Kinh Bát-nhã Hai mươi lăm ngàn bài tụng, Quyển I (Pañcaviṃśatisāhasrikā Prajñāpāramitā I)

 śūnyāḥ vijñānaṃ vijñānatvena śūnyaṃ, nāmarūpaṃ nāmarūpatvena śūnyaṃ, ṣaḍāyatanaṃ ṣaḍāyatanatvena śūnyaṃ, sparśaḥ sparśatvena śūnyaḥ, vedanā vedanātvena śūnyā, tṛṣṇā tṛṣṇātvena śūnyā, upādānam upādānatvena śūnyaṃ, bhavo bhavatvena śūnyaḥ, jātir jātitvena śūnyā, tathā hi bhagavañ jarāmaraṇaṃ jarāmaraṇatvena śūnyaṃ, yā ca jarā amaraṇaśūnyatā na taj jarāmaraṇaṃ, na cānyatra śūnyatāyā jarāmaraṇaṃ, jarāmaraṇam eva śūnyatā śūnyataiva jarāmaraṇam.
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nāvidyāyāṃ sthātavyaṃ na saṃskāreṣu na vijñāne na nāmarūpe na ṣaḍāyatane na sparse na vedanāyāṃ na tṛṣṇāyāṃ nopādānena bhave na jātau na jarāmaraṇe sthātavyam.
evaṃ skandhadhātvāyataneṣu ca kartavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā smṛtyupasthāneṣu na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? smṛtyupasthānāni smṛtyupasthānatvena śūnyāni, yā ca bhagavan smṛtyupasthānānāṃ śūnyatā na tāni smṛtyupasthānāni na cānyatra śūnyatāyāḥ smṛtyupasthānāni smṛtyupasthānāny eva śūnyatā śūnyataiva smṛtyupasthānāni, tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na smṛtyupasthāneṣu sthātavyaṃ, evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikabuddhadharmeṣu na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hy āveṇikabuddhadharmā āveṇikabuddhadharmatvena śūnyā yā ca bhagavann āveṇikabuddhadharmāṇāṃ śūnyatā na te āveṇikabuddhadharmā na cānyatra śūnyatāyā āveṇikā buddhadharmā āveṇikā buddhadharmā eva śūnyatā śūnyataivāveṇikā buddhadharmāḥ. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikabuddhadharmeṣu (PvsP1-1: 167) na sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na dānapāramitāyāṃ sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi dānapāramitaiva śūnyā dānapāramitāsvabhāvena, yā ca bhagavan dānapāramitāyāḥ śūnyatā na sā dānapāramitā, na cānyatra śūnyatāyā dānapāramitā, dānapāramitaiva śūnyatā śūnyataiva dānapāramitā, na śīlapāramitāyāṃ na kṣāntipāramitāyāṃ na vīryapāramitāyāṃ na dhyānapāramitāyāṃ na prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi prajñāpāramitaiva śūnyā prajñāpāramitāsvabhāvena, yā ca bhagavan prajñāpāramitāyāḥ śūnyatā na sā prajñāpāramitā, na cānyatra śūnyatāyāḥ prajñāpāramitā, prajñāpāramitaiva śūnyatā śūnyataiva prajñāpāramitā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na dānapāramitāyāṃ sthātavyaṃ, na śīlapāramitāyāṃ na kṣāntipāramitāyāṃ na vīryapāramitāyāṃ na dhyānapāramitāyāṃ na prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā akṣareṣu na sthātavyaṃ, akṣarābhinirhāreṣu na sthātavyaṃ, ekodāhāre dvir udāhāre trir udāhāre na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hy akṣarāṇi śūnyāny akṣarasvabhāvena, yā ca bhagavann akṣaraśūnyatā na tāni akṣarāṇi, na cānyatra śūnyatāyā akṣarāṇi, akṣarāṇy eva śūnyatā śūnyataivākṣarāṇi, tad anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nākṣareṣu sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nābhijñāsu sthātavyam. tat kasya hetoḥ? abhijñā eva śūnyā abhijñāsvabhāvena, yā ca bhagavann abhijñā śūnyatā na tā abhijñā, na cānyatra śūnyatāyā abhijñā, abhijñā evaśūnyatā śūnyataivābhijñāḥ, tad anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nābhijñāsu sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpam anityam iti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anityam iti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi (PvsP1-1: 168) rūpānityatā anityatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan rūpānityatā śūnyatā na sā anityatā, na cānyatra śūnyatāyā anityatā, anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā, tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā rūpam anityam iti na sthātavyam.
na vedanānityeti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi vedanānityatānityatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan vedanānityatāśūnyatā na sā anityatā, na cānyatra śūnyatāyā anityatā, anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
na saṃjñā anityeti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi saṃjñānityatānityatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan saṃjñā anityatā śūnyatā na sā anityatā, na cānyatra śūnyatāyā anityatā, anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
na saṃskārā anityā iti sthātavyaṃ, tat kasya hetoḥ? tathā hi saṃskārānityatānityatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan saṃskārā anityatā śūnyatā na sā anityatā, na cānyatra śūnyatāyā anityatā anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
na vijñānam anityam iti sthātavyaṃ, tat kasya hetoḥ? tathā hi vijñānānityatānityatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan vijñānānityatā śūnyatā na sā anityatā, na cānyatra śūnyatāyā anityatā, anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā, tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānam anityam iti sthātavyam.
evaṃ na rūpaṃ duḥkham iti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ duḥkham iti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi rūpaduḥkhatā duḥkhatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan rūpaduḥkhatā śūnyatā na sā duḥkhatā na cānyatra śūnyatāyā duḥkhatā duḥkhataiva śūnyatā śūnyataiva duḥkhatā, tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ duḥkham iti sthātavyaṃ. na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ duḥkham iti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi vijñānaduḥkhatā duḥkhatāsvabhāvena śūnyā yā ca bhagavan vijñānaduḥkhatā śūnyatā na sā duḥkhatā na cānyatra śūnyatāyā duḥkhatā duḥkhataiva śūnyatā śūnyataiva duḥkhatā, tad anenāpi (PvsP1-1: 169) bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānaṃ duḥkham iti sthātavyam.
evaṃ na rūpam anātmeti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anātmeti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi rūpānātmatā anātmatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan rūpānātmatā śūnyatā na sānātmatā, na cānyatra śūnyatāyā anātmatā, anātmataivaśūnyatā śūnyataivānātmatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpam anātmeti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anātmeti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi vijñānānātmatā anātmatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan vijñānānātmatā śūnyatā na sā anātmatā, na cānyatra śūnyatāyā anātmatā, anātmataiva śūnyatā śūnyataivānātmatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānam anātmeti sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ śāntam iti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ śāntam iti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi rūpaśāntatā śāntatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan rūpaśāntatā śūnyatā na sā śāntatā, na cānyatra śūnyatāyāḥ śāntatā, śāntataiva śūnyatā śūnyataiva śāntatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ śāntam iti sthātavyaṃ, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ śāntam iti sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi vijñānaśāntatā śāntatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan vijñānaśāntatā śūnyatā na sā śāntatā, na cānyatra śūnyatāyāḥ śāntatā, śāntataiva śūnyatā śūnyataiva śāntatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānaṃ śāntam iti sthātavyam.
evaṃ hetusamudayaprabhavapratyayatāyāṃ na sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā tathatāyāṃ na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi tathatā tathatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavaṃs tathatāyāḥ śūnyatā na sā tathatā, na cānyatra tathatāyāḥ śūnyatā, tathataiva śūnyatā śūnyataiva tathatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena (PvsP1-1: 170) prajñāpāramitāyāṃ caratā tathatāyān na sthātavyam.
evaṃ dharmatāyāṃ na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi dharmatā dharmatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan dharmatāyāḥ śūnyatā na sā dharmatā, na cānyatra dharmatāyāḥ śūnyatā, dharmataiva śūnyatā śūnyataiva dharmatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmatāyāṃ na sthātavyam.
evaṃ dharmadhātau na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi dharmadhātur dharmadhātusvabhāvena śūnyo, yā ca bhavagavan dharmadhātoḥ śūnyatā na sa dharmadhātur, na cānyatra dharmadhātoḥ śūnyatā, dharmadhātur eva śūnyatā śūnyataiva dharmadhātuḥ. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmadhātau na sthātavyam.
evaṃ dharmaniyāmatāyāṃ na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi dharmaniyāmatā dharmaniyāmatāsvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan dharmaniyāmatā śūnyatā na sā dharmaniyamatā, na cānyatra dharmaniyāmatāyāḥ śūnyatā, dharmaniyāmataiva śūnyatā śūnyataiva dharmaniyamatā. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmaniyāmatāyāṃ na sthātavyam.
evaṃ bhūtakoṭyāṃ na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi bhūtakoṭir bhūtakoṭisvabhāvena śūnyā, yā ca bhagavan bhūtakoṭeḥ śūnyatā na sā bhūtakoṭir, na cānyatra bhūtakoṭeḥ śūnyatā, bhūtakoṭir eva śūnyatā śūnyataiva bhūtakotiḥ. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā bhūtakoṭyāṃ na sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā sarvadhāraṇīmukheṣu na sthātavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi dhāraṇīmukhāni dhāraṇīmukhaiḥ śūnyāni, yā ca bhagavan dhāraṇīmukhānāṃ śūnyatā na tāni dhāraṇīmukhāni, na cānyatra dhāraṇīmukhebhyaḥ śūnyatā, dhāraṇīmukhāny eva śūnyatā śūnyataiva dhāraṇīmukhāni. tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dhāraṇīmukheṣu na sthātavyam.
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalo 'haṅkāramamakārapatitena mānasena saced rūpe (PvsP1-1: 171) tisthati rūpābhisaṃskāre carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu, saced vijñāne tiṣṭhati vijñānābhisaṃskāre carati na carati prajñāpāramitāyām. tat kasya hetoḥ? na hy abhisaṃskāre caran prajñāpāramitāṃ parigṛhṇāti na prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate na prajñāpāramitāṃ paripūrayati, aparipūrayan prajñāpāramitāṃ na niryāsyati sarvākārajñatāyām.
tat kasya hetoḥ? tathā hi bhagavan rūpam aparigṛhītaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam aparigṛhītam.
tat kasya hetoḥ? yaś ca rūpasyāparigraho na tad rūpaṃ prakṛtiśūnyatām upādāya, vedanā saṃjñā saṃskārā, yaś ca vijñānasyāparigraho na tad vijñānaṃ prakṛtiśūnyatām upādāya.
evaṃ yāvad bhūtakoṭir aparigṛhītā. tat kasya hetoḥ? yaś ca bhūtakoṭyā aparigraho na sā bhūtakoṭiḥ prakṛtiśūnyatām upādāya, sāpi prajñāpāramitā aparigṛhītā prakṛtiśūnyatām upādāya.
evaṃ bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā prakṛtiśūnyāḥ sarvadharmāḥ pratyavekṣitavyāḥ, tathā ca pratyavekṣitavyā yathā na kvacid dharme manaso vyupacāro bhavet. idaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya sarvadharmāparigṛhītaṃ nāma samādhimaṇḍalaṃ vipulaṃ puraskṛtam apramāṇaṃ niyatam asaṃhāryaṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhaiḥ.
sāpi sarvākārajñatā aparigṛhītā adhyātmaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya, mahāśūnyatām upādāya, śūnyatāśūnyatām upādāya, paramārthaśūnyatām upādāya, saṃskṛtaśūnyatām upādāya, asaṃskṛtaśūnyatām upādāya, atyantaśūnyatām upādāya, anavarāgraśūnyatām upādāya, anavakāraśūnyatām upādāya, prakṛtiśūnyatām upādāya, sarvadharmaśūnyatām upādāya, svalakṣaṇaśūnyatām upādāya, anupalambhaśūnyatām upādāya, abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, bhāvaśūnyatām upādāya, abhāvaśūnyatām upādāya, svabhāvaśūnyatām upādāya, parabhāvaśūnyatām upādāya.
(PvsP1-1: 172)
iti mṛdumūrdhagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
tat kasya hetoḥ? tathā hi na bhagavan sarvākārajñatā nimittataḥ udgrahītavyā nimittaṃ hi kleśaḥ.
katamat punar nimittam? rūpaṃ nimittaṃ vedanā nimittaṃ saṃjñā nimittaṃ saṃskārā nimittaṃ vijñānaṃ nimittaṃ, cakṣur nimittaṃ śrotraṃ nimittaṃ ghrāṇaṃ nimittaṃ jihvā nimittaṃ kāyo nimittaṃ mano nimittaṃ, rūpaṃ nimittaṃ śabdo nimittaṃ gandho nimittaṃ raso nimittaṃ sparśo nimittaṃ dharmo nimittaṃ, smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmaśūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskāradharmadhātudharmatāidharmaniyāmatābhūtakoṭinimittam ayam ucyate kleśaḥ.
sacet punaḥ prajñāpāramitā nimittata udgrahītavyābhaviṣyan naiveha śreṇikaḥ parivrājakaḥ śāsane śraddhām alapsyata, atra sarvajñajñāne katamā ca śraddhā? yeyaṃ prajñāpāramitāyām abhiśraddadhānatā avakalpanatā adhimuktiś cintanā tulanā vyupaparīkṣaṇā tac cānimittayogena, evam animittata udgrahītavyā.
atra punaḥ śreṇikaḥ parivrājakaḥ adhimucya śraddhānusārī prādeśikena jñānenāvatīrṇaḥ, so 'vatīrya na rūpaṃ parigṛhītavān na vedanāṃ na saṃjñāṃ na saṃskārān na vijñānaṃ parīgṛhītavān.
tat kasya hetoḥ? tathā hi sa tena svalakṣaṇaśūnyeṣu dharmeṣu na kaścid dharmaḥ parigṛhīto nimittāmanasikāratām upādāya.
tat kasya hetoḥ? tathā hi sa nādhyātmaprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati, na bahirdhāprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati, nādhyātmabahirdhāprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati, nāpy anyatraprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati.
tat kasya hetoḥ? tathā hi sa taṃ dharmaṃ na samanupaśyati, yo vā prajānīyād, yaṃ vā prajānīyād, yena vā prajānīyāt.
tat kasya hetoḥ? nādhyātmarūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati nādhyātmavedanāyās taj jñānaṃ samanupaśyati, nādhyātmasaṃjñāyās taj jñānaṃ samanupaśyati, nādhyātmasaṃskārāṇāṃ taj jñānaṃ (PvsP1-1: 173) samanupaśyati, nādhyātmavijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati.
na bahirdhārūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati, na bahirdhāvedanāyā na bahirdhāsaṃjñāyā na bahirdhāsaṃskārāṇāṃ na bahirdhāvijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
nādhyātmabahirdhārūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati, nādhyātmabahirdhāvedanāyā nādhyātmabahirdhāsaṃjñāyā nādhyātmabahirdhāsaṃskārāṇāṃ nādhyātmabahirdhāvijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
nāpy anyatrarūpāt taj jñānaṃ samanupaśyati, nāpy anyatravedanāyā, nāpy anyatrasaṃjñāyā, nāpy anyatrasaṃskārebhyo, nāpy anyatravijñānāt taj jñānaṃ samanupaśyati, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya.
atra padaparyāye śreṇikaḥ parivrājako 'dhimuktaḥ so 'trādhimucya śraddhānusārī prādeśikena jñānenāvatīrṇaḥ sarvajñajñāne dharmatāṃ pramāṇīkṛtya sarvadharmānupalabdhitām upādāya, evam adhimuktas tena na kaścid dharmaḥ parīgṛhīto nimittāmanasikāratām upādāya, nāpy anena kaścid dharma upalabdho yaṃ parigṛhīyād vā muñced vā sarvadharmānudgrahānutsargatām upādāya. sa nirvāṇenāpi na manyate sarvadharmānudgrahānutsargatām upādāya.
tat kasya hetoḥ? yaḥ sarvadharmāṇām aparigraho 'nutsargaḥ sā prajñāpāramitā, iyam api bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitā apārapāragatām upādāya, yad rūpaṃ na parigṛhṇāti yad vedanāṃ na parigṛhṇāti yat saṃjñāṃ na parigṛhṇāti yat saṃskārān na parigṛhṇāti yad vijñānaṃ na parigṛhṇāti, sarvadharmāparigṛhītatām upādāya, yāvad vyastasamastān skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādān
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmaśūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskāradharmadhātudharmatādharmaniyamatāsamādhimukhadhāraṇīmukhāni, yāvat samadhiṃ na parigṛhṇāti sarvadharmāparigṛhītatām upādāya, na cāntarāparinirvāty aparipūrṇaiḥ praṇidhānair, yāvad daśabhis tathāgatabalaiś caturbhir vaiśāradyaiś catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhir aṣṭādaśabhir āveṇikair buddhadharmaiḥ.
tat kasya hetoḥ? tathā hi sarvadharmā adharmā, yāvat smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikā (PvsP1-1: 174) buddhadharmā adharmā, nāpi te dharmā nādharmāḥ. iyaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitā sarvadharmāparigṛhītatām upādāya.
iti madhyamūrdhagatālambanākāraviśeṣaḥ
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā evaṃ vyupaparīkṣitavyam.
katamaiṣā prajñāpāramitā? kasya caiṣā prajñāpāramitā? kim eṣā prajñāpāramitā? kenaiṣā prajñāpāramitā?
sacet punar bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann evam upanidhyāyati, tat kiṃ yo dharmo na vidyate nopalabhyate sā prajñāpāramiteti na carati prajñāpāramitāyām.
atha khalu āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: katame te āyuṣman subhūte dharmā na vidyante nopalabhyante?
subhūtir āha: prajñāpāramitā āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, dhyānapāramitā āyuṣmān śāriputra na vidyate nopalabhyate, vīryapāramitā na vidyate nopalabhyate, kṣāntipāramitā na vidyate nopalabhyate, śīlapāramitā na vidyate nopalabhyate, dānapāramitā āyuṣmān śāriputra na vidyate nopalabhyate, adhyātmaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya, śūnyatāśūnyatām upādāya, mahāśūnyatām upādāya, paramārthaśūnyatām upādāya, saṃskṛtaśūnyatām upādāya, asaṃskṛtaśūnyatām upādāya, atyantaśūnyatām upādāya, anavarāgraśūnyatām upādāya, anavakāraśūnyatām upādāya, prakṛtiśūnyatām upādāya, sarvadharmaśūnyatām upādāya, svalakṣaṇaśūnyatām upādāya, anupalambhaśūnyatām upādāya, abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, bhāvaśūnyatām upādāya, abhāvaśūnyatām upādāya, svabhāvaśūnyatām upādāya, parabhāvaśūnyatām upādāya.
rūpam āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, vedanā na vidyate nopalabhyate, saṃjñā na vidyate nopalabhyate, saṃskārā na vidyante nopalabhyante, vijñānam āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, adhyātmaśūnyatā āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, bahirdhāśūnyatā na vidyate nopalabhyate, adhyātmabahirdhāśūnyatā na vidyate (PvsP1-1: 175) nopalabhyate, śūnyatāśūnyatā na vidyate nopalabhyate, mahāśūnyatā na vidyate nopalabhyate, paramārthaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, saṃskṛtaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, asaṃskṛtaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, atyantaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, anavarāgraśūnyatā na vidyate nopalabhyate, anavakāraśūnyatā na vidyate nopalabhyate, prakṛtiśūnyatā na vidyate nopalabhyate, sarvadharmaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, svalakṣaṇaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, anupalambhaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, abhāvasvabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, bhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, abhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, svabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, parabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate, yāvat saptatriṃśad bodhipakṣyā dharmā na vidyante nopalabhyante, abhijñā na vidyante nopalabhyante, daśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā na vidyante nopalabhyante, tathatā na vidyate nopalabhyate, dharmatā na vidyate nopalabhyate, dharme sthititā na vidyate nopalabhyate, dharmaniyāmatā na vidyate nopalabhyate, bhūtakoṭir na vidyate nopalabhyate, buddhāpy āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, sarvākārajñatāpy āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate, adhyātmaśūnyatām upādāya, yāvat parabhāvaśūnyatām upādāya.
sacet punaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann evam upaparīkṣate evam upanidhyāyati tasyaivam upaparīkṣamāṇasyaivam upanidhyāyataś cittaṃ nāvalīyate na saṃlīyate notrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsam āpadyate, avirahito bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitayā veditavyaḥ.
ity adhimātramūrdhagatālambanākāraviśeṣaḥ
atha khalv āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: kena kāraṇenāyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitayā avirahito veditavyaḥ?
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra virahitaṃ rūpasvabhāvena, evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam āyuṣman śāriputra virahitaṃ vijñānasvabhāvena. dānapāramitāpy āyuṣman śāriputra virahitā dānapāramitāsvabhāvena, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā (PvsP1-1: 176) dhyānapāramitā prajñāpāramitāpy āyuṣman śāriputra virahitā prajñāpāramitāsvabhāvena. evam apramāṇadhyānārūpyasamāpattayaḥ smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyāṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā virahitā buddhadharmasvabhāvena, bhūtakoṭir apy āyuṣman śāriputra virahitā bhūtakoṭisvabhāvena.
śāriputra āha: kathaṃ punar āyuṣman subhūte rūpasya svabhāvaḥ? kathaṃ vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ? kathaṃ vijñānasya svabhāvaḥ? kathaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādāṅgānāṃ svabhāvaḥ? evaṃ vistareṇa yāvat kathaṃ bhūtakoṭyāḥ svabhāvaḥ?
subhūtir āha: abhāva āyuṣman śāriputra rūpasya svabhāvaḥ, abhāvo vedanāyāḥ, abhāvaḥ saṃjñāyāḥ, abhāvaḥ saṃskārāṇām, abhāvo vijñānasya svabhāvaḥ, abhāvo vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādānāṃ svabhāvaḥ, abhāvaḥ śūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskārāṇāṃ jātaḥ svabhāvaḥ, abhāvaḥ tathatādharmadhātudharmasthititādharmaniyāmatānāṃ svabhāvaḥ.
evaṃ vistareṇa yāvad abhāvo bhūtakoṭyāḥ svabhāvaḥ, tad anena tvayāyuṣman śāriputra paryāyeṇaivaṃ veditavyam, yathā rūpaṃ virahitaṃ rūpasvabhāvena, vedanā virahitā vedanāsvabhāvena, saṃjñā virahitā saṃjñāsvabhāvena, saṃskārā virahitāḥ saṃskārasvabhāvena, vijñānaṃ virahitaṃ vijñānasvabhāvena.
evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ, yāvad bhūtakoṭir virahitā bhūtakoṭisvabhāvena.
punar aparaṃ śāriputra rūpaṃ virahitaṃ rūpalakṣaṇena, vedanā virahitā vedanālakṣaṇena, saṃjñā virahitā saṃjñālakṣaṇena, saṃskārā virahitāḥ saṃskāralakṣaṇena, vijñānaṃ virahitaṃ vijñānalakṣaṇena. evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ, yāvad bhūtakoṭir virahitā bhūtakoṭilakṣaṇena, lakṣaṇasvabhāvenāpi lakṣaṇaṃ virahitaṃ, svabhāvalakṣaṇenāpi svabhāvo virahitaḥ.
(PvsP1-1: 177)
śāriputra āha: ya āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'tra śikṣiṣyate sa niryāsyati sarvākārajñatāyām.
subhūtir āha: evam etad āyuṣman śāriputra yo hy evam atra śikṣiṣyate sa niryāsyati sarvākārajñatāyām.
iti mṛdukṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra ajātā aniryātāḥ sarvadharmāḥ.
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte ajātā aniryātāḥ sarvadharmāḥ?
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra śūnyaṃ rūpasvabhāvena tasya nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate, vedanā śāriputra śūnyā vedanāsvabhāvena tasyā nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate, saṃjñā śāriputra śūnyā saṃjñāsvabhāvena tasyā nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate, saṃskārāḥ śāriputra śūnyāḥ saṃskārasvabhāvena teṣāṃ nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate, vijñānam āyuṣman śāriputra śūnyaṃ vijñānasvabhāvena tasya nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate. evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ, yāvad bhūtakoṭiḥ śūnyā bhūtakoṭisvabhāvena tasyā nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate.
evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāñ caran sarvākārajñatāyā āsannībhavati yathā yathā ca sarvākārajñatāyā āsannībhavati tathā tathā kāyapariśuddhiñ ca cittapariśuddhiñ ca lakṣaṇapariśuddhiṃ cādhigacchati, yathā yathā ca kāyapariśuddhiṃ ca cittapariśuddhiṃ ca lakṣaṇapariśuddhiṃ cādhigacchati tathā tathā bodhisattvasya mahāsattvasya rāgasahagataṃ cittaṃ notpadyate doṣasahagataṃ cittaṃ notpadyate mohasahagataṃ cittaṃ notpadyate mānasahagataṃ cittaṃ notpadyate lobhasahagataṃ cittaṃ notpadyate kudṛṣṭisahagataṃ cittaṃ notpadyate sa rāgacittānutpādād doṣacittānutpādān mohacittānutpādān mānacittānutpādāl lobhacittānutpādāt kudṛṣṭicittānutpādād na jātu mātuḥ kukṣāv upapadyate, satatasamitam aupapāduko bhavati, buddhakṣetreṇa buddhakṣetraṃ saṃkrāmati, buddhāṃś ca bhagavataḥ paryupāste, (PvsP1-1: 178) sattvāṃś ca paripācayati, buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati, na tair buddhair bhagavadbhir virahito bhavati, yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ. evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattva āsannībhavaty anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ.
iti madhyakṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: saced bhagavan bodhisattvo mahāsattvo 'nupāyakuśalaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran rūpe carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanāyāṃ carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, sacet saṃjñāyāṃ carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, sacet saṃskāreṣu carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñāne carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced rūpaṃ nityam anityaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanā nityā anityā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃjñā nityā anityā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārā nityam anityaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñānaṃ nityam anityaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced rūpaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanā sukhā duḥkhā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃjñā sukhā duḥkhā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārāḥ sukhā duḥkhā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñānaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced rūpam ātmā anātmā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanā ātmā anātmā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃjñā ātmā anātmā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārā ātmāno 'nātmāno veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñānam ātmā anātmā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
(PvsP1-1: 179)
saced rūpaṃ śāntam aśāntaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanā śāntā aśāntā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃjñā śāntā aśāntā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārāḥ śāntā aśāntā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñānaṃ śāntam aśāntaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced rūpaṃ viviktam aviviktaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vedanā viviktā aviviktā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃjñā viviktā aviviktā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārā viviktā aviviktā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced vijñānaṃ viviktam aviviktaṃ veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalaḥ saptatriṃśatsu bodhipakṣyeṣu dharmeṣu carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām, evaṃ yāvad abhijñāsu pāramitāsv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu pañcasu cakṣuḥṣu daśasu tathāgatabaleṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu caturṣu vaiśāradyeṣu yāvad aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
saced bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasyānupāyakauśalena prajñāpāramitāyāṃ carata evaṃ bhavati, ahaṃ prajñāpāramitāyāṃ carāmīty upalambhe carati, ahaṃ carāmīti carati nimitte carati.
saced bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati, ya evaṃ carati sa prajñāpāramitāyāṃ carati, sa prajñāpāramitāyāṃ bhāvayatīti nimitta eva sa carati, idaṃ bodhisattvasya mahāsattvasyānupāyakauśalaṃ veditavyam.
atha khalv āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: kena kāraṇenāyuṣman subhūte idaṃ bodhisattvasya mahāsattvasyānupāyakauśalaṃ veditavyam?
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra yo bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran rūpam adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, vedanām adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, saṃjñām adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, saṃskārān adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, vijñānam (PvsP1-1: 180) adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sa rūpam adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, vedanām adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, saṃjñām adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, saṃskārān adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, vijñānam adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, rūpasyābhisaṃskāre carati vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasyābhisaṃskāre carati tat tasya jātijarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsakaram iti vadāmi.
punar aparaṃ śāriputra saced bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalaḥ, cakṣur adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvāṃ kāyañ mano 'dhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, rūpam adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, śabdān gandhān rasān spraṣṭavyān dharmān adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, cakṣurvijñānaṃ śrotravijñānaṃ ghrāṇavijñānaṃ jihvāvijñānaṃ kāyavijñānaṃ manovijñānam adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sacec cakṣuḥsaṃsparśam adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sacec chrotraghrāṇajihvākāyamanaḥsaṃsparśam adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sacec cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkhāsukhaṃ vādhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sacec chrotraghrāṇajihvākāyamanaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkhāsukhaṃ vādhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate.
sacet saptatriṃśadbodhipakṣān dharmān adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, evaṃ pañca cakṣūṃṣi ṣaḍ abhijñāḥ ṣaṭ pāramitāś catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvidaś catvāry apramāṇāni catvāri dhyānāni catasra ārūpyasamāpattīr daśatathāgatabalāny aṣṭādaśaveṇikān buddhadharmān arhattvaṃ pratyekabuddhatvaṃ bodhisattvatvaṃ buddhadharmān adhitiṣṭhati saṃjānīte 'dhimucyate, sarvān buddhadharmān adhitiṣṭhan saṃjānāno 'dhimucyamānaḥ, buddhadharmāṇām abhisaṃskāre carati, abhisaṃskāre carann aparimucyate, jātyā jarayā maraṇena ca śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair na parimucyate duḥkheneti vadāmi.
sa khalu punaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvo 'bhavyaḥ śrāvakabhūmiṃ pratyekabuddhabhūmiṃ vā patituṃ kutaḥ so 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim (PvsP1-1: 181) abhisaṃbhotsyate nedaṃ sthānaṃ vidyate. evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalo veditavyaḥ.
śāriputra āha: katham āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran upāyakuśalo veditavyaḥ?
subhūtir āha: ya āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran na rūpam adhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate, vedanā saṃjñā saṃskārān vijñānaṃ nādhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate, evaṃ yāvad buddhadharmān nādhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate, sa na rūpe carati na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu na vijñāne carati, na rūpasya nimitte carati na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇāṃ na vijñanasya nimitte carati, na rūpaṃ nityam iti nānityam iti carati, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ nityam iti nānityam iti carati, na rūpaṃ sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti na śāntam iti nāśāntam iti carati, na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ sukham iti na duḥkham iti nātmeti nānātmeti, na śāntam iti nāśāntam iti carati, na rūpaṃ śūnyam iti nāśūnyam iti carati na nimittam iti nānimittam iti carati, na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti carati na viviktam iti nāviviktam iti carati, evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ na śūnyam iti nāśūnyam iti carati, na nimittam iti nānimittam iti carati na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti carati, na viviktam iti nāviviktam iti carati.
tat kasya hetoḥ? tathā hi āyuṣman śāriputra yā rūpasya śūnyatā na tad rūpaṃ, na cānyatra śūnyatāyāḥ rūpaṃ, nānyatra rūpāc chūnyatā, rūpam eva śūnyatā śūnyataivaṃ rūpam,
yā vedanāyāḥ śūnyatā saṃjñāyāḥ śūnyatā saṃskārāṇāṃ śūnyatā, yā vijñānasya śūnyatā na tad vijñānaṃ, na cānyatra śūnyatāyā vijñānaṃ, nānyatra vijñānāc chūnyatā, śūnyataiva vijñānaṃ vijñānam eva śūnyatā.
evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu saptatriṃśadbodhipakṣeṣu dharmeṣu pāramitāsv abhijñāsu apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu balavaiśāradyeṣu pratisaṃvitsu āveṇikeṣubuddhadharmeṣu, yāvad yā buddhadharmāṇāṃ śūnyatā na te buddhadharmā,(PvsP1-1: 182) na cānyatra śūnyatāyā buddhadharmāḥ, nānyatra buddhadharmebhyaḥ śūnyatā, śūnyataiva buddhadharmā buddhadharmā eva śūnyatā.
evam āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakuśalo veditavyaḥ.
evaṃ hy āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran bhavyo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhuṃ, sa punaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sacet kaṃcid dharmam upaiti na carati prajñāpāramitāyāṃ, nopaiti na carati, upaiti nopaiti ca na carati, naivopaiti na nopaiti ca na carati prajñāpāramitāyām.
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte nopaiti bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran?
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra prajñāpāramitāyāḥ svabhāvo nopalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy abhāvasvabhāvā prajñāpāramitā, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carāmīti nopaiti, na carāmīti nopaiti, carāmi ca na carāmi ceti nopaiti, naiva carāmi na na carāmīti nopaiti. tat kasya hetoḥ? tathā hi tena sarvadharmā abhāvasvabhāvā ity anugatā anupāttāḥ. saced evaṃ prajñāpāramitāyāṃ carato bodhisattvasya mahāsattvasya cittaṃ nāvalīyate na saṃlīyate nottrasyati na saṃtrāsam āpadyate veditavyam.
āyuṣman śāriputrāsannībhavaty ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākārajñatāyāḥ.
ity adhimātrakṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
so 'pi khalv āyuṣman śāriputra sarvākārajñatāyā advayā advaidhīkārā sarvadharmābhāvasvabhāvatām upādāya. ayaṃ sarvadharmasvabhāvānutpattir nāma samādhir bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ vipulaḥ puraskṛto 'pramāṇo niyato 'saṃhāryaḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhair anenāyuṣman śāriputra samādhinā viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyate.
śāriputra āha: katamair āyuṣman subhūte samādhibhir viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate?
subhūtir āha: asty āyuṣman śāriputra bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ (PvsP1-1: 183) śūraṅgamo nāma samādhir yena samādhinā viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate.
asti ratnamudro nāma samādhiḥ, asti sucandro nāma samādhiḥ, asti candradhvajaketur nāma samādhiḥ, asti sarvadharmamudro nāma samādhiḥ, asty avalokitamūrdhā nāma samādhiḥ, asti dharmadhātuniyato nāma samādhiḥ, asti niyatadhvajaketur nāma samādhiḥ, asti vajropamo nāma samādhiḥ, asti sarvadharmapraveśamudro nāma samādhiḥ, asti samāhitāvasthāpratiṣṭhāno nāma samādhiḥ, asti rājamudro nāma samādhiḥ, asti balavīryo nāma samādhiḥ, asti sarvadharmasamudgato nāma samādhiḥ, asti niruktiniyatapraveśo nāma samādhiḥ, asty asecanakapraveśo nāma samādhiḥ, asti digavalokano nāma samādhiḥ, asti dhāraṇīmudro nāma samādhiḥ, asty asaṃpramuṣito nāma samādhiḥ, asti samavasaraṇo nāma samādhiḥ, asty ākāśasphāraṇo nāma samādhiḥ, asti vajramaṇḍalo nāma samādhiḥ, asti dhvajāgraketurājo nāma samādhiḥ, astīndraketur nāma samādhiḥ, asti srotānugato nāma samādhiḥ, asti siṃhavijṛmbhito nāmasamādhiḥ, asti vyatyastasamāpattir nāma samādhiḥ, asti raṇaṃjaho nāma samādhiḥ, asti vairocano nāma samādhiḥ, asty animiṣo nāma samādhiḥ, asty aniketasthito nāma samādhiḥ, asty aniścito nāma samādhiḥ, astivipulapratipanno nāma samādhiḥ, asty anantaprabho nāma samādhiḥ, asti prabhākaro nāma samādhiḥ, asti varadharmamudro nāma samādhiḥ, asti samantāvabhāso nāma samādhiḥ, asti śuddhāvāso nāma samādhiḥ, asti vimalaprabho nāma samādhiḥ, asti ratikaro nāma samādhiḥ, asty ajayo nāma samādhiḥ, asti tejovatī nāma samādhiḥ, asti kṣayāpagato nāma samādhiḥ, asty anirjito nāma samādhiḥ, asti vivṛto nāma samādhiḥ, asti sūryapradīpo nāma samādhiḥ, asti candravimalo nāma samādhiḥ, asti śuddhapratibhāso nāma samādhiḥ, asty ālokakaro nāma samādhiḥ, asti kārākāro nāma samādhiḥ, asti jñānaketur nāma samādhiḥ, asti cittasthitir nāma samādhiḥ, asti samantāvaloko nāma samādhiḥ, asti supratiṣṭhito nāma samādhiḥ, asti ratnakoṭir nāma samādhiḥ, asti varadharmamudro (PvsP1-1: 184) nāma samādhiḥ, asti sarvadharmasamatā nāma samādhiḥ, asti ratijaho nāma samādhiḥ, asti dharmodgato nāma samādhiḥ, asti vikiraṇo nāma samādhiḥ, asti sarvadharmapadaprabhedo nāma samādhiḥ, asti samākṣarāvatāro nāma samādhiḥ, asty akṣarāvatāro nāma samādhiḥ, asty āvaraṇacchedo nāma samādhiḥ, asty anigaro nāma samādhiḥ, asti prabhākaro nāma samādhiḥ, asti nāmaniyatapraveśo nāma samādhiḥ, asty aniketacārī nāma samādhiḥ, asti vitimirāpagato nāma samādhiḥ, asti cāritravatī nāma samādhiḥ, asty acalo nāma samādhiḥ, asti viṣamaśāntir nāma samādhiḥ, asti sarvaguṇasaṃcayo nāma samādhiḥ, asti niścito nāmasamādhiḥ, asti śubhapuṣpitaśuddho nāma samādhiḥ, asti bodhyaṅgavatī nāma samādhiḥ, asty anantaprabho nāma samādhiḥ, asty āgamasamo nāma samādhiḥ, asti sarvavikramaṇo nāma samādhiḥ, asti praticchedakaro nāma samādhiḥ, asti vimativikiraṇo nāma samādhiḥ, asti niradhiṣṭhāno nāma samādhiḥ, asty ekavyūho nāma samādhiḥ, asty ākārānabhiniveśanirhāro nāma samādhiḥ, asty ākārānavakāro nāma samādhiḥ, asti niratiśayasarvabhavatalavikiraṇo nāma samādhiḥ, asti saṃketarūtapraveśo nāma samādhiḥ, asti ghoṣavatī nāma samādhiḥ, asti nirakṣaravimukto nāma samādhiḥ, asti tejovatī nāma samādhiḥ, asti jvalanolkā nāma samādhiḥ, asti rakṣānupariśoṣaṇo nāma samādhiḥ, asty anāvilakṣāntir nāma samādhiḥ,
asti sarvākārāvatāro nāma samādhiḥ, asti sarvasukhaduḥkhanirabhinandī nāma samādhiḥ, asty akṣayākāro nāma samādhiḥ, asti dhāraṇīpatir nāma samādhiḥ, asti samyaktvamithyātvasaṃgraho nāma samādhiḥ, asti roṣaviroṣapratiroṣo nāma samādhiḥ, asti vimalaprabho nāma samādhiḥ, asti śāravatī nāma samādhiḥ, asti paripūrṇavimalacandraprabho nāma samādhiḥ, asti vidyutprabho nāma samādhiḥ, asti mahāvyūho nāma samādhiḥ, asti sarvalokaprabhākaro nāma samādhiḥ, asti samādhisamā nāma samādhiḥ, asty anayavinayanayavimukto nāma samādhiḥ, asty anusaraṇasarvasamavasaraṇo nāma samādhiḥ, asty anilaniyato nāma samādhiḥ, asti tathatāsthitaniścito nāma samādhiḥ, asti kāyakalisaṃpramathano nāma (PvsP1-1: 185) samādhiḥ, asti vākkalividhvaṃsano nāma samādhiḥ, asti gaganakalpo nāma samādhiḥ, asty ākāśāsaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ.
ime āyuṣman śāriputra samādhayo yaiḥ samādhibhir viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate, anyāni cāsaṃkhyeyāprameyāṇi samādhimukhāni yeṣu śikṣyamāṇā bodhisattva mahāsattvāḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyante.
tatra katamaḥ śūraṅgamo nāma samādhiḥ? yena samādhinā sarvasamādhīnāṃ gocaram anubhavaty ayam ucyate śūraṅgamo nāma samādhiḥ.
tatra katamo ratnamudro nāma samādhiḥ? yena samādhinā sarvasamādhayo mudritā bhavaty ayam ucyate ratnamudro nāma samādhiḥ.
evaṃ yāvat tatra katama ākāśasaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ? yatra samādhau sthitvā sarvadharmāṇām ākāśāsaṅgavimuktinirupalepatām anuprāpnoty ayam ucyate ākāśāsaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ.
iti mṛdvagradharmasyālambanākāraviśeṣah.
atha khalv āyuṣman subhūtir buddhānubhāvena āyuṣmantaṃ sariputram etad avocat: vyakṛto 'yam ayuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ pūrvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ, ye 'py etarhi daśadiśi loke tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti, te 'pi tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās taṃ bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ vyākurvanti. ya etaiḥ samādhibhir viharati sa samādhim api na samanupaśyati, sa na ca tena samādhinā manyate, ahaṃ samāhita iti, ahaṃ samādhiṃ samāpatsye, ahaṃ samādhiṃ samāpannaḥ, ahaṃ samādhiṃ samāpadye, sarva ete vikalpā bodhisattvasya mahāsattvasya na vidyante nopalabhyante.
iti madhyāgradharmasyālaṃbanākāraviśeṣaḥ
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte eṣu samādhiṣu sthito bodhisattvo mahāsattvo vyākriyate tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ?
subhūtir āha: no hīdam āyuṣman śāriputra. tat kasya hetoḥ? tathā hy āyuṣman śāriputra nānyā prajñāpāramitā anyaḥ samādhiḥ anyo bodhisattvo bodhisattva eva samādhiḥ samādhir eva bodhisattvaḥ.
(PvsP1-1: 186)
śāriputra āha: yady āyuṣman subhūte nānyaḥ samādhiḥ, nānyo bodhisattvaḥ, samādhir eva bodhisattvo bodhisattva eva samādhiḥ sarvadharmasamatām upādāya. tat kiṃ śakyaḥ sa samādhir darśayitum?
subhūtir āha: na hy etad āyuṣman śāriputra.
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte sa kulaputras taṃ samādhiṃ saṃjānīte?
subhūtir āha: nāyuṣman śāriputra sa kulaputras taṃ samādhiṃ saṃjānīte.
śāriputra āha: kathaṃ na saṃjānīte?
subhūtir āha: yathā na vikalpayati.
śāriputra āha: kathaṃ na vikalpayati?
subhūtir āha: avidyamānatvena sarvadharmāṇām evaṃ taṃ samādhiṃ na vikalpayati, anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvo na saṃjānīte.
śāriputra āha: kathaṃ na saṃjānīte?
subhūtir āha: avikalpatvena tasya samādher bodhisattvo mahāsattvo na saṃjānīte.
ity adhimātrāgradharmasyālambanākāraviśeṣaḥ
atha khalu bhagavān āyuṣmate subhūtaye sādhukāram adāt, sādhu sādhu subhūte yathāpi nāma te mayā araṇāvihāriṇām agratāyāṃ nirdiṣṭasya nirdeśaḥ.
evaṃ subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śiksitavyam. evaṃ dhyānapāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ dānapāramiatāyāṃ śikṣitavyam.
evaṃ saptatriṃśadbodhipakṣeṣu dharmeṣu yāvad aṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu śikṣitavyam.
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat: evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate.
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate, anupalambhayogena. evaṃ dhyānapāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ dānapāramitāyāṃ (PvsP1-1: 187) śikṣate, anupalambhayogena,
yāvad vistareṇa saptatriṃśadbodhisapakṣeṣu dharmeṣu śikṣate, anupalambhayogena, yāvad apramāṇadhyanārūpyasamāpattiṣu sikṣate, anupalambhayogena, daśabalacaturvaiśāradyāṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu śikṣate, anupalambhayogena.
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat: evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate, anupalambhayogena.
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate, anupalambhayogena.
śāriputra āha: kim iti bhagavan nopalabhate.
bhagavān āha: ātmānaṃ śāriputra nopalabhate, yāvat sattvajīvapoṣapuruṣapudgalamanujamānavakārakavedakajānakapaśyakān nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, yāvad vyastasamastān skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādān nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya.
duḥkhaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, samudayaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, nirodhaṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya, mārgaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya.
kāmadhātuṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya, rūpadhātuṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, ārūpyadhātuṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, apramāṇadhyānārūpyasamāpattīr nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
smṛtyupasthānasamyakprahānarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgān nopalabhyante, atyantaviśuddhitām upādāya, pāramitā nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya, daśabalacaturvaiśāradyāṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya.
srotaāpannaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, sakṛdāgāminaṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya, anāgāminaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, arhantaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, pratyekabuddhaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, bodhisattvaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya, buddhaṃ (PvsP1-1: 188) nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya.
śāriputra āha: kā punar bhagavan viśuddhiḥ?
bhagavān āha: anutpādaḥ śāriputra aprādurbhāvo 'nupalambho 'nabhisaṃskāro viśuddhir ity ucyate.
iti sāmānyena vikalpasaṃprayogādhikārah.
śāriputra āha: evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ katameṣu dharmeṣu śikṣate?
bhagavān āha: evaṃ śikṣāmāṇaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvo na kasmiṃścid dharme śikṣate. tat kasya hetoḥ? naite śāriputra dharmās tathā saṃvidyante yathā bālapṛthagjanānām abhiniveśaḥ.
śāriputra āha: kathaṃ bhagavann ete dharmāḥ saṃvidyante?
bhagavān āha: yathā na saṃvidyante tathā saṃvidyante, evam asaṃvidyamānās tenocyante 'vidyeti.
ity uṣmagatavikalpasaṃprayoge prathamo 'vidyāvikalpaḥ
śāriputra āha: kena kāraṇenocyate asaṃvidyamānā avidyeti.
bhagavān āha: rūpaṃ śāriputra na saṃvidyate, adhyātyaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ śāriputra na saṃvidyate, adhyātmaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, yāvat saptatriṃśadbodhipakṣā dharmā na saṃvidyante yāvad aṣṭādaśāveṇikabuddhadharmā na saṃvidyante, adhyātmaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya.
iti tatraiva dvitīyo rūpādiskandhavikalpaḥ
tatra bālā avidyāyāṃ tṛṣṇāyāṃ cābhiniviṣṭāḥ, tair avidyāṃ tṛṣṇāṃ ca kalpitāṃ kalpayitvā avidyātṛṣṇābhyām abhiniviśya ubhābhyām antābhyāṃ saktās te ubhāv antau na jānanti na paśyanti, yathā dharmā na saṃvidyante, te tān dharmān kalpayitvā nāmarūpe abhiniviṣṭāḥ, yāvad buddhadharmeṣv (PvsP1-1: 189) abhiniviṣṭāḥ.
iti tatraiva tṛtīyo nāmarūpābhiniveśavikalpaḥ
te dharmeṣv abhiniviṣṭā asaṃvidyamānāv ubhāv antau kalpayanti kalpayitvā na jānanti na paśyanti, kiṃ na jānanti na paśyanti?
rūpaṃ na jānanti na paśyanti, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān vijñānaṃ na jānanti na paśyanti, yāvat skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādaṃ na jānanti na paśyanti, yāvad aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān na jānanti na paśyanti, tena te bālā iti saṃkhyāṃ gacchanti.
iti tatraiva caturtho 'ntadvayasaktivikalpaḥ
te avidyātṛṣṇāpratyayaṃ na jānanti na paśyanti. kiṃ na jānanti na paśyanti? rūpaṃ saṃkliṣṭam iti na jānanti na paśyanti, evaṃ rūpaṃ vyavadānam iti na jānanti na paśyanti, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān vijñānaṃ saṃkliṣṭam iti na jānanti na paśyanti, evaṃ vijñānaṃ vyavadānam iti na jānanti na paśyanti, te na niryāsyanti. kuto na niryāsyanti? kāmadhātor na niryāsyanti, rūpadhātor na niryāsyanti, ārūpyadhātor na niryāsyanti, śrāvakapratyekabuddhadharmebhyo na niryāsyanti.
iti tatraiva pañcamaḥ saṃkleśavyavadānājñānavikalpaḥ
te na śraddadhati. kim iti na śraddadhati? rūpaṃ rūpeṇa śūnyam iti na śraddadhati, yāvad bodhir bodhyātmanā śūnyeti na śraddadhati.
te na pratiṣṭhante. kim iti na pratiṣṭhante? dānapāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, śīlapāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, kṣāntipāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, vīryapāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, dhyānapāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, prajñāpāramitāyāṃ na pratiṣṭhante, avinivartanīyabhūmau na pratiṣṭhante, yāvad buddhadharmeṣu na pratiṣṭhante, anena kāraṇena bālā ity ucyante.
te abhiniviṣṭāḥ. kim iti abhiniviṣṭāḥ? rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñāneṣv abhiniviṣṭāḥ, cakṣuṣi śrotre ghrāṇe jihvāyāṃ kāye manasy abhiniviṣṭāḥ, skandhadhātvāyataneṣv abhiniviṣṭāḥ, rāgadveṣamoheṣv abhiniviṣṭāḥ, dṛṣṭikṛteṣv abhiniviṣṭāḥ, yāvad bodhāv abhiniviṣṭāḥ.
śāriputra āha: evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate sarvākārajñatāyāṃ niryāsyati.
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ (PvsP1-1: 190) prajñāpāramitāyāṃ na śikṣate, sarvākārajñatāyāṃ na niryāsyati.
śāriputra āha: kiṃ kāraṇaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ na śikṣate na niryāsyati sarvākārajñatāyām?
bhagavān āha: iha śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitām anupāyakuśalaḥ kalpayaty abhiniviśate, dhyānapāramitāṃ kalpayaty abhiniviśate, vīryapāramitāṃ kalpayaty abhiniviśate, kṣāntipāramitāṃ kalpayaty abhiniviśate, śīlapāramitāṃ kalpayaty abhiniviśate, dānapāramitāṃ kalpayaty abhiniviśate.
evam apramāṇadhyanārūpyasamāpattīḥ kalpayaty abhiniviśate, smṛtyupasthānaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgān kalpayaty abhiniviśate, daśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikānbuddhadharmān kalpayaty abhiniviśate, yāvat sarvadharmān sarvākārajñatāṃ kalpayaty abhiniviśate. anena śāriputra paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ na śikṣate sarvākārajñatāyāṃ na niryāsyati.
śāriputra āha: evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ na śikṣate sarvākārajñatāyāṃ na niryāsyati.
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ na śikṣate na niryāsyati sarvākārajñatāyām.
iti tatraiva ṣaṣṭha āryamārgapratiṣṭhānavikalpaḥ
śāriputra āha: kathaṃ punar bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate yathā śikṣamāṇaḥ sarvākārajñatāyāṃ niryāsyati?
bhagavān āha: yadā śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāṃ nopalabhate na samanupaśyati.
evaṃ khalu śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāyāṃ śikṣamāṇaḥ sarvākārajñatāyāṃ niryāsyaty anupalambhayogena, evaṃ dhyānapāramitāṃ vīryapāramitāṃ kṣāntipāramitāṃ śīlapāramitāṃ dānapāramitāṃ nopalabhate na samanupaśyati, yāvad bodhiṃ sarvākārajñatāṃ nopalabhate na samanupaśyati.
evaṃ khalu śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāyāṃ śikṣamāṇaḥ sarvākārajñatāyāṃ niryāsyaty anupalambhayogena.
(PvsP1-1: 191)
iti tatraiva saptama upalambhavikalpaḥ
śāriputra āha: kasyānupalambhayogena?
bhagavān āha: ātmānaṃ śāriputra nopalabhate na samanupaśyati, atyantaviśuddhitām upādāya, evaṃ yāvat sarvākārajñatāṃ nopalabhate na samanupaśyaty atyantaviśuddhitām upādāya.
iti tatraivāṣṭama ātmādivikalpaḥ
anutpādaḥ śāriputrāprādurbhāvo 'nabhisaṃskāro viśuddhiḥ.
iti tatraiva navamo viśuddhyutpādādivikalpaḥ
iti prathamo grāhyavikalpaḥ
so 'nupāyakuśalo rūpaṃ kalpayaty abhiniviśate, yāvad vijñānaṃ kalpayaty abhiniviśate.
iti mūrdhagatavikalpasaṃprayoge prathamo rāśyarthavikalpaḥ
cakṣuḥ kalpayaty abhiniviśate, evaṃ yāvan manaḥ, rūpaṃ kalpayaty abhiniviśate, evaṃ yāvad dharmān.
iti tatraiva dvitīya āyadvārārthavikalpaḥ
cakṣūrūpacakṣurvijñānadhātūn kalpayaty abhiniviśate, evaṃ yāvan manodharmamanovijñānadhātūn.
iti tatraiva tṛtīyo gotrārthavikalpaḥ
avidyāṃ kalpayaty abhiniviśate, evaṃ yāvaj jarāmaraṇam.
iti tatraiva caturtha utpādārthavikalpaḥ
so 'dhyātmaśūnyatāṃ bahirdhāśūnyatāṃ adhyātmabahirdhāśūnyatāṃ yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ kalpayaty abhiniviśate.
iti tatraiva pañcamaḥ śūnyatārthavikalpaḥ
ṣaṭpāramitāḥ kalpayaty abhiniviśate.
iti tatraiva ṣaṣṭaḥ pāramitārthavikalpaḥ
saptatriṃśadbodhipakṣyān dharmān kalpayaty abhiniviśate.
iti tatraiva saptamo darśanamārgavikalpaḥ
sa dhyānābhijñāpramāṇārūpyasamāpattīḥ kalpayaty abhiniviśate.
iti tatraivāṣṭamo bhāvanāmārgavikalpaḥ
sa daśatathāgatabalāni yāvat sarvākārajñatāṃ kalpayaty (PvsP1-1: 192) abhiniviśate.
iti tatraiva navamaḥ śaikṣamārgavikalpaḥ
iti dvitīyo grāhyavikalpaḥ
ātmānaṃ śāriputra nopalabhate, evaṃ sattvaṃ jīvaṃ poṣaṃ puruṣaṃ pudgalaṃ manujaṃ mānavaṃ kārakaṃ vedakaṃ jānakaṃ paśyakaṃ nopalabhate. tat kasya hetoḥ? atyantatayā hy ātmā na vidyate nopalabhate.
iti kṣāntigatavikalpasaṃprayoge prathamaḥ svatantrātmakavikalpaḥ
rūpaṃ śāriputra nopalabhate, yāvad vijñānaṃ nopalabhate.
iti tatraiva dvitīya ekātmavikalpaḥ
cakṣuḥ śāriputra nopalabhate, evaṃ yāvan manaḥ, rūpaṃ nopalabhate, evaṃ yāvad buddhadharmān nopalabhate.
iti tatraiva tṛtīyaḥ kāraṇātmavikalpaḥ
cakṣūrūpacakṣurvijñānāni śāriputra nopalabhate, yāvan manodharmamanovijñānāni nopalabhate.
iti tatraiva caturtho draṣṭādyātmavikalpaḥ
pratītyasamutpādaṃ śāriputra nopalabhate,