Kinh Bát-nhã Hai mươi lăm ngàn bài tụng, Quyển I (Pañcaviṃśatisāhasrikā Prajñāpāramitā I)

o 'nutpādo na tan mana iti hi manaś cānutpādaś cādvayam etad advaidhīkāram.
yo bhagavan dānapāramitāyā anutpādo na sā dānapāramitā, yaḥ śīlapāramitāyāḥ kṣāntipāramitāyā vīryapāramitāyā dhyānapāramitāyā, yaḥ prajñāpāramitāyā anutpādo na sā prajñāpāramitā, iti hi prajñāpāramitā cānutpādaś cādvayam etad advaidhīkāram.
yo bhagavann adhyātmaśūnyatāyā anutpādo na sā adhyātmaśūnyatā, yo bahirdhāśūnyatāyā anutpādo na sā bahirdhāśūnyatā, yo 'dhyātmabahirdhāśūnyatāyā anutpādo na sā adhyātmabahirdhāśūnyatā, yo yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyā anutpādo na sā abhāvasvabhāvaśūnyatā, iti hi abhāvasvabhāvaśūnyatā cānutpādaś cādvayam etad advaidhīkāram.
yo bhagavan smṛtyupasthānānām anutpādo na tāni smṛtyupasthānāni, evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgāpramāṇadhyānārūpyasamāpattyabhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvido,
yo bhagavann aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇām anutpādo na te 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā iti hi buddhadharmāś cānutpādaś cādvayam etad advaidhīkāram.
yo bhagavan dharmadhātor anutpādo na sa dharmadhātuḥ, yas tathatāyā ākāśadhātor bhūtakoṭer acintyadhātor bodher yaḥ sarvākārajñatāyā anutpādo na sā sarvākārajñateti hi sarvākārajñatā cānutpādaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hy anutpādo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yaḥ sarvākārajñatāyā anutpādo na sā sarvākārajñatā.
yo bhagavan rūpasya vyayo na tad rūpaṃ, yo vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ yo vijñānasya vyayo na tad vijñānam, iti hi skandhāś ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yaḥ pañcānāṃ skandhānāṃ vyayo na te pañca skandhāḥ,
yo bhagavan dānapāramitāyā vyayo na sā dānapāramitā, evaṃ (PvsP1-2: 156) yaḥ śīlapāramitāyāḥ kṣāntipāramitāyā vīryapāramitāyā dhyānapāramitāyā, yaḥ prajñāpāramitāyā vyayo na sā prajñāpāramitā iti hi prajñāpāramitā ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yaḥ pāramitānāṃ vyāyo natāḥ pāramitā.
yo bhagavann adhyātmaśūnyatāyā vyayo na sā adhyātmaśūnyatā, iti hy adhyātmaśūnyatā ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yo 'dhyātmaśūnyatayā vyayo na sā adhyātmaśūnyatā evaṃ yo bahirdhāśūnyatāyā vyayo na sā bahirdhāśūnyatā, yo 'dhyātmabahirdhāśūnyatāyā vyayo na sā dhyātmabahirdhāśūnyatā yāvad yo 'bhāvasvabhāvaśūnyatāyā vyayo na sā abhāvasvabhāvaśūnyatā iti hy abhāvasvabhāvaśūnyatā ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yo 'bhāvasvabhāvaśūnyatāyā vyayo na sā abhāvasvabhāvaśūnyatā.
yo bhagavan smṛtyupasthānānāṃ vyayo na tāni smṛtyupasthānāni, iti hi smṛtyupasthānāni ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkaram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yaḥ smṛtyupasthānānāṃ vyayo na tāni smṛtyupasthānāni,
evaṃ yaḥ samyakprahāṇānām ṛddhipādānām indriyāṇāṃ balānāṃ bodhyaṅgānāṃ yaś cāryāṣṭāṅgasya mārgasya vyayo na sa mārga iti hi mārgaś ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yo mārgasya vyayo na sa mārgaḥ,
evaṃ yo 'pramāṇadhyānārūpyasamāpattīnām abhijñānāṃ pratisaṃvidāṃ vaiśāradyānāṃ daśānāṃ tathāgatabalānāṃ yo 'ṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ vyayo na te buddhadharmā iti hi buddhadharmāś ca vyayaś cādvayam etad advaidhīkāram. tat kasya hetoḥ? tathā hi vyayo naiko na dvau na bahavo na pṛthak tasmād yo buddhadharmāṇāṃ vyayo na te buddhadharmāḥ.
yat punar bhagavann ucyate, rūpam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā, vedanā saṃjñā saṃskārā, yat punar ucyate vijñānam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā, yāvad yat punar ucyate rūpaṃ yāvat sarvākārajñatety (PvsP1-2: 157) advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā.
iti prāptiniryāṇe prāpyaprāpakasaṃbandhapratiṣedhaḥ
atha khalv āyuṣman śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: katham āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann imān dharmān upaparīkṣate, katama āyuṣman subhūte bodhisattvaḥ, katamā prajñāpāramitā, katamā upaparīkṣamāṇā.
subhūtir āha: yad āyuṣman śāriputra evaṃ vadasi, katamo bodhisattva iti, bodhir eva sattvas tenocyate bodhisattva iti, tayā ca bodhyā sarvadharmāṇām ākārāñ jānāti na cātrābhiniviśate.
katameṣāṃ dharmāṇām ākārāñ jānāti, rūpasyākārāñ jānāti na cātrābhiniviśate, vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ, vijñānasyākārāñ jānāti, na cātrābhiniviśate, evaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanānāṃ pratītyasamutpādasya saptatriṃśad bodhipakṣānāṃ dharmāṇām ākārāñ jānāti na cātrābhiniviśate, evam apramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ pāramitānāṃ balānāṃ vaiśāradyānāṃ pratisaṃvidām āveṇikānāṃbuddhadharmāṇām ākārāñ jānāti na cātrābhiniviśate.
śāriputra āha: katame te subhūte sarvadharmāṇām ākārāḥ?
subhūtir āha: yair āyuṣman śāriputra ākārair yair liṅgair yair nimittaiḥ rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyadharmā vā adhyātmikabāhyā vā dharmāḥ saṃskṛtā asaṃskṛtā vā ākāryante ima ucyante sarvadharmāṇām ākārāḥ.
yat punar āyuṣman śāriputra evaṃ vadasi, katamā prajñāpāramiteti, āratā āramitaiṣā āyuṣman śāriputra tenocyate prajñāpāramiteti, kuta āratā āramitā? skandhebhyo dhātubhya āyatanebhyaḥ pratītyasamutpadād dānapāramitāyāḥ śīlapāramitāyāḥ kṣāntipāramitāyā vīryapāramitāyā dhyānapāramitāyāḥ prajñāpāramitāyā āratā āramitā, adhyātmaśūnyatāyā bahirdhāśūnyatāyā adhyātmabahirdhāśūnyatāyā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyā āratā āramitā, smṛtyupasthānebhya āratā āramitā, samyakprahāṇarddhipadendriyabalabodhyaṅgamārgād āratā āramitā, apramāṇadhyānārūpyasamāpattibhya āratā āramitā, balebhyo vaiśāradyebhya āratā āramitā, pratisaṃvidbhya āveṇikebhyo buddhadharmebhya āratā āramitā, yāvat sarvajñatāyā āratā āramitā, eṣā tenocyate prajñāpāramiteti.
(PvsP1-2: 158)
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa āratā āramitā eṣā yad uta prajñāpāramitā.
yat punar āyuṣman śāriputra evaṃ vadasi, katamā upaparīkṣaṇeti, ihāyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran rūpaṃ na nityam ity upaparīkṣate nānityam iti na sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti na śāntam iti nāśāntam iti na śūnyam iti nāśūnyamiti na nimittam iti nānimittam iti na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti upaparīkṣate, na viviktam iti nāviviktam ity upaparīkṣate, na vedanāṃ na saṃjñāṃ na saṃskārān, na vijñānaṃ nityam ity upaparīkṣate, nānityam iti na sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti na śāntam iti nāśāntam iti na śūnyam iti nāśūnyam iti na nimittam iti nānimittam iti na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti upaparīkṣate, na viviktam iti nāviviktamity upaparīkṣate.
evaṃ cakṣuḥ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvāṃ kāyaṃ mano na nityam iti upaparīkṣate, nānityam iti na sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti śāntam iti nāśāntam iti na śūnyam iti nāśūnyam iti na nimittam iti nānimittam iti na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti upaparīkṣate, na viviktam iti nāviviktam ity upaparīkṣate.
evaṃ rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyadharmān na nityā iti nānityā iti upaparīkṣate, na sukhā iti na duḥkhā iti nātmāna iti nānātmāna iti na śāntā iti nāśāntā iti na śūnyā iti nāśūnyā iti na nimittā iti nānimittā iti na praṇihitā iti nāpraṇihitā ity upaparīkṣate, na viviktā iti nāviviktāiti upaparīkṣate.
evaṃ cakṣurvijñānaṃ śrotravijñānaṃ ghrāṇavijñānaṃ jihvāvijñānaṃ kāyavijñānaṃ manovijñānaṃ na nityaṃ nānityam iti upaparīkṣate, na sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti na śāntam iti nāśāntam iti na śūnyam iti nāśūnyam iti na nimittam iti nānimittam iti na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti upaparīkṣate, na viviktam iti nāviviktam ity upaparīkṣate.
evaṃ cakṣuḥsaṃsparśaṃ śrotrasaṃsparśaṃ ghrāṇasaṃsparśaṃ jihvāsaṃsparśaṃ kāyasaṃsparśaṃ manaḥsaṃsparśaṃ na nitya iti nānitya ity upaparīkṣate, na sukha iti na duḥkha iti nātmeti nānātmeti na śānta iti (PvsP1-2: 159) nāśānta iti na śūnya iti nāśūnya iti na nimitta iti nānimitta iti na praṇihita iti nāpraṇihita iti upaparīkṣate, na viviktam iti nāviviktam ity upaparīkṣate.
evaṃ cakṣuḥsaṃsparśapratyayā vedanā śrotrasaṃsparśapratyayā vedanā ghrāṇasaṃsparśapratyayā vedanā jihvāsaṃsparśapratyayā vedanā kāyasaṃsparśapratyayā vedanā manaḥsaṃsparśapṛtatyayā vedanā na nityā iti nānityā ity upaparīkṣate, na sukhā iti na duḥkhā iti nātmā iti nānātmā iti na śāntā iti nāśāntā iti na śūnyā iti nāśūnyā iti na nimittā iti nānimittā iti na praṇihitā iti nāpraṇihitā iti upaparīkṣate, na viviktā iti nāviviktā ity upaparīkṣate.
evaṃ dānapāramitā śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā prajñāpāramitā na nityeti nānityety upaparīkṣate, na sukheti na duḥkheti na ātmeti nānātmeti na śāntā iti nāśāntā iti, na śūnyā iti nāśunyā iti na nimittā iti nānimittā iti na praṇihitā iti nāpraṇihitā ity upaparīkṣate, na viviktā iti nāviviktā ity upaparīkṣate.
evam adhyātmaśūnyatā bahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā na nityeti nānityety upaparīkṣate, na sukheti na duḥkheti nātmeti nānātmeti na śānteti nāśānteti na śūnyeti nāśūnyeti na nimitteti nānimitteti na praṇihiteti nāpraṇihitety upaparikṣate, na vivikteti nāviviktety upaparīkṣate.
evaṃ smṛtyupasthānāni na nityānīti nānityānīty upaparīkṣate na sukhānīti na duḥkhānīti nātmānīti nānātmānīti na śāntānīti nāśāntānīti na śūnyānīti nāśūnyānīti na nimittānīti nānimittānīti na praṇihitānīti nāpraṇihitānīty upaparīkṣate, na viviktānīti nāviviktānīty upaparīkṣate,
evaṃ samyakprahāṇāni ṛddhipādānīndriyāṇi balāni bodhyaṅgāni āryāṣṭāṅgo mārgo 'pramāṇadhyānārūpyasamāpattayo 'bhijñā daśatathāgatabalāni vaiśāradyāni pratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ samādhayaḥ sarvadhāraṇīmukhāni sarvajñatā na nityeti nānityety upaparīkṣate, na sukheti na duḥkheti nātmeti nānātmeti na śānteti nāśānteti na śūnyeti nāśūnyeti na nimitteti nānimitteti na praṇihiteti nāpraṇihitety upaparīkṣate, na vivikteti nāviviktety upaparīkṣate.
evaṃ hy āyuṣman śāriputra bodhisattvao mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann imān dharmān upaparīkṣate.
(PvsP1-2: 160)
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte evaṃ vadasi, yo rūpasyānutpādo na tad rūpaṃ, yo vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ, yo vijñānasyānutpādo na tad vijñānam, evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu pāramitāsu sarvaśūnyatāsu sarvabodhipakṣeṣu dharmeṣv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu baleṣu vaiśāradyeṣu pratisaṃvitsu samādhidhāraṇīmukheṣv abhijñāsv aṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu, yaḥ sarvākārajñatāyā anutpādo na sā sarvākārajñateti.
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra śūnyaṃ rūpeṇa, yā cāyuṣman śāriputra śūnyatā na tad rūpaṃ notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo rūpasyānutpādo na tad rūpaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānaṃ śūnyaṃ vijñānena, yā cāyuṣman śāriputra śūnyatā na tad vijñānaṃ notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo vijñānasyānutpādona tad vijñānam.
dānapāramitā āyuṣman śāriputra dānapāramitayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā dānapāramitā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo dānapāramitāyā anutpādo na sā dānapāramitā, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā, prajñāpāramitā prajñāpāramitayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā prajñāpāramitā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yaḥ prajñāpāramitāyā anutpādo na sā prajñāpāramitā.
adhyātmaśūnyatā adhyātmaśūnyatayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā adhyātmaśūnyatā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yaḥ prajñāpāramitāyā anutpādo na sā prajñāpāramitā, adhyātmaśūnyatā adhyātmaśūnyatayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā adhyātmaśūnyatā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo 'dhyātmaśūnyatāyā anutpādo na sā adhyātmaśūnyatā, evaṃ bahirdhāśūnyatā bahirdhāśūnyatayā śūnyā, adhyātmabahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatayā śūnyā, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā abhāvasvabhāvaśūnyatayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā abhāvasvabhāvaśūnyatā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo 'bhāvasvabhāvaśūnyatāyā anutpādo na sā abhāvasvabhāvaśūnyatā.
smṛtyupasthānāny āyuṣman śāriputra smṛtyupasthānaiḥ śūnyāni, yā ca śūnyatā na tāni smṛtyupasthānāni notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yaḥ smṛtyupasthānānām anutpādo na tāni smṛtyupasthānāni, evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgābhijñāpramāṇadhyānārūpyasamāpattayo (PvsP1-2: 161) daśabalavaiśāradyapratisaṃvidaḥ samādhidhāraṇyaṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā sarvākārajñatā āyuṣman śāriputra sarvākārajñatayā śūnyā, yā ca śūnyatā na sā sarvākārajñatā notpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra prayāyeṇa yaḥ sarvākārajñatāyā anutpādo na sā sarvākārajñatā.
śāriputra āha: kiṃ kāraṇam āyuṣman subhūte evaṃ vadasi, yo rūpasya vyayo na tad rūpaṃ, yo vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ, yo vijñānasya vyayo na tad vijñānam iti, evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādaśūnyatābodhipakṣesu dharmeṣu pāramitāsv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu baleṣu vaiśāradyeṣu pratisaṃvitsv aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu yaḥ sarvākārajñatāyā vyayo na sāsarvākārajñatā.
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra yaś ca vyayo yac ca rūpaṃ yac cādvaidhīkāraṃ yā ca vedanā yā ca saṃjñā ye ca saṃskārāḥ, yac ca vijñānaṃ sarva ete dharmā na saṃyuktā na visaṃyuktā arūpiṇo 'nidarśanā apratighāḥ, ekalakṣaṇā yad utālakṣaṇāḥ, evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādapāramitābhijñāśūnyatābodhipakṣesu dharmeṣv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu daśabalavaiśāradyāveṇikabuddhadharmasamādhidhāraṇīmukheṣu yaś ca vyayo yāvat sarvākārajñatāyac cādvaidhīkāraṃ sarva ete dharmā na saṃyuktā na visaṃyuktā arūpiṇo nidarśanā apratighāḥ, ekalakṣaṇā yad utālakṣaṇāḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yo rūpasya vyayo na tad rūpam, evaṃ vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ, yo vijñānasya vyayo na tad vijñānam, evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādaśūnyatāsu bodhipakṣesu dharmeṣv abhijñāpāramitāpramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu daśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmeṣu samādhidhāraṇīmukheṣu yāvad yaḥ sarvākārajñatāyā vyayo na sā sarvākārajñatā.
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte evaṃ vadasi, yad idam ucyate rūpam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛteti, vedanā saṃjñā saṃskārāḥ, yad idam ucyate vijñānam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛteti, yāvad yad idam ucyate sarvākārajñatety advayasyaiṣā gaṇanā kṛteti.
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra nānyo 'nutpādo 'nyad rūpam, anutpāda eva rūpaṃ, rūpam evānutpādaḥ, vedanā saṃjñā (PvsP1-2: 162) saṃskārā, nānyo 'nutpādo 'nyad vijñānaṃ, vijñānam evānutpādo 'nutpāda eva vijñānam, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yad etad ucyate rūpam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā, vedanā saṃjñā saṃskārā, yad etad ucyate vijñānam ity advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā.
evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣupāramitāsu bodhipakṣesu dharmeṣu sarvaśūnyatāsv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu abhijñāsu baleṣu vaiśāradyeṣu pratisaṃvitsu āveṇikeṣu buddhadharmeṣu samādhidhāraṇīmukheṣu tathā hy āyuṣman śāriputra nānyo 'nutpādo 'nyā sarvākārajñatā anutpāda eva sarvākārajñatā, sarvākārajñataivānutpādaḥ, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa yad etad ucyate sarvākārajñatety advayasyaiṣā gaṇanā kṛtā.
punar aparam āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yasmin samaye bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann imān dharmān upaparīkṣate tasmin samaye rūpasyānutpādaṃ samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasyānutpādaṃ samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
ātmano 'nutpādaṃ samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ sattvajīvapoṣapuruṣapudgalamanujamanavakārakavedakajānakapaśyakasyānutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
evaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādābhijñānām anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
dānapāramitāyā anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ śīlapāramitāyāḥ kṣāntipāramitāyā vīryapāramitāyā dhyānapāramitāyāḥ prajñāpāramitāyā anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
adhyātmaśūnyatāyā anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ bahirdhāśūnyatāyā adhyātmabahirdhāśūnyatāyā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyā anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
smṛtyupasthānānām anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgābhijñāpramāṇadhyānārūpyasamāpattīnāṃ daśabalavaiśāradyapratisaṃvitsamādhidhāraṇīmukhāṣṭādaśāveṇikabuddhadharmāṇāṃ sarvākārajñatāyā anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya,
pṛthagjanasyānutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, pṛthagjanadharmāṇām (PvsP1-2: 163) anutpādaṃ paśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ srotaāpannasya srotaāpannadharmāṇāṃ sakṛdāgāminaḥ sakṛdāgāmidharmāṇām anāgāmino 'nāgāmidharmāṇām arhato 'rhaddharmāṇāṃ pratyekabuddhasya pratyekabuddhadharmāṇāṃ bodhisattvasya bodhisattvadharmāṇāṃ buddhasyānutpādaṃ samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, buddhadharmāṇām anutpādaṃ samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya.
śāriputra āha: yathāham āyuṣmataḥ subhūter bhāṣitasyārtham ājānāmi tathā rūpam anutpādo vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam anutpādo yāvad vyastā samastā skandhā anutpādo dhātavo 'nutpāda āyatanāny anutpādaḥ pratītyasamutpādo 'py anutpādaḥ pāramitānutpādaḥ sarvaśūnyatānutpādaḥ saptatriṃśad bodhipakṣā dharmā anutpādo 'pramāṇadhyānārūpyasamāpattayo 'nutpādaḥ, samādhidhāraṇīmukhāni anutpādo daśabalavaiśāradyapratisaṃvido 'nutpādaḥ, aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā anutpādaḥ sarvākārajñatā anutpādaḥ pṛthagjano 'nutpādaḥ pṛthagjanadharmā anutpādaḥ, evaṃ srotaāpannaḥ srotaāpannadharmāḥ sakṛdāgāmīsakṛdāgāmidharmāḥ anāgāmī anāgāmidharmā arhann arhaddharmā pratyekabuddhaḥ pratyekabuddhadharmā bodhisattvo bodhisattvadharmā buddho 'nutpādo buddhadharmā anutpādaḥ.
yadi cāyuṣman subhūte rūpam apy anutpādo yāvad buddhadharmā apy anutpādaḥ, nanv āyuṣman subhūte prāptaiva śrāvakeṇa śrāvakabodhiḥ pratyekabuddhayānikena pratyekabuddhabodhiḥ, bodhisattvena prāptaiva sarvākārajñatā bhavati, pañcānāñ ca gatīnāṃ bhedo na bhaviṣyati, prāptaiva bhavati bodhisattvena mahāsattvena pañcavidhā bodhiḥ.
yadi cāyuṣman subhūte sarvadharmā anutpādaḥ, kim arthaṃ srotaāpannena trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāya mārgo bhāvayitavyaḥ, sakṛdāgāminā rāgadoṣamohānāṃ tanutāyai mārgo bhāvayitavyaḥ, anāgāminā pañcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāya mārgo bhāvayitavyaḥ, arhatā pañcordhvabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāya mārgo bhāvayitavyaḥ, pratyekabuddhayānikaiḥ pratyekabodhiprāptaye mārgo bhāvayitavyaḥ, kiṃ kāraṇaṃ bodhisattvo duṣkaracārikāṃ carati, yāni tāni sattvānāṃ kṛtaśo duḥkhāni pratyanubhavati, kiṃ kāraṇaṃ tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhenānuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, (PvsP1-2: 164) kiṃ kāraṇaṃ tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena dharmacakraṃ pravartitam?
subhūtir āha: nāham āyuṣman śāriputra anutpannasya dharmasya prāptim icchāmi nāpy abhisamayaṃ,
nāham anutpādasya srotaāpannam icchāmi na srotaāpattiphalaṃ na sakṛdāgāminaṃ na sakṛdāgāmiphalaṃ, nānāgāminaṃ nānāgāmiphalaṃ, nārhattvaṃ nārhattvaphalaṃ, nānutpādasya pratyekāṃ bodhim icchāmi na pratyekabuddhatvaṃ,
nāham āyuṣman śāriputrecchāmi bodhisattvaṃ duṣkaracārikāṃ carantaṃ nāpi bodhisattvo duṣkarasaṃjñayā carati. tat kasya hetoḥ? na hi śakya āyuṣman śāriputra duṣkarasaṃjñāyāṃ sthitvā aprameyāṇām asaṃkhyeyānām aparimāṇānāṃ sattvānām arthaṃ kartum.
api tu khalu punar āyuṣman śāriputra mātṛsaṃjñāṃ sarvasattveṣu janayitvā pitṛsaṃjñāṃ bhrātṛsaṃjñāṃ putrasaṃjñām ātmasaṃjñāṃ janayitvā śakyo 'prameyāṇābm asaṃkhyeyānām aparimāṇānāṃ sattvānām arthaṃ kartum.
api tu khalu punar āyuṣman śāriputra bodhisattvena mahāsattvena evaṃcittam utpādayitavyaṃ, yathā ātmā ātmeti cocyate atyantatayā anutpanna ātmā, evaṃ sarveṣv adhyātmikabāhyeṣu dharmeṣu saṃjñotpādayitavyā, saced evaṃsaṃjñām utpādayiṣyati na duṣkarasaṃjñāṃ bhaviṣyati. tat kasya hetoḥ? tathā hi te bodhisattvāḥ sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ kañcid dharmaṃ notpādayante nopalabhante.
nāham āyuṣman śāriputrānutpāde tathagatam icchāmi, nāpy anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ, nāpi dharmacakrapravartanaṃ, nāpīcchāmy anutpannena dharmeṇānutpannāṃ prāptiṃ prāpyamāṇām.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte anutpannena dharmeṇa utpannā prāptiḥ prāpyate, atha utpannena dharmeṇa anutpannā prāptiḥ prāpyate?
subhūtir āha: nāham āyuṣman śāriputra utpannena dharmeṇa anutpannāṃ prāptiṃ prāpyamāṇām icchāmi, nāpy anutpanne notpannāṃ prāptiṃ prāpyamāṇām.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte anutpannena dharmeṇa prāptim icchasi, atha votpannena dharmeṇa prāptim icchasi?
(PvsP1-2: 165)
subhūtir āha: nāham āyuṣman śāriputra anutpannena dharmeṇa prāptim icchāmi, nāpy utpannena dharmeṇa prāptim icchāmi.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte nāsti prāptir nāsty abhisamayaḥ?
subhūtir āha: asty āyuṣman śāriputra prāptir asty abhisamayo na punar dvayam, api tu khalu punar āyuṣman śāriputra lokavyavahāreṇa prāptiś cābhisamayaś ca prajñapyate lokavyavahāreṇa srotaāpanno vā sakṛdāgāmī vā anāgāmī vā arhan vā pratyekabuddho vā bodhisattvo vā buddho vā prajñapyate na punaḥ paramārthena prāptir nābhisamayo na srotaāpanno na sakṛdāgāmī nānāgāmī nārhan na pratyekabuddho na bodhisattvo na buddhaḥ.
śāriputra āha: anutpanno dharma ity āyuṣman subhūte pratibhāti mantrayitum.
subhūtir āha: anutpanno dharmo 'nutpanno dharma ity āyuṣman śāriputra yad vadasi pratibhāti mantrayitum iti, anutpādo 'pi ye āyuṣman śāriputra pratibhāti mantrayitum. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra yaś cānutpanno dharmo yac ca pratibhānaṃ ye ca mantrā yā cānutpattiḥ sarva ete dharmā na saṃyuktā na visaṃyuktā arūpiṇo 'nidarśanā apratighā ekalakṣaṇā yad utālakṣaṇāḥ.
śāriputra āha: anutpādo 'py āyuṣman subhūte mantraḥ, anutpādaḥ pratibhānam anutpādo dharmas te 'pi dharmā anutpannā yān ārabhya pratibhāti mantrayitum.
subhūtir āha: evam etad āyuṣman śāriputra anutpādo mantraḥ, anutpādaḥ pratibhānam anutpādo dharmas te 'pi dharmā anutpannā, yān ārabhya pratibhāti mantrayitum. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra rūpam anutpādaḥ, evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam anutpādaḥ, evaṃ vyastasamastāḥ skandhadhātava āyatanāni pratītyasamutpādaḥ pāramitāḥ saptatriṃśad bodhipakṣā dharmāḥ sarvaśūnyatā apramāṇadhyānārūpyasamāpattayaḥ, abhijñāsamādhayo dhāraṇīmukhānibalāni vaiśāradyāni pratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā anutpādaḥ, srotaāpannaḥ sakṛdāgāmī anāgāmī arhan pratyekabuddho bodhisattvaḥ sarvajñaḥ sarvākārajñaḥ sarvākārajñatāpy anutpādaḥ.
śāriputra āha: evam etad āyuṣman subhūte anutpādo mantraḥ, (PvsP1-2: 166) anutpādaḥ pratibhānam anutpādo dharmas te 'pi dharmā anutpannā yān ārabhya pratibhāti mantrayituṃ, yāvat skandhadhātvāyatanapratītyasamutpadapāramitābodhipakṣā dharmāḥ sarvaśūnyatā sarvadhāraṇīmukhāni sarvasamādhayo balavaiśāradyapratisaṃvida āveṇikabuddhadharmāḥ peyālaṃ, yāvat sarvākārajñatāpy anutpādāḥ.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte yathaiva lokavyavahāreṇa prāptiś cābhisamayaś ca, evaṃ pañcāṇāṃ gatīnāṃ saṃbhedo bhavati lokavyavahāreṇa paramārthato na bhavati.
subhūtir āha: evam etad āyuṣman śāriputraivam etat, yathaiva lokavyavahāreṇa prāptiś cābhisamayaś ca tathaiva lokavyavahāreṇa pañcāṇāṃ gatīnāṃ saṃbhedo bhavati nātra khalu punaḥ paramārthena. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra paramārthe na karma na vipāko notpādo na nirodho na saṃkleśo na vyavadānam.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte 'nutpanno dharma utpadyate utāho utpanno dharma utpadyate.
subhūtir āha: nāham āyuṣman śāriputra utpannasya dharmasya utpādam icchāmi nāpy anutpannasya dharmasya utpādam icchāmi.
śāriputra āha: katamasyāyuṣman subhūte anutpannasya dharmasyotpādaṃ necchasi?
subhūtir āha: rūpasyāham āyuṣman śāriputra anutpannasya dharmasya svabhāvaśūnyasyotpādaṃ necchāmi, vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasyāham āyuṣman śāriputra anutpannasya dharmasya svabhāvaśūnyasyotpādaṃ necchāmi, evaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanānāṃ pratītyasamutpādasya pāramitānāṃ bodhipakṣāṇāṃ dharmāṇām apramāṇadhyānārūpyasamāpattīnām abhijñānāṃ sarvaśūnyatānāṃ sarvasamādhīnāṃ dhāraṇīmukhānāṃ balānāṃ vaiśāradyānāṃ pratisaṃvidām aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ bodher apy aham āyuṣman śāriputra anutpāpannāyāḥ svabhāvaśūnyāyā utpādaṃ necchāmi.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte utpāda utpadyate athānutpāda utpadyate?
subhūtir āha: na hy āyuṣman śāriputra utpāda utpadyate nāpy anutpāda utpadyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra yaś cotpādo yaś (PvsP1-2: 167) cānutpādo dvāv apy etau dharmau na saṃyuktau na visaṃyuktau arūpiṇau anidarśanau apratighau ekalakṣaṇau yad utālakṣaṇau.
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa notpāda utpadyate nāpy anutpāda utpadyate.
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa anutpādo mantro 'nutpādaḥ pratibhānam, anutpādo dharmas te 'pi dharmā anutpannā yān ārabhya pratibhāti mantrayitum.
śāriputra āha: dharmakathikānām āyuṣmān subhūtir agratāyāṃ sthāpayitavyaḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi āyuṣmān subhūtir yad yad eva paripraśnīkriyate tatas tata eva niḥsarati.
subhūtir āha: dharmataiṣā āyuṣman śāriputra tathāgataśrāvakāṇām aniśritasarvadharmāṇāṃ te yato yata eva paripṛcchyante tatas tata eva niḥsaranti. tat kasya hetoḥ? yathāpi nāmāniśritatvāt sarvadharmāṇām.
śāriputra āha: katham āyuṣman subhūte aniśritāḥ sarvadharmāḥ?
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyaṃ taṃ nādhyātmaniśritaṃ na bahirdhāniśritaṃ nobhayam antareṇopalabhyate, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānam āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyaṃ taṃ nādhyātmaniśritaṃ na bahirdhāniśritaṃ nobhayam antareṇopalabhyate.
cakṣur āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyaṃ taṃ nādhyātmaniśritaṃ na bahirdhāniśritaṃ nobhayam antareṇopalabhyate, evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvā kāyo mana āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyaṃ taṃ nādhyātmaniśritaṃ na bahirdhāniśritaṃ nobhayam antareṇopalabhyate.
dānapāramitāpi āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyā sā nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā prajñāpāramitāpy āyuṣman śāriputra prakṛtiśūnyā sā nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate.
adhyātmaśūnyatā prakṛtiśūnyā sā nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate, evaṃ bahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā prakṛtiśūnyā sā nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate.
smṛtyupasthānāni prakṛtiśūnyāni tāni nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate, evaṃ samyakprahāṇāni ṛddhipādā indriyāṇi (PvsP1-2: 168) balāni bodhyaṅgāni āryāṣṭāṅgo mārgaḥ prakṛtiśūnyaḥ sa nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate.
evam apramāṇadhyānārūpyasamāpattyabhijñāsamādhidhāraṇīmukhabalavaiśāradyapratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ prakṛtiśūnyās te nādhyātmaṃ na bahirdhā nobhayam antareṇopalabhyate.
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa sarvadharmā aniśritāḥ, prakṛtiśūnyatām upādāya. evaṃ hi āyuṣman śāriputra bodhisattvena mahāsattvena ṣaṭsu pāramitāsu caratā rūpaṃ pariśodhayitavyaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ pariśodhayitavyam, evaṃ vyastasamastāḥ skandhā dhātavaḥ, āyatanāni pratītyasamutpādaḥ sarvapāramitāḥ sarvaśūnyatāḥ sarvasamādhayaḥ sarvadhāraṇīmukhāni saptatriṃśad bodhipakṣyā dharmāḥ, apramāṇadhyānārūpyasamāpattayo 'bhijñādaśabalāni catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ pariśodhayitavyāḥ, yāvat sarvākārajñatā pariśodhayitavyā.
iti sarvākārajñatāniryāṇam
śāriputra āha: katham āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ ṣaṭpāramitāsu caran bodhisattvamārgaṃ pariśodhayati?
subhūtir āha: asty āyuṣman śāriputra dānapāramitā laukikī asti lokottarā, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā asti prajñāpāramitā laukikī asti lokottarā.
śāriputra āha: katamā āyuṣman subhūte dānapāramitā laukikī katamā lokottarā?
subhūtir āha: laukikī āyuṣman śāriputra dānapāramitā iha bodhisattvo mahāsattvo dāyako bhavati dānapatiḥ, śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakādhvagebhyo yācanakebhyo dātā bhavati, annārthikebhyo 'nnaṃ dadāti, pānayānavasanagandhamālyavilepanapuṣpadhūpacūrṇavāsopāśrayapratiśrayajīvitopakaraṇaśayanāsanabhaiṣajyārthikebhyo 'nnapānayānavasanaśayanāsanagandhamālyavilepanapuṣpadhūpacūrṇavāsopāśrayapratiśrayānyatarānyatarajīvitapariṣkāropakaraṇabhaiṣajyadātā bhavati, putrārthikebhyaḥ putraṃ dadāti, duhitryarthikebhyo duhitaraṃ dadāti, bhāryārthikebhyo bhāryāṃ dadāti, rāṣṭrārthikebhyo rājyāni dadāti, śiro 'rthikebhyaḥ śiro dadāti, aṅgārthikebhyo 'ṅgāni dadāti, māṃsaśoṇitamajjārthikebhyo māṃsaśoṇitamajjāno dadāti, tac ca saṃniśritaṃ parityajati, (PvsP1-2: 169) tasyaivaṃ bhavati, ahaṃ dadāmi eṣa parigṛhṇīte idaṃ dānam ahaṃ nirmatsaraḥ sarvasvaṃ parityajāmi, ahaṃ buddhājñāṃ karomi, ahaṃ dānapāramitāyāṃ carāmi, aham etad dānaṃ sarvasattvasādhāraṇaṃ kṛtvā anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayāmi tac cānupalambhayogena, anena ca dānena dānaphalena ca sarvasattvā dṛṣṭa eva dharme sukhitā bhavantu anupādāya parinirvāntu, sa tribhiḥ saṅgaiḥ sakto dānaṃ dadāti, katamais tribhir? yad utātmasaṃjñayā parasaṃjñayā dānasaṃjñayā ca ebhis tribhiḥ saṅgaiḥ sakto dānaṃ dadāti, iyam ucyate laukikī dānapāramiteti. tathā hi āyuṣman śāriputra lokato na calati noccalati na saṃkrāmati, tenocyate laukikī dānapāramiteti.
tatra katamā lokottarā dānapāramitā? yad uta trimaṇḍalapariśuddhiḥ. tatra katamā trimaṇḍalapariśuddhiḥ? iha bodhisattvo mahāsattvo dānaṃ dadan nātmānam upalabhate pratigrāhakaṃ nopalabhate dānaṃ ca nopalabhate, tad vipākaṃ ca nopalabhate, iyam āyuṣman śāriputra bodhisattvasya mahāsattvasya trimaṇḍalapariśuddhiḥ.
punar aparam āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvo dānaṃ dadan sarvasattvebhyas tad dānaṃ niryātayati, sattvāṃś ca nopalabhate, ātmānaṃ ca nopalabhate, tac ca dānam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati, na ca bodhim upalabhate. iyam ucyate lokottarā dānapāramiteti.
kena kāraṇenocyate lokottarā dānapāramiteti? tathā hy āyuṣman śāriputra lokāc calati uccalati saṃkrāmati, tena kāraṇenocyate lokottarā dānapāramiteti, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā.
śāriputra āha: katamāyuṣman subhūte prajñāpāramitā laukikī, katamā lokottarā?
subhūtir āha: laukikī āyuṣman śāriputra prajñāpāramitā, iha bodhisattvo mahāsattvo dānaṃ dadāti upalambhaniśrito mātsaryacittaṃ mayā nigrahītavyam iti, tac cātmasattvadānasaṃjñāniśritaḥ sarvasvaṃ parityajati bāhyaṃ vā adhyātmikaṃ vā vastu upāttaṃ vā anupāttaṃ vā nāsti kiṃcid yaṃ na parityajati, tac ca kuśalamūlaṃ bodhaye pariṇāmayati sarvasattvasādhāraṇaṃ kṛtvā upalambhaniśritaḥ,
sa śīlaṃ sevate dhūtaguṇapratiṣṭhitaḥ, kāyavākcittopalambhaniśritas (PvsP1-2: 170) tāṃś ca daśa kuśalān karmapathān sevamānaḥ, ātmadṛṣṭyāṃ sattvadṛṣṭyāṃ kuśaladṛṣṭyāṃ niśrito bodhim upalabhya sarvasattvasādhāraṇāni śīlāni bodhaye pariṇāmayati tac copalambhena, ātmānam utkarṣayati parān paṃsayati.
sa sarvasattvānāṃ duṣkṛtāni kṣamate, ātmasattvakṣāntidṛṣṭiniśritas tac ca kuśalamūlam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati sarvasattvasādhāraṇaṃ kṛtvā upalambhayogena.
sa vīryam ārabhate kāyam upalambhamānaś cittam upalambhamānaḥ puṇyasaṃbhāram upalambhamānaḥ, jñānasaṃbhāram upalambhamānaḥ, ātmānam upalambhamānaḥ, bodhim upalambhamānas tena ca vīryārambhena manyate, tac ca sarvasattvasādhāraṇaṃ kṛtvā upalambhayogenānuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati.
sa maitrīkaruṇāmuditopekṣāṃ bhāvayati dhyānasamāpattīḥ samāpadyate vyuttiṣṭhate ca tā āsvādayati, tā āsvādayan manyate sarvasattvasādhāraṇāni ca kuśalamūlāni upalambhadṛṣṭiko bodhāya pariṇāmayati. iyam ucyate laukikī prajñāpāramitā.
sa śūnyatāṃ bhāvayan rūpaṃ śūnyam ity upalabhate, vedanā saṃjñā saṃskārān vijñānaṃ śūnyam ity upalabhate, yāvad buddhabodhiṃ copalabhate upalambhayogena, tāni kuśalamūlāni sarvasattvasādhāraṇāni kṛtvā anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati, taṃ copalambhayogena, sarvapāpaṃ pratideśayaty upalambhayogena, ātmanaś ca pareṣāṃ ca puṇyam anumodate, ātmanaś ca parasya cārthāya upalabhamānaḥ sarvabuddhān adhyeṣayate, anupāyena triḥkṛtvaḥ puṇyaṃ sarvajñatāyai pariṇāmayati sarvasattvasādhāraṇaṃ kṛtvā. iyam ucyate laukikī prajñāpāramitā
tatra katamā lokottarā prajñāpāramitā? ātmasattvadeyabodhyanupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā dānapāramitāṃ pariśodhayati, bodhāya ātmasattvaśīlabodhyanupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā śīlapāramitāṃ pariśodhayati, bodhāya ātmasattvakṣamābodhyanupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā kṣāntipāramitāṃ pariśodhayati, bodhāya cātmakāyacittavīryapuṇyajñānabodhyanupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā vīryapāramitāṃ pariśodhayati, bodhāya ātmasattvadhyānasamādhisamāpattibodhyānupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā dhyānapāramitāṃ (PvsP1-2: 171) pariśodhayati, bodhāya ātmasattvasarvadharmānupalabdhyā trimaṇḍalapariśuddhyā prajñāpāramitāṃ pariśodhayati, bodhāya sarvakuśalamūlāni cānuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati nirviśeṣapariṇāmena, anuttarapariṇāmena, asamasamapariṇāmena, acintyātulyapariṇāmena, aprameyapariṇāmena. iyam ucyate lokottarā prajñāpāramitā.
kena kāraṇena laukikī? loko yābhir bhavati, lokaṃ vā yābhir nivartayati, lokena vā yāḥ samāḥ, lokāya vā yābhir dīyate, lokād vā yābhir niḥsarati, lokasya vā yā bhavāya, loke vā bhavā yās tā laukikasyaḥ.
tatra katamā lokottarā? loko yābhir uttarati, lokaṃ vā yābhir uttārayati, lokena vā yābhir uttāryate, ālokāya vā yā bhavati, lokād vā yābhir niḥsarati, lokasya vā yā uttaraṇāya, loke vā yā uttarās tā lokottarā iti.
evaṃ hy āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ ṣaṭsu pāramitāsu caran bodhimārgaṃ pariśodhayati.
śāriputra āha: katama āyuṣman subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya bodhimārgaḥ?
subhūtir āha: catvāry āyuṣman śāriputrai smṛtyupasthānāni bodhisattvasya mahāsattvasya bodhimārgaḥ, catvāri samyakprahāṇāni catvāra ṛddhipādāḥ pañcendriyāṇi pañca balāni sapta bodhyaṅgāni āryāṣṭāngo mārgaḥ śūnyatāvimokṣamukham ānimittavimokṣamukham apraṇihitavimokṣamukham adhyātmaśūnyatā bahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā sarvasamādhayaḥ sarvadhāraṇīmukhāni catvāry apramāṇāni catvāri dhyānāni catasra ārūpyasamāpattayo daśa tathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvido 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā mahākaruṇā. ayam ucyate āyuṣman śāriputra bodhisattvasya mahāsattvasya bodhimārgaḥ.
śāriputra āha: katamasyā āyuṣman subhūte pāramitāyā ayaṃ puruṣakāraḥ?
subhūtir āha: prajñāpāramitāyā āyuṣman śāriputra ayaṃ puruṣakāraḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra prajñāpāramitā janayitrī sarveṣāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ śrāvakapratyekabuddhadharmāṇāṃ bodhisattvadharmāṇāṃ buddhadharmāṇāṃ, prajñāpāramitā āyuṣman (PvsP1-2: 172) śāriputra pratigrāhikā sarveṣāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ śrāvakapratyekabuddhadharmāṇāṃ bodhisattvadharmāṇāṃ, prajñāpāramitāyām āyuṣman śāriputra śikṣitvā taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, anāgatā apy āyuṣman śāriputra tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā ihaiva prajñāpāramitāyāṃ śikṣitvānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante, ye 'py etarhi āyuṣman śāriputra daśasu dikṣu loke tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti dharmaṃ deśayanti, te 'pi sarve ihaiva prajñāpāramitāyāṃ śikṣitvānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ.
sacet punar āyuṣman śāriputra asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ bodhisattvasya mahāsattvasya na bhavati kāṅkṣāyitatvaṃ na bhavati dhanvāyitatvaṃ veditavyam etad āyuaṣman śāriputra viharaty ayaṃ bodhisattvo mahāsattvo 'nena vihāreṇāvirahitaś cānena manasikāreṇa yad uta sarvasattvaparitrāṇāya sarvasattvāparityāgamanasikāreṇa mahākaruṇāmanasikāreṇa.
śāriputra āha: yad āyuṣman subhūte evam āha, viharaty ayaṃ bodhisattvo mahāsattvo 'nena vihāreṇāvirahitaś cānena manasikāreṇeti, evaṃ saty āyuṣman subhūte sarvasattvā api bodhisattva bhaviṣyanti. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman subhūte sarvasattvā avirahitā manasikāreṇa.
subhūtir āha: sādhu sādhu āyuṣman śāriputra upālapsye tvāṃ artha evāyuṣmatā śāriputreṇa bhūtapadābhidhānena parigṛhītaḥ. tat kasya hetoḥ? sattvāsattayāyuṣman śāriputra manasikārāsattā veditavyā, sattvasūnyatayā manasikāraśūnyatā veditavyā, sattvāsvabhāvatayā manasikārāsvabhāvatā veditavyā, sattvaviviktatayā manasikāraviviktatā veditavyā, sattvānabhisaṃbodhanatayā manasikārānabhisaṃbodhanatā veditavyā, rūpāsattayā rūpaśūnyatayā rūpāsvabhāvatayā rūpaviviktatayā rūpānabhisaṃbodhanatayā manasikārānabhisaṃbodhanatā veditavyā, vedanā saṃjñāsaṃskārā vijñānāsattayā vijñānaśūnyatayā vijñānāsvabhāvatayā vijñānaviviktatayā vijñānānabhisaṃbodhanatayā manasikārānabhisaṃbodhanatāveditavyā.
(PvsP1-2: 173)
evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu satyabodhipakṣyadharmapāramitāpramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣv abhijñāsu sarvaśūnyatāsu sarvasamādhiṣu sarvadhāraṇīmukheṣu daśabalavaiśāradyapratisaṃvitsu aṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu sarvākārajñatāsattayā sarvākārajñatāśūnyatayā sarvākārajñatāsvabhāvatayā sarvākārajñatāviviktatayā sarvākārajñatānabhisaṃbodhanatayā manasikārānabhisaṃbodhanatā veditavyā.
anenāyuṣman śāriputra vihāreṇānena ca manasikāraṇāvirahito bodhisattvo mahāsattva iti.
atha khalu bhagavān āyuṣmate subhūtaye sādhukāram adāt: sādhu sādhu subhūte, evaṃ hi subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitopadeṣṭavyā yathā tvam upadiśasi yathāpi nāma tathāgatānubhāvenaivaṃ bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ yathā tvam upadiśasi.
asmin khalu punaḥ prajñāpāramitā parivarte āyuṣmatā subhūtinā bhāṣyamāṇe trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍ vikāraṃ prakampito yāvat pūrvottaradakṣiṇapaścimāyāṃ vidiśy unnāmāvanāmaṃ gacchanti sma. atha khalu bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ smitam akarot.
atha khalv āytiṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: ko bhagavan hetuḥ kāḥ pratyayaḥ smitasya prādurbhāvāya?
bhagavān āha: yathaiva subhūte iha lokadhātau tathāgataḥ prajñāpāramitāṃ nirdiśati tathaiva pūrvasyāṃ diśy asaṃkhyeyeṣv aprameyeṣu lokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣante, evaṃ samantād daśasu dikṣv asaṃkhyeyeṣv aprameyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavanto bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitāṃ nirdiśanti, asmin khalu punaḥ subhūtinā prajñāpāramitānirdeśe nirdiśyamāne dvādaśānām ayutānāṃ devamānuṣikāyāḥ prajāyā anutpattikadharmakṣāntipratilambho 'bhūt, teṣām api buddhānāṃ bhagavatāṃ samantād daśasu dikṣu lokadhātuṣu imāṃ prajñāpāramitāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ bhāṣamāṇānām asaṃkhyeyānām aparimāṇānāṃ sattvānām anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpannāni.
iti mārganiryāṇam
(PvsP1-2: 174)
ity uktā niryāṇapratipattir
ity uktā sarvākārajñatā
āryapañcaviṃśatisāhasrikāyāṃ bhagavatyāṃ prajñāpāramitāyām abhisamayālaṃkārānusāreṇa saṃśodhitāyāṃ sarvākārajñatādhikāraḥ subhūtiparivartaḥ prathamaḥ