Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu022_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Phổ Diệu (Lalitavistara)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 4 / 12 (50.000 ký tự/trang)
ṣṭagātraśca ajihmavṛṣabhagātraśca anupūrvagātraśca gambhīranābhiśca ajihmanābhiśca anupūrvanābhiśca śucyācāraśca ṛṣabhavatsamantaprāsādikaśca paramasuviśuddhavitimirālokasamantaprabhaśca nāgavilambitagatiśca mahārāja sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / siṃhavikrāntagatiśca ṛṣabhavikrāntagatiśca haṃsavikrāntagatiśca abhipradakṣiṇāvartagatiśca vṛttakukṣiśca mṛṣṭakukṣiśca ajihmakukṣiśca cāpodaraśca vyapagatachandadoṣanīlakālakāduṣṭaśarīraśca vṛttadaṃṣṭraśca mahārāja sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / tīkṣṇadaṃṣṭraśca anupūrvadaṃṣṭraśca tuṅganāsaśca śucinayanaśca vimalanayanaśca prahasitanayanaśca āyatanayanaśca viśālanayanaśca nīlakuvalayadalasadṛśanayanaśca sahitabhrūśca mahārāja sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / citrabhrūśca asitabhrūśca saṃgatabhrūśca anupūrvabhrūśca pīnagaṇḍaśca aviṣamagaṇḍaśca vyapagatagaṇḍadoṣaśca anupahatakruṣṭaśca suviditendriyaśca suparipūrṇendriyaśca mahārāja sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / saṃgatamukhalalāṭaśca paripūrṇottamāṅgaśca asitakeśaśca sahitakeśaśca (susaṃgatakeśaśca) surabhikeśaśca aparuṣakeśaśca anākulakeśaśca anupūrvakeśaśca sukuñcitakeśaśca śrīvatsasvastikanandyāvartavardhamānasaṃsthānakeśaśca mahārāja sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / imāni tāni mahārāja sarvārthasiddhasya kumārasyāśītyanuvyañjanāni, (Vaidya 76) yaiḥ samanvāgataḥ sarvārthasiddhaḥ kumāro nārhatyagāramadhyāvasitum / avaśyamabhiniṣkramiṣyati pravrajyāyai // atha khalu rājā śuddhodano 'sitasya maharṣeḥ sakāśātkumārasyedaṃ vyākaraṇaṃ śrutvā saṃtuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajāta utthāyāsanādbodhisattvasya caraṇayoḥ praṇipatyemāṃ gāthāmabhāṣata - vanditastvaṃ suraiḥ sendraiḥ ṛṣibhiścāsi pūjitaḥ / vaidya sarvasya lokasya vande 'hamapi tvāṃ vibho // Lal_7.55 // iti hi bhikṣavo rājā śuddhodano 'sitaṃ maharṣi sārdhaṃ naradattena bhāgineyenānurūpeṇa bhaktena saṃtarpayati sma / saṃtarpyābhicchādya pradakṣiṇamakarot / atha khalvasito maharṣistata evarddhyā vihāyasā prākramat, yena svāśramastenopāsaṃkrāmat // atha khalu dvayaṃ saṃkramya tatra khalvasito maharṣirnaradattaṃ māṇavakametadavocat - yadā tvaṃ naradatta śṛṇuyā buddho loke utpanna iti, tadā tva gatvā tasya śāsane pravrajeḥ / tatte bhaviṣyati dīrgharātramarthāya hitāya sukhāyeti // tatredamucyate - dṛṣṭvā devagaṇānnabhastalagatān buddhaśravodgāriṇo devarṣīrasito 'drikandaragataḥ prītiṃ parāṃ prāptavān / buddho nāma padaṃ kimetadiha bho harṣāvahaṃ prāṇināṃ prahlāda mama kāya eti sukhitaṃ śāntaṃ ca cittaṃ param // Lal_7.56 // kiṃ devo tvasuro 'thavāpi sa bhaved garuḍo 'thavā kinnaraḥ buddho nāma kimetadaśrutapadaṃ prītikaraṃ modanam / divyā cakṣuṣa prekṣate daśa diśaḥ śailān mahīṃ sāgarān bhūyaḥ paśyati cādbhutaṃ bahuvidhaṃ bhūmau girau sāgare // Lal_7.57 // ābheyaṃ pravirājate surucirā prahlādayantī tanuṃ jātāścaiva yathā hi śailaśikhare snigdhāḥ pravālāṅkurāḥ / vṛkṣāścaiva yathā supuṣpabharitā nānāphalairmaṇḍitāḥ suvyaktaṃ tribhave bhaviṣyati laghu ratnodbhavaḥ śobhanaḥ // Lal_7.58 // bhūmirbhāti yathā ca pāṇisadṛśā sarvā samā nirmalā devāścaiva yathā prahṛṣṭamanasaḥ khe bhrāmayantyambarān / yadvat sāgaranāgarājanilaye ratnāḥ plavante 'dbhutāḥ suvyaktaṃ jinaratna jambunilaye dharmākarasyodbhavaḥ // Lal_7.59 // (Vaidya 77) yadvacchānta apāya duḥkhavigatāḥ sattvāśca saukhyānvitāḥ yadvaddevagaṇā nabhastalagatā gacchanti harṣānvitāḥ / yatha ca snigdharavaṃ manojña śṛṇuyā divyāna saṃgītināṃ ratanasyā iva prādurbhāvu tribhave yasyā nimittā ime // Lal_7.60 // asitaḥ prekṣati jambusāhvayamidaṃ divyena vai cakṣuṣā so 'drākṣīt kapilāhvaye puravare śuddhodanasyālaye / jāto lakṣaṇapuṇyatejabharito nārāyaṇasthāmavān dṛṣṭvā cāttamanā udagramanasaḥ sthāmāsya saṃvardhitaḥ // Lal_7.61 // udyuktastvarito 'tivismitamanā cāsau svaśiṣyānvitaḥ āgatvā kapilāhvayaṃ puravaraṃ dvāri sthito bhūpateḥ / anubaddhā bahuprāṇikoṭinayutā dṛṣṭvā ṛṣirjīrṇakaḥ avacī sārathi rājña vedaya laghuṃ dvāre ṛṣistiṣṭhati // Lal_7.62 // śrutvā cāśu praviśya rājabhavanaṃ rājñastamākhyātavān dvāre deva tapasvi tiṣṭhati mahān jīrṇo ṛṣirjarjaraḥ / so cāpī abhinandate ṛṣivaraḥ prāveṣṭu rājño gṛhaṃ ājñā dīyatu tāva pārthivavarā demi praveśaṃ tesā // Lal_7.63 // sthāpyā cāsanamasya cāha nṛpatiḥ gaccha praveśaṃ dada asitaḥ sārathivākya śrutva muditaḥ prītyā sukhenānvitaḥ / śītaṃ vāri yathābhikāṅkṣi tṛṣito bhuktvādito cāśanaṃ tadvatsukhyabhinandito ṛṣivaraḥ taṃ draṣṭu sattvottamam // Lal_7.64 // jaya bhoḥ pārthiva ityuvāca mudito cāyuṃ ciraṃ pālaya vṛddhiṃ kṛtva niṣaṇṇa dāntamanasaḥ śāntendriyaḥ sūrataḥ / rājā vai abhivādya taṃ sunibhṛtaṃ provāca kiṃ kāraṇaṃ āgāmastava pārthivendra nilaye tad brūhi śīghraṃ mune // Lal_7.65 // putraste vararūpa pāramigato jāto mahātejavān dvātriṃśadvaralakṣaṇaiḥ kavacito nārāyaṇasthāmavān / taṃ draṣṭuṃ hi mamepsitaṃ narapate sarvārthasiddhaṃ śiśum ityarthaṃ samupāgato 'smi nṛpate nāstyanyakāryaṃ mama // Lal_7.66 // (Vaidya 78) sādhu svāgatu yācase kilamitaḥ prīto 'smi te darśanāt eṣo 'sau śayitaḥ kumāra varado draṣṭuṃ na śakyo 'dhunā / sādhū tāva mūhūrtamāgama ihā yad drakṣyase nirmalaṃ candraṃ vā yatha pūrṇamāsi vimalaṃ tārāgaṇairmaṇḍitam // Lal_7.67 // yada cāsau pratibuddha sārathivaraḥ paripūrṇacandraprabhaḥ tada rājā pratigṛhya vahnivapuṣaṃ sūryātirekaprabham / hantā paśya ṛṣe nṛdevamahitaṃ hemāgrabimbopamam asito dṛṣṭva ca tasya tau sucaraṇau cakrāṅkitau śobhanau // Lal_7.68 // pratyutthāya tataḥ kṛtāñjalipuṭo caraṇāni so vandate aṅke gṛhya mahātmaśāstrakuśalo nidhyāyato prekṣate / so 'paśyadvaralakṣaṇaiḥ kavacitaṃ nārāyaṇasthāmavaṃ śīrṣaṃ kampya sa vedaśāstrakuśalo dve tasya paśyadgatī // Lal_7.69 // rājā vā bhavi cakravarti balavān buddho va lokottamaḥ bāṣpaṃ tyakta sudīnakāyamanaso gambhīra niśvasya ca / udvignaśca babhūva pārthivavaraḥ kiṃ brāhmaṇo roditī mā vighnaṃ khalu paśyate 'yamasitaḥ sarvārthasiddhasya me // Lal_7.70 // bhūtaṃ vyāhara kiṃ tu rodiṣi ṛṣe śreyo 'tha kiṃ pāpakaṃ pāpaṃ nāsti na cāntarāyamiha bhoḥ sarvārthasiddhasya te / ātmānaṃ bahu śocamī narapate jīrṇo 'smi yajjarjaraḥ yadayaṃ bheṣyati buddha lokamahito dharmaṃ yadā vakṣyate // Lal_7.71 // na drakṣe ahu labdhaprītimanaso ityartha rodāmyahaṃ yasyā kāyi bhavanti lakṣaṇavarā dvātriṃśati nirmalā / dve tasyā gatayo na anya tṛtiyā jānīṣva evaṃ nṛpa rājā vā bhavi cakravarti balavān buddho 'tha lokottamaḥ // Lal_7.72 // nāyaṃ kāmaguṇebhirarthiku punaḥ buddho ayaṃ bheṣyati śrutvā vyākaraṇaṃ ṛṣeḥ sa nṛpatiḥ prītiṃ sukhaṃ labdhavān / pratyutthāya tataḥ kṛtāñjalipuṭo caraṇāvasau vandate devaistvaṃ svabhipūjitaḥ subalavān ṛṣibhiśca saṃvarṇitaḥ // Lal_7.73 // vande tvāṃ varasārthavāha tribhave sarve jage pūjitaṃ asitaḥ prāha ca bhāgineya muditaḥ saṃśrūyatāṃ bhāṣato / (Vaidya 79) buddhā bodhi yadā śṛṇoṣi jagato varteti cakraṃ hyayaṃ śīghraṃ pravraja śāsane 'sya munaye tatprāpsyase nirvṛtim // Lal_7.74 // vanditvā caraṇau hyasau munivaraḥ kṛtvā ca prādakṣiṇaṃ lābhā te nṛpate sulabdha vipulā yasyedṛśaste sutaḥ / eṣo loka sadevakaṃ samanujaṃ dharmeṇa tarpeṣyati niṣkrāmaṃ kapilāhvayādṛṣivaro 'raṇye sthitaḥ svāśrame // Lal_7.75 // iti // iti hi bhikṣavo jātamātrasya bodhisattvasya maheśvaro devaputraḥ śuddhāvāsakāyikān devaputrānāmantryaivamāha - yo 'sau mārṣā asaṃkhyeyakalpakoṭiniyutaśatasahasrasukṛtakarmadānaśīlakṣāntivīryadhyānaprajñopāyaśratacaraṇavratatapaḥsucaritacaraṇaḥ mahāmaitrīmahākaruṇāmahāmuditāsamanvāgataḥ upekṣāsamudgatacittaḥ sarvasattvahitasukhodyataḥ dṛḍhavīryakavacasusaṃnāhasaṃnaddhaḥ pūrvajinakṛtakuśalamūloditaḥ śatapuṇyalakṣaṇasamalaṃkṛtaḥ sukṛtaniścayaparākramaḥ paracakrapramathanaḥ suvimalaśuddhāśayasaṃpannaḥ sucaritacaraṇo mahājñānaketudhvajaḥ mārabalāntakaraṇaḥ trisāhasramahāsāhasrasārthavāhaḥ devamanuṣyapūjitamahāyajñayaṣṭaḥ susamṛddhapuṇyanicayaniḥsaraṇābhiprāyo jātijarāmaraṇāntakaraḥ sujātajātaḥ ikṣvākurājakulasaṃbhūto jagadvibodhayitā bodhisattvo mahāsattvo manuṣyaloka upapannaḥ / na cirādasāvanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyate / hanta gacchāmastamabhivandituṃ mānayituṃ pūjayitumabhistotumanyeṣāṃ ca mānābhibhūtānāṃ devaputrāṇāṃ mānamadadarpacchedanārtham / te 'smānabhivandamānān dṛṣṭvā te 'pi bodhisattvaṃ vandiṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti ca / tatteṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātramarthāya hitāya sukhāya yāvadamṛtādhigamāya / rājñaśca śuddhodanasya jayavṛddhiranuśrāvitā bhaviṣyati / tattvavyākaraṇena ca bodhisattvaṃ vyākṛtya punarapyāgamiṣyāma iti // atha khalu maheśvaro devaputro dvādaśabhirdevaputraśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ sarvakapilavastumahānagaramavabhāsena sphurayitvā yena rājñaḥ śuddhodanasya niveśanaṃ tenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya dauvārike nivedya rājñābhyanujñāto rājakulaṃ praviśya bodhisattvasya pādau śirasābhivandyaikāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvāṃ anekaśatasahasrakṛtvaḥ pradakṣiṇīkṛtya bodhisattvamaṅke samāropya rājānaṃ śuddhodanamāśvāsayati sma - tuṣṭo mahārāja bhava paramaprītaśca / tatkasmāddhetoḥ? yathā mahārāja bodhisattvasya lakṣaṇairanuvyañjanaiśca kāyaḥ samalaṃkṛtaḥ, yathā ca kumāro 'bhibhavati sadevamānuṣāsuralokaṃ varṇena tejasā ca yaśasā lakṣmyā ca, niḥsaṃśayaṃ mahārāja bodhisattvo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyate // iti hi bhikṣavo maheśvaro devaputraḥ sārdhaṃ śuddhāvāsakāyikairdevaputrairbodhisattvasya mahatpūjopasthānaṃ kṛtvā bodhisattvaṃ tattvavyākaraṇena vyākṛtya punarapi svabhavanaṃ prākrāmat // (Vaidya 80) tatredamucyate - jātasya tasya guṇasāgarasāgarasya jñātvā sureśvaramarud bruvate udagraḥ / yasyā sudurlabhaśravo bahukalpakoṭyā hantetha taṃ vrajama pūjayituṃ munīndram // Lal_7.76 // paripūrṇadvādaśasahasra marudviśuddhā maṇiratnacūḍasamalaṃkṛta iryavantaḥ / kapilāhvayaṃ puravaraṃ samupetya śīghraṃ dvāri sthitā narapateḥ suvilambacūḍāḥ // Lal_7.77 // te dvārapālamavadan sumanojñaghoṣāḥ prativedayasva nṛpate bhavanaṃ praviśya / dauvāriko vacana śrutva gṛhaṃ praviṣṭaḥ prahvaḥ kṛtāñjalipuṭo nṛpatiṃ babhāṣe // Lal_7.78 // jaya deva nityamanupālaya dīrghamāyuḥ dvāre sthitā vipulapuṇyaviśuddhabhāsaḥ / maṇiratnacūḍasuvibhūṣita iryavantaḥ paripūrṇacandravadanā śaśinirmalābhāḥ // Lal_7.79 // chāyāṃ na teṣa nṛpate kvacidapyapaśyan śabdaṃ na caiva caraṇotkṣipaṇe śṛṇomi / na ca medinīṃ vicarato rajamutkṣipanti tṛptiṃ na yānti ca janāḥ samudīkṣatāṃ vai // Lal_7.80 // kāyaprabhā suvipulā ca vibhāti teṣāṃ vācā manojña yatha nāsti ha mānuṣāṇām / gambhiraślakṣṇasuśilā ca suākarā ca śaṅkā hi me suragaṇā na hi te manuṣyāḥ // Lal_7.81 // varapuṣpamālyaanulepanapaṭṭadāmā pāṇī gṛhītvana udīkṣiṣu gauraveṇa / niḥsaṃśayaṃ nṛpati draṣṭu kumāramete devādhideva marutāgata pūjanārtham // Lal_7.82 // (Vaidya 81) rājā niśāmya vacanaṃ paramaṃ udagro gacchā bhaṇāhi praviśantu gṛhaṃ bhavantaḥ / na hi mānuṣāṇa iyamīdṛśa ṛddhi kāci yatha bhāṣase ca guṇa teṣa yathā ca iryā // Lal_7.83 // dauvārikaḥ kṛtapuṭo marutaivamāha praviśī bhavanta anujñātu narādhipena / te hṛṣṭatuṣṭamanaso varamālyahastā gehaṃ praviṣṭa nṛpateramarālayaṃ vā // Lal_7.84 // dṛṣṭvā ca tāṃ suravarāṃ praviśanta gehaṃ pratyutthito nṛpatirañjali saṃpragṛhya / saṃvidyayanta ima āsana ratnapādā atrā niṣīdata bhavannanukampya buddhyā // Lal_7.85 // te mānadarpavigatā sthita āsaneṣu yasyārthi āgata ihā nṛpate śṛṇuṣva / putrastavātipṛthupuṇyaviśuddhakāyo jātaḥ sujātacaraṇaṃ vaya draṣṭukāmāḥ // Lal_7.86 // asmo vidhijña varalakṣaṇalakṣaṇajñā yeṣāṃ tathā bhavati yā gati yaḥ prayogaḥ / tatsādhu pārthivavara prajahasva khedaṃ paśyāma lakṣaṇavicitravibhūṣitāṅgam // Lal_7.87 // sa strīgaṇaiḥ parivṛto nṛpatiḥ prahṛṣṭo gṛhya kumāramasamaṃ jvalanārcivarṇam / upanāmayan suravarāṃ suvilambacūḍāṃ dvārāttu niṣkramatu kampita trisahasrāḥ // Lal_7.88 // dṛṣṭvaiva te suravarā krama nāyakasya tāmrā nakhāṃ vimalapatraviśuddhatejā / te utthitā tvarita rūpavilambacūḍā mūrdhnābhivandiṣu kramāṃ vimalaprabhasya // Lal_7.89 // yatha lakṣaṇā yatha ca darśita lakṣitā ca yatha puṇyateji śiri mūrdha vilokitaṃ ca / (Vaidya 82) yatha irya netra vimalāprabha ūrṇakośā niḥsaṃśayaṃ spṛśati bodhi vijitya māram // Lal_7.90 // te taṃ stuvanti guṇabhūta yathārthadarśī dhyāyī guṇāṃ vigatakleśatamonudasya / sucireṇa sattvaratanasya hi prādurbhāvo jātījarāmaraṇakleśaraṇaṃjahasya // Lal_7.91 // ādīpta sarvatribhavaṃ tribhiragnitaptaṃ saṃkalparāgaviṣayāraṇiucchritena / tvaṃ dharmamegha trisahasra spharitva dhīrā amṛtodakena praśameṣyasi kleśatāpam // Lal_7.92 // tvaṃ maitravākya karuṇānvita ślakṣṇavākya brahmasvarāracitaghoṣa manojñavāṇi / trisahasra ājñaparivijñapanī jagasya kṣipraṃ pramuñca bhagavan mahabuddhaghoṣam // Lal_7.93 // bhagnā kutīrthikagaṇā viparītadṛṣṭiḥ bhavarāgabandhananimagna sthitā bhavāgre / hetu pratītya bhava śūnya śruṇitva dharmā siṃhasya kroṣṭukagaṇaiva palāyināste // Lal_7.94 // bhittvā avidyapaṭalaṃ mahakleśadhūmaṃ paryutthitā janataye niyataprakāśe / jñānārciprajñaprabhavidyuvilokitena sarvaṃ jage vidhamaye mahadandhakāram // Lal_7.95 // lābhā sulabdha vipulā marumānuṣāṇāṃ yatrodbhavā 'dbhuta ihedṛśi śuddhasattve / pithitā apāyapatha sphīta marutpathāni bheṣyanti sattvaratanena vibodhakena // Lal_7.96 // varṣitva divyakusumāṃ kapilāhvaye 'smin kṛtvā pradakṣiṇa stavitva ca gauraveṇa / buddha subuddha iti vākyamudīrayantaḥ prakrānta te suragaṇā gagane salīlāḥ // Lal_7.97 // iti // iti śrīlalitavistare janmaparivarto nāma saptamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 8 (Vaidya 83) devakulopanayanaparivarto 'ṣṭamaḥ / iti hi bhikṣavo yāmeva rātriṃ bodhisattvo jātastasyāmeva rātryāṃ viṃśati kanyāsahasrāṇi kṣatriyabrāhmaṇanaigamagṛhapatimahāśālakuleṣu jātāḥ / tāśca sarvā mātāpitṛbhirbodhisattvāya dattā upasthānaparicaryāyai / viṃśati ca kanyāsahasrāṇi rājñā śuddhodanena dattāni bodhisattvasyopasthānaparicaryāyai / viṃśati ca kanyāsahasrāṇi mitrāmātyātmajñātisālohitairdattāni bodhisattvasyopasthānaparicaryāyai / viṃśati ca kanyāsahasrāṇi amātyapārṣadyairdattāni bodhisattvasyopasthānaparicaryāyai // tadā ca bhikṣavo mahallakamahallikāḥ śākyāḥ saṃnipatya rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāhuḥ - yatkhalu deva jānīyāḥ - devakulaṃ kumāra upanīyatāmiti / rājā āha - sādhu, upanīyatāṃ kumāraḥ / tena hi maṇḍyatāṃ nagaram / upaśobhyantāṃ vīthicatvaraśṛṅgāṭakāntarāpaṇarathyāmukhāni / apanīyantāmamaṅgalyāḥ kāṇakubjabadhirāndhamūkavisaṃsthitavirūparūpā aparipūrṇendriyāḥ / upanāmyantāṃ maṅgalāni / ghuṣyantāṃ puṇyabheryaḥ / tāḍyantāṃ maṅgalyaghaṇṭāḥ / samalaṃkriyantāṃ puravaradvārāṇi / vādyantāṃ sumanojñatūryatālāvacarāṇi / saṃnipātyantāṃ sarvakoṭṭarājānaḥ / ekībhavantu śreṣṭhigṛhapatyamātyadauvārikapāriṣadyāḥ / yujyantāṃ kanyārathāḥ / upanāmyantāṃ pūrṇakumbhāḥ / saṃnipātyantāmadhīyānā brāhmaṇāḥ / alaṃkriyantāṃ devakulāni / iti hi bhikṣavo yathoktapūrvaṃ sarvaṃ kṛtamabhūt // tato rājā śuddhodanaḥ svagṛhaṃ praviśya mahāprajāpatīṃ gautamīmāmantryaivamāha - alaṃkriyantāṃ kumāraḥ devakulamupaneṣyata iti / sādhviti pratiśrutya mahāprajāpatī gautamī kumāraṃ maṇḍayati sma // tataḥ kumāro maṇḍyamānaḥ prahasitavadano vyapagatabhṛkuṭikaḥ paramamadhurayā vācā mātṛsvasāramevamāha - amba kutrāhamupaneṣyata iti / āha - devakulaṃ putreti / tataḥ kumāraḥ smitamupadarśayan prahasitavadano mātṛsvasāraṃ gāthābhiradhyabhāṣata - jātasya mahyamiha kampita trisahasraṃ śakraśca brahma asurāśca mahoragāśca / candraśca sūrya tatha vaiśravaṇaḥ kumāro mūrdhnā krameṣu nipatitva namasyayanti // Lal_8.1 // katamo 'nyu deva mama uttari yo viśiṣṭo yasmin mama praṇayase tvamihādya amba / devātideva ahu uttamu sarvadevaiḥ devo na me 'sti sadṛśaḥ kuta uttaraṃ vā // Lal_8.2 // lokānuvartana pratī iti amba yāsye dṛṣtvā vikurvita mamā janatā udagrāḥ / (Vaidya 84) adhimātru gaurava kariṣyati citrakāraḥ jñāsyanti devamanujā svaya devadevaḥ // Lal_8.3 // iti hi bhikṣavaḥ sarvairvarṇaiḥ stutimaṅgalaiḥ pratyupasthitairaparimitālaṃkārālaṃkṛteṣu vīthicatvaraśṛṅgāṭakāntarāpaṇamukheṣvantaḥpure kumārasya rathamalaṃkṛtya rājā śuddhodano brāhmaṇanaigamaśreṣṭhigṛhapatyamātyakoṭṭarājadauvārikapāriṣadyamitrajñātiparivṛtaḥ puraskṛto dhūpanadhūpitena muktapuṣpābhikīrṇena hayagajarathapattikalilenocchritachatradhvajapatākena nānātūryasaṃpravāditena mārgeṇa kumāraṃ gṛhītvā gacchati sma / devatāśatasahasrāṇi bodhisattvasya rathaṃ vahanti sma / anekāni ca devaputrāpsaraḥkoṭiniyutaśatasahasrāṇi gaganatalagatāni puṣpavarṣāṇyabhipravarṣanti sma / tūryāṇi ca pravādayanti sma / iti hi rājā śuddhodano mahatā rājavyūhena mahatā rājarddhyā mahatā rājānubhāvena kumāraṃ gṛhītvā devakulaṃ praviśati sma / samanantarapratiṣṭhāpitaśca bodhisattvena dakṣiṇaścaraṇayoḥ kramatalastasmin devakule atha tā acetanyo devapratimāḥ tadyathā - śivaskandanārāyaṇakuberacandrasūryavaiśravaṇaśakrabrahmalokapālaprabhṛtayaḥ pratimāḥ - sarvāḥ svebhyaḥ svebhyaḥ sthānebhyo vyutthāya bodhisattvasya kramatalayornipatanti sma / tatra devamanuṣyaśatasahasrāṇi hīhīkārakilakilāpramukhaiḥ prakṣveḍitaśatasahasrāṇi prāmuñcan / cailavikṣepāṇi cākārṣuḥ / sarvaṃ ca kapilavastumahānagaraṃ ṣaṅvikāraṃ prākampitam / divyāni ca kusumāni prāvarṣan / tūryaśatasahasrāṇi cāghaṭṭitāni praṇeduḥ / yeṣāṃ ca devānāṃ tāḥ pratimāḥ, te sarve svasvarūpamupadarśyemā gāthā abhāṣata - no merū girirāja parvatavaro jātū name sarṣape no vā sāgara nāgarājanilayo jātū name goṣpade / candrāditya prabhaṃkarā prabhakarā khadyotake no name prajñāpuṇyakulodito guṇadharaḥ kasmānname devate // Lal_8.4 // yadvat sarṣapa goṣpade va salilaṃ khadyotakā vā bhavet evaṃ ca trisahasra devamanujā ye keci mānāśritāḥ / merūsāgaracandrasūryasadṛśo loke svayaṃbhūttamo yaṃ loko hyabhivandya lābha labhate svargaṃ tathā nirvṛtim // Lal_8.5 // asmin khalu punarbhikṣavo bodhisattvena mahāsattvena devakule praveśe saṃdarśyamāne dvātriṃśatāṃ devaputraśatasahasrāṇāmanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittānyutpadyante / ayaṃ bhikṣavo heturayaṃ pratyayo yenopekṣako bodhisattvo bhavati sma devakulamupanīyamāna iti // iti śrīlalitavistare devakulopanayanaparivarto nāma aṣṭamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 9 (Vaidya 85) ābharaṇaparivarto navamaḥ / atha khalu bhikṣava udayano nāma brāhmaṇo rājñaḥ purohita udāyinaḥ pitā, sa pañcamātrairbrāhmaṇaśataiḥ parivṛto hastottare citrānakṣatre rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāha - yatkhalu devo jānīyādābharaṇāni kumārāya kriyantāmiti / taṃ rājā āha - bāḍham / gāḍhaṃ kriyatāmiti // tatra rājñā śuddhodanena pañcamātraiśca śakyaśataiḥ pañcamātrāṇyābharaṇaśatāni kāritānyabhūvan / tadyathā - hastābharaṇāni pādābharaṇāni mūrdhābharaṇāni kaṇṭhābharaṇāni mudrikābharaṇāni karṇikāyākeyūrāṇi mekhalāsuvarṇasūtrāṇi kiṅkiṇījālāni ratnajālāni maṇipratyuptāni pādukā nānāratnasamalaṃkṛtā hārāḥ kaṭakā harṣā mukuṭāni / kārayitvā ca puṣyanakṣatrayogenānuyuktena te śākyā rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaivamāhuḥ - hanta deva maṇḍyatāṃ kumāra iti / rājā āha - alamalaṃkṛtaśca pūjitaśca bhavadbhiḥ kumāraḥ / mayāpi (kumārasya) sarvābharaṇāni kāritāni / te 'vocan - saptasaptarātriṃdivānyapyasmākamābharaṇāni kumāraḥ kāya ābadhnātu / tato 'smākamamogho vyāyāmo bhaviṣyatīti // tatra rātrau vinirgatāyāmāditya udite vimalavyūhanāmodyānaṃ tatra bodhisattvo nirgato 'bhūt / tatra mahāprajāpatyā gautamyā bodhisattvo 'ṅke gṛhīto 'bhut / aśītiśca strīsahasrāṇi pratyudgamya bodhisattvasya vadanaṃ prekṣante sma / daśa ca kanyāsahasrāṇi pratyudgamya bodhisattvasya vadanaṃ prekṣante sma / pañca ca brāhmaṇasahasrāṇi pratyudgamya bodhisattvasya vadanaṃ prekṣante sma / tatra yāni bhadrikeṇa śākyarājenābharaṇāni kāritānyabhūvan, tāni bodhisattvasya kāye ābadhyante sma / tāni samanantarābaddhāni bodhisattvasya kāyaprabhayā jihmīkṛtānyabhūvan, na bhāsante sma, na tapanti sma, na virocanti sma / tadyathāpi nāma jāmbūnadasya suvarṇasya purato masipiṇḍa upanikṣipto na bhāsati na tapati na virocate, evameva tānyābharaṇāni bodhisattvasya kāyaprabhayāspṛṣṭāni na bhāsante na tapanti na virocante sma / evaṃ yā yā ābharaṇavikṛtirbodhisattvasya kāya ābadhyate sma, sā sā jihmībhavati sma tadyathāpi nāma masipiṇḍaḥ // tatra vimalā nāmodyānadevatā sā audārikamātmabhāvamabhisaṃdarśya purataḥ sthitvā rājānaṃ śuddhodanaṃ taṃ ca mahāntaṃ śākyagaṇaṃ gāthābhirabhibhāṣate sma - sarveyaṃ trisahasra medinī sanagaranigamā pūrṇā kāñcanasaṃcitā bhavet surucira vimalā / (Vaidya 86) ekā kākiṇi jāmbukāñcane bhavati upahatā nā bhāsī itaraḥ sa kāñcana prabhasirirahitaḥ // Lal_9.1 // jāmbūkāñcanasaṃnibhā punarbhavet sakara iya mahī rome ābha pramukta nāyake hirisiribharite / nā bhāsī na tapī na śobhate na ca prabhavati ābhāye sugatasya kāyi no bhavati yatha masiḥ // Lal_9.2 // sve tejena ayaṃ svalaṃkṛto guṇaśatabharito no tasyābharaṇā virociṣū suvimalavapuṣaḥ / candrasūryaprabhāśca jyotiṣā tatha maṇijvalanāḥ śakrabahmaprabhā na bhāsate purata śirighane // Lal_9.3 // yasyā lakṣaṇi kāyu citritaḥ purimaśubhaphalaiḥ kiṃ tasyābharaṇebhiritvaraiḥ parakṛtakaraṇaiḥ / apanethā bharaṇā ma heṭhatā abudha budhakaraṃ nāyaṃ kṛttimabhūṣaṇārthika paramamatikaraḥ // Lal_9.4 // ceṭasyābharaṇāni dethime surucira vimalā sahajāto ya subhūṣi chandako nṛpatikulaśubhe / tuṣṭā śākiya vismitāśca abhavanpramuditamanaso vṛddhiḥ śākyakulanandasya cottamā bhaviṣyati vipulā // Lal_9.5 // ityuktvā sā devatā bodhisattvaṃ divyaiḥ puṣpairabhyavakīrya tatraivāntaradhāt // // iti śrīlalitavistare ābharaṇaparivarto nāma navamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 10 (Vaidya 87) lipiśālāsaṃdarśanaparivarto daśamaḥ / iti hi bhikṣavaḥ saṃvṛddhaḥ kumāraḥ / tadā māṅgalyaśatasahasraiḥ lipiśālāmupanīyate sma daśabhirdārakasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ, daśabhiśca rathasahasraiḥ khādanīyabhojanīyasvādanīyaparipūrṇairhiraṇyasuvarṇaparipūrṇaiśca / yena kapilavastuni mahānagare vīthicatvararathyāntarāpaṇamukheṣvabhyavakīryate sma abhiviśrāmyante / aṣṭābhiśca tūryaśatasahasraiḥ praghuṣyamāṇairmahatā ca puṣpavarṣeṇābhipravarṣatā vitardiniryūhatoraṇagavākṣaharmyakūṭāgāraprāsādataleṣu kanyāśatasahasrāṇi sarvālaṃkārabhūṣitāḥ sthitā abhūvan / bodhisattvaṃ prekṣamāṇāḥ kusumāni ca kṣipanti sma / aṣṭau ca marutkanyāsahasrāṇi vigalitālaṃkārābharaṇālaṃkṛtāni ratnabhadraṃkareṇa gṛhītāni mārgaṃ śodhayantyo bodhisattvasya purato gacchanti sma / devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragāścārdhakāyikā gaganatalātpuṣpapaṭṭadāmānyabhipralambayanti sma / sarve ca śākyagaṇāḥ śuddhodanaṃ rājānaṃ puraskṛtya bodhisattvasya purato gacchanti sma / anenaivaṃrūpeṇa vyūhena bodhisattvo lipiśālāmupanīyate sma // samanantarapraveśitaśca bodhisattvo lipiśālām / atha viśvāmitro nāma dārakācāryo bodhisattvasya śriyaṃ tejaścāsahamāno dharaṇitale niviṣṭo 'dhomukhaḥ prapatati sma / taṃ tathā prapatitaṃ dṛṣṭvā śubhāṅgo nāma tuṣitakāyiko devaputro dakṣiṇena karatalena parigṛhyotthāpayati sma / utthāpya ca gaganatalastho rājānaṃ śuddhodanaṃ taṃ ca mahāntaṃ janakāyaṃ gāthābhirabhyabhāṣat - śāstrāṇi yāni pracalanti manuṣyaloke saṃkhyā lipiśca gaṇanāpi ca dhātutantram / ye śilpayoga pṛthu laukika aprameyāḥ teṣveṣu śikṣitu purā bahukalpakoṭyaḥ // Lal_10.1 // kiṃ tū janasya anuvartanatāṃ karoti lipiśālamāgatu suśikṣitu śiṣyaṇārtham / paripācanārtha bahudāraka agrayāne anyāṃśca sattvanayutānamṛte vinetum // Lal_10.2 // lokottareṣu catusatyapathe vidhijño hetupratītyakuśalo yatha saṃbhavanti / yatha cānirodhakṣayu saṃsthitu śītibhāvaḥ tasminvidhijña kimatho lipiśāstramātre // Lal_10.3 // netasya ācariya uttari vā triloke sarveṣu devamanujeṣvayameva jeṣṭhaḥ / (Vaidya 88) nāmāpi teṣa lipināṃ na hi vittha yūyaṃ yatreṣu śikṣitu purā bahukalpakoṭyaḥ // Lal_10.4 // so cittadhāra jagatāṃ vividhā vicitrā ekakṣaṇena ayu jānati śuddhasattvaḥ / adṛśyarūparahitasya gatiṃ ca vetti kiṃ vā puno 'tha lipino 'kṣaradṛśyarūpām // Lal_10.5 // ityuktvā sa devaputro bodhisattvaṃ divyaiḥ kusumairabhyarcya tatraivāntardadhe / tatra dhātryaśca ceṭīvargāśca sthāpitā abhūvan / pariśeṣāḥ śākyāḥ śuddhodanapramukhāḥ prakrāmantaḥ // atha bodhisattva uragasāracandanamayaṃ lipiphalakamādāya divyārṣasuvarṇatirakaṃ samantānmaṇiratnapratyuptaṃ viśvāmitramācāryamevamāha - katamāṃ me bho upādhyāya lipiṃ śikṣāpayasi / brāhmīkharoṣṭīpuṣkarasāriṃ aṅgalipiṃ vaṅgalipiṃ magadhalipiṃ maṅgalyalipiṃ aṅgulīyalipiṃ śakārilipiṃ brahmavalilipiṃ pāruṣyalipiṃ drāviḍalipiṃ kirātalipiṃ dākṣiṇyalipiṃ ugralipiṃ saṃkhyālipiṃ anulomalipiṃ avamūrdhalipiṃ daradalipiṃ khāṣyalipiṃ cīnalipiṃ lūnalipiṃ hūṇalipiṃ madhyākṣaravistaralipiṃ puṣpalipiṃ devalipiṃ nāgalipiṃ yakṣalipiṃ gandharvalipiṃ kinnaralipiṃ mahoragalipiṃ asuralipiṃ garuḍalipiṃ mṛgacakralipiṃ vāyasarutalipiṃ bhaumadevalipiṃ antarīkṣadevalipiṃ uttarakurudvīpalipiṃ aparagoḍānīlipiṃ pūrvavidehalipiṃ utkṣepalipiṃ nikṣepalipiṃ vikṣepalipiṃ prakṣepalipiṃ sāgaralipiṃ vajralipiṃ lekhapratilekhalipiṃ anudrutalipiṃ śāstrāvartāṃ gaṇanāvartalipiṃ utkṣepāvartalipiṃ nikṣepāvartalipiṃ pādalikhitalipiṃ dviruttarapadasaṃdhilipiṃ yāvaddaśottarapadasaṃdhilipiṃ madhyāhāriṇīlipiṃ sarvarutasaṃgrahaṇīlipiṃ vidyānulomāvimiśritalipiṃ ṛṣitapastaptāṃ rocamānāṃ dharaṇīprekṣiṇīlipiṃ gaganaprekṣiṇīlipiṃ sarvauṣadhiniṣyandāṃ sarvasārasaṃgrahaṇīṃ sarvabhūtarutagrahaṇīm / āsāṃ bho upādhyāya catuṣṣaṣṭīlipīnāṃ katamāṃ tvaṃ śiṣyāpayiṣyasi? atha viśvāmitro dārakācāryo vismitaḥ prahasitavadano nihatamānamadadarpa imāṃ gāthāmabhāṣata - āścaryaṃ śuddhasattvasya loke lokānuvartino / śikṣitaḥ sarvaśāstreṣu lipiśālāmupāgataḥ // Lal_10.6 // yeṣāmahaṃ nāmadheyaṃ lipīnāṃ na prajānami / tatraiṣa śikṣitaḥ santo lipiśālāmupāgataḥ // Lal_10.7 // vaktraṃ cāsya na paśyāmi mūrdhānaṃ tasya naiva ca / śiṣyayiṣye kathaṃ hyenaṃ lipiprajñāya pāragam // Lal_10.8 // (Vaidya 89) devadevo hyatidevaḥ sarvadevottamo vibhuḥ / asamaśca viśiṣṭaśca lokeṣvapratipudgalaḥ // Lal_10.9 // asyaiva tvanubhāvena prajñopāye viśeṣataḥ / śikṣitaṃ śiṣyayiṣyāmi sarvalokaparāyaṇam // Lal_10.10 // iti hi bhikṣavo daśa dārakasahasrāṇi bodhisattvena sārdhaṃ lipiṃ śiṣyante sma / tatra bodhisattvādhisthānena teṣāṃ dārakāṇāṃ mātṛkāṃ vācayatāṃ yadā akāraṃ parikīrtayanti sma, tadā anityaḥ sarvasaṃskāraśabdo niścarati sma / ākāre parikīrtyamāne ātmaparahitaśabdo niścarati sma / ikāre indriyavaikalyaśabdaḥ / īkāre ītibahulaṃ jagaditi / ukāre upadravabahulaṃ jagaditi / ūkāre ūnasattvaṃ jagaditi / ekāre eṣaṇāsamutthānadoṣaśabdaḥ / aikāre airyāpathaḥ śreyāniti / okāre oghottaraśabdaḥ / aukāre aupapādukaśabdaḥ / aṃkāre amoghotpattiśabdaḥ / aḥkāre astaṃgamanaśabdo niścarati sma / kakāre karmavipākāvatāraśabdaḥ / khakāre khasamasarvadharmaśabdaḥ / gakāre gambhīradharmapratītyasamutpādāvatāraśabdaḥ / ghakāre ghanapaṭalāvidyāmohāndhakāravidhamanaśabdaḥ / ṅakāre 'ṅgaviśuddhiśabdaḥ / cakāre caturāryasatyaśabdaḥ / chakāre chandarāgaprahāṇaśabdaḥ / jakāre jarāmaraṇasamatikramaṇaśabdaḥ / jhakāre jhaṣadhvajabalanigrahaṇaśabdaḥ / ñakāre jñāpanaśabdaḥ / ṭakāre paṭopacchedanaśabdaḥ / ṭhakāre ṭhapanīyapraśnaśabdaḥ / ḍakāre ḍamaramāranigrahaṇaśabdaḥ / ḍhakāre mīḍhaviṣayā iti / ṇakāre reṇukleśā iti / takāre tathatāsaṃbhedaśabdaḥ / thakāre thāmabalavegavaiśāradyaśabdaḥ / dakāre dānadamasaṃyamasaurabhyaśabdaḥ / dhakāre dhanamāryāṇāṃ saptavidhamiti / nakāre nāmarūpaparijñāśabdaḥ / pakāre paramārthaśabdaḥ / phakāre phalaprāptisākṣātkriyāśabdaḥ / bakāre bandhanamokṣaśabdaḥ / bhakāre bhavavibhavaśabdaḥ / makāre madamānopaśamanaśabdaḥ / yakāre yathāvaddharmaprativedhaśabdaḥ / rakāre ratyaratiparamārtharatiśabdaḥ / lakāre latāchedanaśabdaḥ / vakāre varayānaśabdaḥ / śakāre śamathavipaśyanāśabdaḥ / ṣakāre ṣaḍāyatananigrahaṇābhijñajñānāvāptiśabdaḥ / sakāre sarvajñajñānābhisaṃbodhanaśabdaḥ / hakāre hatakleśavirāgaśabdaḥ / kṣakāre parikīrtyamāne kṣaṇaparyantābhilāpyasarvadharmaśabdo niścarati sma // iti hi bhikṣavasteṣāṃ dārakāṇāṃ mātṛkāṃ vācayatāṃ bodhisattvānubhāvenaiva pramukhānyasaṃkhyeyāni dharmamukhaśatasahasrāṇi niścaranti sma // tadānupūrveṇa bodhisattvena lipiśālāsthitena dvātriṃśaddārakasahasrāṇi paripācitānyabhūvan / anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittānyutpāditāni dvātriṃśaddārikāsahasrāṇi / ayaṃ heturayaṃ pratyayo yacchikṣito 'pi bodhisattvo lipiśālāmupāgacchati sma // // iti śrīlalitavistare lipiśālāsaṃdarśanaparivarto nāma daśamo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 11 (Vaidya 90) kṛṣigrāmaparivarta ekādaśaḥ / iti hi bhikṣavo yāvadvivṛddhaḥ kumāraḥ / athāpareṇa samayena kumārastadanyaiḥ kumārairamātyaputraiḥ sārdhaṃ kṛṣigrāmavalokayituṃ gacchati sma / avalokya ca kṛṣikarmāntamanyata udyānabhūmiṃ praviśati sma / saṃvignamanāstatra bodhisattva ekākī advitīyo 'nucaṃkramyamāṇo 'nuvicaran jambuvṛkṣamapaśyat prāsādikaṃ darśanīyam / tatra bodhisattvaśchāyāyāṃ paryaṅkena niṣīdati sma / niṣaṇṇaśca bodhisattvaścittaikāgratāmāsādayati sma / āsādya ca viviktaṃ kāmairviviktaṃ pāpakairakuśalairdharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati sma / sa vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamādadhyātmasaṃprasādāccetasa ekotibhāvādavitarkamavicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati sma / sa prītervirāgādupekṣako viharati sma smṛtimān saṃprajānan / sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayati sma / yattadāryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimān sukhavihārī niṣprītikaṃ tṛtīyaṃ dhyānamusaṃpadya viharati sma / sa sukhasya ca prahāṇādduḥkhasya ca prahāṇāt pūrvameva ca saumanasyadaurmanasyayorastaṃgamādaduḥkhāsukhamupekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati sma // tena ca samayena pañca ṛṣayo bāhyāḥ pañcābhijñāḥ ṛddhimanto vihāyasaṃgamā dakṣiṇāyā diśa uttarāṃ diśaṃ gacchanti sma / te tasya vanakhaṇḍasyopari gacchantaḥ pratyāhatā iva na śaknuvanti sma gantum / te saṃvignaromakūpajātā imāṃ gāthāmabhāṣanta - vayamiha maṇivajrakūṭaṃ giriṃ merumabhyudgataṃ tiryagatyarthavaistārikaṃ gaja iva sahakāraśākhākulāṃ vṛkṣavṛndāṃ pradāritva nirdhāvitānekaśaḥ / vayamiha marūṇāṃ pure cāpyasaktā gatā yakṣagandharvaveśmani cordhvaṃ nabhe niśritā ima puna vanakhaṇḍamāsādya sīdāma bhoḥ kasya lakṣmī nivarteti ṛddherbalam // Lal_11.1 // iti // atha yā tatra vanakhaṇḍadevatā sā tānṛṣīn gāthayādhyabhāṣat - nṛpatipatikuloditaḥ śākyarājātmajo bālasūryaprakāśaprabhaḥ sphuṭitakamalagarbhavarṇaprabhaścārucandrānano lokajyeṣṭho viduḥ / ayamiha vanamāśrito dhyānacintāparo devagandharvanāgendrayakṣārcito bhavaśataguṇakoṭisaṃvardhitastasya lakṣmī nivarteti ṛddherbalam // Lal_11.2 // iti // tataste 'dhastādavalokayanto 'drākṣuḥ kumāraṃ śriyā tejasā ca jājvalyamānam / teṣāmetadabhūt - ko nvayaṃ niṣaṇṇaḥ? mā haiva vaiśravaṇo dhanādhipatirbhavet / āhosvinmāraḥ kāmādhipatiḥ / atha mahoragendraḥ / (Vaidya 91) athendro vajradharaḥ / atha rudraḥ kumbhāṇḍādhipatiḥ / atha kṛṣṇo mahotsāhaḥ / uta candro devaputraḥ / uta sūryaḥ sahasraraśmiḥ / uta rājā cakravartī bhaviṣyati? tasyāṃ ca velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣanta - rūpaṃ vaiśravaṇātirekavapuṣaṃ vyaktaṃ kubero hyayaṃ āho vajradharasya caiva pratimā candro 'tha sūryo hyayam / kāmāgrādhipatiśca vā pratikṛtī rūdrasya kṛṣṇasya vā śrīmān lakṣaṇacitritāṅgamanagho buddho 'tha vā syādayam // Lal_11.3 // iti // tataḥ sā vanadevatā tānṛṣīn gāthayā pratyabhāṣat - yā śrī ca vaiśravaṇe ca vai nivasate yā vā sahasrekṣaṇe lokānāṃ paripālakeṣu catuṣū yā cāsurendraśriyā / brahme yā ca sahāpatau nivasate kṛṣṇe ca yā ca śriyā sā śrī prāpya imaṃ hi śākyatanayaṃ nopaiti kāṃcitkalām // Lal_11.4 // atha khalu te ṛṣayastasyā devatāyā vacanamupaśritya dharaṇītale pratiṣṭhante / te paśyanti sma bodhisattvaṃ dhyāyantamāniñjyamānena kāyena tejorāśimiva jvalantam / te bodhisattvamupanidhyāya gāthābhirabhituṣṭuvuḥ / tatraika āha - loke kleśāgnisaṃtapte prādurbhūto hyayaṃ hradaḥ / ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagad hlādayiṣyati // Lal_11.5 // aparo 'pyāha - ajñānatimire loke prādurbhūtaḥ pradīpakaḥ / ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagadbhāsayiṣyati // Lal_11.6 // aparo 'pyāha - śokasāgarakāntāre yānaśreṣṭhamupasthitam / ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagattārayiṣyati // Lal_11.7 // aparo 'pyāha - kleśabandhanabaddhānāṃ prādurbhūtaḥ pramocakaḥ / ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjaganmocayiṣyati // Lal_11.8 // aparo 'pyāha - jarāvyādhikiliṣṭānāṃ prādurbhūto bhiṣagvaraḥ / ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ jātimṛtyupramocakam // Lal_11.9 // (Vaidya 92) atha khalu te ṛṣayo bodhisattvamābhirgāthābhirabhistutvā tripradakṣiṇīkṛtya vihāyasā prakrāntāḥ / rājāpi śuddhodano bodhisattvamapaśyan bodhisattvena vinā na ramate sma / so 'vocat - kumāraḥ kva gataḥ? nainaṃ paśyāmīti / tatra mahājanakāyo nirdhāvito 'bhūt kumāraṃ parigaveṣamāṇaḥ / tato 'nyatama amātyo bodhisattvaṃ paśyati sma jambucchāyāyāṃ paryaṅkaniṣaṇṇaṃ dhyāyantam / sarvavṛkṣāṇāṃ ca tasmin samaye chāyā parivṛttābhūt / jambucchāyā ca bodhisattvasya kāyaṃ na vijahāti sma / sa taṃ dṛṣṭvā āścaryaprāptastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātaḥ śīghraṃ śīghraṃ tvaramāṇarūpo rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramya gāthābhyāmadhyabhāṣata - paśya deva kumāro 'yaṃ jambucchāyāhi dhyāyati / yathā śakro 'thavā brahmā śriyā tejena śobhate // Lal_11.10 // yasya vṛkṣasya chāyāyāṃ niṣaṇṇo varalakṣaṇaḥ / sainaṃ na jahate chāyā dhyāyantaṃ purūṣottamam // Lal_11.11 // atha rājā śuddhodano yena sa jambuvṛkṣastenopasaṃkrāmat / so 'drākṣīdbodhisattvaṃ śriyā tejasā ca jvalantam / dṛṣṭā caimāṃ gāthāmabhāṣat - hutāśano vā girimūrdhni saṃsthitaḥ śaśīva nakṣatragaṇānucīrṇaḥ / vepanti gātrāṇi mi paśyato imaṃ dhyāyantu tejo nu pradīpakalpam // Lal_11.12 // sa bodhisattvasya pādāvabhivandyemāṃ gāthāmabhāṣat - yadā cāsi mune jāto yadā dhyāyasi cārciman / ekadvirapi te nātha pādau vande vināyaka // Lal_11.13 // tatra triphalavāhakā dārakāḥ śabdaṃ kurvanti sma / tānamātyā evamāhuḥ - mā śabdaṃ mā śabdaṃ kārṣṭeti / te 'vocan - kimetaditi / amātyā āhuḥ - vyāvṛtte timiranudasya maṇḍale 'pi vyomābhaṃ śubhavaralakṣaṇāgradhārim / dhyāyantaṃ girinicalaṃ narendraputraṃ siddhārthaṃ na jahati saiva vṛkṣachāyā // Lal_11.14 // tatredamucyate - grīṣme vasanta samudāgata jeṣṭhamāse saṃpuṣpite kusumapallavasaṃprakīrṇe / kroñcāmayūraśukasārikasaṃpraghuṣṭe bhūyiṣṭha śākiyasutā abhiniṣkramanti // Lal_11.15 // (Vaidya 93) chando 'bhyuvāca parivāritu dārikebhiḥ hantā kumāra vani gacchama locanārtham / kiṃ te gṛhe nivasato hi yathā dvijasya hanta vrajāma vaya codananārisaṃgham // Lal_11.16 // madhyāhnakālasamaye suviśuddhasattvaḥ pañcāśataiḥ parivṛtaiḥ saha ceṭakebhiḥ / na ca mātu naiva ca pituḥ prativedayitvā so 'buddha niṣkrāmiti gacchi kṛṣāṇagrāmam // Lal_11.17 // tasmiṃśca pārthivavarasya kṛṣāṇagrāme jambudrumo 'bhavadanekaviśālaśākhaḥ / dṛṣṭvā kumāra pratibuddha dukhena cotto dhiksaṃskṛteti bahuduḥkha kṛṣī karoti // Lal_11.18 // so jambuchāyamupagamya vinītacitto tṛṇakāni gṛhya svaya saṃstaru saṃstaritvā / paryaṅkamābhujiya ujju karitva kāyaṃ catvāri dhyāna śubha dhyāyi sa bodhisattvaḥ // Lal_11.19 // pañcā ṛṣī khagapathena hi gacchamānā jambūya mūrdhni na prabhonti parākrametum / te visthitā nihatamānamadāśca bhūtvā sarve samagrasahitā samudīkṣayanto // Lal_11.20 // vaya meruparvatavaraṃ tatha cakravālān nirbhidya gacchama javena asajjamānāḥ / te jambuvṛkṣa na prabhoma atikrametuṃ ko nvatra heturayamadya bhaviṣyatīha // Lal_11.21 // avatīrya medinitale ca pratiṣṭhihitvā paśyanti śākyatanayaṃ tahi jambumūle / jambunadārcisadṛśaṃ prabhatejaraśmiṃ paryaṅkabandhu tada dhyāyatu bodhisattvam // Lal_11.22 // (Vaidya 94) te vismitā daśanakhā kariyāna mūrdhni praṇatā kṛtāñjalipuṭā nipatan krameṣu / sādho sujāta sumukhaṃ karuṇā jagasya śīghraṃ vibuddha amṛte vinayasva sattvān // Lal_11.23 // parivṛtta sūrya na jahī sugatasya chāyā olambate drumavaraṃ yatha padmapatram / devā sahasra bahavaḥ sthita añjalībhiḥ vandanti tasya caraṇau kṛtaniścayasya // Lal_11.24 // śuddhodanaśca svagṛhe parimārgamāṇaḥ saṃpṛcchate kva nu gataḥ sa hi me kumāraḥ / mātṛsvasā avaci mārgata no labhāmi saṃpṛcchatā narapate kva gataḥ kumāraḥ // Lal_11.25 // śuddhodanastvaritu pṛcchati kāñcukīyaṃ dauvārikaṃ tathapi cāntajanaṃ samantāt / dṛṣṭaṃ kumāra mama kenaci niṣkramanto śṛṇute varūpagatu deva kṛṣāṇagrāmam // Lal_11.26 // so śīghrameva tvaritaṃ saha śākiyebhiḥ niṣkrāntu prekṣi kṛṣigrāmagiriṃ praviṣṭam / yatha sūryakoṭiniyutāni samudgatāni tatha prekṣate hitakaraṃ śiriyā jvalantam // Lal_11.27 // mukuṭaṃ ca khaṅga tatha pāduka chorayitvā kṛtvā daśāṅguli śire abhivandite tam / sādhū subhūtavacanā ṛṣayo mahātmā vyaktaṃ kumāra abhiniṣkrami bodhihetoḥ // Lal_11.28 // paripūrṇa dvādaśaśatā suprasannadevāḥ paccāśatā upagatā yatha śākiyānām / dṛṣṭvā ca ṛddhi sugate guṇasāgarasya saṃbodhicittu janayaṃ dṛḍhaāśayena // Lal_11.29 // (Vaidya 95) so kampayitva trisahasra aśeṣabhūmiṃ smṛtu saṃprajānu pratibuddha tataḥ samādheḥ / brahmasvaraḥ pitaramālapate dyutīmān utsṛjya tāta kṛṣigrāmabhato gaveṣa // Lal_11.30 // yadi svarṇakāryu ahu svarṇa pravarṣayiṣye yadi vastrakāryu ahameva pradāsyi vastrāṃ / atha dhānyakāryu ahameva pravarṣayiṣye samyakprayukta bhava sarvajage narendra // Lal_11.31 // anuśāsayitva pitaraṃ janapāriṣadyāṃ tasmin kṣaṇe puravaraṃ puna so pravekṣī / anuvartamāna jagataḥ sthihate puresmiṃ naiṣmkramyayuktamanasaḥ suviśuddhasattvaḥ // Lal_11.32 // iti // // iti śrīlalitavistare kṛṣigrāmaparivarto nāma ekādaśo 'dhyāyaḥ // ______________________________________________________________________ START Parivarta 12 (Vaidya 96) śilpasaṃdarśanaparivarto dvādaśaḥ / iti hi bhikṣavaḥ saṃvṛddhe kumāre rājā śuddhodano 'pareṇa samayena śākyagaṇena sārdhaṃ saṃsthāgāre niṣaṇṇo 'bhūt / tatra te mahallakamahallakāḥ śākyā rājānaṃ śuddhodanamevamāhuḥ - yatkhalu devo jānīyāt / ayaṃ sarvārthasiddhakumāro naimittikairbrāhmaṇaiḥ kṛtaniścayaiśca devairyadbhūyasaivaṃ nirdiṣṭo yadi kumāro 'bhiniṣkramiṣyati, tathāgato bhaviṣyatyarhan samyaksaṃbuddhaḥ / uta nābhiniṣkramiṣyati rājā bhaviṣyati cakravartī caturaṅgo vijitavān dhārmiko dharmarājaḥ saptaratnasamanvāgataḥ / tasyemāni sapta ratnāni bhaviṣyanti / tadyathā - cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ gṛhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnam / evaṃ saptaratnam / saṃpūrṇaṃ cāsya putrasahasraṃ bhaviṣyati śūrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānām / sa imaṃ pṛthivīmaṇḍalamadaṇḍenāśastreṇābhinirjityādhyāvasiṣyati saha dharmeṇeti / tasmānniveśanaṃ kumārasya kriyatāmiti / tatra strīgaṇaparivṛto ratiṃ vetsyati, nābhiniṣkramiṣyati / evamasmākaṃ cakravartivaṃśasya cānupacchedo bhaviṣyati / mānitāśca bhaviṣyāmo 'navadyāśca sarvakoṭarājabhiḥ // tato rājā śuddhodana evamāha - yadyevaṃ tena hi vyavalokayata kamatā kanyā kumārasyānurūpā syāt / tatra pañcamātrāṇi śākyaśatāni / ekaika evamāha - mama duhitā anurūpā syāt kumārasya / surūpā mama duhiteti / rājā prāha - durāsadaḥ kumāraḥ / tat prativedayiṣyāmastāvat kumārasya, katamā te kanyā rocata iti / tataśca te sarve saṃnipatya kumārasyaināṃ prakṛtimārocayanti sma / tān kumāra uvāca - saptame divase prativacanaṃ śroṣyatheti // tato bodhisattvasyaitadabhavat - vidita mama ananta kāmadoṣāḥ saraṇasarvairasaśokaduḥkhamūlāḥ / bhayakara viṣapatrasaṃnikāśāḥ jvalananibhā asidhāratulyarūpāḥ // Lal_12.1 // kāmaguṇi na me 'sti chandarāgo na ca ahu śobhami istrigāramadhye / yannu ahu vane vaseya tūṣṇīṃ dhyānasamādhisukhena śāntacittaḥ // Lal_12.2 // iti // (Vaidya 97) sa punarapi mīmāṃsopāyakauśalyamāmukhīkṛtya sattvaparipākamavekṣamāṇo mahākarūṇāṃ saṃjanayya tasyāṃ velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - saṃkīrṇi paṅki padumāni vivṛddhimanti ākīrṇa rāja naramadhyi labhāti pūjām / yada bodhisattva parivārabalaṃ labhante tada sattvakoṭinayutānyamṛte vinenti // Lal_12.3 // ye cāpi pūrvaka abhūdvidu bodhisattvāḥ sarvebhi bhārya suta darśita istrigārāḥ / na ca rāgarakta na ca dhyānasukhebhi bhraṣṭāḥ hantānuśikṣayi ahaṃ pi guṇeṣu teṣām // Lal_12.4 // na ca prākṛtā mama vadhū anukūla yā syād yasyā na iṣyatu guṇā sada satyavākyam / yā cinti mahyamabhirādhayate 'pramattā rūpeṇa janmakulagotratayā suśuddhā // Lal_12.5 // so gāthalekha likhite guṇaarthayuktā yā kanya īdṛśa bhave mama tāṃ varethā / na mamārthu prākṛtajanena asaṃvṛtena yasyā guṇā kathayamī mama tāṃ varethā // Lal_12.6 // yā rūpayauvanavarā na ca rūpamattā mātā svasā va yatha vartati maitracittā / tyāge ratā śramaṇabrāhmaṇadānaśīlā tāṃ tādṛśāṃ mama vadhūṃ varayasva tāta // Lal_12.7 // yasyā na mānu na khilo na ca doṣamasti na ca śāṭhya īrṣya na ca māya na ujjubhraṣṭā / svapnāntare 'pi purūṣe na pare 'bhiraktā tuṣṭā svakena patinā śayate 'pramattā // Lal_12.8 // na ca garvitā na pi ca uddhata na pragalbhā nirmāna mānavigatāpi ca ceṭibhūtā / (Vaidya 98) na ca pānagṛddha na raseṣu na śabdagandhe nirlobhabhidhyavigatā svadhanena tuṣṭā // Lal_12.9 // satye sthitā na pi ca cañcala naiva bhrāntā na ca uddhatonnatasthitā hirivastrachannā / na ca dṛṣṭimaṅgalaratā sada dharmayuktā kāyena vāca manasā sada śuddhabhāvā // Lal_12.10 // na ca styānamiddhabahulā na ca mānamūḍhā mīmāṃsayukta sukṛtā sada dharmacārī / śvaśrau ca tasya śvaśure yatha śāstṛpremā dāsī kalatra jani yādṛśamātmaprema // Lal_12.11 // śāstre vidhijña kuśalā gaṇikā yathaiva paścāt svapet prathamamutthihate ca śayyāta / maitrānuvarti akuhāpi ca mātṛbhūtā etādṛśīṃ mi nṛpate vadhukāṃ vṛṇīṣva // Lal_12.12 // iti // atha khalu bhikṣavo rājā śuddhodana imā gāthā vācayitvā purohitamāmantrayate sma - gaccha tvaṃ mahābrāhmaṇa kapilavastumahānagare / sarvagṛhāṇyanupraviśya kanyā vyavalokaya / yasyā ete guṇāḥ saṃvidyante kṣatriyakanyāyā vā brāhmaṇakanyāyā vā vaiśyakanyāyā vā śūdrakanyāyā vā tāṃ kanyāmasmākaṃ prativedaya / tatkasmāddhetoḥ? na hi kumāraḥ kulārthiko na gotrārthikaḥ / guṇārthika eva kumāraḥ // tasyāṃ ca velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - brāhmaṇīṃ kṣatriyāṃ kanyāṃ veśyāṃ śūdrīṃ tathaiva ca / yasyā ete guṇāḥ santi tāṃ me kanyāṃ pravedaya // Lal_12.13 // na kulena na gotreṇa kumāro mama vismitaḥ / guṇe satye ca dharme ca tatrāsya ramate manaḥ // Lal_12.14 // iti // atha khalu bhikṣavaḥ sa purohitastaṃ gāthālekhaṃ gṛhītvā kapilavastuni mahānagare gṛhādgṛhaṃ vyavalokayan gatvā hiṇḍan kanyāṃ paryeṣate sma / evaṃguṇayuktāmapaśyan (na caiva guṇayuktāṃ kanyāṃ) / so 'nupūrveṇa vicaran yena daṇḍapāṇeḥ śākyasya niveśanaṃ tenopasaṃkrāmat / sa taṃ niveśanaṃ praviṣṭo 'drākṣīt kanyāmabhirūpāṃ prāsādikāṃ darśanīyāṃ paramayā śubhavarṇapuṣkaratayā samanvāgatāṃ nātidīrghāṃ nātihrasvāṃ nātisthūlāṃ nātikṛśāṃ nātigaurāṃ nātikṛṣṇāṃ prathamayauvanāvasthāṃ strīratnamiva khyāyamānām / (Vaidya 99) atha sā dārikā purohitasya caraṇau gṛhītvā evamāha - kena te mahābrāhmaṇa kāryam? purohita āha - śuddhodanasya tanayaḥ paramābhirūpo dvātriṃśalakṣaṇadharo guṇatejayuktaḥ / teneti gātha likhitā guṇaye vadhūnāṃ yasyā guṇāsti hi ime sa hi tasya patnī // Lal_12.15 // sa tasyāstaṃ lekhamupanāmayati sma // atha sā dārikā taṃ gāthālekhaṃ vācayitvā smitamupadarśya taṃ purohitaṃ gāthayādhyabhāṣat - mahyeti brāhmaṇa guṇā anurūpa sarve so me patirbhavatu saumya surūparūpaḥ / bhaṇahi kumāru yadi kārya ma hū vilamba mā hīnaprākṛtajanena bhaveya vāsaḥ // Lal_12.16 // iti // atha sa khalu purohito rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaiva tamarthamārocayati sma - dṛṣṭā mayā deva kanyā yā kumārasyānurūpā syāt / āha - kasyāsau? āha - daṇḍapāṇerdeva śākyasya duhitā // atha rājñaḥ śuddhodanasyaitadabhavat - durāsadaḥ kumāraḥ śubhādhimuktaśca / prāyeṇa ca mātṛgrāmo 'saṃvidyamānaguṇo 'pi guṇānāmātmani prajānīte / yannvahamaśokabhāṇḍakāni kārayeyam, yāni kumāraḥ sarvadārikābhyo 'nuprayacchet / tatra yasyāṃ dārikāyāṃ kumārasya cakṣurabhiniveśyati, tāṃ kumārasya varayiṣyāmīti // atha khalu rājā śuddhodano 'śokabhāṇḍāni kārayati sma suvarṇamayāni rūpyamayāni nānāratnamayāni / kārayitvā ca kapilavastuni mahānagare ghaṇṭāghoṣaṇāṃ kārayāmāsa - saptame divase kumāro darśanaṃ dāsyati, aśokabhāṇḍakāni ca dārikābhyo viśrāṇayiṣyati / tatra sarvadārikābhiḥ saṃsthāgāre saṃnipatitavyamiti // iti hi bhikṣavaḥ saptame divase bodhisattvaḥ saṃsthāgāramupasaṃkramya bhadrāsane nyaṣīdat / rājāpi śuddhodano 'dṛśyapuruṣān sthāpayati sma - yasyāṃ dārikāyāṃ kumārasya cakṣuḥ saṃniviśet, tāṃ mamārocayadhvamiti // iti hi bhikṣavo yāvantyaḥ kapilavastuni mahānagare dārikāstāḥ sarvā yena saṃsthāgāro yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāman bodhisattvasya darśanāya aśokabhāṇḍakāni ca pratigṛhītum // (Vaidya 100) iti hi bhikṣavo bodhisattvo yathāgatābhyastābhyo dārikābhyo 'śokabhāṇḍakānyanuprayacchati sma / tāśca dārikā na śaknuvanti sma bodhisattvasya śriyaṃ tejaśca soḍhum / tā aśokabhāṇḍakāni gṛhītvā śīghraṃ śīghrameva prakrāmanti sma // atha daṇḍapāṇeḥ śākyasya duhitā gopā nāma śākyakanyā, sā dāsīgaṇaparivṛtā puraskṛtā yena saṃsthāgāro yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramyaikānte 'sthāt bodhisattvamanimeṣābhyāṃ nayanābhyāṃ prekṣamāṇā / tadyadā bodhisattvena sarvāṇyaśokabhāṇḍāni dattāni, tadā sā bodhisattvamupasaṃkramya prahasitavadanā bodhisattvamevamāha - kumāra kiṃ te mayāpanītaṃ yastvaṃ māṃ vimānayasi? āha - nāhaṃ tvāṃ vimānayāmi, api tu khalu punastvamabhipaścādāgateti / sa tasyai cānekaśatasahasramūlyamaṅgulīyakaṃ nirmucya prādāt // sā prāha - idamahaṃ kumāra tavāntikādarhāmi? āha - imāni madīyānyābharaṇāni, gṛhyatām / sā āha - na vayaṃ kumāraṃ vyalaṃkariṣyāmaḥ? alaṃkariṣyāmo vayaṃ kumāram / ityuktvā sā kanyā prakrāmat // tatastairguhyapuruṣai rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaiṣa vṛttānto nivedito 'bhūt - deva daṇḍapāṇeḥ śākyasya duhitā gopā nāma śākyakanyā, tasyāṃ kumārasya cakṣurniviṣṭam, muhūrtaṃ ca tayoḥ saṃlāpo 'bhūt // ityetatkhalu vacanaṃ śrutvā rājā śuddhodano daṇḍapāṇeḥ śākyasya purohitaṃ dautyena preṣayati sma - yā te duhitā, sā mama kumārasya pradīyatāmiti // daṇḍapāṇirāha - ārya kumāro gṛhe sukhasaṃvṛddhaḥ / asmākaṃ cāyaṃ kuladharmaḥ śilpajñasya kanyā dātavyā nāśilpajñasyeti / kumāraśca na śilpajño nāsidhanuṣkalāpayuddhasālambhavidhijñaḥ / tatkathamaśilpajñāyāhaṃ duhitaraṃ dāsyāmi? ityetacca rājñaḥ prativeditam / tato rājña etadabhavat - dvirapīdamahaṃ sahadharmeṇa coditaḥ / yadāpi mayoktaṃ kasmācchākyakumārāḥ kumārasyopasthānāya nāgacchantīti tadāpyahamabhihitaḥ - kiṃ vayaṃ maṇḍakasyopasthānaṃ kariṣyāma iti / etarhyapyevamiti pradhyāyanniṣaṇṇo 'bhūt // bodhisattvaścainaṃ vṛttāntamaśroṣīt / śrutvā ca yena rājā śuddhodanastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramyaivamāha - deva kimidaṃ dīnamanāstiṣṭhasi? rājā āha - alaṃ te kumāra anena / kumāra āha - deva sarvathā tāvadavaśyabhevamākhyātavyam / yāvattrirapi bodhisattvo rājānaṃ śuddhodanaṃ paripṛcchati sma // (Vaidya 101) tato rājā śuddhodano bodhisattvāya tāṃ prakṛtimārocayati sma / tāṃ śrutvā bodhisattva āha - deva asti punariha nagare kaścidyo mayā sārdhaṃ samarthaḥ śilpena śilapamupadarśayitum? tato rājā śuddhodanaḥ prahasitavadano bodhisattvamevamāha - śakyasi punastvaṃ putra śilpamupadarśayitum? sa āha - bāḍhaṃ śakyāmi deva / tena hi saṃnipātyantāṃ sarvaśilpajñāḥ, yeṣāṃ purataḥ svaṃ śilpamupadarśayiṣyāmi // tato rājā śuddhodanaḥ kapilavastuni mahānagaravare ghaṇṭāghoṣaṇāṃ kārayati sma - saptame divase kumāraḥ svaṃ śilpamupadarśayati / tatra sarvaśilpajñaiḥ saṃnipatitavyam // tatra saptame divase pañcamātrāṇi śākyakumāraśatāni saṃnipatitānyabhūvan / daṇḍapāṇeśca śākyasya duhitā gopā nāma śākyakanyā jayapatākā sthāpitābhūt - yo vā atra asidhanuṣkalāpayuddhasālambheṣu jeṣyati, tasyaiṣā bhaviṣyatīti // tatra sarvapurato devadattaḥ kumāro nagarādabhiniṣkrāmati sma / śvetaśca hastī mahāpramāṇo bodhisattvasyārthe nagaraṃ praveśyate sma / tatra devadattaḥ kumāra īrṣyayā ca śākyabalamadena ca mattaḥ / sa taṃ hastināgaṃ vāmena pāṇinā śuṇḍāyāṃ gṛhītvā dakṣiṇena pāṇinā capeṭayā ekaprahāreṇaiva hato 'bhūt // tasyānantaraṃ sundaranandakumāro 'bhiniṣkrāmati sma / so 'drākṣīttaṃ hastināgaṃ nagaradvāre hatam / dṛṣṭvā ca paryapṛcchat - kenāyaṃ hata iti / tatra mahājanakāya āha - devadatteneti / sa āha - aśobhanamidaṃ devadattasya / sa taṃ hastināgaṃ lāṅgūle gṛhītvā nagaradvārādapakarṣati sma // tadanantaraṃ bodhisattvo rathābhirūḍho 'bhiniṣkrāmati sma / adrākṣīdbodhisattvastaṃ hastinaṃ hatam / dṛṣṭvā ca paryapṛcchat - kenāyaṃ hata iti / āhuḥ - devadatteneti / āha - aśobhanaṃ devadattasya / kena punarasmānnagaradvārādapakarṣita iti / āhuḥ - sundaranandeneti / āha - śobhanamidaṃ sundaranandasya / kiṃ tu mahākāyo 'yaṃ sattvaḥ / so 'yaṃ klinnaḥ sarvanagaraṃ daurgandhena sphuriṣyatīti // tataḥ kumāro rathasya evaikaṃ pādaṃ bhūmau prasārya pādāṅguṣṭhena taṃ hastināgaṃ lāṅgūle gṛhitvā sapta prākārān sapta ca parikhānatikramya bahirnagarasya krośamātre prakṣipati sma / yatra va pradeśe sa hastī patitastasmin pradeśe mahadbilaṃ saṃvṛttaṃ yatsāṃprataṃ hastigartetyabhidhīyate // tatra devamanujāḥ śatasahasrāṇi hāhākārakilakilāprakṣveḍitaśatasahasrāṇi prāmuñcan / cailavikṣepāṃścākārṣuḥ / gaganatalagatāśca devaputrā ime gāthe 'bhāṣanta - yatha mattagajendragatīnāṃ pādāṅguṣṭhatalena gajendram / sapta purāparikhā atikramya kṣiptu bahiḥ svapurātu ayaṃ hi // Lal_12.17 // (Vaidya 102) niḥsaṃśayameṣa sumedhā mānabalena samucchritakāyān / saṃsārapurātu bahirdhā eka kṣapiṣyati prajñabalena // Lal_12.18 // iti hi pañcamātrāṇi śākyakumāraśatāni nagarānniṣkamya yenānyatamaḥ pṛthivīpradeśo yatra śākyakumārāḥ śilpamupadarśayanti sma tenopasaṃkrāman / rājāpi śuddhodano mahallakamahallakāśca śākyā mahāṃśca janakāyo yenāsau pṛthivīpradeśastenopasaṃkrāman bodhisattvasya cānyeṣāṃ ca śākyakumārāṇāṃ śilpaviśeṣaṃ draṣṭukāmāḥ // tatra ādita eva ye śākyakumārā lipyāṃ paṭuvidhijñāste bodhisattvena sārdhaṃ lipiṃ viśeṣayanti sma / tatra taiḥ śākyairviśvāmitra ācāryaḥ sākṣī sthāpito 'bhūt - sa tvaṃ vyavalokaya katamo 'tra kumāro lipijñāne viśiṣyate yadi vā lekhyato yadi vā bahulipiniryāṇataḥ / atha viśvāmitra ācāryaḥ pratyakṣo bodhisattvasya lipijñāne smitamupadarśayannime gāthe 'bhāṣata - manuṣyaloke 'tha ca devaloke gandharvaloke 'pyasurendraloke / yāvanti kecillipi sarvaloke tatraiṣa pāraṃgatu śuddhasattvaḥ // Lal_12.19 // nāmāpi yūyaṃ ca ahaṃ ca teṣāṃ lipīna jānāma na cākṣarāṇām / yānyeṣa jānāti manuṣyacandro ahamatra pratyakṣu vijeṣyate 'yam // Lal_12.20 // śākyā āhuḥ - viśiṣyatāṃ tāvatkumāro lipijñāne / saṃkhyājñāne kumāro viśeṣayitavyo jijñāsyaśca / tatrārjuno nāma śākyagaṇako mahāmātraḥ saṃkhyāgaṇanāsu pāraṃgataḥ, sa sākṣī sthāpito 'bhūt - sa tvaṃ vyavalokaya katamo 'tra kumāro viśiṣyate saṃkhyājñānata iti / tatra bodhisattvaścoddiśati sma, ekaśca śākyakumāro nikṣipati sma, na ca pariprāpayati sma / bodhisattvasyaika dvau trayaścatvāraḥ pañcadaśa viṃśattriṃśaccatvāriṃśatpañcāśacchataṃ yāvatpañcāpi śākyakumāraśatāni yugapatkāle nikṣipanti sma, na ca pariprāpayanti sma / tato bodhisattva āha - uddiśata yūyam, ahaṃ nikṣepsyāmīti / tatraikaśākyakumāro bodhisattvasyoddiśati sma, na ca pariprāpayati sma / dvāvapi trayo 'pi pañcāpi daśāpi viṃśatyapi triṃśadapi catvāriṃśadapi pañcāśadapi yāvatpañcāpi śākyakumāraśatāni yugapaduddiśanti sma / na ca pariprāpayanti sma bodhisattvasya nikṣipataḥ // bodhisattva āha - alamalamanena vivādena / sarva idānīmekībhūtvā mamoddiśata, ahaṃ nikṣepsyāmīti / tatra pañcamātrāṇi śākyakumāraśatānyekavacanodāhāreṇāpūrvacaritaṃ samuddiśanti sma, bodhisattvaścāsaṃmūḍho nikṣipati sma / evamaparyantāḥ sarvaśākyakumārāḥ, atha paryantaśca bodhisattvaḥ // tato 'rjuno gaṇakamahāmātra āścaryaprāpta ime gāthe 'bhāṣata - jñānasya śīghratā sādhu buddhe saṃparipṛcchatā / pañcamātraśatānyete dhiṣṭhitā gaṇanāpathe // Lal_12.21 // (Vaidya 103) īdṛśī ca iyaṃ prajñā buddhirjñānaṃ smṛtirmatiḥ / adyāpi śikṣate cāyaṃ gaṇitaṃ jñānasāgaraḥ // Lal_12.22 // tataḥ sarvaśākyagaṇa āścaryaprāptaḥ paramavismayāpanno 'bhūt / ekakaṇṭhāścemāṃ vācamabhāṣanta - jayati jayati bhoḥ sarvārthasiddhaḥ kumāraḥ / sarve cāsanebhy