Kinh Bát-nhã Hai mươi lăm ngàn bài tụng, Quyển II-III (Pañcaviṃśatisāhasrikā Prajñāpāramitā II-III)

aduhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati na tasya mārā vā mārakāyikā vā devaputrā avatāraṃ lapsyante. vayam api bhagavaṃ tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā satatasamitaṃ rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmaḥ, śāstāram iti bhagavaṃs taṃ vayaṃ kulaputraṃ vā kuladuhitaraṃ vā maṃsyāmahe ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati.
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat: na te bhagavan kulaputrā vā kuladuhitaro vāvarakeṇa kuśalamūlena samanvāgatā bhaviṣyanti, ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti. pūrvajinakṛtādhikārās te bhagavan kulaputrā vā kuladuhitaro vā bhaviṣyanti ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti. bahubuddhaparyupāsitāḥ kalyāṇamitraparigṛhītās te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca bhaviṣyanti.
tat kasya hetoḥ? ato nirjātā hi sarvajñatā yad uta prajñāpāramitā nirjātā sarvajñatā nirjātā ca prajñāpāramitā.
tat kasya hetos? tathā hi nānyā prajñāpāramitā nānyā sarvajñatā iti hi sarvajñatā ca prajñāpāramitā cādvayam etad advaidhīkāram.
evam ukte bhagavān sakraṃ devānām indram etad avocat: evam etat (PSP_2-3:77) kauśikaivam etat, yathā vadasi sarvajñatā ca prajñāpāramitā cādvayam etad advaidhīkāram. iti svaparārthādhimuktir mṛdumadhyā
atha khalv āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: tathā hi bhagavān na dānapāramitāyā nāmadheyaṃ parikīrtayati na śīlapāramitāyā na kṣāntipāramitāyā na vīryapāramitāyā na dhyānapāramitāyā yathā prajñāpāramitāyā nāmadheyaṃ parikīrtayati, na saptatriṃśadbodhipakṣāṇāṃ dharmāṇāṃ nāmadheyaṃ parikīrtayati, nāryasatyānāṃ nāpramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ nāmadheyaṃ parikīrtayati, nāṣṭānāṃ vimokṣamukhānāṃ na navānupūrvavihārasamāpattīnāṃ nāmadheyaṃ parikīrtayati, na ṣaṇṇām abhijñānāṃ na sarvāṇāṃ śūnyatānāṃ na samādhīnāṃ na sarvadhāraṇīmukhānāṃ nāmadheyaṃ parikīrtayati, na daśānāṃ tathāgatabalānāṃ na vaiśāradyānāṃ na pratisaṃvidāṃ nāṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ nāmadheyaṃ parikīrtayati yathā prajñāpāramitāyā nāmadheyaṃ parikīrtayati.
evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat: prajñāpāramitā ānanda pūrvaṃgamā nāyikā yad uta ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ saptatriṃśatāṃ bodhipakṣyāṇāṃ dharmāṇām āryasatyānām apramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ pūrvaṃgamā nāyikā, aṣṭānāṃ vimokṣāṇāṃ navānām anupūrvavihārasamāpattīnāṃ śūnyatānimittāpraṇihitānāṃ vimokṣamukhānāṃ ṣaṇṇām abhijñānāṃ pūrvaṃgamā nāyikā, sarvaśūnyatānāṃ sarvasamādhīnāṃ sarvadhāraṇīmukhānāṃ pūrvaṃgamā nāyikā, daśānāṃ tathāgatabalānāṃ vaiśāradyānāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ pūrvaṃgamā nāyikā, sarvabuddhadharmāṇāṃ pūrvaṃgamā nāyikā prajñāpāramitā.
tat kiṃ manyase? ānanda apariṇāmitaṃ dānaṃ sarvajñatāyāṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate.
tat kiṃ manyase? apariṇāmitaṃ śīlaṃ apariṇāmitā kṣāntir apariṇāmitaṃ vīryam apariṇāmitaṃ dhyānam apariṇāmitā prajñā sarvajñatāyāṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate.
ānanda āha: no hīdaṃ bhagavan no hīdaṃ sugata,
kathaṃ punar bhagavan dānaṃ sarvajñatāpariṇāmitaṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate?
(PSP_2-3:78)
kathaṃ punar bhagavan śīlaṃ kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ prajñā sarvajñatāyāṃ pariṇāmitā pāramitānāmadheyaṃ labhate?
bhagavān āha: advayayogenānanda dānaṃ pariṇāmitaṃ śīlaṃ kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ prajñā sarvajñatāyāṃ pariṇāmitā pāramitānāmadheyaṃ labhate. anutpādayogenānupalambhayogena pariṇāmitaṃ dānaṃ yāvat prajñā sarvajñatāyāṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate.
ānanda āha: kathaṃ bhagavann advayayogena dānaṃ pariṇāmitaṃ sarvajñatāyāṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate? evaṃ śīlaṃ kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ kathaṃ bhagavan prajñādvayayogena pariṇāmitā sarvajñatāyāṃ pāramitānāmadheyaṃ labhate?
bhagavān āha: rūpasyānanda advayayogena vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasyādvayayogena yāvad bodheḥ.
ānanda āha: kathaṃ bhagavan rūpasyādvayayogena, kathaṃ vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ advayayogena, kathaṃ vijñānasyādvayayogena, kathaṃ yāvad bodher advayayogena?
bhagavān āha: tathā hi ānanda rūpaṃ rūpeṇa śūnyaṃ vedanā vedanayā śūnyā saṃjñā saṃjñayā śūnyā saṃskārāḥ saṃskāraiḥ śūnyā vijñānaṃ vijñānena śūnyam.
tat kasya hetoḥ? tathā hi rūpaṃ ca vedanā ca saṃjñā ca saṃskārā ca vijñānaṃ ca pāramitāś cādvayam etad advaidhīkāraṃ yāvad bodhiś ca pāramitāś cādvayam etad advaidhīkāraṃ, tasmāt tarhy ānanda prajñāpāramitā nu pūrvaṃgamā nāyikā sarvapāramitānāṃ sarvaśūnyatānāṃ sarvasamādhīnāṃ sarvadhāraṇīmukhānāṃ saptatriṃśadbodhipakṣyāṇāṃ dharmāṇām apramāṇadhyānārūpyasamāpattīnām āryasatyānām aṣṭānāṃ vimokṣāṇāṃ navānām anupūrvavihārasamāpattīnāṃ trayāṇāṃ vimokṣamukhānāṃ ṣaṇṇām abhijñānāṃ daśānāṃ tathāgatabalānāṃ vaiśāradyānāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ yāvad bodheḥ sarvajñatāyāḥ prajñāpāramitā pūrvaṃgamā nāyikā. tadyathāpi nāmānanda mahāpṛthivīṃ niśrāya sāmagrīvaśena bījāni virohanti. evam evānanda prajñāpāramitāṃ niśrāya prajñāpāramitām āgamya sarvāḥ. pāramitāḥ saptatriṃśadbodhipakṣyā dharmāḥ, apramāṇadhyānārūpyasamāpattaya āryasatyāni ṣaḍabhijñāḥ sarvadhāraṇīmukhāni virohanti. daśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikā buddhadharmā virohanti yāvat sarvajñatā (PSP_2-3:79) virohati. sarvajñatāṃ pariniśrāya sarvapāramitāḥ sarvaśūnyatāḥ sarvasamādhayaḥ sarvadhāraṇīmukhāni saptatriṃśadbodhipakṣyā dharmā apramāṇadhyānārūpyasamāpattayo daśabalavaiśāradyapratisaṃvido yāvad āveṇikā buddhadharmā virohanti. tasmād ānanda prajñāpāramitaivāsāṃ pāramitānāṃ pariṇāyikā yāvād aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ yāvat sarvākārajñatāyāḥ. iti svaparārthādhimuktir mṛdvadhimātrā
śakra āha: na khalu punar bhagavaṃs tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena prajñāpāramitāyāḥ sarvagūṇāḥ parikīrtitāḥ yān guṇān sa kulaputro vā kuladuhitā vā parigṛhṇāti imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇan dhārayan vācayan paryavāpnuvan yoniśaś ca manasikurvan prajñāpāramitayā bhagavann udgrahītayā dhāritayā vācitayā paryavāptayā yoniśaś ca manasikṛtayā daśānāṃ kuśalānāṃ karmapathānāṃ loke prādurbhāvo bhavati. caturṇāṃ dhyānānāṃ caturṇām apramāṇānāṃ catasṛṇām ārūpyasamāpattīnāṃ saptatriṃśatāṃ bodhipakṣyāṇāṃ dharmāṇām āryasatyānām aṣṭānāṃ vimokṣāṇāṃ navānupūrvavihārasamāpattīnāṃ ṣaṇṇām abhijñānāṃ trayānaṃ vimokṣamukhānāṃ sarvapāramitānāṃ sarvaśūnyatānāṃ sarvasamādhīnāṃ sarvadhāraṇīmukhānāṃ daśānāṃ tathāgatabalānāṃ caturṇāṃ vaiśāradyānāṃ catasṛṇāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ loke prādurbhāvo bhavati. prajñāpāramitayā bhagavann udgrahītayā dhāritayā vācitayā paryavāptayā yoniśaś ca manasikṛtayā gṛhapatimahāśālakulāni prajñāyante, kṣatriyamahāśālakulāni prajñāyante, brāhmaṇamahāśālakulāni prajñāyante, cāturmahārājakāyikā devā yāvad akaniṣṭhā devāḥ prajñāyante, prajñāpāramitayā bhagavann udgrahītayā yāvad yoniśo manasikṛtayā srotaāpannāḥ prajñāyante, sakṛdāgāmino 'nāgāmino 'rhantaḥ prajñāyante pratyekabuddhāḥ prajñāyante, bodhisattvāḥ prajñāyante, prajñāpāramitayā bhagavann udgrahītayā dhāritayā vācitayā paryavāptayā yoniśaś ca manasikṛtayā tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke prajñāyante.
(PSP_2-3:80)
evam ukte bhagavān śakraṃ devānām indram etad avocat: na punaḥ kauśika yaiḥ kulaputraiḥ kuladuhitṛbhir vā iyaṃ prajñāpāramitā dhāritā vācitā paryavāptā yoniśaś ca manasikṛtā teṣām etāvata evaṃ guṇān vadāmi.
tat kasya hetor? apramāṇena hi kauśika te kulaputrā vā kuladuhitaro vā śīlaskandhena samanvāgatā bhaviṣyanti ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti sarvajñatācittena cāvirahitā bhaviṣyanti. apramāṇena samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena vimuktijñānadarśanaskandhena samanvāgatā bhaviṣyanti ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti sarvajñatācittena cāvirahitā bhaviṣyanti. tathāgatapratimās te kauśika kulaputrāḥ kuladuhitaro vā veditavyā ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīyanti dhārayiyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti sarvajñatācittena cāvirahitā bhaviṣyanti. yaś ca kauśika sarvaśrāvakapratyekabuddhānāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ, yaś ca prajñāpāramitāvihāriṇāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ ca śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ asya kauśika śīlaskandhasya samādhiskandhasya prajñāskandhasya vimuktiskandhasya vimuktijñānadarśanaskandhasya sarvaśrāvakapratyekabuddhānāṃ śīlasamādhiprajñāvimuktivimuktijñānadarśanaskandhaḥ śatatamīm api kalāṃ nopaiti, sahasratamīm api śatasahasratamīm api kalāṃ nopaiti, saṃkhyām api gaṇanām apy upamām apy upaniśām apy upaniṣadam api nopaiti.
tat kasya hetos? tathā hi teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ ca śrāvakapratyekabuddhabhūmeś cittaṃ vimuktaṃ, na ca kaścid dharmo nāvigato na jñātaḥ. ye kauśika kulaputrā vā kuladuhitaro vā imāṃ prajñāpāramitāṃ satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhis teṣām api kulaputrāṇāṃ (PSP_2-3:81) kuladuhitṛṇāṃ ca ime dṛṣṭadhārmikāḥ sāṃparāyikāś ca guṇānuśaṃsāḥ pratikāṅkṣitavyāḥ.
iti svaparārthādhimuktimadhyamṛddhī
evam ukte śakro devānām indro bhagavantam etad avocat: ahaṃ bhagavaṃs tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā satatasamitaṃ rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmi ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati, avirahitaś ca bhaviṣyati sarvajñatācittena imāṃ ca prajñāpāramitāṃ satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
evam ukte bhagavān śakraṃ devānām indram etad avocat: teṣāṃ punaḥ kauśika kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā imāṃ prajñāpāramitāṃ svādhyāyatāṃ bahūni devaputraśatasahasrāṇi dharmaśravaṇāyopasaṃkramiṣyanti. teṣāṃ khalu punaḥ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā prajñāpāramitāpratisaṃyuktaṃ pratibhānaṃ te devaputrā upasaṃhartavyaṃ maṃsyante. yadāpi te dharma bhāṇakā na mantrayitukāmā bhaviṣyanti tadāpi tenaiva devaputrā dharmagauraveṇa pratibhānam upasaṃhartavyaṃ maṃsyante. imam api kauśika kulaputrā vā kuladuhitaro vā dṛṣṭadhārmikaguṇaṃ pratilapsyante ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti tāṃ ca likhitvā satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
punar aparaṃ kauśika teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā imāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇānāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ purato nāvalīnacittatā bhaviṣyati ko vā mamānuyokṣyate upālapsyate ceti.
tat kasya hetos? tathā hi teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā iyam eva prajñāpāramitā rakṣāvaraṇaguptiṃ kariṣyati, tathā hy atra prajñāpāramitāyāṃ sarvadharmā abhinnā laukikāś ca lokottarāś ca sādhāraṇāś ca kuśalāś ca saṃskṛtāś cāsaṃskṛtāś ca śrāvakadharmāś ca pratyekabuddhadharmāś ca bodhisattvadharmāś ca buddhadharmāś ca.
tat kasya hetos? tathā hi te kulaputrā vā kuladuhitaro vā adhyātmaśūnyatāyāṃ (PSP_2-3:82) sthitvā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyāṃ sthitās te upālambhaṃ prajñāpāramitāyāṃ na samanupaśyanti, yo 'py upālabhyeta tam api na samanupaśyanti.
evaṃ hi teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā prajñāpāramitāparigṛhītānām upālambho na bhaviṣyati.
punar aparaṃ kauśika tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇato dhārayato vācayataḥ paryavāpnuvato yoniśaś ca manasikurvataś cittaṃ nāvalīyate na saṃlīyate nottrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsam āpadyate.
tat kasya hetos? tathā hi sa kulaputro vā kuladuhitā vā vastu na samanupaśyati ya ālīyeta vā saṃlīyeta vā uttrasyed vā saṃtrasyed vā saṃtrāsam āpadyate vā. imān api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā dṛṣṭadhārmikān guṇān pratigrahīṣyati ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati satkariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ iti svaparārthādhimuktimadhyamadhyā
punar aparaṃ kauśika yo hi kaścit kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati tāṃ ca likhitvā satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ sa priyo bhaviṣyati mātāpitṛṇāṃ mitrāmātyajñātisālohitānāṃ śramaṇabrāhmaṇānāṃ, ye 'pi te daśadiśi loke sarvalokadhātuṣu buddhā bhagavanto bodhisattvāś ca pratyekabuddhāś cārhantaś ca sarve śaikṣāḥ sarve cāśaikṣās teṣām api sa bodhisattvaḥ priyo bhaviṣyati sa devakasyāpi lokasya sa mārakasya sa śramaṇabrāhmaṇikāyāḥ prajāyāḥ sa devamānuṣāsurāyāḥ prajāyāḥ priyo bhaviṣyati manaāpaḥ. iti svaparārthārdhimuktimadhyādhimātrā
anācchedena ca pratibhānena samanvāgato bhaviṣyati. anācchedyayā dānapāramitayā samanvāgato bhaviṣyati. evam anācchedyayā śīlapāramitayā (PSP_2-3:83) anācchedyayā kṣāntipāramitayā anācchedyayā vīryapāramitayā anācchedyayā dhyānapāramitayā anācchedyayā prajñāpāramitayā samanvāgato bhaviṣyati. anācchedyayā adhyātmaśūnyatayā anācchedyayā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatayā samanvāgato bhaviṣyati. anācchedyaiḥ smṛtyupasthānaiḥ samanvāgato bhaviṣyati. anācchedyaiḥ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgaiḥ samanvāgato bhaviṣyati. anācchedyair āryasatyair anācchedyābhir apramāṇadhyānārūpyasamāpattibhiḥ, anācchedyair aṣṭavimokṣamukhair anācchedyair navānupūrvavihārasamāpattyabhijñāryasatyasarvasamādhisarvadhāraṇīmukhair anācchedyair daśabhis tathāgatabalaiś caturbhir vaiśāradyaiś catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhir aṣṭādaśabhiś cāveṇikair buddhadharmair anācchedyena sattvaparipākena anācchedyayā buddhakṣetrapariśuddhyā anācchedyayā sarvākārajñatayā samanvāgato bhaviṣyati. pratibalaś ca bhaviṣyati, utpannotpannānāṃ tīrthyavādānāṃ sahadharmeṇaiva nigrahaṃ kariṣyati. imam api kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā dṛṣṭadhārmikaṃ sāṃparāyikaṃ ca guṇaṃ parigṛhṇīyād ya imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati. avirahitaś ca bhaviṣyati sa sarvākārajñātācittena tāṃ ca likhitvā satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
iti svaparārthādhimuktir adhimātrāmṛddhī
punar aparaṃ kauśika yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ pustakalikhitām api kṛtvā dhārāyiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati tatra kauśika ye trisāhasramahāsāhasre lokadhātau cāturmahārājakāyikā devaputrā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitās te tatrāgatyaināṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti manasikariṣyanti vandiṣyanti namaskṛtvā vanditvā ca punar eva prakramiṣyanti. evaṃ trāyastriṃśā yāmās tuṣitā nirmāṇaratayaḥ paranirmitavaśavartino brahmapāriṣadyā brahmapurohitā mahābrahmāṇaḥ parīttābhā apramāṇābhā ābhāsvarāḥ parīttaśubhā apramāṇaśubhāḥ śubhakṛtsnā anabhrakāḥ puṇyaprasavā brhatphalāḥ śuddhāvāsā avṛhā atapāḥ sudṛśāḥ sudarśanā akaniṣṭhāḥ tatra ye kauśika mahābrahmāṇo 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau kṛtapraṇidhānās te 'pi tatrāgatyemāṃ prajñāpāramitām udgrahya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā namaskṛtya punar eva (PSP_2-3:84) prakramiṣyanti. ye 'pi śuddhāvāsakāyikā avṛhā atapāḥ sudṛśāḥ sudarśanā akaniṣṭhā devaputrās te 'pi tatrāgatyemāṃ prajñāpāramitām udgrahya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā namaskṛtya punar eva prakramiṣyanti. tena hi kauśika kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā evaṃ cittam utpādayitavyaṃ: ye te daśadiglokadhātuṣu devaputrāś cāturmahārājakāyikā yāvad bṛhatphalā ye 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprashitā ye 'pi śuddhāvāsakāyikā devaputrā ye 'pi cānye devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakiṃnaramahoragās te 'pīhāgatyemāṃ prajñāpāramitām udgrahya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā pūjayitvā punar gacchantu, teṣām etad dharmadānaṃ dattaṃ bhavantu. ye 'pi daśadiglokadhātuṣu cāturmahārājakāyikā devaputrā yāvad bṛhatphalā devaputrā ye 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitā ye 'pi śuddhāvāsakāyikā devaputrās te 'pi tatrāgatyemāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti vanditvā namaskṛtya pūjayitvā punar eva prakramitavyaṃ maṃsyante. tasya khalu punaḥ kulaputrasya vā kuladuhitur vā ya iha trisāhasramahāsāhasre lokadhātau cāturmahārājakāyikā devā yāvad akaniṣṭhā devā ye 'pi te daśadiglokadhātuṣu cāturmahārājakāyikā devā yāvad akaniṣṭhā devās te 'pi tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyanti. nāpy asya kaścid avatāraprekṣī avatāragaveṣī avatāraṃ lapsyate sthāpayitvā pūrvakarmavipākaṃ, imān api kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā dṛṣṭadhārmikān guṇān parigṛhṇāti.
tat kasya hetos? tathā hi ye devaputrā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitās te 'pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante. tathā hi kauśika devaputrā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau sarvasattvānāṃ traṇāya hitasukhāya saṃprasthitāḥ. iti svaparārthādhimuktir adhimātramadhyā
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavan kulaputro vā kuladuhitā vā jñāsyati, iha cāturmahārājakāyikā devaputrā āgacchanti yāvad akaniṣṭhā devaputrā āgacchantīti? evaṃ samantād daśabhyo digbhya imāṃ prajñāpāramitām udgrahītuṃ vā dhārayituṃ vā vācayituṃ vā paryavāptuṃ vā satkartuṃ vā gurukartuṃ vā mānayituṃ vā pūjayituṃ vā.
evam ukte bhagavān śakraṃ devānām indram etad avocat: sacet kauśika (PSP_2-3:85) kulaputro vā kuladuhitā vā udāram avabhāsaṃ jñāsyati niṣṭhā tena gantavyā mahaujaskā mahaujaskā devā āgātā imāṃ prajñāpāramitāṃ vācayitum udgrahītuṃ paryavāptuṃ dhārayituṃ satkartuṃ gurukartuṃ mānayituṃ pūjayituṃ vandituṃ namaskartum.
punar aparaṃ kauśika sacet kulaputro vā kuladuhitā vā amānuṣaṃ divyaṃ gandham anāghrātapūrvam āghrāsyati niṣṭhā tena gantavyā mahaujaskā mahaujaskā iha devaputrā āgatā iti prajñāpāramitāṃ vācayituṃ śrotum udgrahītuṃ paryavāptuṃ dhārayituṃ satkartuṃ gurukartuṃ mānayituṃ pūjayitum.
punar aparaṃ kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā caukṣasamudācāro bhaviṣyati, tasya tayā caukṣasamudācāratayā devatā āgatyemāṃ prajñāpāramitām udgṛhya dhārayitvā vācayitvā satkṛtya gurukṛtya mānayitvā pūjayitvā āttamanaskā bhaviṣyanti. yāś ca tatra pṛthivīpradeśe 'lpaujaskā alpaujaskā devatā bhaviṣyanti tās tato 'pakramitavyaṃ maṃsyante. teṣāṃ mahaujaskānāṃ mahaujaskānāṃ devānāṃ tejaś ca śriyaś cāsahamānāḥ. yathāyathā mahaujaskā mahaujaskā devatā upasaṃkramiṣyanti tathātathā te kulaputrāḥ kuladuhitaro vā udārādhimuktikā bhaviṣyanti. tasmiṃś ca pṛthivīpradeśe 'caukṣasamudācāratā na pracārayitavyā, puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacivaracchatradhvajapatākābhiś ca sa pṛthivīpradeśo 'laṃkartavyaḥ gandhalipto muktapuṣpāvakīrṇaḥ kārayitavyaḥ. avasaktapaṭadāmakalāpaś cailavitānavitataḥ. anekaprakāraṃ ca sa pṛthivīpradeśo 'laṃkartavyaḥ.
punar aparaṃ kauśika tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā kāyo na klānto bhaviṣyati. kāyasukhaṃ bhaviṣyati. kāyalaghutāṃ ca bahujanahitāya bahujanasukhāya pratipanno bhaviṣyati. sa ca kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā kāyalaghutāṃ kāyakarmaṇyatāṃ kāyasukhatāṃ cittalaghutāṃ cittakarmaṇyatāṃ cittasukhatāṃ ca jñāsyati. sukhena sa rātrau śayyāṃ kalpayiṣyati. imāṃ eva prajñāpāramitām āśayena kalpayan na pāpakān svapnān drakṣyati, drakṣyaṃś ca punaḥ svapnena tathāgatān evārhataḥ samyaksaṃbuddhān drakṣyati dvātriṃśanmahāpuruṣalakṣaṇacitritagātrān suvarṇavarṇena samucchrayeṇa bhikṣusaṃghaparivṛtān bodhisattvagaṇaparivṛtān dharmaṃ deśayamānāṃs (PSP_2-3:86) tebhyaḥ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktām eva kathāṃ śroṣyati. saptatriṃśadbodhipakṣyadharmapratisaṃyuktāṃ yāvad aṣṭādaśāveṇikabuddhadharmapratisaṃyuktām eva kathāṃ śroṣyati. tāsāṃ ca pāramitānām arthaṃ śroṣyati yāvad aṣṭādaśānām āveṇikānām arthaṃ śroṣyati. bodhivṛkṣaṃ drakṣyati. bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ bodhimaṇḍam upasaṃkramamāṇaṃ drakṣyati. anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyamānaṃ drakṣyati. abhisaṃbudhyādvayaṃ dharmacakrapravartayamānaṃ drakṣyati. bahūni bodhisattvakoṭīniyutaśatasahasrāṇi drakṣyati dharmasaṃgītiratāni evaṃ sarvajñatā parigrahītavyā evaṃ sattvāḥ paripācayitavyā evaṃ buddhakṣetraṃ pariśodhayitavyam iti. bahunāṃ buddhakoṭīniyutaśataśahasrāṇāṃ pūrvasyāṃ diśi śabdaṃ śroṣyati.
evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyām ūrdhvam adho vidikṣu bahūnāṃ buddhakoṭīniyutaśatasahasrāṇāṃ śabdaṃ śroṣyati. amuṣmin lokadhātau amuko nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ iyadbhir bodhisattvakoṭīśatasahasrair iyadbhiḥ śrāvakakoṭīniyutaśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto dharmaṃ deśayati. pūrvasyāṃ diśi bahūni buddhakoṭīniyutaśatasahasrāṇi drakṣyati parinirvāyamāṇāni yāvad daśasu dikṣu bahūni buddhakoṭīniyutaśatasahasrāṇi drakṣyati parinirvāyamāṇāni. teṣāṃ ca tathāgatānāṃ stūpān dhātudharān nānāratnamayān bahūni stūpakoṭīniyutaśatasahasrāṇi drakṣyati. tāṃś ca stūpān satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
sa khalu punaḥ kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā imān evaṃrūpān bhadrakāṃś ca svapnān drakṣyati. sa sukham eva svapsyati sukhaṃ ca pratibhotsyate ojaḥprakṣiptaṃ ca kāyaṃ saṃjñāsyati. laghuṃ ca kāyaṃ saṃjñāsyati na guruṃ. na cāsya balavatī gṛddhir āhāre bhaviṣyati. na cīvarapiṇḍapātaśayanāśanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāragṛddhir bhaviṣyati. tadyathāpi nāma kauśika yogācārasya bhikṣoḥ samādher vyutthitasya manasikārasaṃtarpitena cittena na balavaty āhāre gṛddhir bhavati.
evam eva kauśika tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā na balavaty āhāre gṛddhir bhaviṣyati.
tat kasya hetos? tathā hi tasyāmanuṣyā ojaḥ kāya upasaṃharanti. ye cāpi (PSP_2-3:87) daśasu dikṣu buddhā bhagavantas te 'pi sadevanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakiṃnaramahoragāḥ ojaḥ kāye prakṣipanti. imaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇīte ya imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇīte paryavāpnoti dhārayati vācayati yoniśaś ca manasikaroti avirahitaś ca sarvajñatācittena. iti svaparārthādhimuktir adhimātrādhimātrā
kiṃ cāpi sa kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ nodgṛhṇīyān na dhārayen na vācayen na paryavāpnuyān na yoniśaś ca manasikuryān na parebhyaś ca saṃprakāśayed api tu khalu punaḥ pustakalikhitāṃ kṛtvā satkuryād gurukuryād mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
yaś ca kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇīyād dhārayed vācayet paryavāpnuyād yoniśaś ca manasikuryāt parebhyaś ca saṃprakāśayet tāṃ ca likhitāṃ satkuryād gurukuryād mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ ayaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā tato nidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet.
na tv eva yaḥ samantād daśasu dikṣu sarvalokadhātuṣu tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān satkuryād gurukuryād mānayet pūjayet saśrāvakasaṃghāṃś cīvarapiṇḍapātaśayanāśanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ parinirvṛtānāṃ ca teṣāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ saśrāvakasaṃghānāṃ saptaratnamayān stūpān kārayet, tāṃś ca satkuryād gurukuryād mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ.
iti parārthādhimuktir mṛdumṛddhi stūpasatkāraparivarto nāma tṛtīyaḥ
atha khalu bhagavān śakraṃ devānām indram etad avocat: yady ayaṃ kauśika jambudvīpaḥ paripūrṇaś cūḍikābaddhas tathāgataśarīrāṇāṃ bhavet, tāni te kaścid eva kulaputro vā kuladuhitā vā upanāmayed, yaś cemāṃ te prajñāpāramitām upanāmayet, tatas tvaṃ tayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayoḥ kaṃ parigṛhṇīyāḥ?
śakra āha: saced me bhagavann ayaṃ jambudvīpaḥ paripūrṇaś cūḍikābaddhas tathāgataśarīrāṇām upanāmyeta, iyaṃ ca prajñāpāramitā pustakalikhitāṃ kṛtvā upanāmyeta parikalpam upādāya imām evāhaṃ tayor dvayor (PSP_2-3:88) bhāgayoḥ sthāpitayoḥ prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyāṃ. tat kasya hetor? na mama bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣv agauravaṃ, nāhaṃ bhagavaṃs tathāgataśarirāṇi na satkartukāmo na gurukartukāmo na mānayitukāmo na pūjayitukāmo. api tu khalu punar me bhagavann evaṃ syāt prajñāpāramitānirjātāni tathāgataśarirāṇi yena tāni satkriyante gurukriyante mānyante pūjyante, prajñāpāramitāparibhāvitāni tathāgataśarīrāṇi yena tāni pūjāṃ labhante.
atha khalv āyuṣmān śāriputraḥ śakraṃ devānām indram etad avocat: prajñāpāramitā kauśika agrāhyā anidarśanā apratighā ekalakṣaṇā yad utālakṣaṇā. tat kathaṃ tvam agrāhyāṃ prajñāpāramitām anidarśanām apratighām ekalakṣaṇāṃ yad utālakṣaṇām udgrahītavyāṃ manyase?
tat kasya hetor? na hi prajñāpāramitā grahāya anugrahāya vā sthitā, na hānāya na vṛddhaye notkṣepāya na vikṣepāya na saṃkleśāya na vyavadānāya, na buddhadharmāṇāṃ dāyikā, na pṛthagjanadharmāṇāṃ cchorikā, na bodhisattvadharmāṇāṃ na pratyekabuddhadharmāṇāṃ na śrāvakadharmāṇāṃ na śaikṣadharmāṇāṃ nāśaikṣadharmāṇāṃ dāyikā, na saṃskṛtadhāto dāyikā, nāsaṃskṛtadhāto dāyikā, nādhyātmaśūnyatāyā yāvan nābhāvasvabhāvaśūnyatāyā dātrī, na pāramitānāṃ na smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgāṇāṃ nāpramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ na balavaiśāradyapratisaṃvidāṃ nāṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ dātrī, na sarvajñatāyā dātrī.
śakra āha: evam etad bhadanta śāriputra yathā vadasi na prajñāpāramitā buddhadharmāṇāṃ dātrī yāvan na sarvajñatāyā dātrī. tat kasya hetor? na hi prajñāpāramitā dvayaṃ pratyupasthitā, advayā hi prajñāpāramitā, evaṃ dhyānapāramitā vīryapāramitā kṣāntipāramitā śīlapāramitā, dānapāramitā na dvayaṃ pratyupasthitā, advayā hi dānapāramitā.
atha khalu bhagavān śakrasya devānām indrasya sādhukāram adāt: sādhu sādhu kauśika evam etad yathā nirdiśasi na prajñāpāramitā dvayaṃ pratyupasthitā, advayā hi prajñāpāramitā, evaṃ dhyānapāramitā vīryapāramitā, kṣāntipāramitā śīlapāramitā, dānapāramitā na dvayaṃ pratyupasthitā, advayā hi dānapāramitā.
dharmadhātoḥ sa kauśika dvayam icched yaḥ prajñāpāramitāyā dvayam icchet. tat kasya hetos? tathā hi kauśika dharmadhātuś ca prajñāpāramitā (PSP_2-3:89) cādvayam etad advaidhīkāram, evaṃ dhyānapāramitā ca vīryapāramitā ca kṣāntipāramitā ca śīlapāramitā ca, dharmadhātuś ca dānapāramitā cādvayam etad advaidhīkāram.
tathatāyāḥ sa kauśika dvayam icched yaḥ prajñāpāramitāyā dvayam icchet, tat kasya hetos? tathā hi kauśika tathatā ca prajñāpāramitā cādvayam etad advaidhīkāram, evaṃ dhyānapāramitā ca vīryapāramitā ca kṣāntipāramitā ca śīlapāramitā ca, tathatā ca dānapāramitā cādvayam etad advaidhīkāram.
bhūtakoṭer acintyadhātoḥ sa kauśika dvayam icched yaḥ prajñāpāramitāyā dvayam icchet, tat kasya hetos? tathā hi kauśika bhūtakoṭiś cācintyadhātuś ca prajñāpāramitā cādvayam etad advaidhīkāram, evaṃ dhyānapāramitā ca vīryapāramitā ca kṣāntipāramitā ca śīlapāramitā ca, bhūtakoṭiś cācintyadhātuś ca dānapāramitā cādvayam etad advaidhīkāram.
śakra āha: namaskaromi bhagavan prajñāpāramitāṃ sadevamānuṣāsureṇa lokena namaskṛtāṃ yatra śikṣitvā bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate. yadāhaṃ bhagavan sudharmāyāṃ devasabhāyāṃ tasmin devendrāsane niṣaṇṇo bhavāmi svake āsane tatra ye devaputrā mamopasthānāyāgacchanti te māṃ tatra sthaṃ namasyanti. yadāhaṃ tatra na bhavāmi svake siṃhāsane tadā te devaputrās tat mamāsanaṃ namaskṛtya punar eva prakrāmanti, iha śakro devānām indro dharmāsane niṣaṇṇas trāyastriṃśānāṃ devānāṃ dharmaṃ deśayāmāseti.
evam eva bhagavan yatreyaṃ prajñāpāramitā likhitvā sthāsyate svādhyāsyate vā parebhyo vā saṃprakāśayiṣyate, tatra ye te daśabhyo digbhyo devaputrā devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragās te tāṃ prajñāpāramitāṃ namaskṛtya punar eva prakramiṣyanti, ato nirjātās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ, ato nirjātaṃ ca sarvasattvānāṃ sukhopadhānaṃ, yad api tathāgataśarīrāṇi tad api prajñāpāramitāparibhāvitatvāt pūjāṃ pratilabhante. prajñāpāramitā bhagavan bodhisattvacaryāṃ carataḥ sarvajñānasyāśrayabhūtā, kāraṇabhūtā āhārikā prajñāpāramiteti.
tasmād ahaṃ bhagavaṃs tābhyāṃ dvābhyāṃ pratyaṃśābhyāṃ prajñāpāramitām eva parigṛhṇīyām. imāṃ prajñāpāramitām udgṛhya svādhyāyaṃ kuryān dharmāntargatena mānasena yasmin samaye prajñāpāramitāṃ manasikaromi (PSP_2-3:90) tasmin samaye bhagavan nimittam eva na samanupaśyāmi bhayasya vā stambhitatvasya vā. tat kasya hetor? animittā hi bhagavan prajñāpāramitā aliṅgā anabhilapyā, apravyāhārā hi bhagavan prajñāpāramitā, evaṃ dhyānapāramitā vīryapāramitā kṣāntipāramitā śīlapāramitā, animittā hi bhagavan dānapāramitā aliṅgā anabhilapyā apravyāhārā hi bhagavan dānapāramitā yāvat sarvajñatā, saced bhagavan prajñāpāramitā sanimittā saliṅgā sābhilapyā sapravyāhārābhaviṣyan nānimittā nāliṅgā nānabhilapyā nāpravyāhārā naiva tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ sarvadharmān animittān aliṅgān anabhilapyān apravyāhārān iti viditvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya sattvānām animittam aliṅgam anabhilapyam apravyāhāraṃ dharmam adeśayiṣyat, yasmād bhagavann iyaṃ prajñāpāramitā animittā aliṅgā anabhilapyā apravyāhārā tasmāt tathāgataḥ sarvadharmān animittān aliṅgān anabhilapyān apravyāhārān viditvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya sattvānām animittam aliṅgam anabhilapyam apravyāhāraṃ dharmaṃ deśayet.
iti parārthādhimuktir mṛdumadhyā
tasmād bhagavann iyaṃ prajñāpāramitā sadevamānuṣāsureṇa lokena satkartavyā gurukartavyā mānayitavyā pūjayitavyā puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacivaracchatradhvajapatākābhiḥ. na cāsya narakatiryagyoniyamalokagatiḥ pratikāṅkṣitavyā, na śrāvakabhūmir na pratyekabuddhabhūmiḥ pratikāṅkṣitavyā yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho bhaviṣyati. avirahitaś ca bhaviṣyati tathāgatadarśanena sattvaparipākena yad uta buddhakṣetram upasaṃkrāmati, tāṃś ca tathāgatān satkartuṃ gurukartuṃ mānayituṃ pūjayituṃ puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ. iti parārthādhimuktimṛdvadhimātrā
punar aparaṃ bhagavan yady ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhātus tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūḍikābaddho 'pi me upanāmyeta, imāṃ ca prajñāpāramitāṃ pustakalikhitaṃ kṛtvā upanāmyeta, aham anayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor imām eva prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyāṃ. tat kasya hetor? ato nirjātāni hi tathāgataśarīrāṇi. tena satkriyante gurukriyante mānayante pūjyante yena te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca tāni satkṛtya gurukṛtya mānayitvā pūjayitvā na durgativinipāteṣūpapadyante, devamanuṣyasaṃpattīr anubhūya yathāpraṇidhānena nirvāsyanti śrāvakayānena vā pratyekabuddhayānena vā mahāyānena (PSP_2-3:91) vā. api tu khalu punar bhagavan yac ca tathāgatadarśanaṃ yac ca prajñāpāramitādarśanaṃ tulyam etat, tathā hi bhagavan yā prajñāpāramitā yaś ca tathāgato 'dvayam etad advaidhīkāram. iti parārthādhimuktir madhyamṛddhī
punar aparaṃ bhagavan yaś ca tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhas tribhiḥ prātihāryair dharmaṃ deśayati, yad uta dvādaśāṅgaṃ sūtraṃ geyaṃ vyākaraṇaṃ yāvad avadānopadeśā, yaś ca sa kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhya paryavāpya parebhyaś ca vistareṇa deśayeta tulyam etat. tat kasya hetor? ato nirjātāni hi bhagavaṃs trīṇi prātihāryāṇi, tato nirjātaṃ sūtraṃ geyaṃ vyākaraṇaṃ yāvad avadānopadeśāḥ.
punar aparaṃ bhagavan ye pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopamā buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayanti yad uta sūtraṃ geyaṃ vyākaraṇaṃ yāvad avadānopadeśāḥ tribhiḥ prātihāryair, evaṃ dakṣiṇasyāṃ diśi paścimāyām uttarasyām ūrdhvam adho yāvad vidikṣu gaṅgānadīvālkopameṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayanti tribhiḥ prātihāryair yad uta sūtraṃ geyaṃ vyākaraṇaṃ yāvad avadānopadeśāḥ, yaś ca kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇīyāt yāvat parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet tulyam etat. tat kasya hetor? ato nirjātāni hi bhagavaṃs trīṇi prātihāryāṇi. tato nirjātaṃ sūtraṃ geyaṃ vyākaraṇaṃ yāvad avadānopādeśāḥ.
punar aparaṃ bhagavan yaś caikaikasyāṃ diśi yāvanto daśasu dikṣu sarvalokadhātuṣu gaṅgānadīvālukopamās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās tān satkuryād gurukuryāt mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhir, yaś cemāṃ prajñāpāramitāṃ pustakalikhitāṃ kṛtvā satkuryād gurukuryāt mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhis tulyam etat. tat kasya hetor? ato nirjātā hi tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ.
iti parārthādhimukti madhyamadhyā
punar aparaṃ bhagavan yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati yoniśaś ca manasikariṣyati (PSP_2-3:92) parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayiṣyati, tasya na nirayatiryagyoniyamalokagatiḥ. pratikāṅkṣitavyā na śrāvakabhūmir na pratyekabuddhabhūmiḥ pratikāṅkṣitavyā, tathā hi sa bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ sthito 'vinivartanīyāyāṃ bhūmau. tat kasya hetos? tathā hi sa kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā udgṛhṇāti dhārayati vācayati paryavāpnoti yoniśaś ca manasikaroti tāṃ ca likhitāṃ satkaroti gurukaroti mānayati pūjayati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhis, tasya na kutaścid bhayaṃ pratikāṅkṣitavyaṃ. tadyathāpi nāma bhagavan dhanikabhayabhītaḥ puruṣo rājānam upatiṣṭhet, sa rājānaṃ sevamāno yebhya evāsya bhayaṃ bhavati tair eva sevyate na ca tebhyo bibheti. tat kasya hetor? evam etat bhagavan balavati niśraye bhayaṃ na bhavati. evam eva bhagavan prajñāpāramitāparibhāvitāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante. tatra bhagavan yathā sa rājā evaṃ prajñāpāramitā draṣṭavyā, yathā sa rājaniḥśritaḥ puruṣaḥ pūjāṃ labhate. evam eva tathāgataśarīrāṇi prajñāpāramitāparibhāvitāni pūjāṃ labhante. yad api bhagavaṃs tat sarvajñajñānaṃ tad api prajñāpāramitāparibhāvitaṃ veditavyaṃ, tasmāt tayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayoḥ pratyaṃśam imām evāhaṃ prajñārapāmitāṃ parigṛhṇīyāṃ. tat kasya hetor? ato nirjātāni hi tathāgataśarīrāṇi, ato nirjātāni dvātriṃśad mahāpuruṣalakṣaṇāny, ato nirjātāni daśa tathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ, ato nirjātā mahāmaitrī mahākaruṇā, ato nirjātāḥ pañca pāramitāḥ pāramitānāmadheyaṃ labhante, ato nirjātā tathāgatasya sarvajñatā.
yatra bhagavaṃs trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvā imāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti yoniśaś ca manasikariṣyanti tatra teṣāṃ sattvānāṃ manuṣyā vā amanuṣyā vā avatāraprekṣiṇo 'vatāragaveṣiṇo 'vatāraṃ na lapsyante, sarve ca te sattvā anupūrveṇa parinirvāṇadharmāṇo bhaviṣyanti. evaṃ maharddhikā bhagavann iyaṃ prajñāpāramitā. yatra hi nāma bhagavann iyaṃ prajñāpāramitā trisāhasramahāsāhasre lokadhātau ye sattvās teṣāṃ buddhakṛtyena pratyupasthitā, buddhotpādo (PSP_2-3:93) bhagavaṃs tatra lokadhātau pratikāṅkṣitavyo yatra lokadhātau iyaṃ prajñāpāramitā pracariṣyati. tadyathāpi nāma bhagavann anarghaṃ yat maṇiratnaiḥ bhavet tat khalu punar mahāmaṇiratnam ebhir eva guṇaiḥ samanvāgataṃ bhavet. yatrayatra tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta tatratatrāmanuṣyā avatāraṃ na labhante. yatrayatra cāmanuṣyagṛhītaḥ strī vā puruṣo vā bhavet tatratatra tan mahāmaṇiratnaṃ praveṣyeta praveśitamātra eva tasmin mahāmaṇiratne so 'manuṣyaḥ prakrāmet tasya mahāmaṇiratnasya tejo 'sahamānaḥ. pittena vā dahyamāne śarīre tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta tad api pittaṃ nigṛhṇīyān na vivardhetopaśāmyeta. vātābhibhūte vā śarīre tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta tam api vātaṃ nigṛhṇīyāt. śleṣmaṇā upastabdhe śarīre tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta taṃ sarvaṃ śleṣmāṇaṃ praśamayet. saṃnipātābhibhūte vā śarīre tan mahāmaṇiratnaṃ kulaputrasya vā kuladuhitur vā purataḥ sthāpyeta tasyāpi sa vyādhir upaśāmyeta. tac ca mahāmaṇiratnaṃ rātrāvabhāsaṃ kuryāt. uṣṇakāle ca vartamāne yatra pṛthivīpradeśe tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta sa pṛthivīpradeśaḥ śiśiraḥ parivarteta. śiśirakāle 'pi vartamāne yatra pṛthivīpradeśe tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta sa pṛthivīpradeśo gharmaḥ parivarteta. yatra ca tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta sa ca pṛthivīpradeśo nātyuṣṇo nātiśītaḥ syāt ṛtusukho.
yatra pṛthivīpradeśe tan mahāmaṇiratṇaṃ tiṣṭhati tatra pṛthivīpradeśe nāśīviṣā upavicaranti vṛścikādīni vā sarīsṛpāṇi vā, yaḥ kaścit kulaputro vā kuladuhitā āśīviṣeṇa daṣṭo bhavet tasyāpi tan mahāmaṇiratnam upadarśyeta tasya saha darśanenaiva tad viṣaṃ vigacchet. ebhir evam ādibhir guṇair yuktaṃ tat mahāmaṇiratnaṃ bhaved, ye 'pi bhagavan striyo vā puruṣā vā nānāvyādhiparigatā bhavanti teṣām api kāye tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta, teṣām api sarve te vyādhaya upaśamaṃ gaccheyuḥ. yatrāpi bhagavann udake tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta tad api sarvam (PSP_2-3:94) udakaṃ svavarṇasadṛśaṃ kuryāt. saced bhagavaṃs tan mahāmaṇiratnaṃ nīlena vāsasā pariveṣṭya udake prakṣipet tad udakaṃ nīlaṃ kuryāt. sacet pītakena sacel lohitakena vastreṇa saced māñjiṣṭhavarṇena sacet sphaṭikavarṇena vastreṇa tan mahāmaṇiratnaṃ baddhvā udake prakṣipyeta tad varṇam udakaṃ bhavet. nānāraṅgaraktair api vastrais tan mahāmaṇiratnaṃ baddhvā udake prakṣipyeta tad udakaṃ nānāvarṇaṃ kuryāt. yatra ca bhagavann udake kaluṣe tan mahāmaṇiratnaṃ sthāpyeta tat sarvam udakaṃ prasādayed ebhir evam ādibhir guṇaiḥ samupetaṃ tan mahāmaṇiratnaṃ bhavet.
atha khalv āyuṣmān ānandaḥ śakraṃ devānām indram etad avocat: tat kiṃ manyase? kauśika divyaṃ tan mahāmaṇiratnam utāho jāmbūdvīpakānāṃ manuṣyāṇām etad mahāmaṇiratnaṃ vidyate.
śakra āha: divyaṃ tad bhadanta mahāmaṇiratnaṃ, yāni jāmbūdvīpakānāṃ manuṣyāṇāṃ maṇiratnāni tāni parīttāni gurūṇi ca, yāni punar divyāni tāni mahānti laghūni ca, tair ākārais tathā suparipūrṇāni jāmbūdvīpakānāṃ manuṣyāṇāṃ maṇiratnāni yathā na suparipūrṇāni punar jāmbūdvīpakāni maṇiratnāni divyānāṃ maṇiratnānāṃ saṃkhyām api nopayānti kalām api gaṇanām apy upamām apy upaniśām api nopayānti. tat khalu mahāmaṇiratnaṃ yasmin karaṇḍake tiṣṭhati yadā tan mahāmaṇiratnaṃ tasmāt karaṇḍakād utkṣiptaṃ bhavati spṛhaṇīyaḥ sa karaṇḍako bhavati, atra tan mahāmaṇiratnaṃ sthitam abhūd iti.
evam etad bhadantānanda yatreyaṃ prajñāpāramitā pṛthivīpradeśe pracariṣyati na tatra kulaputrāṇāṃ kuladuhitṛṇāṃ vā kāyikā vā caitasikā vā duḥkhopadravā manuṣyakṛtā vā amanuṣyakṛtā vā bhaviṣyanti. mahāmaṇiratnam iti prajñāpāramitāyā etad adhivacanaṃ sarvajñajñānasya ca. kiyantaḥ śakyāḥ prajñāpāramitāyā guṇāḥ? parikīrtayitum aprameyā hi prajñāpāramitāyā guṇāḥ. evaṃ dhyānapāramitāyā vīryapāramitāyā kṣāntipāramitāyā śīlapāramitāyā dānapāramitāyā adhyātmaśūnyatāyā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyāḥ smṛtyupasthānāṃ samyakprahāṇānām ṛddhipādānām indriyāṇāṃ balānāṃ bodhyaṅgānām āryāṣṭāṅgasya (PSP_2-3:95) mārgasyāpramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ caturṇām āryasatyānām aṣṭānāṃ vimokṣāṇāṃ navānupūrvavihārasamāpattīnāṃ ṣaṇṇām abhijñānāṃ sarvasamādhīnāṃ sarvadhāraṇīmukhānāṃ daśānāṃ tathāgatabalānāṃ caturṇāṃ vaiśāradyānāṃ catasṛṇāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ sarvajñajñānasyāpi dharmadhātor api dharmaniyāmatāyās tathatāyā bhūtakoṭer acintyadhātoḥ sarvajñajñānasyaite guṇā yena parinirvṛtasyāpi tathāgatasya śarīrāṇi pūjāṃ labhante. sarvajñajñānasya sarvavāsanānusaṃdhikleśaprahāṇasya sadopekṣāvihāritāyā asaṃpramuṣitadharmatāyā eṣāṃ tathāgataśarirāṇi bhājanabhūtāny abhūvaṃs tenaitāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante.
iti parārthādhimuktimadhyādhimātrā
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat: ratnapāramitāyā bhagavann imāni tathāgataśarīrāṇi bhājanam abhūt. asaṃkleśāvyavadānapāramitāyā anutpādānirodhapāramitāyā anāgatipāramitāyā imāni tathāgataśarīrāṇi bhājanaṃ, dharmatāpāramitāyās tathāgataśarīrāṇi bhājanaṃ, dharmatāparibhāvitāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante.
punar aparaṃ bhagavaṃs tiṣṭhatu trisāhasramahāsāhasro lokadhātus tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūḍikābaddhaḥ, saced bhagavan gaṅgānadīvālukopamā lokadhātavas tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇāś cūḍikābaddhā bhaveyur, iyaṃ ca prajñāpāramitā pustakalikhitāṃ kṛtvā upanāmyeta, tayor ahaṃ bhagavan dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor imām eva prajñāpāramitām udgṛhṇīyāṃ. tat kasya hetor? ato nirjātāni hi tathāgataśarīrāṇi prajñāpāramitāparibhāvitāni pūjāṃ labhante.
yaḥ punar bhagavan kulaputro vā kuladuhitā vā tathāgataśarīrāṇi satkuryād gurukuryāt mānayet pūjayet sa tasya kuśalamūlasya parittīkṛtāni divyāni mānuṣyakāṇi ca sukhāni pratyanubhūya kṣatriyamahāśālakuleṣu vā brāhmaṇamahāśālakuleṣu vā gṛhapatimahāśālakuleṣu vā cāturmahārājakāyikeṣu vā trāyastriṃśeṣu yāmeṣu tuṣiteṣu nirmāṇaratiṣu paranirmitavaśavartiṣu deveṣu sukhaṃ pratyanubhūya tena kuśalamūlena duḥkhasyāntaṃ kariṣyati.
tasya khalu punaḥ kulaputrasya vā kuladuhitur vā imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇato dhārayato vācayataḥ paryavāpnuvato yoniśaś ca manasikurvato dhyānapāramitā (PSP_2-3:96) paripūryate dhyānapāramitā paripūrṇā vīryapāramitā paripūryate vīryapāramitā paripūrṇā kṣāntipāramitā paripūryate kṣāntipāramitā paripurṇā śīlaparamitā paripūryate śīlapāramitā paripūrṇā dānapāramitā paripūryate dānapāramitā paripūrṇā. evaṃ saptatriṃśadbodhipakṣyā dharmā yāvad aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ paripūryante, so 'tikramya śrāvakapratyekabuddhabhūmiṃ bodhisattvaniyāmam avakramya bodhisattvābhijñāḥ pratilabhya buddhakṣetreṇa buddhakṣetraṃ saṃkramiṣyati, samacintyātmabhāvān pratigṛhīṣyati, yair ātmabhāvaiḥ sattvān paripācayiṣyati. yadi vā cakravartyātmabhāvaṃ paigṛhya kṣatriya mahāśālakulātmabhāvaṃ parigṛhya brāhmaṇa mahāśālakulātmabhāvaṃ parigṛhya gṛhapatimahāśālakulātmabhāvaṃ parigṛhya sattvān paripācayiṣyati. tasmād bhagavan na me tathāgataśarīreṣv agauravam eva me bhagavan nāpi na grahītukāmaḥ. api tu khalu punaḥ prajñāpāramitayā satkṛtayā gurukṛtayā mānitayā pūjitayā tathāgataśarīrāṇy api satkṛtāni bhavanti gurukṛtāni mānitāni pūjitāni bhavanti.
punar aparaṃ bhagavan ye daśasu dikṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā asaṃkhyeyeṣv aprameyeṣu lokadhātuṣu tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti dharmaṃ ca deśayanti. tāṃś ca dharmakāyena ca rūpakāyena ca draṣṭukāmena iyam eva prajñāpāramitā śrotavyodgrahītavyā dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayitavyā yoniśaś ca manasikartavyā. sacet kulaputro vā kuladuhitā vā tān daśasu dikṣu tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān icched draṣṭuṃ, tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā prajñāpāramitāyāṃ caratā buddhānusmṛtir bhāvayitavyā.
dharmatayā dve ime bhagavatāṃ dharmate. katame dve? yad uta saṃskṛtadharmatā cāsaṃskṛtadharmatā ca.
tatra bhagavan katamā saṃskṛtadharmatā? yad utādhyātmaśūnyatājñānaṃ bahirdhāśūnyatājñānam adhyātmabahirdhāśūnyatājñānaṃ yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatājñānaṃ saptatriṃśadbodhipakṣyeṣu dharmeṣu yad āryasatyeṣu yad apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu yad daśasu tathāgatabaleṣu jñānaṃ, yac caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsv aṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu (PSP_2-3:97) jñānaṃ, yat kuśalamūleṣu sāsravānāsraveṣu sāvadyānavadyeṣu laukikalokottareṣu saṃkleśavyavadānadharmeṣu jñānam iyam ucyate saṃskṛtadharmatā.
tatra katamā asaṃskṛtadharmā ucyate? yasya dharmasya notpādo na nirodho na sthitir nāsthiḥ, nānyathātvaṃ na saṃkleśo na vyavadānaṃ na hānir na vṛddhiḥ, yāvat sarvadharmāṇām abhāvasvabhāvatā. katamā sarvadharmāṇām abhāvasvabhāvatā? yā adhyātmaśūnyatā bahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatā śūnyatāśūnyatā mahāśūnyatā paramārthaśūnyatā saṃskṛtaśūnyatā asaṃskṛtaśūnyatā atyantaśūnyatā anavarāgraśūnyatā anavakāraśūnyatā prakṛtiśūnyatā sarvadharmaśūnyatā svalakṣaṇaśūnyatā anupalambhaśūnyatā abhāvaśūnyatā svabhāvaśūnyatā abhāvasvabhāvaśūnyatā parabhāvaśūnyatā. yat sarvadharmāṇāṃ prakṛtiśūnyatātvam anupalambho yāvad yā sarvadharmāṇāṃ nirabhilapyatā apravyāhāratā iyam ucyate asaṃskṛtadharmatā.
iti parārthādhimuktir adhimātramṛddhī
atha khalu bhagavān sakraṃ devānām indram etad avocat: evam etat kauśikaivam etat. ye 'pi te 'bhūvann atīte 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās te 'pīmām eva prajñāpāramitām āgamyānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ. ye 'pi te bhaviṣyanty anāgate 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās te 'pīmām eva prajñāpāramitām āgamyānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante. ye 'py etarhi daśadiglokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti dharmaṃ ca deśayanti te 'pīmām eva prajñāpāramitām āgamyānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ. ye 'pi te 'bhūvann atītānāgatāḥ śrāvakā ye ca pratyekabuddhās te 'pīmām eva prajñāpāramitām āgamyānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhā abhisaṃbhotsyante, ye 'pi srotaāpattiphalaṃ prāpsyante prāpnuvanti ca, ye 'pi sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arhattvaṃ prāpsyante prāpnuvanti ca. ye 'pi te daśadiśi loke 'saṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu śrāvakā, ye ca pratyekabuddhās tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti te 'pīmām eva prajñāpāramitām āgamya śrāvakabodhipratyekabodhiprāptās. tat kasya hetos? tathā hy (PSP_2-3:98) atra prajñāpāramitāyāṃ trīṇi yānāni vistareṇopadiṣṭāni, tāni punar animittayogenānutpādānirodhayogenāsaṃkleśāvyavadānayogenānabhisaṃskārayogenānāyūhāniryūhayogenānutkṣepāprakṣepayogenānudgrahānutsargayogena. tat punar lokavyavahāreṇa na punaḥ paramārthena. tat kasya hetor? na hi prajñāpāramitāyām apāraṃ vā pāraṃ vā sthalaṃ vā nimnaṃ vā samaṃ vā viṣamaṃ vā nimittaṃ vā animittaṃ vā laukikaṃ vā lokottaraṃ vā saṃskṛtaṃ vā asaṃskṛtaṃ vā kuśalaṃ vā akuśalaṃ vā atītaṃ vā anāgataṃ vā pratyutpannaṃ vā prajñāyate. na ca kauśika prajñāpāramitā kasyacid dharmasya pradāyikā na pratyekabuddhadharmāṇāṃ nārhatvadharmāṇāṃ pradāyikā.
iti parārthādhimuktir adhimātramadhyā
śakra āha: mahāpāramiteyaṃ bhagavan yad uta prajñāpāramitā. atra hi bhagavan bodhisattvā mahāsattvāḥ prajñāpāramitāyāṃ carantaḥ sarvasattvacittacaritāni prajānanti na ca sattvam upalabhante, na jīvaṃ na poṣaṃ na puruṣaṃ na manujaṃ na mānavaṃ na kārakaṃ na vedakaṃ na jānakaṃ na paśyakam upalabhante. na rūpam upalabhante, na vedanāṃ na saṃjñāṃ na saṃskārān na vijñānam upalabhante. na pṛthivīdhātum upalabhante, nābdhātuṃ na tejodhātuṃ na vāyudhātuṃ nākāśadhātuṃ na vijñānadhātum upalabhante. na cakṣur upalabhante, na rūpam upalabhante, na cakṣurvijñānam upalabhante, na cakṣuḥsaṃsparśam upalabhante, yad api tac cakṣūrūpasaṃsparśapratyayād utpadyate vedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkhāsukhaṃ vā tad api nopalabhante. evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvāṃ kāyaṃ mano nopalabhante. śabdagandharasaspraṣṭavyadharmān nopalabhante. śrotravijñānaṃ yāvan manovijñānaṃ, śrotrasaṃsparśaṃ yāvan manaḥsaṃsparśaṃ nopalabhante yāvad yad api tan manodharmasaṃsparśapratyayād utpadyate vedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkhāsukhaṃ vā tad api nopalabhante. smṛtyupasthānāninopalabhante. samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgān nopalabhante. apramāṇadhyānārūpyasamāpattīr nopalabhante. nāryasatyāni nāṣṭavimokṣān na navānupūrvavihārasamāpattīr na ṣaḍabhijñā upalabhante. (PSP_2-3:99) na daśatathāgatabalāni na vaiśāradyāni na pratisaṃvido nāṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān upalabhante. nādhyātmaśūnyatām upalabhante, na bahirdhāśūnyatāṃ nādhyātmabahirdhāśūnyatāṃ yāvan nābhāvasvabhāvaśūnyatām upalabhante. na samādhīn na dhāraṇīmukhāny upalabhante. na śūnyatānimittāpraṇihitāny upalabhante. na bodhiṃ na buddhaṃ na buddhadharmān upalabhante. na hi prajñāpāramitā upalambhayogena pratyupasthitā. tat kasya hetos? tathā hi svabhāvo na saṃvidyate nopalabhyate, yenopalabhyeta yad upalabhyeta yatra copalabhyeta.
bhagavān āha: evam etat kauśikaivam etat, tathā hi kauśika bodhisattvo mahāsattvo 'nupalambhayogena prajñāpāramitāyāṃ caran bodhim api nopalabhate prāg eva bodhisattvadharmān.
śakra āha: kiṃ punar bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyām eva carati nānyāsu pāramitāsu?
bhagavān āha: sarvāsu kauśika pāramitāsu bodhisattvo mahāsattvaś carati na kevalaṃ prajñāpāramitāyāṃ. tac cānupalambhayogena sa dānapāramitāṃ nopalabhate dāyakam api nopalabhate pratigrāhakam api nopalabhate, śīlapāramitāṃ nopalabhate śīlavantam api nopalabhate dauḥśīlyam api nopalabhate, kṣāntipāramitāṃ nopalabhate kṣamiṇam api nopalabhate kṣamyam api nopalabhate vīryapāramitāṃ nopalabhate kartavyam api nopalabhate kāyacittam api nopalabhate, dhyānapāramitāṃ nopalabhate cittam api nopalabhate samādhim api nopalabhate, prajñāpāramitāṃ nopalabhate prajñāvantam api nopalabhate prajñayam api nopalabhate. api tu khalu punaḥ kauśika prajñāpāramitā pūrvaṃgamā nāyikā bodhisattvasya mahāsattvasya dānaṃ dadataḥ. prajñāpāramitā pūrvaṃgamā bodhisattvasya mahāsattvasya śīlaṃ rakṣataḥ kṣāntiṃ bhāvayato vīryam ārambhamāṇasya dhyānaṃ samāpadyamānasya dharmān vibhāvayato bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitā pūrvaṃgamā nāyikā sarvadharmāṇām anupalambhayogena. evaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādāṅgānām anupalambhayogena. saptatriṃśatāṃ (PSP_2-3:100) bodhipakṣyāṇāṃ dharmāṇām anupalanibhayogena. āryasatyānām apramāṇadhyānārūpyasamāpattīnām anupalambhayogena. aṣṭānāṃ vimokṣāṇāṃ navānupūrvavihārasamāpattīnāṃ śūnyatānimittāpraṇihitānāṃ ṣaṇṇām abhijñānām anupalambhayogena. daśānāṃ tathāgatabalānāṃ caturṇāṃ vaiśāradyānāṃ catasṛṇāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇām anupalambhayogena. sarvaśūnyatānāṃ sarvasamādhīnāṃ sarvadhāraṇīmukhānām anupalambhayogena. sarvajñatāyā anupalambhayogena yāvat sarvadharmāṇām anupalambhayogena. tadyathāpi nāma kauśika jāmbūdvīpakānāṃ vṛkṣāṇāṃ nānāpatrapalāśānāṃ nānāpuṣpaphalānāṃ nānārohasaṃsthānapariṇāhānāṃ na ca teṣāṃ vṛkṣāṇāṃ cchāyāyā viśeṣo vā nānākaraṇaṃ copalabhyate, api tu cchāyā cchāyeti saṃkhyāṃ gacchati. evam eva kauśika pañcānāṃ pāramitānāṃ prajñāpāramitāparigṛhītānāṃ sarvajñātāpariṇāmitānāṃ na viśeṣo na nānākaraṇam upalabhyate 'nupalambhayogena.
iti parārthādhimuktir adhimātrādhimātrety ukto adhimuktimanaskāraḥ guṇaparikīrtanaparivarto nāma caturthaḥ
śakra āha: mahāguṇasamanvāgatā bhagavann iyaṃ prajñāpāramitā, sarvaguṇaparipūraṇī aprameyaguṇasamanvāgatā acintyaguṇasamanvāgatā atulyaguṇasamanvāgatā aparimāṇaguṇasamanvāgatā aparyantaguṇasamanvāgateyaṃ bhagavan prajñāpāramitā. yaḥ kaścid bhagavan kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ pustakalikhitām api kṛtvā dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati, tāṃ ca satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhir yathopadiṣṭāṃ ca prajñāpāramitāṃ yoniśo manasikuryād, yaś ca kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ pustakalikhitāṃ kṛtvā parasmai dadyāt, kataras tayor bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet?
bhagavān āha: tena hi kauśika tvām evātra pratiprakṣyāmi yathā te kṣamate tathā vyākuryāḥ. tat kiṃ manyase? kauśika, yaḥ kaścit kulaputro vā kuladuhitā vā tathāgataśarīrāṇi satkuryād gurukuryād mānayet pūjayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ, yaś ca kulaputro vā kuladuhitā vā sarṣapaphalamātrakaṃ tathāgataśarīraṃ parasmai dadyāt saṃvibhāgaṃ kuryāt, so 'pi kulaputro vā kuladuhitā vā tat sarṣapaphalamātrakaṃ (PSP_2-3:101) tathāgataśarīraṃ satkuryād gurukuryād mānayet pājayet puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhiḥ, kataras tayor bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet?
śakra āha: yathāhaṃ bhagavan bhagavato bhāṣitasyārtham ājāneyāyaṃ kulaputro vā kuladuhitā vā tathāgataśarīrāṇi svayaṃ satkuryād gurukuryād mānayet pūjayed arcayed apacāyeta, so 'pi sarṣapaphalamātrakaṃ tathāgataśarīraṃ parasmai dādyād ayam eva tato bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet. evam arthavaśaṃ saṃpaśyamānena tathāgatena vajropamaṃ samādhiṃ samāpadya ātmabhāvaṃ vajropamaṃ bhittvā tathāgataśarīrāṇy adhiṣṭhitāni mahākaruṇāṃ saṃjanaya sattvakāye tathāgatadhātuvainayikānāṃ sattvānām. tat kasya hetor? ye kecid bhagavan tathāgatasya parinirvṛttasyāntaśaḥ sarṣapaphalamātrakam api dhātuṃ pūjayiṣyanti sarveṣāṃ teṣāṃ na śakyaṃ tasya kuśalamūlasya paryanto 'dhigantuṃ y