokṣyāmahe (Speyer: paribhokṣyāvahe), yāvan narakatiryakpretebhya ekasatvam api na mocayāva iti | tatas tāv āyuṣmatau kālena kālaṃ kadācin narakacārikāṃ carataḥ, kadācit tiryakpretacārikāṃ carataḥ | tau tatra satvānāṃ vividhayātanābhyāhatānām asatpralāpaṃ dṛṣṭvā tān āgatya catasṛṇāṃ parṣadām ārocayataḥ | te 'pi śrutvā saṃvegam āpadyante | tatas tau tad adhiṣṭhānaṃ tathāvidhāṃ dharmadeśanāṃ kurutaḥ, yayā aneke satvā viśeṣam adhigacchanti, dharmaśravaṇakathāyāś ca bhājanībhavanti ||
yāvad apareṇa samayenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ pretacārikāṃ carann adrākṣīt pretaṃ parvatakūṭaprakhyaṃ samudrasadṛśakukṣiṃ sūcīchidropamamukhaṃ svakeśasaṃchannam ādīptaṃ samyakprajvalitam ekajvālībhūtaṃ dhyāyantam ārtasvaraṃ krandantam*, duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanām anubhavantam*, yena yenoccāraprasrāvabhūmis tena tenānvāhiṇḍamānaṃ tad api kṛcchreṇāsādayantam* | tataḥ sthaviraḥ pretaṃ papraccha: kiṃ te bhoḥ karma kṛtaṃ yenaivaṃvidhāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayasa iti | preta āha: āditye hi samudgate na dīpena prayojanam* | bhagavantam etam arthaṃ paripṛccha | sa te asmākīnāṃ karmaplotiṃ vyākariṣyatīti | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyano yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||
tena khalu samayena bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadāṃ madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati, kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam* | anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoty anijyamānair indriyaiḥ | tato buddhā bhagavantaḥ pūrvālāpinaḥ priyālāpinaḥ ehīti svāgatavādinaḥ
-------------------- Vaidya, p. 108 --------------------
smitapūrvaṃgamāś ca | tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*: ehi maudgalyāyana svāgataṃ te, kutas tvam etarhy āgacchasīti | maudgalyāyana āha: āgacchāmy ahaṃ bhadanta pretacārikāyāḥ | tatrāhaṃ pretam adrākṣaṃ sūcīchidropamamukhaṃ parvatopamakukṣiṃ svakeśasaṃchannaṃ durgandhaṃ paramadurgandham* | āha ca:
viśuṣkakaṇṭhoṣṭhapuṭaḥ suduḥkhitaḥ pravṛddhaśailopamacarvitāśrayaḥ | (Speyer: Ścañvitāśrayaḥ )
svakeśasaṃchannamukho digambaraḥ susūkṣmasūcīsadṛśānanaḥ kṛśaḥ || AVŚ_41.1 ||
nagnaḥ svakeśasaṃchanno asthiyantravaducchritaḥ |
kapālapāṇir ghoraś ca krandan samabhidhāvati || AVŚ_41.2 ||
bubhukṣayā pipāsayā klānto vyasanapīḍitaḥ |
ārtasvaraṃ krandamāno duḥkhāṃ vedati vedanām* |
kiṃ tena prakṛtaṃ pāpaṃ martyaloke sudāruṇam* || AVŚ_41.3 || iti
bhagavān āha: pāpakārī maudgalyāyana sa pretaḥ | icchasi tasya karmaplotiṃ śrotum*? evaṃ bhadanta | tena hi maudgalyāyana śṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuru, bhāṣiṣye ||
bhūtapūrvaṃ maudgalyāyana rājagṛhe nagare 'nyataraḥ śreṣṭhī āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tasya pañcamātrāṇīkṣuśālaśatāni, yatra cekṣuḥ pīḍyate | asati ca buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya | yāvad anyatamaḥ pratyekabuddho hīnadīnānukampakī prāntaśayanāsanasevī | sa pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya rājagṛhaṃ piṇḍāya prāvikṣat* | sa ca bhadantaḥ kṣayavyādhinā spṛṣṭaḥ | tasya vaidyenekṣurasa upadiṣṭaḥ | sa śreṣṭhisakāśaṃ yantraśālām upasaṃkrāntaḥ | śreṣṭhinā ca sa pratyekabuddho dṛṣṭaḥ kāyaprāsādikaś cittaprāsādikaś ca | dṛṣṭvā śreṣṭhinā uktaḥ: kenāryasya prayojanam iti | pratyekabuddhaḥ kathayati: gṛhapate ikṣuraseneti | tatas tena gṛhapatinā bhṛtakapuruṣasyājñā dattā āryasyekṣurasaṃ prayaccheti | sa ca gṛhapatiḥ kenacid eva karaṇīyena bahir yānāya saṃprasthitaḥ | atha tasya puruṣasya parakīye dravye mātsaryam utpannam*: yady aham asya rasaṃ dāsye, punar apy eṣa āgamiṣyatīti | tena aniṣṭagatitrayaprapātanamreṇa sarvābhimatagatidvayanirākariṣṇunā atyantadūrāpagatenāryadharmebhyaḥ pāpaṃ cittam utpādya sa pratyekabuddha uktaḥ: āhara bhikṣo pātram*, dehi, rasaṃ te dāsyāmīti | asamanvāhṛtya arhacchrāvakapratyekabuddhānāṃ jñānadarśanaṃ na pravartata iti | hīnadīnānukampitayā bhṛtyapuruṣo 'yam asyānugrahaḥ kartavya iti tat pātram upanāmitam* | tato 'sau durācāro nirghṛṇahṛdayas tad gṛhītvā pratiguptaṃ pradeśaṃ gatvā prasrāveṇā pūrayitvā upari ikṣurasenācchādya tasmai pratyekabuddhāyānupradadau | tena saṃlakṣitam* sa cintayati: bahv anena tapasvinā pāpaṃ kṛtam api | sa tad ekānte chorayitvā prakrāntaḥ ||
-------------------- Vaidya, p. 109 --------------------
bhagavān āha: kiṃ manyase maudgalyāyana yo 'sau tena kālena tena samayena bhṛtakapuruṣa āsīt', ayaṃ sa pretaḥ | tasya karmaṇo vipākena saṃsāre 'nantaṃ duḥkham anubhūtavān* | idānīm api pretabhūtaḥ prakṛṣṭataraṃ duḥkham anubhavati | tasmāt tarhi te maudgalyāyana mātsaryaprahāṇāya vyāyantavyaṃ yathā evaṃvidhā doṣā na syur ye pretasya | iti hi maudgalyāyana ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi te maudgalyāyana ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ te maudgalyāyana śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanā āyuṣmān mahāmaudgalyāyano 'nye ca devāsuragaruḍādayo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_42 bhaktam* | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ  viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | tena khalu samayenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ anyatarasmin vṛkṣamūle niṣaṇṇo divāvihārāya | aśrauṣīd āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ pretyāḥ śabdam ārtasvaraṃ krandantyāḥ, duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānāyā bhaktaṃ mārgantyāḥ: bubhukṣitāsmi mārṣāḥ, pipāsitāsmi mārṣā iti | tataḥ sthaviramahāmaudgalyāyanena pretī dṛṣṭvā pṛṣṭā ca: kiṃ te pāpaṃ kṛtaṃ yenaivaṃvidhāni duḥkhāny anubhaviṣyasīti | pretī āha: āditye hi samudgate na dīpena prayojanam* | bhagavantam etam arthaṃ pṛccha, sa te asmākīnāṃ karmaplotiṃ vyākariṣyatīti | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyano yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||
tena khalu punaḥ samayena bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadāṃ madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati, kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam* | anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoty anijyamānair indriyaiḥ | tato buddhā bhagavantaḥ pūrvālāpinaḥ priyālāpinaḥ ehīti svāgatavādinaḥ smitapūrvaṃgamāś ca | tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*: ehi maudgalyāyana svāgataṃ te, kutas tvam etarhy āgacchasīti | maudgalyāyana āha: āgacchāmy ahaṃ bhadanta pretacārikāyāḥ | tatrāhaṃ pretīm adrākṣaṃ sūcīchidropamamukhīṃ parvatopamakukṣiṃ svakeśasaṃchannāṃ nagnām ārtasvaraṃ krandantīṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānām* | āha ca:
viśuṣkakaṇṭhoṣṭhapuṭā suduḥkhitā pravṛddhaśailopamacarvitāśrayā | (Speyer: ŚcañcitāŚ)
svakeśasaṃchannamukhī digambarā susūkṣmasūcīsadṛśānanā kṛśā || AVŚ_42.1 ||
-------------------- Vaidya, p. 110 --------------------
nagnā svakeśasaṃchannā asthiyantravaducchritā |
kapālapāṇinī ghorā krandantī paridhāvati || AVŚ_42.2 ||
bubhukṣayā pipāsayā krāntā vyasanapīḍitā | **
ārtasvaraṃ krandamānā duḥkhāṃ vindanti vedanām* || AVŚ_42.3 ||
kiṃ tayā prakṛtaṃ pāpaṃ martyaloke sudāruṇam* |
yena evaṃvidhaṃ duḥkham anubhavati bhayānakam* || AVŚ_42.4 || iti
bhagavān āha: pāpakāriṇī maudgalyāyana sā pretī | icchasi tasyā karmaplotiṃ śrotum*? evaṃ bhadanta | tena hi maudgalyāyana śṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuru, bhāṣiṣye ||
bhūtapūrvaṃ maudgalyāyana atīte 'dhvani viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | tasyāṃ ca vārāṇasyām anyatamā gṛhapatipatnī matsariṇī kuṭukuñcikā āgṛhītapariṣkārā kākāyāpi baliṃ na pradātuṃ vyavasyati, prāg evānyeṣāṃ yācakānām* | sā śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakān dṛṣṭvā cittaṃ pradūṣayati | yāvad anyataraḥ piṇḍapātikas tasyā gṛhaṃ praviṣṭaḥ | tasyās taṃ dṛṣṭvā mātsaryam utpannam* | cittaṃ ca pradūṣya imāṃ cintām āpede: yady aham asya satkāraṃ kariṣyāmi, punar apy eṣa āgamiṣyatīti | tatas tayā pāpakāriṇyā aniṣṭaṃ paralokabhayam avigaṇayya sa bhikṣur upanimantrya dvāraṃ baddhvā bhaktacchedaṃ kāritaḥ | bahu ca paribhāṣyoktaḥ: iyaṃ te bhikṣo satkriyā | mā punar idaṃ gṛhaṃ pravekṣyasīti ||
sā tena mātsaryeṇāsevitena bhāvitena bahulīkṛtena preteṣūpapannā | evaṃvidhāni duḥkhāni pratyanubhavati | tasmāt tarhi maudgalyāyana mātsaryaprahāṇāya vyāyantavyam* | ete doṣā na bhaviṣyanti, te tasyāḥ pretyā iti ||
idam avocad bhagavān | āttamanasa āyuṣmān mahāmaudgalyāyano 'nye ca devāsuragaruḍakinnaramahoragā bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_43 pānīyam* | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛham upaniśritya viharati veṇuvane kalandakanivāpe | āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ pretacārikāṃ caran pretīm adrākṣīd dagdhasthūṇāsadṛśīṃ svakeśasaṃchannāṃ
-------------------- Vaidya, p. 111 --------------------
sūcīchidropamamukhīṃ parvatopamakukṣim ādīptāṃ pradīptāṃ prajvalitām ekajvālībhūtāṃ dhmāyantīṃ tṛṣārtāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānām* | darśanamātreṇa cāsyā nadyudapānāni śuṣyanti | yadā devo varṣati, tadā tasyā upari savisphuliṅgāṅgāravarṣaṃ patati | dṛṣṭvā tām āyuṣmān mahāmaudgalyāyana āha: kiṃ tvayā kṛtaṃ pāpaṃ yenaivaṃvidhaṃ duḥkham anubhavasīti | pretī āha: pāpakāriṇy ahaṃ bhadanta mahāmaudgalyāyana | etam ārthaṃ bhagavantaṃ pṛccha | sa te asmākīnāṃ karmaplotiṃ kathayiṣyati, yāṃ śrutvā anye 'pīha satvāḥ pāpāt karmaṇaḥ prativiraṃsyantīti | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyano yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||
tena khalu punaḥ samayena bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadāṃ madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam* | anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoty anijyamānair indriyaiḥ | tato buddhā bhagavantaḥ pūrvālāpinaḥ priyālāpina ehīti svāgatavādinaḥ smitapūrvaṃgamāś ca | tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*: ehi maudgalyāyana svāgataṃ te, kutas tvam etarhy āgacchasīti | mahāmaudgalyāyana āha: āgacchāmy ahaṃ bhadanta pretacārikāyāḥ | tatrāhaṃ pretīm adrākṣaṃ dagdhasthūṇāsadṛśīṃ svakeśasaṃchannāṃ sūcīchidropamamukhīṃ parvatopamakukṣim ādīptāṃ pradīptāṃ prajvalitām ekajvālībhūtāṃ dhmāyantīm ārtasvaraṃ kradantīṃ tṛṣārtāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānām* | darśanamātreṇa cāsyā nadyudapānāni śuṣyanti | yadā devo varṣati tadā asyā upari savisphuliṅgam aṅgāravarṣaṃ patati | bhagavān āha: pāpakāriṇī maudgalyāyana sā pretī | icchasi tasyā karmaplotiṃ śrotum*? evaṃ bhadanta | tena hi maudgalyāyana śṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuru, bhāṣiṣye ||
bhūtapūrvaṃ maudgalyāyana atīte 'dhvani asminn eva bhadrakalpe viṃśatisahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | tatrānyatamo bhikṣur adhvānaṃ pratipannaḥ | sa tṛṣārtaḥ kūpam upasṛptaḥ | tatrānyatarā dārikā pānīyaghaṭaṃ pūrayitvā sthitābhūt* | sā bhikṣuṇoktā: tṛṣārto 'haṃ bhagini, pānīyam anuprayaccheti | tasyā mātsaryam utpannam* | sā āgṛhītapariṣkārā bhikṣum uvāca: bhikṣo yadi mriyase, na te dadāmi pānīyam*, ghaṭo me ūno bhaviṣyatīti | tato 'sau bhikṣus tṛṣārto nirāśaḥ prakrāntaḥ | tato 'sau dārikā tena mātsaryeṇāsevitena bhāvitena bahulīkṛtena kālaṃ kṛtvā preteṣūpapannā | evaṃvidhāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayate | tasmāt tarhi maudgalyāyana evaṃ śikṣitavyaṃ yan mātsaryaprahāṇāya vyāyaṃsyāmahe | ity evaṃ te maudgalyāyana śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān | āttamanā āyuṣmān mahāmaudgalyāyano 'nye ca devāsuragaruḍakinnaramahoragādayo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 112 --------------------
*******************************************************
AVŚ_44 varcaghaṭaḥ | (ed. Speyer, vol. I)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛham upaniśritya viharati veṇuvane kalandakanivāpe | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya rājagṛhaṃ piṇḍāya prāvikṣat* | rājagṛhaṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyaḥ paścādbhaktapiṇḍapātapratikrāntaḥ pātracīvaraṃ pratisamarpya yena gṛdhrakūṭaḥ parvatas tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya gṛdhrakūṭaṃ parvatam avagāhyānyatarad vṛkṣamūlaṃ niśritya niṣaṇṇo divāvihārāya | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ pretīm ādrakṣīd dagdhasthūṇāsadṛśīṃ nagnāṃ svakeśasaṃchannāṃ sūcīchidropamamukhīṃ parvatopamakukṣim ādīptāṃ pradīptāṃ prajvalitām ekajvālībhūtāṃ dhmāyantīm ārtasvaraṃ kradantīṃ tṛṣārtāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānām* | durgandhāṃ paramadurgandhāṃ varcaḥsadṛśīṃ varcohārāṃ tad api kṛcchreṇāsādayantīm* | dṛṣṭvā ca punar āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ saṃvignaḥ | pretīṃ ca papraccha:
kiṃ tvayā prakṛtaṃ pāpaṃ yasya te īdṛśaṃ phalam iti |
pretī āha: pāpakāriṇy <MS: prāgapakāriṇy> ahaṃ bhadanta mahāmaudgalyāyana | etam ārthaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pṛccha | sa te asmākīnāṃ karmaplotiṃ vyākariṣyati (Speyer: Śṣyatīti) | yāṃ śrutvānye 'pi satvāḥ pāpakarmaṇaḥ prativiraṃsyantīti | athāyuṣmān mahāmaudgalyāyano yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||
tena khalu punaḥ samayena bhagavān pratisaṃlayanād vyutthāya catasṛṇāṃ parṣadāṃ madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam* | anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuraṃ dharmaṃ śṛṇoty anijyamānair indriyaiḥ | tato buddhā bhagavantaḥ pūrvālāpinaḥ priyālāpinaḥ ehīti svāgatavādinaḥ smitapūrvaṃgamāś ca | tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat*: ehi maudgalyāyana svāgataṃ te, kutas tvam etarhy āgacchasīti | maudgalyāyana āha: āgacchāmy ahaṃ bhadanta pretacārikāyāḥ | tatrāhaṃ pretīm adrākṣaṃ dagdhasthūṇāsadṛśīṃ nagnāṃ svakeśasaṃchannāṃ sūcīchidropamamukhīṃ parvatopamakukṣim ādīptāṃ pradīptāṃ prajvalitām ekajvālībhūtām ārtasvaraṃ krandantīṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayamānām* | darśanamātreṇa cāsyā nadyudapānāni śuṣyanti | yadā devo varṣati, tadā tasyā upari savisphuliṅgam aṅgāravarṣaṃ patati, durgandhāṃ paramadurgandhāṃ varcaḥsadṛśāṃ ca varcāhārāṃ tad api kṛcchreṇāsādayantīm* | āha ca:
ārtasvaraṃ krandamānā duḥkhāṃ vindati vedanām* || AVŚ_44.1 ||
-------------------- Vaidya, p. 113 --------------------
yena hi varcadhānāni tena dhāvati duḥkhitā |
varcaḥ pāsyāmi bhokṣye ca tac ca duḥkhena labhyate || AVŚ_44.2 ||
kiṃ tayā prakṛtaṃ pāpaṃ martyaloke sudāruṇam* |
yena evaṃvidhaṃ duḥkham anubhavati bhayānakam* || AVŚ_44.3 ||
bhagavān āha: pāpakāriṇī maudgalyāyana sā pretī | icchasi tasyāḥ karmaplotiṃ śrotum*? evaṃ bh