Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu022_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Phổ Diệu (Lalitavistara)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 5 / 12 (50.000 ký tự/trang)
a utthāya kṛtāñjalipuṭā bhūtvā bodhisattvaṃ namaskṛtya rājānaṃ śuddhodanametadavocan - lābhāste mahārāja paramasulabdhāḥ, yasya te putra evaṃ śīghralaghujavacapalaparipṛcchāpratibhāna iti //
atha sa rājā śuddhodano bodhisattvamevamāha - śakyasi putra arjunena gaṇakamahāmātreṇa sārdhaṃ saṃkhyājñānakauśalyagaṇanāgatimanupraveṣṭum? tena hi gaṇyatām / athārjuno gaṇakamahāmātro bodhisattvamevamāha - jānīṣe tvaṃ kumāra koṭiśatottarāṃ nāma gaṇanāgatim? bodhisattva āha - śakyāmi deva / āha - jānāmyaham / āha - kathaṃ punaḥ koṭiśatottarā gaṇanāgatiranupraveṣṭavyā? bodhisattva āha - śataṃ koṭīnāmayutaṃ nāmocyate / śatamayutānāṃ niyuto nāmocyate / śataṃ niyutānāṃ kaṅkaraṃ nāmocyate / śataṃ kaṅkarāṇāṃ vivaraṃ nāmocyate / śataṃ vivarāṇāmakṣobhyaṃ nāmocyate / śatamakṣobhyāṇāṃ vivāhaṃ nāmocyate / śataṃ vivāhānāmutsaṅgaṃ nāmocyate / śatamutsaṅgānāṃ bahulaṃ nāmocyate / śataṃ bahulānāṃ nāgabalaṃ nāmocyate / śataṃ nāgabalānāṃ tiṭilambhaṃ nāmocyate / śataṃ tiṭilambhānāṃ vyavasthānaprajñaptirnāmocyate / śataṃ vyavasthānaprajñaptīnāṃ hetuhilaṃ nāmocyate / śataṃ hetuhilānāṃ karakurnāmocyate / śataṃ karakūṇāṃ hetvindriyaṃ nāmocyate / śataṃ hetvindriyāṇāṃ samāptalambhaṃ nāmocyate / śataṃ samāptalambhānāṃ gaṇanāgatirnāmocyate / śataṃ gaṇanāgatīnāṃ niravadyaṃ nāmocyate / śataṃ niravadyānāṃ mudrābalaṃ nāmocyate / śataṃ mudrābalānāṃ sarvabalaṃ nāmocyate / śataṃ sarvabalānāṃ visaṃjñāgatī nāmocyate / śataṃ visaṃjñāgatīnāṃ sarvasaṃjñā nāmocyate / śataṃ sarvasaṃjñānāṃ vibhūtaṃgamā nāmocyate / śataṃ vibhūtaṃgamānāṃ tallakṣaṇaṃ nāmocyate / iti hi tallakṣaṇagaṇanayā sumerūparvatarājo lakṣanikṣepakriyayā parikṣayaṃ gacchet / ato 'pyuttari dhvajāgravatī nāma gaṇanā, yasyāṃ gaṇanāyāṃ gaṅgānadīvālikāsamā lakṣanikṣepakriyayā parikṣayaṃ gaccheyuḥ / ato 'pyuttari dhvajāgraniśāmaṇī nāma gaṇanā / ato 'pyuttari vāhanaprajñaptirnāma / ato 'pyuttari iṅgā nāma / ato 'pyuttari kuruṭu nāma / ato 'pyuttari kuruṭāvi nāma / ato 'pyuttari sarvanikṣepā nāma gaṇanā, yasyāṃ gaṇanāyāṃ daśa gaṅgānadīvālikāsamā lakṣanikṣepakriyayā parikṣayaṃ gaccheyuḥ / ato 'pyuttari agrasārā nāma gaṇanā, yatra koṭīśataṃ gaṅgānadīvālikāsamā lakṣanikṣepāḥ parikṣayaṃ gaccheyuḥ / ato 'pyuttari paramāṇurajaḥpraveśānugatānāṃ gaṇanā, yatra tathāgataṃ sthāpayitvā bodhimaṇḍavarāgragataṃ ca sarvaṃdharmābhiṣekābhimukhaṃ bodhisattvaṃ nānyaḥ kaścitsattvaḥ sattvanikāye saṃvidyate ya etāṃ gaṇanāṃ prajānāti anyatrāhaṃ vā yo vā syānmādṛśaḥ / evaṃ caramabhāviko viniṣkrāntagṛhavāso bodhisattvaḥ //
(Vaidya 104)
arjuno 'vocat - kathaṃ kumāra paramāṇurajaḥpraveśagaṇanānupraveṣṭavyā? bodhisattva āha - sapta paramāṇurajāṃsyaṇuḥ / saptāṇavastrutiḥ / saptatruterekaṃ vātāyanarajaḥ / sapta vātāyanarajāṃsyekaṃ śaśarajaḥ / sapta śaśarajāṃsyekameḍakarajaḥ / saptaiḍakarajāṃsyekaṃ gorajaḥ / sapta gorajāṃsyekaṃ likṣārajaḥ / sapta likṣāḥ sarṣapaḥ / saptasarṣapādyavaḥ / saptayavādaṅgulīparva / dvādaśāṅgulīparvāṇi vitastiḥ / dve vitastī hastaḥ / catvāro hastā dhanuḥ / dhanuḥsahasraṃ mārgadhvajākrośaḥ / catvāraḥ krośā yojanam / tatra ko yuṣmākaṃ yojanapiṇḍaṃ prajānāti? kiyanti tāni paramāṇurajāṃsi bhavanti? arjuno 'vocat - ahameva tāvatkumāra saṃmohamāpannaḥ, kimaṅga punarye cānye 'lpabuddhayaḥ / nirdiśatu kumāro yojanapiṇḍaṃ kiyanti tāni paramāṇurajāṃsi bhavantīti / bodhisattvo 'vocat - tatra yojanapiṇḍaḥ paramāṇurajasāṃ paripūrṇamakṣobhyanayutamekaṃ triṃśacca koṭīnayutaśatasahasrāṇi ṣaṣṭiśca koṭīśatāni dvātriṃśatiśca koṭyaḥ pañca ca daśaśatasahasrāṇi dvādaśa ca sahasrāṇi etāvān yojanapiṇḍaḥ paramāṇurajonikṣepasya / anena praveśenāyaṃ jambudvīpaḥ saptayojanasahasrāṇi / godānīyo 'ṣṭau yojanasahasrāṇi / pūrvavideho nava yojanasahasrāṇi / uttarakurudvīpo daśayojanasahasrāṇi / anena praveśenemaṃ cāturdvīpakaṃ lokadhātūṃ pramukhaṃ kṛtvā paripūrṇakoṭīśataṃ cāturdvīpakānāṃ lokadhātūnāṃ yatra koṭīśataṃ mahāsamudrāṇām, koṭīśataṃ cakravālamahācakravālānām, koṭīśataṃ sumerūṇāṃ parvatarajānām, koṭīśataṃ caturmahārājikānāṃ devānām, koṭīśataṃ trayatriṃśānām, koṭīśataṃ yāmānām, koṭīśataṃ tuṣitānām, koṭīśataṃ nirmāṇaratīnām, koṭīśataṃ paranirmitavaśavartīnām, koṭīśataṃ brahmakāyikānām, koṭīśataṃ brahmapurohitānām, koṭīśataṃ brahmapārṣadyānām, koṭīśataṃ mahābrahmāṇām, koṭīśataṃ parīttābhānām, koṭīśataṃ apramāṇābhānām, koṭīśataṃ ābhāsvarāṇām, koṭīśataṃ parīttaśubhānām, koṭīśataṃ apramāṇaśubhānām, koṭīśataṃ śubhakṛtsnānām, koṭīśataṃ anabhrakāṇām, koṭīśataṃ puṇyaprasavānām, koṭīśataṃ bṛhatphalānām, kīṭīśataṃ asaṃjñisattvānām, koṭīśataṃ abṛhānām, koṭīśataṃ atapānām , koṭīśataṃ sudṛśānām, koṭīśataṃ sudarśanānām, koṭīśataṃ akaniṣṭhānāṃ devānām / ayamucyate trisāhasramahāsāhasralokadhāturvipulaśca vistīrṇaśca / sa yāvanti yojanaśatāni (paramāṇurajāṃsi trisāhasramahāsāhasralokadhātau) yāvanti yojanasahasrāṇi, yāvanti yojanakoṭayaḥ, yāvanti yojananayutāni ........peyālaṃ.............yāvadyāvanto yojanāgrasārā gaṇanāḥ / kiyantyetāni paramāṇurajāṃsi ityāha / saṃkhyāgaṇanā vyativṛttā hyeṣāṃ gaṇanānāṃ taducyate 'saṃkhyeyamiti / ato 'saṃkhyeyatamāni paramāṇurajāṃsi yāni trisāhasramahāsāhasralokadhātau bhavanti //
asmin khalu punargaṇanāparivarte bodhisattvena nirdiśyamāne arjuno gaṇakamahāmātraḥ sarvaśca śākyagaṇastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramudita āścaryādbhutaprāpto 'bhūt / te sarva ekaikairvastraiḥ sthitā abhūvan / pariśiṣṭairvastrābharaṇairbodhisattvamabhichādayanti sma //
(Vaidya 105)
atha khalvarjuno gaṇakamahāmātra ime gāthe 'bhāṣata -
koṭīśataṃ ca ayutā nayutāstathaiva niyutānu kaṅkaragatī tatha bimbarāśca /
akṣobhiṇī paramajñānu na me 'styato 'rtha - mata uttare gaṇanamapratimasya jñānam // Lal_12.23 //
api ca bhoḥ śākyāḥ -
trisāhasri rajāśrayantakā tṛṇavana oṣadhiyo jalasya bindūn /
huṃkāreṇa nyaseya ekinaiṣo ko puni vismayu pañcabhiḥ śatebhiḥ // Lal_12.24 //
tatra devamanujāḥ śatasahasrāṇi hāhākārakilikilāprakṣveḍitaśatasahasrāṇi prāmuñcan / gaganatalagatāśca devaputrā imā gāthā abhāṣanta -
yāvanta sattva nikhilena triyadhvayuktāḥ cittāni caitasikasaṃjñi vitarkitāni /
hīnāḥ praṇīta tatha saṃkṣipavikṣipā ye ekasmi cittaparivarti prajāni sarvān // Lal_12.25 //
iti hi bhikṣavo 'bhibhūtāḥ sarve śākyakumārā abhūvan / bodhisattva eva viśiṣyate / tadanantaraṃ laṅghite plavite javite sarvatra bodhisattva eva viśiṣyate sma / gaganatalagatāśca devaputrā imāṃ gāthāmabhāṣanta -
vratatapasaguṇena saṃyamena kṣamadamamaitrabalena kalpakoṭyaḥ /
atha kṛtulaghukāyacittanetā tasya javasya viśeṣatāṃ śṛṇotha // Lal_12.26 //
iha gṛhagata yuṣme paśyathā sattvasāram api ca daśasu dikṣū gacchate 'yaṃ kṣaṇena /
aparimitajinānāṃ pūjanāmeṣa kurvan maṇikanakavicitrairlokadhātuṣvanantā // Lal_12.27 //
na ca puna gati āgatiṃ ca asyā yūyaṃ prajānatha tāvadṛddhiprāpto /
ko 'tra javiti vismayo janeyā asadṛśa eṣa karotha gauravo 'smin // Lal_12.28 //
evaṃ kṛtvā bodhisattva eva viśiṣyate sma //
tatra śākyā āhuḥ - yuddheṣu tāvatkumāro viśeṣayitavyo jijñāsyaśca / tatra bodhisattva ekānte sthito 'bhūt / tāni ca pañcamātrāṇi śākyakumāraśatāni yugapadyudhyanti sma //
(Vaidya 106)
iti hi dvātriṃśacchākyakumārāḥ sālambhāya sthitāḥ / tadā nandaścānandaśca bodhisattvamabhigatau sālambhāya / tau samanantaraṃ spṛṣṭāveva bodhisattvena pāṇinā / tau bodhisattvasya balaṃ tejaścāsahamānau dharaṇītale prapatitāvabhūtām / tadanantaraṃ devadattaḥ kumāro garvitaśca mānī ca balavāneva tabdhaḥ śākyamānena ca tabdho bodhisattvena sārdhaṃ vispardhamānaḥ sarvāvantaṃ raṅgamaṇḍalaṃ pradakṣiṇīkṛtya vikrīḍamāno bodhisattvamabhipatati sma / atha bodhisattvo 'saṃbhrānta evātvaran dakṣiṇena pāṇinā salīlaṃ devadattaṃ kumāraṃ gṛhītvā trirgaganatale parivartya mānanigrahārthamavihiṃsābuddhyā maitreṇa cittena dharaṇītale nikṣipati sma / na cāsya kāyaṃ vyābādhate sma //
tato bodhisattvo 'pyāha - alamalamanena vivādena / sarva eva ekībhūtvā idānīṃ sālambhāyāgacchateti //
atha te sarve harṣitā bhūtvā bodhisattvamabhinipatitāḥ / te samanantaraspṛṣṭā bodhisattvena bodhisattvasya śriyaṃ tejaśca kāyabalaṃ sthāmaṃ cāsahamānāḥ spṛṣṭamātrā eva bodhisattvena dharaṇitale prāpatan / tatra marūnmanujaśatasahasrāṇi hīhīkārakilakilāprakṣveḍitaśatasahasrāṇyakārṣuḥ / gaganatalagatāśca devaputrā mahāntaṃ puṣpavarṣamabhipravṛṣyaikasvareṇemāṃ gāthāmabhāṣanta -
yāvanta sattvanayutā daśasū diśāsu te duṣṭamallamahanagnasamā bhaveyuḥ /
ekakṣaṇena nipateyu nararṣabhasya saṃspṛṣṭamātra nipateyu kṣitītalesmiṃ // Lal_12.29 //
merūḥ sumeru tatha vajrakacakravālāḥ ye cānya parvata kvaciddaśasū diśāsu /
pāṇibhya gṛhya masicūrṇanibhāṃ prakuryāt ko vismayo manujaāśrayake asāre // Lal_12.30 //
eṣo drumendrapravare mahaduṣṭamallaṃ māraṃ sasainyasabalaṃ sahayaṃ dhvajāgre /
maitrībalena vinihatya hi kṛṣṇabandhuṃ yāvat spṛśiṣyati anuttarabodhi sāntam // Lal_12.31 //
iti //
evaṃ kṛtvā bodhisattva eva viśiṣyate sma //
atha daṇḍapāṇiḥ śākyakumārānetadavocat - jijñāsitamidaṃ dṛṣṭaṃ ca / hantedānīmiṣukṣepamupadarśayateti / tatra ānandasya dvayoḥ krośayorayasmayī bherī lakṣaṃ sthāpitābhūt / asyānantaraṃ devadattasya caturṣu krośeṣvayasmayī bherī sthāpitābhūt / daṇḍapāṇeryojanadvaye 'yasmayī bherī sthāpitābhūt / (Vaidya 107) bodhisattvasya daśasu krośeṣvayasmayī bherī sthāpitābhūt / tasyānantaraṃ sapta tālā ayasmayī varāhapratimā yantrayuktā sthāpitābhūt / tatrānandena dvābhyāṃ krośābhyāṃ bheryāhatābhūt, tatottari na śaknoti sma / devadattena catuḥkrośasthā bheryāhatābhūt, nottari śaknoti sma / sundaranandena ṣaṭkrośasthā bheryāhatābhūt, nottari śaknoti sma / daṇḍapāṇinā dviyojanasthā bheryāhatābhūt, nirviddhā ca nottari śaknoti sma / tatra bodhisattvasya yadyadeva dhanurupānamyate sma, tattadeva vicchidyate sma / tato bodhisattva āha - astīha deva nagare kiṃcidanyaddhanuryanmamāropaṇaṃ saheta kāyabalasthāmaṃ ca? rājā āha - asti putra / kumāra āha - kva taddeva? rājā āha - tava putra pitāmahaḥ siṃhahanurnāmābhūt, tasya yaddhanustadeva tarhi devakule gandhamālyairmahīyate / na punastatkaścicchaknoti sma taddhanurāropayituṃ prāgeva pūrayitum / bodhisattva āha - ānīyatāṃ deva taddhanuḥ / jijñāsiṣyāmahe //
tāvadyāvattaddhanurupanāmitamabhūt / tatra sarve śākyakumārāḥ parameṇāpi prayatnena vyāyacchamānā na śaknuvanti sma taddhanurāropayituṃ prāgeva pūravitum / tatastaddhanurdaṇḍapāṇeḥ śākyasyopanāmitamabhūt / atha daṇḍapāṇiḥ śākyaḥ sarvaṃ kāyabalasthāma saṃjanayya taddhanurāropayitumārabdho 'bhūt / na ca śaknoti sma / yāvadbodhisattvasyopanāmitamabhūt / tadbodhisattvo gṛhītvā āsanādanuttiṣṭhannevārdhaparyaṅkaṃ kṛtvā vāmena pāṇinā(gṛhītvā) dakṣiṇena pāṇinā ekāṅgulyagreṇāropitavānabhūt / tasya dhanuṣa āropyamāṇasya sarvaṃ kapilavastu mahānagaraṃ śabdenābhivijñaptamabhūt / sarvanagarajanaśca vihvalībhūto 'nyonyamapṛcchat - kasyāyamevaṃvidhaḥ śabda iti / anye tadavocan - siddhārthena kila kumāreṇa paitāmahadhanurāropitam, tasyāyaṃ śabda iti / tatra devamanujaśatasahasrāṇi hāhākārakilikilāprakṣveḍitaśatasahasrāṇi prāmuñcan / gaganatalagatāśca devaputrā rājānaṃ śuddhodanaṃ taṃ ca mahāntaṃ janakāyaṃ gāthayādhyabhāṣanta -
yatha pūrita eṣa dhanurmuninā na ca utthitu āsani no ca bhūmī /
niḥsaṃśayu pūrṇamabhiprāyu munirlaghu bheṣyati jitva ca māracamūm // Lal_12.32 //
iti hi bhikṣavo bodhisattvastaddhanuḥ pūrayitveṣuṃ gṛhītvā tādṛśena balasthāmnā tamiṣuṃ kṣipati sma, yena yā cānandasya bherī yā ca devadattasya yāvatsunddaranandasya yāvaddaṇḍapāṇetāḥ sarvā abhinirbhidya tāṃ ca daśakrośasthāṃ svakāmayasmayīṃ bherīṃ saptatālāṃ yantrayuktavarāhapratimāmabhinirbhidya sa iṣurdharaṇītalaṃ praviśya adarśanābhāso 'bhūt / yatra ca pradeśe sa iṣurbhūmitalaṃ bhittvā praviṣṭastasmin pradeśe kūpaḥ saṃvṛttaḥ, yadadyatve 'pi śarakūpa ityabhidhīyate / tatra devamanuṣyaśatasahasrāṇi hīhīkārakilikilāprakṣveḍitaśatasahasrāṇi prāmuñcan / sarvaśca śākyagaṇo vismito 'bhūt āścaryaprāptaḥ - (Vaidya 108) āścaryaṃ bhoḥ / na ca nāma anena yogyā kṛtā, idaṃ cedṛśaṃ śilpakauśalam / gaganatalagatāśca devaputrā rājānaṃ śuddhodanaṃ taṃ ca mahāntaṃ janakāyamevamāhuḥ - ko 'tra vismayo manujāḥ / tatkasmāt?
eṣa dharaṇimaṇḍe purvabuddhāsanasthaḥ śamathadhanu gṛhītvā śūnyanairātmabāṇaiḥ / kleśaripu nihatvā dṛṣṭijālaṃ ca bhittvā śivavirajamaśokāṃ prāpsyate bodhimagryām // Lal_12.33 //
evamuktvā te devaputrā bodhisattvaṃ divyaiḥ puṣpairabhyavakīrya prākrāman //
evaṃ laṅghite prāgvallipimudrāgaṇanāsaṃkhyasālambhadhanurvede javite plavite taraṇe iṣvastre hastigrīvāyāmaśvapṛṣṭhe rathe dhanuṣkalāpe sthairyasthāmni suśaurye bāhuvyāyāme aṅkuśagrahe pāśagrahe udyāne niryāṇe avayāne muṣṭibandhe padabandhe śikhābandhe chedye bhedye dālane sphālane akṣuṇṇavedhitve marmavedhitve śabdavedhitve dṛḍhaprahāritve akṣakrīḍāyāṃ kāvyakaraṇe granthe citre rūpe rūpakarmaṇi dhīte agnikarmaṇi vīṇāyāṃ vādye nṛtye gīte paṭhite ākhyāne hāsye lāsye nāṭye viḍambite mālyagrathane saṃvāhite maṇirāge vastrarāge māyākṛte svapnādhyāye śakunirute strīlakṣaṇe puruṣalakṣaṇe aśvalakṣaṇe hastilakṣaṇe golakṣaṇe ajalakṣaṇe miśralakṣaṇe kauṭubheśvaralakṣaṇe nirghaṇṭe nigame purāṇe itihāse vede vyākaraṇe nirukte śikṣāyāṃ chandasvinyāṃ yajñakalpe jyotiṣe sāṃkhye yoge kriyākalpe vaiśike vaiśeṣike arthavidyāyāṃ bārhaspatye āmbhirye āsurye mṛgapakṣirute hetuvidyāyāṃ jalayantre madhūcchiṣṭakṛte sūcikarmaṇi vidalakarmaṇi patrachede gandhayuktau - ityevamādyāsu sarvakarmakalāsu laukikādiṣu divyamānuṣyakātikrāntāsu sarvatra bodhisattva eva viśiṣyate sma //
atha khalu punastena samayena daṇḍapāṇiḥ śākyaḥ svāṃ duhitaraṃ gopāṃ śākyakanyāṃ bodhisattvāya prādāt / sā ca rājñā śuddhodanenānupūrveṇa bodhisattvasya vṛtābhūt //
tatra khalvapi bodhisattvaścaturaśītistrīsahasrāṇāṃ madhye prāpto lokānubhavanatayā ramamāṇaṃ krīḍayantaṃ paricārayantamātmānamupadarśayati sma / tāsāṃ caturaśīte strīsahasrāṇāṃ gopā śākyakanyā sarvāsāmagramahiṣyabhiṣiktābhūt //
tatra khalvapi gopā śākyakanyā na kaṃcid dṛṣṭvā vadanaṃ chādayati sma śvaśrūṃ vā śvaśuraṃ vāntarjanaṃ vā / te tāmupadhyāyanti sma, vicārayanti sma - navavadhūkā hi nāma pratilīnā tiṣṭhati, iyaṃ punarvivṛtaiva sarvadā iti / tato gopā śākyakanyā etāṃ prakṛtiṃ śrutvā sarvasyāntarjanasya purataḥ sthitvā imā gāthā abhāṣata -
vivṛtaḥ śobhate ārya āsanasthānacaṃkrame /
maṇiratnaṃ dhvajāgre vā bhāsamānaṃ prabhāsvaram // Lal_12.34 //
(Vaidya 109)
gacchan vai śobhate ārya āgacchannapi śobhate /
sthito vātha niṣaṇṇo vā āryaḥ sarvatra śobhate // Lal_12.35 //
kathayaṃ śobhate āryastūṣṇībhūto 'pi śobhate /
kalaviṅko yathā pakṣī darśanena svareṇa vā // Lal_12.36 //
kuśacīranivasto vā mandacailaḥ kṛśaṃtanuḥ /
śobhate 'sau svatejena guṇavān guṇabhūṣitaḥ // Lal_12.37 //
sarveṇa śobhate āryo yasya pāpaṃ na vidyate /
kiyadvibhūṣito bālaḥ pāpacārī na śobhate // Lal_12.38 //
ye kilbiṣāḥ svahṛdaye madhurāsu vācaṃ kumbho viṣasmi pariṣiktu yathāmṛtena /
dusparśa śailaśilavat kaṭhināntarātmā sarpasya vā virasu darśana tādṛśānām // Lal_12.39 //
sarveṣu te namiṣu sarvamupaiti saumyāḥ sarveṣu tirthamiva sarvagopajīvyāḥ /
dadhikṣīrapūrṇaghaṭatulya sadaiva āryā śuddhātmadarśanu sumaṅgalu tādṛśānām // Lal_12.40 //
yaiḥ pāpamitra parivarjita dīrgharātraṃ kalyāṇamitraratanaiśca parigṛhītāḥ /
pāpaṃ vivarjayi niveśayi buddhadharme saphalaṃ sumaṅgalu sudarśanu tādṛśānām // Lal_12.41 //
ye kāyasaṃvṛta susaṃvṛtakāyadoṣāḥ ye vācasaṃvṛta sadānavakīrṇavācaḥ /
guptendriyā sunibhṛtāśca manaḥprasannāḥ kiṃ tādṛśāna vadanaṃ pratichādayitvā // Lal_12.42 //
vastrā sahasra yadi chādayi ātmabhāvaṃ cittaṃ ca yeṣu vivṛtaṃ na hirī na lajjā /
na ca yeṣu īdṛśa guṇā napi satyavākyaṃ nagne vinagnatara te vicaranti loke // Lal_12.43 //
(Vaidya 110)
yāścittagupta satatendriyasaṃyatāśca na ca anyasattvamanasā svapatīna tuṣṭāḥ /
ādityacandrasadṛśā vivṛtaprakāśā kiṃ tādṛśāna vadanaṃ pratichādayitvā // Lal_12.44 //
api ca -
jānanti āśayu mama ṛṣayo mahātmā paracittabuddhikuśalāstatha devasaṃghāḥ /
yatha mahya śīlaguṇasaṃvaru apramādo vadanāvaguṇṭhanamataḥ prakaromi kiṃ me // Lal_12.45 //
aśroṣīdbhikṣavo rājā śuddhodano nāma gopāyāḥ śākyakanyāyā imāmevaṃrūpāṃ sarvāṃ gāthāṃ pratibhānanirdeśam / śrutvā ca punastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajāto 'nekaratnapratyuptena dūṣyayugena koṭīśatasahasramūlyena ca muktāhāreṇābhijātalohitamuktāpratyuptayā ca suvarṇamālayā gopāṃ śākyakanyāmabhicchādyainamudānamudānayati sma -
yathā ca putro mama bhūṣito guṇaiḥ tathā ca kanyā svaguṇā prabhāsate /
viśuddhasattvau tadubhau samāgatau sameti sarpiryatha sarpimaṇḍe // Lal_12.46 //
iti //
(anupūrveṇa yathāpūrvavadbodhisattvapramukhāḥ svapuraṃ prakrāmanta ) //
iti śrīlalitavistare śilpasaṃdarśanaparivarto nāma dvādaśamo 'dhyāyaḥ //
______________________________________________________________________
START Parivarta 13
(Vaidya 111)
saṃcodanāparivartastrayodaśaḥ /
iti hi bhikṣava ātmarutaharṣamudīrayanta āgatā āsan bodhisattvasyāntaḥpuramadhyagatasya anekairdevairnāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaśakrabrahmalokapālāḥ, ye bodhisattvasya pūjākarmaṇe autsukyamāpatsyante sma //
tatra bhikṣavo apareṇa samayena saṃbahulānāṃ devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaśakrabrahmalokapālānāmetadabhavat - aticiraṃ batāyaṃ satpuruṣo 'ntaḥpure vilambitaḥ / ye cāsyeme dīrgharātraṃ paripācitāḥ sattvāścaturbhiḥ saṃgrahavastubhirdānena priyavākyenārthakriyayā samānārthatayā, yasya bodhiprāptasya dharmadeśitamājñāsyanti, tatsahaiva ca tāni dharmabhājanāni sarvāṇyantarhitāni bhaviṣyanti / bodhisattvaśca paścādabhiniṣkramyānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyate //
tataste sagauravāḥ sapratīkṣāḥ prāñjalībhūtā bodhisattvaṃ namasyanti sma / evamabhiprāyāścodīkṣamāṇāḥ sthitā abhūvan - kadā ca nāma tadbhaviṣyati yadvayaṃ varapravaraṃ śuddhasattvamabhiniṣkrāmantaṃ paśyema, abhiniṣkramya ca tasmin mahādrumarājamūle 'bhiniṣadya sabalaṃ māraṃ dharṣayitvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhaṃ daśabhistathāgatabalaiḥ samanvāgataṃ caturbhiśca tathāgatavaiśāradyaiḥ samanvāgatamaṣṭādaśabhiścāveṇikairbuddhadharmaiḥ samanvāgataṃ triparivartaṃ dvādaśākāramanuttaraṃ dharmacakraṃ pravartayantaṃ mahatā buddhavikrīḍitena sadevamānuṣāsuralokaṃ yathādhimuktyā subhāṣitena saṃtoṣayantamiti //
tatra bhikṣavo bodhisattvo dīrgharātramasaṃkhyeyān kalpānupādāya satataṃ samitamaparapraṇeyo 'bhūt / sarvalaukikalokottareṣu dharmeṣu svayamevācāryaḥ sarvakuśalamūladharmacaryāsu dīrghakālaṃ ca kālajño velājñaḥ samayajño 'bhūdacyuto 'bhijñaḥ pañcābhijñābhiḥ samanvāgato 'bhūt / ṛddhipādavikrīḍataḥ sarvendriyakuśalaḥ kālākālajñaḥ kālaveṣī mahāsāgara iva prāptāṃ velāṃ nātikrāmati sma / so 'bhijñajñānabalena samanvāgataḥ svayameva sarvaṃ jānāti sma / asyāyaṃ kālaḥ pragrahasya, ayaṃ kālo nigrahasya, ayaṃ kālaḥ saṃgrahasya, ayaṃ kālo 'nugrahasya, ayaṃ kāla upekṣāyāḥ, ayaṃ kālo bhāṣitasya, ayaṃ kālastūṣṇīṃbhāvasya, ayaṃ kālo niṣkramyasya, ayaṃ kālaḥ pravrajyāyāḥ, ayaṃ kālaḥ svādhyāyasya, ayaṃ kālo yoniśomanaskārasya, ayaṃ kālaḥ pravivekasya, ayaṃ kālaḥ kṣatriyaparṣadamupasaṃkramituṃ.............peyālaṃ...............yāvadayaṃ kālo brāhmaṇagṛhapatiparṣadamupasaṃkramitum, ayaṃ kālo devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaśakrabrahmalokapālabhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikāparṣadamupasaṃkramitum, ayaṃ kālo dharmadeśanāyāḥ, ayaṃ kālaḥ pratisaṃlayanasya / sarvatra bodhisattvo nityakālaṃ kālajño bhavati sma kālaveṣī //
(Vaidya 112)
atha ca punarbhikṣavo dharmatāpratilambha eṣa ca caramabhāvikānāṃ bodhisattvānāṃ yadavaśyaṃ daśadiglokadhātusthitairbuddhairbhagavadbhirantaḥpuramadhyagatāḥ saṃgītitūryanirnāditairebhirevaṃrūpairdharmamukhaiḥ saṃcoditavyā bhavanti //
tatredamucyate -
ye sattvāgrā daśadigloke teṣu viśeṣāttatra ratituriyaiḥ /
gāthā gītā ima ratimadhurā saṃcodentī naravarapravaram // Lal_13.1 //
pūrvi tubhyaṃ ayu kṛtu praṇidhī dṛṣṭvā sattvān duḥkhaśatabharitān /
lenaṃ trāṇaṃ jaganijaśaraṇe bheṣye nāthu hitakaru paramaḥ // Lal_13.2 //
sādho vīrā smara cari purimāṃ yā te āsījjagahitapraṇidhiḥ /
kālo velā ayu tava samayo niṣkramyāhī ṛṣivarapravarā // Lal_13.3 //
yasyārthe te dhanavara vividhā tyaktā pūrve śirakaracaraṇā /
bheṣye buddho naramarudamako lokasyāgro guṇaśatanicitaḥ // Lal_13.4 //
tvaṃ śīlena vratatapacaritaḥ tvaṃ kṣāntīye jagahitakaraṇaḥ /
tvaṃ vīryeṇā śubhaguṇanicito dhyāne prajñe na tu samu tribhave // Lal_13.5 //
krodhāviṣṭā khilamalabahulā te maitrīye tvayi sphuṭa sugatā /
kāruṇyaṃ te bahuvidhamabudhe mithyātveṣū śubhaguṇarahite // Lal_13.6 //
puṇyajñāne śubhānicitātmā dhyānābhijño pratapasi virajo /
obhāsesī daśa ima diśato meghā muktaḥ śaśiriva vimalaḥ // Lal_13.7 //
ete cānye bahuvidha rucirā tūryairghoṣāṃ jinarutaravanā /
ye codentī suranaramahitaṃ niṣkramyāhī ayu tava samayu // Lal_13.8 //
iti //
bodhisattvasya khalu punarbhikṣavastasmin gṛhavarapradhāne sarvopakaraṇasamṛddhisamudite yathābhiprāyasukhavihārānukūle amarapurabhavanaprakāśe vitardiniryūhatoraṇagavākṣaharmyakūṭāgāraprāsādavarapravare sarvaratnavicitrālaṃkāravividhabhaktisuvibhakte ucchritachatradhvajapatākānekaratnakiṅkiṇījālasamalaṃkṛte anekapaṭṭhadāmaśatasahasrābhipralambite nānāratnapratyupte muktāhārābhipralambite vicitrapaṭṭaratnasaṃkramopaśobhite avasaktapaṭṭamālyadāmakalāpe gandhaghaṭikānirdhūpite avaśyāyapaṭavitatavitānesarvartukapuṣpaparamasugandhisurucirābhiprakīrṇapuṣkariṇīpuṇḍarīkanavanalinījāla - saṃsthānaparibhogabahule patraguptaśukasārikakokilahaṃsamayūracakravākakunālakalaviṅkajīvajīvakādinānāvidhadvijagaṇamadhura svaranikūjitenīlavaiḍūryamaye dharaṇītalasaṃsthānaparibhoge sarvarūpapratibhāsasaṃdarśane atṛptanayanābhiramye (Vaidya 113) paramaprītiprāmodyasaṃjanane tasmin gṛhavarapradhāne 'dhyāvasato bodhisattvasyodāravaraśaraṇabhavananivāsino 'malavimalanirmalāṅgasyāmuktamālyābharaṇasya pravarasurabhigandhānulepanānuliptagātrasya śuklaśubhavimalaviśuddhanirmalavastraprāvṛtaśarīrasya anekadivyadūṣyasūkṣmasuvinyastamṛdukācilindikasukhasaṃsparśavarāṅgaracitaśayanatalābhirūḍhasya amaravadhūbhiriva sarvato anavadyāpratikūladarśanaśubhopacāracaritasya abhirūpāntaḥpuramadhyagatasya śaṅkhabherīmṛdaṅgapaṇavatuṇavavīṇāvallakisaṃpatāḍakipalanakulasughoṣakamadhuraveṇunirnāditaghoṣarutanānātūryasaṃgītisaṃprayogapratibodhitasya ye ca nārīgaṇāḥ snigdhamadhuramanojñasvaraveṇunirnāditanirghoṣarutena bodhisattvaṃ pratisaṃbodhayanti sma, teṣāṃ daśadigavasthitānāṃ buddhānāṃ bhagavatāmadhisthānena tebhyo veṇutūryaninādanirghoṣarutebhya imā bodhisattvasya saṃcodanā gāthā niścaranti sma -
yā nāryo muditamanāḥ prasannacittā veṇubhyo madhuramanoramaṃ raṇante /
āveśāddaśadiggatāṃ jinottamānāṃ gāthemā vividhavicitracitrarūpāḥ // Lal_13.9 //
pūrve te ayu (kṛtu) praṇidhī abhūṣi vīrā dṛṣṭvemāṃ janata sadā anāthabhūtām /
śociṣye jaramaraṇāttathānyaduḥkhād buddhitvā padamajaraṃ paraṃ aśokam // Lal_13.10 //
tatsādho puravara ita śīghraṃ niṣkramyā purimaṛṣibhi cīrṇam /
ākramyā dharaṇitalapradeśaṃ saṃbuddhyā asadṛśajinajñānam // Lal_13.11 //
pūrve te dhanaratana vicitrā tyaktābhūt karacaraṇapriyātmā /
eṣo 'dyā tava samayu maharṣe dharmaughaṃ jagi vibhaja anantam // Lal_13.12 //
śīlaṃ te śubha vimalakhaṇḍaṃ pūrvānte vara satatamabhūṣī /
śīlenānatisadṛśu maharṣe śocehī jagu vividhakileśaiḥ // Lal_13.13 //
(Vaidya 114)
kṣāntīye bhava śatacaritastvaṃ kṣāntāste jagi vividha duruktāḥ /
kṣāntāye kṣamadamaniratātma naiṣkramye mati kuru dvipadendrā // Lal_13.14 //
vīryaṃ te dṛḍhamacalamakampyaṃ pūrvānte pṛthu sugata abhūvan /
dharṣitvā namuci śaṭhaṃ sasainyaṃ śoṣiṣye traya sakalaapāyāt // Lal_13.15 //
yasyārthe vratatapa caritastvaṃ dhyāyitvā kalikaluṣakileśāṃ /
tvaṃ varṣā amṛtajalamoghaṃ tarpehī ciratṛṣita anāthāṃ // Lal_13.16 //
tāṃ pūrvāṃ giravaramanucintyā niṣkramyā puravara ita śīghram /
buddhitvā padamamṛtamaśokaṃ tarpiṣye amṛtarasi tṛṣārtāṃ // Lal_13.17 //
prajñāyā paricarikuśala tvaṃ jñānaṃ te pṛthu vipulamanantam /
mūḍhānāṃ vimatipathasthitānāṃ prajñābhāṃ śubharucira kuru tvam // Lal_13.18 //
maitrāyāṃ bhava śatacaritastvaṃ kārūṇye vara mudita upekṣe /
yāmevā varacari caritastvaṃ tāmevā cariṃ vibhaja jagasya // Lal_13.19 //
evaṃ daśa diśa jinatejairgāthā vai guṇakusumavicitrāḥ /
tūryebhyo vividhamanuravante codentī śayanagatakumāram // Lal_13.20 //
yada puna pramudita ratikara pramadā surucira sumadhura prabhaṇiṣu turiyaiḥ /
(Vaidya 115)
atha jina daśadiśi suranaradamakāḥ giravaramanuravi tatu ravi turiyaiḥ // Lal_13.21 //
kṛta tvayi hitakara bahuguṇa janato nijinitu nijaguṇa vicarati gatiṣū /
smara smara purimaka bratatapacaraṇa laghu vraja drumavaru spṛśa padamamṛtam // Lal_13.22 //
sutṛṣita naramaru jinaguṇarahitā tvayi mati pratibalu amṛtarasadadā /
daśabalaguṇadhara budhajanamahitaṃ laghu tvayi narapati vibhajahi amṛtam // Lal_13.23 //
tyaji tvayi puri bhavi dhanamaṇikanakā sakhi priya suta mahi sanagaranigamā /
śiramapi tyaji svaku karacaranayanā jagati ya hitakaru jinaguṇaniratā // Lal_13.24 //
puri tuma naravarasutu nṛpu yadabhū naru tava abhimukha ima giramavacī /
dada mama ima mahi sanagaranigamāṃ tyaji tada pramuditu na ca manu kṣubhito // Lal_13.25 //
puri tuma narapati svaku dvija yadabhū gurujani paricari na ca druhi parato /
sthapayisu dvijavara bahujana kuśale cyutu tatu bhavagatu marupuranilayam // Lal_13.26 //
puri tuma nṛpasuta ṛṣivaru yadabhū chini tava tanuruha kalinṛpu ruṣito /
kṛta tvayi kulakriya na ca manu kṣubhito payu tava sravi tada karatalacaraṇaiḥ // Lal_13.27 //
syamu puna ṛṣisuta tvayi puri yadabhū vrataratu gurubharu girivaranilaye /
hata bhava nṛpatina viṣakṛta īṣuṇā kṛpa tava tahi nṛpa na ca manu kṣubhito // Lal_13.28 //
(Vaidya 116)
puri tuma guṇadhara mṛgapati yadabhū girinadibahujali duyamanu puruṣo /
hita bhava tvayi naru sthalapathi sthapito upanayi tava ari na ca manu kṣubhito // Lal_13.29 //
puri tuma naravara tyaji sutu yadabhū maṇi tava prapatitu jaladhari vipule /
cyavayitu kṣapayitu tvaya mahaudadhiṃ labhi tada dhanamaṇi dṛḍhabala vaṣabhī // Lal_13.30 //
puri tuma supuruṣa ṛṣivaru yadabhū dvija tava upagatu bhava mama śaraṇam /
bhaṇi ṛṣi dvijavara mama ripuupane tyaji tvaya svaki tanu na ca dvija tyajase // Lal_13.31 //
syamu ṛṣi upagatu puri drumanilaye ruci bhaṇi taruruha kati ima gaṇaye /
suvidita sugaṇita yatha tahi kiśalā tatha tava avitatha samagira racitā // Lal_13.32 //
sukula suguṇadhara puri drumi vasato kṣayagatu na ca tyaji kṛtu smari purimam /
marupati pramuditu tava guṇa smarato śriyakari drumavari yathariva purimā // Lal_13.33 //
iti tava asadṛśa vratatapacaraṇā bahuguṇa guṇadhara guṇapathi carato /
tyaji mahi sanagari ayu tava samayo laghu jagu sthapayahi jinaguṇacaraṇe // Lal_13.34 //
yada pramadaratanā śubhavastrā bhūṣitagātrā varapravaru turiyā sumanojñā saṃprabhaṇīṣu /
atha daśasū diśato jinatejairgātha vicitrā iti raviṣū madhurā rutaghoṣā tūryasvarebhyaḥ // Lal_13.35 //
(Vaidya 117)
tava praṇidhī purime bahukalpāṃ lokapradīpā
jaramaraṇagrasite ahu loke trāṇu bhaviṣye /
smara purimapraṇidhiṃ narasiṃhā yā ti abhūṣī
ayu samayo tvamihā dvipadendrā niṣkramaṇāya // Lal_13.36 //
bhavanayute tvamihā bahudānaṃ dattamanekaṃ
dhanakanakā ratanā śubhavastrā ratnavicitrā /
karacaraṇā nayanā priyaputrā rājya samṛddhaṃ
tvayi tyajitaṃ na ca te khiladoṣā yācanakeṣu // Lal_13.37 //
śiśunṛpati tvamihā śaśiketo āsi sudaṃṣṭro kṛpa karuṇāmanaso maṇicūḍo candrapradīpaḥ /
iti pramukhā kariyā dṛḍhaśūro rājasunetro bahu nṛpati nayutā rata dāne tvaṃ savikurvan // Lal_13.38 //
tava sugatā carito bahukalpāṃ śīlacarīye maṇiratnā vimalā sadṛśābhūcchīlaviśuddhiḥ /
tvayi caratā camarī yatha bālaṃ rakṣitu śīlaṃ kṛtu tvamihā jagati vipulārthaṃ śīlaratenā // Lal_13.39 //
gajavaru tvamihā ripulubdhe viddhu iṣūṇā kṛpa karuṇā janiyā atiraudre chāditu śobhe /
parityaji te rucirā śubhadantā na ca tyaji śīlaṃ iti pramukhā kariyā bahu tubhyaṃ śīlavikurvī // Lal_13.40 //
tvayi sahitā jagato 'hita anekā duḥkhasahasrā bahukaṭukāvacanaṃ vadhabandhā kṣāntiratenā /
paricārita purime nara ye te sarvasukhenā puna vadhakāstava teha abhūvan tacca ti kṣāntam // Lal_13.41 //
giripravarānilaye tuma nāthā ṛkṣu yadāsī
himakiraṇā salilā bhayabhītaṃ tvaṃ naru gṛhya /
paricarasi vividhā phalamūlaiḥ sarvasukhenā
laghu vadhakāṃ sa tavā upanetrī taṃ ca ti kṣāntam // Lal_13.42 //
(Vaidya 117)
dṛḍhu saṃsthitamacalamakampyaṃ vīryu tavāsīt
vratatapasā vividhā guṇajñānaṃ eṣata bodhim /
kṛtu abalo namucī vaśavartī vīyabalenā
ayu samayo tvamihā narasiṃhā niṣkramaṇāya // Lal_13.43 //
hayapravarū tvamihā puri āsī hemasuvarṇo
laghu gagane vajrase kṛpajāto rākṣasidvīpam /
vyasanagata manujāṃ tada gṛhyā kṣemi thapesī
iti pramukhā kariyā bahu tubhyaṃ vīryavikurvā // Lal_13.44 //
damaśamatheḥ niyamāhatakleśā dhyāyina agrā
laghu capalaṃ viṣayai ratilolaṃ cittu damitvā /
kṛtu svaguṇo tvamihā jagato 'rthe dhyānaratenā
ayu samayo tvamihā varasattvā dhyānavikurvā // Lal_13.45 //
tvaṃ purime ṛṣi susthitu āsī dhyānaratīye nṛparahitā manujā tvamu gṛhyā rājyabhiṣiñcī /
daśakuśalī janitā thapitā te brahmapatheṣu cyuta manujā vrajiṣū tada sarve brahmaniketam // Lal_13.46 //
diśividiśi vividhāgatijñāne tvaṃ suvidhijño paracaritā jagati rutajñāne indriyajñāne /
nayavinaye vividhāmatidhāre pāragatastvaṃ ayu samayo tvamihā nṛpasūno niṣkramaṇāya // Lal_13.47 //
tvayi purimā janatā ima dṛṣṭvā dṛṣṭivipannā jaramaraṇā vividhā bahuduḥkhe kṛchragatā hi /
bhavavibhavaṃkaraṇo ṛjumārge svāmanubaddhā hatatamasa tvamihā kṛtu loke arthu mahanto // Lal_13.48 //
iti vividhā rucirā guṇayuktā gātha vicitrā
tatu raviṣu turiyebhī jinatejā codayi vīram /
duḥkhabharitajanate iha dṛṣṭvā mā tvamupekṣā
ayu samayo tvamihā varabuddhe niṣkramaṇāya // Lal_13.49 //
(Vaidya 119)
vicitravastraratnahāragandhamālyabhūṣitā prasannacitta premajāta nāriyo praharṣitā /
prabodhayanti ye 'grasattva tūryasaṃpravāditaiḥ jinānubhāvi ekarūpa gātha tūrya niścarī // Lal_13.50 //
yasyārthi tubhya kalpa naika tyaktu tyāga dustyajā
sucīrṇa śīlu kṣānti vīrya dhyāna prajña bhāvitā /
jagaddhitārtha so ti kālu sāṃprataṃ upasthito
naiṣkramyabuddhi cintayāśu mā vilamba nāyaka // Lal_13.51 //
tyuktu pūrvi ratnakośa svarṇarūpyabhūṣaṇā yaṣṭā ti yajña naikarūpa tāsu tāsu jātiṣu /
tyakta bhārya putra dhīta kāyu rājyu jīvitaṃ bodhiheturaprameya tyaktuḥdustyajā tvayā // Lal_13.52 //
abhūṣi tvaṃ adīnapuṇya rāja viśrutaśriyo
nimiṃdharo nimiśca kṛṣṇa(bandhu) brahmadatta kesarī /
sahasrayajña dharmacinti arcimān dṛḍhadhanu
sucintitārtha dīnasattva yeḥti tyakta dustyajā // Lal_13.53 //
sutasoma dīptavīrya puṇyaraśmi yo so 'bhū
mahatyāgavantu sthāmavantu yaḥ kṛtajña tvaṃ abhūḥ /
rājarṣi candrarūpavantu śūra satyavardhano
subhāṣitaṃgaveṣi rāji asi sumatiṃ ca sūrato // Lal_13.54 //
candraprabho viśeṣagāmi reṇubhū diśāṃpati pradānaśūra kāśirāju ratnacūḍa śāntagaḥ /
eti cānyi pārthivendra yebhi tyakta dustyajā yathā ti vṛṣṭa tyāgavṛṣṭi eṣa dharma varṣahī // Lal_13.55 //
dṛṣṭā ti pūrviṃ sattvasāra gaṅgavālukopamā kṛtā ti teṣa buddhapūja aprameyacintiyā /
varāgrabodhi eṣamāṇa sattvamokṣakāraṇādū ayaṃ sa kālu prāptu sūru niṣkramā purottamāt // Lal_13.56 //
(Vaidya 120)
prathamena te amoghadarśi śālapuṣpapūjito virocanaḥ prasannacitta prekṣitaḥ kṣaṇāntaram /
harītakī ca eka datta dundubhisvarāya te tṛṇottha gṛhya dhāritā ti dṛṣṭa candanaṃ gṛham // Lal_13.57 //
purapraveśi reṇu dṛṣṭa kṣiptu cūrṇamuṣṭikā dharmeśvarāya sādhukāru dattu dharma bhāṣato /
namo namaḥ samantadarśi dṛṣṭa vāca bhāṣitā mahārciskandhi svarṇamāla kṣipta harṣitena te // Lal_13.58 //
dharmadhvajo daśāpradāni rodhu muṅga muṣṭinā aśokapuṣpi jñānaketu yvāgupāna sārathiḥ /
ratnaśikhī ca dīpadāni padmayoni oṣadhī sarvābhibhūśca muktahāri padmadāni sāgaro // Lal_13.59 //
vitānadāni padmagarbhi siṃhu varṣasaṃstare śālendrarāja sarpidāni kṣīratyāgi puṣpitī /
yaśodattu kuruṇṭapuṣpi satyadarśi bhojane kāyu praṇāmi jñānameru nāgadattu cīvare // Lal_13.60 //
atyuccagāmi candanāgri tīkṣṇalohamuṣṭinā mahāviyūha padmadāni raśmirāja ratnabhiḥ /
śākyamuni ca suvarṇamuṣṭi indraketu saṃstuto sūryānano vataṃsake hi svarṇapaṭṭi sūmatī // Lal_13.61 //
nāgābhibhū maṇipradāni puṣya dūṣyasaṃstare bhaiṣajyarāju ratnachatri siṃhaketu āsane /
guṇāgradhāri ratnajāli sarvavādi kāśyapo gandhāgri cūrṇi mukta arciketu puṣpacaityake // Lal_13.62 //
akṣobhyarāja kūṭāgāri mālya lokapūjito tagaraśikhi ca rājyatyāgi sarvagandhi durjayo /
mahāpradīpa ātmatyāgi bhūṣaṇe padmottaro vicitrapuṣpi dharmaketu dīpakāri utpalaiḥ // Lal_13.63 //
(Vaidya 121)
eti cānyi sattvasāra ye ti pūrva pūjitā nānārūpa vicitra pūja anyajanyakurvatā /
smarāhi te atīta buddha tā ca pūja śāstunāṃ anāthasattva śokapūrṇa mā upekṣi niṣkramā // Lal_13.64 //
dīpaṃkareti dṛṣṭamātri labdha kṣānti uttamā abhijña pañca acyutā ti labdha ānulomikā /
atottareṇa ekameka buddha pūjacintiyā pravartitā asaṃkhyakalpa sarvalokadhātuṣū // Lal_13.65 //
kṣīṇā ti kalpa aprameya te ca buddha nirvṛtā tavāpi sarva ātmabhāvi te ca nāma kva gatā /
kṣayāntadharmi sarvi bhāvu nāsti nityu saṃskṛte anitya kāma rājyabhoga niṣkramā purottamāt // Lal_13.66 //
jarā ca vyādhi mṛtyu enti dāruṇā mahābhayā
hutāśano va ugrateja bhīma kalpasaṃkṣaye /
kṣayāntadharmi sarvi bhāvu nāsti nityu saṃskṛte
sukṛcchra prāpta sattva* * niṣkramā guṇaṃdharā // Lal_13.67 //
yada nārigaṇastuṇaveṇuravaiḥ vividhaisturiyaiḥ pratibodhayiṣu /
sukhaśayanagataṃ manujādhipatiṃ tada tūryaravo ayu niścarate // Lal_13.68 //
jvalitaṃ tribhavaṃ jaravyādhidukhaiḥ maraṇāgnipradīptamanāthamidam /
bhavani śaraṇe sada mūḍha jagat bhramatī bhramaro yatha kumbhagato // Lal_13.69 //
adhruvaṃ tribhavaṃ śaradabhranibhaṃ naṭaraṅgasamā jagi rūrmicutī /
girinadyasamaṃ laghuśīghrajavaṃ vrajatāyu jage yatha vidyu nabhe // Lal_13.70 //
(Vaidya 122)
bhuvi devapure triapāyapathe bhavatṛṣṇaavidyavaśā janatā /
parivartiṣu pañcagatiṣvabudhāḥ yatha kumbhakarasya hi cakrabhramī // Lal_13.71 //
priyarūpavaraiḥ saha snigdharutaiḥ śubhagandharasai varasparśasukhaiḥ /
pariṣiktamidaṃ kalipāśa jagat mṛgalubdhakapāśi yathaiva kapi // Lal_13.72 //
sabhayā saraṇāḥ sada vairakarāḥ bahuśoka upadrava kāmaguṇāḥ /
asidhārasamā viṣapatranibhā jahitāryajanairyatha mīḍhaghaṭāḥ // Lal_13.73 //
smṛtiśokakarāstamasīkaraṇāḥ bhayahetukarā dukhamūla sadā /
bhavatṛṣṇalatāya vivṛddhikarāḥ sabhayā saraṇā sada kāmaguṇāḥ // Lal_13.74 //
yatha agnikhadā jvalitā sabhayā tatha kāma ime viditāryajanaḥ /
mahapaṅkasamā asisundhusamāḥ madhudigdha iva kṣuradhāra yathā // Lal_13.75 //
yatha sarpisaro yatha mīḍhaghaṭāḥ tatha kāma ime viditā viduṣām /
tatha śūlasamā dvijapeśisamāḥ yatha śvāna karaṅka savairamukhāḥ // Lal_13.76 //
udacandrasamā imi kāmaguṇāḥ pratibimba iva girighoṣa yathā /
pratibhāsasamā naṭaraṅgasamāḥ tatha svapnasamā viditāryajanaiḥ // Lal_13.77 //
(Vaidya 123)
kṣaṇikā vaśikā imi kāmaguṇāḥ tatha māyamarīcisamā alikāḥ /
udabudbudaphenasamā vitathā parikalpasamuchita buddha budhaiḥ // Lal_13.78 //
prathame vayase vararūpadharaḥ priya iṣṭa mato iya bālacarī /
jaravyādhidukhai hatatejavapuṃ vijahanti mṛgā iva śuṣkanadīm // Lal_13.79 //
dhanadhānyavaro bahudravyabalī priya iṣṭa mato iya bālacarī /
parihīnadhanaṃ puna kṛcchragataṃ vijahanti narā iva śūnyaṭavīm // Lal_13.80 //
yatha puṣpadrumo saphaleva drumo naru dānaratastatha prītikaro /
dhanahīna jarārtitu yācanako bhavate tada apriyu gṛdhrasamaḥ // Lal_13.81 //
prabhu dravyabalī vararūpadharaḥ priyasaṃgamanendriyaprītikaro /
jaravyādhidukhārditu kṣīṇadhano bhavate tada apriyu mṛtyusamaḥ // Lal_13.82 //
jarayā jaritaḥ samatītavayo druma vidyuhateva yathā bhavati /
jarajīrṇa agāru yathā sabhayo jaraniḥsaraṇaṃ laghu brūhi mune // Lal_13.83 //
jara śoṣayate naranārigaṇaṃ yatha mālulatā ghanaśālavanam /
jara vīryaparākramavegaharī jara paṅkanimagna yathā puruṣo // Lal_13.84 //
jara rūpasurūpavirūpakarī jara tejaharī balasthāmaharī /
(Vaidya 124)
sada saukhyaharī paribhāvakarī jara mṛtyukarī jara ojaharī // Lal_13.85 //
bahurogaśatai ghanavyādhidukhaiḥ upasṛṣṭa jagajjvalateva mṛgāḥ /
jaravyādhigataṃ prasamīkṣva jagat dukhaniḥsaraṇaṃ laghu deśayahī // Lal_13.86 //
śiśire hi yathā himadhātu mahān tṛṇagulmavanauṣadhiojaharo /
tatha ojaharo ahu vyādhijaro parihīyati indriya rūpa balam // Lal_13.87 //
dhanadhānyamahārthakṣayāntakaro paritāpakaraḥ sahavyādhijaro /
pratighātakaraḥ priyu dveṣakaraḥ paridāhakaro yatha sūrya nabhe // Lal_13.88 //
maraṇaṃ cavanaṃ cuti kālakriyā priyadravyajanena viyogu sadā /
apunāgamanaṃ ca asaṃgamanaṃ drumapatraphalā nadisrota yathā // Lal_13.89 //
maraṇaṃ vaśitāmavaśīkurute maraṇaṃ harate nadi dāru yathā /
asahāyu naro vrajate 'dvitiyo svakakarmaphalānugato vivaśaḥ // Lal_13.90 //
maraṇo grasate bahuprāṇiśataṃ makareva jalā hari bhūtagaṇam /
garuḍo uragaṃ mṛgarāju gajaṃ jvalaneva tṛṇoṣadhibhūtagaṇam // Lal_13.91 //
ima īdṛśakai bahudoṣaśataiḥ jagu mocayituṃ kṛta yā praṇidhi /
smara tāṃ purimāṃ praṇidhānacarīṃ ayu kālu tavā abhiniṣkramitum // Lal_13.92 //
(Vaidya 125)
yada nārigaṇaḥ praharṣito bodhayatī turiyairmahāmunim /
tada gātha vicitra niścarī tūryaśabdāt sugatānubhāvataḥ // Lal_13.93 //
laghu tadbhañjati sarvasaṃskṛtaṃ acirasthāyi nabheva vidyataḥ /
ayu kālu tavā upasthitaḥ samayo niṣkramaṇāya suvrata // Lal_13.94 //
saṃskāra anitya adhruvāḥ āmakumbhopama bhedanātmakāḥ /
parakeraka yācitopamāḥ pāṃśunagaropama tāvakālikāḥ // Lal_13.95 //
saṃskāra pralopadharmime varṣakāli calitaṃ ca lepanam /
nadikūla ivā savālukaṃ pratyayādhīna svabhāvadurbalāḥ // Lal_13.96 //
saṃskāra pradīpaacivat kṣiprautpattinirodhadharmikāḥ /
anavasthita mārutopamāḥ phenapiṇḍave asāra durbalāḥ // Lal_13.97 //
saṃskāra nirīha śūnyakāḥ kadalīskandhasamā nirīkṣataḥ /
māyopama cittamohanā bālaullāpana ukta muṣṭivat // Lal_13.98 //
hetūbhi ca pratyayebhi cā sarvasaṃskāragataṃ pravartate /
anyonya pratītya hetutaḥ tadidaṃ bālajano na budhyate // Lal_13.99 //
yatha muñja pratītya balvajaṃ rajju vyāyāmabalena vartitā /
(Vaidya 126)
ghaṭiyantra sacakra vartate eṣa ekaikaśa nāsti vartanā // Lal_13.100 //
tatha sarvabhavāṅgavartinī anyamanyopacayena niśritā /
ekaikaśa teṣu vartinī pūrvaparāntata nopalabhyate // Lal_13.101 //
bījasya sato yathāṅkuro na ca yo bīja sa caiva aṅkuro /
na ca tato na caiva tat evamanuccheda aśāśvata dharmatā // Lal_13.102 //
saṃskāra avidyapratyayāḥ te saṃskāre na santi tattvataḥ /
saṃskāra avidya caiva hi śūnya eke prakṛtīnirīhakāḥ // Lal_13.103 //
mudrātpratimudra dṛśyate mudrasaṃkrānti na copalabhyate /
na ca tatra na caiva śāśvato eva saṃskārānucchedaśāśvatāḥ // Lal_13.104 //
cakṣuśca pratītya rūpataḥ cakṣuvijñānamihopajāyate /
na ca cakṣuṣi rūpa niśrita rūpasaṃkrānti na caiva cakṣuṣi // Lal_13.105 //
nairātmyaśubhāśca dharmime punarātmeti śubhāśca kalpitāḥ /
viparītamasadvikalpitaṃ cakṣuvijñāna tatopajāyate // Lal_13.106 //
vijñānanirodhasaṃbhavaṃ vijñānotpādavyayaṃ vipaśyati /
akahiṃ ca gataṃ anāgataṃ śūnya māyopama yogi paśyati // Lal_13.107 //
(Vaidya 127)
araṇiṃ yatha cottarāraṇiṃ hastavyāyāma trayebhi saṃgati /
iti pratyayato 'gni jāyate jātu kṛtārthu laghu nirudhyate // Lal_13.108 //
atha paṇḍitu kaści mārgate kutayaṃ āgatu kutra yāti vā /
vidiśo diśi sarvi mārgato nāgati nāsya gatiśca labhyate // Lal_13.109 //
skandhadhātvāyatanāni dhātavaḥ tṛṣṇa avidyā iti karmapratyayā /
sāmagri tu sattvasūcanā sa ca paramārthatu nopalabhyate // Lal_13.110 //
kaṇṭhoṣṭha pratītya tālukaṃ jihvāparivarti akṣarā /
na ca kaṇṭhagatā na tāluke akṣaraikaika tu nopalabhyate // Lal_13.111 //
sāmagri pratītyataśca sā vācamanabuddhivaśena niścarī /
mana vāca adṛśyarūpiṇī bāhyato 'bhyantara nopalabhyate // Lal_13.112 //
utpādavyayaṃ vipaśyato vāca rutaghoṣasvarasya paṇḍitaḥ /
kṣaṇikāṃ vaśikāṃ tadā dṛśī sarvā vāca pratiśrutakopamām // Lal_13.113 //
yatha tantri pratītya dārū ca hastavyāyāma trayebhi saṃgati /
tuṇavīṇasughoṣakādibhiḥ śabdo niścarate tadudbhavaḥ // Lal_13.114 //
atha paṇḍitu kaści mārgate kutayaṃ āgatu kutra yāti vā /
(Vaidya 128)
vidiśo diśi sarvi mārgataḥ śabdagamanāgamanaṃ na labhyate // Lal_13.115 //
tatha hetubhi pratyayebhi ca sarvasaṃskāragataṃ pravartate /
yogī puna bhūtadaśanāt śūnya saṃskāra nirīha paśyati // Lal_13.116 //
skandhāyatanāni dhātavaḥ śūnya adhyātmika śūnya bāhyakāḥ /
sattvātmaviviktamanālayā dharmākāśasvabhāvalakṣaṇāḥ // Lal_13.117 //
iya īdṛśa dharmalakṣaṇā buddha dīpaṃkara darśane tvayā /
anubuddha svayaṃ yathātmanā tatha bodhehi sadevamānuṣāṃ // Lal_13.118 //
viparītaabhūtakalpitaiḥ rāgadoṣaiḥ paridahyate jagat /
kṛpameghasamāmbuśītalāṃ muñca dhārāmamṛtasya nāyakā // Lal_13.119 //
tvayi yasya kṛtena paṇḍitā dattu dānaṃ bahukalpakoṭiṣu /
saṃprāpya hi bodhimuttamāṃ āryadhanasaṃgraha kariṣya prāṇinām // Lal_13.120 //
tāṃ pūrvacarīmanusmarā nārya dhanahīna daridra duḥkhitām /
mā upekṣahi sattvasārathe āryadhanasaṃgrahi teṣu kurvahi // Lal_13.121 //
tvayi śīla sadā surakṣitaṃ pithanārthāya apāyabhūminām /
svargāmṛtadvāramuttamāṃ darśayiṣye bahusattvakoṭinām // Lal_13.122 //
(Vaidya 129)
tāṃ pūrvacarīmanusmarā baddhvā dvāra nirayāya bhūminām /
svargāmṛtadvāra muñcahī ṛddhyahi śīlavato vicintitam // Lal_13.123 //
tvayi kṣānti sadā surakṣitā pratighakrodhaśamārtha dehinām /
bhāvārṇava sattva tāriyā sthāpayiṣye śivi kṣemi nirjvale // Lal_13.124 //
tāṃ pūrvacarīmanusmarā vairavyāpādavihiṃsaākulām /
mā upekṣa vihiṃsacāriṇaḥ kṣāntibhūmīya sthape imaṃ jagat // Lal_13.125 //
tvayi vīrya yadartha sevitaṃ dharmanāvaṃ samudānayitvanā /
uttārya jagadbhavārṇavāt thapayiṣye śivi kṣemi nirjvale // Lal_13.126 //
tāṃ pūrvacarīmanusmarā caturoghairiva muhyate jagat //
laghu vīryabalaṃ parākramā sattva saṃtārayahī anāyakāṃ // Lal_13.127 //
tvaya dhyānakileśadhyeṣaṇā bhāvitā yasya kṛtena sūratā /
bhrāntendriya prākṛtendriyāṃ kvapi cittāryapathe sthapeṣyaham // Lal_13.128 //
tāṃ pūrvacarīmanusmarā kleśajālairihamākulaṃ jagat /
mā upekṣahi kleśupadrutāṃ dhyānaikāgri sthapehimāṃ prajām // Lal_13.129 //
(Vaidya 130)
tvayi prajña purā subhāvitā mohavidyāndhatamovṛte jage /
bahudharmaśatābhilokane dāsye cakṣuṣi tattvadarśanam // Lal_13.130 //
tāṃ pūrvacarīmanusmarā mohavidyāndhatamovṛte jage /
dadahī varaprajña suprabhā dharmacakṣuṃ vimalaṃ nirañjanam // Lal_13.131 //
iyamīdṛśa gātha niścarī tūryasaṃgītiravātu nāriṇām /
yaṃ śrutva middhaṃ vivarjiyā cittu preṣeti varāgrabodhaye // Lal_13.132 //
iti //
iti hi bhikṣavo 'ntaḥpuramadhyagato bodhisattvo 'virahito 'bhūddharmaśravaṇena, avirahito 'bhūddharmamanasikāreṇa / takasmāddhetoḥ? tathā hi bhikṣavo bodhisattvo dīrgharātraṃ sagauravo 'bhūt / dharmeṣu dharmabhāṇakeṣu cādhyāśayena dharmārthiko dharmakāmo dharmaratirato 'bhūt / dharmaparyeṣṭyatṛpto yathāśrutadharmasaṃprakāśakaḥ, anuttaro mahādharmadānapatiḥ, nirāmiṣadharmadeśako dharmadānenāmatsaraḥ, ācāryamuṣṭivigato dharmānudharmapratipanno dharmapratipattiśūraḥ, dharmalayano dharmatrāṇo dharmaśaraṇo dharmapratiśaraṇo dharmaparāyaṇaḥ dharmanidhyāptiḥ kṣāntiniryātaḥ prajñāpāramitācarita upāyakauśalyagatiṃ gataḥ //
tatra bhikṣavo bodhisattvo mahopāyakauśalyavikrīḍitena sarvāntaḥpurasya yathādhimuktyā īryāpathamupadarśya, paurvikāṇāṃ ca bodhisattvānāṃ lokaviṣayasamatikrāntānāṃ lokānuvartanakriyādharmatāmanuvartya, dīrgharātraṃ suviditakāmadoṣaḥ sattvaparipākavaśādakāmātkāmopabhogaṃ saṃdarśya, aparimitakuśalamūlopacayapuṇyasaṃbhārabalaviśeṣaṇāsadṛśīṃ lokādhipateyatāṃ saṃdarśya, devamanuṣyātikrāntaṃ sārodāravividhavicitrarūpaśabdagandharasasparśaparamaratiramaṇīyaṃ kāmaratirasaukhyamupadarśya, sarvakāmaratisvaviṣayeṣvaparyantatvāt svacittavaśavartitāṃ saṃdarśya, pūrvapraṇidhānabalasahāyakuśalamūlopacitān sattvān samānasaṃvāsatayā paripācya, sarvalokasaṃkleśamalāsaṃkliṣṭacittatayāntaḥpuramadhyagato yathābhinimantritasya sattvadhātoḥ paripākakālamavekṣamāṇo bhūyasyā mātrayā bodhisattvastasmin samaye pūrvapratijñāmanusmarati sma, buddhadharmāṃścāmukhīkaroti sma, praṇidhānabalaṃ cābhinirharati sma / sattveṣu ca mahākaruṇāmavakrāmati sma / sattvapramokṣaṃ ca cintayati sma / sarvasaṃpado vipattiparyavasānā iti pratyavekṣate sma / anekopadravabhayabahulaṃ ca saṃsāramupaparīkṣate (Vaidya 131) sma / mārakalipāśāṃśca saṃchinatti sma / saṃsāraprabandhāccātmānamuccārayati sma / nirvāṇe ca cittaṃ saṃpreṣayati sma //
tatra bhikṣavo bodhisattvaḥ pūrvāntata eva suviditasaṃsāradoṣaḥ saṃskṛtenādhyāśayenānarthikaḥ sarvopādānaparigrahairanarthiko buddhadharmanirvāṇābhimukhaḥ saṃsāraparāṅmukhastathāgatagocarābhirataḥ māraviṣayagocarāsaṃsṛṣṭaḥ ādīptabhavadoṣadarśī traidhātukānniḥśaraṇābhiprāyaḥ saṃsāradoṣādīnavaniḥsaraṇakuśalaḥ pravrajyābhilāṣī niṣkramaṇābhiprāyo vivekanimno vivekapravaṇo vivekaprāgbhāraḥ āraṇyaprāraṇyābhimukhaḥ pravivekapraśamābhikāṅkṣī ātmaparahitapratipannaḥ anuttarapratipattiśūro lokasyārthakāmo hitakāmaḥ sukhakāmo yogakṣemakāmo lokānukampako hitaiṣī maitrīvihārī mahākāruṇikaḥ saṃgrahavastukuśalaḥ satatasamitamaparikhinnamānasaḥ sattvaparipākavinayakuśalaḥ sarvasattveṣvekaputrakapremānugatamanasikāraḥ sarvavastunirapekṣaparityāgī dānasaṃvibhāgarataḥ prayuktatyāgaḥ prayatapāṇiḥ tyāgaśūro yaṣṭayajñaḥ susamṛddhapuṇyaḥ susaṃgṛhītapuṇyaḥ pariṣkāravigatamalāmātsaryasunigṛhītacitto 'nuttaro mahādānapatirdattvā ca vipākāpratikāṅkṣī pradānaśūraḥ icchāmahecchālobhadveṣamadamānamohamātsaryapramukhasarvārikleśagaṇapratyarthikanigrahāyābhyutthitaḥ sarvajñatācittotpādaprabandhāccalitaḥ mahātyāgacittasaṃnāhasusaṃnaddhaḥ lokānukampako hitaiṣīva varmitakavacitavīryaḥ sattvapramokṣālambanamahākaruṇābalavikramaparākramaḥ avaivartikasarvasattvasamacittatyāgapraharaṇo yathābhiprāyasattvāśayasaṃtoṣaṇo bodhibhājanībhūtaḥ kālākṣuṇṇadharmavedhī bodhipariṇāmapraṇidhiḥ anavanāmitadhvajastrimaṇḍalapariśodhanadānaparityāgī jñānavaravajradṛḍhapraharaṇaḥ sunigṛhītakleśapratyarthikaḥ śīlaguṇacāritrapratipannaḥ svārakṣitakāyavāṅbhanaskarmānto 'ṇumātrāvadyabhayadarśī supariśuddhaśīlaḥ amalavimalanirmalacittaḥ sarvaduruktadurāgatavacanapathākrośaparibhāṣaṇakutsanatāḍanatarjanavadhabandhanāvarodhanaparikleśāluḍitacitto 'kṣubhitacittaḥ kṣāntisaurabhyasaṃpannaḥ akṣato 'nupahato 'vyāpannacittaḥ sarvasattvahitārthāyottaptavīryārambhī dṛḍhasamādānasarvakuśalamūladharmasamudānayanāpratyudāvartyasmṛtimān susaṃprajñāsusamāhito 'vikṣiptacitto dhyānaikāgramanasikāro dharmapravicayakuśalo labdhāloko vigatatamondhakāraḥ anityaduḥkhātmāśubhākāraparibhāvitacetāḥ smṛtyupasthānasamyakprahāṇaṛddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgārya satyasarvabodhipakṣadharmasuparikarmakṛtamanasikāraḥ śamathavipaśyanāsuparyavadātabuddhiḥ pratītyasamutpādasatyadarśī satyānubodhādaparapratyayastrivimokṣasukhavikrīḍito māyāmarīcisvapnodakacandrapratiśrutkāpratibhāsopamasarvadharmanayāvatīrṇaḥ //
iti hi bhikṣavo bodhisattvasyaivaṃ bhavati pratikṛtiḥ - evaṃ dharmavihārī evaṃ guṇamāhātmyavihārī evaṃ sattvārthābhiyuktavihārī abhūt / bhūyasyā mātrayā ābhirdaśadigbuddhādhiṣṭhānatūryasaṃgītiviniḥsṛtābhirgāthābhiḥ saṃcoditaḥ sa tasyāṃ velāyāṃ pūrveṣāṃ ca bodhisattvānāṃ caramabhavopagatānāmantaḥpuraparipācitāni (Vaidya 132) catvāri dharmamukhānyāmukhīkaroti sma / katamāni catvāri? yadidaṃ dānaṃ priyavacanamarthakriyāṃ samānārthatāṃ ca / catuḥsaṃgrahavastuprayoganirhāraviśuddhiṃ ca nāma dharmamukhamāmukhīkaroti sma / triratnavaṃśasādhāraṇābhiprāyo vipraṇāśasarvajñatācittapraṇidhānabalādhānāvaivartyaviṣayaṃ ca nāma dharmamukhamāmukhīkaroti sma / sarvasattvāparityāgādhyāśayamahākaruṇāvatāratāṃ ca nāma dharmamukhamāmukhīkaroti sma / sarvabodhipakṣadharmapade prabhedārthābhiniścayajñānasaṃsārabalaviśeṣasamudānayamahāvyūhaṃ ca nāma dharmamukhamāmukhīkaroti sma / imāni catvāri dharmamukhānyāmukhīkṛtya bodhisattvaḥ sarvasyāntaḥpurasya paripācanārthaṃ tasyāṃ velāyāṃ tathārūpamṛddhyabhisaṃskāramabhisaṃskaroti sma, yathārūpeṇa ṛddhyabhisaṃskāreṇābhisaṃskṛtena tebhyaḥ saṃgītirutebhyo bodhisattvānubhāvenemānyevaṃrūpāṇi dharmamukhaśatasahasrāṇi niścaranti sma / tadyathā -
udārachandena ca āśayena adhyāśayenā karuṇāya prāṇiṣu /
utpadyate cittu varāgrabodhaye śabde ca rūpasturiyebhi niścarī // Lal_13.133 //
śraddhā prasādo adhimukti gauravaṃ nirmānatā onamanā gurūṇām /
paripṛcchanā kiṃkuśalaṃgaveṣaṇā anusmṛtībhāvanu śabda niścarī // Lal_13.134 //
dāne dabhe saṃyamaśīlaśabdaḥ kṣāntīya śabdastatha vīryaśabdaḥ /
dhyānābhinirhārasamādhiśabdaḥ prajñā upāyasya ca śabda niścarī // Lal_13.135 //
maitrāya śabdaḥ karuṇāya śabdo muditāupekṣāya abhijñaśabdaḥ /
catusaṃgrahāvastuviniścayena sattvāna paripācanaśabda niścarī // Lal_13.136 //
smṛterupasthānaprabhedaśabdaḥ samyakprahāṇāstatha ṛddhipādā /
pañcedriyā pañcabalaprabhedā bodhyaṅgaśabdasturiyebhi niścarī // Lal_13.137 //
(Vaidya 133)
aṣṭāṅgiko mārgabalaprabhedaḥ śamathasya śabdo 'tha vipaśyanāyāḥ /
anityaduḥkhārtianātmaśabdaḥ aśubhārtiśabdo turiyebhi niścarī // Lal_13.138 //
virāgaśabdaśca vivekaśabdaḥ kṣayajñānaśabdo anutpādaśabdaḥ /
anirodhaśabdaśca anālayaṃ ca nirvāṇaśabdasturiyebhi niścarī // Lal_13.139 //
ima evarūpāsturiyebhi śabdāḥ saṃbodhiśabdaścanubhāva niścarī /
yaṃ śrutva sarvā pramadā nu śikṣitā varāgrasattve praṇidhenti bodhaye // Lal_13.140 //
iti hi bhikṣavo antaḥpuramadhyagatena bodhisattvena tāni caturaśītistrīsahasrāṇi paripācitānyabhūvan anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau bahūni ca devatāśatasahasrāṇi ye tatra saṃprāptā abhūvan //
tathā abhiniṣkramaṇakāle tasmin samaye bodhisattvasya hrīdevo nāma tuṣitakāyiko devaputro 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ sa rātrau praśāntāyāṃ dvātriṃśatā devaputrasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhisattvasyopasthānaprāsādastenopasaṃkrāmat /
upasaṃkramya gaganatalagata eva bodhisattvaṃ gāthābhiradhyabhāṣata -
cyuti darśitā atiyaśā janma ca saṃdarśitaṃ puruṣasiṃha /
antaḥpuraṃ vidarśitu kṛtānuvṛttistvayā loke // Lal_13.141 //
paripācitā ti bahavo deva manuja loki dharmamanuprāpya /
ayamadya kālasamayo niṣkramye mati vicintehi // Lal_13.142 //
na hi baddha mocayātī na cāndhapuruṣena darśiyati mārgaḥ /
muktastu mocayātī sacakṣuṣā darśayati mārgaḥ // Lal_13.143 //
ye sattva kāmadāsā gṛhe dhane putrabhāryapariśraddhāḥ /
te tubhya śiṣyamāṇā naiṣkramyamatau spṛhāṃ kuryuḥ // Lal_13.144 //
aiśvarya kāmakrīḍā catudvīpā sapta ratna vijahitvā /
niṣkrānta tvāṃ viditvā spṛhayetsanarāmaro lokaḥ // Lal_13.145 //
kiṃ cāpi dhyānasaukhyairviharasi dharmairna cāsi kāmarataḥ /
atha puna ciraprasuptāṃ bodhaya marumānuṣaśatāni // Lal_13.146 //
(Vaidya 134)
atipatita yauvanamidaṃ girinadi yatha cañcalapracalavegā /
gatayauvanasya bhavato naiṣkramyamatirna śobhete // Lal_13.147 //
tatsādhu taruṇarūpe prathame varayāvane 'bhiniṣkramya /
uttāraya pratijñāṃ kuruṣva cārthaṃ suragaṇānām // Lal_13.148 //
na ca kāmaguṇaratībhistṛptirlavaṇodadheryathāmbhobhiḥ /
te tṛpta yeṣa prajñā āryā lokottarā virajā // Lal_13.149 //
tvamiha priyo manāpo rājñaḥ śuddhodanasya rāṣṭrasya /
śatapatrasadṛśavadanā naiṣkramyamatiṃ vicintehi // Lal_13.150 //
ādīpta kleśatāpairaniḥśaraṇairgāḍhabandhanairbaddhāṃ /
śīghraṃ pramokṣamārge sthāpaya śānte asamavīrā // Lal_13.151 //
tvaṃ vaidya dhātukuśalaścirāturāṃ sattvarogasaṃspṛṣṭāṃ /
bhaiṣajyadharmayogairnirvāṇasukhe sthapaya śīghram // Lal_13.152 //
andhātamā anayanā mohākuladṛṣṭijālabaddhāḥ /
prajñāpradīpacakṣuḥ śodhaya śīghraṃ naramarūṇām // Lal_13.153 //
samudīkṣante bahavo devāsuranāgayakṣagandharvāḥ /
drakṣyāma bodhiprāptaṃ niruttaraṃ dharma śroṣyāmaḥ // Lal_13.154 //
drakṣyati ca bhujagarājo bhavanaṃ avabhāsitaṃ tava śirīye /
kariyati anantapūjā pūrehi vratāśayastasya // Lal_13.155 //
catvāri lokapālāḥ sasainyakāste tava pradīkṣante /
dāsyāma caturi pātrāṃ bodhidhvaji pūrṇamanasasya // Lal_13.156 //
brahma praśāntacārī udīkṣate maitravākvaruṇalābhī /
adhyoṣiṣye narendraṃ vartenti niruttaraṃ cakram // Lal_13.157 //
bodhiparipācikāpi ca devata abhivusta bodhimaṇḍesmiṃ