Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu022_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Phổ Diệu (Lalitavistara)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 10 / 12 (50.000 ký tự/trang)
maraṇādapāyadurgativinipātaṃ narakeṣūpapadyante / ime punarbhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatāḥ, vāṅbhanaḥsucaritena samanvāgatāḥ, āryāṇāmanapavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ, te samyagdṛṣṭikarmadharmasamādānahetoḥ kāyasya bhedātsugatau svargalokeṣūpapadyante // iti hi divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvānāpaśyati sma cyavamānānupapadyamānān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān hīnān praṇītān yathākarmopagān / evaṃ khalu bhikṣavo bodhisattvo rātryāṃ prathame yāme vidyāṃ sākṣātkaroti sma, tamo nihanti sma, ālokamutpādayati sma // atha bodhisattvastathā samāhite citte pariśuddhe paryavadāte prabhāsvare niraṅgane vigatopakleśe mṛduni karmaṇyupasthite āniñjyaprāpte rātryāṃ madhyame yāme pūrvanivāsānusmṛtijñānadarśanavidyāsākṣātkriyāyai cittamabhinirharati sma, abhinirnāmayati sma, ātmanaḥ parasattvānāṃ cānekavidhaṃ pūrvanivāsānanusmarati sma / tadyathā - ekāmapi jātiṃ dve tisraścatasraḥ pañca daśa viṃśati triṃśaccatvāriṃśatpañcāśajjātiśataṃ (Vaidya 251) jātisahasraṃ jātiśatasahasram anekānyapi jātiśatasahasrāṇyapi jātikoṭīmapi jātikoṭīśatamapi jātikoṭīsahasramapi jātikoṭīnayutamapi / anekānyapi jātikoṭīsahasrāṇyapi anekānyapi jātikoṭīśatasahasrāṇyapi anekānyapi jātikoṭīnayutaśatasahasrāṇi yāvatsaṃvartakalpamapi vivartakalpamapi saṃvartavivartakalpamapi anekānyapi saṃvartavivartakalpānyanusmarati sma - amutrāhamāsannevaṃnāmā evaṃgotra evaṃjātya evaṃvarṇa evamāhāra evamāyuṣpramāṇamevaṃ cirasthitikaḥ, evaṃ sukhaduḥkhaprativedī / so 'haṃ tataścyutaḥ sannamutropapannaḥ, tataścyutvehopapanna iti sākāraṃ soddeśamanekavidhamātmanaḥ sarvasattvānāṃ ca pūrvanivāsamanusmarati sma // atha bodhisattvastathā samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena prabhāsvareṇa anaṅganena vigatopakleśena mṛdunā karmaṇye sthitenāniñcyaprāptena rātryāṃ paścime yāme aruṇoddhāṭanakālasamaye nandīmukhyāṃ rātrau duḥkhasamudayāstaṃgatāyā āśravakṣayajñānadarśanavidyāsākṣātkriyāyai cittamabhinirharati sma, abhinirnāmayati sma / tasyaitadabhavat - kṛcchraṃ batāyaṃ loka āpanno yaduta jāyate jīryate mriyate cyavate upapadyate / atha ca punarasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya niḥsaraṇaṃ na saṃprajānāti jarāvyādhimaraṇādikasya / aho batāsya kevalasya mahato duḥkhaskandhasyāntaḥkriyā na prajñāyate sarvasya jarāvyādhimaraṇādikasya // tato bodhisattvasyaitadabhūt - kasmin sati jarāmaraṇaṃ bhavati, kiṃpratyayaṃ ca punarjarāmaraṇam? tasyaitadabhūt - jātyāṃ satyāṃ jarāmaraṇaṃ bhavati, jātipratyayaṃ jarāmaraṇam // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati jātirbhavati, kiṃpratyayā ca punarjātiḥ? tasyaitadabhavat - bhave sati jātirbhavati bhavapratyayā ca punarjātiḥ // atha bodhisattvasyaitabhavat - kasmin sati bhavo bhavati, kiṃpratyayaśca punarbhavaḥ? tasyaitadabhavat - upādāne sati bhavo bhavati, upādānapratyayo hi bhavaḥ // atha bodhisattvasyaitadabhavat - kasmin satyupādānaṃ bhavati, kiṃpratyayaṃ ca punarupādānam? tasyaitadabhavat - tṛṣṇāyāṃ satyāmupādānaṃ bhavati, tṛṣṇāpratyayaṃ hyupādānam // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati tṛṣṇā bhavati, kiṃpratyayā ca tṛṣṇā? tasyaitadabhavat - vedanāyāṃ satyāṃ tṛṣṇā bhavati, vedanāpratyayā ca tṛṣṇā // atha bodhisattvasya punaretadabhūt - kasmin sati vedanā bhavati, kiṃpratyayā punarvedanā? tasyaitadabhūt - sparśe sati vedanā bhavati, sparśapratyayā hi vedanā // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati sparśo bhavati, kiṃpratyayaśca punaḥ sparśaḥ? tasyaitadabhavat - ṣaḍāyatane sati sparśo bhavati, ṣaḍāyatanapratyayo hi sparśaḥ // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati ṣaḍāyatanaṃ bhavati, kiṃpratyayaṃ ca punaḥ ṣaḍāyatanam? tasyaitadabhavat - nāmarūpe sati ṣaḍāyatanaṃ bhavati, nānārūpapratyayaṃ hi ṣaḍāyatanam // (Vaidya 252) atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati nāmarūpaṃ bhavati, kiṃpratyayaṃ ca punarnāmarūpam? tasyaitadabhavat - vijñāne sati nāmarūpaṃ bhavati, vijñānapratyayaṃ hi nāmarūpam // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati vijñānaṃ bhavanti, kiṃpratyayaṃ punarvijñānam? tasyaitadabhavat - saṃskāreṣu satsu vijñānaṃ bhavati, saṃskārapratyayaṃ ca vijñānam // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasmin sati saṃskārā bhavanti, kiṃpratyayāśca punaḥ saṃskārāḥ? tasyaitadabhavat - avidyāyāṃ satyāṃ saṃskārā bhavanti, avidyāpratyayā hi saṃskārāḥ // iti hi bhikṣavo bodhisattvasyaitadabhūt - avidyāpratyayāḥ saṃskārāḥ, saṃskārapratyayaṃ vijñānam, vijñānapratyayaṃ nāmarūpam, nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanam, ṣaḍāyatanapratyayaṃ sparśaḥ, sparśapratyayaṃ vedanā, vedanāpratyayaṃ tṛṣṇā, tṛṣṇāpratyayamupādānam, upādānapratyayaṃ bhavaḥ, bhavapratyayā jātiḥ, jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ saṃbhavanti / evamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati / samudayaḥ samudaya iti // iti hi bhikṣavo bodhisattvasya pūrvamaśruteṣu dharmeṣu yoniśomanasikārādbahulīkārājjñānamudapādi, cakṣurudapādi, vidyodapādi, bhūrirudapādi, medhodapādi, prajñodapādi, ālokaḥ prādurbabhūva / kasminnasati jarāmaraṇaṃ na bhavati, kasya vā nirodhājjarāmaraṇanirodha iti / tasyaitadabhūt - jātyāmasatyāṃ jarāmaraṇaṃ na bhavati, jātinirodhājjarāmaraṇanirodhaḥ // atha bodhisattvasya punaretadabhavat - kasminnasati jātirna bhavati, kasya vā nirodhājjātinirodhaḥ? tasyaitadabhavat - bhave 'sati jātirna bhavati, bhavanirodhājjātinirodhaḥ // atha bodhisattvasya punarapyetadabhavat - kasminnasati vistareṇa yāvatsaṃskārā na bhavanti, kasya vā nirodhātsaṃskāranirodhaḥ? tasyaitadabhavat - avidyāyāṃ satyāṃ saṃskārā na bhavanti, avidyānirodhātsaṃskāranirodhaḥ / saṃskāranirodhādvijñānanirodho yāvajjātinirodhājjarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā nirudhyante / evamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavatīti // iti hi bhikṣavo bodhisattvasya pūrvamaśruteṣu dharmeṣu yoniśomanasikārādbahulīkārājjñānamudapādi, cakṣurudapādi vidyodapadi, bhūrirudapādi, medhodapādi, prajñodapādi, ālokaḥ prādurbabhūva / so 'haṃ bhikṣavastasmin samaye idaṃ duḥkhamiti yathābhūtamajñāsiṣam / ayamāśravasamudayo 'yamāśravanirodhaḥ iyamāśravanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / aya kāmāśravo 'yaṃ bhavāśravo 'yamavidyāśravo 'yaṃ dṛṣṭyāśravaḥ / ihāśravā niravaśeṣato nirudhyante / ihāśravo niravaśeṣamanābhāsamastaṃ gacchatīti / iyamavidyā ayamavidyāsamudayo 'yamavidyānirodha iyamavidyānirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / ihāvidyā apariśeṣamanābhāsamastaṃ gacchatīti peyālam / amī saṃskārā ayaṃ saṃskārasamudayo 'yaṃ saṃskāranirodha iyaṃ saṃskāranirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / idaṃ vijñānamayaṃ vijñānasamudayo 'yaṃ vijñānanirodha iyaṃ vijñānanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / idaṃ nāmarūpamayaṃ nāmarūpasamudayo 'yaṃ nāmarūpanirodhaḥ iyaṃ nāmarūpanirodhagāminī (Vaidya 253) pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / idaṃ ṣaḍāyatanamayaṃ ṣaḍāyatanasamudayo 'yaṃ ṣaḍāyatananirodhaḥ iyaṃ ṣaḍāyatananirodhagāminīṃ pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / ayaṃ sparśo 'yaṃ spaśasamudayo 'yaṃ sparśanirodhaḥ iyaṃ sparśanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / iyaṃ vedanā ayaṃ vedanāsamudayo 'yaṃ vedanānirodha iyaṃ vedanānirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / iyaṃ tṛṣṇā ayaṃ tṛṣṇāsamudayo 'yaṃ tṛṣṇānirodhaḥ iyaṃ tṛṣṇānirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / idamupādānamayamupādānasamudayo 'yamupādānanirodhaḥ iyamupādānanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / ayaṃ bhavo 'yaṃ bhavasamudayo 'yaṃ bhavanirodhaḥ iyaṃ bhavanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / iyaṃ jātirayaṃ jātisamudayo 'yaṃ jātinirodhaḥ iyaṃ jātinirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / iyaṃ jarā ayaṃ jarāsamudayo 'yaṃ jarānirodhaḥ iyaṃ jarānirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / idaṃ maraṇamayaṃ maraṇasamudayo 'yaṃ maraṇanirodhaḥ iyaṃ maraṇanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam / ime śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ / evamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati yāvannirodho bhavatīti yathābhūtamajñāsiṣam / idaṃ duḥkhamayaṃ duḥkhasamudayo 'yaṃ duḥkhanirodhaḥ iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtamajñāsiṣam // evaṃ khalu bhikṣavo bodhisattvena rātryāṃ paścime yāme 'ruṇoddhāṭanakālasamaye nandīmukhyāṃ rātryau yatkiṃcitpuruṣeṇa satpuruṣeṇātipuruṣeṇa mahāpuruṣeṇa puruṣarṣabheṇa puruṣanāgena puruṣasiṃhena puruṣapuṃgavena puruṣaśūreṇa puruṣadhīreṇa puruṣajānena puruṣapadmena puruṣapuṇḍarīkeṇa puruṣadhaureyeṇānuttareṇa puruṣadamyasārathinā evaṃbhūtenāryeṇa jñānena jñātavyaṃ boddhavyaṃ prāptavyaṃ draṣṭavyaṃ sākṣātkartavyam, sarvaṃ tadekacittekṣaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya traividyādhigatā // tato bhikṣavo devā āhuḥ - avakirata mārṣāḥ puṣpāṇi / abhisaṃbuddho bhagavān / ye tatra devaputrāḥ pūrvabuddhadarśinastasmin saṃnipatitā āsaṃste 'vocan - mā sma tāvanmārṣāḥ puṣpāṇyavakirata yāvattāvadbhagavānnimittaṃ prāduḥkaroti / pūrvakā api samyaksaṃbuddhā nimittamakārṣuḥ, nirmitāmabhinirmiṇvanti sma // atha khalu bhikṣavastathāgatastān devaputrān vimatiprāptāñjñātvā saptatālamātraṃ vihāyasamabhyudgamya tatrastha idamudānamudānayati sma - chinnavartmopaśāntarajāḥ śuṣkā āsravā na punaḥ sravanti / chinne vartmani vartata duḥkhasyaiṣo 'nta ucyate // Lal_22.1 // iti // tataste devaputrā divyaiḥ kusumaistathāgatamabhyavakiranti sma / tato jānumātraṃ divyānāṃ puṣpāṇāṃ saṃstaro 'bhūt // iti hi bhikṣavastathāgate 'bhisaṃbuddhe vigataṃ tamo 'ndhakāram, viśodhitā tṛṣṇā, vivartitā dṛṣṭiḥ, vikṣobhitāḥ kleśāḥ, viśāritāḥ śalyāḥ, mukto granthiḥ, prapātito mānadhvajaḥ, ucchrepito dharmadhvajaḥ, (Vaidya 254) uddhāṭitā anuśayāḥ, jñātā dharmatathatā, avabuddhā bhūtakoṭiḥ, parijñāto dharmadhātuḥ, vyavasthāpitaḥ sattvadhātuḥ, saṃvarṇitaḥ samyaktvaniyato rāśiḥ, vivarṇito mithyātvaniyato rāśiḥ, parigṛhīto 'niyatarāśiḥ, vyavasthāpitāni sattvendriyāṇi, parijñātāḥ sattvacaritāḥ, avabuddhā sattvavyādhiḥ, sattvasamutthānasiddho 'mṛtabhaiṣajaprayogaḥ, utpanno vaidyarājaḥ pramocakaḥ sarvaduḥkhebhyaḥ pratiṣṭhāpako nirvāṇasukhe, niṣaṇṇastathāgatagarbhe tathāgatamahādharmarājāsane, sarva ābaddho vimuktipakṣaḥ, praviṣṭaḥ sarvajñatānagaraṃ samavasṛtaṃ sarvabuddhaiḥ, asaṃbhinno dharmadhātuprasarānubodheḥ / prathame saptāhe bhikṣavastathāgatastasminneva bodhimaṇḍe niṣaṇṇo 'sthāt - iha mayā 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhaḥ / mayā anavarāgrasya jātijarāmaraṇaduḥkhasyāntaḥ kṛta iti // samanantaraprāpte khalu punarbhikṣavo bodhisattvena sarvajñatve atha tatkṣaṇameva daśasu dikṣu sarvalokadhātuṣu sarvasattvāstatkṣaṇaṃ tallavaṃ tanmuhūrtaṃ parasukhasamarpitā abhuvan / sarvalokadhātavaśca mahatāvabhāsenāvabhāsyantaḥ / yā 'pi tā lokāntarikā aghā aghasphuṭā andhakārā iti pūrvavat / ṣaḍvikāraṃ ca daśasu dikṣu sarvalokadhātavo 'kampat prākampat saṃprākampat / avedhat prāvedhat saṃprāvedhat / acalat prācalat saṃprācalat / akṣubhyat prākṣubhyat saṃprākṣubhyat / araṇat prāraṇat saṃprāraṇat / agarjat prāgarjat saṃprāgarjat / sarvabuddhāśca tathāgatāyābhisaṃbuddhāya sādhukāraṃ dadanti sma / dharmācchādāṃśca saṃpreṣayanti sma / yairdharmācchādairayaṃ trisāhasramahāsāhasralokadhāturanekaratnasaṃchanno 'bhūt / tebhyaśca ratnachatrebhyaḥ evaṃrūpā raśmijālā niścaranti sma, yairdaśasu dikṣu aprameyāsaṃkhyeyā lokadhātavo 'vabhāsyante / daśasu dikṣu bodhisattvāśca devāputrāścanandaśabdaṃ niścārayāmāsuḥ - utpannaḥ sattvapaṇḍitaḥ / padmo jñānasarasi saṃbhūto 'nupalipto lokadharmaiḥ / samantato mahākaruṇāmeghaṃ sphuritvā dharmadhātubhavanaṃ varṣayiṣyati / dharmavarṣavinaye janabhaiṣajāṅkuraprarohaṇaṃ sarvakuśalamūlabījānāṃ vivardhanaṃ śraddhāṅkurāṇāṃ dātā vimuktiphalānām // tatredamucyate - māraṃ vijitya sabalaṃ sa hi puruṣasiṃho dhyānāmukhaṃ abhimukhaṃ abhito 'pi śāstā / traividyatā daśabalena yadā hi prāptā saṃkampitā daśa diśo bahukṣatrakoṭyaḥ // Lal_22.2 // ye bodhisattva puri āgata dharmakāmā caraṇau nipatya iti bhāṣiṣu māsi klānto / pratyakṣa asmi camu yādṛśikā subhīmā sā prajñapuṇyabalavīryabalena bhagnā // Lal_22.3 // buddhaiśca kṣetranayutaiḥ prahitāni chatrā sādho mahāpuruṣa dharṣita mārasenām / (Vaidya 255) prāptaṃ tvayā padavaraṃ amṛtaṃ viśokaṃ saddharmavṛṣṭi tribhave abhivarṣa śīghram // Lal_22.4 // bāhuṃ prasārya daśadikṣu ca sattvasārā ābhāṣayiṃsu kalaviṅkarutāya vācā / bodhiryathāmanugatā bhavatā viśuddhā tulyaḥ samo 'si yatha sarpiṇi sarpimaṇḍaiḥ // Lal_22.5 // atha khalu bhikṣavaḥ kāmāvacarā apsaraso bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgataṃ prāptābhijñaṃ paripūrṇasaṃkalpaṃ vijitasaṃgrāmaṃ nirjitamārapratyarthikamucchritachatradhvajapatākaṃ śūraṃ jayodgataṃ puruṣaṃ mahāpuruṣaṃ vaidyottamaṃ mahāśalyahartāraṃ siṃhaṃ vigatabhayalomaharṣaṃ nāgaṃ sudāntacittanirmalaṃ trimalaviprahīnaṃ vaidyakaṃ traividyatāmanuprāptaṃ pāragaṃ caturoghottīrṇaṃ kṣatriyamekaratnachatradhāriṇaṃ trailokyabrāhmaṇaṃ bāhitapāpakarmāṇaṃ bhikṣuṃ bhinnavidyāṇḍakoṣaṃ śramaṇaṃ sarvasaṅgasamatikrāntaṃ śrotriyaṃ niḥsṛtakleśaṃ śūramaprapātitadhvajaṃ balīyāṃsaṃ daśabaladhāriṇaṃ ratnākaramiva sarvadharmaratnasaṃpūrṇaṃ viditvā bodhimaṇḍābhimukhāstathāgatamābhirgāthābhirabhyastāviṣuḥ - eṣa drumarājamūle abhijitya mārasainyaṃ sthitu meruvadaprakampyo nirbhīrapralāpī / anekabahukalpakoṭyo dānadamasaṃyamena samudānayaṃ prabodhi teneṣa śobhate 'dya // Lal_22.6 // anena bahukalpakoṭyaḥ śīlavratātapobhi jihmikṛta śakra brahmā bodhivara eṣatā hi / anena bahukalpakoṭyaḥ kṣāntibalavarmitena adhivāsitā dukhāni tena prabha svarṇavarṇā // Lal_22.7 // anena bahukalpakoṭyo vīryabalavikrameṇa parāṅmukhāṃ kṛtāsyā tena māra jita senā / anena bahukalpakoṭyo dhyānā abhijñajñānaiḥ saṃpūjitā munīndrastenaiva pūjito 'dya // Lal_22.8 // anena bahukalpakoṭyaḥ prajñāśratasaṃcayena pragṛhīta sattvakoṭyastena laghu bodhi prāptā / anena jitu skandhamārastatha mṛtyu kleśamāraḥ anena jitu devaputramārastenāsya nāsti śokaḥ // Lal_22.9 // eṣo hi devadevo (devairapi pūjanīyaḥ) pūjārahastriloke puṇyārthikāna kṣetraṃ amṛtāphalasya dātā / (Vaidya 256) eṣa varadakṣiṇīyo utpātu dakṣiṇāhi nāstyuttarasya nāśo yā ca varabodhi labdhā // Lal_22.10 // ūrṇā virājate 'sya spharati bahukṣetrakoṭyo jihmikṛta candrasūryā andhakārālokaprāptā / eva hi surūparūpo vararūpa sādhurūpo varalakṣaṇo hitaiṣī trailokyapūjanīyaḥ // Lal_22.11 // eṣa suviśuddhanetro bahu prekṣate svayaṃbhūḥ kṣatrā ca sattvakāyā cittāni cetanā ca / eṣa suviśuddhaśrotraḥ śṛṇute anantaśabdāṃ divyāṃśca mānuṣāṃśca jinaśabdadharmaśabdāṃ // Lal_22.12 // eṣa prabhūtajihvaḥ kalaviṅkamañjughoṣa ḥ śroṣyāma asya dharmaṃ amṛtaṃ praśāntagāmim / dṛṣṭvā ca mārasainyaṃ na kṣubhyate mano 'sya puna dṛṣṭgha devasaṃghāṃ na ca harṣate sumedhā // Lal_22.13 // śastrairna cāpi bāṇairjita ena mārasenā satyavratātapobhi jitu ena duṣṭamallaḥ / calito na cāsanā na ca kāyu vedhino 'sya na ca snehu nāpi doṣastadanantare abhūvan // Lal_22.14 // lābhā sulabdha teṣāṃ maruṇāṃ narāṇa caiva ye tubhya dharma śrutvā pratipattimeṣyatī hi / yatpuṇya tvāṃ stavitvā jina puṇyatejarāśe sarve bhavema kṣipraṃ yatha tvaṃ manuṣyacandraḥ // Lal_22.15 // buddhitva bodhi puruṣarṣabhanāyakena saṃkampya kṣatranayutāni vijitya māram / brahmasvareṇa kalaviṅkarutasvareṇa prathamena gāthā imi bhāṣita nāyakena // Lal_22.16 // puṇyavipāku sukha sarvaduḥkhāpanetī abhiprāyu sidhyati ca puṇyavato narasya / (Vaidya 257) kṣipraṃ ca bodhi spṛśate vinihatya māraṃ śāntāpatho gacchati ca nirvṛtiśītibhāvam // Lal_22.17 // tasmātka puṇyakaraṇe na bhaveta tṛptaḥ śṛṇvaṃśca dharmamamṛtaṃ bhavi ko vitṛptaḥ / vijane vane ca viharaṃ bhavi ko vitṛptaḥ kaḥ sattva arthakaraṇe na bhaveddhi tṛptaḥ // Lal_22.18 // pāṇiṃ prasārya samuvāca ca bodhisattvāṃ pūjāṃ kṛtā brajata kṣetra svakasvakāni / sarve 'bhivandya caraṇau ca tathāgatasya nānāviyūha gata kṣetra svakasvakāni // Lal_22.19 // dṛṣṭvā ca tāṃ namucināṃ mahatīmavasthāṃ vikrīḍitāṃ ca sugatasya tathā salīlam / bodhāya cittamatulaṃ praṇidhāya sattvāṃ māraṃ vijitya sabalaṃ amṛtaṃ spṛśema // Lal_22.20 // abhisaṃbuddhasya bhikṣavastathāgatasya bodhivṛkṣamūle siṃhāsanopaviṣṭasya tasmin kṣaṇe 'prameyāni buddhavikrīḍitānyabhūvan, yāni na sukaraṃ kalpenāpi nirdeṣṭum // tatredamucyate - karatalasadṛśābhūtsusthitā medinīyaṃ vikasitaśatapatrāścodgatā raśmijālaiḥ / amaraśatasahasrā onamī bodhimaṇḍaṃ imu prathama nimittaṃ siṃhanādena dṛṣṭam // Lal_22.21 // drumaśatatrisahasro bodhimaṇḍe namante girivara tatha neke śailarājaśca meruḥ / daśabalamadhigamya brahmaśakrā namante idamapi narasiṃhe krīḍitaṃ bodhimaṇḍe // Lal_22.22 // raśmiśatasahasrā svośarīrātmabhāvā sphuri jinavara kṣatrā trīṇi śāntā apāyāḥ / tata kṣaṇasumuhūrte śodhitā cākṣaṇāni na ca khilamadadoṣā bādhiṣū kaṃci sattvam // Lal_22.23 // (Vaidya 258) iyamapi narasiṃhasyāsanasthasya krīḍā śaśiravimaṇivahnividyutābhā ca divyā / na tapati abhibhūtā bhānuvatyorṇapāśā na ca jagadiha kaścitprekṣate śāstu mūrdham // Lal_22.24 // iyamapi narasiṃhasyāsanasthasya krīḍā karatalaspṛśanenā kampitā corvi sarvā / yena namucisenā kṣobhitā tūlabhūtā namuci iṣu gṛhītvā medinī vyālikhedya idamapi narasiṃhasyāsane krīḍitaṃ bhūt // Lal_22.25 // iti // ______________________________________________________________________ START Parivarta 23 (Vaidya 259) saṃstavaparivartastrayoviṃśaḥ / atha khalu śuddhāvāsakāyikā devaputrā bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgataṃ pradakṣiṇīkṛtya divyaiścandanacūrṇavarṣairabhyavakīrya ābhiḥ sārūpyābhirgāthābhirabhituṣṭuvuḥ - utpanno lokapradyoto lokanāthaḥ prabhaṃkaraḥ / andhabhūtasya lokasya cakṣurdātā raṇaṃjahaḥ // Lal_23.1 // bhavān vijitasaṃgrāmaḥ puṇyaiḥ pūrṇamanorathaḥ / saṃpūrṇaḥ śukladharmaiśca jagattvaṃ tarpayiṣyasi // Lal_23.2 // uttīrṇapaṅko hyanighaḥ sthale tiṣṭhati gautamaḥ / anyāṃ sattvāṃ mahoghena prodgatastārayiṣyasi // Lal_23.3 // udgatastvaṃ mahāprājño lokeṣvapratipudgalaḥ / lokadharmairaliptastvaṃ jalasthamiva paṅkajaḥ // Lal_23.4 // ciraprasuptamimaṃ lokaṃ tamaskandhāvaguṇṭhitam / bhavān prajñāpradīpena samarthaḥ pratibodhitum // Lal_23.5 // cirāture jīvaloke kleśavyādhiprapīḍite / vaidyarāṭ tvaṃ samutpannaḥ sarvavyādhipramocakaḥ // Lal_23.6 // bhaviṣyantyakṣaṇā śūnyā tvayi nāthe samudgate / manuṣyāścaiva devāśca bhaviṣyanti sukhānvitāḥ // Lal_23.7 // yeṣāṃ tvaddarśanaṃ saumya eṣyase puruṣarṣabha / na te kalpasahasrāṇi jātu yāsyanti durgatim // Lal_23.8 // paṇḍitāścāpyarogāśca dharmaṃ śroṣyanti ye 'pi te / gambhīrāścopadhīkṣīṇā bhaviṣyanti viśāradāḥ // Lal_23.9 // mokṣyante ca laghuṃ sarve chittvā vai kleśabandhanam / yāsyanti nirupādānāḥ phalaprāptivaraṃ śubham // Lal_23.10 // dakṣiṇīyāśca te loke āhutīnāṃ pratigrahāḥ / na teṣu dakṣiṇā nyūnā sattvānirvāṇahetukī // Lal_23.11 // evaṃ khalu bhikṣavaḥ śuddhāvāsakāyikā devaputrāstathāgatamabhiṣṭutyaikānte prāñjalayastasthuḥ, prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu cābhāsvarā devaputrāstathāgataṃ bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ divyairnānāprakāraiḥ puṣpadhūpagandhamālyavilepanachatradhvajapatākābhiḥ saṃpūjya tripradakṣiṇīkṛtya cābhirgāthābhirabhyastāviṣuḥ - (Vaidya 260) gambhīrabuddhe madhurasvarā mune brahmasvarā munivaragīta susvaram / varāgrabodhi paramārthaprāptā sarvasvare pāragate namaste // Lal_23.12 // trātāsi dīpo 'si parāyaṇo 'si nātho 'si loke kṛpamaitracittaḥ / vaidyottamastvaṃ khalu śalyahartā cikitsakastvaṃ paramaṃ hitaṃkaraḥ // Lal_23.13 // dīpaṃkarasya sahadarśanaṃ tvayā samudānitaṃ maitrakṛpābhrajālam / pramuñca nāthā amṛtasya dhārāṃ śamehi tāpaṃ suramānuṣāṇām // Lal_23.14 // tvaṃ padmabhūtaṃ tribhaveṣvaliptaṃ tvaṃ merukalpo vicalo hyakampyaḥ / tvaṃ vajrakalpo hyacalapratijña tvaṃ candramā sarvaguṇāgradhārī // Lal_23.15 // evaṃ khalu bhikṣava ābhāsvarā devāstathāgatamabhisaṃstutyaikānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu subrahmadevaputrapramukhā brahmakāyikā devāstathāgataṃ bodhimaṇḍaniṣaṇṇamanekamaṇiratnakoṭīnayutaśatasahasrapratyuptena ratnajālenābhichādya tripradakṣiṇīkṛtya cābhiḥ sārūpyābhirgāthābhirabhyastāviṣuḥ - śubhavimalaprajña prabhatejadharā dbātriṃśallakṣaṇavarāgradharā / smṛtimaṃ matimaṃ guṇajñānadharā akilāntakā śirasi vandami te // Lal_23.16 // amalā vimalā trimalairvimalā trailokyaviśruta trividyagatā / trividhāvimokṣavaracakṣudadā vandāmi tvāṃ trinayanaṃ vimalam // Lal_23.17 // (Vaidya 261) kalikaluṣa uddhṛta sudāntamanā kṛpakaruṇa udgata jagārthakarā / muni mudita udgata praśāntamanā dvayamativimocaka upekṣaratā // Lal_23.18 // vrata tapasa udgata jagārthakarā / svacarīviśuddhacaripāragatā / catusatyadarśaka vimokṣaratā mukto vimocayasi cānyajagat // Lal_23.19 // balavīrya āgatu ihā namuci prajñāya vīrya tava maitrya jito / prāptaṃ ca te padavaraṃ amṛtaṃ vandāma te śaṭhacamūmathanā // Lal_23.20 // evaṃ khalu bhikṣavaḥ subrahmadevaputrapramukhā brahmakāyikā devāstathāgatamābhirgāthābhirabhiṣṭutya ekānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu te śuklapākṣikā māraputrā yena tathāgatastenopasaṃkrāman / upasaṃkramya mahāratnachatravitānaistathāgatamabhicchādya prāñjalayastathāgatamābhiḥ sārūpyābhirgāthābhirabhyastāviṣuḥ - pratyakṣe 'smi bale tavātivipule mārasya ghorā camū yatsā māracamū mahāpratibhayā ekakṣaṇe te jitā / na ca te utthitu naiva kāyu trasito no vā girā vyāhṛtā tvāṃ vandāmahi sarvalokamahitaṃ sarvārthasiddhaṃ munim // Lal_23.21 // mārā koṭisahasranekanayutā gaṅgāṇubhiḥ saṃmitāḥ te tubhyaṃ na samartha bodhisuvaṭā saṃcālituṃ kampitum / yajñā koṭisahasranekanayutā gaṅgā yathā vālikā yaṣṭā bodhivaṭāsitena bhavatā tenādya vibhrājase // Lal_23.22 // bhāryā ceṣṭatamā sutāśca dayitā dāsyaśca dāsāstathā udyānā nagarāṇi rāṣṭranigamā rājyāni sāntaḥpurāḥ / hastā pādaśirottamāṅgamapi vā cakṣūṃṣi jihvā tathā tyaktā te varabodhicarya caratā tenādya vibhrājase // Lal_23.23 // (Vaidya 262) uktaṃ yadvacanaṃ tvayā subahuśo buddho bhaviṣyāmyahaṃ tāriṣye bahusattvakoṭinayutā duḥkhārṇavenohyatā / dhyānādhīndriyabuddhibhiḥ kavacitaḥ saddharmanāvā svayaṃ sā caiṣā pratipūrṇa tubhya praṇidhistāriṣyase prāṇinaḥ // Lal_23.24 // yatpuṇyaṃ ca stavitva vādivṛṣabhaṃ lokasya cakṣurdadaṃ sarve bhūtva udagrahṛṣṭamanasaḥ prārthema sarvajñatām / samudānītva varāgrabodhimatulāṃ buddhaiḥ susaṃvarṇitāṃ evaṃ tadvinihatya mārapariṣāṃ buddhema sarvajñatām // Lal_23.25 // evaṃ khalu bhikṣavo māraputrāstathāgatamabhiṣṭutyaikānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu paranirmitavaśavartī devaputro 'nekairdevaputraśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto jāmbūnadasuvarṇavarṇaiḥ padmaistathāgatamabhyavakīrya saṃmukhamābhirgāthābhirabhyastāvīt - apīḍita aluḍita avitathavacanā apagatatamaraja amṛtagatigatā / arahasi divi bhuvi śriyakriyamatulā atidyutismṛtimati praṇipati śirasā // Lal_23.26 // ratikara raṇajaha rajamalamathanā ramayasi suranara suviśadavacanaiḥ / vikasita suvipula varatanu kiraṇaiḥ suranarapatiriva jayasi jagadidam // Lal_23.27 // paragaṇipramathana paracarikuśalā priyu bhava naramaru paramati dhunatā / paracari vibhajasi sunipuṇamatimān pathi iha vicaratu daśabalagamane // Lal_23.28 // tyaji pṛthu bhavagrahi vitathadukha mahā vinayasi suranara yathamati vinaye / vicarasi catudiśa śaśiriva gagane cakṣu bhava parāyaṇa iha bhuvi tribhave // Lal_23.29 // priyu bhava naramaru na ca khali viṣaye ramayasi śubharati kāmarativirato / (Vaidya 263) dinadarśi pariṣadi na ti samu tribhave nāthu gati parāyaṇu tvamiha hi jagataḥ // Lal_23.30 // evaṃ khalu bhikṣavo vaśavartidevapramukhāḥ parinirmitavaśavartino devaputrāstathāgatamabhiṣṭutyaikānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu sunirmito devaputro devasaṃghaparivṛtaḥ puraskṛto nānāratnapaṭṭadāmaistathāgatamabhichādya saṃmukhamābhirgāthābhirabhyastāvīt - dharmāloka bhavān samudgata trividhamalanucchido mohādṛṣṭiavidyaghātako hiriśiribharitaḥ / mithyāmārgaratāmimāṃ prajāmamṛte thapayito utpanno iha loki cetiyo divi bhuvi mahitaḥ // Lal_23.31 // tvaṃ vaidyo kuśalacikitsako hyamṛtasukhadado dṛṣṭikleśamavidyasaṃcayaṃ purimamanuśayam / sarvavyādhyapanesi dehināṃ purimajinapathe tasmādvaidyatamo 'si nāyakā vicarasi dharaṇīm // Lal_23.32 // candrāsūryaprabhāśca jyotiṣā maṇi tatha jvalanā śakrabrahmaprabhā na bhāsate puratu śirighane / prajñālokakarā prabhaṃkarā prabhasiribharitā pratyakṣāstava jñāti adbhute praṇipati śirasā // Lal_23.33 // satyāsatyakathī vināyakā sumadhuravacanā dāntā śāntamanā jitendriya praśamitamanasā / śāstā śāsaniyāṃ praśāsase naramarupariṣāṃ vande śākyamuniṃ nararṣabhaṃ suranaramahitam // Lal_23.34 // jñāniṃ jñānakathāgradhārakā jñapayasi tribhave traividyatrivimokṣadeśakā trimalamalanudā / bhavyābhavya mune prajānase yathamati vinaye vande tvāṃ trisahasri adbhutaṃ divi bhuvi mahitam // Lal_23.35 // evaṃ khalu bhikṣavaḥ sunirmito devaputraḥ saparivārastathāgatamabhiṣṭutyaikānte 'sthāt prāñjalīkṛtastathāgataṃ namaskurvan // (Vaidya 264) atha khalu saṃtuṣito devaputraḥ sārdhaṃ tuṣitakāyikairdevairyena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya mahatā divyavastrajālena bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgatamabhisaṃchādya saṃmukhamābhirgāthābhirabhyastauṣīt - tuṣitālayi yadvasitastvaṃ tatra ti deśitu dharma udāro / na ca chidyati sā anuśāsti adyapi dharmacarī suraputrā // Lal_23.36 // na ca darśana tṛpti labhāmo dharma śṛṇotu na vindati tṛptim / guṇasāgara lokapradīpā vandima te śirasā manasā ca // Lal_23.37 // tuṣitālaya yaccalitastvaṃ śoṣita akṣaṇa sarvi tadā te / yada bodhivaṭe upaviṣṭaḥ sarvajagasya kileśa praśāntāḥ // Lal_23.38 // yasya kṛtena ca bodhi udārā eṣa ti prāpti jinitvana māram / tvā praṇidhī tapasā paripūrṇā kṣipra pravartaya cakramudāram // Lal_23.39 // bahu dikṣiṣu prāṇisahasrā dharmaratā kṣuṇiyāmatha dharmam / kṣipra pravartaya cakramudāraṃ mocaya prāṇisahasra bhaveṣu // Lal_23.40 // evaṃ khalu bhikṣavaḥ saṃtuṣito devaputraḥ saparivārastathāgatamabhiṣṭatyaikānte 'sthāt prāñjalīkṛtastathāgataṃ namasyamānaḥ // atha khalu suyāmadevaputrapramukhāḥ suyāmā devā yena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya nānāpuṣpadhūpagandhamālyavilepanairbodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgataṃ saṃpūjya saṃmukhamābhiḥ sārūpyābhirgāthābhistuṣṭavuḥ - sadṛśo 'sti na te kutontare śīla samādhi tathaiva prajñayā / adhimuktivimuktikovidā śirasā vandima te tathāgatam // Lal_23.41 // (Vaidya 265) dṛṣṭā sa viyūha śobhanā bodhimaṇḍasmi marubhi yā kṛtā / na tamarhati anya kaścanā yatha tvaṃ devamanuṣyapūjitaḥ // Lal_23.42 // na mudhāya bhavān samudgato yasya arthe bahu cīrṇa duṣkarā / vijito hi śaṭhaḥ sasainyakaḥ prāptā bodhi anuttarā tvayā // Lal_23.43 // āloka kṛto daśādiśe prajñādīpena triloka jvālitaḥ / timiraṃ apanāyayiṣyase dāsyasi cakṣuranuttaraṃ jage // Lal_23.44 // bahukalpa stuvanti bhāṣato romarūpasya na cāntu asti te / guṇasāgara lokaviśrutā śirasā vandima te tathāgatam // Lal_23.45 // evaṃ khalu te suyāmadevaputrapramukhā devāstathāgatamabhiṣṭutyaikānte tasthuḥ prāñjalastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu śakro devānāmindraḥ sārdhaṃ trāyatriṃśakāyikairdevairnānāpuṣpadhūpadīpagandhamālyavilepanacūrṇacīvarachatradhvajapatākāvyūhaistathāgataṃ saṃpūjya ābhirgāthābhirabhyastāvīt - askhalitā anavadyā sadā susthitā merukalpā mune daśadiśi suvighuṣṭa jñānaprabhā puṇyatejānvitā / buddhaśatasahasra saṃpūjitā pūrvi tubhyaṃ mune tasya viśeṣu yena bodhidrume mārasenā jitā // Lal_23.46 // śīlaśrutasamādhiprajñākarā jñānaketudhvajā jaramaraṇanighāti vaidyottamā lokacakṣurdadā / trimalakhilaprahīṇa śāntendriyā śāntacittā mune śaraṇu tavamupema śākyarṣabhā dharmarājā jage // Lal_23.47 // bodhicarī anantatulyā abhūdvīryasthāmodgatā prajñābala upāya maitrābalaṃ brāhmapuṇyaṃ balam / (Vaidya 266) eti balamanantatulyā bhavaṃ bodhi saṃprasthite daśabalabaladhārī adyā punarbodhimaṇḍe bhuto // Lal_23.48 // dṛṣṭva camu anantasattve surā bhītatrastābhavan mā khu śramaṇarāju bādhiṣyate bodhimaṇḍe sthitaḥ / na ca bhavatu babhūva tebhyo bhayaṃ no ca kāyeñjanā karahata gurubhāra saṃkampanā mārasenā jitā // Lal_23.49 // yatha ca purimakebhi siṃhāsane prāpta bodhi varā tatha tvayā anubuddha tulyā samā anyathā tvaṃ na hi / samamanasa samacitta sarvajñatā sthāma prāptaṃ tvayā tena bhava svayaṃbhu lokottamo puṇyakṣetraṃ jage // Lal_23.50 // evaṃ khalu bhikṣavaḥ śakro devānāmindraḥ sārdhaṃ devaputraistrāyatriṃśaistathāgatamabhiṣṭutyaikānte 'sthāt prāñjalīkṛtastathāgataṃ namaskurvan // atha khalu catvāro mahārājānaḥ sārdhaṃ caturmahārājakāyikairdevaputrairyena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramyābhimuktakacampakasumanāvārṣikadhānuskārimālyadāmaparigṛhītā apsaraḥśatasahasraparivṛtā divyasaṃgītisaṃpravāditena tathāgatasya pūjāṃ kṛtvā ābhiḥ sārūpyābhirgāthābhistuṣṭuvuḥ - sumadhuravacanā manojñaghoṣā śaśi va praśāntikarā prasannacittā / prahasitavadanā prabhūtajihvā paramasuprītikarā mune namaste // Lal_23.51 // rutaravita ya asti sarvaloke sumadhura premaṇiyā narāmarūṇām / bhavata svaru pramukta mañjughoṣo abhibhavate ruta sarvi bhāṣamāṇāṃ // Lal_23.52 // rāgu samayi doṣamohakleśā prīti janeti amānuṣāṃ viśuddhām / akaluṣahṛdayā niśāmya dharmaṃ ārya vimukti labhanti te hi sarve // Lal_23.53 // na ca bhava atimanyase avidvāṃ na ca puna vidvamadena jātu mattaḥ / (Vaidya 267) unnatu na ca naiva conatastvaṃ giririva susthitu sāgarasya madhye // Lal_23.54 // lābha iha sulabdha mānuṣāṇāṃ yatra hi tādṛśu jātu sattva loke / śrīriva padumo dhanasya dātrī tatha tava dāsyati dharmu sarvaloke // Lal_23.55 // evaṃ khalu caturmahārājapramukhā mahārājakāyikā devā bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgatamabhiṣṭutyaikānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalvantarikṣā devāstathāgatasyāntikamupasaṃkramyābhisaṃbodheḥ pūjākarmaṇe sarvamantarīkṣaṃ ratnajālena kiṅkiṇījālena ratnachatrai ratnapatākābhī ratnapaṭṭadāmai ratnāvataṃsakairvividhamuktāhārapuṣpadāmārdhakāyikadevatāparigṛhītairardhacandrakaiśca samalaṃkṛtya tathāgatāya niryātayanti sma / niryātya ca saṃmukhamābhirgāthābhirabhyastāviṣuḥ - asmāku vāsaṃ gagane dhruvaṃ mune paśyāma sattvā cariyā yathā jage / bhavataścariṃ prekṣiya śuddhasattva skhalitaṃ na paśyāma tavaikacitte // Lal_23.56 // ye āgatā pūjana bodhisattvā gaganaṃ sphuṭaṃ tairnaranāyakebhiḥ / hānirvimānāna na cābhavanta tathā hi te vai gaganātmabhāvāḥ // Lal_23.57 // ye antarīkṣātu pravarṣi puṣpāṃ syāccūḍabandhā hi mahāsahasrā / te tubhya kāye patitā aśeṣā nadyo yathā sāgari saṃpraviṣṭāḥ // Lal_23.58 // paśyāma chatrāṇyavataṃsakā ca mālāguṇāṃ campakapuṣpadāmāṃ / hārāṃśca candrāṃśca tathārdhacandrāṃ kṣipanti devā na ca saṃskaroti // Lal_23.59 // vālasya nābhūdavakāśamasmin devaiḥ sphuṭaṃ sarvata antarīkṣam / kurvanti pūjāṃ dvipadottamasya na ca te mado jāyati vismayo vā // Lal_23.60 // (Vaidya 268) evaṃ khalvantarīkṣadevā bodhimaṇḍe niṣaṇṇaṃ tathāgatamabhiṣṭutyaikānte 'vatasthivantaḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // atha khalu bhaumā devāstathāgatasya pūjākarmaṇe sarvāvantaṃ dharaṇītalaṃ suśodhitopaliptaṃ gandhodakapariṣiktaṃ puṣpāvakīrṇaṃ ca kṛtvā nānādūṣyavitānavitataṃ ca tathāgatāya niryātayanti sma / ābhirgāthābhirabhituṣṭuvuḥ - vajramiva abhedyā saṃsthitā triḥsahasrā vajramayapadenāyaṃ sthito bodhimaṇḍe / iha mama tvacamāṃsaṃ śuṣyatāmasthimajjā na ca ahu aspṛśitvā bodhi uttheṣya asmāt // Lal_23.61 // savibhava narasiṃhā sarviyaṃ triḥsahasrā na kariṣu adhisthānaṃ syādvidīrṇaśeṣā / tādṛśa mahavegā āgatā bodhisattvā yeṣa kramatalebhiḥ kampitā kṣetrakoṭyaḥ // Lal_23.62 // lābha iha sulabdhā bhūmidevairudārā yatra paramasattvaścaṃkramī medinīye / yatra ku raju loke sarva obhāsitāste cetibhu trisahasraḥ kiṃ punastubhya kāyaḥ // Lal_23.63 // hesti śatasahasraṃ yāvataścāpaskandho dharaṇitalu jagasyā yāvataścopajīvyaḥ / sarva vayu dharemo medinī triḥsahasrāṃ sarva tava dadāmo bhuṅkṣvimāṃ tvaṃ yatheṣṭam // Lal_23.64 // yatra bhava sthihedvā caṃkramedvā śayedvā ye 'pi sugataputrāḥ śrāvakā gautamasya / dharmakatha kathentī ye 'pi vā tāṃ śṛṇonti sarvakuśalamūlaṃ bodhiye nāmayāmaḥ // Lal_23.65 // evaṃ khalu bhaumā devā bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ tathāgatamabhiṣṭatyaikānte tasthuḥ prāñjalayastathāgataṃ namasyantaḥ // // iti śrīlalitavistare saṃstavaparivarto nāma trayoviṃśatitamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 24 (Vaidya 269) trapuṣabhallikaparivartaścaturviṃśaḥ / iti hi bhikṣavo 'bhisaṃbuddhastathāgato devairabhiṣṭūyamānaḥ paryaṅkamabhindannanimiṣanayano drumarājaṃ prekṣate sma / dhyānaprītyāhāraḥ sukhapratisaṃvedī saptarātraṃ bodhivṛkṣamūle 'bhināmayati sma // atha saptāhe 'tikrānte kāmāvacarā devaputrā daśagandhodakakumbhasahasrāṇi parigṛhya yena tathāgatastenopasaṃkrāmanti sma / rūpāvacarā api devaputrā daśagandhodakakumbhasahasrāṇi parigṛhya yena tathāgastenopasaṃkrāmanti sma / upasaṃkramya bodhivṛkṣaṃ tathāgataṃ ca gandhodakena snāpayanti sma / gaṇanāsamatikrāntāśca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragāstena tathāgatakāyapatitena gandhodakena svakasvakān kāyānupalimpanti sma / anuttarāyāṃ ca samyaksaṃbodhau cittānyutpādayāmāsuḥ / svabhavane praviṣṭā api ca te devaputrādayo 'virahitā abhūvaṃstena gandhodakagandhena, na cāsmai gandhāya spṛhāmutpādayāmāsuḥ / tenaiva ca prītiprāmodyena tathāgatagauravamanasikāranirjātenāvaivartikā abhūvannanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ // atha khalu bhikṣavaḥ samantakusumo nāma devaputrastasyāmeva parṣadi saṃnipatito 'bhūt / sa tathāgatasya caraṇayornipatya prāñjalistathāgatametadavocat - ko nāmāyaṃ bhagavan samādhiryena samādhinā samanvāgatastathāgataḥ saptarātraṃ viharatyabhinnaparyaṅkaḥ? evamukto bhikṣavastathāgatastaṃ devaputrametadavocat - prītyāhāravyūho nāma devaputra ayaṃ samādhiryena samādhinā samanvāgatastathāgataḥ saptarātraṃ vyāhārṣīdabhinnaparyaṅkaḥ // atha khalu bhikṣavaḥ samantakusumo devaputrastathāgataṃ gāthābhirabhyastāvīt - rathacaraṇanicitacaraṇā daśaśataarajalajakamaladalatejā / suramukuṭaghṛṣṭacaraṇā vande caraṇau śirighanasya // Lal_24.1 // abhivandya sugatacaraṇau pramuditacittastadā sa suraputraḥ / idamavaci vimatiharaṇaṃ praśāntakaraṇaṃ naramarūṇām // Lal_24.2 // śākyakulanandijananā antakarā rāgadoṣamohānām / pramlānaantakaraṇā vinehi kāṅkṣāṃ naramarūṇām // Lal_24.3 // kiṃ kāraṇaṃ daśabalā buddhvā sarvajñatāmaparimāṇām / saptāhaṃ mahimaṇḍe jinā na bhindanti paryaṅkam // Lal_24.4 // kiṃ tu khalu paśyamānaḥ saptāhaṃ animeṣeṇa narasiṃhā / prekṣasi viśuddhacakṣo vikasitaśatapatratulyākṣaḥ // Lal_24.5 // (Vaidya 270) kiṃ tu bhavateṣa praṇidhī utāhu sarveṣa vādisiṃhānām / yena drumarājamūle paryaṅka na bhindi saptāham // Lal_24.6 // sādhu samaśuddhadantā sugandhagandhāmukhaṃ daśabalasya / pravada vacanaṃ avitathaṃ kuruṣva prītiṃ naramarūṇām // Lal_24.7 // tamuvāca candravacanaḥ śṛṇuṣva me bhāṣato amaraputra / asya praśnasyāhaṃ kiṃcinmātraṃ pravakṣyāmi // Lal_24.8 // rājā yadvadyasminnabhiṣikto bhavati jñātisaṃghena / saptāhu taṃ pradeśaṃ na jahāti hi dharmatā rājñām // Lal_24.9 // evameva daśabalā api abhiṣiktā bhonti yada praṇidhipūrṇāḥ / saptāhu dharaṇimaṇḍe jinā na bhindanti paryaṅkam // Lal_24.10 // śūro yathārisaṃghāṃ nirīkṣate nirjitāṃ niravaśeṣāṃ / buddhā pi bodhimaṇḍe kleśāṃ nihatāṃ nirīkṣante // Lal_24.11 // iha te kāmakrodhā mohaprabhāvā jagatparinikāśāḥ / sāhoḍhā iva caurā vināśitā ye niravaśeṣāḥ // Lal_24.12 // iha me hatāna vividhā mānavidhāmanyunā puraniketāḥ / sarvāśravā prahīnā jñānaṃ cāgraṃ samotpannam // Lal_24.13 // iha sā akāryakartrī bhavatṛṣṇā cāriṇī tathāvidyā / sānuśayamūlajātā paṭunā jñānāgninā dagdhā // Lal_24.14 // iha sā ahaṃ mameti ca kalipāśu durānugāḍhalitamūlā / nīvaraṇakaṭhinagranthi chinnā me jñānaśastreṇa // Lal_24.15 // iha te ciraṃ samāyata ullāpanakā vināśaparyantāḥ / skandhāḥ sopādānā jñānena mayā parijñātāḥ // Lal_24.16 // iha te dvayasaṃmohā mithyāgrāhā mahānarakaniṣṭhāḥ / maya uddhṛtā aśeṣā bhūyaśca na jātu jñāsyante // Lal_24.17 // iha nīvaraṇavanārī dagdhā me kuśalamūlatejena / caturaśca viparyāsā nirdagdha mayā niravaśeṣāḥ // Lal_24.18 // iha sā vitarkamālā saṃjñāsūtreṣu granthitā nipathī // vinivartitā aśeṣā bodhyaṅgavicitramālābhiḥ // Lal_24.19 // (Vaidya 271) durgāni pañcaṣaṣṭi mohānī triṃśatiṃ ca malināni / catvāriṃśadaghāni chinnā me 'smiṃ dharaṇimaṇḍe // Lal_24.20 // ṣoḍaśa asaṃvṛtāni aṣṭādaśa dhātavaśca mahimaṇḍe / kṛcchrāṇi pañcaviṃśati chinnāni mayehasaṃsthena // Lal_24.21 // viṃśati rajastarāṇi aṣṭāviṃśati jagasya vitrāsāḥ / iha me samatikrāntā vīryabalaparākramaṃ karitvā // Lal_24.22 // tatha buddhanarditānī pañcaśatāsmiṃ mayā samanubuddhā / paripurṇaśatasahasraṃ dharmāna mayā samanubuddham // Lal_24.23 // iha me 'nuśaya aśeṣā aṣṭānavatiḥ samūlaparyantāḥ / paryutthānakisalayā nirdagdhā jñānatejena // Lal_24.24 // kāṅkṣā vimatisamudayā dṛṣṭījaḍajantitā aśubhamūlā / tṛṣṇānadī trivegā praśoṣitā jñānasūryeṇa // Lal_24.25 // kuhanalapanaprahāṇaṃ māyāmātsaryadoṣaīrṣyādyam / iha te kleśāraṇyaṃ chinnaṃ vinayāgninā dagdham // Lal_24.26 // iha te vivādamūlā ākarṣaṇadurgatīṣu viṣamāsu / āryāpavādavacanā jñānavaravirecanairvāntā // Lal_24.27 // iha ruditakranditānāṃ śocitaparidevitāna paryantam / prāptaṃ mayā hyaśeṣaṃ jñānaguṇasamādhimāgamya // Lal_24.28 // oghā ayogagranthāḥ śokāḥ śalyā madapramādāśca / vijitā mayeha sarve satyanayasamādhimāgamya // Lal_24.29 // iha maya kileśagahanā saṃkalpavirūḍhamūla bhavavṛkṣāḥ / smṛtiparaśunā aśeṣā chinnā jñānāgninā dagdhā // Lal_24.30 // iha so mayā hyatibalo asmiṃ mārastrilokavaśavartī / jñānāsinā śaṭhātmā hato yathendreṇa daityendraḥ // Lal_24.31 // iha jālinī aśeṣā ṣaḍviṃśaticāriṇī dharaṇimaṇḍe / prajñāsinā balavatā chittvā jñānāgninā dagdhā // Lal_24.32 // iha te mūlakleśāḥ sānuśayā duḥkhaśokasaṃbhūtāḥ / maya udghṛtā aśeṣā prajñābalalāṅgalamukhena // Lal_24.33 // iha me prajñācakṣurviśodhitaṃ prakṛtiśuddhasattvānām / jñānāñjanena mahatā mohapaṭalavistaraṃ bhinnam // Lal_24.34 // (Vaidya 272) iha dhātubhūta caturo madamakaraviloḍitā vipulatṛṣṇāḥ / smṛtiśamathabhāskarāṃśau viśoṣitā me bhavasamudrāḥ // Lal_24.35 // iha viṣayakāṣṭhanicayo vitarkasāmo mahāmadanavahniḥ / nirvāpito 'tidīpto vimokṣarasaśītatoyena // Lal_24.36 // iha me anuśayapaṭalā āsvādataḍidvitarkanirghoṣāḥ / vīryabalapavanavegairvidhūya vilayaṃ samupanītā // Lal_24.37 // iha me hato hyaśeṣaścittacariripurbhavānugatavairī / prajñāsinā balavatā smṛtivimalasamādhimāgamya // Lal_24.38 // iha sā dhvajāgradhārī hastyaśvarathocchritā vikṛtarūpā / namucibalavīryasenā maitrīmāgamya vidhvastā // Lal_24.39 // iha pañcaguṇasamṛddhāḥ ṣaḍindriyahayā sadā madonmattāḥ / baddhā mayā hyaśeṣāḥ samādhisaśubhaṃ samāgamya // Lal_24.40 // iha anunayapratighānāṃ kalahavivādaprahāṇaparyantaḥ / prāpto mayā hyaśeṣo apratihatasamādhimāgamya // Lal_24.41 // iha mamiyitā ca sarve ādhyātmikabāhirā parikṣīṇā / kalpitavikalpitāni ca śūnyamiti samādhimāgamya // Lal_24.42 // iha lālayitā sarve martyā divyā bhavāgraparyantāḥ / tyaktā mayā hyaśeṣā āgamya samādhimanivartam // Lal_24.43 // sarvabhavabandhanāni ca muktāni mayeha tāni sarvāṇi / prajñābalena nikhilā trividhamiha vimokṣamāgamya // Lal_24.44 // iha hetudarśanādvai jitā mayā hetukāstrayaḥ / saṃjñā nityānitye saṃjñā sukhaduḥkha cātmani ca // Lal_24.45 // iha me karmavidhānā samudayamuditā ṣaḍāyatanamūlā / chinnā drumendramūle sarvānityaprahāreṇa // Lal_24.46 // iha mohatamaḥ kaluṣaṃ duṣṭīkṛta darparoṣasaṃkīrṇam / bhittvā kṣatre sucirāndhakāraṃ prabhāsitaṃ jñānasūryeṇa // Lal_24.47 // iha rāgamadanamakaraṃ tṛṣṇormijalaṃ kudṛṣṭisaṃgrāham / saṃsārasāgaramahaṃ saṃtīrṇo vīryabalanāvā // Lal_24.48 // iha tanmayānubuddhaṃ yadbuddho rāgadveṣamohāṃśca / pradahati cittavitarkāṃ davāgnipatitāniva pataṅgāṃ // Lal_24.49 // (Vaidya 273) iha ahu ciraprayāto hyaparimita kalpakoṭinayutāni / saṃsārapathā kliṣṭo viśrāṃto naṣṭasaṃtāpaḥ // Lal_24.50 // iha tanmayānubuddhaṃ sarvaparapravādibhiryadaprāptam / amṛtaṃ lokahitārthaṃ jarāmaraṇaśokaduḥkhāntam // Lal_24.51 // yatra skandhairduḥkhaṃ āyatanaiḥ tṛṣṇasaṃbhavaṃ duḥkham / bhūyo na codbhaviṣyati abhayapuramihābhyupagato 'smi // Lal_24.52 // iha te mayānubuddhā ripavo adhyātmikā mahākṛtsnāḥ / baddhā ca saṃpradagdhāḥ kṛtāśca me puna bhavaniketāḥ // Lal_24.53 // iha tanmayānubuddhaṃ yasyārthe kalpakoṭinayutāni / tyaktā samāṃsanayanā ratnāni bahūnyamṛtahetoḥ // Lal_24.54 // iha tanmayānubuddhaṃ yadbuddhaṃ prāktanairjinairaparimāṇaiḥ / yasya madhurābhiramyaḥ śabdo lokeṣu vikhyātaḥ // Lal_24.55 // iha tanmayānubuddhaṃ pratītyasamudāgataṃ jagacchūnyam / cittekṣaṇe 'nuyātaṃ marīcigandharvapuratulyam // Lal_24.56 // iha me tatkhalu śuddhaṃ varanayanaṃ yena (loka) dhātavaḥ sarvāṃ / paśyāmi pāṇimadhye nyastāni yathā drumaphalāni // Lal_24.57 // pūrvenivāsasmaraṇaṃ tisro vidyā mayeha saṃprāptāḥ / aparimitakalpanayutā smarāmi svapnādiva vibuddhaḥ // Lal_24.58 // yairādīpta suranarā viparītavisaṃjñino viparyastāḥ / so 'pi ca tathā avitathā iha maya pīto hyamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.59 // yasyārthāya daśabalā maitrī bhāventi sarvasattveṣu / maitrībalena jitvā pīto me 'sminnamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.60 // yasyārthāya daśabalāḥ karuṇā bhāventi sarvasattveṣu / karuṇābalena jitvā pīto me 'sminnamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.61 // yasyārthāya daśabalā muditā bhāventi sarvasattveṣu / muditābalena jitvā pīto me 'sminnamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.62 // yasyārthāya daśabalā upekṣa bhāventi kalpanayutāni / tamupekṣabalairjitvā pīto me 'sminnamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.63 // yatpītaṃ ca daśabalairgaṅgānadīvālikābahutarebhiḥ / prāgjinasiṃhaiḥ pūrve iha me pīto hyamṛtamaṇḍaḥ // Lal_24.64 // (Vaidya 274) yā bhāṣitā ca vāgme mārasyehāgatasya sasainyasya / bhetsyāmi na paryaṅkaṃ aprāpya jarāmaraṇapāram // Lal_24.65 // bhinnā mayā hyavidyā dīptena jñānakaṭhinavajreṇa / prāptaṃ ca daśabalatvaṃ tasmātprabhinadmi paryaṅkam // Lal_24.66 // prāptaṃ mayārahatvaṃ kṣīṇā me āśravā niravaśeṣāḥ / bhagnā ca namucisenā bhinadmi tasmāddhi paryaṅkam // Lal_24.67 // nīvaraṇakapāṭāni ca pañca mayeha pradāritā sarvā / tṛṣṇālatā vichinnā hanteha bhinadmi paryaṅkam // Lal_24.68 // atha so manuṣyacandraḥ savilambitamāsanātsamutthāya / bhadrāsane niṣīdanmahābhīṣekaṃ pratīcchaṃśca // Lal_24.69 // ratnaghaṭasahasrairapi nānāgandhodakaiśca surasaṃghā / snapayanti lokabandhuṃ daśabalaguṇapāramiprāptam // Lal_24.70 // vāditrasahasrairapi samantato devakoṭinayutāni / atulāṃ karonti pūjāṃ apsaranayutaiḥ saha samagrāḥ // Lal_24.71 // evaṃ khalu devasutāḥ sahetu sapratyayaṃ ca sanidānam / saptāhu dharaṇimaṇḍe jinā na bhindanti paryaṅkam // Lal_24.72 // iti hi bhikṣavo 'bhisaṃbuddhabodhistathāgataḥ prathame saptāhe tatraivāsane 'sthāt - iha mayānuttarā samyaksaṃbodhirabhisaṃbuddhā, iha mayānavarāgrasya jātijarāmaraṇaduḥkhasyāntaḥ kṛta iti / dvitīye saptāhe tathāgato dīrghacaṃkramaṃ caṃkramyate sma trisāhasramahāsāhasralokadhātumupagṛhya / tṛtīye saptāhe tathāgato 'nimiṣaṃ bodhimaṇḍamīkṣate sma - iha mayānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyānavarāgrasya jātijarāmaraṇaduḥkhasyāntaḥ kṛta iti / caturthe saptāhe tathāgato daharacaṃkramaṃ caṃkramyate sma pūrvasamudrātpaścimasamudramupagṛhya // atha khalu māraḥ pāpīyān yena tathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya tathāgatametadavocat - parinirvātu bhagavan, parinirvātu sugata / samaya idānīṃ bhagavataḥ parinirvāṇāya / evamukte bhikṣavastathāgato māraṃ pāpīyāṃsametadavocat - na tāvadahaṃ pāpīyan parinirvāsyāmi yāvanme na sthavirā bhikṣavo bhaviṣyanti dāntā vyaktā vinītā viśāradā bahuśrutā dharmānudharmapratipannāḥ pratibalāḥ svayamācāryakaṃ jñānaṃ paridīpayitumutpannotpannānāṃ ca parapravādināṃ saha dharmeṇa nigṛhyābhiprāyaṃ prasādya saprātihāryaṃ dharmaṃ deśayitum / na tāvadahaṃ pāpīyan parinirvāsyāmi yāvanmayā buddhadharmasaṃghavaṃśo lokena pratiṣṭhāpito bhaviṣyati / aparimitā bodhisattvā na vyākṛtā bhaviṣyanti (Vaidya 275) anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / na tāvadahaṃ pāpīyān parinirvāsyāmi yāvanme na catasraḥ parṣado dāntā vinītā vyaktā viśāradā bhaviṣyanti yāvatsaprātihāya dharmaṃ deśayitumiti // atha khalu māraḥ pāpīyānidaṃ vacanaṃ śrutvā ekānte prakrāmya sthito 'bhūt duḥkhī durmanā vipratisārī adhomukhaḥ kāṣṭhena mahīṃ vilikhan viṣayaṃ me 'tikrānta iti // atha khalu tāstisro māraduhitaro ratiścāratiśca tṛṣṇā ca māraṃ pāpīyāṃsaṃ gāthayādhyabhāṣanta - durmanāsi kathaṃ tāta procyatāṃ yadyasau naraḥ / rāgapāśena taṃ buddhvā kuñjaraṃ vā nayāmahe // Lal_24.73 // ānayitvā ca taṃ śīghraṃ kariṣyāma vaśe tava / * * * * * // Lal_24.74 // māra āha - arahan sugato loke na rāgasya vaśaṃ vrajet / viṣayaṃ me hyatikrāntastasmācchocāmyahaṃ bhṛśam // Lal_24.75 // tatastāḥ strīcāpalyādaviditaprabhāvā api bodhisattvabhūtasyaiva tathāgatasya piturvacanamaśrutvaiva prabhūtayauvanamadhyayauvanadhāriṇyo bhūtvā vicakṣuḥkarmaṇe tathāgatasyāntikamupasaṃkrāntāḥ strīmāyā ati tatsarvamakārṣuḥ / tāśca tathāgato na manasi karoti sma / bhūyaśca tā jarājarjarā adhyatiṣṭhan / tatastāḥ piturantike gatvaivamāhuḥ - satyaṃ vadasi nastāta na rāgeṇa sa nīyate / viṣayaṃ me hyatikrāntastasmācchocāmyahaṃ bhṛśam // Lal_24.76 // vīkṣeta yadyasau rūpaṃ yadasmābhirvinirmitam / gautamasya vināśārthaṃ tato 'sya hṛdayaṃ sphuṭet // Lal_24.77 // tatsādhu nastātedaṃ jarājarjaraśarīramantardhāpaya // māra āha - nāhaṃ paśyāmi taṃ loke puruṣaṃ sacarācare / buddhasya yo hyadhiṣṭhānaṃ śaknuyātkartumanyathā // Lal_24.78 // śīghraṃ gatvā nivedaya atyayaṃ svakṛtaṃ muneḥ / sarvaṃ paurāṇakaṃ kāyaṃ kariṣyati yathāmatam // Lal_24.79 // tatastā gatvā tathāgataṃ kṣamāpayanti sma - atyayaṃ no bhagavān pratigṛhṇātu / atyayaṃ no sugato pratigṛhṇātu yathā bālānāṃ yathā mūḍhānāṃ yathā vyaktānāmakuśalānāmakṣetrajñānāṃ yā vayaṃ bhagavantamāsādayitavyaṃ manyāmahe / tatastāstathāgato gāthayādhyabhāṣata - giriṃ nakhairvilikhetha lohaṃ dantairvikhādatha / śirasā vibhitsatha girimagādhe gādhameṣata // Lal_24.80 // (Vaidya 276) tasmādyuṣmākaṃ dārikā atyayaṃ pratigṛhṇāmi / tatkasmāt? vṛddhireṣā ārye dharmavinaye yo 'tyayamatyayato dṛṣṭvā pratideśayatyāyatyāṃ ca saṃvaramāpadyate // pañcame saptāhe bhikṣavastathāgato mucilindanāgarājabhavane viharati sma saptāhe mahādurdine / atha khalu mucilindanāgarājaḥ svabhavanānniṣkramya tathāgatasya kāye saptakṛdbhogena pariveṣṭya phaṇaiśchādayati sma - mā bhagavataḥ kāyaṃ śītavātāḥ prākṣuriti / pūrvasyā api diśo 'nye 'pi saṃbahulā nāgarājā āgatya tathāgatasya kāyaṃ saptakṛdbhogaiḥ pariveṣṭya phaṇaiśchādayanti sma - mā bhagavataḥ kāyaṃ śītavātāḥ prākṣuriti / yathā pūrvasyāṃ diśi evaṃ dakṣiṇapaścimottarābhyo digbhyo nāgarājā āgatya tathāgatasya kāyaṃ saptakṛtvo bhogaiḥ pariveṣṭya phaṇaiśrchādayanti - sma mā bhagavataḥ kāyaṃ śītavātāḥ prākṣuriti / sa ca nāgarājabhogarāśirmeruparvatendravaduccaistvena sthito 'bhūt / na ca tairnāgarājaistādṛśaṃ kadācitsukhaṃ prāptaṃ pūrvaṃ yādṛśaṃ teṣāṃ tāni saptarātriṃdivasāni tathāgatakāyasaṃnikarṣādāsīt / tataḥ saptāhasyātyayena tataste nāgarājā vyapagatadurdinaṃ viditvā tathāgatasya kāyādbhogānapanīya tathāgatasya pādau śirasābhivandya tripradakṣiṇīkṛtya svakasvakāni bhavanānyupajagmuḥ / mucilindo 'pi nāgarājastathāgatasya pādau śirasābhivandya tripradakṣiṇīkṛtya svabhavanaṃ prāvikṣat // ṣaṣṭhe saptāhe tathāgato mucilindabhavanādajapālasya nyagrodhamūlaṃ gacchati sma / antare ca mucilindabhavanasyāntarāccājapālasya nadyā nairañjanāyāstīre carakaparivrājakavṛddhaśrāvakagautamanirgranthājīvikādayastathāgataṃ dṛṣṭvābhibhāṣante sma - api bhagavatā gautamenedaṃ saptāhamakāladurdinaṃ samyaksukhena vyatināmitam? atha khalu bhikṣavastathāgatastasyāṃ velāyāmidamudānayati sma - sukho vivekastuṣṭasya śrutadharmasya paśyataḥ / avyābadhyaṃ sukhaṃ loke prāṇibhūteṣu saṃyataḥ // Lal_24.81 // sukhā virāgatā loke pāpānāṃ samatikramaḥ / asmin mānuṣyaviṣaye etadvai paramaṃ sukham // Lal_24.82 // paśyati sma bhikṣavastathāgato lokamādīptaṃ pradīptaṃ jātyā jarayā vyādhibhirmaraṇena śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ / tatra tathāgata idamihodānamudānayati sma - ayaṃ lokaḥ saṃtāpajātaḥ śabdasparśarasarūpagandhaiḥ / bhayabhīto bhayaṃ bhūyo mārgate bhavatṛṣṇayā // Lal_24.83 // saptame saptāhe tathāgato tārāyaṇamūle viharati sma / tena khalu punaḥ samayenottarāpathakau dvau bhrātarau trapuṣabhallikanāmakau vaṇijau paṇḍitau nipuṇau vividhapaṇyaṃ gṛhītvā mahālabdhalābhau dakṣiṇāpathāduttarāpathaṃ gacchete sma mahatā sārthena pañcabhirdhuraśataiḥ suparipūrṇaiḥ / tayoḥ sujātaḥ kīrtiśca nāmājāneyau dvau balīvardāvāstām / nāsti tayorlagnabhayam / yatrānye balīvardā na (Vaidya 277) vahanti sma tatra tau yujyete sma / yatra cāgrato bhayaṃ bhavati sma tatra, tau kīlabaddhāviva tiṣṭhete sma / na ca tau pratodena vāhyete sma / utpalahastakena vā sumanādāmakena vā tau vāhyete sma / teṣāṃ tārāyaṇasamīpe kṣīrikāvananivāsinīdevatādhiṣṭhānātte śakaṭāḥ sarve viṣṭhitā na vahanti sma / vastrādīni ca sarvaśakaṭāṅgāni ca chidyante sma, bhidyante ca / śakaṭācakrāṇi ca nābhīparyantaṃ bhūmau nimagnāni sarvaprayatnairapi te śakaṭā na vahanti sma / te vismitā bhītāścābhūvan - kiṃ nu khalvatra kāraṇam, ko 'yaṃ vikāro yadime sthale śakaṭā viṣṭhitāḥ? taistau sujātakīrtibalīvardau yojitau / tāvapi na vahete sma sotpalahastena ca sumanādāmakena ca vāhyamānau / teṣāmetadabhavat - asaṃśayaṃ purataḥ kiṃcidbhayaṃ yenaitāvapi na vahataḥ / tairaśvadūtāḥ purataḥ preṣitāḥ / aśvadūtāḥ pratyāgatāḥ / prāhurnāsti kiṃcidbhayamiti / tayāpi devatayā svarūpaṃ saṃdarśya āśvāsitāḥ - mā bhetavyamiti / tāvapi balīvadau yena tathāgatastena śakaṭā prakarṣitau yāvatte paśyanti sma tathāgataṃ vaiśvānaramiva pradīptaṃ dvātriṃśanmahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtamaciroditamiva dinakaraṃ śriyā daidīpyamānam / dṛṣṭvā ca te vismitā babhūvuḥ - kiṃ nu khalvayaṃ brahmā ihānuprāpta utāho śakro devendra utāho vaiśravaṇa utāho sūryacandrau vā utāho kiṃcidgiridevataṃ vā nadīdevataṃ vā / tatastathāgataḥ kāṣāyāṇi vastrāṇi prakaṭāyati sma / tataste āhuḥ - pravrajitaḥ khalvayaṃ kāṣāyasaṃvṛto nāsmādbhayamastīti / te prasādaṃ pratilabdhā anyonyamevamāhuḥ - pravrajitaḥ khalvayaṃ kālabhojī bhaviṣyati / asti kiṃcit? āhuḥ - asti madhutarpaṇaṃ likhitakāścekṣavaḥ / te madhutarpaṇamikṣulikhitakāṃścādāya yena tathāgatastenopasaṃkrāman / upasaṃkramya tathāgatasya pādau śirasābhivanditvā tripradakṣiṇīkṛtyaikānte tasthuḥ / ekānte sthitāste tathāgatamevamāhuḥ - pratigṛhṇātu bhagavannidaṃ piṇḍapātramasmākamanukampāmupādāya // atha khalu bhikṣavastathāgatasyaitadabhūat - sādhu khalvidaṃ syādyadahaṃ hastābhyāṃ pratigṛhṇīyām / kasmin khalu pūrvakaistathāgataiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ pratigṛhītam? pātreṇetyajñāsīt // iti hi bhikṣavastathāgatasya bhojanakālasamaya iti viditvā tatkṣaṇameva catasṛbhyo digbhyaścatvāro mahārājā āgatya catvāri sauvarṇāni pātrāṇyādāya tathāgatasyopanāmayanti sma - pratigṛhṇātu bhagavannimāni sauvarṇāni(catvāri)pātrāṇyasmākamanukampāmupādāya / tāni na śramaṇapratirūpāṇi iti kṛtvā tathāgato na pratigṛhṇīte sma / evaṃ catvāri rūpyamayāni catvāri vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni musāragalvamayāni aśmagarbhamayāni / tataścatvāri sarvaratnamayāni pātrāṇi gṛhītvā tathāgatasyopanāmayanti sma / na śramaṇasya sārūpyāṇi iti kṛtvā tathāgato na pratigṛhṇīte sma // atha khalu bhikṣavastathāgatasya punaretadabhūt - evaṃ katamadvidhaiḥ pātraiḥ pūrvakaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ pratigṛhītam? śailapātrairityajñāsīt / evaṃ ca cittamutpannaṃ tathāgatasya // (Vaidya 278) atha khalu vaiśravaṇo mahārājastadanyāstrīn mahārājānāmantrayate sma - imāni khalu punarmārṣāścatvāri śailapātrāṇi nīlakāyikairdavaputrairasmabhyaṃ dattāni - tatrāsmākametadabhūt - eṣu vayaṃ paribhokṣyāma iti / tato vairocano nāma nīlakāyiko devaputraḥ so 'smānevamāha - ma eṣu bhokṣyatha bhājaneṣu dhāretibhe cetiyasaṃmatīte / bhavitā jinaḥ śākyamunīti nāmnā tasyeti pātrāṇyupanāmayethā // Lal_24.84 // ayaṃ sa kālaḥ samayaśca mārṣā upanāmituṃ śākyamunerhi bhājanā / saṃgītitū