Sự Nghiệp Anh Hùng (Apadāna)

Na jarā maccu vā yattha, 
appiyehi samāgamo; 
Piyehi na viyogotthi, 
taṁ vajissaṁ asaṅkhataṁ”. 
Avītarāgā taṁ sutvā, 
vacanaṁ sugatorasā; 
Sokaṭṭā parideviṁsu, 
“aho no appapuññatā. 
Bhikkhunīnilayo suñño, 
bhūto tāhi vinā ayaṁ; 
Pabhāte viya tārāyo, 
na dissanti jinorasā. 
Nibbānaṁ gotamī yāti, 
satehi saha pañcahi; 
Nadīsatehiva saha, 
gaṅgā pañcahi sāgaraṁ”. 
Rathiyāya vajantiyo, 
disvā saddhā upāsikā; 
Gharā nikkhamma pādesu, 
nipacca idamabravuṁ. 
“Pasīdassu mahābhoge, 
anāthāyo vihāya no; 
Tayā na yuttā nibbātuṁ, 
icchaṭṭā vilapiṁsu tā”. 
Tāsaṁ sokapahānatthaṁ, 
avoca madhuraṁ giraṁ; 
“Ruditena alaṁ puttā, 
hāsakāloyamajja vo. 
Pariññātaṁ mayā dukkhaṁ, 
dukkhahetu vivajjito; 
Nirodho me sacchikato, 
maggo cāpi subhāvito. 
Paṭhamaṁ bhāṇavāraṁ. 
Pariciṇṇo mayā satthā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ; 
Ohito garuko bhāro, 
bhavanetti samūhatā. 
Yassatthāya pabbajitā, 
agārasmānagāriyaṁ; 
So me attho anuppatto, 
sabbasaṁyojanakkhayo. 
Buddho tassa ca saddhammo, 
anūno yāva tiṭṭhati; 
Nibbātuṁ tāva kālo me, 
mā maṁ socatha puttikā. 
Koṇḍaññānandanandādī, 
tiṭṭhanti rāhulo jino; 
Sukhito sahito saṅgho, 
hatadabbā ca titthiyā. 
Okkākavaṁsassa yaso, 
ussito māramaddano; 
Nanu sampati kālo me, 
nibbānatthāya puttikā. 
Cirappabhuti yaṁ mayhaṁ, 
patthitaṁ ajja sijjhate; 
Ānandabherikāloyaṁ, 
kiṁ vo assūhi puttikā. 
Sace mayi dayā atthi, 
yadi catthi kataññutā; 
Saddhammaṭṭhitiyā sabbā, 
karotha vīriyaṁ daḷhaṁ. 
Thīnaṁ adāsi pabbajjaṁ, 
sambuddho yācito mayā; 
Tasmā yathāhaṁ nandissaṁ, 
tathā tamanutiṭṭhatha”. 
Tā evamanusāsitvā, 
bhikkhunīhi purakkhatā; 
Upecca buddhaṁ vanditvā, 
idaṁ vacanamabravi. 
“Ahaṁ sugata te mātā, 
tvañca vīra pitā mama; 
Saddhammasukhada nātha, 
tayā jātāmhi gotama. 
Saṁvaddhitoyaṁ sugata, 
rūpakāyo mayā tava; 
Anindito dhammakāyo, 
mama saṁvaddhito tayā. 
Muhuttaṁ taṇhāsamaṇaṁ, 
khīraṁ tvaṁ pāyito mayā; 
Tayāhaṁ santamaccantaṁ, 
dhammakhīrañhi pāyitā. 
Bandhanārakkhane mayhaṁ, 
anaṇo tvaṁ mahāmune; 
Puttakāmā thiyo yācaṁ, 
labhanti tādisaṁ sutaṁ. 
Mandhātādinarindānaṁ, 
yā mātā sā bhavaṇṇave; 
Nimuggāhaṁ tayā putta, 
tāritā bhavasāgarā. 
Rañño mātā mahesīti, 
sulabhaṁ nāmamitthinaṁ; 
Buddhamātāti yaṁ nāmaṁ, 
etaṁ paramadullabhaṁ. 
Tañca laddhaṁ mahāvīra, 
paṇidhānaṁ mamaṁ tayā; 
Aṇukaṁ vā mahantaṁ vā, 
taṁ sabbaṁ pūritaṁ mayā. 
Parinibbātumicchāmi, 
vihāyemaṁ kaḷevaraṁ; 
Anujānāhi me vīra, 
dukkhantakara nāyaka. 
Cakkaṅkusadhajākiṇṇe, 
pāde kamalakomale; 
Pasārehi paṇāmaṁ te, 
karissaṁ puttauttame. 
Suvaṇṇarāsisaṅkāsaṁ, 
sarīraṁ kuru pākaṭaṁ; 
Katvā dehaṁ sudiṭṭhaṁ te, 
santiṁ gacchāmi nāyaka”. 
Dvattiṁsalakkhaṇūpetaṁ, 
suppabhālaṅkataṁ tanuṁ; 
Sañjhāghanāva bālakkaṁ, 
mātucchaṁ dassayī jino. 
Phullāravindasaṅkāse, 
taruṇādiccasappabhe; 
Cakkaṅkite pādatale, 
tato sā sirasā pati. 
“Paṇamāmi narādicca, 
ādiccakulaketukaṁ; 
Pacchime maraṇe mayhaṁ, 
na taṁ ikkhāmahaṁ puno. 
Itthiyo nāma lokagga, 
sabbadosākarā matā; 
Yadi ko catthi doso me, 
khamassu karuṇākara. 
Itthikānañca pabbajjaṁ, 
haṁ taṁ yāciṁ punappunaṁ; 
Tattha ce atthi doso me, 
taṁ khamassu narāsabha. 
Mayā bhikkhuniyo vīra, 
tavānuññāya sāsitā; 
Tatra ce atthi dunnītaṁ, 
taṁ khamassu khamādhipa”. 
“Akkhante nāma khantabbaṁ, 
kiṁ bhave guṇabhūsane; 
Kimuttaraṁ te vakkhāmi, 
nibbānāya vajantiyā. 
Suddhe anūne mama bhikkhusaṅghe, 
Lokā ito nissarituṁ khamante; 
Pabhātakāle byasanaṅgatānaṁ, 
Disvāna niyyātiva candalekhā”. 
Tadetarā bhikkhuniyo jinaggaṁ, 
Tārāva candānugatā sumeruṁ; 
Padakkhiṇaṁ kacca nipacca pāde, 
Ṭhitā mukhantaṁ samudikkhamānā. 
“Na tittipubbaṁ tava dassanena, 
Cakkhuṁ na sotaṁ tava bhāsitena; 
Cittaṁ mamaṁ kevalamekameva, 
Pappuyya taṁ dhammarasena titti. 
Nadato parisāyaṁ te, 
vāditabbapahārino; 
Ye te dakkhanti vadanaṁ, 
dhaññā te narapuṅgava. 
Dīghaṅgulī tambanakhe, 
subhe āyatapaṇhike; 
Ye pāde paṇamissanti, 
tepi dhaññā guṇandhara. 
Madhurāni pahaṭṭhāni, 
dosagghāni hitāni ca; 
Ye te vākyāni suyyanti, 
tepi dhaññā naruttama. 
Dhaññāhaṁ te mahāvīra, 
pādapūjanatapparā; 
Tiṇṇasaṁsārakantārā, 
suvākyena sirīmato”. 
Tato sā anusāvetvā, 
bhikkhusaṅghampi subbatā; 
Rāhulānandanande ca, 
vanditvā idamabravi. 
“Āsīvisālayasame, 
rogāvāse kaḷevare; 
Nibbindā dukkhasaṅghāṭe, 
jarāmaraṇagocare. 
Nānākalimalākiṇṇe, 
parāyatte nirīhake; 
Tena nibbātumicchāmi, 
anumaññatha puttakā”. 
Nando rāhulabhaddo ca, 
vītasokā nirāsavā; 
Ṭhitācalaṭṭhiti thirā, 
dhammatamanucintayuṁ. 
“Dhiratthu saṅkhataṁ lolaṁ, 
asāraṁ kadalūpamaṁ; 
Māyāmarīcisadisaṁ, 
ittaraṁ anavaṭṭhitaṁ. 
Yattha nāma jinassāyaṁ, 
mātucchā buddhaposikā; 
Gotamī nidhanaṁ yāti, 
aniccaṁ sabbasaṅkhataṁ”. 
Ānando ca tadā sekho, 
sokaṭṭo jinavacchalo; 
Tatthassūni karonto so, 
karuṇaṁ paridevati. 
“Hā santiṁ gotamī yāti, 
nūna buddhopi nibbutiṁ; 
Gacchati na cireneva, 
aggiriva nirindhano”. 
Evaṁ vilāpamānaṁ taṁ, 
ānandaṁ āha gotamī; 
Sutasāgaragambhīra- 
buddhopaṭṭhānatappara. 
“Na yuttaṁ socituṁ putta, 
hāsakāle upaṭṭhite; 
Tayā me saraṇaṁ putta, 
nibbānaṁ tamupāgataṁ. 
Tayā tāta samajjhiṭṭho, 
pabbajjaṁ anujāni no; 
Mā putta vimano hohi, 
saphalo te parissamo. 
Yaṁ na diṭṭhaṁ purāṇehi, 
titthikācariyehipi; 
Taṁ padaṁ sukumārīhi, 
sattavassāhi veditaṁ. 
Buddhasāsanapāleta, 
pacchimaṁ dassanaṁ tava; 
Tattha gacchāmahaṁ putta, 
gato yattha na dissate. 
Kadāci dhammaṁ desento, 
khipī lokagganāyako; 
Tadāhaṁ āsīsavācaṁ, 
avocaṁ anukampikā. 
‘Ciraṁ jīva mahāvīra, 
kappaṁ tiṭṭha mahāmune; 
Sabbalokassa atthāya, 
bhavassu ajarāmaro’. 
Taṁ tathāvādiniṁ buddho, 
mamaṁ so etadabravi; 
‘Na hevaṁ vandiyā buddhā, 
yathā vandasi gotamī’. 
‘Kathaṁ carahi sabbaññū, 
vanditabbā tathāgatā; 
Kathaṁ avandiyā buddhā, 
taṁ me akkhāhi pucchito’. 
‘Āraddhavīriye pahitatte, 
Niccaṁ daḷhaparakkame; 
Samagge sāvake passa, 
Etaṁ buddhānavandanaṁ’. 
Tato upassayaṁ gantvā, 
ekikāhaṁ vicintayiṁ; 
‘Samaggaparisaṁ nātho, 
rodhesi tibhavantago. 
Handāhaṁ parinibbissaṁ, 
mā vipattitamaddasaṁ’; 
Evāhaṁ cintayitvāna, 
disvāna isisattamaṁ. 
Parinibbānakālaṁ me, 
ārocesiṁ vināyakaṁ; 
Tato so samanuññāsi, 
‘kālaṁ jānāhi gotamī’. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
…pe… 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
“Thīnaṁ dhammābhisamaye, 
ye bālā vimatiṁ gatā; 
Tesaṁ diṭṭhippahānatthaṁ, 
iddhiṁ dassehi gotamī”. 
Tadā nipacca sambuddhaṁ, 
uppatitvāna ambaraṁ; 
Iddhī anekā dassesi, 
buddhānuññāya gotamī. 
Ekikā bahudhā āsi, 
bahukā cekikā tathā; 
Āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ, 
tirokuṭṭaṁ tironagaṁ. 
Asajjamānā agamā, 
bhūmiyampi nimujjatha; 
Abhijjamāne udake, 
agañchi mahiyā yathā. 
Sakuṇīva tathākāse, 
pallaṅkena kamī tadā; 
Vasaṁ vattesi kāyena, 
yāva brahmanivesanaṁ. 
Sineruṁ daṇḍaṁ katvāna, 
chattaṁ katvā mahāmahiṁ; 
Samūlaṁ parivattetvā, 
dhārayaṁ caṅkamī nabhe. 
Chassūrodayakāleva, 
lokañcākāsi dhūmikaṁ; 
Yugante viya lokaṁ sā, 
jālāmālākulaṁ akā. 
Mucalindaṁ mahāselaṁ, 
merumūlanadantare; 
Sāsapāriva sabbāni, 
ekenaggahi muṭṭhinā. 
Aṅgulaggena chādesi, 
bhākaraṁ sanisākaraṁ; 
Candasūrasahassāni, 
āveḷamiva dhārayi. 
Catusāgaratoyāni, 
dhārayī ekapāṇinā; 
Yugantajaladākāraṁ, 
mahāvassaṁ pavassatha. 
Cakkavattiṁ saparisaṁ, 
māpayī sā nabhattale; 
Garuḷaṁ dviradaṁ sīhaṁ, 
vinadantaṁ padassayi. 
Ekikā abhinimmitvā, 
Appameyyaṁ bhikkhunīgaṇaṁ; 
Puna antaradhāpetvā, 
Ekikā munimabravi. 
“Mātucchā te mahāvīra, 
tava sāsanakārikā; 
Anuppattā sakaṁ atthaṁ, 
pāde vandāmi cakkhuma”. 
Dassetvā vividhā iddhī, 
orohitvā nabhattalā; 
Vanditvā lokapajjotaṁ, 
ekamantaṁ nisīdi sā. 
“Sā vīsavassasatikā, 
jātiyāhaṁ mahāmune; 
Alamettāvatā vīra, 
nibbāyissāmi nāyaka”. 
Tadātivimhitā sabbā, 
parisā sā katañjalī; 
“Avocayye kathaṁ āsi, 
atuliddhiparakkamā”. 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammesu cakkhumā; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
jātāmaccakule ahuṁ; 
Sabbopakārasampanne, 
iddhe phīte mahaddhane. 
Kadāci pitunā saddhiṁ, 
dāsīgaṇapurakkhatā; 
Mahatā parivārena, 
taṁ upecca narāsabhaṁ. 
Vāsavaṁ viya vassantaṁ, 
dhammameghaṁ anāsavaṁ; 
Saradādiccasadisaṁ, 
raṁsijālasamujjalaṁ. 
Disvā cittaṁ pasādetvā, 
sutvā cassa subhāsitaṁ; 
Mātucchaṁ bhikkhuniṁ agge, 
ṭhapentaṁ naranāyakaṁ. 
Sutvā datvā mahādānaṁ, 
sattāhaṁ tassa tādino; 
Sasaṅghassa naraggassa, 
paccayāni bahūni ca. 
Nipacca pādamūlamhi, 
taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; 
Tato mahāparisatiṁ, 
avoca isisattamo. 
‘Yā sasaṅghaṁ abhojesi, 
sattāhaṁ lokanāyakaṁ; 
Tamahaṁ kittayissāmi, 
suṇātha mama bhāsato. 
Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Gotamī nāma nāmena, 
hessati satthu sāvikā. 
Tassa buddhassa mātucchā, 
jīvitāpādikā ayaṁ; 
Rattaññūnañca aggattaṁ, 
bhikkhunīnaṁ labhissati’. 
Taṁ sutvāna pamoditvā, 
yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; 
Paccayehi upaṭṭhitvā, 
tato kālaṅkatā ahaṁ. 
Tāvatiṁsesu devesu, 
sabbakāmasamiddhisu; 
Nibbattā dasahaṅgehi, 
aññe abhibhaviṁ ahaṁ. 
Rūpasaddehi gandhehi, 
rasehi phusanehi ca; 
Āyunāpi ca vaṇṇena, 
sukhena yasasāpi ca. 
Tathevādhipateyyena, 
adhigayha virocahaṁ; 
Ahosiṁ amarindassa, 
mahesī dayitā tahiṁ. 
Saṁsāre saṁsarantīhaṁ, 
kammavāyusameritā; 
Kāsissa rañño visaye, 
ajāyiṁ dāsagāmake. 
Pañcadāsasatānūnā, 
nivasanti tahiṁ tadā; 
Sabbesaṁ tattha yo jeṭṭho, 
tassa jāyā ahosahaṁ. 
Sayambhuno pañcasatā, 
gāmaṁ piṇḍāya pāvisuṁ; 
Te disvāna ahaṁ tuṭṭhā, 
saha sabbāhi itthibhi. 
Pūgā hutvāva sabbāyo, 
catumāse upaṭṭhahuṁ; 
Ticīvarāni datvāna, 
saṁsarimha sasāmikā. 
Tato cutā sabbāpi tā, 
tāvatiṁsagatā mayaṁ; 
Pacchime ca bhave dāni, 
jātā devadahe pure. 
Pitā añjanasakko me, 
mātā mama sulakkhaṇā; 
Tato kapilavatthusmiṁ, 
suddhodanagharaṁ gatā. 
Sesā sakyakule jātā, 
sakyānaṁ gharamāgamuṁ; 
Ahaṁ visiṭṭhā sabbāsaṁ, 
jinassāpādikā ahuṁ. 
Mama puttobhinikkhamma, 
buddho āsi vināyako; 
Pacchāhaṁ pabbajitvāna, 
satehi saha pañcahi. 
Sākiyānīhi dhīrāhi, 
saha santisukhaṁ phusiṁ; 
Ye tadā pubbajātiyaṁ, 
amhākaṁ āsu sāmino. 
Sahapuññassa kattāro, 
mahāsamayakārakā; 
Phusiṁsu arahattaṁ te, 
sugatenānukampitā”. 
Tadetarā bhikkhuniyo, 
āruhiṁsu nabhattalaṁ; 
Saṅgatā viya tārāyo, 
virociṁsu mahiddhikā. 
Iddhī anekā dassesuṁ, 
piḷandhavikatiṁ yathā; 
Kammāro kanakasseva, 
kammaññassa susikkhito. 
Dassetvā pāṭihīrāni, 
vicittāni bahūni ca; 
Tosetvā vādipavaraṁ, 
muniṁ saparisaṁ tadā. 
Orohitvāna gaganā, 
vanditvā isisattamaṁ; 
Anuññātā naraggena, 
yathāṭhāne nisīdisuṁ. 
“Ahonukampikā amhaṁ, 
sabbāsaṁ cira gotamī; 
Vāsitā tava puññehi, 
pattā no āsavakkhayaṁ. 
Kilesā jhāpitā amhaṁ, 
bhavā sabbe samūhatā; 
Nāgīva bandhanaṁ chetvā, 
viharāma anāsavā. 
Svāgataṁ vata no āsi, 
buddhaseṭṭhassa santike; 
Tisso vijjā anuppattā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
vimokkhāpi ca aṭṭhime; 
Chaḷabhiññā sacchikatā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Iddhīsu ca vasī homa, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Cetopariyañāṇassa, 
vasī homa mahāmune. 
Pubbenivāsaṁ jānāma, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Sabbāsavaparikkhīṇā, 
natthi dāni punabbhavā. 
Atthe dhamme ca nerutte, 
paṭibhāne ca vijjati; 
Ñāṇaṁ amhaṁ mahāvīra, 
uppannaṁ tava santike. 
Asmābhi pariciṇṇosi, 
mettacittā hi nāyaka; 
Anujānāhi sabbāsaṁ, 
nibbānāya mahāmune”. 
“Nibbāyissāma iccevaṁ, 
kiṁ vakkhāmi vadantiyo; 
Yassadāni ca vo kālaṁ, 
maññathā”ti jinobravi. 
Gotamīādikā tāyo, 
tadā bhikkhuniyo jinaṁ; 
Vanditvā āsanā tamhā, 
vuṭṭhāya agamiṁsu tā. 
Mahatā janakāyena, 
saha lokagganāyako; 
Anusaṁyāyī so vīro, 
mātucchaṁ yāvakoṭṭhakaṁ. 
Tadā nipati pādesu, 
gotamī lokabandhuno; 
Saheva tāhi sabbāhi, 
“pacchimaṁ pādavandanaṁ. 
Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, 
lokanāthassa dassanaṁ; 
Na puno amatākāraṁ, 
passissāmi mukhaṁ tava. 
Na ca me vandanaṁ vīra, 
tava pāde sukomale; 
Samphusissati lokagga, 
ajja gacchāmi nibbutiṁ”. 
“Rūpena kiṁ tavānena, 
diṭṭhe dhamme yathātathe; 
Sabbaṁ saṅkhatamevetaṁ, 
anassāsikamittaraṁ”. 
Sā saha tāhi gantvāna, 
bhikkhunupassayaṁ sakaṁ; 
Aḍḍhapallaṅkamābhujja, 
nisīdi paramāsane. 
Tadā upāsikā tattha, 
buddhasāsanavacchalā; 
Tassā pavattiṁ sutvāna, 
upesuṁ pādavandikā. 
Karehi uraṁ pahantā, 
chinnamūlā yathā latā; 
Rodantā karuṇaṁ ravaṁ, 
sokaṭṭā bhūmipātitā. 
“Mā no saraṇade nāthe, 
vihāya gami nibbutiṁ; 
Nipatitvāna yācāma, 
sabbāyo sirasā mayaṁ”. 
Yā padhānatamā tāsaṁ, 
saddhā paññā upāsikā; 
Tassā sīsaṁ pamajjantī, 
idaṁ vacanamabravi. 
“Alaṁ puttā visādena, 
mārapāsānuvattinā; 
Aniccaṁ saṅkhataṁ sabbaṁ, 
viyogantaṁ calācalaṁ”. 
Tato sā tā visajjitvā, 
paṭhamaṁ jhānamuttamaṁ; 
Dutiyañca tatiyañca, 
samāpajji catutthakaṁ. 
Ākāsāyatanañceva, 
viññāṇāyatanaṁ tathā; 
Ākiñcaṁ nevasaññañca, 
samāpajji yathākkamaṁ. 
Paṭilomena jhānāni, 
samāpajjittha gotamī; 
Yāvatā paṭhamaṁ jhānaṁ, 
tato yāvacatutthakaṁ. 
Tato vuṭṭhāya nibbāyi, 
dīpaccīva nirāsavā; 
Bhūmicālo mahā āsi, 
nabhasā vijjutā pati. 
Panāditā dundubhiyo, 
parideviṁsu devatā; 
Pupphavuṭṭhī ca gaganā, 
abhivassatha medaniṁ. 
Kampito merurājāpi, 
raṅgamajjhe yathā naṭo; 
Sokena cātidīnova, 
viravo āsi sāgaro. 
Devā nāgāsurā brahmā, 
saṁviggāhiṁsu taṅkhaṇe; 
“Aniccā vata saṅkhārā, 
yathāyaṁ vilayaṁ gatā”. 
Yā ce maṁ parivāriṁsu, 
satthu sāsanakārikā; 
Tāyopi anupādānā, 
dīpacci viya nibbutā. 
Hā yogā vippayogantā, 
hāniccaṁ sabbasaṅkhataṁ; 
Hā jīvitaṁ vināsantaṁ, 
iccāsi paridevanā. 
Tato devā ca brahmā ca, 
lokadhammānuvattanaṁ; 
Kālānurūpaṁ kubbanti, 
upetvā isisattamaṁ. 
Tadā āmantayī satthā, 
ānandaṁ sutasāgaraṁ; 
“Gacchānanda nivedehi, 
bhikkhūnaṁ mātu nibbutiṁ”. 
Tadānando nirānando, 
assunā puṇṇalocano; 
Gaggarena sarenāha, 
“samāgacchantu bhikkhavo. 
Pubbadakkhiṇapacchāsu, 
uttarāya ca santike; 
Suṇantu bhāsitaṁ mayhaṁ, 
bhikkhavo sugatorasā. 
Yā vaḍḍhayi payattena, 
sarīraṁ pacchimaṁ mune; 
Sā gotamī gatā santiṁ, 
tārāva sūriyodaye. 
Buddhamātāti paññattiṁ, 
ṭhapayitvā gatāsamaṁ; 
Na yattha pañcanettopi, 
gatiṁ dakkhati nāyako. 
Yassatthi sugate saddhā, 
yo ca piyo mahāmune; 
Buddhamātussa sakkāraṁ, 
karotu sugatoraso”. 
Sudūraṭṭhāpi taṁ sutvā, 
sīghamāgacchu bhikkhavo; 
Keci buddhānubhāvena, 
keci iddhīsu kovidā. 
Kūṭāgāravare ramme, 
sabbasoṇṇamaye subhe; 
Mañcakaṁ samāropesuṁ, 
yattha suttāsi gotamī. 
Cattāro lokapālā te, 
aṁsehi samadhārayuṁ; 
Sesā sakkādikā devā, 
kūṭāgāre samaggahuṁ. 
Kūṭāgārāni sabbāni, 
āsuṁ pañcasatānipi; 
Saradādiccavaṇṇāni, 
vissakammakatāni hi. 
Sabbā tāpi bhikkhuniyo, 
āsuṁ mañcesu sāyitā; 
Devānaṁ khandhamāruḷhā, 
niyyanti anupubbaso. 
Sabbaso chāditaṁ āsi, 
vitānena nabhattalaṁ; 
Satārā candasūrā ca, 
lañchitā kanakāmayā. 
Paṭākā ussitānekā, 
vitatā pupphakañcukā; 
Ogatākāsapadumā, 
mahiyā pupphamuggataṁ. 
Dissanti candasūriyā, 
pajjalanti ca tārakā; 
Majjhaṁ gatopi cādicco, 
na tāpesi sasī yathā. 
Devā dibbehi gandhehi, 
mālehi surabhīhi ca; 
Vāditehi ca naccehi, 
saṅgītīhi ca pūjayuṁ. 
Nāgāsurā ca brahmāno, 
yathāsatti yathābalaṁ; 
Pūjayiṁsu ca niyyantiṁ, 
nibbutaṁ buddhamātaraṁ. 
Sabbāyo purato nītā, 
nibbutā sugatorasā; 
Gotamī niyyate pacchā, 
sakkatā buddhaposikā. 
Purato devamanujā, 
sanāgāsurabrahmakā; 
Pacchā sasāvako buddho, 
pūjatthaṁ yāti mātuyā. 
Buddhassa parinibbānaṁ, 
nedisaṁ āsi yādisaṁ; 
Gotamīparinibbānaṁ, 
atevacchariyaṁ ahu. 
Buddho buddhassa nibbāne, 
nopaṭiyādi bhikkhavo; 
Buddho gotaminibbāne, 
sāriputtādikā tathā. 
Citakāni karitvāna, 
sabbagandhamayāni te; 
Gandhacuṇṇapakiṇṇāni, 
jhāpayiṁsu ca tā tahiṁ. 
Sesabhāgāni ḍayhiṁsu, 
aṭṭhī sesāni sabbaso; 
Ānando ca tadāvoca, 
saṁvegajanakaṁ vaco. 
“Gotamī nidhanaṁ yātā, 
ḍayhañcassā sarīrakaṁ; 
Saṅketaṁ buddhanibbānaṁ, 
na cirena bhavissati”. 
Tato gotamidhātūni, 
tassā pattagatāni so; 
Upanāmesi nāthassa, 
ānando buddhacodito. 
Pāṇinā tāni paggayha, 
avoca isisattamo; 
“Mahato sāravantassa, 
yathā rukkhassa tiṭṭhato. 
Yo so mahattaro khandho, 
palujjeyya aniccatā; 
Tathā bhikkhunisaṅghassa, 
gotamī parinibbutā. 
Aho acchariyaṁ mayhaṁ, 
nibbutāyapi mātuyā; 
Sarīramattasesāya, 
natthi sokapariddavo. 
Na sociyā paresaṁ sā, 
tiṇṇasaṁsārasāgarā; 
Parivajjitasantāpā, 
sītibhūtā sunibbutā. 
Paṇḍitāsi mahāpaññā, 
puthupaññā tatheva ca; 
Rattaññū bhikkhunīnaṁ sā, 
evaṁ dhāretha bhikkhavo. 
Iddhīsu ca vasī āsi, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Cetopariyañāṇassa, 
vasī āsi ca gotamī. 
Pubbenivāsamaññāsi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Sabbāsavā parikkhīṇā, 
natthi tassā punabbhavo. 
Atthadhammaniruttīsu, 
paṭibhāne tatheva ca; 
Parisuddhaṁ ahu ñāṇaṁ, 
tasmā socaniyā na sā. 
Ayoghanahatasseva, 
jalato jātavedassa; 
Anupubbūpasantassa, 
yathā na ñāyate gati. 
Evaṁ sammā vimuttānaṁ, 
kāmabandhoghatārinaṁ; 
Paññāpetuṁ gati natthi, 
pattānaṁ acalaṁ sukhaṁ. 
Attadīpā tato hotha, 
satipaṭṭhānagocarā; 
Bhāvetvā sattabojjhaṅge, 
dukkhassantaṁ karissatha”. 
Itthaṁ sudaṁ mahāpajāpatigotamī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Mahāpajāpatigotamītheriyāpadānaṁ sattamaṁ. 

Therīapadāna 
Ekūposathikavagga 
Khemātherīapadāna 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammesu cakkhumā; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
jātā seṭṭhikule ahuṁ; 
Nānāratanapajjote, 
mahāsukhasamappitā. 
Upetvā taṁ mahāvīraṁ, 
assosiṁ dhammadesanaṁ; 
Tato jātappasādāhaṁ, 
upemi saraṇaṁ jinaṁ. 
Mātaraṁ pitarañcāhaṁ, 
āyācitvā vināyakaṁ; 
Nimantayitvā sattāhaṁ, 
bhojayiṁ sahasāvakaṁ. 
Atikkante ca sattāhe, 
mahāpaññānamuttamaṁ; 
Bhikkhuniṁ etadaggamhi, 
ṭhapesi narasārathi. 
Taṁ sutvā muditā hutvā, 
puno tassa mahesino; 
Kāraṁ katvāna taṁ ṭhānaṁ, 
paṇipacca paṇīdahiṁ. 
Tato mama jino āha, 
‘sijjhataṁ paṇidhī tava; 
Sasaṅghe me kataṁ kāraṁ, 
appameyyaphalaṁ tayā. 
Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Etadaggamanuppattā, 
khemā nāma bhavissati’. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsūpagā ahaṁ. 
Tato cutā yāmamagaṁ, 
tatohaṁ tusitaṁ gatā; 
Tato ca nimmānaratiṁ, 
vasavattipuraṁ tato. 
Yattha yatthūpapajjāmi, 
tassa kammassa vāhasā; 
Tattha tattheva rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Tato cutā manussatte, 
rājūnaṁ cakkavattinaṁ; 
Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Sampattiṁ anubhotvāna, 
devesu manujesu ca; 
Sabbattha sukhitā hutvā, 
nekakappesu saṁsariṁ. 
Ekanavutito kappe, 
vipassī lokanāyako; 
Uppajji cārudassano, 
sabbadhammavipassako. 
Tamahaṁ lokanāyakaṁ, 
upetvā narasārathiṁ; 
Dhammaṁ bhaṇitaṁ sutvāna, 
pabbajiṁ anagāriyaṁ. 
Dasavassasahassāni, 
tassa vīrassa sāsane; 
Brahmacariyaṁ caritvāna, 
yuttayogā bahussutā. 
Paccayākārakusalā, 
catusaccavisāradā; 
Nipuṇā cittakathikā, 
satthusāsanakārikā. 
Tato cutāhaṁ tusitaṁ, 
upapannā yasassinī; 
Abhibhomi tahiṁ aññe, 
brahmacārīphalenahaṁ. 
Yattha yatthūpapannāhaṁ, 
mahābhogā mahaddhanā; 
Medhāvinī rūpavatī, 
vinītaparisāpi ca. 
Bhavāmi tena kammena, 
yogena jinasāsane; 
Sabbā sampattiyo mayhaṁ, 
sulabhā manaso piyā. 
Yopi me bhavate bhattā, 
yattha yattha gatāyapi; 
Vimāneti na maṁ koci, 
paṭipattibalena me. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Nāmena koṇāgamano, 
uppajji vadataṁ varo. 
Tadā hi bārāṇasiyaṁ, 
susamiddhakulappajā; 
Dhanañjānī sumedhā ca, 
ahampi ca tayo janā. 
Saṅghārāmamadāsimha, 
dānasahāyikā pure; 
Saṅghassa ca vihārampi, 
uddissa kārikā mayaṁ. 
Tato cutā mayaṁ sabbā, 
tāvatiṁsūpagā ahuṁ; 
Yasasā aggataṁ pattā, 
manussesu tatheva ca. 
Imasmiṁyeva kappamhi, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Tassāsiṁ jeṭṭhikā dhītā, 
samaṇī iti vissutā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tāto, 
agāreva tadā mayaṁ; 
Vīsavassasahassāni, 
vicarimha atanditā. 
Komāribrahmacariyaṁ, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
muditā satta dhītaro. 
Samaṇī samaṇaguttā ca, 
bhikkhunī bhikkhudāyikā; 
Dhammā ceva sudhammā ca, 
sattamī saṅghadāyikā. 
Ahaṁ uppalavaṇṇā ca, 
paṭācārā ca kuṇḍalā; 
Kisāgotamī dhammadinnā, 
visākhā hoti sattamī. 
Kadāci so narādicco, 
dhammaṁ desesi abbhutaṁ; 
Mahānidānasuttantaṁ, 
sutvā taṁ pariyāpuṇiṁ. 
Tehi kammehi sukatehi, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Pacchime ca bhave dāni, 
sākalāya puruttame; 
Rañño maddassa dhītāmhi, 
manāpā dayitā piyā. 
Saha me jātamattamhi, 
khemaṁ tamhi pure ahu; 
Tato khemāti nāmaṁ me, 
guṇato upapajjatha. 
Yadāhaṁ yobbanaṁ pattā, 
rūpalāvaññabhūsitā; 
Tadā adāsi maṁ tāto, 
bimbisārassa rājino. 
Tassāhaṁ suppiyā āsiṁ, 
rūpake lāyane ratā; 
Rūpānaṁ dosavādīti, 
na upesiṁ mahādayaṁ. 
Bimbisāro tadā rājā, 
mamānuggahabuddhiyā; 
Vaṇṇayitvā veḷuvanaṁ, 
gāyake gāpayī mamaṁ. 
Rammaṁ veḷuvanaṁ yena, 
na diṭṭhaṁ sugatālayaṁ; 
Na tena nandanaṁ diṭṭhaṁ, 
iti maññāmase mayaṁ. 
Yena veḷuvanaṁ diṭṭhaṁ, 
naranandananandanaṁ; 
Sudiṭṭhaṁ nandanaṁ tena, 
amarindasunandanaṁ. 
Vihāya nandanaṁ devā, 
otaritvā mahītalaṁ; 
Rammaṁ veḷuvanaṁ disvā, 
na tappanti suvimhitā. 
Rājapuññena nibbattaṁ, 
buddhapuññena bhūsitaṁ; 
Ko vattā tassa nissesaṁ, 
vanassa guṇasañcayaṁ. 
Taṁ sutvā vanasamiddhaṁ, 
mama sotamanoharaṁ; 
Daṭṭhukāmā tamuyyānaṁ, 
rañño ārocayiṁ tadā. 
Mahatā parivārena, 
tadā ca so mahīpati; 
Maṁ pesesi tamuyyānaṁ, 
dassanāya samussukaṁ. 
‘Gaccha passa mahābhoge, 
vanaṁ nettarasāyanaṁ; 
Yaṁ sadā bhāti siriyā, 
sugatābhānurañjitaṁ’. 
‘Yadā ca piṇḍāya muni, 
giribbajapuruttamaṁ; 
Paviṭṭhohaṁ tadāyeva, 
vanaṁ daṭṭhumupāgamiṁ’. 
Tadā taṁ phullavipinaṁ, 
nānābhamarakūjitaṁ; 
Kokilāgītasahitaṁ, 
mayūragaṇanaccitaṁ. 
Appasaddamanākiṇṇaṁ, 
nānācaṅkamabhūsitaṁ; 
Kuṭimaṇḍapasaṅkiṇṇaṁ, 
yogīvaravirājitaṁ. 
Vicarantī amaññissaṁ, 
‘saphalaṁ nayanaṁ mama’; 
Tatthāpi taruṇaṁ bhikkhuṁ, 
yuttaṁ disvā vicintayiṁ. 
‘Īdise vipine ramme, 
ṭhitoyaṁ navayobbane; 
Vasantamiva kantena, 
rūpena ca samanvito. 
Nisinno rukkhamūlamhi, 
muṇḍo saṅghāṭipāruto; 
Jhāyate vatayaṁ bhikkhu, 
hitvā visayajaṁ ratiṁ. 
Nanu nāma gahaṭṭhena, 
kāmaṁ bhutvā yathāsukhaṁ; 
Pacchā jiṇṇena dhammoyaṁ, 
caritabbo subhaddako’. 
‘Suññakan’ti viditvāna, 
‘gandhagehaṁ jinālayaṁ’; 
Upetvā jinamaddakkhaṁ, 
udayantaṁva bhākaraṁ. 
Ekakaṁ sukhamāsīnaṁ, 
bījamānaṁ varitthiyā; 
Disvānevaṁ vicintesiṁ, 
‘nāyaṁ lūkho narāsabho. 
Sā kaññā kanakābhāsā, 
padumānanalocanā; 
Bimboṭṭhī kundadasanā, 
manonettarasāyanā. 
Hemadolābhasavanā, 
kalikākārasutthanī; 
Vedimajjhāva sussoṇī, 
rambhoru cārubhūsanā. 
Rattaṁsakupasambyānā, 
nīlamaṭṭhanivāsanā; 
Atappaneyyarūpena, 
hāsabhāvasamanvitā’. 
Disvā tamevaṁ cintesiṁ, 
‘ahoyamabhirūpinī; 
Na mayānena nettena, 
diṭṭhapubbā kudācanaṁ’. 
Tato jarābhibhūtā sā, 
vivaṇṇā vikatānanā; 
Bhinnadantā setasirā, 
salālā vadanāsuci. 
Saṅkhittakaṇṇā setakkhī, 
lambāsubhapayodharā; 
Valivitatasabbaṅgī, 
sirāvitatadehinī. 
Nataṅgā daṇḍadutiyā, 
upphāsulikatā kisā; 
Pavedhamānā patitā, 
nissasantī muhuṁ muhuṁ. 
Tato me āsi saṁvego, 
abbhuto lomahaṁsano; 
‘Dhiratthu rūpaṁ asuciṁ, 
ramante yattha bālisā’. 
Tadā mahākāruṇiko, 
disvā saṁviggamānasaṁ; 
Udaggacitto sugato, 
imā gāthā abhāsatha. 
‘Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, 
passa kheme samussayaṁ; 
Uggharantaṁ paggharantaṁ, 
bālānaṁ abhinanditaṁ. 
Asubhāya cittaṁ bhāvehi, 
ekaggaṁ susamāhitaṁ; 
Sati kāyagatā tyatthu, 
nibbidā bahulā bhava. 
Yathā idaṁ tathā etaṁ, 
yathā etaṁ tathā idaṁ; 
Ajjhattañca bahiddhā ca, 
kāye chandaṁ virājaya. 
Animittañca bhāvehi, 
mānānusayamujjaha; 
Tato mānābhisamayā, 
upasantā carissasi. 
Ye rāgarattānupatanti sotaṁ, 
Sayaṁ kataṁ makkaṭakova jālaṁ; 
Etampi chetvāna paribbajanti, 
Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāya’. 
Tato kallitacittaṁ maṁ, 
ñatvāna narasārathi; 
Mahānidānaṁ desesi, 
suttantaṁ vinayāya me. 
Sutvā suttantaseṭṭhaṁ taṁ, 
pubbasaññamanussariṁ; 
Tattha ṭhitāvahaṁ santī, 
dhammacakkhuṁ visodhayiṁ. 
Nipatitvā mahesissa, 
pādamūlamhi tāvade; 
Accayaṁ desanatthāya, 
idaṁ vacanamabraviṁ. 
‘Namo te sabbadassāvī, 
namo te karuṇākara; 
Namo te tiṇṇasaṁsāra, 
namo te amataṁdada. 
Diṭṭhigahanapakkhandā, 
kāmarāgavimohitā; 
Tayā sammā upāyena, 
vinītā vinaye ratā. 
Adassanena vibhogā, 
tādisānaṁ mahesinaṁ; 
Anubhonti mahādukkhaṁ, 
sattā saṁsārasāgare. 
Yadāhaṁ lokasaraṇaṁ, 
araṇaṁ araṇantaguṁ; 
Nāddasāmi adūraṭṭhaṁ, 
desayāmi tamaccayaṁ. 
Mahāhitaṁ varadadaṁ, 
ahitoti visaṅkitā; 
Nopesiṁ rūpaniratā, 
desayāmi tamaccayaṁ’. 
Tadā madhuranigghoso, 
mahākāruṇiko jino; 
Avoca tiṭṭha khemeti, 
siñcanto amatena maṁ. 
Tadā paṇamya sirasā, 
katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; 
Gantvā disvā narapatiṁ, 
idaṁ vacanamabraviṁ. 
‘Aho sammā upāyo te, 
cintitoyamarindama; 
Vanadassanakāmāya, 
diṭṭho nibbānato muni. 
Yadi te ruccate rāja, 
sāsane tassa tādino; 
Pabbajissāmi rūpehaṁ, 
nibbinnā munivāṇinā’. 
Dutiyaṁ bhāṇavāraṁ. 
Añjaliṁ paggahetvāna, 
tadāha sa mahīpati; 
‘Anujānāmi te bhadde, 
pabbajjā tava sijjhatu’. 
Pabbajitvā tadā cāhaṁ, 
addhamāse upaṭṭhite; 
Dīpodayañca bhedañca, 
disvā saṁviggamānasā. 
Nibbinnā sabbasaṅkhāre, 
paccayākārakovidā; 
Caturoghe atikkamma, 
arahattamapāpuṇiṁ. 
Iddhīsu ca vasī āsiṁ, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Cetopariyañāṇassa, 
vasī cāpi bhavāmahaṁ. 
Pubbenivāsaṁ jānāmi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Sabbāsavā parikkhīṇā, 
natthi dāni punabbhavo. 
Atthadhammaniruttīsu, 
paṭibhāne tatheva ca; 
Parisuddhaṁ mama ñāṇaṁ, 
uppannaṁ buddhasāsane. 
Kusalāhaṁ visuddhīsu, 
kathāvatthuvisāradā; 
Abhidhammanayaññū ca, 
vasippattāmhi sāsane. 
Tato toraṇavatthusmiṁ, 
raññā kosalasāminā; 
Pucchitā nipuṇe pañhe, 
byākarontī yathātathaṁ. 
Tadā sa rājā sugataṁ, 
upasaṅkamma pucchatha; 
Tatheva buddho byākāsi, 
yathā te byākatā mayā. 
Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, 
etadagge ṭhapesi maṁ; 
Mahāpaññānamaggāti, 
bhikkhunīnaṁ naruttamo. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
…pe… 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ khemā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Khemātheriyāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. 

Therīapadāna 
Ekūposathikavagga 
Uppalavaṇṇātherīapadāna 
“Bhikkhunī uppalavaṇṇā, 
iddhiyā pāramiṁ gatā; 
Vanditvā satthuno pāde, 
idaṁ vacanamabravi. 
‘Nitthiṇṇā jātisaṁsāraṁ, 
pattāhaṁ acalaṁ padaṁ; 
Sabbadukkhaṁ mayā khīṇaṁ, 
ārocemi mahāmuni. 
Yāvatā parisā atthi, 
pasannā jinasāsane; 
Yassā ca meparādhotthi, 
khamantu jinasammukhā. 
Saṁsāre saṁsarantiyā, 
khalitaṁ me sace bhave; 
Ārocemi mahāvīra, 
aparādhaṁ khamassu taṁ’. 
‘Iddhiñcāpi nidassehi, 
mama sāsanakārike; 
Catasso parisā ajja, 
kaṅkhaṁ chindāhi yāvatā’. 
‘Dhītā tuyhaṁ mahāvīra, 
paññavanta jutindhara; 
Bahuñca dukkaraṁ kammaṁ, 
kataṁ me atidukkaraṁ. 
Uppalasseva me vaṇṇo, 
nāmenuppalanāmikā; 
Sāvikā te mahāvīra, 
pāde vandāmi cakkhuma. 
Rāhulo ca ahañceva, 
nekajātisate bahū; 
Ekasmiṁ sambhave jātā, 
samānachandamānasā. 
Nibbatti ekato hoti, 
jātiyāpi ca ekato; 
Pacchime bhave sampatte, 
ubhopi nānāsambhavā. 
Putto ca rāhulo nāma, 
dhītā uppalasavhayā; 
Passa vīra mamaṁ iddhiṁ, 
balaṁ dassemi satthuno’. 
Mahāsamudde caturo, 
pakkhipi hatthapātiyaṁ; 
Telaṁ hatthagatañceva, 
khiḍḍo komārako yathā. 
Ubbattayitvā pathaviṁ, 
pakkhipi hatthapātiyaṁ; 
Cittaṁ muñjaṁ yathā nāma, 
luñci komārako yuvā. 
Cakkavāḷasamaṁ pāṇiṁ, 
chādayitvāna matthake; 
Vassāpetvāna phusitaṁ, 
nānāvaṇṇaṁ punappunaṁ. 
Bhūmiṁ udukkhalaṁ katvā, 
dhaññaṁ katvāna sakkharaṁ; 
Sineruṁ musalaṁ katvā, 
maddi komārikā yathā. 
‘Dhītāhaṁ buddhaseṭṭhassa, 
nāmenuppalasavhayā; 
Abhiññāsu vasībhūtā, 
tava sāsanakārikā. 
Nānāvikubbanaṁ katvā, 
dassetvā lokanāyakaṁ; 
Nāmagottañca sāvetvā, 
pāde vandāmi cakkhuma. 
Iddhīsu ca vasī homi, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Cetopariyañāṇassa, 
vasī homi mahāmune. 
Pubbenivāsaṁ jānāmi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Sabbāsavā parikkhīṇā, 
natthi dāni punabbhavo. 
Atthadhammaniruttīsu, 
Paṭibhāne tatheva ca; 
Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, 
Sabhāvena mahesino. 
Purimānaṁ jinaggānaṁ, 
saṅgamaṁ te nidassitaṁ; 
Adhikāraṁ bahuṁ mayhaṁ, 
tuyhatthāya mahāmuni. 
Yaṁ mayā pūritaṁ kammaṁ, 
Kusalaṁ sara me muni; 
Tavatthāya mahāvīra, 
Puññaṁ upacitaṁ mayā. 
Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, 
vārayantī anācaraṁ; 
Tavatthāya mahāvīra, 
cattaṁ me jīvituttamaṁ. 
Dasakoṭisahassāni, 
adāsiṁ mama jīvitaṁ; 
Pariccattā ca me homi, 
tavatthāya mahāmuni’. 
Tadātivimhitā sabbā, 
sirasāva katañjalī; 
‘Avocayye kathaṁ āsi, 
atuliddhiparakkamā’. 
Satasahassito kappe, 
nāgakaññā ahaṁ tadā; 
Vimalā nāma nāmena, 
kaññānaṁ sādhusammatā. 
Mahorago mahānāgo, 
pasanno jinasāsane; 
Padumuttaraṁ mahātejaṁ, 
nimantesi sasāvakaṁ. 
Ratanamayaṁ maṇḍapaṁ, 
pallaṅkaṁ ratanāmayaṁ; 
Ratanaṁ vālukākiṇṇaṁ, 
upabhogaṁ ratanāmayaṁ. 
Maggañca paṭiyādesi, 
ratanaddhajabhūsitaṁ; 
Paccuggantvāna sambuddhaṁ, 
vajjanto tūriyehi so. 
Parisāhi ca catūhi, 
parivuto lokanāyako; 
Mahoragassa bhavane, 
nisīdi paramāsane. 
Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, 
bhojanañca mahārahaṁ; 
Varaṁ varañca pādāsi, 
nāgarājā mahāyasaṁ. 
Bhuñjitvāna sambuddho, 
pattaṁ dhovitvā yoniso; 
Anumodanīyaṅkāsi, 
nāgakaññā mahiddhikā. 
Sabbaññuṁ phullitaṁ disvā, 
nāgakaññā mahāyasaṁ; 
Pasannaṁ satthuno cittaṁ, 
sunibandhañca mānasaṁ. 
Mamañca cittamaññāya, 
jalajuttamanāmako; 
Tasmiṁ khaṇe mahāvīro, 
bhikkhuniṁ dassayiddhiyā. 
Iddhī anekā dassesi, 
bhikkhunī sā visāradā; 
Pamoditā vedajātā, 
satthāraṁ idamabravi. 
‘Addasāhaṁ imaṁ iddhiṁ, 
sumanaṁ itarāyapi; 
Kathaṁ ahosi sā vīra, 
iddhiyā suvisāradā’. 
‘Orasā mukhato jātā, 
dhītā mama mahiddhikā; 
Mamānusāsanikarā, 
iddhiyā suvisāradā’. 
Buddhassa vacanaṁ sutvā, 
evaṁ patthesahaṁ tadā; 
‘Ahampi tādisā homi, 
iddhiyā suvisāradā. 
Pamoditāhaṁ sumanā, 
patthe uttamamānasā; 
Anāgatamhi addhāne, 
īdisā homi nāyaka’. 
Maṇimayamhi pallaṅke, 
maṇḍapamhi pabhassare; 
Annapānena tappetvā, 
sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 
Nāgānaṁ pavaraṁ pupphaṁ, 
aruṇaṁ nāma uppalaṁ; 
‘Vaṇṇaṁ me īdisaṁ hotu’, 
pūjesiṁ lokanāyakaṁ. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Tato cutāhaṁ manuje, 
upapannā sayambhuno; 
Uppalehi paṭicchannaṁ, 
piṇḍapātamadāsahaṁ. 
Ekanavutito kappe, 
vipassī nāma nāyako; 
Uppajji cārudassano, 
sabbadhammesu cakkhumā. 
Seṭṭhidhītā tadā hutvā, 
bārāṇasipuruttame; 
Nimantetvāna sambuddhaṁ, 
sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 
Mahādānaṁ daditvāna, 
uppalehi vināyakaṁ; 
Pūjayitvā cetasāva, 
vaṇṇasobhaṁ apatthayiṁ. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Tassāsiṁ dutiyā dhītā, 
samaṇaguttasavhayā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tāto, 
agāreva tadā mayaṁ; 
Vīsavassasahassāni, 
vicarimha atanditā. 
Komāribrahmacariyaṁ, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
muditā sattadhītaro. 
Samaṇī samaṇaguttā ca, 
bhikkhunī bhikkhudāyikā; 
Dhammā ceva sudhammā ca, 
sattamī saṅghadāyikā. 
Ahaṁ khemā ca sappaññā, 
paṭācārā ca kuṇḍalā; 
Kisāgotamī dhammadinnā, 
visākhā hoti sattamī. 
Tehi kammehi sukatehi, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Tato cutā manussesu, 
upapannā mahākule; 
Pītaṁ maṭṭhaṁ varaṁ dussaṁ, 
adaṁ arahato ahaṁ. 
Tato cutāriṭṭhapure, 
jātā vippakule ahaṁ; 
Dhītā tiriṭivacchassa, 
ummādantī manoharā. 
Tato cutā janapade, 
kule aññatare ahaṁ; 
Pasūtā nātiphītamhi, 
sāliṁ gopemahaṁ tadā. 
Disvā paccekasambuddhaṁ, 
pañcalājāsatānihaṁ; 
Datvā padumacchannāni, 
pañca puttasatānihaṁ. 
Patthayiṁ tepi patthesuṁ, 
madhuṁ datvā sayambhuno; 
Tato cutā araññehaṁ, 
ajāyiṁ padumodare. 
Kāsirañño mahesīhaṁ, 
hutvā sakkatapūjitā; 
Ajaniṁ rājaputtānaṁ, 
anūnaṁ satapañcakaṁ. 
Yadā te yobbanappattā, 
kīḷantā jalakīḷitaṁ; 
Disvā opattapadumaṁ, 
āsuṁ paccekanāyakā. 
Sāhaṁ tehi vinābhūtā, 
sutavīrehi sokinī; 
Cutā isigilipasse, 
gāmakamhi ajāyihaṁ. 
Yadā buddhā sutamatī, 
sutānaṁ bhattunopi ca; 
Yāguṁ ādāya gacchantī, 
aṭṭha paccekanāyake. 
Bhikkhāya gāmaṁ gacchante, 
disvā putte anussariṁ; 
Khīradhārā viniggacchi, 
tadā me puttapemasā. 
Tato tesaṁ adaṁ yāguṁ, 
pasannā sehi pāṇibhi; 
Tato cutāhaṁ tidasaṁ, 
nandanaṁ upapajjahaṁ. 
Anubhotvā sukhaṁ dukkhaṁ, 
saṁsaritvā bhavābhave; 
Tavatthāya mahāvīra, 
pariccattañca jīvitaṁ. 
Evaṁ bahuvidhaṁ dukkhaṁ, 
sampattī ca bahubbidhā; 
Pacchime bhave sampatte, 
jātā sāvatthiyaṁ pure. 
Mahādhanaseṭṭhikule, 
sukhite sajjite tathā; 
Nānāratanapajjote, 
sabbakāmasamiddhine. 
Sakkatā pūjitā ceva, 
mānitāpacitā tathā; 
Rūpasobhaggasampannā, 
kulesu atisakkatā. 
Atīva patthitā cāsiṁ, 
rūpabhogasirīhi ca; 
Patthitā seṭṭhiputtehi, 
anekehi satehipi. 
Agāraṁ pajahitvāna, 
pabbajiṁ anagāriyaṁ; 
Aḍḍhamāse asampatte, 
catusaccamapāpuṇiṁ. 
Iddhiyā abhinimmitvā, 
caturassaṁ rathaṁ ahaṁ; 
Buddhassa pāde vandissaṁ, 
lokanāthassa tādino. 
‘Supupphitaggaṁ upagamma pādapaṁ, 
Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle; 
Na cāpi te dutiyo atthi koci, 
Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānaṁ’. 
‘Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ, 
Samāgatā edisakā bhaveyyuṁ; 
Lomaṁ na iñje na sampavedhe, 
Kiṁ me tuvaṁ māra karissaseko. 
Esā antaradhāyāmi, 
kucchiṁ vā pavisāmi te; 
Bhamukantarikāyampi, 
tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi. 
Cittasmiṁ vasībhūtāmhi, 
iddhipādā subhāvitā; 
Sabbabandhanamuttāmhi, 
na taṁ bhāyāmi āvuso. 
Sattisūlūpamā kāmā, 
khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; 
Yaṁ tvaṁ kāmaratiṁ brūsi, 
aratī dāni sā mama. 
Sabbattha vihatā nandī, 
tamokhandho padālito; 
Evaṁ jānāhi pāpima, 
nihato tvamasi antaka’. 
Jino tamhi guṇe tuṭṭho, 
etadagge ṭhapesi maṁ; 
Aggā iddhimatīnanti, 
parisāsu vināyako. 
Pariciṇṇo mayā satthā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ; 
Ohito garuko bhāro, 
bhavanettisamūhatā. 
Yassatthāya pabbajitā, 
agārasmānagāriyaṁ; 
So me attho anuppatto, 
sabbasaṁyojanakkhayo. 
Cīvaraṁ piṇḍapātañca, 
paccayaṁ sayanāsanaṁ; 
Khaṇena upanāmenti, 
sahassāni samantato. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
…pe… 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ uppalavaṇṇā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Uppalavaṇṇātheriyāpadānaṁ navamaṁ. 

Therīapadāna 
Sumedhāvagga 
Sumedhātherīapadāna 
Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 
Atha therikāpadānāni suṇātha—
“Bhagavati koṇāgamane, 
Saṅghārāmamhi navanivesanamhi; 
Sakhiyo tisso janiyo, 
Vihāradānaṁ adāsimha. 
Dasakkhattuṁ satakkhattuṁ, 
Dasasatakkhattuṁ satānañca satakkhattuṁ; 
Devesu upapajjimha, 
Ko vādo mānuse bhave. 
Deve mahiddhikā ahumha, 
mānusakamhi ko vādo; 
Sattaratanamahesī, 
itthiratanaṁ ahaṁ bhaviṁ. 
Idha sañcitakusalā, 
susamiddhakulappajā; 
Dhanañjānī ca khemā ca, 
ahampi ca tayo janā. 
Ārāmaṁ sukataṁ katvā, 
sabbāvayavamaṇḍitaṁ; 
Buddhappamukhasaṅghassa, 
niyyādetvā samoditā. 
Yattha yatthūpapajjāmi, 
tassa kammassa vāhasā; 
Devesu aggataṁ pattā, 
manussesu tatheva ca. 
Imasmiṁyeva kappamhi, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Tassāsuṁ satta dhītaro, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
brahmacariyaṁ cariṁsu tā. 
Tāsaṁ sahāyikā hutvā, 
sīlesu susamāhitā; 
Datvā dānāni sakkaccaṁ, 
agāreva vataṁ cariṁ. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsūpagā ahaṁ. 
Tato cutā yāmamagaṁ, 
tatohaṁ tusitaṁ gatā; 
Tato ca nimmānaratiṁ, 
vasavattipuraṁ tato. 
Yattha yatthūpapajjāmi, 
puññakammasamohitā; 
Tattha tattheva rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Tato cutā manussatte, 
rājūnaṁ cakkavattinaṁ; 
Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Sampattimanubhotvāna, 
devesu mānusesu ca; 
Sabbattha sukhitā hutvā, 
nekajātīsu saṁsariṁ. 
So hetu ca so pabhavo, 
Tammūlaṁ sāsane khamaṁ; 
Paṭhamaṁ taṁ samodhānaṁ, 
Taṁ dhammaratāya nibbānaṁ. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
bhavā sabbe samūhatā; 
Nāgīva bandhanaṁ chetvā, 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
buddhaseṭṭhassa santike; 
Tisso vijjā anuppattā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
vimokkhāpi ca aṭṭhime; 
Chaḷabhiññā sacchikatā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ sumedhā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Sumedhātheriyāpadānaṁ paṭhamaṁ. 

Therīapadāna 
Ekūposathikavagga 
Paṭācārātherīapadāna 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammāna pāragū; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
jātā seṭṭhikule ahuṁ; 
Nānāratanapajjote, 
mahāsukhasamappitā. 
Upetvā taṁ mahāvīraṁ, 
assosiṁ dhammadesanaṁ; 
Tato jātapasādāhaṁ, 
upesiṁ saraṇaṁ jinaṁ. 
Tato vinayadhārīnaṁ, 
aggaṁ vaṇṇesi nāyako; 
Bhikkhuniṁ lajjiniṁ tādiṁ, 
kappākappavisāradaṁ. 
Tadā muditacittāhaṁ, 
taṁ ṭhānamabhikaṅkhinī; 
Nimantetvā dasabalaṁ, 
sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 
Bhojayitvāna sattāhaṁ, 
daditvāva ticīvaraṁ; 
Nipacca sirasā pāde, 
idaṁ vacanamabraviṁ. 
‘Yā tayā vaṇṇitā vīra, 
ito aṭṭhamake muni; 
Tādisāhaṁ bhavissāmi, 
yadi sijjhati nāyaka’. 
Tadā avoca maṁ satthā, 
‘bhadde mā bhāyi assasa; 
Anāgatamhi addhāne, 
lacchase taṁ manorathaṁ. 
Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Paṭācārāti nāmena, 
hessati satthu sāvikā’. 
Tadāhaṁ muditā hutvā, 
yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; 
Mettacittā paricariṁ, 
sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Tassāsiṁ tatiyā dhītā, 
bhikkhunī iti vissutā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tāto, 
agāreva tadā mayaṁ; 
Vīsavassasahassāni, 
vicarimha atanditā. 
Komāribrahmacariyaṁ, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
muditā sattadhītaro. 
Samaṇī samaṇaguttā ca, 
bhikkhunī bhikkhudāyikā; 
Dhammā ceva sudhammā ca, 
sattamī saṅghadāyikā. 
Ahaṁ uppalavaṇṇā ca, 
khemā bhaddā ca bhikkhunī; 
Kisāgotamī dhammadinnā, 
visākhā hoti sattamī. 
Tehi kammehi sukatehi, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Pacchime ca bhave dāni, 
jātā seṭṭhikule ahaṁ; 
Sāvatthiyaṁ puravare, 
iddhe phīte mahaddhane. 
Yadā ca yobbanūpetā, 
vitakkavasagā ahaṁ; 
Naraṁ jārapatiṁ disvā, 
tena saddhiṁ agacchahaṁ. 
Ekaputtapasūtāhaṁ, 
dutiyo kucchiyā mamaṁ; 
Tadāhaṁ mātāpitaro, 
okkhāmīti sunicchitā. 
Nārocesiṁ patiṁ mayhaṁ, 
tadā tamhi pavāsite; 
Ekikā niggatā gehā, 
gantuṁ sāvatthimuttamaṁ. 
Tato me sāmi āgantvā, 
sambhāvesi pathe mamaṁ; 
Tadā me kammajā vātā, 
uppannā atidāruṇā. 
Uṭṭhito ca mahāmegho, 
pasūtisamaye mama; 
Dabbatthāya tadā gantvā, 
sāmi sappena mārito. 
Tadā vijātadukkhena, 
anāthā kapaṇā ahaṁ; 
Kunnadiṁ pūritaṁ disvā, 
gacchantī sakulālayaṁ. 
Bālaṁ ādāya atariṁ, 
pārakūle ca ekakaṁ; 
Sāyetvā bālakaṁ puttaṁ, 
itaraṁ taraṇāyahaṁ. 
Nivattā ukkuso hāsi, 
taruṇaṁ vilapantakaṁ; 
Itarañca vahī soto, 
sāhaṁ sokasamappitā. 
Sāvatthinagaraṁ gantvā, 
assosiṁ sajane mate; 
Tadā avocaṁ sokaṭṭā, 
mahāsokasamappitā. 
‘Ubho puttā kālaṅkatā, 
panthe mayhaṁ patī mato; 
Mātā pitā ca bhātā ca, 
ekacitamhi ḍayhare’. 
Tadā kisā ca paṇḍu ca, 
anāthā dīnamānasā; 
Ito tato bhamantīhaṁ, 
addasaṁ narasārathiṁ. 
Tato avoca maṁ satthā, 
‘putte mā soci assasa; 
Attānaṁ te gavesassu, 
kiṁ niratthaṁ vihaññasi. 
Na santi puttā tāṇāya, 
na ñātī napi bandhavā; 
Antakenādhipannassa, 
natthi ñātīsu tāṇatā’. 
Taṁ sutvā munino vākyaṁ, 
paṭhamaṁ phalamajjhagaṁ; 
Pabbajitvāna naciraṁ, 
arahattamapāpuṇiṁ. 
Iddhīsu ca vasī homi, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Paracittāni jānāmi, 
satthusāsanakārikā. 
Pubbenivāsaṁ jānāmi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Khepetvā āsave sabbe, 
visuddhāsiṁ sunimmalā. 
Tatohaṁ vinayaṁ sabbaṁ, 
santike sabbadassino; 
Uggahiṁ sabbavitthāraṁ, 
byāhariñca yathātathaṁ. 
Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, 
etadagge ṭhapesi maṁ; 
‘Aggā vinayadhārīnaṁ, 
paṭācārāva ekikā’. 
Pariciṇṇo mayā satthā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ; 
Ohito garuko bhāro, 
bhavanetti samūhatā. 
Yassatthāya pabbajitā, 
agārasmānagāriyaṁ; 
So me attho anuppatto, 
sabbasaṁyojanakkhayo. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
…pe… 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ paṭācārā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Paṭācārātheriyāpadānaṁ dasamaṁ. 
Ekūposathikavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Ekūposathikā ceva, 
saḷalā cātha modakā; 
Ekāsanā pañcadīpā, 
naḷamālī ca gotamī. 
Khemā uppalavaṇṇā ca, 
paṭācārā ca bhikkhunī; 
Gāthā satāni pañceva, 
nava cāpi taduttari. 

Therīapadāna 
Kuṇḍalakesīvagga 
1 Kuṇḍalakesātherīapadāna 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammāna pāragū; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
jātā seṭṭhikule ahuṁ; 
Nānāratanapajjote, 
mahāsukhasamappitā. 
Upetvā taṁ mahāvīraṁ, 
assosiṁ dhammadesanaṁ; 
Tato jātappasādāhaṁ, 
upesiṁ saraṇaṁ jinaṁ. 
Tadā mahākāruṇiko, 
padumuttaranāmako; 
Khippābhiññānamagganti, 
ṭhapesi bhikkhuniṁ subhaṁ. 
Taṁ sutvā muditā hutvā, 
dānaṁ datvā mahesino; 
Nipacca sirasā pāde, 
taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 
Anumodi mahāvīro, 
‘bhadde yaṁ tebhipatthitaṁ; 
Samijjhissati taṁ sabbaṁ, 
sukhinī hohi nibbutā. 
Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Bhaddākuṇḍalakesāti, 
hessati satthu sāvikā’. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Tato cutā yāmamagaṁ, 
tatohaṁ tusitaṁ gatā; 
Tato ca nimmānaratiṁ, 
vasavattipuraṁ tato. 
Yattha yatthūpapajjāmi, 
tassa kammassa vāhasā; 
Tattha tattheva rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Tato cutā manussesu, 
rājūnaṁ cakkavattinaṁ; 
Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, 
mahesittamakārayiṁ. 
Sampattiṁ anubhotvāna, 
devesu mānusesu ca; 
Sabbattha sukhitā hutvā, 
nekakappesu saṁsariṁ. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Tassa dhītā catutthāsiṁ, 
bhikkhudāyīti vissutā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tāto, 
agāreva tadā mayaṁ; 
Vīsavassasahassāni, 
vicarimha atanditā. 
Komāribrahmacariyaṁ, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
muditā satta dhītaro. 
Samaṇī samaṇaguttā ca, 
bhikkhunī bhikkhudāyikā; 
Dhammā ceva sudhammā ca, 
sattamī saṅghadāyikā. 
Khemā uppalavaṇṇā ca, 
paṭācārā ahaṁ tadā; 
Kisāgotamī dhammadinnā, 
visākhā hoti sattamī. 
Tehi kammehi sukatehi, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Pacchime ca bhave dāni, 
giribbajapuruttame; 
Jātā seṭṭhikule phīte, 
yadāhaṁ yobbane ṭhitā. 
Coraṁ vadhatthaṁ nīyantaṁ, 
disvā rattā tahiṁ ahaṁ; 
Pitā me taṁ sahassena, 
mocayitvā vadhā tato. 
Adāsi tassa maṁ tāto, 
viditvāna manaṁ mama; 
Tassāhamāsiṁ visaṭṭhā, 
atīva dayitā hitā. 
So me bhūsanalobhena, 
balimajjhāsayo diso; 
Corappapātaṁ netvāna, 
pabbataṁ cetayī vadhaṁ. 
Tadāhaṁ paṇamitvāna, 
sattukaṁ sukatañjalī; 
Rakkhantī attano pāṇaṁ, 
idaṁ vacanamabraviṁ. 
‘Idaṁ suvaṇṇakeyūraṁ, 
muttā veḷuriyā bahū; 
Sabbaṁ harassu bhaddante, 
mañca dāsīti sāvaya’. 
‘Oropayassu kalyāṇī, 
mā bāḷhaṁ paridevasi; 
Na cāhaṁ abhijānāmi, 
ahantvā dhanamābhataṁ’. 
‘Yato sarāmi attānaṁ, 
yato pattosmi viññutaṁ; 
Na cāhaṁ abhijānāmi, 
aññaṁ piyataraṁ tayā. 
Ehi taṁ upagūhissaṁ, 
katvāna taṁ padakkhiṇaṁ; 
Na ca dāni puno atthi, 
mama tuyhañca saṅgamo’. 
‘Na hi sabbesu ṭhānesu, 
puriso hoti paṇḍito; 
Itthīpi paṇḍitā hoti, 
tattha tattha vicakkhaṇā. 
Na hi sabbesu ṭhānesu, 
puriso hoti paṇḍito; 
Itthīpi paṇḍitā hoti, 
lahuṁ atthavicintikā’. 
Lahuñca vata khippañca, 
nikaṭṭhe samacetayiṁ; 
Migaṁ uṇṇā yathā evaṁ, 
tadāhaṁ sattukaṁ vadhiṁ. 
Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, 
na khippamanubujjhati; 
So haññate mandamati, 
corova girigabbhare. 
Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, 
khippameva nibodhati; 
Muccate sattusambādhā, 
tadāhaṁ sattukā yathā. 
Tadāhaṁ pātayitvāna, 
giriduggamhi sattukaṁ; 
Santikaṁ setavatthānaṁ, 
upetvā pabbajiṁ ahaṁ. 
Saṇḍāsena ca kese me, 
luñcitvā sabbaso tadā; 
Pabbajitvāna samayaṁ, 
ācikkhiṁsu nirantaraṁ. 
Tato taṁ uggahetvāhaṁ, 
nisīditvāna ekikā; 
Samayaṁ taṁ vicintesiṁ, 
suvāno mānusaṁ karaṁ. 
Chinnaṁ gayha samīpe me, 
pātayitvā apakkami; 
Disvā nimittamalabhiṁ, 
hatthaṁ taṁ puḷavākulaṁ. 
Tato uṭṭhāya saṁviggā, 
apucchiṁ sahadhammike; 
Te avocuṁ ‘vijānanti, 
taṁ atthaṁ sakyabhikkhavo’. 
Sāhaṁ tamatthaṁ pucchissaṁ, 
upetvā buddhasāvake; 
Te mamādāya gacchiṁsu, 
buddhaseṭṭhassa santikaṁ. 
So me dhammamadesesi, 
khandhāyatanadhātuyo; 
Asubhāniccadukkhāti, 
anattāti ca nāyako. 
Tassa dhammaṁ suṇitvāhaṁ, 
dhammacakkhuṁ visodhayiṁ; 
Tato viññātasaddhammā, 
pabbajjaṁ upasampadaṁ. 
Āyācito tadā āha, 
‘ehi bhadde’ti nāyako; 
Tadāhaṁ upasampannā, 
parittaṁ toyamaddasaṁ. 
Pādapakkhālanenāhaṁ, 
ñatvā saudayabbayaṁ; 
Tathā sabbepi saṅkhāre, 
īdisaṁ cintayiṁ tadā. 
Tato cittaṁ vimucci me, 
anupādāya sabbaso; 
Khippābhiññānamaggaṁ me, 
tadā paññāpayī jino. 
Iddhīsu ca vasī homi, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Paracittāni jānāmi, 
satthusāsanakārikā. 
Pubbenivāsaṁ jānāmi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Khepetvā āsave sabbe, 
visuddhāsiṁ sunimmalā. 
Pariciṇṇo mayā satthā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ; 
Ohito garuko bhāro, 
bhavanetti samūhatā. 
Yassatthāya pabbajitā, 
agārasmānagāriyaṁ; 
So me attho anuppatto, 
sabbasaṁyojanakkhayo. 
Atthadhammaniruttīsu, 
paṭibhāne tatheva ca; 
Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, 
buddhaseṭṭhassa sāsane. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
bhavā sabbe samūhatā; 
Nāgīva bandhanaṁ chetvā, 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
mama buddhassa santike; 
Tisso vijjā anuppattā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
vimokkhāpi ca aṭṭhime; 
Chaḷabhiññā sacchikatā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ bhaddākuṇḍalakesā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Kuṇḍalakesātheriyāpadānaṁ paṭhamaṁ. 

Therīapadāna 
Kuṇḍalakesīvagga 
Kisāgotamītherīapadāna 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammāna pāragū; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
jātā aññatare kule; 
Upetvā taṁ naravaraṁ, 
saraṇaṁ samupāgamiṁ. 
Dhammañca tassa assosiṁ, 
catusaccūpasañhitaṁ; 
Madhuraṁ paramassādaṁ, 
vaṭṭasantisukhāvahaṁ. 
Tadā ca bhikkhuniṁ vīro, 
lūkhacīvaradhāriniṁ; 
Ṭhapento etadaggamhi, 
vaṇṇayī purisuttamo. 
Janetvānappakaṁ pītiṁ, 
sutvā bhikkhuniyā guṇe; 
Kāraṁ katvāna buddhassa, 
yathāsatti yathābalaṁ. 
Nipacca munivaraṁ taṁ, 
taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; 
Tadānumodi sambuddho, 
ṭhānalābhāya nāyako. 
‘Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Kisāgotamī nāmena, 
hessati satthu sāvikā’. 
Taṁ sutvā muditā hutvā, 
yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; 
Mettacittā paricariṁ, 
paccayehi vināyakaṁ. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Pañcamī tassa dhītāsiṁ, 
dhammā nāmena vissutā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tāto, 
agāreva tadā mayaṁ; 
Vīsavassasahassāni, 
vicarimha atanditā. 
Komāribrahmacariyaṁ, 
rājakaññā sukhedhitā; 
Buddhopaṭṭhānaniratā, 
muditā satta dhītaro. 
Samaṇī samaṇaguttā ca, 
bhikkhunī bhikkhudāyikā; 
Dhammā ceva sudhammā ca, 
sattamī saṅghadāyikā. 
Khemā uppalavaṇṇā ca, 
paṭācārā ca kuṇḍalā; 
Ahañca dhammadinnā ca, 
visākhā hoti sattamī. 
Tehi kammehi sukatehi, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Pacchime ca bhave dāni, 
jātā seṭṭhikule ahaṁ; 
Duggate adhane naṭṭhe, 
gatā ca sadhanaṁ kulaṁ. 
Patiṁ ṭhapetvā sesā me, 
dessanti adhanā iti; 
Yadā ca pasūtā āsiṁ, 
sabbesaṁ dayitā tadā. 
Yadā so taruṇo bhaddo, 
komalako sukhedhito; 
Sapāṇamiva kanto me, 
tadā yamavasaṁ gato. 
Sokaṭṭādīnavadanā, 
assunettā rudammukhā; 
Mataṁ kuṇapamādāya, 
vilapantī gamāmahaṁ. 
Tadā ekena sandiṭṭhā, 
upetvābhisakkuttamaṁ; 
Avocaṁ ‘dehi bhesajjaṁ, 
puttasañjīvananti bho’. 
‘Na vijjante matā yasmiṁ, 
gehe siddhatthakaṁ tato; 
Āharā’ti jino āha, 
vinayopāyakovido. 
Tadā gamitvā sāvatthiṁ, 
na labhiṁ tādisaṁ gharaṁ; 
Kuto siddhatthakaṁ tasmā, 
tato laddhā satiṁ ahaṁ. 
Kuṇapaṁ chaḍḍayitvāna, 
upesiṁ lokanāyakaṁ; 
Dūratova mamaṁ disvā, 
avoca madhurassaro. 
‘Yo ca vassasataṁ jīve, 
apassaṁ udayabbayaṁ; 
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, 
passato udayabbayaṁ. 
Na gāmadhammo nigamassa dhammo, 
Na cāpiyaṁ ekakulassa dhammo; 
Sabbassa lokassa sadevakassa, 
Eseva dhammo yadidaṁ aniccatā’. 
Sāhaṁ sutvānimā gāthā, 
dhammacakkhuṁ visodhayiṁ; 
Tato viññātasaddhammā, 
pabbajiṁ anagāriyaṁ. 
Tathā pabbajitā santī, 
yuñjantī jinasāsane; 
Na cireneva kālena, 
arahattamapāpuṇiṁ. 
Iddhīsu ca vasī homi, 
dibbāya sotadhātuyā; 
Paracittāni jānāmi, 
satthusāsanakārikā. 
Pubbenivāsaṁ jānāmi, 
dibbacakkhu visodhitaṁ; 
Khepetvā āsave sabbe, 
visuddhāsiṁ sunimmalā. 
Pariciṇṇo mayā satthā, 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ; 
Ohito garuko bhāro, 
bhavanetti samūhatā. 
Yassatthāya pabbajitā, 
agārasmānagāriyaṁ; 
So me attho anuppatto, 
sabbasaṁyojanakkhayo. 
Atthadhammaniruttīsu, 
paṭibhāne tatheva ca; 
Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, 
buddhaseṭṭhassa vāhasā. 
Saṅkārakūṭā āhitvā, 
susānā rathiyāpi ca; 
Tato saṅghāṭikaṁ katvā, 
lūkhaṁ dhāremi cīvaraṁ. 
Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, 
lūkhacīvaradhāraṇe; 
Ṭhapesi etadaggamhi, 
parisāsu vināyako. 
Kilesā jhāpitā mayhaṁ, 
…pe… 
viharāmi anāsavā. 
Svāgataṁ vata me āsi, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 
Paṭisambhidā catasso, 
…pe… 
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 
Itthaṁ sudaṁ kisāgotamī bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 
Kisāgotamītheriyāpadānaṁ dutiyaṁ. 

Therīapadāna 
Kuṇḍalakesīvagga 
Dhammadinnātherīapadāna 
“Padumuttaro nāma jino, 
sabbadhammāna pāragū; 
Ito satasahassamhi, 
kappe uppajji nāyako. 
Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, 
kule aññatare ahuṁ; 
Parakammakārī āsiṁ, 
nipakā sīlasaṁvutā. 
Padumuttarabuddhassa, 
sujāto aggasāvako; 
Vihārā abhinikkhamma, 
piṇḍapātāya gacchati. 
Ghaṭaṁ gahetvā gacchantī, 
tadā udakahārikā; 
Taṁ disvā adadaṁ pūpaṁ, 
pasannā sehi pāṇibhi. 
Paṭiggahetvā tattheva, 
nisinno paribhuñji so; 
Tato netvāna taṁ gehaṁ, 
adāsiṁ tassa bhojanaṁ. 
Tato me ayyako tuṭṭho, 
akarī suṇisaṁ sakaṁ; 
Sassuyā saha gantvāna, 
sambuddhaṁ abhivādayiṁ. 
Tadā so dhammakathikaṁ, 
bhikkhuniṁ parikittayaṁ; 
Ṭhapesi etadaggamhi, 
taṁ sutvā muditā ahaṁ. 
Nimantayitvā sugataṁ, 
sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ; 
Mahādānaṁ daditvāna, 
taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 
Tato maṁ sugato āha, 
ghananinnādasussaro; 
‘Mamupaṭṭhānanirate, 
sasaṅghaparivesike. 
Saddhammassavane yutte, 
guṇavaddhitamānase; 
Bhadde bhavassu muditā, 
lacchase paṇidhīphalaṁ. 
Satasahassito kappe, 
okkākakulasambhavo; 
Gotamo nāma gottena, 
satthā loke bhavissati. 
Tassa dhammesu dāyādā, 
orasā dhammanimmitā; 
Dhammadinnāti nāmena, 
hessati satthu sāvikā’. 
Taṁ sutvā muditā hutvā, 
yāvajīvaṁ mahāmuniṁ; 
Mettacittā paricariṁ, 
paccayehi vināyakaṁ. 
Tena kammena sukatena, 
cetanāpaṇidhīhi ca; 
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, 
tāvatiṁsamagacchahaṁ. 
Imamhi bhaddake kappe, 
brahmabandhu mahāyaso; 
Kassapo nāma gottena, 
uppajji vadataṁ varo. 
Upaṭṭhāko mahesissa, 
tadā āsi narissaro; 
Kāsirājā kikī nāma, 
bārāṇasipuruttame. 
Chaṭṭhā tassāsahaṁ dhītā, 
sudhammā iti vissutā; 
Dhammaṁ sutvā jinaggassa, 
pabbajjaṁ samarocayiṁ. 
Anujāni na no tā