Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu022_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Phổ Diệu (Lalitavistara)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 12 (50.000 ký tự/trang)
ṃ dharmālokamukhaṃ suvicitrabuddhitāyai saṃvartate / prītisaṃbodhyaṅgaṃ dharmālokamukhaṃ samādhyāyikatāyai saṃvartate / praśrabdhisaṃbodhyaṅgaṃ dharmālokamukhaṃ kṛtakaraṇīyatāyai saṃvartate / samādhisaṃbodhyaṅgaṃ dharmālokamukhaṃ samatānubodhāya saṃvartate / upekṣāsaṃbodhyaṅgaṃ dharmālokamukhaṃ sarvopapattijugupsanatāyai saṃvartate / samyagdṛṣṭi dharmālokamukhaṃ nyāyākramaṇatāyai saṃvartate / samyaksaṃkalpo dharmālokamukhaṃ sarvakalpavikalpaparikalpaprahāṇāya saṃvartate / samyagvāg dharmālokamukhaṃ sarvākṣararutaghoṣavākyapathapratiśrutkāsamatānubodhanatāyai saṃvartate / samyakkarmānto dharmālokamukhamakarmāvipākatāyai saṃvartate / samyagājīvo dharmālokamukhaṃ sarveṣaṇapratipraśrabdhyai saṃvartate / samyagvyāyāmo dharmālokamukhaṃ paratīragamanāya saṃvartate / samyaksmṛti dharmālokamukhamasmṛtyamanasikāratāyai saṃvartate / samyaksamādhi dharmālokamukhamakopyacetaḥsamādhipratilambhāya saṃvartate / bodhicittaṃ dharmālokamukhaṃ triratnavaṃśānupacchedāya saṃvartate / āśayo dharmālokamukhaṃ hīnayānāspṛhaṇatāyai saṃvartate / adhyāśayo dharmālokamukhamudārabuddhadharmādyālambanatāyai (Vaidya 25) saṃvartate / prayogo dharmālokamukhaṃ sarvakuśaladharmaparipūrtyai saṃvartate / dānapāramitā dharmālokamukhaṃ lakṣaṇānuvyañjanabuddhakṣatrapariśuddhyai matsarisattvaparipācanatāyai saṃvartate / śīlapāramitā dharmālokamukhaṃ sarvākṣaṇāpāyasamatikramāya duḥśīlasattvaparipācanatāyai saṃvartate / kṣāntipāramitā dharmālokamukhaṃ sarvavyāpādakhiladoṣamānamadadarpaprahāṇāya vyāpannacittasattvaparipācanatāyai saṃvartate / vīryapāramitā dharmālokamukhaṃ sarvakuśalamūladharmāraṅgottāraṇāya kuśīdasattvaparipācanatāyai saṃvartate / dhyānapāramitā dharmālokamukhaṃ sarvajñānābhijñotpādāya vikṣiptacittasattvaparipācanatāyai saṃvartate / prajñāpāramitā dharmālokamukhamavidyāmohatamondhakāropalambhadṛṣṭiprahāṇāya duṣprajñasattvaparipācanatāyai saṃvartate / upāyakauśalaṃ dharmālokamukhaṃ yathādhimuktasattveryāpathasaṃdarśanāya sarvabuddhadharmāvidhamanatāyai saṃvartate / catvāri saṃgrahavastūni dharmālokamukhaṃ sattvasaṃgrahāya saṃbodhiprāptasya ca dharmasaṃpratyavekṣaṇatāyai saṃvartate / sattvaparipāko dharmālokamukhamātmasukhānadhyavasānāyāparikhedatāyai saṃvartate / saddharmaparigraho dharmālokamukhaṃ sarvasattvasaṃkleśaprahāṇāya saṃvartate / puṇyasaṃbhāro dharmālokamukhaṃ sarvasattvopajīvyatāyai saṃvartate / jñānasaṃbhāro dharmālokamukhaṃ daśabalapratipūrtyai saṃvartate / śamathasaṃbhāro dharmālokamukhaṃ tathāgatasamādhipratilambhāya saṃvartate / vidarśanāsaṃbhāro dharmālokamukhaṃ prajñācakṣuḥpratilambhāya saṃvartate / pratisaṃvidavatāro dharmālokamukhaṃ dharmacakṣuḥpratilambhāya saṃvartate / pratiśaraṇāvatāro dharmālokamukhaṃ buddhacakṣuḥpariśuddhyai saṃvartate / dhāraṇīpratilambho dharmālokamukhaṃ sarvabuddhabhāṣitādhāraṇatāyai saṃvartate / pratibhānapratilambho dharmālokamukhaṃ sarvasattvasubhāṣitasaṃtoṣaṇāyai saṃvartate / ānulomikadharmakṣānti dharmālokamukhaṃ sarvabuddhadharmānulomanatāyai saṃvartate / anutpattikadharmakṣānti dharmālokamukhaṃ vyākaraṇapratilambhāya saṃvartate / avaivartikabhūmi dharmālokamukhaṃ sarvabuddhadharmapratipūrtyai saṃvartate / bhūmerbhūmisaṃkrāntijñānaṃ dharmālokamukhaṃ sarvajñajñānābhiṣekatāyai saṃvartate / abhiṣekabhūmi dharmālokamukhamavakramaṇajanmābhiniṣkramaṇaduṣkaracaryābodhimaṇḍopasaṃkramaṇamāra - dhvaṃsanabodhivibodhanadharmacakrapravartanamahāparinirvāṇasaṃdarśanatāyai saṃvartate / idaṃ tanmārṣā aṣṭottaraṃ dharmālokamukhaśataṃ yadavaśyaṃ bodhisattvena cyavanakālasamaye devaparṣadi saṃprakāśayitavyam // asmin khalu punarbhikṣavo dharmālokamukhaparivarte bodhisattvena nirdiśyamāne tasyāṃ devaparṣadi caturaśīterdevaputrasahasrāṇāmanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittānyutpadyante / dvātriṃśateśca devaputrasahasrāṇāṃ pūrvaparikarmakṛtānāmanutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntipratilambho 'bhūt / ṣaṭtriṃśateśca devaputranayutānāṃ virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣurviśuddham / sarvāvacca tuṣitavarabhavanaṃ jānumātraṃ divyaiḥ puṣpaiḥ saṃchāditamabhūt // iti hi bhikṣavo bodhisattvastasyā devaparṣado bhūyasyā mātrayā saṃharṣaṇārthaṃ tasyāṃ velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - (Vaidya 26) tuṣitavarabhavananilayādyadā cyavati nāyakaḥ puruṣasiṃhaḥ / āmantrayate devān pramādamakhilaṃ visarjayata // Lal_4.1 // yā kāci rativiyūhā divyā mahasā vicintitā śrīmān / sarvaśubhakarmahetoḥ phalamidaṃ śṛṇurasya karmasya // Lal_4.2 // tasmādbhavata kṛtajñā apūrvaśubhasaṃcayaṃ kṣapitveha / mā gacchata punarapāyānasādhvasukhavedanā yatra // Lal_4.3 // dharmaśca yaḥ śruto 'yaṃ mamāntike gauravamupajanitvā / tatra pratipadyathā prāpsyatha niyataṃ sukhamanantam // Lal_4.4 // sarvamanitya kāmā adhruvaṃ na ca śāśvatā api na kalpāḥ / māyāmarīcisadṛśā vidyutphenopamā capalāḥ // Lal_4.5 // na ca kāmaguṇaratībhiḥ tṛptirlavaṇodakaṃ yathā pītvā / te tṛpta yeṣa prajñā āryā lokottarā virajā // Lal_4.6 // na taraṅgatulyakalpāḥ saṃgīti ca apsarobhi saṃvāsaḥ / anyonyagamayuktā yathaiva sāmāyi kāmaṃ ca // Lal_4.7 // na ca saṃskṛte sahāyā na mitra jñātījano ca parivārāḥ / anyatra karma sukṛtādanubandhati pṛṣṭhato yāti // Lal_4.8 // tasmātsahitasamagrā anyonyaṃ maitracitta hitacittāḥ / dharmacaraṇaṃ carethāḥ sucaritacaraṇā na tapyante // Lal_4.9 // buddhamanusmarethā dharmaṃ saṃghaṃ tathāpramādaṃ ca / śrutaśīladānaniratā kṣāntyā saurabhyasaṃpannāḥ // Lal_4.10 // duḥkhamanityamanātmā nirīkṣathā yoniśo imā dharmā / hetupratyayayuktā vartante 'svāmikā jaḍābuddhyā // Lal_4.11 // yā kāci ṛddhi mahyaṃ paśyata pratibhāṃ ca jñānaguṇatāṃ ca / sarvaśubhakarmahetoḥ śīlena śrutena cāpramādena // Lal_4.12 // anuśiṣyadhvaṃ mahyaṃ śīlena śrutena cāpramādena / dānadamasaṃyamenā sattvārtha hitārtha mitrārthaḥ // Lal_4.13 // na ca vākyarutaraveṇā śakyāḥ saṃpādituṃ kuśaladharmān / pratipattimārabhethā yathā ca vadathā tatha karothā // Lal_4.14 // mā khalu parāvakāśaṃ svayaṃ yatadhvaṃ sadā prayatnena / na ca kaści kṛtva dadate na cāpyakṛtvā bhavati siddhiḥ // Lal_4.15 // (Vaidya 27) samanusmarathā pūrve yadduḥkhaṃ saṃsāre ciramanubhūtam / na ca nirvṛtī virāgo samanugato mithya niyataiva // Lal_4.16 // tasmātkṣaṇaṃ labhitvā mitraṃ pratirūpa deśavāsaṃ ca / śreṣṭhaṃ ca dharmaśravaṇaṃ śametha rāgādikān kleśān // Lal_4.17 // mānamadadarpavigatāḥ sadārjavāmandavāśca aśaṭhāśca / nirvāṇagatiparāyaṇa yujyata mārgābhisamayāya // Lal_4.18 // mohakaluṣāndhakāraṃ prajñāpradīpena vidhamathā sarvam / sānuśayadoṣajālaṃ vidārayata jñānavajreṇa // Lal_4.19 // kimapi subahu vadeyaṃ dharmaṃ yuṣmākamarthasaṃyuktam / na ca tatravatiṣṭhethā na tatra dharmasya aparādhaḥ // Lal_4.20 // bodhiryathā mi prāptā (syād) dharmaṃ ca pravarṣayedamṛtagāmim / punarapi viśuddhacittā upetha varadharmaśravaṇāya // Lal_4.21 // iti // iti śrīlalitavistare dharmālokamukhaparivarto nāma caturtho 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 5 (Vaidya 28) pracalaparivartaḥ pañcamaḥ / iti hi bhikṣavo bodhisattvastāṃ mahatīṃ devaparṣadamanayā dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya kṣamāpayitvā maṅgalyāṃ devaparṣadamāmantrayate sma - gamiṣyāmyahaṃ mārṣā jambudvīpam / mayā pūrvabodhisattvacaryāṃ caratā sattvāścaturbhiḥ saṃgrahavastubhirnimantritā dānena priyavadyenārthakriyayā samānārthatayā ca / tadayuktametanmārṣā mama bhavedakṛtajñatā ca, yadahamanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau nābhisaṃbuddheyam // atha te tuṣitakāyikā devaputrā rudanto bodhisattvasya caraṇau parigṛhyaivamāhuḥ - idaṃ khalu satpuruṣa tuṣitabhavanaṃ tvayā vihīnaṃ na bhrājiṣyate / atha bodhisattvastāṃ mahatī devaparṣadamevamāha - ayaṃ maitreyo bodhisattvo yuṣmākaṃ dharmaṃ deśayiṣyati / atha bodhisattvaḥ svakācchirasaḥ paṭṭamaulaṃ cāvatārya maitreyasya bodhisattvasya śirasi pratiṣṭhāpayāmāsa / evaṃ cāvocat - mamāntareṇa tvaṃ satpuruṣa anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyase // atha bodhisattvo maitreyaṃ bodhisattvaṃ tuṣitabhavane 'bhiniṣadya punarapi tāṃ mahatīṃ devaparṣadamāmantrayate sma - kīdṛśenāhaṃ mārṣā rūpeṇa mātuḥ kukṣāvavakrāmeyam? tatra kecidāhuḥ - mārṣā mānavakarūpeṇa / kecidāhuḥ - śakrarūpeṇa / kecidāhuḥ - brahmarūpeṇa / kecidāhuḥ - mahārājikarūpeṇa / kecidāhuḥ - vaiśravaṇarūpeṇa / kecidāhuḥ - gandharvarūpeṇa / kecidāhuḥ - kinnararūpeṇa / kecidāhuḥ - mahoragarūpeṇa / kecidāhuḥ - maheśvararūpeṇa / kecidāhuḥ - candrarūpeṇa / kecidāhuḥ - sūryarūpeṇa / kecidāhuḥ - garuḍarūpeṇa / tatrogratejo nāma brahmakāyiko devaputraḥ pūrvarṣijanmacyuto 'vaivartiko 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, sa evamāha - yathā brāhmaṇānāṃ mantravedaśāstrapāṭheṣvāgacchati, tādṛśenaiva rūpeṇa bodhisattvo mātuḥ kukṣāvavakrāmitavyaḥ / tatpunaḥ kīdṛśam? gajavaramahāpramāṇaḥ ṣaḍdanto hemajālasaṃkāśaḥ suruciraḥ suraktaśīrṣaḥ sphuṭitagalitarūpavān / etacchrutvā rūpaṃ brāhmaṇavedaśāstratattvajño vyākarṣitaśca / ito vai bhāvī dvātriṃśallakṣaṇopetaḥ // iti hi bhikṣavo bodhisattvo janmakālamavalokya tuṣitavarabhavanasthaḥ evaṃ rājñaḥ śuddhodanasya gṛhavare aṣṭau pūrvanimittānyupadarśayati sma / katamānyaṣṭau? tadyathā - vyapagatatṛṇakhāṇukaṇṭakaśarkarakaḍhalyanirmalaṃ suṣiktaṃ suśodhitamanākulavātatamorajovigatadaṃśakamakṣikāpataṅgasarīsṛpāpagatamavakīrṇakusumaṃ samaṃ pāṇitalajātaṃ tadgṛhaṃ saṃsthitamabhūt / idaṃ prathamaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // ye ca himavatparvatarājanivāsinaḥ patraguptaśukasārikākokilahaṃsakroñcamayūracakravākakuṇālakalaviṅkajīvaṃjīvakādayo vicitrarucirapakṣā manojñapriyabhāṣiṇaḥ śakunigaṇāḥ, te āgatya rājñaḥ (Vaidya 29) śuddhodanasya gṛhavare vitardiniryūhatoraṇagavākṣaharmyakūṭāgāraprāsādataleṣu sthitvā pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ svakasvakāni rutānyudāharanti sma / iti dvitīyaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // ye ca rājñaḥ śuddhodanasyārāmaramaṇīyeṣu vanaramaṇīyeṣu codyānaramaṇīyeṣu nānāpuṣpaphalavṛkṣānānartukārikāḥ, te sarve saṃpuṣpitāḥ saṃkusumitā abhūvan / idaṃ tṛtīyaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // yāśca rājñaḥ śuddhodanasya puṣkariṇyo jalaparibhogyasthāḥ, tāḥ sarvāḥ śakaṭacakrapramāṇairanekakoṭīniyutaśatasahasrapatraiḥ padmaiḥ saṃchāditā abhūvan / idaṃ caturthaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // ye ca rājñaḥ śuddhodanasya gṛhavare bhājanaviṣaye sarpistailamadhuphāṇitaśarkarādyānāṃ te paribhujyamānāḥ kṣayaṃ na gacchanti sma / paripūrṇā eva saṃdṛśyante sma / idaṃ pañcamaṃ pūrvanimittaṃ prādūrabhūt // ye ca rājñaḥ śuddhodanasya gṛhavarapradhāne mahatyantaḥpure bherīmṛdaṅgapaṇavatūṇavavīṇāveṇuvallakīsaṃpatāḍaprabhṛtayastūryabhāṇḍāḥ, te sarve svayamaghaṭṭitā eva manojñaśabdaṃ muñcanti sma / idaṃ ṣaṣṭhaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // yāni ca rājñaḥ śuddhodanasya gṛhavarapradhāne suvarṇarūpyamaṇimuktāvaidūryaśaṅkhaśilāpravālādīnāṃ ratnānāṃ bhājanāni, tāni sarvāṇi niravaśeṣaṃ vivṛtavimalaviśuddhaparipūrṇānyevaṃ virocante sma / idaṃ saptamaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // vimalaviśuddhayā candrasūryajihmīkaraṇayā prabhayā kāyacittodbilyasaṃjananyā tadgṛhaṃ samantādavabhāsitamabhūt / idamaṣṭamaṃ pūrvanimittaṃ prādurabhūt // māyā ca devī snātānuliptagātrā vividhābharaṇaviṣkambhitabhujā suślakṣṇasulīlavastravaradhāriṇī prītiprāmodyaprasādapratilabdhā sārdhaṃ daśabhiḥ strīsahasraiḥ parivṛtā puraskṛtā rājñaḥ śuddhodanasya saṃgītiprāsāde sukhopaviṣṭasyāntikamupasaṃkramya dakṣiṇe pārśve ratnajālapratyupte bhadrāsane niṣadya smitamukhī vyapagatabhṛkuṭikā prahasitavadanā rājānaṃ śuddhodanamābhirgāthābhirabhāṣat - sādho śṛṇuṣva mama pārthiva bhūmipālā yācāmi te nṛpatiradya varaṃ prayaccha / abhiprāyu mahya yatha cittamanaḥpraharṣaṃ tanme śṛṇuṣva bhava prītamanā udagraḥ // Lal_5.1 // gṛhṇāmi deva vrataśīlavaropavāsaṃ aṣṭāṅgapoṣadhamahaṃ jagi maitracittā / prāṇeṣu hiṃsaviratā sada śuddhabhāvā premaṃ yathātmani pareṣu tathā karomi // Lal_5.2 // (Vaidya 30) stainyādvivarjitamanā madalobhahīnā kāmeṣu mithya nṛpate na samācariṣye / satye sthitā apiśunā paruṣaprahīṇā saṃdhipralāpamaśubhaṃ na samācariṣye // Lal_5.3 // vyāpādadoṣakhilamohamadaprahīṇā sarvā abhidhya vigatā svadhanena tuṣṭā / samyakprayukta akuhānilayā anirṣyu karmā yathā daśa ime kuśalā cariṣye // Lal_5.4 // mā tvaṃ narendra mayi kāmatṛṣāṃ kuruṣva śīlavrateṣvabhiratāya susaṃvṛtāya / mā te apuṇya nṛpate bhavi dīrgharātramanumodayā hi mama śīlavratopavāsam // Lal_5.5 // chando mameṣa nṛpate praviśādya śīghraṃ prāsādaharmyaśikhare sthita dhārtarāṣṭre / sakhibhiḥ sadā parivṛtā sukha modayeyaṃ puṣpābhikīrṇaśayane mṛduke sugandhe // Lal_5.6 // na ca kāñcukīya puruṣā na pi dārakāśca na ca istri prākṛta mamā purataḥ sthiheyā / no cāmanāpa mama rūpa na śabdagandhān nānyatra iṣṭamadhurā śṛṇuyā suśabdān // Lal_5.7 // ye rodhabandhanagatāḥ parimuñca sarvān dravyāmbarāśca puruṣāndhaninaḥ kuruṣva / vastrānnapāna rathayugya tathāśvayānaṃ dada saptarātrikamidaṃ jagataḥ sukhārtham // Lal_5.8 // no co vivādakalahā na ca roṣavākyā cānyonyamaitramanaso hitasaumyacittā / asmin pure puruṣa iṣṭika dārakāśca devāśca nandanagatā sahitā ramantām // Lal_5.9 // (Vaidya 31) na ca rājadaṇḍanabhaṭā na tathā kudaṇḍā notpīḍanā na pi ca tarjanatāḍanā vā / sarvān prasannamanaso hitamaitracitta vīkṣasva deva janatāṃ yatha ekaputram // Lal_5.10 // śrutvaiva rāja vacanaṃ paramaṃ udagraṃ prāhāstu sarvamidameva yathā tavecchā / abhiprāyu tubhya manasā svanucintitāni yadyācase tava varaṃ tadahaṃ dadāmi // Lal_5.11 // ājñāpyaḥ pārthivavaraḥ svakapāriṣadyāṃ prāsādaśreṣṭhaśikhare prakarotha ṛddhim / puṣpābhikīrṇaruciraṃ varadhūpagandhaṃ chatrāpatākasamalaṃkṛtatālapaṃktim // Lal_5.12 // viṃśatsahasra raṇaśoṇḍa vicitravarmāṃ nārācaśūlaśaraśaktigṛhītakhaṅgāḥ / parivārayātha dhṛtarājyamanojñaghoṣaṃ devyā 'bhayārtha karuṇāsthita rakṣamāṇā // Lal_5.13 // strībhistu sā parivṛtā yatha devakanyā snātānuliptapravarāmbarabhūṣitāṅgī / tūryaiḥ sahasramanugītamanojñaghoṣaiḥ āruhya devyupaviveśa marutsnuṣeva // Lal_5.14 // divyairmahārthasuvicitrasuratnapādaiḥ svāstīrṇapuṣpavividhaiḥ śayane manojñe / śayane sthitā vigalitā maṇiratnacūḍā yatha miśrakāvanagatā khalu devakanyā // Lal_5.15 // atha khalu bhikṣavaścatvāro mahārājānaḥ śakraśca devānāmindraḥ suyāmaśca devaputraḥ saṃtuṣitaśca sunirmitaśca paranirmitavaśavartī ca sārthavāhaśca māraputrabrahmā ca sahāṃpatirbrahmottaraśca purohitaḥ subrahmā ca purohitaḥ prabhāvyūhābhāsvaraśca maheśvaraśca śuddhāvāsakāyikā niṣṭhāgataścākaniṣṭhaśca etāni cānyāni cānekāni devaśatasahasrāṇi saṃnipatya anyonyamevāhuḥ - ayuktametanmārṣā asmākaṃ syādakṛtajñatā ca, yadvayamekākinamadvitīyaṃ bodhisattvamutsṛjema / ko 'smākaṃ mārṣā utsahate (Vaidya 32) bodhisattvaṃ satatasamitamanubaddhumavakramaṇagarbhasthānajanmayauvanabhūmidārakakrīḍāntaḥpuranāṭakasaṃdarśanābhiniṣkramaṇaduṣkaracaryābodhimaṇḍopasaṃkramaṇamāradharṣaṇabodhyabhisaṃbodhanadharmacakrapravartanaṃ yāvanmahāparinirvāṇāddhitacittatayā snigdhacittatayā priyacittatayā maitracittatayā saumyacittatayā? tasyāṃ velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - ko votsaheta vararūpadharam anubandhayituṃ satataṃ prītamanāḥ / kaḥ puṇyateja yaśasā vacasā svayamātmanecchati vibaddhayitum // Lal_5.16 // yasyepsitaṃ tridaśadevapure divyaiḥ sukhairhi ramituṃ satatam / paramāpsarobhiriha kāmaguṇaiḥ anubaddhitāṃ vimalacandramukham // Lal_5.17 // tatha miśrake vanavare rucire divyākare ramitu devapure / puṣpotkare kanakacūrṇanime anubandhatāṃ vimalatejadharam // Lal_5.18 // yasyepsitaṃ ramituḥ citrarathe tatha nandane suravadhūsahitaḥ / māndāravaiḥ kusumapatracite anubandhatāmimu mahāpuruṣam // Lal_5.19 // yāmādhipatyamatha vā tuṣitairatha vāpi prārthayati ceśvaratām / pūjāraho bhavitu sarvajage anubandhatāmimu anantayaśam // Lal_5.20 // yo icchati nirmitapure rucire vaśavartidevabhavane ramitum / manasaiva sarvamanubhoktikriyā anubandhatāmimu guṇāgradharam // Lal_5.21 // (Vaidya 33) māreśvaro na ca praduṣṭamanā sarvavidhaiśvaryapāragataḥ / kāmeśvaro vaśitapāragato gacchatvasau hitakareṇa saha // Lal_5.22 // tatha kāmadhātu samatikramituṃ mati yasya brahmapuramāvasitum / caturapramāṇaprabhatejadharaḥ so 'dyānubaddhatu mahāpuruṣam // Lal_5.23 // atha vāpi yasya manujeṣu mati varacakravartiviṣaye vipule / ratnākaramabhayasaukhyadadam anubandhatāṃ vipulapuṇyadharam // Lal_5.24 // pṛthivīśvarastatha pi śreṣṭhisuto āḍhyo mahādhanu mahānicayaḥ / parivāravānnihataśatrugaṇo gacchatvasau hitakareṇa saha // Lal_5.25 // rūpaṃ ca bhogamapi ceśvaratā kīrtiryaśaśca balatā guṇavatī / ādeyavākya bhavi grāhyaruto brahmeśvaraṃ samupayātu vidum // Lal_5.26 // ye divya kāma tatha mānuṣakāṃ yo icchatī tribhavi sarvasukham / dhyāne sukhaṃ ca pravivekasukhaṃ dharmeśvaraṃ samanubandhayatām // Lal_5.27 // rāgaprahāṇu tatha doṣamapī yo icchate tatha kileśajaham / śānta praśānta upaśāntamanā so dāntacittamanuyātu laghum // Lal_5.28 // śaikṣā aśaikṣa tatha pratyekajinā sarvajñajñānamanuprāpuritum / (Vaidya 34) daśabhirbalairnaditu siṃha iva guṇasāgaraṃ samanuyātu vidum // Lal_5.29 // pithituṃ apāyapatha yeṣa matir vivṛtuṃ ca ṣaṅgatipathaṃ hyamṛtam / aṣṭāṅgamārgagamanena gatim anubandhatāṃ gatipathāntakaram // Lal_5.30 // yo icchate sugata pūjayituṃ dharmaṃ ca teṣu śrutikāruṇike / prāpto guṇānapi ca saṃghagatān guṇasāgaraṃ samanuyātu imam // Lal_5.31 // jātijarāmaraṇaduḥkhakṣaye saṃsārabandhana vimokṣayitum / carituṃ viśuddhagamanāntasamaṃ so śuddhasattvamanubandhayatām // Lal_5.32 // iṣṭo manāpa priyu sarvajage varalakṣaṇo varaguṇopacitaḥ / ātmā paraṃ ca tatha mocayituṃ priyadarśanaṃ samupayātu vidum // Lal_5.33 // śīlaṃ samādhi tatha prajñamayī gambhīradurdaśaduropagamam / yo icchate vidu vimukti labhe so vaidyarājamanuyātu laghum // Lal_5.34 // ete ca anya guṇa naikavidhā upapatti saukhya tatha nirvṛtiye / sarvairguṇebhi pratipūrṇa siddhaye siddhavrataṃ samanuyātu vidum // Lal_5.35 // iti // idaṃ khalu vacanaṃ śrutvā caturaśītisahasrāṇi cāturmahārājikānāṃ devānāṃ śatasahasraṃ trayatriṃśānāṃ śatasahasraṃ yāmānāṃ śatasahasraṃ tuṣitānāṃ śatasahasraṃ nirmāṇaratīnāṃ śatasahasraṃ paranirmitavaśavartīnāṃ devānāṃ ṣaṣṭisahasrāṇi mārakāyikānāṃ pūrvaśubhakarmaniryātānāṃ aṣṭaṣaṣṭisahasrāṇi brahmakāyikānāṃ bahūni śatasahasrāṇi yāvadakaniṣṭhānāṃ devānāṃ saṃnipatitānyabhūvan / anye ca (Vaidya 35) bhūyaḥ pūrvadakṣiṇapaścimottarebhyo digbhyo bahūni devaśatasahasrāṇi saṃnipatitānyabhūvan / tebhyo ye udāratamā devaputrāste tāṃ mahatīṃ devaparṣadaṃ gāthābhirabhyabhāṣantaḥ - hanta śṛṇotha vacanaṃ amareśvarāho asmin vidhānamati yādṛśatatvabhūtā / tyaktārthikāmarati dhyānasukhaṃ praṇītam anubandhayāma imamuttamaśuddhasattvam // Lal_5.36 // okrāntapāda tatha garbhasthitaṃ mahātmaṃ pūjārahaṃ atiśayamabhipūjayāmaḥ / puṇyaiḥ surakṣitamṛṣiṃ parirakṣisanto yasyāvatāra labhate na manaḥ praduṣṭam // Lal_5.37 // saṃgītitūryaracitaiśca suvādyakaiśca varṇāguṇāṃ kathayato guṇasāgarasya / kurvāma devamanujāna praharṣaṇīyaṃ yaṃ śrutva bodhivaracitta jane janeryā // Lal_5.38 // puṣpābhikīrṇa nṛpateśca karoma gehaṃ kālāgurūttamasudhūpitasaumyagandham / yaṃ ghrātva devamanujāśca bhavantyudagrā vigatajvarāśca sukhinaśca bhavantyarogāḥ // Lal_5.39 // māndāravaiśca kusumaistatha pārijātaiścandraiḥ sucandra tatha sthālavirocamānaiḥ / puṣpābhikīrṇa kapilāhvaya taṃ karoma pūjārtha pūrvaśubhakarmasamudgatasya // Lal_5.40 // yāvacca garbhi vasate trimalairalipto yāvajjarāmaraṇa cāntakaraḥ prasūtaḥ / tāvatprasannamanaso anubandhayāma eṣā matirmatidharasya karoma pūjām // Lal_5.41 // lābhā sulabdha vipulāḥ suramānuṣāṇāṃ drakṣyanti jānu imu saptapadāṃ kramantam / śakraiśca brahmaṇakaraiḥ parigṛhyamānaṃ gandhodakaiḥ snapiyamāni suśuddhasattvam // Lal_5.42 (Vaidya 36) // yāvacca loki anuvartanatāṃ karoti antaḥpure vasati kāmakileśaghātī / yāvacca niṣkramati rājyamapāsya sarvaṃ tāvatprasannamanaso anubandhayāmaḥ // Lal_5.43 // yāvadupaiti mahimaṇḍi tṛṇāṃ gṛhītvā yāvacca bodhi spṛśate vinihatya māram / adhyeṣṭu brāhmaṇayutebhi pravarti cakraṃ tāvatkaroma vipulāṃ sugatasya pūjām // Lal_5.44 // yada buddhakāryu kṛtu bheṣyati trisahasre sattvāna koṭinayutā amṛte vinītā / nirvāṇamārgamupayāsyati śītibhāvaṃ tāvanmahāśayamṛṣiṃ na jahāma sarve // Lal_5.45 // iti // atha khalu bhikṣavaḥ kāmadhātvīśvarāṇāṃ devakanyānāṃ bodhisattvasya rūpakāyapariniṣpattiṃ dṛṣṭvā etadabhavat - kīdṛśī tvasau kanyā bhaviṣyati yā imaṃ varapravaraśuddhasattvaṃ dhārayiṣyati / tāḥ kautūhalajātā varapravarapuṣpadhūpadīpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaraparigṛhītā divyamanomayātmabhāvapratilabdhāḥ puṇyavipākādhisthānādhisthitāḥ tasmin kṣaṇe 'marapurabhavanādantarhitāḥ kapilāhvaye mahāpuravare udyānaśatasahasraparimaṇḍite rājñaḥ śuddhodanasya gṛhe dhṛtarāṣṭre mahāprāsāde amarabhavanaprakāśe vigalitāmbaradhāriṇyaḥ śubhavimalatejapratimaṇḍitā divyābharaṇastambhitabhujāḥ śayanavaragatāṃ māyādevīmekāṅgulikayopadarśayantyo gaganatalagatāḥ parasparaṃ gāthābhirabhyabhāṣanta - amarapuragatāna apsarāṇāṃ rūpa manorama dṛṣṭva bodhisattve / matiriyamabhavattadā hi tāsāṃ pramada nu kīdṛśa bodhisattvamātā // Lal_5.46 // tāśca sahitapuṣpamālyahastā upagami veśma nṛpasya jātakāṅkṣā / puṣpa tatha vilepanāṃ gṛhītvā daśanakhaañjalibhirnamasyamānāḥ // Lal_5.47 // vigalitavasanāḥ salīlarūpāḥ karatala dakṣiṇi aṅgulīṃ praṇamya / śayanagata vidarśi māyadevīṃ sādhu nirīkṣatha rūpa mānuṣīṇām // Lal_5.48 // (Vaidya 37) vayamiha abhimanyayāma anye paramamanorama surūpa apsarāṇām / ima nṛpativadhūṃ nirīkṣamāṇā jihma vipaśyatha divya ātmabhāvām // Lal_5.49 // ratiriva sadṛśī guṇānvitā ca jananiriyaṃ pravarāgrapudgalasya / maṇiratana yathā subhājanastha tatha iva bhājana devi devadeve // Lal_5.50 // karacaraṇatalebhi yāvadūrdhvaṃ aṅga mahorama divya ātirekāḥ / prekṣatu nayanānna cāsti tṛptiṃ bhūya praharṣati citta mānasaṃ ca // Lal_5.51 // śaśiriva gagane virājate 'syā vadanu varaṃ ca virāja gātrabhāsā / raviriva vimalā śaśīva dīptā tatha prabha niścarate 'sya ātmabhāvāt // Lal_5.52 // kanakamiva sujātajātarūpā varṇa virocati deviye tathaiva / bhramaravaranikāśa kuntalānī mṛdukasugandhaśravāsya mūrdhajāni // Lal_5.53 // kamaladalanibhe tathāsya netre daśanaviśuddha nabheva jyotiṣāṇi / cāpa iva tanūdarī viśālā pārśva samudgata māṃsi nāsti saṃdhiḥ // Lal_5.54 // gajabhujasadṛśe 'sya ūrujaṅghe jānu sujātvanupūrvamudgatāsya / karatalacaraṇā samā suraktā vyaktamiyaṃ khalu devakanya nānyā // Lal_5.55 // eva bahuvidhaṃ nirīkṣya devīṃ kusuma kṣipitva pradakṣiṇaṃ ca kṛtvā / (Vaidya 38) supiya yaśavatī jinasya mātā punarapi devapuraṃ gatā kṣaṇena // Lal_5.56 // atha caturi caturdiśāsu pālāḥ śakra suyāma tathaiva nirmitāśca / devagaṇa kumbhāṇḍa rākṣasāśca asura mahoraga kinnarāśca vocan // Lal_5.57 // gacchata purato narottamasya puruṣavarasya karotha rakṣaguptim / mā kuruta jage manaḥpradoṣaṃ mā ca karota viheṭha mānuṣāṇām // Lal_5.58 // yatra gṛhavarasmi māyadevī tatra samagra sapāriṣadya sarve / asidhanuśaraśaktikhaṅgahastā gaganatalasmi sthitā nirīkṣayātha // Lal_5.59 // jñātva cyavanakāla devaputrā upagami māyasakāśa hṛṣṭacittā / puṣpa tatha vilepanāṃ gṛhītvā daśanakhaañjalibhirnamasyamānāḥ // Lal_5.60 // cyava cyava hi narendra śuddhasattvā ayu samayo bhavato 'dya vādisiṃha / kṛpakaruṇa janitva sarvaloke asmi adhyeṣama dharmadānahetoḥ // Lal_5.61 // iti // atha khalu bhikṣavo bodhisattvasya cyavanakālasamaye pūrvasyā diśo bahūni bodhisattvaśatasahasrāṇi sarva ekajātipratibaddhāstuṣitavarabhavanavāsino yena bodhisattvastenopasaṃkrāman bodhisattvasya pūjākarmaṇe / evaṃ daśabhyo digbhyo ekaikasyā diśo bahūni bodhisattvaśatasahasrāṇi sarva ekajātipratibaddhāstuṣitavarabhavanavāsino yena bodhisattvastenopasaṃkrāman bodhisattvasya pūjākarmaṇe / cāturmahārājakāyikebhyo devebhyaścaturaśītyapsaraḥśatasahasrāṇyevaṃ trayatriṃśato yāmebhyastuṣitebhyo nirmāṇaratibhyaḥ paranirmitavaśavartibhyo devebhyaścaturaśītyapsaraḥ - śatasahasrāṇi nānātūryasaṃgītivāditena yena bodhisattvastenopasaṃkrāman bodhisattvasya pūjākarmaṇe // atha khalu bodhisattvaḥ śrīgarbhasiṃhāsane sarvapuṇyasamudgate sarvadevanāgasaṃdarśane mahākūṭāgāre niṣadya sārdhaṃ bodhisattvairdevanāgayakṣakoṭiniyutaśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛtastuṣitavarabhavanāt (Vaidya 39) pracalati sma / pracalatā ca bhikṣavo bodhisattvena tathārūpā kāyāt prabhā muktābhūd yayā prabhayā ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhāturevaṃ vipulavistīrṇo mahatodāreṇa supracalitapūrveṇa divyaprabhāsamatikrāntenāvabhāsena parisphuṭo 'bhūt / yā api tā lokāntarikā aghā aghasphuṭā andhakārāstamisrā yatremau candrasūryāvevaṃ maharddhikāvevaṃ mahānubhāvāvevaṃ maheśākhyau ābhayā ābhāṃ varṇena varṇaṃ tejasā tejo nābhitapato nābhivirocataḥ, tatra ye sattvā upapannāste svakānapi bāhuprasāritānna paśyanti / tathāpi tasmin samaye mahata udārasyāvabhāsasya prādurbhāvo 'bhūt / ye ca tatra sattvā upapannāste tenaivāvabhāsena sphuṭāḥ samānā anyonyaṃ samyak paśyanti sma / anyonyaṃ saṃjānante sma / evaṃ cāhuḥ - anye 'pi kila bhoḥ sattvā ihopapannāḥ kila bho iti // ayaṃ ca trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāramaṣṭādaśamahānimittamabhūt / akampat prākampat saṃprākampat / avedhat prāvedhat saṃprāvedhat / acalat prācalat saṃprācalat / akṣubhyat prākṣubhyat saṃprākṣubhyat / araṇat prāraṇat saṃprāraṇat / agarjat prāgarjat saṃprāgarjat / ante 'vanamati sma, madhye unnamati sma / madhye 'vanamati sma, ante unnamati sma / pūrvasyāṃ diśyavanamati sma, paścimāyāṃ diśyunnamati sma / paścimāyāṃ diśyavanamati sma, pūrvasyāṃ diśyunnamati sma / dakṣiṇasyāṃ diśyavanamati sma, uttarasyāṃ diśyunnamati sma / uttarasyāṃ diśyavanamati sma, dakṣiṇasyāṃ diśyunnamati sma / tasmin samaye harṣaṇīyāstoṣaṇīyāḥ premaṇīyāḥ prasādanīyā avalokanīyāḥ prahlādanīyā nirvarṇanīyā asecanīyā apratikūlā anuttrāsakarāḥ śabdāḥ śrūyante sma / na ca kasyacit sattvasya tasmin kṣaṇe viheṭhā vā trāso vā bhayaṃ vā stambhitatvaṃ vābhūt / na ca bhūyaḥ sūryācandramasorna brahmaśakralokapālānāṃ tasmin kṣaṇe prabhā prajñāyate sma / sarvanarakatiryagyoniyamalokopapannāśca sattvāstasmin kṣaṇe vigataduḥkhā abhūvan sarvasukhasamarpitāḥ / na ca kasyacit sattvasya rāgo bādhate sma, dveṣo vā moho vā, īrṣyā vā mātsaryaṃ vā, māno vā mrakṣo vā, mado vā krodho vā, vyāpādo vā paridāho vā / sarvasattvāstasmin kṣaṇe maitracittā hitacittāḥ parasparaṃ mātāpitṛsaṅgino 'bhūvan / aghaṭṭitāni ca divyamānuṣyakāṇi tūryakoṭiniyutaśatasahasrāṇi manojñaghoṣamutsṛjanti sma / devakoṭīnayutaśatasahasrāṇi pāṇibhiraṃsaiḥ śirobhistaṃ mahāvimānaṃ vahanti sma / tāni cāpsaraḥśatasahasrāṇi svāṃ svāṃ saṃgītiṃ saṃprayujya purataḥ pṛṣṭhato vāmadakṣiṇena ca sthitvā bodhisattvaṃ saṃgītirutasvareṇābhistuvanti sma - pūrvakarmaśubhasaṃcitasya te dīrgharātrakuśaloditasya te / satyadharmanayaśodhitasya te pūja adya vipulā pravartate // Lal_5.62 // (Vaidya 40) pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo dānu dattu priyaputradhītarā / tasya dānacaritasya tatphalaṃ yena divya kusumāḥ pravarṣitāḥ // Lal_5.63 // ātmamāṃsa tulayitva te vibho so 'bhidattu priyapakṣikāraṇāt / tasya dānacaritasya tatphalaṃ pretaloki labhi pānabhojanam // Lal_5.64 // pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo śīla rakṣitamakhaṇḍanavratam / tasya śīlacaritasya tatphalaṃ yena akṣaṇa apāya śodhitāḥ // Lal_5.65 // pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo kṣānti bhāvita nidānabodhaye / tasya kṣānticaritasya tatphalaṃ maitracitta bhuta devamānuṣāḥ // Lal_5.66 // pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo vīryu bhāvitamalīnamuttamam / tasya vīryacaritasya tatphalaṃ yena kāyu yatha meru śobhate // Lal_5.67 // pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo dhyāna dhyāyita kileśadhyeṣaṇāt / tasya dhyānacaritasya tatphalaṃ yena kleśa jagato na bādhate // Lal_5.68 // pūrvi tubhya bahukalpakoṭiyo prajña bhāvita kileśachedanī / tasya prajñacaritasya tatphalaṃ yena ābha paramā virocate // Lal_5.69 // maitravarmita kileśasūdanā sarvasattvakaruṇāya udgatā / modiprāpta paramā upekṣakā brahmabhūta sugatā namo 'stu te // Lal_5.70 // (Vaidya 41) prajña ulkaprabha tejasodgatā sarvadoṣatamamohaśodhakā / cakṣubhūta trisahasrināyakā mārgadeśika mune namo 'stu te // Lal_5.71 // ṛddhipādavarabhijñakovidā satyadarśi paramārthi śikṣitā / tīrṇa tārayasi anyaprāṇino dāśabhūta sugatā namo 'stu te // Lal_5.72 // sarvopāyavarabhijñakovidā darśayasi cyutimacyuticyutim / lokadharmabhavanābhivartase no ca loki kvaci opalipyase // Lal_5.73 // lābha teṣa paramā acintiyā yeṣu darśana śravaṃ ca eṣyase / kiṃ punaḥ śṛṇuya yo tidharmatāṃ śraddha prīti vipulā janeṣyase // Lal_5.74 // jihma sarva tuṣitālayo bhuto jambudvīpi puri yo udāgataḥ / prāṇikoṭinayutā acintiyāṃ bodhayiṣyasi prasupta kleśato // Lal_5.75 // ṛddha sphīta puramadya bheṣyatī devakoṭinayutaiḥ samākulam / apsarobhi turiyairnināditaṃ rājagehi madhuraṃ śruṇiṣyati // Lal_5.76 // puṇyatejabharitā śubhakarmaṇā nāri sā paramarūpaupetā / yasya putra ayameva samṛddhaḥ tisraloki abhibhāti śīriye // Lal_5.77 // (Vaidya 42) no bhuyo puravarasmi dehināṃ lobhadoṣakalahā vivādakā / sarva maitramanasaḥ sagauravā bhāvino naravarasya tejasā // Lal_5.78 // rājavaṃśa nṛpateḥ pravardhate cakravartikularājasaṃbhavaḥ / bheṣyate kapilasāhvayaṃ puraṃ ratnakoṣabharitaṃ susamṛddham // Lal_5.79 // yakṣarākṣasakumbhāṇḍaguhyakā devadānavagaṇāḥ saindrakāḥ / ye sthitā naravarasya rakṣakāḥ teṣu mokṣa nacireṇa bheṣyate // Lal_5.80 // puṇyupārjitu stavitva nāyakaṃ premagauravamupasthapisva nā / sarva bodhi pariṇāmayāmahe kṣipra bhoma yatha tvaṃ narottama // Lal_5.81 // iti // iti śrīlalitavistare pracalaparivarto nāma pañcamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 6 (Vaidya 43) garbhāvakrāntiparivartaḥ ṣaṣṭhaḥ / iti hi bhikṣavaḥ śiśirakālavinirgate vaiśākhamāse viśākhānakṣatrānugate ṛtupravare vasantakālasamaye taruvarapatrākīrṇe varapravarapuṣpasaṃkusumite śītoṣṇatamorajovigate mṛduśādvale susaṃsthite tribhuvanajyeṣṭho lokamahito vyavalokya ṛtukālasamaye pañcadaśyāṃ pūrṇamāsyāṃ poṣadhagṛhītāyā mātuḥ puṣyanakṣatrayogena bodhisattvastuṣitavarabhavanāccyutvā smṛtaḥ saṃprajānan pāṇḍuro gajapoto bhūtvā ṣaḍdanta indragopakaśirāḥ suvarṇarājīdantaḥ sarvāṅgapratyaṅgo 'hīnendriyo jananyā dakṣiṇāyāṃ kukṣāvavakrāmat / avakrāntaśca sa dakṣiṇāvacaro 'bhūnna jātu vāmāvacaraḥ / māyādevī sukhaśayanaprasuptā imaṃ svapnamapaśyat - himarajatanibhaśca ṣaḍviṣāṇaḥ sucaraṇa cārubhujaḥ suraktaśīrṣaḥ / udaramupagato gajapradhāno lalitagatirdṛḍhavajragātrasaṃdhiḥ // Lal_6.1 // na ca mama sukha jātu evarūpaṃ dṛṣṭamapi śrutaṃ nāpi cānubhūtam / kāyasukhacittasaukhyabhāvā yathariva dhyānasamāhitā abhūvam // Lal_6.2 // atha khalu māyādevī ābharaṇavigalitavasanā prahlāditakāyacittā prītiprāmodyaprasādapratilabdhā śayanavaratalādutthāya nārīgaṇaparivṛtā puraskṛtā prāsādavaraśikharādavatīrya yenāśokavanikā tenopajagāma / sā aśokavanikāyāṃ sukhopaviṣṭā rājñaḥ śuddhodanasya dūtaṃ preṣayati sma - āgacchatu devo devī te draṣṭukāmeti // atha sa rājā śuddhodanastadvacanaṃ śrutvā praharṣitamanā ākampitaśarīro bhadrāsanādutthāya amātyanaigamapārṣadyabandhujanaparivṛto yenāśokavanikā tenopasaṃkrāmat, upasaṃkrāntaśca na śaknoti sma aśokavanikāṃ praveṣṭum / gurutaramivātmānaṃ manyate sma / aśokavanikādvāre sthito muhūrtaṃ saṃcintya tasyāṃ velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - na smari raṇaśauṇḍi mūrdhasaṃsthasya mahyam eva guru śarīraṃ manyamī yādṛśo 'dya / svakulagṛhamadya na prabhomi praveṣṭuṃ kimiha mama bhave 'ṅgo kānva pṛccheya cāham // Lal_6.3 // iti // (Vaidya 44) atha khalu śuddhāvāsakāyikā devaputrā gaganatalagatā ardhakāyamabhinirmāya rājānaṃ gāthayādhyabhāṣanta - vratatapaguṇayuktastisralokeṣu pūjyo maitrakaruṇalābhī puṇyajñānābhiṣiktaḥ / tuṣitapuri cyavitvā bodhisattvo mahātmā nṛpati tava sutatvaṃ māyakukṣaupapannaḥ // Lal_6.4 // daśanakha tada kṛtvā svaṃ śiraṃ kampayanto nṛpatiranupraviṣṭaścitrikārānuyuktaḥ / māya tada nirīkṣya mānadarpopanītāṃ vadahi kurumi kiṃ te kiṃ prayogo bhaṇāhi // Lal_6.5 // devyāha - himarajatanikāśaścandrasūryātirekaḥ sucaraṇa suvibhaktaḥ ṣaḍviṣāṇo mahātmā / gajavaru dṛḍhasaṃdhirvajrakalpaḥ surūpaḥ udari mama praviṣṭastasya hetuṃ śruṇuṣva // Lal_6.6 // vitimira trisahasrāṃ paśyamī bhrājamānāṃ devanayuta devā ye stuvantī sayānā / na ca mama khiladoṣo naiva roṣo na moho dhyānasukhasamaṅgī jānamī śāntacittā // Lal_6.7 // sādhu nṛpati śīghraṃ brāhmaṇānānayāsmin vedasupinapāṭhā ye gṛheṣū vidhijñāḥ / supinu mama hi yemaṃ vyākarī tattvayuktaṃ kimida mama bhaveyā śreyu pāpaṃ kulasya // Lal_6.8 // vacanamimu śruṇitvā pārthivastatkṣaṇena brāhmaṇa kṛtavedānānayacchāstrapāṭhān / māya purata sthitvā brāhmaṇānāmavocat supina mayi ha dṛṣṭastasya hetuṃ śṛṇotha // Lal_6.9 // (Vaidya 45) brāhmaṇā āhuḥ - brūhi devi tvayā kīdṛśaṃ svapnaṃ dṛṣṭam / śrutvā jñāsyāmaḥ / devyāha - himarajatanikāśaścandrasūryātirekaḥ sucaraṇa suvibhaktaḥ ṣaḍviṣāṇo mahātmā / gajavaru dṛḍhasaṃdhirvajrakalpaḥ surūpaḥ udari mama praviṣṭastasya hetuṃ śṛṇotha // Lal_6.10 // vacanamimu śruṇitvā brāhmaṇā evamāhuḥ prīti vipula cintyā nāsti pāpaṃ kulasya / putra tava janesī lakṣaṇairbhūṣitāṅgaṃ rājakulakulīnaṃ cakravarti mahātmaṃ // Lal_6.11 // sa ca pura vijahitvā kāmarājyaṃ ca gehaṃ pravrajita nirapekṣaḥ sarvalokānukampī / buddho bhavati eṣo dakṣiṇīyastriloke amṛtarasavareṇā tarpayet sarvalokam // Lal_6.12 // vyākaritva giraṃ saumyāṃ bhuktvā pārthivabhojanam / ācchādanāni codgṛhya prakrāntā brāhmaṇāstataḥ // Lal_6.13 // iti hi bhikṣavo rājā śuddhodano brāhmaṇebhyo lakṣaṇanaimittikavaipañcakebhyaḥ svapnādhyāyīpāṭhakebhyaḥ pratiśrutya hṛṣṭastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātastān brāhmaṇān prabhūtena khādanīyabhojanīyāsvādanīyena saṃtarpya saṃpravāryācchādanāni ca datvā visarjayati sma / tasyāṃ velāyāṃ kapilavastuni mahānagare caturṣu nagaradvāreṣu sarvanagaracatvaraśṛṅgāṭakeṣu ca dānaṃ dāpayati sma annamannārthikebhyaḥ, pānaṃ pānārthikebhyaḥ, vastrāṇi vastrārthikebhyaḥ, yānāni yānārthikebhyaḥ / evaṃ gandhamālyavilepanaśayyopāśrayaṃ prājīvikaṃ prājīvikārthibhyo yāvadeva bodhisattvasya pūjākarmaṇe // atha khalu bhikṣavo rājñaḥ śuddhodanasyaitadabhavat - katamasmin gṛhe māyādevī sukhamanupakliṣṭā viharediti / atha tatkṣaṇameva catvāro mahārājāno rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāhuḥ - alpotsuko deva bhava sukhaṃ tiṣṭha upekṣako / vayaṃ hi bodhisattvasya veśma vai māpayāmahe // Lal_6.14 // (Vaidya 46) atha khalu śakro devānāmindro rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāha - hīnā vimānā pālānāṃ trayatriṃśānamuttamāḥ / vaijayantasamaṃ veśma bodhisattvasya dāmyaham // Lal_6.15 // atha khalu suyāmo devaputro rājānaṃ śuddhodanamusaṃkramyaivamāha - madīyaṃ bhavanaṃ dṛṣṭvā vismitāḥ śakrakoṭayaḥ / suyāmabhavanaṃ śrīmadbodhisattvasya dāmyaham // Lal_6.16 // atha khalu saṃtuṣito devaputro rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāha - yatraiva uṣitaḥ pūrvaṃ tuṣiteṣu mahāyaśāḥ / tadeva bhavanaṃ ramyaṃ bodhisattvasya dāmyaham // Lal_6.17 // atha khalu sunirmito devaputro rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāha - manomayamahaṃ śrīmadvaśma tadratanāmayam / bodhisattvasya pūjārthamupaneṣyāmi pārthiva // Lal_6.18 // atha khalu paranirmitavaśavartī devaputro rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāha - yāvantaḥ kāmadhātusthā vimānāḥ śobhanāḥ kvacit / bhābhiste madvimānasya bhavantyabhihataprabhāḥ // Lal_6.19 // tat prayacchāmyahaṃ śrīmadveśma ratnamayaṃ śubham / bodhisattvasya pūjārthamānayiṣyāmi pārthiva // Lal_6.20 // divyaiḥ puṣpaiḥ samākīrṇaṃ divyagandhopavāsitam / upanāmayiṣye vipulaṃ yatra devī vasiṣyati // Lal_6.21 // iti hi bhikṣavaḥ sarvaiḥ kāmāvacarraidaiveśvarairbodhisattvasya pūjārthaṃ kapilāhvaye mahāpuravare svakasvakāni gṛhāṇi māpitānyabhūvan / rājñā capi śuddhodanena manuṣyātikrāntaṃ divyāsaṃprāptaṃ gṛhataraṃ pratisaṃskāritamabhūt / tatra bodhisattvo mahāsattvo mahāvyūhasya samādheranubhāvena sarveṣu teṣu gṛheṣu māyādevīmupadarśayati sma / abhyantaragataśca bodhisattvo māyādevyāḥ kukṣau dakṣiṇe pārśve paryaṅkamābhujya niṣaṇṇo 'bhūt / sarve ca te deveśvarā ekaikamevaṃ saṃjānīte sma - mamaiva gṛhe bodhisattvamātā prativasati nānyatreti // (Vaidya 47) tatredamucyate - mahāvyūhāya sthitaḥ samādhiye acintiyā nirmita nirmiṇitvā / sarveṣa devānabhiprāya pūritā nṛpasya pūrṇaśca tadā manorathaḥ // Lal_6.22 // atha khalu tasyāṃ devaparṣadi keṣāṃciddevaputrāṇāmetadabhavat - ye 'pi tāvaccāturmahārājakāyikā devāste 'pi tāvanmanuṣyāśrayagatatvena nirvidyāpakramanti / kaḥ punarvādo ye tadanye udāratamā devāḥ trāyatriṃśā vā yāmā vā tuṣitā vā / tatkathaṃ hi nāma sarvalokābhyudgato bodhisattvaḥ śucirnirāmagandhaḥ sattvaratnaḥ saṃtuṣitāddevanikāyāccyutvā durgandhe manuṣyāśraye daśamāsān mātuḥ kukṣau sthita iti // atha khalvāyuṣmānānando buddhānubhāvena bhagavantametadavocat - āścaryaṃ bhagavan yāvajjugupsanīyaśca mātṛgrāmastathāgatenokto yāvadrāgacaritaśca / idaṃ tu bhagavan āścaryataram / kathaṃ hi nāma sarvalokābhyudgato bhagavān pūrvaṃ bodhisattvabhūta eva tuṣitāddevanikāyāccyavitvā manuṣyāśraye (durgandhe) māturdakṣiṇe (pārśve) kukṣāvupapanna iti / nāhaṃ bhagavan idamutsahe evaṃ vaktaṃ yathaiva pūrve bhagavatā vyākṛtamiti / bhagavānāha - icchasi tvamānanda ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogaṃ draṣṭuṃ yo mātuḥ kukṣigatasya bodhisattvasya paribhogo 'bhūt / ānanda āha - ayamasya bhagavan kālaḥ, ayaṃ sugata samayaḥ, yattathāgatastaṃ bodhisattvaparibhogamupadarśayed yaṃ dṛṣṭvā prītiṃ vetsyāmaḥ // atha khalu bhagavāṃstathārūpanimittamakarot, yad brahmā sahāpatiḥ sārdhamaṣṭaṣaṣṭibrahmaśatasahasrairbrahmaloke 'ntarhito bhagavataḥ purataḥ pratyasthāt / sa bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ tripradakṣiṇīkṛtyaikānte 'sthāt prāñjalībhūto bhagavantaṃ namasyan / tatra khalu bhagavān jānanneva brahmāṇaṃ sahāpatimāmantrayate sma - gṛhītastvayā brahman sa bodhisattvaparibhogo daśamāsiko yo mama pūrvaṃ bodhisattvabhūtasya mātuḥ kukṣigatasyābhūt / brahmā āha - evametadbhagavan, evametat sugata / bhagavānāha - kva sa idānīṃ brahman? upadarśaya tam / brahmā cāha - brahmaloke sa bhagavan / bhagavānāha - tena hi tvaṃ brahman upadarśaya taṃ daśamāsikaṃ bodhisattvaparibhogam, jñāsyanti kiyatsaṃskṛtamiti // atha khalu brahmā sahāpatistān brāhmaṇānetadavocat - tiṣṭhatu tāvadbhavanto yāvadvayaṃ ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogamānayiṣyāmaḥ // atha khalu brahmā sahāpatirbhagavataḥ pādau śirasābhivanditvā bhagavataḥ purato 'ntarhitastatkṣaṇameva brahmaloke pratyasthāt // atha khalu brahmā sahāpatiḥ subrahmāṇaṃ devaputrametadavocat - gaccha tvaṃ mārṣā ito brahmalokamupādāya yāvattrāyatriṃśadbhavanam - śabdamudīraya, ghoṣamanuśrāvaya / ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogaṃ vayaṃ tathāgatasyāntikamupanāmayiṣyāmaḥ / yo yuṣmākaṃ draṣṭukāmaḥ sa śīghramāgacchatviti // (Vaidya 48) atha khalu brahmā sahāpatiścaturaśītyā devakoṭyā nayutaśatasahasraḥ sārdhaṃ taṃ ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogaṃ parigṛhya mahati brāhme vimāne triyojanaśatike pratiṣṭhāpyānekairdaivakoṭīnayutaśatasahasraiḥ samantato 'nuparivārya jambūdvīpamavatārayati sma // tena khalu punaḥ samayena kāmāvacarāṇāṃ devānāṃ mahāsaṃnipāto 'bhūt bhagavatsakāśe gantum / sa khalu puna ratnavyūho bodhisattvaparibhogo divyairvastrairdivyairmālyairdivyairgandhairdivyaiḥ puṣpairdivyairvādyairdivyaiśca paribhaugairabhisaṃskṛto 'bhūt / tāvanmaheśākhyaiśca devaiḥ parivṛto 'bhūd yacchakro devānāmindraḥ sumerau(samudre) sthitvā dūrata eva mukhe tālacchatrakaṃ dattvā śīrṣavyavalokanenānuvilokayati sma unmeṣadhyāyikayā vā / na ca śaknoti sma draṣṭum / tatkasmāt? maheśākhyā hi devā brāhmaṇāḥ / itarāstrāyatriṃśā yāmāstuṣitā nirmāṇaratayaḥ paranirmitavaśavartinaḥ / kaḥ punarvādaḥ śakro devānāmindraḥ / mohaṃ te vai yānti sma // atha khalu bhagavāṃstaṃ divyaṃ vādyanirghoṣamantardhāpayati sma / tatkasmāt? yatsahaśravaṇādeva jāmbudvīpakā manuṣyā unmādamāpatsyanta iti // atha khalu catvāro mahārājānaḥ śakraṃ devānāmindramupasaṃkramyaivamāhuḥ - kathaṃ devānāmindra kariṣyāmo na labhāmahe ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogaṃ draṣṭum / sa tānavocat - kimahaṃ mārṣāḥ kariṣyāmi? ahamapi na labhe draṣṭum / api tu khalu punarmārṣā bhagavatsamīpamupanītaṃ drakṣyāmaḥ / te tadā āhuḥ - tena hi devānāmindra tathā kuru yathāsya kṣipraṃ darśanaṃ bhavet / śakra āha - āgamayata mārṣā muhūrtaṃ yāvadatikrāntātikrāntatamā devaputrā bhagavantaṃ pratisaṃmodayante sma / tadekānte sthitvā śīrṣonmiñjitakayā bhagavantamanuvilokayanti sma // atha khalu brahmā sahāpatiḥ sārdhaṃ taiścaturaśītyā devakoṭīnayutaśatasahasraistaṃ ratnavyūhaṃ bodhisattvaparibhogaṃ gṛhītvā yena bhagavāṃstenopasaṃkrāmayati sma / sa khalu puna ratnavyūho bodhisattvaparibhogo 'bhirūpaḥ prāsādiko darśanīyaścaturasraścatuṣṭhūṇaḥ / upariṣṭācca kūṭāgārasamalaṃkṛtaḥ / evaṃpramāṇaḥ tadyathāpi nāma ṣaṇmāsajāto dāraka uccaistvena / tasya khalu punaḥ kūtāgārasya madhye paryaṅkaḥ prajñaptaḥ tadyathāpi nāma ṣaṇmāsajātasya dārakasya bhittīphalakaḥ / sa khalu puna ratnavyūho bodhisattvaparibhoga evaṃ varṇasaṃsthāno yasya na kaścit sadevake loke samārake sabrahmake sadṛśo 'sti ākṛtyā vā varṇena vā / devāḥ khalvapi taṃ dṛṣṭvā āścaryaprāptā abhuvan / cakṣūṃṣi teṣāṃ vibhramanti sma / sa ca tathāgatasyāntika upanīto 'tīva bhāsate tapati virocate sma / tadyathāpi nāma dvinirdhāntaṃ suvarṇaṃ kuśalena karmakāreṇa supariniṣṭhitamapagatakācadoṣam, evaṃ (tasmin samaye) sa kūṭāgāro virājate sma / tasmin khalu punarbodhisattvaparibhoge paryaṅkaḥ prajñapto yasya sadevake loke nāsti kaścit sadṛśo varṇena vā saṃsthānena vā anyatra kambugrīvāyā (Vaidya 49) bodhisattvasya / yat khalu mahābrahmaṇā cīvaraṃ prāvṛtamabhūt, tattasya bodhisattvaparyaṅkasyāgrato na bhāsate sma tadyathāpi nāma vātavṛṣṭyābhihataḥ kṛṣṇakambalaḥ / sa khalu punaḥ kūṭāgāra uragasāracandanamayo yasyaikasuvarṇadharaṇī sāhasraṃ lokadhātuṃ mūlyaṃ kṣamate, tathāvidhenoragasāracandanena sa kūṭāgāraḥ samantādanupaliptaḥ / tādṛśa eva dvitīyaḥ kūṭāgāraḥ kṛto yastasmin prathame kūṭāgāre 'bhyantarataḥ asakto 'baddhasthitaḥ / tādṛśa eva tṛtīyo 'pi kūṭāgāro yastasmin dvitīye kūṭāgāre 'bhyantare 'sakto 'baddhasthitaḥ / sa ca paryaṅkastasmin gandhamaye tṛtīye kūṭāgāre vyavasthitaḥ saṃpraticchannaḥ / tasya khalu punaruragasāracandanasyaivaṃrūpo varṇaḥ tadyathāpi nāma abhijātasya nīlaivaḍūryasya / tasya khalu punargandhakūṭāgārasyopari samantādyāvanti kāniciddivyātikrāntāni puṣpāṇi santi, tāni sarvāṇi tasmin kūṭāgāre bodhisattvasya pūrvakuśalamūlavipākenānuprāptānyeva jāyante sma / sa khalu puna ratnavyūho bodhisattvaparibhogo dṛḍhasāro 'bhedyo vajropamaḥ sparśena ca kācilindikasukhasaṃsparśaḥ / tasmin khalu puna ratnavyūhe bodhisattvaparibhoge ye kecit kāmāvacarāṇāṃ devānāṃ bhavanavyūhāste sarve tasmin saṃdṛśyante sma // yāmeva ca rātriṃ bodhisattvo mātuḥ kukṣimavakrāntastāmeva rātrimadha āpaskandhamupādāya aṣṭaṣaṣṭiyojanaśatasahasrāṇi mahāpṛthivīṃ bhittvā yāvad brahmalokaṃ padmabhyudgatamabhūt / na ca kaścittaṃ padmaṃ paśyati sma anyatra sārathinarottamāddaśaśatasāhasrikācca mahābrahmaṇaḥ / yacceha trisāhasramahāsāhasralokadhātāvojo vā maṇḍo va raso vā, tatsarvaṃ tasmin mahāpadme madhubinduḥ saṃtiṣṭhate sma // tamenaṃ mahābrahmā śubhe vaiḍūryabhājane prakṣipya bodhisattvasyopanāmayati sma / taṃ bodhisattvaḥ parigṛhya bhuṅkte sma mahābrahmaṇo 'nukampāmupādāya / nāsti sa kaścit sattvaḥ sattvanikāye yasya sa ojobinduḥ paribhuktaḥ samyak sukhena pariṇāmedanyatra caramabhavikādbodhisattvāt sarvabodhisattvabhūmiparipūrṇāt / kasya ca karmaṇo vipākena sa ojobindurbodhisattvasyopatiṣṭhate sma? dīrgharātraṃ khalvapi bodhisattvena pūrvaṃ bodhisattvacaryāṃ caratā glānebhyaḥ sattvebhyo bhaiṣajyaṃ dattamāśatparāṇāṃ sattvānāmāśāḥ paripūritāḥ, śaraṇāgatāśca na parityaktāḥ, nityaṃ cāgrapuṣpamagraphalamagrarasaṃ tathāgatebhyastathāgatacaityebhyastathāgataśrāvakasaṃghebhyo mātāpitṛbhyaśca dattvā paścādātmanā paribhuktam / tasya karmaṇo vipākena mahābrahmā bodhisattvasya taṃ madhubindumupanāmayati sma // tasmin khalu punaḥ kūṭāgāre yāni kānicit santyatikrāntātikrāntāni māyāguṇaratikrīḍāsamavasṛtasthānāni, tāni sarvāṇi tasmin prādurbhāvāni saṃdṛśyante sma bodhisattvasya pūrvakarmavipākena // tasmin khalu puna ratnavyūhe bodhisattvaparibhoge śatasahasravyūhaṃ nāma vāsoyugaṃ prādurbhūtam / na sa kaścitsattvaḥ sattvanikāye saṃvidyate yasya tatprādurbhavedanyatra caramabhavikād bodhisattvāt / (Vaidya 50) na ca te kecana udārodārā rūpaśabdagandharasasparśā ye tasmin kūṭāgāre na saṃdṛśyante sma / sacetkūṭāgāraparibhoga evaṃ suparibhoga evaṃ supariniṣpannaḥ sāntarabahirevaṃ supariniṣṭhita evaṃ mṛdukaśca / tadyathāpi nāma kācilindikasukhasaṃsparśo nidarśanamātreṇa, na tu tasyopamā saṃvidyate / dharmatā khalveṣā bodhisattvasya pūrvakeṇa ca praṇidhānena iyaṃ cetanā ṛddhāvavaśyaṃ bodhisattvena mahāsattvena manuṣyaloka upapattavyamabhiniṣkramya cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhya dharmacakraṃ pravartayitavyam / yasyā mātuḥ kukṣāvupapattirbhavati, tasyā dakṣiṇe kukṣāvādita eva ratnavyūhakūṭāgāro 'bhinirvartate / paścādbodhisattvastuṣitebhyaścyuttvā tasmin kūṭāgāre paryaṅkaniṣaṇṇaḥ saṃbhavati / na hi caramabhavikasya bodhisattvasya kalalārbudaghanapeśībhāvaṃ kāyaḥ saṃtiṣṭhate sma / atha tarhi sarvāṅgapratyaṅgalakṣaṇasaṃpannaḥ saṃniṣaṇṇa eva prādurbhavati / svapnāntaragatā ca bodhisattvamātā māyādevī mahānāgakuñjaramavakrāntaṃ saṃjānīte sma // tasya khalu punastathā niṣaṇṇasya śakro devānāmindraścatvāraśca mahārājāno 'ṣṭāviṃśatiśca mahāyakṣasenāpatayo guhyakādhipatiśca nāma yakṣakulaṃ yato vajrapāṇerutpattiste bodhisattvaṃ mātuḥ kukṣigataṃ viditvā satataṃ samitamanubaddhā bhavanti sma / santi khalu punaścatasro bodhisattvaparicārakā devatāḥ - utkhalī ca nāma samutkhalī ca nāma dhvajavatī ca nāma prabhāvatī ca nāma / tā api bodhisattvaṃ mātuḥ kukṣigataṃ viditvā satataṃ samitaṃ rakṣanti sma / śakro 'pi devānāmindraḥ sārdhaṃ pañcamātrairdevaputraśatairbodhisattvaṃ mātuḥ kukṣigataṃ jñātvā satataṃ samitamanubadhnāti sma // bodhisattvasya khalu punarmātuḥ kukṣigatasya kāyastathāvidho 'bhūt, tadyathāpi nāma parvatamūrdhani rātrāvandhakāratamisrāyāṃ mahānagniskandho yojanādapi dṛśyate sma, yāvat pañcabhyā yojanebhyo dṛśyate sma / evameva bodhisattvasya mātuḥ kukṣigatasyātmabhāvo 'bhinirvṛtto 'bhūt prabhāsvaro 'bhirūpaḥ prāsādiko darśanīyaḥ / sa tasmin kūṭāgāre paryaṅkaniṣaṇṇo 'tīva śobhate sma / vaiḍūryapratyuptamivābhijātaṃ jātarūpam / bodhisattvasya mātā ca nidhyāya sthitā paśyati sma kukṣigataṃ bodhisattvam / tadyathāpi nāma mahato 'bhrakūṭādvidyuto niḥsṛtya mahāntamavabhāsaṃ saṃjanayanti, evameva bodhisattvo mātuḥ kukṣigataḥ śriyā tejasā varṇena ca taṃ prathamaṃ ratnakūṭāgāramavabhāsayati sma / avabhāsya dvitīyaṃ gandhakūṭāgāramavabhāsayati sma / dvitīyaṃ gandhakūṭāgāramavabhāsya tṛtīyaṃ ratnakūṭāgāramavabhāsayati sma / tṛtīyaṃ ratnakūṭāgāramavabhāsya sarvāvantaṃ māturātmabhāvamavabhāsayati sma / tamavabhāsya yatra cāsane niṣaṇṇo bhavati sma tadavabhāsayati sma / tadavabhāsya sarvaṃ gṛhamavabhāsayati sma / sarvaṃ gṛhamavabhāsya gṛhasyopariṣṭānniḥsṛtya pūrvāṃ diśamavabhāsayati sma / evaṃ dakṣiṇāṃ paścimāṃ uttarāmadha ūrdhvaṃ samantāddaśadiśaḥ krośamātramekaikasyāṃ diśi mātuḥ kukṣigato bodhisattvaḥ śriyā tejasā varṇena cāvabhāsayati sma // (Vaidya 51) āgacchanti sma khalu punarbhikṣavaścatvāro mahārājāno 'ṣṭāviṃśacca mahāyakṣasenāpatayaḥ sārdhaṃ pañcamātrayakṣaśataiḥ pūrvāhṇakālasamaye bodhisattvasya darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca / tadā bodhisattvastānāgatān viditvā dakṣiṇaṃ pāṇimabhyutkṣipya ekāṅgulikayā āsanānyupadarśayati sma / niṣīdanti sma te lokapālādayo yathāprajñapteṣvāsaneṣu / paśyanti sma bodhisattvaṃ mātuḥ kukṣigataṃ jātarūpamiva vigrahaṃ hastaṃ cālayantaṃ vicālayantam utkṣipantaṃ pratiṣṭhāpayantam / te prītiprāmodyaprasādapratilabdhā bodhisattvaṃ namaskurvanti sma / niṣaṇṇāṃśca tān viditvā bodhisattvo dharmyayā kathayā saṃdarśayati sma samādāpayati sma samuttejayati sma saṃpraharṣayati sma / yadā ca prakramitukāmā bhavanti tadā bodhisattvasteṣāṃ cetasaiva vicintitaṃ vijñāya dakṣiṇaṃ pāṇimutkṣipya saṃcārayati sma / saṃcārya vicārayati sma / mātaraṃ ca na bādhate sma / tadā teṣāṃ caturṇāṃ mahārājānāmevaṃ bhavati sma - visarjitāḥ sma vayaṃ bodhisattveneti / te bodhisattvaṃ bodhisattvamātaraṃ ca tripradakṣiṇīkṛtya prakrāmanti sma / ayaṃ heturayaṃ pratyayo yadbodhisattvo rātryāṃ praśāntāyāṃ dakṣiṇaṃ pāṇiṃ saṃcārya vicārayati sma / vicārya punarapi smṛtaḥ saṃprajānaṃstaṃ pāṇiṃ pratiṣṭhāpayati sma / punaraparaṃ yadā bodhisattvasya keciddarśanāyāgacchanti sma striyo vā puruṣo vā dārako vā dārikā vā, tān bodhisattvaḥ pūrvatarameva pratisaṃmodayate sma, paścādbodhisattvasya mātā // iti hi bhikṣavo bodhisattvo mātuḥ kukṣigataḥ san sattvān pratisaṃmodanakuśalo bhavati smeti / na ca kaściddevo vā nāgo vā yakṣo vā manuṣyo vā amanuṣyo vā yaḥ śaknoti sma bodhisattvaṃ pūrvataraṃ pratisaṃmoditum / atha tarhi bodhisattva eva tāvat pūrvataraṃ pratisaṃmodate sma, paścādbodhisattvamātā // nirgate khalu punaḥ pūrvāhṇakālasamaye madhyāhnakālasamaye pratyupasthite atha khalu śakro devānāmindro niṣkrāntaḥ / abhiniṣkrāntāśca trāyatriṃśaddevaputrā bodhisattvasya darśanāya vandanāya paryupāsanāya / dharmaśravaṇāya cāgacchanti sma / tāṃśca bodhisattvo dūrata evāgacchato dṛṣṭvā dakṣiṇaṃ suvarṇavarṇaṃ bāhuṃ prasārya śakraṃ devānāmindraṃ devāṃśca trāyatriṃśān pratisaṃmodate sma / ekāṅgulikayā cāsanānyupadarśayati sma / na ca śaknoti sma bhikṣavaḥ śakro devānāmindro bodhisattvasyājñāṃ pratiroddhum / niṣīdati sma śakro devānāmindrastadanye ca devaputrā yathāprajñapteṣvāsaneṣu / tān bodhisattvo niṣaṇṇān viditvā dharmyayā kathayā saṃdarśayati sma samādāpayati sma samuttejayati sma saṃpraharṣayati sma / yena ca bodhisattvaḥ pāṇiṃ saṃcārayati sma, tanmukhā bodhisattvamātā bhavati sma / tatasteṣāmevaṃ bhavati sma - asmābhiḥ sārdhaṃ bodhisattvaḥ saṃmodate sma / ekaikaścaivaṃ saṃjānīte sma - mayaiva sārdhaṃ bodhisattvaḥ saṃlapati, māmeva pratisaṃmodate sma iti // (Vaidya 52) tasmin khalu punaḥ kūṭāgāre śakrasya devānāmindrasya trāyatriṃśānāṃ devānāṃ ca pratibhāsaḥ saṃdṛśyate sma / na khalu punaranyatraivaṃ pariśuddho bodhisattvaparibhogo bhavati yathā mātuḥ kukṣigatasya bodhisattvasya / yadā ca bhikṣavaḥ śakro devānāmindrastadanye ca devaputrāḥ prakramitukāmā bhavanti sma, tadā bodhisattvasteṣāṃ cetasaiva cetaḥparivitarkamājñāya dakṣiṇaṃ pāṇimutkṣipya saṃcārayanti sma / saṃcārya vicārya punarapi smṛtaḥ saṃprajānan pratiṣṭhāpayati sma / mātaraṃ ca na bādhate sma / tadā śakrasya devānāmindrasyānyeṣāṃ ca trāyatriṃśānāṃ devānāmevaṃ bhavati sma - visarjitā vayaṃ bodhisattveneti / te bodhisattvaṃ bodhisattvamātaraṃ ca tripradakṣiṇīkṛtya prakrāmanti sma // nirgate ca khalu punarbhikṣavo madhyāhnakālasamaye sāyāhnakālasamaye pratyupasthite atha khalu brahmā sahāpatiranekairbrahmakāyikairdevaputraśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛtastaṃ divyamojobindumādāya yena bodhisattvastenopasaṃkrāmati sma bodhisattvaṃ draṣṭuṃ vandituṃ paryupāsituṃ dharmaṃ ca śrotum / samanvāharati sma bhikṣavaḥ bodhisattvo brahmāṇaṃ sahāpatimāgacchantaṃ saparivāram / punareva ca bodhisattvo dakṣiṇaṃ suvarṇavarṇapāṇimutkṣipya brahmāṇaṃ sahāpatiṃ brahmakāyikāṃśca devaputrān pratisaṃmodate sma / ekāṅgulikayā cāsanānyupadarśayati sma / na ca śaktirasti bhikṣavo brahmaṇaḥ sahāpaterbodhisattvasyājñāṃ pratiroddhum / niṣīdati sma bhikṣavo brahmā sahāpatistadanye ca brahmakāyikā devaputrā yathāprajñapteṣvāsaneṣu / tān bodhisattvo niṣaṇṇān viditvā dharmyayā kathayā saṃdarśayati sma samādāpayati sma samuttejayati sma saṃpraharṣayati sma / yena ca bodhisattvaḥ pāṇiṃ saṃcārayati sma, tanmukhaiva māyādevī bhavati sma / tatasteṣāmekaikasyaivaṃ bhavati sma - mayā sārdhaṃ bodhisattvaḥ saṃlapati, māmeva pratisaṃmodate sma iti / yadā ca brahmā sahāpatistadanye ca brahmakāyikā devaputrā gantukāmā bhavanti sma, tadā bodhisattvasteṣāṃ cetasaiva cetaḥparivitarkamājñāya dakṣiṇaṃ suvarṇavarṇaṃ bāhu