Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)avsata_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Bách Duyên (Avadānaśataka)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 13 / 15 (50.000 ký tự/trang)
vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 224 --------------------
*******************************************************
AVŚ_89 bhadrikaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme ||
yadā bhagavān ṣaḍvarṣābhisaṃbuddho dvādaśavarṣanirgataḥ kapilavastu anuprāptaḥ, tadā droṇodanāmṛtodanapramukhair anekaiḥ śākyasahasraiḥ satyadarśanaṃ kṛtaṃ sthāpayitvā rājānaṃ śuddhodanam* | tato rājā śuddhodanas tāṃ putraśobhāṃ dṛṣṭvā paraṃ vismayam āpannaḥ | tasya buddhir utpannā: yadi me putro na pravrajito 'bhaviṣyat*, so 'yam abhaviṣyad rājā cakravartī caturantavijetā dhārmiko dharmarājaḥ | sa etarhi jaṭilapravrajitaparivāro na śobhate | yanv ahaṃ śākyakulebhya ekaikaṃ pravrājayeyam iti | tato rājñā śuddhodanena nagare ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam*: sarvaśākyaiḥ saṃnipattavyam iti | tataḥ sarvaśākyeṣu saṃnipatiteṣu rājā śuddhodanaḥ kathayati: śṛṇvantu bhavantaḥ śākyāḥ | yadi sarvārthasiddhaḥ kumāro na pravrajito 'bhaviṣyat*, yad yuṣmābhir evopasthānaṃ kṛtam abhaviṣyat* | tad idānīm asya pravrajitasya ekaikena kulapuruṣeṇa śākyenopasthāyakena pravrajitavyam iti | tato bhadrikāniruddharevatadevadattaprabhṛtīni pacca kumāraśatāni pravrajitāni | teṣām upālir nāma kalpaka upasthāyakaḥ tān pravrajitān dṛṣṭvā roditum ārabdhaḥ | tataḥ śākyaiḥ pṛṣṭaḥ: kimartham upāle rudyata iti | sa karuṇadīnavilambitair akṣarair uvāca: yūyaṃ pravrajitāḥ | ko mamedānīṃ bhahtācchādanena paripālanaṃ kariṣyatīti | tataḥ śākyā ūcuḥ: tena hi upāle, paṭakaṃ prasārayeti | tena paṭakaḥ prasāritaḥ | tataḥ śākyaiḥ śarīrāvalagnānāṃ hārārdhahāramaṇimukhtāvaiḍūryakeyūrāṅgulīyakānāṃ mahān rāśiḥ kṛtaḥ | tata upāleḥ kalpakasya tān dṛṣṭvā vicitraṃ cālaṃkāram abhivīkṣya yoniśo manasikāra utpannaḥ: ime tāvac chākyāḥ kularūpayuvanavanto 'ntaḥpurāṇi imaṃ cālaṃkāraṃ kheṭavad utsṛjya pravrajitāḥ | kim utāham alpavibhavaḥ imam alaṃkāraṃ gṛhaṃ neṣyāmi? alam anena | yanv aham etān anupravrajeyam iti | athopāliḥ kalpako yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ, upasaṃkramya bhagavataḥ pādayor nipatya bhagavantam idam avocat*: yadi bhagavan mādṛśānāṃ pravrajyā asti, labheyāhaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam*, careyam aham bhagavato 'ntike brahmacaryam iti | tato bhagavatā ehibhikṣukayā pravrājitaḥ ||
tato bhadrikapramukhāni pañca śākyaśatāni bhikṣunepathyadhārīṇi (Speyer: bhikṣuveṣadhārīṇi) buddhapramukhasya bhikṣusaṃghasya praṇāmaṃ kartúṃ pravṛttāni | te upāliṃ jñātvā kularūpavibhavānvitatvān necchanty upāleḥ
-------------------- Vaidya, p. 225 --------------------
praṇāmaṃ kartum* | tatra bhagavān āyuṣmantaṃ bhadrikam āmantrayate: bhadrika kartavyo 'sya praṇāmaḥ, yasmād idaṃ māmakaṃ śāsanaṃ na kularūpayauvanaiśvaryacāturvarṇyaviśuddhim apekṣata iti | tato mūlanikṛttā iva drumā bhadrikapramukhāni pañca śākyaśatāni dharmatām avalambya pādayor nipatitāni | teṣām pādavandanasamakālam eveyaṃ mahāpṛthivī ṣaḍvikāraṃ prakampitā |
tatrāyuṣmatā bhadrikeṇa yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | sa ca mahātmā hīnadīnānukampī | so 'pareṇa samayena pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya śrāvastīṃ gocarāya prasthitaḥ | yāvad anyataracaṇḍālakaṭhinaṃ piṇḍāya praviṣṭaḥ | tena khalu samayena rājā prasenajit kauśala ekapuṇḍarīkaṃ hastināgam abhiruhya dīrgheṇa cārāyaṇena sārathinā bhagavato darśanāya saṃprasthitaḥ | dadarśa rājā prasenajit kauśalo bhadrikaṃ śāntendriyaṃ śāntamānasam*, parameṇa ca cittadamavyupaśamanasamanvāgataṃ pāṃsukūlaprāvṛtaṃ lūhaṃ piṇḍapātaṃ gṛhītvā tasmāc caṇḍālakaṭhinān nirgacchantam* | dṛṣṭvā ca punar dīrghaṃ cārāyaṇaṃ sārathim āmantrayate: syād ayaṃ cārāyaṇa bhadriko bhikṣuḥ? evaṃ yathā vadasi | iti śrutvā rājā prasenajit kauśalaḥ saṃmoham āpannaḥ, pṛthivyāṃ mūrcchitaḥ patitaḥ | tato jalapariṣekapratyāgataprāṇacetaso labdhamānasaś cārāyaṇena sārathinotthāpitaḥ ||
tato rājā bhagavatsakāśam upasaṃkramya bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā bhagavantam uvāca: bhagavan, adbhutaṃ me dṛṣṭam* | asau bhadrikaḥ śākyarājaḥ pāṃsukūlaprāvṛto lūhaṃ piṇḍapātaṃ gṛhītvā devamanuṣyāvarjanakareṇātipraśānteneryāpathena piṇḍapātam ādāya caṇḍālakaṭhinān nirgataḥ | tasya mamaitad abhavat*: āścarya yāvat suvinītaṃ bhagavacchāsanam*, yatra nāma evaṃvidhāḥ kumārāḥ sukhaidhitā evaṃvinītapracārāḥ saṃvṛttā iti | bhagavān āha: aparam api mahārāja bhadrikasyāścaryaṃ śṛṇu | ayaṃ mahārāja bhadriko 'raṇyagato vā vṛkṣamūlagato vā śūnyāgāragato vā trir udānayati: aho bata saukhyam* | yad aham apravrajitaḥ san rājakulamadhyagato 'mātyanaigamajānapadasusaṃrakṣitaḥ prākāraparikhādvārastūpābhinigūḍhaḥ pariśaṅkitahṛdayaḥ saṃvignaḥ samantataḥśaṅkī nidrāṃ nāsādayāmi | so 'ham etarhi nirapekṣaḥ kāye jīvite ca sukhaṃ yatratatrastho viharāmīti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta bhadrikeṇa pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāni, yenābhirūpo darśanīyaḥ prāsādika āḍhye rājakule pratyājātaḥ | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: bhadrikeṇaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | bhadrikeṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati?
-------------------- Vaidya, p. 226 --------------------
na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi api kalpaśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_89.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ nagaryām anyatamaḥ koṭṭamallakaḥ kṣutkṣāmaparigataśarīraḥ itaś cāmutaś cānvāhiṇḍate | yāvad anyatarā dārikā pūpalikā ādāya gacchati | tatas tena koṭṭamallakena sā dārikā pūpalikānām arthe abhibhūtā | tato balād ekām pūpalikām ādāya itas tataḥ (Speyer: ta<tas ta>taḥ) palāyitum ārabdhaḥ | sā cāsya dārikā pṛṣṭhataḥ samanubaddhaiva | tato 'sau koṭṭamallakaḥ sahasā nadīcārikām uttīrṇaḥ | asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya | tadā anyataraḥ pratyekabuddhas tasya koṭṭamallakasyāgrataḥ sthitaḥ | tataḥ koṭṭamallasya taṃ pratyekabuddhaṃ śānteryāpathaṃ dṛṣṭvā mahān prasādo jātaḥ | tena svaṃ vyasanam agaṇayya pratyekabuddhāya pūpalikā pratipāditā | tasya vipraharṣasaṃjananārthaṃ vitatapakṣa iva haṃsarājo gaganatalam abhyudgamya vicitrāṇi prātihāryāṇi vidarśayitum ārabdhaḥ | tataḥ koṭṭamallakas tad atyadbhutaṃ devamanuṣyāvarjanakaraṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā mūlanikṛttā iva drumaḥ pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ: yan me siddhavrato dakṣiṇīyaḥ pūpalikayā pratipāditaḥ, anenāhaṃ kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca yatra yatra jāyeya, tatra tatroccakulīnaḥ syām*, evaṃvidhānāṃ ca dharmāṇāṃ lābhī syām*, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena koṭṭamallakaḥ, ayam asau bhadrikaḥ | yat tena pratyekabuddhaḥ pūlikayā pratipāditaḥ, tasya karmaṇo vipākenāḍhye śākye pratyāgataḥ | bhūyaḥ kāśyape bhagavati pravrajito babhūva | tatrānena daśa varṣasahasrāṇi brahmacaryāvāsaḥ pratipālitaḥ | tenedānīm ārhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 227 --------------------
*******************************************************
AVŚ_90 rāṣṭrapālaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ sthūlakoṣṭham upaniśritya viharati sthūlakoṣṭhakīye vanaṣaṇḍe | tena khalu samayena sthūlakoṣṭhake kauravyo nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam akhilam akaṇṭakam* | ekaputram iva rājyaṃ pālayati | tasya bhrātṛputro rāṣṭrapālo nāmnā abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | tasya vinayakālam avekṣya bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛtaḥ sthūlakoṣṭhakaṃ piṇḍāya praviṣṭaḥ | dadarśa rāṣṭrapālo buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cāsya bhagavato 'ntike cittaṃ prasannam* | sa prasādajāto bhagavataḥ pādayor nipatya pravrajyāṃ yācate | tatas taṃ bhagavān āha: vatsa anujñāto 'si mātāpitṛbhyām iti? rāṣṭrapālaḥ kathayati: no bhadanteti | bhagavān āha: na hi vatsa tathāgatā vā tathāgataśrāvakā vā anujñātaṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrājayanti, upasaṃpādayanti ceti ||
tato rāṣṭrapālo mātāpitroḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya buddhasya varṇaṃ bhāṣate: dṛṣṭo mayā bhagavāñ chākyamuniḥ samyaksaṃbuddhaḥ | sphītaṃ cakravartirājyam apahāya pravrajitaḥ ṣaṣṭiṃ cāntaḥpurasahasrāṇi | muṇḍaḥ saṃghāṭipravṛtto 'sminn eva sthūlakoṣṭhake piṇḍapātam aṭati | tad arhato yuvāṃ mām anujñātum*: yad ahaṃ taṃ bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajeyam iti | tato 'sya mātāpitarau nānujānītaḥ | tatas tenaiko bhaktacchedaḥ kṛtaḥ | dvau trayo vā yāvac chaḍ bhaktacchedāḥ kṛtāḥ ||
atha rāṣṭrapālasya mātāpitarau yena rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tenopasaṃkrāntau | upasaṃkramya rāṣṭrapālaṃ gṛhapatiputram idam avocatām*: yat khalu tāta rāṣṭrapāla jānīyāḥ: tvaṃ hi sukumāraḥ sukhaiṣī | na tvaṃ jānako duḥkhasya | duṣkaraṃ brahmacaryam*, duṣkaraṃ prāvivekyam*, durabhiramam ekatvam*, durabhisaṃbodhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum* | ihaiva tvaṃ tāta rāṣṭrapāla niṣadya kāmāṃś ca paribhuṅkṣva, dānāni ca dehi, puṇyāni ca kuru | evam ukte rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tūṣṇīm* ||
-------------------- Vaidya, p. 228 --------------------
atha rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya mātāpitarau jñātīn udyojayataḥ: aṅga tāvaj jñātayaḥ tātaṃ rāṣṭrapālam utthāpayata | atha rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya jñātayo yena rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tenopasaṃkrāntāḥ | upasaṃkramya rāṣṭrapālaṃ gṛhapatiputram evam avocan: yat khalu tāta rāṣṭrapāla jānīyāḥ: tvaṃ hi sukumāraḥ sukhaiṣī | na tvaṃ jānako duḥkhasya | duṣkaraṃ brahmacaryam, duṣkaraṃ prāvivekyaṃ, durabhiramam ekatvam, durabhisaṃbodhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum* | ihaiva tvaṃ tāta rāṣṭrapāla niṣadya kāmāṃś ca paribhuṅkṣva, dānāni ca dehi, puṇyāni ca kuru | evam ukte rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tūṣṇīm* ||
atha rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya mātāpitarau rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya vayasyakān udyojayataḥ: aṅga tāvat kumārāḥ, tātaṃ rāṣṭrapālam utthāpayata | atha rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya vayasyakā yena rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tenopasaṃkrāntāḥ | upasaṃkramya rāṣṭrapālaṃ gṛhapatiputram idam avocan: yat khalu saumya rāṣṭrapāla jānīyāḥ: tvaṃ hi sukumāraḥ sukhaiṣī | na tvaṃ jānako duḥkhasya | duṣkaraṃ brahmacaryam, duṣkaraṃ prāvivekyaṃ, durabhiramam ekatvam, durabhisaṃbodhāny araṇyavanaprasthāni, prāntāni śayanāsanāny adhyāvastum* | ihaiva tvaṃ saumya rāṣṭrapāla niṣadya kāmāṃś ca paribhuṅkṣva, dānāni ca dehi, puṇyāni ca kuru | evam ukte rāṣṭrapālo gṛhapatiputras tūṣṇīm* ||
atha rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya vayasyakā yena rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya mātāpitarau tenopasaṃkrāntāḥ | upasaṃkramya rāṣṭrapālasya gṛhapatiputrasya mātāpitarāv idam avocan*: amba tāta, anujānītaṃ saumya rāṣṭrapālaṃ pravrajituṃ samyag eva śraddhayā agarād anagārikām*, kiṃ mṛtena kariṣyatha? sacet tātaḥ pravrajyāyām abhiraṃsyate, jīvantam enaṃ drakṣyadhve | sacen nābhiramate, kā anyā putrasya gatir anyatra mātāpitarāv eva | evam āvāṃ kumārakāḥ tātaṃ rāṣṭrapālam anujānīyāvaḥ | sacet pravrajyopadarśiṣya ||
atha rāṣṭrapālo gṛhapatiputro 'nupūrveṇa kāyasya sthāmaṃ ca balaṃ ca saṃjanayya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt* | ekānte sthito rāṣṭrapālo gṛhapatiputro bhagavantam idam avocat*: anujñāto 'smi bhagavan mātāpitṛbhyām* | labheyāhaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | careyam ahaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam* | labdhavān rāṣṭrapālo gṛhapatiputraḥ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam* | sa evaṃ pravrajitaḥ sann idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo
-------------------- Vaidya, p. 229 --------------------
vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: eṣo 'gro me bhikṣavo bhikṣūṇāṃ mama śrāvakāṇāṃ yaduta rāṣṭrapālo bhiksur iti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta rāṣṭrapālena karmāṇi kṛtāni, yenāḍhye rājakule pratyājata iti | abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ | pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam iti | bhagavān āha: rāṣṭrapālenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | rāṣṭrapālena karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_90.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani videharājaḥ saparivāraḥ paracakravitrāsito 'ṭavīm anuprāptaḥ | sa madhyāhne tīkṣṇasūryaraśmiparitāpitaḥ sabalaugha itaś cāmutaś ca paribhramati, mārgaṃ ca nāsādayati | asati ca buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya | yāvad anyataraḥ pratyekabuddhas tasmin kāntāramārge prativasati | tena kāruṇyam utpādya tasya videharājasya mārgo vyapadiṣṭaḥ, pānīyahradaś ca darśitaḥ, yena sa rājā iṣṭena jīvitenācchāditaḥ | tato rājñā prasādajātena svanagaram ānīya traimāsyaṃ sarvopakaraṇair upasthitaḥ | parinirvṛtasya cāsya śarīrastūpaṃ kārayāmāsa | praṇidhānaṃ ca kṛtavān: aham apy evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ labhī syām*, prativiśiṣṭataraṃ ca śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti ||
bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena rājā babhūva, ayaṃ sa rāṣṭrapālaḥ | aparāṇy api rāṣṭrapālena karmāṇi kṛtāny upacitāni | asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | tena khalu samayena vārāṇasyāṃ nagaryāṃ kṛkī rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśāntakalikalahaḍimbaḍamaraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam* | dhārmiko dharmarājo dharmeṇa rājyaṃ kārayati | tasya kanīyān putra ṛṣipatanaṃ gataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc
-------------------- Vaidya, p. 230 --------------------
cāsya bhagavato 'ntike cittam abhiprasannam* | prasādajāto bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tato 'sya bhagavatā kāśyapena dharmo deśitaḥ | tena prasādajātena bhagavān kāśyapaḥ saparivāra upasthitaḥ | śaraṇagamanaśikṣāpadāni gṛhītāni | parinirvṛtasya ca stūpe kanīyāñ chatram āropitavān* |
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau rājaputraḥ, ayam evāsau rāṣṭrapālas tena kālena tena samayena | aparāṇy api rāṣṭrapālena karmāṇi kṛtāny upacitāni | bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani vārāṇasyāṃ mahānagaryām anyatamo mūliko brāhmaṇaḥ | sa mūlānām arthe 'nyatamaṃ parvatam abhirūḍhaḥ | tena tatra paryaṭatā vanānte glānaḥ pratyekabuddho dṛṣṭaḥ | tatas tena prasādajātena tasyopasthānaṃ kṛtam* | yadā glānyād vyutthitaḥ, tadā piṇḍakena pratipādya praṇidhānaṃ kṛtam*: aham apy evaṃvidhānāṃ  labhī syām*, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti ||
kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena mūliko brāhmaṇaḥ, ayam evāsau rāṣṭrapālaḥ | tasya karmaṇo vipākena saṃsāre na kadācid duḥkham anubhūtavān* | idānīm apy āḍhye rājakule pratyājāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ | tenaiva hetunārhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 231 --------------------
daśamo vargaḥ |
tasyoddānam*:
subhūtiḥ sthaviraś cāpi hasta lekuñcikas tathā |
saṃsāro guptikaś cāpi virūpo gaṅgikena ca |
dīrghanakhaḥ saṃgītiś ca vargo bhavati samudditaḥ ||
*******************************************************
AVŚ_91 subhūtiḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | yadā bhagavatā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya śrāvakā niyuktās teṣu janapadeṣu vineyajanānugrahārtham*, tadā ye 'dhyāyinas te sumerupariṣaṇḍāyāṃ dhyānaparā sthitāḥ | yāvat suparṇipakṣirājena mahāsamudrān nāgapotalaka uddhṛtaḥ | sa taṃ sumerupariṣaṇḍāyām āropya bhakṣayitum ārabdhaḥ | tato nāgapotalako jīvitād vyaparopyamāṇo mahāśrāvakāṇām antike cittam abhiprasādya kālagataḥ ||
sa kālaṃ kṛtvā śrāvastyāṃ bhūtir nāma brāhmaṇaḥ, tasyāgramahiṣyāḥ kukṣāv upapannaḥ | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti | jñātaya ūcuḥ: yasmād asya pitā bhūtiḥ, tasmād bhavatu dārakasya subhūtir iti nāmeti | subhūtir dāraka unnīto vardhito mahān samvṛttaḥ | sa pūrveṇa hetubalādhānena atīva roṣaṇaḥ krodhaparyavasthānabahulo mātāpitṛbhyām ātharvaṇād vinivartya ṛṣiṣu pravrājitaḥ | sa ca tatra dhyānaparaḥ saṃyato 'nyatarad vanaṣaṇḍam upaniśritya viharati | tatra ca vanaṣaṇḍe devatā prativasati dṛṣṭasatyā | tasyāḥ kāruṇyam utpannam*: ayaṃ kulaputraḥ krodhaparyavasthānabahalo viśeṣaṃ nādhigacchati | yanv aham enaṃ bhagavaddarśane niyojayeyam iti | tatas tayā devatayā subhūteḥ purastād buddhasya varṇo bhāṣito dharmasya ca saṃghasya ca | tataḥ subhūter bhagavaddarśanahetor abhilāṣa utpannaḥ | tato devatayā ṛddhyanubhāvād (Speyer: ṛddhyānubhāvād) bhagavatsakāśam upanītaḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cāsya yo 'bhūt satveṣv
-------------------- Vaidya, p. 232 --------------------
āghātaḥ, sa prativigataḥ | tataḥ prasādajāto bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tasya bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā subhūtinā kulaputreṇa viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam* | sa dṛṣṭasatyo bhagavacchāsane pravrajitaḥ | tena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena maitrībhāvanayā cittaṃ damayitvā sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ ||
tatra āyuṣmān subhūtiḥ samanvāhartuṃ pravṛttaḥ: kuto 'haṃ cyutaḥ, kutropapannaḥ kena karmaṇeti | paśyati: pañca jātiśatāni nāgebhyaś cyuto nāgeṣv evopapannaḥ | tasya buddhir utpannā: mayā atīva evaṃvidho dveṣapratyayopasaṃbhāraḥ kṛtaḥ, yenāhaṃ pañca janmaśatāni nāgeṣūpapannaḥ | tenaiva hetunā mahadvyasanam anubhūtavān* | idānīṃ punas tathā kariṣyāmi yat pareṣām antike dveṣopasaṃbhāro notpatsyate | yena samanvāgataḥ kāyasya bhedād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ narakeṣūpapadyate | so 'raṇyapratipadaṃ samādāya vartate | yadā saṃghe vā grāme vā deśe vā janapade vā bhikṣāhetor vihartukāmo bhavati, tadā pūrvataraṃ gocaram avalokayati: mā māṃ kaścit kāraṇena dṛṣṭvā cittaṃ pradūṣayiṣyati, antataḥ kuntapipīlakā apīti | sa tānīryāpathena praśritenābhiramayati | tena teṣāṃ satvānāṃ cittaprasādo bhavati | evaṃvidhāṃ so 'rhatvaprāpto 'py apatrapām anubhavatīti | tata āyuṣmataḥ subhūter buddhir utpannā: yanv aham idānīṃ mahājanānugrahārthaṃ kuryām iti | tatas tena ṛddhyā pañca suparṇiśatāni nirmitāni, yāni dṛṣṭvā nāgā bhītās trastā saṃvignā itaś cāmutaś ca saṃbhrāntāḥ | tataḥ subhūtinā ṛddhibalena punaḥ paritrātāḥ | tatas teṣāṃ prasannacittānāṃ maitrī vyapadiṣṭā | punar api mahāntaṃ nāgarūpam abhinirmāya pañca garuḍaśatāny abhidrutāni | teṣām api bhītānāṃ maitrī vyapadiṣṭā | evaṃ tena nāgānāṃ garuḍānāṃ ca pañca kulaśatāni vinītāni | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: eṣo 'gro me bhikṣavo bhikṣūṇāṃ mama śrāvakāṇām araṇāvihāriṇāṃ yaduta subhūtiḥ kulaputraḥ ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta subhūtinā karmāṇi kṛtāni yenāraṇāvihāriṇām agro nirdiṣṭa iti | bhagavān āha: subhūtinaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | subhūtinā karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau,
-------------------- Vaidya, p. 233 --------------------
na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_91.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvany asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | tatrāyaṃ pravrajito babhūva | tatrānena dānapradānāni dattāni, daśavarṣashasrāṇi brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ, praṇidhānaṃ ca kṛtam*: anenāhaṃ kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca yo 'sau bhagavatā kāśyapena uttaro nāma māṇavo vyākṛtaḥ: bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti, tasyāhaṃ śāsane pravrajya araṇāvihāriṇām agraḥ syām iti ||
# # # kāni karmāṇi kṛtāni yena nāgeṣūpapannaḥ? aprahīṇatvāt kleśānām udbhrāntatvād indriyāṇām aparyantīkṛtatvāt karmapathānāṃ śaikṣāśaikṣabhikṣuṣu cittaṃ pradūṣya āśīviṣavādena samudācaritāḥ, tena nāgeṣūpapannaḥ | yat tena dānapradānāni dattāni, brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ, tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam*, araṇāvihāriṇāṃ cāgro nirdiṣṭaḥ | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_92 sthaviraḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛham upaniśritya viharati veṇuvane kalandakanivāpe | anyatamaḥ śreṣṭhī āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā, na prasūyate | yāvad bhūyas tayaiva sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ | sa prathamagarbho yathāvasthitaḥ eva mātur udare | yāvat tasyāḥ kramaśo daśa
-------------------- Vaidya, p. 234 --------------------
putrā jātāḥ | sa prathamagarbho mātur udarastha eva | yāvad asau gṛhapatipatnī glānyapatitā | sā upasthīyate mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyena | na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati | yadā cāsyā maraṇāntikī vedanā prādurbhūtā nacireṇa kālaṃ kariṣyatīti, tadā tayā svāmī uktaḥ: yat khalv āryaputra jānīyāḥ mamātra prathamagarbho 'vatiṣṭhate | yadāhaṃ mṛtā bhavāmi, tadā dakṣiṇapārśvaṃ śastreṇa ghātayitvā tataḥ prathamasthitaṃ dārakam uddharethāḥ | ity uktvā:
sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ |
saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam* || AVŚ_92.1 ||
ity uktvā kāladharmeṇa saṃyuktā ||
tasyāḥ kālagatāyā nīlapītalohitāvadātair vastraiḥ śibikām (Speyer: śivikām) alaṃkṛtya śītavanaṃ śmaśānaṃ nītvā jīvako (Speyer: jīviko) vaidyarāja āhūtaḥ | eṣa ca śabdo rājagṛhe nagare samantato visṛtaḥ: evam amukastriyā iyanti varṣāṇi garbhaḥ sthitaḥ, tasyāś cānye daśa putrā jātāḥ, na cāsau prathamataram avasthito garbho nirgataḥ | adya jīvako vaidyarājaḥ śastreṇa mṛtāyā udaraṃ ghātayitvā taṃ prathamasthitaṃ dārakam uddhariṣyatīti | taṃ śabdaṃ śrutvā kutūhalād bahūni prāṇiśatasahasrāṇi śītavanaśmaśāne saṃnipatitāni | pūraṇaprabhṛtayaś ca ṣaṭ* śāstṛpratijñāḥ | tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate: gaccha ānanda, bhikṣūṇāṃ kathaya, bhagavān śmaśānacārikāṃ gantukāmaḥ, yo 'dbhutāni draṣṭukāmaḥ, sa āgacchatv iti | yāvad bhagavān ājñātakauṇḍinyabāṣpamahānāmāniruddhaśāriputramaudgalyāyanakāśyapānandarevataprabhṛtibhir mahāśrāvakaiḥ parivṛtaḥ śītavanaśmaśānaṃ gataḥ | janakāyena ca bhagavantaṃ dṛṣṭvā vivaraṃ kṛtam* | tatra jīvakena tasyāḥ striyā dakṣiṇaḥ kukṣiḥ pāṭitaḥ | tataḥ svayam eva nirgato valipalitacitāṅgaḥ parijīrṇaśarīrāvayavaḥ: pariṇatendriyaḥ kṛśo 'lpasthāmaḥ | nirgatamātraś ca taṃ janakāyam avalokya vācaṃ niścārayati sma: mā bhavanto guruṣu gurusthānīyeṣu mātāpitṛṣv ācāryopādhyāyeṣu kharāṃ vācaṃ niścārayata | mā haivaṃvidhām avasthām anubhaviṣyatha, yad aham āmāśayapakvāśayayor madhye ṣaṣṭi varṣāṇy uṣitaḥ | ity uktvā tūṣṇīm avasthitaḥ | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: tṛpyata bhikṣavaḥ sarvabhavopapattibhyaḥ, tṛpyata sarvabhavopapattyupakaraṇebhyaḥ, yatra nāma caramabhavikasya satvasyeyam avasthā | tatra bhagavāṃs taṃ dārakam āmantrayate: sthavirako 'si dārakaḥ? sthavirako 'haṃ bhagavan* | sthavirako 'si dāraka? sthavirako 'smi sugata | sthaviraka iti saṃjñā jātā | tato bhagavatā tadadhiṣṭhānā tathāvidhā dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā saṃvignair bahubhiḥ satvaśatair mahān viśeṣo 'dhigataḥ ||
sa ca daśavarṣāṇi gṛhāgāram adhyāsya saptativarṣo bhagavacchāsane pravrajitaḥ | gṛdhrakūṭe parvate pañcaviṃśatyā bhikṣubhiḥ sārdhaṃ varṣā upagataḥ | tatra saṃghasthavireṇa kriyākāraṃ kāritaḥ: na kenacit pṛthagjanena pravārayitavyam iti | trayāṇāṃ māsānām atyayāc caturviṃśatyā bhikṣubhir arhatvaṃ prāptam* | sthavira ekaḥ pṛthagjana eva | tataḥ saṃghasthavireṇa pravāraṇāyāṃ vartamānāyāṃ subahu paribhāṣya gaṇamadhyān niṣkāsitaḥ | sa śastram ādāya kuṭiṃ praviśya rudan bahuvidhaṃ paridevate | āha ca:
-------------------- Vaidya, p. 235 --------------------
ādīptaṃ kānanaṃ sarvaṃ parvatā pi palīkṛtā |
athedaṃ pāpakaṃ cittam adyāpi na vimucyate || AVŚ_92.2 ||
śāntā girinadīśabdāḥ parīttasalilodakāḥ |
athedaṃ pāpakaṃ cittam adyāpi na vimucyate || AVŚ_92.3 ||
ete hy aṇḍajāḥ pakṣiṇo viratā mandaghoṣakāḥ |
athedaṃ pāpakaṃ cittam adyāpi na vimucyate || AVŚ_92.4 ||
pāṇḍupatraṃ vanaṃ hy etacchīṛnapatro vanaspatiḥ |
athedaṃ pāpakaṃ cittam adyāpi na vimucyate || AVŚ_92.5 ||
śastram ārādhayiṣyāmi ko nv artho jīvitena me |
kathaṃ pṛthagjano bhūtvā śāstāram upasaṃkrame || AVŚ_92.6 || iti
atrāntare nāsti kiṃcid buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātam* | dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ mahākāruṇikānāṃ lokānugrahapravṛttānām ekārakṣāṇām śamathavipaśyanāvihāriṇāṃ tridamathavastukuśalānāṃ caturoghottīrṇānāṃ caturṛddhipādacaraṇatalasupratiṣṭhitānāṃ pañcāṅgaviprahīṇānāṃ pañcagatisamatikrāntānāṃ ṣaḍaṅgasamanvāgatānāṃ ṣaṭpāramitāparipūrṇānāṃ saptabodhyaṅgakusumāḍhyānām aṣṭāṅgamārgadeśikānāṃ navānupūrvavihārasamāpattikuśalānāṃ daśabalabalināṃ daśadiksamāpūrṇayaśasāṃ daśaśatavaśavartiprativiśiṣṭānāṃ trī rātres trir divasasya buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokya jñānadarśanaṃ pravartate: ko hīyate ko vardhate kaḥ kṛcchraprāptaḥ kaḥ saṃkaṭaprāptaḥ kaḥ saṃbādhaprāptaḥ kaḥ kṛcchrasaṃkaṭasaṃbādhaprāptaḥ, ko 'pāyanimnaḥ ko 'pāyapravaṇaḥ ko 'pāyaprāgbhāraḥ | kam aham apāyād uddhṛtya svarge mokṣe ca pratiṣṭhāpayeyam*, kasyānavaropitāni kuśalamulāny avaropayeyam **, kasya paripakvāni vimocayeyam* | āha ca:
apy evātikramed velāṃ sāgaro makarālayaḥ |
na tu vaineyavatsānāṃ buddho velām atikramet || AVŚ_92.7 ||
yāvad bhagavatā samanvāhṛtyā copasaṃkramya tathāvidhā dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā sthavirakeṇa idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ ||
-------------------- Vaidya, p. 236 --------------------
tataḥ sthaviro 'rhatvaprāptaḥ samanvāhartuṃ pravṛttaḥ: mamāpi kaścid vineya iti | paśyati pañcamātrāṇi vaṇikśatāni kālikāvātavitrāsitāni apāyād vyasanābhimukhāni, mayā tasmād bhayāt paritrātavyānīti | tena mama vineyā bhaviṣyantīti | tataḥ sthavireṇa ṛddhyā gatvā tasmād bhayāt paritrātāḥ | tataḥ prasādajātāḥ sarva eva pravrajitāḥ, manasikāraś caiṣa dattaḥ | taiḥ sarvair eva yujyamānair ghaṭamānair vyāyacchamānaiḥ sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | teṣāṃ ca guṇeṣu na kaścit pratyakṣaḥ | ṣaḍvargikā avadhyāyituṃ pravṛttāḥ: mahallena bhūtvā pañca sārdhavihāriṇāṃ (Speyer: sārdhaṃvihāriṇāṃ) śatāni upasthāpitāni | ete 'py evam eva vinītā bhaviṣyantīti ||
tata āyuṣmān ānandaḥ sabrahmacārivatsalaḥ parānugrahapravṛtta āyuṣmantaṃ sthavirakanāmān udbhāvayitukāmo yenāyuṣmān sthaviranāmā tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya āyuṣmatā sthavireṇa sthaviranāmnā bhikṣuṇā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisārya ekānte niṣaṇṇaḥ | ekānte niṣaṇṇa āyuṣmān ānandaḥ sthaviraṃ sthavirakanāman idam avocat*: pṛcchema vayam āyuṣmantaṃ sthaviraṃ sthavirakanāmānaṃ kaṃcid eva pradeśam*, saced avakāśaṃ kuryāḥ praśnasya vyākaraṇāya | āyuṣmann ānanda, śrutvā te vedayiṣye | araṇyagatenāyuṣman sthavira bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena katame dharmā abhīkṣṇaṃ manasikartavyāḥ? āha: araṇyagatena āyuṣmann ānanda bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena dvau dharmāv abhīkṣṇaṃ manasikartavyau: śamathaś ca vipaśyanā ca | śamathaḥ (Speyer: śamatha) sthavira āsevito bhāvito bahulīkṛtaḥ kam arthaṃ pratyanubhavati? vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā kam arthaṃ pratyanubhavati? śamatha āyuṣmann ānanda āsevito bhāvito bahulīkṛto vipaśyanām āgamya vimucyate | vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā śamatham āgamya vimucyate | śamathavipaśyanāparibhāvitam āyuṣmann ānanda śrutavataḥ āryaśrāvakasya cittaṃ dhātuśo vimucyate | tatra sthavira katame dhātavaḥ? yaś cāyuṣmann ānanda prahāṇadhātuḥ, yaś ca virāgadhātuḥ, yaś ca nirodhadhātuḥ | kasya nu sthavira prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate? kasya virāgād virāgadhātur ity ucyate? kasya nirodhān nirodhadhātur ity ucyate? sarvasaṃskārāṇām āyuṣmann ānanda prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ virāgād virāgadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ nirodhān nirodhadhātur ity ucyate |
athāyuṣmān ānandaḥ sthavirasya sthavirakanāmno bhikṣor bhāṣitam abhinandyānumodya yena pañca bhikṣuśatāni tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya pañca bhikṣuśatānīdam avocat*: araṇyagatenāyuṣmanto bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena katame dharmā abhīkṣṇaṃ manasikartavyāḥ? araṇyagatena āyuṣmann ānanda bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena dvau dharmāv abhīkṣṇaṃ manasikartavyau: śamathaś ca vipaśyanā ca | śamatha āyuṣmanta āsevito bhāvito bahulīkṛtaḥ kam arthaṃ pratyanubhavati? vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā kam arthaṃ pratyanubhavati? śamatha āyuṣmann ānanda āsevito bhāvito bahulīkṛto vipaśyanām āgamya vimucyate | vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā śamatham āgamya vimucyate | śamathavipaśyanāparibhāvitam āyuṣmann ānanda śrutavataḥ
-------------------- Vaidya, p. 237 --------------------
āryaśrāvakasya cittaṃ dhātuśo vimucyate | tatra āyuṣmantaḥ katame dhātavaḥ? yaś cāyuṣmann ānanda prahāṇadhātuḥ, yaś ca virāgadhātuḥ, yaś ca nirodhadhātuḥ | kasya nu āyuṣmantaḥ prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate? kasya virāgād virāgadhātur ity ucyate? kasya nirodhān nirodhadhātur ity ucyate? sarvasaṃskārāṇām āyuṣmann ānanda prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ virāgād virāgadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ nirodhān nirodhadhātur ity ucyate ||
āyuṣmān ānandaḥ pañcānāṃ bhikṣuśatānāṃ bhāṣitam abhinandyānumodya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt* | ekāntasthita āyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat*: araṇyagatena bhadanta bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena katame dharmā abhīkṣṇaṃ manasikartavyāḥ? araṇyagatenānanda bhikṣuṇā vṛkṣamūlagatena śūnyāgāragatena dvau dharmāv abhīkṣṇaṃ manasikartavyau: śamathaś ca vipaśyanā ca | śamatho bhadanta āsevito bhāvito bahulīkṛtaḥ kam arthaṃ pratyanubhavati? vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā kam arthaṃ pratyanubhavati? śamatha ānanda āsevito bhāvito bahulīkṛto vipaśyanām āgamya vimucyate | vipaśyanā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā śamatham āgamya vimucyate | śamathavipaśyanāparibhāvitānanda śrutavata āryaśrāvakasya cittaṃ dhātuśo vimucyate | tatra bhadanta katame dhātavaḥ? yaś cānanda prahāṇadhātuḥ, yaś ca virāgadhātuḥ, yaś ca nirodhadhātuḥ | kasya nu bhadanta prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate? kasya virāgād virāgadhātur ity ucyate? kasya nirodhān nirodhadhātur ity ucyate? bhagavān āha: sarvasaṃskārāṇām ānanda prahāṇāt prahāṇadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ virāgād virāgadhātur ity ucyate | sarvasaṃskārāṇāṃ nirodhān nirodhadhātur ity ucyate | āścaryaṃ bhadanta, yāvac chāstuḥ śrāvakāṇāṃ ca arthenārthaḥ, padena padam*, vyañjanena vyañjanaṃ saṃsyandate sameti yadutāgrapadaiḥ | tat kasya hetoḥ? ihāhaṃ bhadanta yena sthaviraḥ sthavirakanāmā bhikṣus tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya sthaviraṃ sthavirakanāmānaṃ bhikṣum etam evārtham ebhiḥ padair ebhir vyañjanaiḥ praśnaṃ pṛṣṭavān* | tena mama eṣa evārtha ebhiḥ padair ebhir vyañjanaiḥ praśnaṃ pṛṣṭena vyākṛtaḥ, tadyathaitarhi bhagavatā | so 'ham āyuṣmataḥ sthavirasya sthaviranāmno bhikṣor bhāṣitam abhinandyānumodya yena pañca bhikṣuśatāni tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya pañca bhikṣuśatāny etam evārtham ebhiḥ padair ebhir vyañjanaiḥ praśnaṃ pṛṣṭavān* | tair api mama eṣa evārtha ebhiḥ padair ebhir vyañjanaiḥ praśnaṃ pṛṣṭair vyākṛtaḥ, tadyathaitarhi bhagavatā | tad idaṃ
bhadanta āścaryaṃ yāvac chāstuḥ śrāvakāṇāṃ ca arthenārthaḥ, padena padam*, vyañjanena vyañjanaṃ saṃsyandate sameti yadutāgrapadaiḥ ||
kaṃ punas tvam ānanda sthavirakaṃ bhikṣuṃ saṃjānīyāḥ? sthavirako bhadanta bhikṣur arhan kṣīṇāśravaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyo 'pahṛtabhāro 'nuprāptasvakārthaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ | tāny api bhikṣuśatāni sarvāṇy arhanti kṣīṇāsravāṇi kṛtakṛtyāni kṛtakaraṇīyāny apahṛtabhārāṇy anuprāptasvakārthaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittāni ||
-------------------- Vaidya, p. 238 --------------------
yadā bhagavatā āyuṣmatānandena sthavirakas te ca bhikṣava udbhāvitāḥ prakāśitāś ca, tadā bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta sthavirakeṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni, yena ṣaṣṭi varṣāṇi mātuḥ kukṣāv uṣitaḥ, kāni karmāṇi kṛtāni yena dhandhaḥ saṃvṛttaḥ paramadhandhaḥ, pravrajya cārhatvaṃ sākṣātkṛtam*? bhagavān āha: sthavirakeṇaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | sthavirakeṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_92.8 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvany asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | tatrānyataraḥ śreṣṭhīputraḥ sthavirasakāśe pravajitaḥ | sa ca sthaviro 'rhan, sa rāgaviprahīṇaḥ | yāvat tatra deśe parva pratyupasthitam* | tatas taruṇabhikṣuṇā sthavira utthāpyate: uttiṣṭha gocaragrāmaṃ gamiṣyāva iti | sthavira āha: vatsa adyāpi prag eva, gaccha tāvat kuśalapakṣaṃ pratijāgṛhīti | dvir api trir api taruṇabhikṣuṇā sthavira utthāpyate: uttiṣṭha gocaragrāmaṃ gamiṣyāva iti | dvir api trir api sthavira āha: vatsa, adyāpi prag eva, gaccha tāvat kuśalapakṣaṃ pratijāgṛhīti | tatas tena taruṇabhikṣuṇā āhāragṛddhreṇa (Speyer: āhāragṛdhreṇa) kharaṃ vākkarma niścāritam* | # # # # # # || # # # , tasya karmaṇo vipākena ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi mātuḥ kukṣāv uṣitaḥ | yad abhūd dharmamātsaryaṃ tena duḥprajñaḥ, kṛcchreṇendriyāṇi paripācitāni | yad anena tatra paṭhitaṃ svādhyāyitaṃ skandhakauśalaṃ pratītyasamutpādakauśalaṃ sthānāsthānakauśalaṃ ca kṛtam*, tena mama śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | tasmāt tarhi bhikṣavo vāgduścaritaprahāṇāya vyāyantavyam* | ete doṣā na bhaviṣyanti, ye sthavirakasya pṛthagjanabhūtasya | eṣa eva guṇagaṇo bhaviṣyati yas tasyaivārhatvaṃ prāptasya | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
-------------------- Vaidya, p. 239 --------------------
*******************************************************
AVŚ_93 hastakaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | śrāvastyām anyatamaḥ śreṣṭhī āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ prakṛtijātismaraś ca | sa svakaṃ hastaṃ gṛhītvā āliṅgate cumbati pariṣvajati, vācaṃ bhāṣate: aho bata me hastakau sucireṇa labdhau, aho bata me hastakau sucireṇa labdhakāv iti | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti | jñātaya ūcuḥ: yasmād ayaṃ jātamātra eva hastāv āliṅgate cumbati, tasmād bhavatu dārakasya hastaka iti nāmeti | hastako dāraka aṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām* | so 'ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍenānyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* | yadā tatra deśe kiṃcid bhavati bhayam*, tadā sa janakāyo bhīta itaś cāmutaś codbhrānto bhāṇḍaṃ gopāyati | sa tu hastau gopāyati, janakāyasya caivaṃ kathayati: mā bhavanto dakṣiṇīyeṣu cittaṃ pradūṣayata, mā paruṣāṃ vācaṃ bhāṣayadhvam*, aho bata me hastakau sucireṇa labdhakau, aho bata me hastakau sucireṇa labdhakāv iti ||
yāvad apareṇa samayena hastako jetavanaṃ gataḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtam aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamam iva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam* | sahadarśanāc cānena bhagavato 'ntike cittaṃ prasāditam* | sa prasādajāto bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | tato 'sya bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā hastakena viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam* | sa dṛṣṭasatyo mātāpitarāv anujñāpya bhagavacchāsane pravrajitaḥ | tena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto
-------------------- Vaidya, p. 240 --------------------
bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | so 'rhatvaprāpto 'py evam eva bhikṣūṇāṃ dharmaṃ deśayati: mā bhavanto dakṣiṇīyeṣu cittaṃ pradūṣayata, mā kharāṃ vācaṃ niścārayata | aho bata me hastakau sucireṇa labdhakau, aho bata me hastakau sucireṇa labdhakāv iti ||
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta hastakena karmāṇi kṛtāny upacitāni yenārhatvaprāpto 'py evam eva kathayati: aho bata me hastakau sucireṇa labdhakau, aho bata me hastakau sucireṇa labdhakāv iti | bhagavān āha: pratyakṣakarmaphaladarśī bhikṣavo 'yaṃ pudgalaḥ | icchatha yūyam avadhārayitum*? evaṃ bhadanta | hastakenaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | hastakena karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || AVŚ_93.1 ||
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvany asminn eva bhadrake kalpe viṃśatisahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | yāvat tatra dvau bhikṣū saṃśīlikau | tatraiko bahuśruto 'rhan*, dvitīyo 'lpaśrutaḥ pṛthagjanaś ca | tatra yo 'sāv arhan* bahuśrutaḥ, sa jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ bahūni ca nimantraṇakāni pratilabhate | sa taṃ saṃśīlikabhikṣuṃ yatra nimantrito bhavati, tatra paścācchramaṇaṃ nayati | yāvad anyatamasmin divase 'rhan nimantritaḥ | nimantraṇakaṃ gantukāmas taṃ paścācchramaṇam āgacchati, na ca pratilabhate | tatas tena tasyādarśanād anyo bhikṣur nītaḥ | yāvat tatra taruṇabhikṣubhir auddhatyābhiprāyair evam uktam*: paśyata bhadantā yāvat tenāyaṃ paścācchramaṇo 'dya na nīto 'nyo nīta iti | tatas tena krodhābhibhūtenārhato 'ntike cittaṃ pradūṣya kharaṃ vākkarma niścāritam* | # # # # # # # # # # # # tena pañca janmaśatāny ahasto jātaḥ | yadā āśayato vipratisārajātena atyayam atyayato deśitaṃ vivṛtam uttānīkṛtam*, tena hastau pratilabdhau | yat punas tena paṭhitaṃ svādhyāyitaṃ skandhakauśalaṃ dhātukauśalam
-------------------- Vaidya, p. 241 --------------------
āyatanakauśalaṃ pratītyasamutpādakauśalaṃ ca kṛtam*, tena mama śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||
idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||
*******************************************************
AVŚ_94 lekuñcikaḥ | (ed. Speyer, vol. II)
buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | śrāvastyām anyatamo brahmaṇa āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam* | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto durvarṇo durdarśano 'vahoḍimakaḥ | jātamātrasya cāsya mātuḥ stanābhyāṃ kṣīram antarhitam* | yāvat tena brāhmaṇena tasyānyā dhātrī ānītā | tasyā api kṣīram antarhitam* | tasya dārikasya karmavipākataḥ | yadāsya kṣīrasaṃbhavaḥ sarvair apy upāyair na saṃbhavati, tadāsau lehenodbhṛtaḥ (Speyer: lehenoddhṛtaḥ) | tasya lekuñcika iti nāmadheyaṃ kṛtam* | so 'lpeśākhyo 'lpapuṇyaś ca ||
yadā mahān saṃvṛttas tadā udarapūraṇam api nāsādayati | paśyati ca bhikṣūn sunivasitān suprāvṛtān bhramarasadṛśāni pātrāṇi gṛhītvā śrāvastīṃ piṇḍāya praviśataḥ | tāṃś ca pūrṇahastān pūrṇapātrān pratiniṣkrāmataḥ | tasya dṛṣṭvā bhagavacchāsane pravrajyābhilāṣa utpannaḥ | sa mātāpitarāv anujñāpya bhagavacchāsane pravrajito 'py udarapūraṇaṃ nāsādayati | tena tenaiva saṃvegena yujyamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ ||
-------------------- Vaidya, p. 242 --------------------
yāvad asāv apareṇa samayena bhagavato gandhakuṭīṃ saṃmārjituṃ pravṛttaḥ | sa tāṃ saṃmṛjya pātracīvaram ādāya śrāvastīṃ piṇḍāya prāvikṣat* | tatas tena prabhūtaḥ praṇītaś ca piṇḍapāta āsāditaḥ, yenāsya saṃtarpitānīndriyāṇi mahābhūtāni | tatas tena saṃtarpitendriyeṇa kṛtsnā rātrir dhyānavimokṣasamāpattibhir atināmitā | tato 'sya buddhir utpannā: śobhano 'yam upāyo yanv ahaṃ bhikṣusaṃghaṃ vijñāpayeyam iti | tena sarva eva bhikṣusaṃgho vijñāpitaḥ: ahaṃ bhadanta alpapuṇyo yadā gandhakuṭīṃ saṃmṛjya piṇḍapātaṃ praviśāmi, tadā tṛptiṃ labhe | tan me saṃghaḥ kāruṇyaṃ karotu, nānyena bhagavato gandhakuṭī saṃmrāṣṭavyeti | tataḥ saṃghena kriyākāraḥ kṛtaḥ: na kenacid bhagavato gandhakuṭī saṃmrāṣṭavyeti | sa visrabdho gandhakuṭīṃ saṃmṛjya paścāc chrāvastīṃ piṇḍāya praviśati ||
tasmiṃś ca samaye āyuṣmāñ chāradvatīputraḥ pañcaśataparivāro janapade varṣoṣitaḥ śrāvastyām abhyāgataḥ | tataḥ śāstur gauravajāto gandhakuṭīṃ saṃmārṣṭum ārabdhaḥ | sa āyuṣmatā lekuñcikena lakṣitaḥ | tenocyate: sthavira udare mama prahāro dattaḥ, yat te gandhakuṭī saṃmṛṣṭeti | sthaviraḥ prāha: katham iti? lekuñcikaḥ kathayati: sthavira, yadāhaṃ gandhakuṭīṃ na saṃmārjitavāṃs tadā piṇḍapātaṃ nāsādayāmīti | tataḥ sthaviraśāriputreṇoktam: yady evam aham anyatra nimantritaḥ | alpotsukas tvaṃ bhava | ahaṃ tatra tubhyaṃ piṇḍapātaṃ dāsyāmīti | tataḥ sthaviraśāriputraḥ pañcaśataparivāro nimantraṇakaṃ prasthitaḥ | lekuñciko 'pi tenaiva sārdhaṃ saṃprasthitaḥ | yadā gṛhapater gṛhasamīpaṃ gatas tadā lekuñcikasya karmavipākena tasmin gṛhe mahān kalahaḥ samutpannaḥ | tata āyuṣmato lekuñcikasyaitad abhavat: mamālpapuṇyatayā tatra kalaho jāta iti | tataḥ pratinivṛtya vihāraṃ gatvā bhaktacchedam akarot* | tato dvitīye divase sthaviraśāriputreṇocyate: kimarthaṃ tvaṃ na gata iti | tenoktam*: sthavireṇa nāvagatam*: mamālpapuṇyatayā yādṛśas tatra kalaho jāta iti | tataḥ sthaviraśāriputreṇānyatra divase taṃ puraskṛtya tad gṛhaṃ praveśitaḥ | saṃghamadhye copaviṣṭasya sataḥ pradakṣiṇaś cāhāro dīyate | tatra pariveṣakajano vismarati | tena saṃghamadhye dvitīyo bhaktacchedaḥ kṛtaḥ ||
yāvad iyaṃ pravṛttiḥ sthavirānandena śrutā | śrutvā ca lekuñcikam uvāca: tena hi