Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu022_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Phổ Diệu (Lalitavistara)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 11 / 12 (50.000 ký tự/trang)
ryasvaranāditena dāsyāma pātrāṇi vidhāya pūjām // Lal_24.85 //
sa bhājanaṃ dharmamayaṃ hyabhedyaṃ ime ca śailāmaya bhedya bhājanā /
pratigrahītuṃ kṣamate na cānyaḥ pratigrahārthāya vrajāma hanta // Lal_24.86 //
atha khalu catvāro mahārājāḥ svasvajanapārṣadyāḥ puṣpadhūpagandhamālyavilepanatūryatāḍāvacarasaṃgītisaṃprabhāṇitena svaiḥ svaiḥ pāṇibhistāni pātrāṇi parigṛhya yena tathāgatastenopasaṃkrāman / upasaṃkramya tathāgatasya pūjāṃ kṛtvā tāni pātrāṇi divyakusumapratipūrṇāni tathāgatāyopanāmayanti sma //
atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - amī khalu punaścatvāro mahārājāḥ śraddhāḥ prasannāḥ mama catvāri śailapātrāṇyupanāmayanti / na ca me catvāri śailapātrāṇi kalpante / athaikasya pratigṛhīṣyāmi, trayāṇāṃ vaimanasyaṃ syāt / yannvahamimāni catvāri pātrāṇi pratigṛhyaikaṃ pātramadhitiṣṭheyam / atha khalu bhikṣavastathāgato dakṣiṇaṃ pāṇiṃ prasārya vaiśravaṇaṃ mahārājaṃ gāthayādhyabhāṣata -
upanāmayasva sugatasya bhājanaṃ tvaṃ bheṣyase bhājanamagrayāne /
asmadvidhebhyo hi pradāya bhājanaṃ smṛtirmatiścaiva na jātu hīyate // Lal_24.87 //
atha khalu bhikṣavastathāgato vaiśravaṇasya mahārājasyāntikāttatpātraṃ pratigṛhṇīte sma anukampāmupādāya / pratigṛhya ca dhṛtarāṣṭraṃ mahārājaṃ gāthayādhyabhāṣata -
(Vaidya 279)
yo bhājanaṃ deti tathāgatasya na tasya jātu smṛti prajña hīyate /
atināmya kālaṃ ca sukhaṃsukhena yāvatpadaṃ budhyati śītibhāvam // Lal_24.88 //
atha khalu bhikṣavastathāgato dhṛtarāṣṭrasya mahārājasyāntikāttatpātraṃ pratigṛhṇīte sma anukampāmupādāya / pratigṛhya ca virūḍhakaṃ mahārājaṃ gāthayādhyabhāṣata -
dadāsi yastvaṃ pariśuddhabhājanaṃ viśuddhacittāya tathāgatāya /
bhaviṣyasi tvaṃ laghu śuddhacittaḥ praśaṃsito devamanuṣyaloke // Lal_24.89 //
atha khalu bhikṣavastathāgato virūḍhakasya mahārājasyāntikāttatpātraṃ pratigṛhṇīte sma anukampāmupādāya / pratigṛhya ca virūpākṣaṃ mahārājaṃ gāthayādhyabhāṣata -
acchidraśīlasya tathāgatasya acchidravṛttasya acchidrabhājanam /
acchidracittaḥ pradadāsi śraddhayā acchidra te bheṣyati puṇyadakṣiṇā // Lal_24.90 //
pratigṛhṇīte sma bhikṣavastathāgato virūpākṣasya mahārājasyāntikāttatpātraṃ anukampāmupādāya / pratigṛhya caikaṃ pātramadhitiṣṭhati sma adhimuktibalena / tasyāṃ ca velāyāmidamudānamudānayati sma -
dattāni pātrāṇi pure bhave mayā phalapūritā premaṇiyā ca kṛtvā /
tenemi pātrāścaturaḥ susaṃsthitā dadanti devāścaturo maharddhikāḥ // Lal_24.91 //
tatredamucyate /
sa saptarātraṃ varabodhivṛkṣaṃ saṃprekṣya dhīraḥ paramārthadarśī /
ṣaḍbhiḥ prakāraiḥ pravikampya corvī abhutthitaḥ siṃhagatirnṛsiṃhaḥ // Lal_24.92 //
samanta nāgendravilambagāmī krameṇa tārāyaṇamūlametya /
(Vaidya 280)
upāviśanmeruvadaprakampyo dhyānaṃ samādhiṃ ca muniḥ pradadhyau // Lal_24.93 //
tasmiṃśca kāle trapuṣaśca bhalliko bhrātṛdvayaṃ vaṇijagaṇena sārdham /
śakaṭāni te pañca dhanena pūrṇā saṃpuṣpite sālavane praviṣṭāḥ // Lal_24.94 //
maharṣitejena ca akṣamātraṃ cakrāṇi bhūmau viviśuḥ kṣaṇena /
tāṃ tādṛśīṃ prekṣya ca te avasthāṃ mahadbhayaṃ vaṇijagaṇasya jātam // Lal_24.95 //
te khaḍgahastāḥ śaraśaktipāṇayo vane mṛgaṃ vā mṛgayan ka eṣaḥ /
vīkṣanta te śāradacandravaktraṃ jinaṃ sahasrāṃśumivābhramuktam // Lal_24.96 //
prahīnakopā apanītadarpāḥ praṇamya mūrdhnā vimṛṣuḥ ka eṣaḥ /
nabhastalāddevata vāca bhāṣate buddho hyayaṃ lokahitārthakārī // Lal_24.97 //
rātriṃdivā sapta na cānnapānaṃ anena bhuktaṃ karuṇātmakena /
yadicchathā ātmana kleśaśāntiṃ bhojethimaṃ bhāvitakāyacittam // Lal_24.98 //
śabdaṃ ca te taṃ madhuraṃ niśāmya vanditva kṛtvā ca jinaṃ pradakṣiṇam /
prītāstataste sahitaiḥ sahāyaiḥ jinasya piṇḍāya matiṃ pracakruḥ // Lal_24.99 //
tena khalu bhikṣavaḥ samayena trapuṣabhallikānāṃ vaṇijāṃ pratyantakarvaṭe goyūthaṃ prativasati sma / atha tā gāvastasmin kāle tasmin samaye sarpimaṇḍaṃ pradugdhā abhūvan / atha gopālāstatsarpimaṇḍamādāya yena trapuṣabhallikau vaṇijau tenopasaṃkrāman / upasaṃkramyemāṃ prakṛtimārocayanti sma - yatkhalu yūyaṃ bhaṭṭā jānīyāta - sarvāstā gāvaḥ sarpimaṇḍaṃ pradugdhāḥ / tatkimetatpraśastamāhosvinneti?
tatra lolupajātyā brāhmaṇā evamāhuḥ - amaṅgalyametadbāhmaṇānām / mahāyajño yaṣṭavya iti //
(Vaidya 281)
tena khalu punarbhikṣavaḥ samayena trapuṣabhallikānāṃ vaṇijāṃ śikhaṇḍī nāma brāhmaṇaḥ pūrvajātisālohito brahmaloke pratyājāto 'bhūt / sa brāhmaṇarūpamabhinirmāya tān vaṇijo gāthābhiradhyabhāṣata -
yuṣmākaṃ praṇidhiḥ pūrve bodhiprāptastathāgataḥ /
asmākaṃ bhojanaṃ bhuktvā dharmacakraṃ pravartayet // Lal_24.100 //
sa caiṣa praṇidhiḥ pūrṇo bodhiprāptastathāgataḥ /
āhāramupanāmyeta bhuktvā cakraṃ pravartayet // Lal_24.101 //
sumaṅgalaṃ sunakṣatraṃ gavāṃ vaḥ sarpidohanam /
puṇyakarmaṇastasyaiṣa anubhāvo maharṣiṇaḥ // Lal_24.102 //
evaṃ saṃcodya vaṇijaḥ śikhaṇḍī bhavanaṃ gataḥ /
udagramanasaḥ sarve babhuvustrapuṣāhvayāḥ // Lal_24.103 //
kṣīraṃ yadāsīcca hi gosahasrā aśeṣatastaṃ samudānayitvā /
agraṃ ca tasmātparigṛhya ojaḥ sādheṃsu te bhojana gauraveṇa // Lal_24.104 //
śataṃ sahasraikapalasya mūlyaṃ yā ratnapātrī abhu candranāmikā /
caukṣāṃ sudhautāṃ vimalāṃ ca kṛtvā samatīrthikāṃ pūriṣu bhojanena // Lal_24.105 //
madhuṃ gṛhītvā tatha ratnapātrīṃ tārāyaṇīmūlamupetya śāstuḥ /
pratigṛhṇa bhakte anugṛhṇa cāsmān idaṃ praṇītaṃ paribhuṅkṣva bhojyam // Lal_24.106 //
anukampanārthāya ubhau ca bhrātṛṇāṃ pūrvāśayaṃ jñātva ca bodhiprasthitau /
pratigṛhītvā paribhuñji śāstā bhuktvā kṣipī pātri nabhastalesmiṃ // Lal_24.107 //
subrahmanāmā ca hi devarājo jagrāha yastāṃ vararatnapātrīm /
adhunāpyasau tāṃ khalu brahmaloke saṃpūjayatyanyasuraiḥ sahāyaḥ // Lal_24.108 //
(Vaidya 282)
atha khalu tathāgatastasyāṃ velāyāṃ teṣāṃ trapuṣabhallikānāṃ vaṇijānāmimāṃ saṃharṣaṇāmakārṣīt -
diśāṃ svastikaraṃ divyaṃ maṅgalyaṃ cārthasādhakam /
arthā vaḥ śāsatāṃ sarve bhavatvāśu pradakṣiṇā // Lal_24.109 //
śrīrvo 'stu dakṣiṇe haste śrīrvo vāme pratiṣṭhitā /
śrīrvo 'stu sarvasāṅgeṣu māleva śirasi sthitā // Lal_24.110 //
dhanaiṣiṇāṃ prayātānāṃ vaṇijāṃ vai diśo daśa /
utpadyantāṃ mahālābhāste ca santu sukhodayāḥ // Lal_24.111 //
kāryeṇa kenacidyena gacchathā pūrvikāṃ diśam /
nakṣatrāṇi vaḥ pālentu ye tasyāṃ diśi saṃsthitā // Lal_24.112 //
kṛttikā rohiṇī caiva mṛgaśirārdrā punarvasuḥ /
puṣyaścaiva tathāśleṣā ityeṣāṃ pūrvikādiśām // Lal_24.113 //
ityete sapta nakṣatrā lokapālā yaśasvinaḥ /
adhiṣṭhitā pūrvabhāge devā rakṣantu sarvataḥ // Lal_24.114 //
teṣāṃ cādhipatī rājā dhṛtarāṣṭreti viśrutaḥ /
sa sarvagandharvapatiḥ sūryeṇa saha rakṣatu // Lal_24.115 //
putrā pi tasya bahava ekanāmā vicakṣaṇāḥ /
aśītirdaśa caikaśca indranāmā mahābalā /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.116 //
pūrvasmin vai diśo bhāge aṣṭau devakumārikāḥ /
jayantī vijayantī ca siddhārthā aparājitā // Lal_24.117 //
nandottarā nandisenā nandinī nandavardhanī /
tā pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.118 //
pūrvasmin vai diśo bhāge cāpālaṃ nāma cetiyam /
avustaṃ jinebhi jñātamarhantebhi ca tāyibhiḥ /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.119 //
kṣemāśca vo diśaḥ santu mā ca vaḥ pāpamāgamat /
labdhārthāśca nivartadhvaṃ sarvadevebhi rakṣitāḥ // Lal_24.120 //
yena kenacitkṛtyena gacchethā dakṣiṇāṃ diśam /
nakṣatrāṇi vaḥ pālentu ye tāṃ diśamadhiṣṭhitā // Lal_24.121 //
(Vaidya 283)
maghā ca dvau ca phālgunyau hastā citrā ca pañcamī /
svātiścaiva viśākhā ca eteṣāṃ dakṣiṇā diśā // Lal_24.122 //
ityete sapta nakṣatrā lokapālā yaśasvinaḥ /
ādiṣṭā dakṣiṇe bhāge te vo rakṣantu sarvataḥ // Lal_24.123 //
teṣāṃ cādhipatī rājā virūḍhaka iti smṛtaḥ /
sarvakumbhāṇḍādhipatiryamena saha rakṣatu // Lal_24.124 //
putrā pi tasya bahava ekanāmā vicakṣaṇāḥ /
aśītirdaśa caikaśca indranāmā mahābalāḥ /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.125 //
dakṣiṇe 'smin diśo bhāge aṣṭau devakumārikāḥ /
śriyāmatī yaśamatī yaśaprāptā yaśodharā // Lal_24.126 //
suutthitā suprathamā suprabuddhā sukhāvahā /
tā pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.127 //
dakṣiṇe 'smin diśo bhāge padmanāmena cetikam /
nityaṃ jvalitatejena divyaṃ sarvaprakāśitam /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.128 //
kṣemāśca vo diśaḥ santu mā ca vaḥ pāpamāgamat /
labdhārthāśca nivartadhvaṃ sarvadevebhi rakṣitāḥ // Lal_24.129 //
yena kenacitkṛtyena gacchethā paścimāṃ diśam /
nakṣatrāṇi vaḥ pālentu ye tāṃ diśamadhiṣṭhitā // Lal_24.130 //
anurādhā ca jeṣṭhā ca mūlā ca dṛḍhavīryatā /
dvāvāṣāḍhe abhijicca śravaṇo bhavati saptamaḥ // Lal_24.131 //
ityete sapta nakṣatrā lokapālā yaśasvinaḥ /
ādiṣṭā paścime bhāge te vo rakṣantu sarvadā // Lal_24.132 //
teṣāṃ cādhipatī rājā virūpākṣeti taṃ viduḥ /
sa sarvanāgādhipatirvarūṇena saha rakṣatu // Lal_24.133 //
putrā pi tasya bahavaḥ ekanāmā vicakṣaṇāḥ /
aśītirdaśa caikaśca indranāmā mahābalāḥ /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.134 //
paścime 'smin diśo bhāge aṣṭau devakumārikāḥ
alambuśā miśrakeśī puṇḍarīkā tathāruṇā // Lal_24.135 //
(Vaidya 284)
ekādaśā navamikā śītā kṛṣṇā ca draupadī /
tā pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.136 //
paścime 'smin diśo bhāge aṣṭaṅgo nāma parvataḥ /
pratiṣṭhā candrasūryāṇāṃ aṣṭamarthaṃ dadātu vaḥ /
so 'pi va adhipāletu ārogyena śivena ca // Lal_24.137 //
kṣemāśca vo diśaḥ santu mā ca vaḥ pāpamāgamat /
labdhārthāśca nivartadhvaṃ sarvadevebhi rakṣitāḥ // Lal_24.138 //
yena kenacitkṛtyena gacchethā uttarāṃ diśam /
nakṣatrāṇi vaḥ pālentu ye tāṃ diśamadhiṣṭhitā // Lal_24.139 //
dhaniṣṭhā śatabhiṣā caiva dve ca purvottarāpare /
ravatī aśvinī caiva bharaṇī bhavatī saptamī // Lal_24.140 //
ityete sapta nakṣatrā lokapālā yaśasvinaḥ /
ādiṣṭā uttare bhāge te vo rakṣantu sarvadā // Lal_24.141 //
teṣāṃ cādhipatī rājā kubero naravāhanaḥ /
sarvayakṣāṇāmadhipatirmāṇibhadreṇa saha rakṣatu // Lal_24.142 //
putrā pi tasya bahava ekanāmā vicakṣaṇāḥ /
aśītirdaśa caikaśca indranāmā mahābalāḥ /
te pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.143 //
uttare 'smin diśo bhāge aṣṭau devakumārikāḥ /
ilādevī surādevī pṛthvī padmāvatī tathā // Lal_24.144 //
upasthitā mahārājā āśā śraddhā hirī śirī /
tā pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.145 //
uttare 'smin diśo bhāge parvato gandhamādanaḥ /
āvāso yakṣabhūtānāṃ citrakūṭaḥ sudarśanaḥ /
te 'pi va adhipālentu ārogyena śivena ca // Lal_24.146 //
kṣemāśca vo diśaḥ santu mā ca vaḥ pāpamāgamat /
labdhārthāśca nivartadhvaṃ sarvadevebhi rakṣitāḥ // Lal_24.147 //
aṣṭāviṃśati nakṣatrā sapta sapta caturdiśam /
dvātriṃśaddevakanyāśca aṣṭāvaṣṭau caturdiśam // Lal_24.148 //
aṣṭau śramaṇā (cāṣṭau) brāhmaṇā(aṣṭau) janapadeṣu naigamāḥ /
aṣṭau devāḥ saindrakāste vo rakṣantu sarvataḥ // Lal_24.149 //
(Vaidya 285)
svasti vo gacchatāṃ bhotu svasti bhotu nivartatām /
svasti paśyata vai jñātiṃ svasti paśyantu jñātayaḥ // Lal_24.150 //
sendrā yakṣā mahārājā arhantamanukampitāḥ /
sarvatra svasti gacchadhvaṃ prāpsyadhvamamṛtaṃ śivam // Lal_24.151 //
saṃrakṣitā brāhmaṇa vāsavena vimukticittaiśca anāśravaiśca /
nāgaiśca yakṣaiśca sadānukampitāḥ pāletha āyuḥ śaradāṃ śataṃ samam // Lal_24.152 //
pradakṣiṇāṃ dakṣiṇalokanāthaḥ teṣāṃ diśaiṣa 'pratimo vināyakaḥ /
anena yūyaṃ kuśalena karmaṇā madhusaṃbhavā nāma jinā bhaviṣyatha // Lal_24.153 //
prathamādidaṃ lokavināyakasya asaṅgato vyākaraṇaṃ jinasya /
paścādanantā bahubodhisattvā ye vyākṛtā bodhayi no vivartyāḥ // Lal_24.154 //
śrutvā imaṃ vyākaraṇaṃ jinasya udagracittā paramāya prītyā /
tau bhrātarau sārdhaṃ sahāyakaistaiḥ buddhaṃ ca dharmaṃ śaraṇa prapannāḥ // Lal_24.155 //
iti //
// iti śrīlalitavistare trapuṣabhallikaparivarto nāma caturviṃśatitamo 'dhyāyaḥ //
______________________________________________________________________
START Parivarta 25
(Vaidya 286)
adhyeṣaṇāparivartaḥ pañcaviṃśaḥ /
iti hi bhikṣavastathāgatasya tārāyaṇamūle viharataḥ prathamābhisaṃbuddhasyaikasya rahogatasya pratisaṃlīnasya lokānuvartanāṃ pratyetadabhavat - gambhīro batāyaṃ mayā dharmo 'dhigato 'bhisaṃbuddhaḥ śāntaḥ praśānta upaśāntaḥ praṇīto durdṛśo duranubodho 'tarko 'vitarkāvacaraḥ / alamāryaḥ paṇḍitavijñavedanīyo yaduta sarvopadhiniḥsargo 'vedito 'niveditaḥ sarvaveditanirodhaḥ paramārtho 'nālayaḥ / śītībhāvo 'nādāno 'nupādāno 'vijñapto 'vijñāpanīyo 'saṃskṛtaḥ ṣaḍviṣayasamatikrāntaḥ / akalpo 'vikalpo 'nabhilāpyaḥ / aruto 'ghoṣo 'nudāhāraḥ / anidarśano 'pratighaḥ sarvālambanasamatikāntaḥ śamathadharmopacchedaḥ / śūnyatānupalambhaḥ / tṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇam / ahaṃ cedimaṃ parebhyo dharmaṃ deśayeyam, te cennājānīyuḥ, sa me syātklamatho mithyāvyāyāmo 'kṣaṇadharmadeśanatā ca / yannvahamalpotsukastūṣṇībhāvena vihareyam / tasyāṃ ca velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata -
gambhīra śānto virajaḥ prabhāsvaraḥ prāpto mi dharmo hyamṛto 'saṃskṛtaḥ /
deśeya cāhaṃ na parasya jāne yannūna tūṣṇī pavane vaseyam // Lal_25.1 //
apagatagirivākpatho hyalipto yatha gaganaṃ tathā svabhāvadharmam /
cittamana vicāravipramuktaṃ paramasuāścariyaṃ paro vijāne // Lal_25.2 //
na ca punarayu śakya akṣarebhiḥ praviśatu anarthayogavipraveśaḥ /
purimajinakṛtādhikārasattvāḥ te imu śruṇitva hi dharmu śraddadhanti // Lal_25.3 //
na ca punariha kaścidasti dharmaḥ so pi na vidyate yasya nāstibhāvāḥ /
hetukriyaparaṃparā ya jāne tasya na bhotiha astināstibhāvāḥ // Lal_25.4 //
(Vaidya 287)
kalpaśatasahasra aprameyā ahu caritaḥ purime jinasakāśe /
na ca maya pratilabdha eṣa kṣāntī yatra na ātma na sattva naiva jīvaḥ // Lal_25.5 //
yada maya pratilabdha eṣa kṣāntī mriyati na ceha na kaści jāyate vā /
prakṛti imi nirātma sarvadharmāḥ tada māṃ vyākari buddha dīpanāmā // Lal_25.6 //
karuṇa mama ananta sarvaloke paratu na cārthanatāmahaṃ pratīkṣe /
yada puna janatā prasanna brahme tena adhīṣṭu pravartayiṣya cakram // Lal_25.7 //
eva ca ayu dharma grāhyu me syāt saci mama brahma krame nipatya yācet /
pravadahi virajā praṇītu dharmaṃ santi vijānaka sattva svākarāśca // Lal_25.8 //
iti hi bhikṣavastathāgatastasmin samaye ūrṇākośātprabhāmutsṛjati sma yayā prabhayā trisāhasramahāsāhasro lokadhāturmahatā suvarṇavarṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt //
atha khalu daśatrisāhasramahāsāhasrādhipatiḥ śikhī mahābrahmā buddhānubhāvenaiva tathāgatasya cetasaiva cetaḥparivitarkamājñāsīt - alpotsukatāyai bhagavataścittamabhinataṃ na dharmadeśanāyāmiti / tasyaitadabhavat - yannvahamupasaṃkramya tathāgatamadhyeṣyeyaṃ dharmacakrapravartanatāyai //
atha khalu śikhī mahābrahmā tasyāṃ velāyāṃ tadanyān brahmakāyikān devaputrānāmantrayate sma - naśyati batāyaṃ mārṣā loko vinaśyati, yatra hi nāma tathāgato 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyālpotsukatāyai cittamabhināmayati na dharmadeśanāyām / yannu vayamupasaṃkramya tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhamadhyeṣyemahi dharmacakrapravartanāya //
atha khalu bhikṣavaḥ śikhī mahābrahmā aṣṭaṣaṣṭyā brāhmaṇaśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya tathāgatasya pādau śirasābhivandya prāñjalistathāgatametadavocat naśyati batāyaṃ bhagavan lokaḥ, praṇaśyati batāyaṃ bhagavan lokaḥ, yatra hi nāma tathāgato 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyālpotsukatāyai cittamabhināmayati na dharmadeśanāyām / tatsādhu deśayatu (Vaidya 288) bhagavān dharmam, deśayatu sugato dharmam / santi sattvāḥ svākārāḥ suvijñāpakāḥ śaktā bhavyāḥ pratibalāḥ bhagavato bhāṣitasyārthamājñātum / tasyāṃ ca velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata -
samudāniya jñānamahāgramaṇḍalaṃ visṛjya raśmīn daśadikṣu caiva /
tadañja jñānāṃśu nṛpadmabodhakā upekṣakastiṣṭhasi vādibhāskaraḥ // Lal_25.9 //
nimantrayitvāryadhanena sattvāṃ āśvāsayitvā bahuprāṇakoṭyaḥ /
na yuktametattava lokabandho yaṃ tūṣṇibhāvena upekṣase jagat // Lal_25.10 //
parāhanasvottamadharmadundubhiṃ saddharmaśaṅkhaṃ ca prapūrayāśu /
ucchrepayasva mahadharmayūpaṃ prajvālayasva mahadharmadīpam // Lal_25.11 //
pravarṣa vai dharmajalaṃ pradhānaṃ pratārayemāṃ bhavasāgarasthāṃ /
pramocayemāṃ mahavyādhikliṣṭāṃ kleśāgnitapte praśamaṃ kuruṣva // Lal_25.12 //
nidarśaya tvaṃ khalu śāntimārgaṃ kṣemaṃ śivaṃ nirjaratāmaśokam /
nirvāṇamārgāgamanādanāthe vipathasthite nātha kṛpāṃ kuruṣva // Lal_25.13 //
vimokṣadvārāṇi apāvṛṇiṣva pracakṣva taṃ dharmanayaṃ hyakopyam /
jātyandhabhūtasya janasya nātha tvamuttamaṃ śodhaya dharmacakṣuḥ // Lal_25.14 //
na brahmaloke na ca devaloke na yakṣagandharvamanuṣyaloke /
lokasya yo jātijarāpanetā nānyo 'sti tvatto hi manuṣyacandraḥ // Lal_25.15 //
(Vaidya 289)
adhyeṣako 'haṃ tava dharmarāja adhyācarākṛtvana sarvadevān /
anena puṇyena ahaṃ pi kṣipraṃ pravartayeyaṃ varadharmacakram // Lal_25.16 //
adhivāsayati sma bhikṣavastathāgataḥ śikhino brahmaṇastūṣṇībhāvena sadevamānuṣāsurasya lokasyānugrahārthamanukampāmupādāya //
atha khalu śikhī mahābrahmā tathāgatasya tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā divyaiścandanacūrṇairagurucūrṇaiśca tathāgatamabhyavakīrya prītiprāmodyajātastatraivāntaradhāt //
atha khalu bhikṣavastathāgatasya dharmālokasyādarotpādanārthaṃ śikhinaśca mahābrahmaṇaḥ punaḥ punastathāgatādhyeṣaṇayā kuśalamūlavivṛddhyarthaṃ dharmasya cātigambhīrodāratāmupādāya punarapyekasya rahogatasya pratisaṃlīnasyāyamevaṃrūpaṃ cetovitarko 'bhūt - gambhīraḥ khalvayaṃ mayā dharmo 'bhisaṃbuddhaḥ sūkṣmo nipuṇo duranubodhaḥ atarko 'tarkāvacaraḥ paṇḍitavijñavedanīyaḥ sarvalokavipratyanīko durdṛśaḥ sarvopadhiniḥsargaḥ sarvasaṃskāropaśamaḥ sarvatamopacchedaḥ śūnyatānupalambhastṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇam / ahaṃ cedidaṃ dharmaṃ deśayeyam, pare ca me na vibhāvayeyuḥ, sā me paramā viheṭhā bhavet / yannvahamalpotsukavihāreṇaiva vihareyam //
atha khalu bhikṣavaḥ śikhī mahābrahmā buddhānubhāvena punarapi tathāgatasyetadamevaṃrūpeṇa cetaḥ - parivitarkamājñāya yena śakro devānāmindrastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya śakraṃ devānāmindrametadavocat - yatkhalu kauśika jānīyāstathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasyālpotsukatāyai cittaṃ nataṃ na dharmadeśanāyām / nakṣyate batāyaṃ kauśika lokaḥ, vinakṣyate batāyaṃ kauśika lokaḥ, mahāvidyāndhakārakṣipto batāyaṃ kauśika loko bhaviṣyati, yatra hi nāma tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasyālpotsukatāyai cittaṃ nataṃ na dharmasaṃprakāśanāyām / kasmādvayaṃ na gacchāmastathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ dharmacakrapravartanāyādhyeṣitum? tatkasmāt? na hyanadhyeṣitāstathāgatā dharmacakraṃ pravartayanti / sādhu mārṣeti śakro brahmā bhaumāśca devā antarīkṣāścāturmahārājakāyikāstrāyatriṃśā yāmāstuṣitā nirmāṇaratayaḥ paranirmitavaśavartino brahmakāyikā ābhāsvarā bṛhatphalā śubhakṛtsnā saṃbahulāni ca śuddhāvāsakāyika devaputraśatasahasrāṇyatikrāntavarṇā atikrāntāyāṃ rātrau kevalaṃ tārāyaṇamūlaṃ divyena varṇena divyenāvabhāsenāvabhāsya yena tathāgatastenopasaṃkrāman / upasaṃkramya tathāgatasya pādau śirasābhivandya pradakṣiṇīkṛtya caikānte tasthuḥ //
atha khalu śakro devānāmindro yena tathāgatastenāñjaliṃ praṇamya tathāgataṃ gāthayābhituṣṭāva -
uttiṣṭha vijitasaṃgrāma prajñākārā timisrā vivara loke /
cittaṃ hi te vimuktaṃ śaśiriva pūrṇo grahavimuktaḥ // Lal_25.17 //
(Vaidya 290)
evamukte tathāgatastūṣṇīmevāsthāt //
atha khalu śikhī mahābrahmā śakraṃ devānāmindrametadavocat - naiva kauśika tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā adhyeṣyante dharmacakrapravartanatāyai yathā tvamadhyeṣase //
atha khalu śikhī mahābrahmā ekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇajānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena tathāgatastenāñjaliṃ praṇamya tathāgataṃ gāthayādhyabhāṣata -
uttiṣṭha vijitasaṃgrāma prajñākārā timisrā vivara loke /
deśaya tvaṃ mune dharmaṃ ājñātāro bhaviṣyanti // Lal_25.18 //
evamukte bhikṣavastathāgataḥ śikhinaṃ mahābrahmāṇametadavocat - gambhīraḥ khalvayaṃ mahābrahman mayā dharmo 'bhisaṃbuddhaḥ sūkṣmo nipuṇaḥ peyālaṃ yāvatsā me syātparamā viheṭhā / api ca me brahmannime gāthe 'bhīkṣṇaṃ pratibhāsaḥ -
pratisrotagāmi mārgo gambhīro durdṛśo mama /
na taṃ drakṣyanti rāgāndhā alaṃ tasmātprakāśitum // Lal_25.19 //
anusrotaṃ pravāhyante kāmeṣu patitā prajāḥ /
kṛcchreṇa me 'yaṃ saṃprāptaṃ alaṃ tasmātprakāśitum // Lal_25.20 //
atha khalu bhikṣavaḥ śikhī mahābrahmā śakraśca devānāmindrastathāgataṃ tūṣṇībhūtaṃ viditvā sārdhaṃ tairdevaputrairduḥkhitā durmanāstatraivāntaradhāyiṣuḥ //
trirapi ca tathāgatasyālpotsukatāyai cittaṃ namayati sma //
tena khalu punarbhikṣavaḥ samayena māgadhakānāṃ manuṣyāṇāmimānyevaṃrūpāṇi pāpakāni akuśalāni dṛṣṭigatānyutpannānyabhūvan / tadyathā / kecidevamāhuḥ - vātā na vāsyanti / kecidevamāhuḥ - agnirna jvaliṣyati / kecidāhuḥ - devo na varṣiṣyati / kecidāhuḥ - nadyo na vahyanti / kecidāhuḥ - śasyāni na prajāsyanti / kecidāhu - pakṣiṇa ākāśe na kramiṣyanti / kecidāhuḥ - gurviṇyo nārogyeṇa prasaviṣyanti //
atha khalu bhikṣavaḥ śikhī mahābrahmā tathāgatasyaivamevaṃrūpaṃ cittavitarkamājñāya māgadhakānāṃ ca manuṣyāṇāmimāni dṛṣṭigatāni viditvā atikrāntāyāṃ rātrāvabhisaṃkrāntena varṇena sarvāvantaṃ tārāyaṇamūlaṃ divyenāvabhāsenāvabhāsya yena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya tathāgatasya pādau śirasābhivandyaikāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena tathāgatastenāñjaliṃ praṇamya tathāgataṃ gāthābhiradhyabhāṣata -
vādo babhūva samalairvicintito dharmo 'viśuddho magadheṣu pūrvam /
amṛtaṃ mune tadvivṛṇīṣva dvāraṃ śṛṇvanti dharmaṃ vimalena buddham // Lal_25.21 //
(Vaidya 291)
kṛtasvakārtho 'si bhujiṣyatāṃ gato duḥkhābhisaṃskāramalāpakṛṣṭaḥ /
na hānivṛddhī kuśalasya te 'sti tvamagradharmeṣviha pāramiṃ gataḥ // Lal_25.22 //
na te mune sadṛśa ihāsti loke kuto 'dhikaḥ syādiha te maharṣe /
bhavānihāgrastribhave virocate giriryathā 'sāvasurālayasthaḥ // Lal_25.23 //
mahākṛpāṃ jānaya duḥkhite jane na tvādṛśā jātu bhavantyupekṣakāḥ /
bhavān viśāradyabalaiḥ samanvitaḥ tvameva śakto janatāṃ pratāritum // Lal_25.24 //
iyaṃ suśalyā sucirāturā prajā sadevakā saśramaṇā dvijākhilā /
āroginī bhotu nirāturajvarā na cāparaḥ śaraṇamihāsya vidyate // Lal_25.25 //
cirānubaddhāstava devamānuṣāḥ kalyāṇacittā amṛtārthinaśca /
dharmaṃ yamevādhigamiṣyate jino yathāvadanyūnamudāhariṣyati // Lal_25.26 //
tasmāddhiyā cāmisu vikrama tvāṃ vinayasva sattvāṃ ciranaṣṭamārgāṃ /
aviśrutārthā śamanāya kāṅkṣitāḥ sudurbalā bṛṃhaṇakāṅkṣiṇo vā // Lal_25.27 //
iyaṃ tṛṣārtā janatā mahāmune udīkṣate dharmajalaṃ tavāntike /
megho yathā saṃtṛṣitāṃ vasuṃdharāṃ kuru tarpaṇāṃ nāyaka dharmavṛṣṭyā // Lal_25.28 //
cirapraṇaṣṭā vicaranti mānavā bhave kudṛṣṭīgahane sakaṇṭake /
(Vaidya 292)
akaṇṭakaṃ mārgamṛjuṃ pracakṣva taṃ yaṃ bhāvayitvā hyamṛtaṃ labheyam // Lal_25.29 //
andhāprapāte patitā hyanāyakā noddhartumanyairiha śakyamete /
mahāprapāte patitāṃ samuddhara chandaṃ samutpādya vṛṣo 'si buddhimān // Lal_25.30 //
na saṃgatiste 'sti sadā mune ciraṃ kadācidaudumbarapuṣpasaṃnibhāḥ /
jināḥ pṛthivyāṃ prabhavanti nāyakāḥ prāptākṣaṇo mocaya nātha sattvāṃ // Lal_25.31 //
abhūcca te pūrvabhaveṣviyaṃ matiḥ tīrṇaḥ svayaṃ tārayitā bhaveyam /
asaṃśayaṃ pāragato 'si sāṃprataṃ satyāṃ pratijñāṃ kuru satyavikramaḥ // Lal_25.32 //
dharmolkayā vidhama mune 'ndhakārā ucchrepaya tvaṃ hi tathāgatadhvajam /
ayaṃ sa kālaḥ pratilābhyudīraṇe mṛgādhipo vā nada dundubhisvaraḥ // Lal_25.33 //
atha khalu bhikṣavastathāgataḥ sarvāvantaṃ lokaṃ buddhacakṣuṣā vyavalokayan sattvān paśyati sma hīnamadhyapraṇītānuccanīcamadhyamān svākārān suviśodhakān durākārān durviśodhakānuddhāṭitajñānavipañcijñān padaparamāṃstrīn sattvarāśīnekaṃ mithyatvaniyatamekaṃ samyaktvaniyatamekamaniyatam / tadyathāpi nāma bhikṣavaḥ puruṣaḥ puṣkariṇyāstīre sthitaḥ paśyati jalaruhāṇi kānicidudakāntargatāni kānicidudakasamāni kānicidudakābhyudgatāni, evameva bhikṣavastathāgataḥ sarvāvantaṃ lokaṃ buddhacakṣuṣā vyavalokayan paśyati sma sattvāṃstriṣu rāśiṣu vyavasthitān //
atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - deśayeyaṃ cāhaṃ dharmaṃ na vā deśayeyam / sa eṣa mithyatvaniyato rāśirnaivāyaṃ dharmamājānīyāt / deśayeyaṃ cāhaṃ vā dharmaṃ na vā deśayeyam / yo 'yaṃ samyaktvaniyato rāśirājñāsyatyevaiṣa dharmam / (yatkhalu punarayamaniyato rāśirājñāsyatyevaiṣa dharmam / ) yatkhalu punarayamaniyato rāśiḥ, tasmai saceddharmaṃ deśayiṣyāmi, ājñāsyati / uta na deśayiṣyāmi, nājñāsyate //
atha khalu bhikṣavastathāgato 'niyatarāśivyavasthitān sattvānārabhya mahākaruṇāmavakrāmayati sma //
(Vaidya 293)
atha khalu tathāgata ātmanaścemaṃ samyagjñānamadhikṛtya śikhinaśca mahābrahmaṇo 'dhyeṣaṇāṃ viditvā śikhinaṃ mahābrahmāṇaṃ gāthābhiradhyabhāṣata -
apāvṛtāsteṣāmamṛtasya dvārā brahman ti satataṃ ye śrotavantaḥ /
praviśanti śraddhā naviheṭhasaṃjñāḥ śṛṇvanti dharmaṃ magadheṣu sattvāḥ // Lal_25.34 //
atha khalu śikhī mahābrahmā tathāgatasyādhivāsanāṃ viditvā tuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātastathāgatasya pādau śirasā vanditvā tatraivāntaradhāt //
atha khalu bhikṣavo bhaumā devāstasyāṃ velāyāmantarīkṣebhyo devebhyo ghoṣamudīrayanti sma, śabdamanuśrāvayanti sma - adya mārṣā tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena dharmacakrapravartanāyai pratiśrutam / tadbhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca / parihāsyante bata bho mārṣā asurāḥ kāyāḥ / divyāḥ kāyāḥ paripūriṃ gabhiṣyanti / bahavaśca sattvā loke parinirvāsyanti / evamevāntarīkṣā devā bhaumebhyo devebhyaḥ pratiśratya cāturmahārājikānāṃ devānāṃ ghoṣamudīrayanti sma / cāturmahārājikāstrāyatriṃśānām, trāyatriṃśā yāmānām, yāmā tuṣitanirmāṇaratīnām, nirmāṇaratayaḥ paranirmitavaśavartinām, te 'pi brahmakāyikānāṃ devānāṃ ghoṣamudīrayanti sma, śabdamanuśrāvayanti sma - adya mārṣāstathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena dharmacakrapravartanāyai pratiśrutam / tadbhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca / parihāsyante bata bho mārṣā asurāḥ kāyāḥ / divyāḥ kāyā vivardhiṣyante / bahavaśca sattvā loke parinirvāsyantīte //
iti hi bhikṣavastatkṣaṇaṃ tanmuhurtaṃ tallavaṃ yāvadbahmakāyikā devāstasmādbhaumādārabhya ekavāgekanirnāda ekanirghoṣo 'bhyudgato 'bhūt - adya mārṣāstathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena dharmacakrapravartanāyai pratiśrutamiti //
atha khalu bhikṣavo dharmaruciśca nāmā bodhivṛkṣadevatā dharmakāyaśca dharmamatiśca dharmacārī ca, ete catvāro bodhivṛkṣadevatāstathāgatasya caraṇayornipatyaivamāhuḥ - kva bhagavān dharmacakraṃ pravartiṣyatīti? evamukte bhikṣavastathāgatastān devatānetadavocat - vārāṇasyāmṛṣipatane mṛgadāve / te āhuḥ - parīttajanakāyā bhagavan vārāṇasī mahānagarī, parīttadrumachāyaśca mṛgadāvaḥ / santyanyāni bhagavan mahānagarāṇi ṛddhāni sphītāni kṣemāni subhikṣāṇi ramaṇīyāni ākīrṇabahujanamanuṣyāṇi udyānavanaparvatapratimaṇḍitāni / teṣāṃ bhagavānanyatame dharmacakraṃ pravartayatu / tathāgato 'vocatmaivaṃ bhadramukhāḥ / tatkasmāt?
(Vaidya 294)
ṣaṣṭiṃ yajñasahasrakoṭinayutā ye tatra yaṣṭā mayā
ṣaṣṭiṃ buddhasahasrakoṭinayutā ye tatra saṃpūjitā /
paurāṇāmṛṣiṇāmihālayu varo vārāṇasī nāmavā
devānāgamabhiṣṭuto mahitalo dharmābhinimnaḥ sadā // Lal_25.35 //
buddhā koṭisahasra naikanavatiḥ pūrve smarāmī aha
ye tasminnṛṣisāhvaye vanavare vartīsu cakrottamam /
śāntaṃ cāpyupaśāntadhyānabhimukhaṃ nityaṃ mṛgaiḥ sevitaṃ
ityarthe ṛṣisāhvaye vanavare vartiṣyi cakrottamam // Lal_25.36 //
iti //
// iti śrīlalitavistare 'dhyeṣaṇāparivarto nāma pañcaviṃśatitamo 'dhyāyaḥ //
______________________________________________________________________
START Parivarta 26
(Vaidya 295)
dharmacakrapravartanaparivartaḥ ṣaḍviṃśaḥ //
atha khalu bhikṣavastathāgataḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyaḥ sarvabandhanasamucchinnaḥ sarvakleśoddhṛto nirvāntamalakleśo nihatamārapratyarthikaḥ sarvabuddhadharmanayānupraviṣṭaḥ sarvajñaḥ sarvadarśī daśabalasamanvāgataścaturvaiśāradyaprāpto 'ṣṭādaśāveṇikabuddhadharmapratipūrṇaḥ pañcacakṣuḥsamanvāgato 'nāvaraṇena buddhacakṣuṣā sarvāvantaṃ lokamavalokyaivaṃ cintayati sma - kasmā ayamahaṃ sarvaprathamaṃ dharmaṃ deśayeyam? katamaḥ sattvaḥ śuddhaḥ svākāraḥ suvineyaḥ suvijñāpakaḥ suviśodhako mandarāgadoṣamoho 'parokṣavijñāno yo 'śrutavān dharmasya parihīyate? tasmāyahaṃ sarvaprathamaṃ dharmaṃ deśayeyam, yaśca me dharmaṃ deśitamājānīyānna ca māṃ sa viheṭhayet //
atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhūt - rudrakaḥ khalu rāmaputraḥ śuddhaḥ svākāraḥ suvijñāpakaḥ suviśodhako mandarāgamoho 'parokṣavijñānaḥ / so 'śravaṇāddharmasya parihīyate / śrāvakebhyo naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasahavratāyai dharmaṃ deśayati / kutrāsāvetarhi prativasatītyājñāsīt / adya saptāhakālagata iti / devatā api tathāgatasya caraṇayornipatyaivamāhuḥ - evametadbhagavan, evametatsugata, adya saptāhakālagato rudrako rāmaputraḥ / tasya me bhikṣava etadabhūt - mahāhānirvartate rudrakasya rāmaputrasya, ya imameva supraṇītaṃ dharmamaśrutvā kālagataḥ / sacedasāvimaṃ dharmamaśroṣyadājñāsyat / tasmai cāhaṃ prathamaṃ dharma deśayiṣyam, na ca māṃ sa vyaheṭhayiṣyat //
punarapi bhikṣavastathāgatasyaitadabhūt - ko 'nyaḥ sattvaḥ śuddhaḥ suvineyaḥ pūrvavadyāvanna ca dharmadeśanāṃ viheṭhayediti / tato bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - ayaṃ khalvapyārāḍaḥ kālāpaḥ śuddho yāvanna ca me dharmadeśanāṃ viheṭhayediti / samanvāharati sma bhikṣavastathāgataḥ kutrāsāvetarhīti / samanvāharaṃścājñāsīdadya trīṇyahāni kālagatasyeti / śuddhāvāsakāyikā api ca devatā enamarthaṃ tathāgatasyārocayanti sma - evametadbhagavan, evametatsugata / adya tryahaṃ kālagatasyārāḍasya kālāpasya / tatastathāgatasyaitadabhavat - mahāhānirvartate arāḍasya kālāpasya, ya imamevaṃ supraṇītaṃ dharmamaśrutvā kālagata iti //
punarapi bhikṣavastathāgatasyaitadabhūt - kaḥ khalvanyaḥ sattvaḥ śuddhaḥ svākāro yāvanna ca me dharmadeśanāṃ viheṭhayediti //
atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - te khalu pañcakā bhadravargīyāḥ śuddhāḥ svākārāḥ suvijñāpakāḥ suviśodhakā mandarāgadoṣamohā aparokṣavijñānāḥ / te 'śravaṇāddharmasya parihīyante / taiścāhaṃ duṣkaracaryāṃ carannupasthito 'bhūvam / te mayā dharmaṃ deśitamājñāsyanti, na ca me ha viheṭhayiṣyanti //
(Vaidya 296)
atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - yannvahaṃ pañcakebhyo bhadravargīyebhyaḥ prathamaṃ dharmaṃ deśayeyam //
atha khalu bhikṣavastathāgatasya punaretadabhavat - kasminnetarhi pañcakā bhadravargīyāḥ prativasanti? atha tathāgataḥ sarvāvantaṃ lokaṃ buddhacakṣuṣā vyavalokayan paśyati sma / adrākṣītpañcakān bhadravargīyān vārāṇasyāṃ viharata ṛṣipatane mṛgadāve / dṛṣṭvā ca tathāgatasyaitadabhavat - yannvahaṃ pañcakebhyo bhadravargīyebhyaḥ sarvaprathamaṃ dharmaṃ deśayeyam / te hi mama sarvaprathamaṃ dharmaṃ deśitamājñāsyanti / tatkasya hetoḥ? caritāvino hi te bhikṣavaḥ suparipaṇḍitaśukladharmāṇo mokṣamārgābhimukhā nibandhāpanītāḥ //
atha khalu bhikṣavastathāgata evamanuvicintya bodhimaṇḍādutthāya trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātuṃ saṃprakampyānupūrveṇa magadheṣu caryāṃ caran kāśiṣu janapadeṣu cārikāṃ prakrāmat / atha gayāyāṃ bodhimaṇḍasya cāntarādanyatama ājīvako 'drākṣīttathāgataṃ dūrata evāgacchantam / dṛṣṭvā ca punaryena tathāgatastenopajagāma / upetyaikānte 'sthāt / ekānte sthitaśca bhikṣava ājīvakastathāgatena sārdhaṃ vividhāṃ saṃmodanīṃ kathāṃ kṛtvā evamāha - viprasannāni te āyuṣman gautama indriyāṇi / pariśuddhaḥ paryavadātaḥ pītanirbhāsaśca te chavivarṇaḥ tadyathāpi nāma śāradaṃ kālaṃ pāṇḍuravarṇaṃ prabhāsvaraṃ pītanirbhāsaṃ bhavati, evameva bhavato gautamasya pariśuddhānīndriyāṇi pariśuddhaṃ mukhamaṇḍalaṃ paryavadātam / tadyathāpi nāma tālaphalasya pakvasya samanantaravṛntacyutasya bandhanāśrayaḥ pītanirbhāso bhavati pariśuddhaḥ paryavadātaḥ, evameva bhavato gautamasya pariśuddhānīndriyāṇi pariśuddhaṃ mukhamaṇḍalaṃ paryavadātam / tadyathāpi nāma jāmbūnadavarṇaniṣkaḥ ulkāmukhaprakṛṣṭo dakṣiṇakarmāraputreṇa suparikarmakṛtaḥ pāṇḍukambalopanikṣipto varṇavān bhavati pariśuddhaḥ paryavadātaḥ pītanirbhāso 'tīva prabhāsvaraḥ, evameva bhavato gautamasya viprasannānīndriyāṇi, pariśuddhastvagvarṇaḥ, paryavadātaṃ mukhamaṇḍalam / kasminnāyuṣman gautama brahmacaryamuṣyate? evamukte bhikṣavastathāgatastamājīvakaṃ gāthayā pratyabhāṣata -
ācāryo na hi me kaścitsadṛśo me na vidyate /
eko 'hamasmi saṃbuddhaḥ śītībhūto nirāśravaḥ // Lal_26.1 //
so 'vocat - arhaṃ khalu gautamamātmānaṃ prātijānīṣe / tathāgato 'vocat -
ahamevārahaṃ loke śāstā hyahamanuttaraḥ /
sadevāsuragandharve nāsti me pratipudgalaḥ // Lal_26.2 //
so 'vocat - jinaṃ khalu gautama mātmānaṃ pratijānīṣe / tathāgato 'vocat -
jinā hi mādṛśā jñeyā ye prāptā āśravakṣayam /
jitā me pāpakā dharmāstenopaga jino hyaham // Lal_26.3 //
(Vaidya 297)
so 'vocat - kva tarhyāyuṣman gautama gamiṣyasi? tathāgato 'vocat -
vārāṇasīṃ gamiṣyāmi gatvā vai kāśināṃ purīm /
andhabhūtasya lokasya kartāsmyasadṛśāṃ prabhām // Lal_26.4 //
vārāṇasīṃ gamiṣyami gatvā vai kāśināṃ purīm /
śabdahīnasya lokasya tāḍayiṣye 'mṛtadundubhim // Lal_26.5 //
vārāṇasīṃ gamiṣyāmi gatvā vai kāśināṃ purīm /
dharmacakraṃ pravartiṣye lokeṣvaprativartitam // Lal_26.6 //
tadbhaviṣyasi gautama ityuktvā sa ājīvako dakṣiṇāmukhaḥ prākrāmat / tathāgato 'pyuttarāmukhaḥ prākrāmat //
iti hi bhikṣavastathāgato gayāyāṃ sudarśanena nāgarājena nimantrito 'bhut vāsena bhaktena ca / tatastathāgato rohitavastumagamat, tasmādurubilvākalpaṃ tasmādaṇālamagamat, tataḥ sārathipuram / eṣu ca sarveṣu bhikṣavastathāgato gṛhapatibhirbhaktena vāsena copanimantryamāṇo 'nupūrveṇa gaṅgāyā nadyāstīramupāgamat //
tena khalu punarbhikṣavaḥ samayena gaṅgā mahānadī suparipūrṇā samatīrthakā vahati sma //
atha khalu bhikṣavastathāgato nāvikasamīpamupāgamatpārasaṃtaraṇāya / sa prāha - prayaccha gautama tarapaṇyam / na me 'sti mārṣa tarapaṇyamityuktvā tathāgato vihāyasā pathā tīrātparaṃ tīramagamat / tataḥ sa nāvikastaṃ dṛṣṭvātīva vipratisāryabhūt - evaṃvidho dakṣiṇīyo mayā na tārita iti / hā kaṣṭamiti kṛtvā mūrchitaḥ pṛthivyāṃ patitaḥ / tata enāṃ prakṛtiṃ nāviko rājñe bimbisārāya ārocayāmāsa - śramaṇaḥ svāmi gautamastarapaṇyaṃ yācamāno nāsti tarapaṇyamityuktvā vihāyasā atastīrātparaṃ tīraṃ gata iti / tacchrutvā tadagreṇa rājñā bimbisāreṇa sarvapravrajitānāṃ tarapaṇyamutsṛṣṭamabhavat //
iti hi bhikṣavastathāgato 'nupūrveṇa janapadacaryāṃ caran yena vārāṇasī mahānagarī tenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya kālyameva nivāsya pātracīvaramādāya vārāṇasīṃ mahānagarīṃ piṇḍāya prāvikṣat / tasyāṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyaḥ paścādbhaktapiṇḍapātrapratikrāntaḥ yena ṛṣipatano mṛgadāvo yena ca pañcakā bhadravargīyāstenopasaṃkrāmati sma / adrākṣuḥ khalu punaḥ pañcakā bhadravargīyāstathāgataṃ dūrata evāgacchantam / dṛṣṭvā ca kriyābandhamakārṣuḥ - eṣa sa āyuṣmantaḥ śramaṇo gautama āgacchati sma śaithiliko bāhulikaḥ pradhānavibhraṣṭaḥ / anena khalvapi tayāpi tāvatpūrvikayā duṣkaracaryayā na śakitaṃ kiṃciduttarimanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaṃ sākṣātkartum / kiṃ punaretarhi audārikamāhāramāharan sukhallikāyogamanuyukto viharan / abhavyaḥ khalveṣa śaithiliko bāhulikaḥ / nāsya kenacitpratyudgantavyaṃ na pratyutthātavyam / na pātracīvaraṃ pratigrahītavyaṃ nāśanaṃ dātavyaṃ na pānīyaṃ paribhogyaṃ na pādapratiṣṭhānaṃ sthāpayitvātiriktānyāsanāni / vaktavyaṃ ca - (Vaidya 298) saṃvidyanta imānyāyuṣman gautama atiriktānyāsanāni / sacedākāṅkṣasi niṣīdeti / āyuṣmāṃstvājñānakauṇḍinyaścittenādhivāsayati sma / vācā ca na pratikṣipati sma / yathā yathā ca bhikṣavastathāgato yena pañcakā bhadravargīyāstenopasaṃkrāmati sma, tathā tathā te svakasvakeṣvāsaneṣu na ramante sma, utthātukāmā abhūvan / tadyathāpi nāma pakṣī śakuniḥ pañjaragataḥ syāt, tasya ca pañjaragatasyādho 'gnirdagdho bhavet / so 'gnisaṃtaptastvaritamūrdhvamutpatitukāmo bhavet pratretukāmaśca, evameva yathā yathā tathāgataḥ pañcakānāṃ bhadravargīyāṇāṃ sakāśamupasaṃkrāmati sma, tathā tathā pañcakā bhadravargīyāḥ svakasvakeṣvāsaneṣu na ramante sma, utthātukāmā abhūvan / tatkasmāt? na sa kaścitsattvaḥ sattvanikāye saṃvidyate yastathāgataṃ dṛṣṭvā āsanānna pratyuttiṣṭhet / yathā yathā ca tathāgataḥ pañcakān bhadravargīyānupasaṃkrāmati sma, tathā tathā pañcakā bhadravargīyāstathāgatasya śriyaṃ tejaścāsahamānā āsanebhyaḥ prakampyamānāḥ sarve kriyākāraṃ bhittvā cotthāyāsanebhyaḥ, kaścitpratyudgacchati sma, kaścitpratyudgamya pātracīvaraṃ pratigṛhṇāti sma / kaścidāsanamupanāmayati sma / kaścitpādapratiṣṭhāpanaṃ kaścitpādaprakṣālanodakamupasthāpayati sma / evaṃ cāvocat - svāgataṃ te āyuṣman gautama, svāgataṃ te āyuṣman gautam / niṣīdedamāsanaṃ prajñaptam / nyaṣīdatkhalvapi bhikṣavastathāgataḥ prajñapta evāsane / pañcakā pi bhadravargīyāste tathāgatena sārdhaṃ vividhāṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ kathāṃ kṛtvaikānte niṣeduḥ / ekānte niṣaṇṇāśca te pañcakā bhadravargīyāstathāgatametadavocan - viprasannāni te āyuṣman gautamendriyāṇi, pariśuddhaśchavivarṇa iti hi sarvaṃ pūrvavat / tadasti te āyuṣman gautama kaściduttarimanuṣyadharmāṃdalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ sākṣātkṛtaḥ? evamukte bhikṣavastathāgataḥ pañcakān bhadravargīyānevamāha - mā yūyaṃ bhikṣavastathāgatamāyuṣmadvādena samudācariṣṭa / mā vo bhūddīrgharātramarthāya hitāya sukhāya / amṛtaṃ mayā bhikṣavaḥ sākṣātkṛto 'mṛtagāmī ca mārgaḥ / buddho 'hamasmi bhikṣavaḥ sarvajñaḥ sarvadarśī śītībhūto 'nāśravaḥ / vaśī sarvadharmeṣu / dharmamahaṃ bhikṣavo deśayiṣyāmi, āśu gacchata śṛṇuta pratipadyadhvam / śrotamavadadhata ahamavavadāmyanuśāsmi / yathā mayā samyagavavaditāḥ samyaganuśiṣṭā yūyamapyāśravāṇāṃ cetovimuktaṃ prajñāvimuktiṃ ca dṛṣṭa eva dharme sākṣātkṛtvopasaṃpadya pravedayiṣyatha - kṣīṇā no jātiruṣitaṃ ca brahmacaryam, kṛtaṃ karaṇīyam, nāparamityato 'nyadbhavaṃ prajānāma iti / nanu ca yuṣmākaṃ bhikṣava etadabhūt - ayaṃ khalvāyuṣmanta āgacchati śramaṇo gautamaḥ śaithiliko bāhulikaḥ pradhānavibhraṣṭa iti pūrvavat / sacedākāṅkṣasi niṣīdeti / teṣāṃ ca ehi bhikṣava ityukte yatkiṃcittīrthikaliṅgaṃ tīrthikadhvajaḥ, sarvo 'sau tatkṣaṇamevāntaraghāt / tricīvaraṃ pātraṃ ca prādurabhūt, tadanu chinnāśca keśāḥ / tadyathāpi nāma varṣaśatopasaṃpannasya bhikṣorīryāpathaḥ saṃvṛtto 'bhut / saiva ca teṣāṃ pravrajyābhūtsaivopasaṃpadbhikṣubhāvaḥ //
atha khalu bhikṣavastasyāṃ velāyāṃ pañcakā bhadravargīyā bhikṣavastathāgatasya caraṇayornipatyātyayaṃ deśayanti sma / tathāgatasyāntike śāstṛsaṃjñāṃ premaṃ ca prasādaṃ ca gauravaṃ cotpādayanti sma / gauravajātāśca bahuvicitrapuṣkariṇyāṃ tathāgatasya snānaparikarma kurvanti sma / snānapratyuttīrṇasya (Vaidya 299) ca bhikṣavastathāgatasyaitadabhavat - kasmin khalu pūrvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairniṣadya dharmacakraṃ pravartitam? yasmiṃśca bhikṣavaḥ pṛthivīpradeśe pūrvakaistathāgatairarhadbhirdharmacakraṃ pravartitamabhūt, atha tasmin pṛthivīpradeśe saptaratnamayamāsanasahasraṃ prādurabhūt //
atha tathāgataḥ pūrvakāṇāṃ tathāgatānāṃ gauraveṇa trīṇyāsanāni pradakṣiṇīkṛtya siṃha iva nirbhīścaturtha āsane paryaṅkamābhujya niṣīdati sma / pañcakā api bhikṣavastathāgatasya pādau śirobhirabhivandya tathāgatasya purato niṣeduḥ //
atha khalu bhikṣavastasyāṃ velāyāṃ tathārūpāṃ kāyātprabhāṃ tathāgataḥ prāmuñcadyayā prabhayā ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhāturmahatāvabhāsena sphuṭo 'bhūt / tena cāvabhāsena yā api lokāntarikā aghā aghasphuṭā andhakāratamisrā yatremau candrasūryau evaṃmaharddhikāvevaṃ mahānubhāvāvevaṃ maheśākhyau ābhayā ābhāṃ varṇenaṃ varṇaṃ tejasā tejo nābhitapato nābhivirocataḥ / tatra ye sattvā upapannāste svakasvakamapi bāhuṃ prasāritaṃ na paśyanti sma, tatrāpi tasmin samaye mahata udārasyāvabhāsasya loke prādurbhāvo 'bhut / ye ca tatra sattvā upapannāste tenāvabhāsena parisphuṭāḥ samānā anyonyaṃ paśyanti sma / anyonyaṃ saṃjānante sma / evaṃ cāhuḥ - anye 'pi kila bhoḥ sattvā ihopapannāḥ, anye 'pi kila bhoḥ sattvā ihopapannāḥ iti / ayaṃ ca trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāramaṣṭādaśamahānimittamabhūt - akampat prākampat saṃprākampat / avedhat prāvedhat saṃprāvedhat / acalat prācalat saṃprācalat / akṣubhyat prākṣubhyat saṃprākṣubhyat / araṇat prāraṇat saṃprāraṇat / agarjat prāgarjat saṃprāgarjat / ante 'vanamati sma, madhye unnamati sma / madhye 'vanamati sma ante unnamati sma / pūrvasyāṃ diśyavanamati sma, paścimāyāṃ diśyunnamati sma / paścimāyāṃ diśyavanamati sma, pūrvasyāṃ diśyunnamati sma / dakṣiṇasyāṃ diśyavanamati sma, uttarasyāṃ diśyunnamati sma / uttarasyāṃ diśyavanamati sma, dakṣiṇasyāṃ diśyunnamati sma / tasmiṃśca samaye harṣaṇīyāstoṣaṇīyāḥ premaṇīyāḥ prasādanīyā avalokanīyāḥ prahlādanīyā nirvarṇanīyā aprativarṇanīyā asecanīyā apratikūlā anuttrāsakarāḥ śabdāḥ śrūyante sma / na ca kasyacitsattvasya tasmin kṣaṇe viheṭhā vā trāso vā bhayaṃ vā stambhitatvaṃ vābhūt / na ca bhūyaḥ sūryacandramasorna śakrabrahmalokapālānāṃ tasmin kṣaṇe prabhāḥ prajñāyante sma / sarvanarakatiryagyoniyamalokopapannāśca sattvāstasmin kṣaṇe vigataduḥkhā abhuvan sarvasukhasamarpitāḥ / na ca kasyacitsattvasya rāgo bādhate sma, dveṣo vā moho vā īrṣyā vā mātsaryaṃ vā māno vā mrakṣo vā mado vā krodho vā vyāpādo vā paridāho vā / sarvasattvāstasmin kṣaṇe maitracittāḥ hitacittāḥ parasparaṃ mātāpitṛsaṃjñino 'bhūvan / tataśca prabhāvyūhādimā gāthā niścaranti sma -
yo 'sau tuṣitālayāccyutvā okrāntu mātukukṣau hi /
jātaśca lumbinivane pratigṛhītaḥ śacīpatinā // Lal_26.7 //
(Vaidya 300)
yaḥ siṃhavikramagatiḥ saptapadā vikramī asaṃmūḍhaḥ /
brahmasvarāmatha giraṃ pramumoca jagatyahaṃ śreṣṭhaḥ // Lal_26.8 //
caturo dvīpāṃstyaktvā pravrajitaḥ sarvasattvahitahetoḥ /
duṣkaratapaścaritvā upāgamadyena mahimaṇḍaḥ // Lal_26.9 //
sabalaṃ nihatya māraṃ bodhiprāpto hitāya lokasya /
vārāṇasīmupagato dharmacakraṃ pravartayitā // Lal_26.10 //
sabrahmaṇā saha surairadhyeṣṭo vartayasva śamacakram /
adhivāsitaṃ ca muninā loke kāruṇyamutpādya // Lal_26.11 //
so 'yaṃ dṛḍhapratijño vārāṇasimupagato mṛgadāvam /
cakraṃ hyanuttaramasau pravartayitātyadbhutaṃ śrīmān // Lal_26.12 //
yaḥ śrotukāmu dharmaṃ yaḥ kalpanayutaiḥ samārjitu jinena /
śīghramasau tvaramāṇo āgacchatu dharmaśravaṇāya // Lal_26.13 //
duravāpyaṃ mānuṣyaṃ buddhotpādaḥ sudurlabhā śraddhā /
śreṣṭhaṃ ca dharmaśravaṇaṃ aṣṭākṣaṇavivarjana durāpāḥ // Lal_26.14 //
prāptāśca te 'dya sarve buddhotpādaḥ kṣaṇastathā śraddhā /
dharmaśravaṇaśca varaḥ pramādamakhilaṃ vivarjayata // Lal_26.15 //
bhavati kadācidavasthā yaḥ kalpanayutairna śrūyate dharmaḥ /
saṃprāptaḥ sa ca vādya pramādamakhilaṃ vivarjayata // Lal_26.16 //
bhaumādīn devagaṇān saṃcodayatī ca brahmaparyantām /
āyāta laghuṃ sarve vartayitā nāyako hyamṛtacakram // Lal_26.17 //
saṃcoditāśca mahatā devaghoṣeṇa tatkṣaṇaṃ sarve /
tyaktvā devasamṛddhiṃ prāptā buddhasya te pārśve // Lal_26.18 //
iti hi bhikṣavo bhaumaidevairvārāṇasyāṃ ṛpipatane mṛgadāve dharmacakrapravartanārthaṃ tathāgatasya mahāmaṇḍalamātro 'dhiṣṭhito 'bhūt citro darśanīyo vipulo vistīrṇaḥ saptayojanaśatānyāyāmo vistāreṇa / upariṣṭāśca devaiśchatradhvajapatākāvitānasamalaṃkṛtaṃ gaganatalaṃ samalaṃkṛtamabhūt / kāmāvacarai rūpāvacaraiśca devaputraiścaturaśītisiṃhāsanaśatasahasrāṇi tathāgatāyopanāmitānyabhūvan - iha niṣadya bhagavān dharmacakraṃ pravartayatu asmākamanukampāmupādāyeti //
atha khalu bhikṣavastasmin samaye pūrvadakṣiṇapaścimottarābhyo digbhya ūrdhvamadhaḥ samantāddaśabhyo digbhyo bahavo bodhisattvakoṭyaḥ pūrvapraṇidhānasamanvāgatā āgatya tathāgatasya caraṇayornipatya dharmacakrapravartanāyādhyeṣante sma / ye ceha trisāhasramahāsāhasre lokadhātau śakro vā brahmā vā lokapālā (Vaidya 301) vā tadanye vā maheśākhyamaheśākhyā devaputrāste 'pi sarve tathāgatasya caraṇayoḥ śirobhiḥ praṇipatya tathāgatamadhyeṣante sma dharmacakrapravartanāya - pravartayatu bhagavān dharmacakram, pravartayatu sugato dharmacakraṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca / yajasva bhagavan dharmayajñam, pravarṣa mahādharmavarṣam, ucchrepaya mahādharmadhvajam, prapūraya mahādharmaśaṅkham, pratāḍaya mahādharmadundubhim //
tatredamucyate /
trisahasra ito bahu brahma sureśvara pāla tathā
upagamya jinasya kramebhi nipatya udāhariṣu /
smara pūrvapratijñāṃ mahāmuni yā tvaya vāca kṛtā
ahu jyeṣṭhu viśiṣṭu prajāya kariṣye dukhasya kṣayam // Lal_26.19 //
tvaya dharṣitu mārū sasainyu drumendri sthihitva mune
varabodhi vibuddha suśānti nipātita kleśadrumāḥ /
abhiprāyu prapūrṇa aśeṣa ya cintita kalpaśatā
janatāṃ prasamīkṣya anāyika vartaya cakravaram // Lal_26.20 //
sugatasya prabhāya prabhāsita kṣetrasahasraśatā
bahavaḥ śatabuddhasutāśca upāgata ṛddhibalaiḥ /
vividhāṃ sugatasya karitvana pūja mahānicayāṃ
stavayiṃsu tathāgatu bhūtaguṇebhi adhyeṣitu kāruṇikam // Lal_26.21 //
karuṇāghana vidyutaprajña vipaśyana vāyusamā
abhigarjitu kalpasahasra nimantritu sarvajagat /
aṣṭāṅgikamārgajalo dhara varṣa samehi jagasya tṛṣāṃ
balaindriyadhyānavimokṣa vivardhaya sasyadhanam // Lal_26.22 //
bahukalpasahasra suśikṣitu śūnyatattva sthitā
samudānitu dharmaju bheṣaju jānitu sattvacarī /
janatā iya vyādhiśatebhi upadruta kleśagaṇaiḥ
jinavaidya pramocaya vartaya dharmacakravaram // Lal_26.23 //
ṣaḍi pāramite cirarātru vivardhitu kośu tvayā
asamaṃ tu acālyu praṇītu susaṃcitu dharmadhanam /
praja sarva anātha daridra anāyika dṛṣṭva imāṃ
vicaraṃ dhana sapta vināyaka cakra pravartayahī // Lal_26.24 //
(Vaidya 302)
dhanadhānya hiraṇyasuvarṇa tathaiva ca vastra śubhā
vara puṣpa vilepana dhūpana cūrṇa gṛhāśca varāḥ /
antaḥpura rājya priyātmaja tyakta praharṣayato
jina bodhi gaveṣata sātivibuddha pravartaya cakravaram // Lal_26.25 //
tatha śīlu akhaṇḍu akalmaṣu rakṣitu kalpaśatāṃ
sada kṣānti subhāvita vīrya alīnu abhūṣi tava /
vara dhyāna abhijña vipaśyana prajña upekṣa mune
paripūrṇa manoratha nirjvara vartaya cakravaram // Lal_26.26 //
atha khalu bhikṣavaḥ sahacittotpādadharmacakrapravartī nāma bodhisattvo mahāsattvastasyāṃ velāyāṃ cakraṃ sarvaratnapratyuptaṃ sarvaratnapraśobhitaṃ nānāratnālaṃkāravyūhavibhūṣitaṃ sahasrāraṃ sahasraraśmi sanābhikaṃ sanemikaṃ sapuṣpadāmaṃ sahemajālaṃ sakiṅkiṇījālaṃ sagandhahastaṃ sapūrṇakumbhaṃ sanandikāvartaṃ sasvastikālaṃkṛtaṃ nānāraṅgaraktadivyavastropaśobhitaṃ divyapuṣpagandhamālyavilepanānuliptaṃ sarvākāravaropetaṃ tathāgatāya dharmacakrapravartanāya pūrvapraṇidhānābhinirhṛtaṃ bodhisattvāśayaviśodhitaṃ tathāgatapūjārhaṃ sarvatathāgatasamanvāhṛtaṃ sarvabuddhādhiṣṭhānāvilopitaṃ pūrvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ pratyeṣitaṃ pravartitapūrvaṃ ca dharmacakramupanāmayati sma / upanāmya ca kṛtāñjalipuṭastathāgatamābhirgāthābhirabhyaṣṭāvīt -
dīpaṃkareṇa yada vyākṛtu śuddhasattvo  buddho bhaviṣyasi hi tvaṃ narasiṃhasiṃhaḥ /
tasmiṃ samāsi praṇidhī iyamevarūpā saṃbodhiprāptu ahu dharma adhyeṣayeyam // Lal_26.27 //
na ca śakya sarvi gaṇanāya anupraveṣṭuṃ ye āgatā daśadiśebhirihāgrasattvāḥ /
adhyeṣi śākyakulanandana dharmacakre prahvā kṛtāñjalipuṭāścaraṇau nipatya // Lal_26.28 //
yā bodhimaṇḍi prakṛtā ca surairviyūhā yā vā viyūha kṛta sarvajinātmajebhiḥ /
sā sarva saṃsthita viyūha ti dharmacakre paripūrṇakalpa bhaṇamānu kṣayaṃ na gacchet // Lal_26.29 //
trisahasri loki gaganaṃ sphuṭa devasaṃghaiḥ dharaṇītalaṃ asurakinnaramānuṣaiśca /
utkāsaśabdu napi śrūyati tanmuhūrtaṃ sarvi prasannamanaso jinamabhyudīkṣan // Lal_26.30 //
(Vaidya 303)
iti hi bhikṣavastathāgato rātryāḥ prathame yāme tūṣṇībhāvenādhivāsayati sma / rātryā madhyame yāme saṃrañjanīyāṃ kathāṃ pravartayati sma / rātryāḥ paścime yāme pañcakān bhadravargīyānāmantryaitadavocat - dvāvimau bhikṣavaḥ pravrajitasyāntāvakramau / yaśca kāmeṣu kāmasukhallikā yogo hīno grāmyaḥ pārthagjaniko nālamāryo 'narthopasaṃhito nāyatyāṃ brahmacaryāya na nirvide na virāgāya na nirodhāya nābhijñāya na saṃbodhaye na nirvāṇāya saṃvartate / yā ceyamamadhyamā pratipadā ātmakāyaklamathānuyogo duḥkho 'narthopasaṃhito dṛṣṭadharmaduḥkhaścāyatyāṃ ca duḥkhavipākaḥ / etau ca bhikṣavo dvāvantāvanupagamya madhyamayaiva pratipadā tathāgato dharmaṃ deśayati - yaduta samyagdṛṣṭiḥ samyaksaṃkalpaḥ samyagvāk samyakkarmāntaḥ samyagājīvaḥ samyagvyāyāmaḥ samyaksmṛtiḥ samyaksamādhiriti / catvārīmāni bhikṣava āryasatyāni / katamāni catvāri? duḥkhaṃ duḥkhasamudayo duḥkhanirodho duḥkhanirodhagāminī pratipat / tatra katamad duḥkham? jātirapi duḥkhaṃ jarāpi duḥkhaṃ vyādhirapi duḥkhaṃ maraṇamapi apriyasaṃprayogo 'pi priyaviprayogo 'pi duḥkham / yadapi icchan paryeṣamāṇo na labhate tadapi duḥkham / saṃkṣepāt pañcopādānaskadhā duḥkham / idamucyate duḥkham / tatra katamo duḥkhasamudayaḥ? yeyaṃ tṛṣṇā paunarbhavikī nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī ayamucyate duḥkhasamudayaḥ / tatra katamo duḥkhanirodhaḥ? yo 'syā eva tṛṣṇāyāḥ punarbhavikyā nandīrāgasahagatāyāstatratatrābhinandinyā janikāyā nirvartikāyā aśeṣo virāgo nirodhaḥ ayaṃ duḥkhanirodhaḥ / tatra katamā duḥkhanirodhagāminī pratipat? eṣa evāryāṣṭāṅgamārgaḥ / tadyathā / samyagdṛṣṭiryāvatsamyaksamādhiriti / idamucyate duḥkhanirodhagāminī pratipadāryasatyamiti / imāni bhikṣavaścatvāryāryasatyāni / iti duḥkhamiti me bhikṣavaḥ purvamaśruteṣu dharmeṣu yoniśomanasikārādbahulīkārājjñānamutpannaṃ cakṣurutpannaṃ vidyotpannā bhūrirutpannā meghotpannā prajñotpannā ālokaḥ prādurbhūtaḥ / ayaṃ duḥkhasamudaya iti me bhikṣavaḥ pūrvamaśruteṣu dharmeṣu yoniśomanasikārādbahulīkārājjñānamutpannaṃ cakṣurutpannaṃ vidyotpannā bhūrirutpannā meghotpannā prajñotpannā ālokaḥ prādurbhūtaḥ / ayaṃ duḥkhanirodha iti me bhikṣavaḥ sarvaṃ pūrvavadyāvadālokaḥ prādurbhūtaḥ / iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipaditi me bhikṣavaḥ pūrvavadeva peyālaṃ yāvadālokaḥ prādurbhūtaḥ / yatkhalvidaṃ duḥkhaṃ parijñeyamiti me bhikṣavaḥ pūrvavadeva peyālaṃ yāvadālokaḥ prādurbhūtaḥ / sa khalvayaṃ duḥkhasamudayaḥ prahātavya iti me bhikṣavaḥ pūrvamaśrateṣu dharmeṣu sarvaṃ yāvadāloka iti / sa khalvayaṃ duḥkhanirodhaḥ sākṣātkartavya iti me bhikṣavaḥ pūrvavadyāvadāloka iti / sā khalviyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipadbhāvayitavyeti pūrvavadyāvadāloka iti / tatkhalvidaṃ duḥkhaṃ parijñātamiti me bhikṣavaḥ pūrvamaśrateṣu iti peyālam / sa khalvayaṃ duḥkhasamudayaḥ prahīṇa iti me bhikṣavaḥ pūrvamaśruteti peyālam / sa khalvayaṃ duḥkhanirodhaḥ sākṣātkṛta iti me bhikṣavaḥ pūrvamaśruteti peyālam / sā khalviyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipadbhāviteti me bhikṣavaḥ pūrvamaśruteṣu dharmeṣu yoniśomanasikārādbahulīkārājjñānamutpannaṃ cakṣurutpannaṃ bhūrirutpannā vidyotpannā medhotpannā prajñotpannā ālokaḥ prādūrbhūtaḥ //
(Vaidya 304)
iti hi bhikṣavo yāvadeva me eṣu caturṣvāryasatyeṣu yoniśo manasi kurvato evaṃ triparivartaṃ dvādaśākāraṃ jñānadarśanamutpadyate, na tāvadahaṃ bhikṣavo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho 'smi iti pratijñāsiṣam / na ca me jñānadarśanamutpadyate / yataśca me bhikṣava eṣu caturṣvāryasatyeṣvevaṃ triparivartaṃ dvādaśākāraṃ jñānadarśanamutpannam, akopyā ca me cetovimuktiḥ, prajñāvimuktiśca sākṣātkṛtā, tato 'haṃ bhikṣavo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho 'smi iti pratijñāsiṣam / jñānadarśanaṃ me udapādi / kṣīṇā me jātiḥ, uṣitaṃ brahmacaryam, kṛtaṃ karaṇīyam, nāparasmādbhavaṃ prajānāmi //
tatredamucyate /
vācāya brahmaruta kinnaragarjitāya aṃśaiḥ sahasranayutebhi samudgatāya /
bahukalpakoṭi sada satyasubhāvitāya kauṇḍinyamālapati śākyamuniḥ svayaṃbhūḥ // Lal_26.31 //
cakṣuranityamadhruvaṃ tatha śrota ghrāṇaṃ jihvā pi kāya mana duḥkhā anātma śūnyā /
jaḍāsvabhāva tṛṇakuḍma ivā nirīhā naivātra ātma na naro na ca jīvamasti // Lal_26.32 //
hetuṃ pratītya imi saṃbhuta sarvadharmā atyantadṛṣṭivigatā gaganaprakāśā /
na ca kārako 'sti tatha naiva ca vedako 'sti na ca karma paśyati kṛtaṃ hyaśubhaṃ śubhaṃ vā // Lal_26.33 //
skandhā pratītya samudeti hi duḥkhamevaṃ saṃbhonti tṛṣṇa salilena vivardhamānā /
mārgeṇa dharmasamatāya vipaśyamānā atyantakṣīṇa kṣayadharmatayā niruddhāḥ // Lal_26.34 //
saṃkalpakalpajanitena ayoniśena bhavate avidya na pi saṃbhavako 'sya kaści /
saṃskārahetu dadate na ca saṃkramo 'sti vijñānamudbhavati saṃkramaṇaṃ pratītya // Lal_26.35 //
vijñāna nāma tatha ca rūpa samutthitāsti nāme ca rūpi samudenti ṣaḍindriyāṇi /
ṣaḍindiyairnipatito iti sparśa uktaḥ sparśena tisra anuvartati vedanā ca // Lal_26.36 //
(Vaidya 305)
yatkiṃci vedayitu sarva satṛṣṇ