Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv171u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 8 / 8 (50.000 ký tự/trang)
ti; bhūyaḥ saṃlakṣayati: kīdṛśaḥ sa rājā yatra upārdharājyaṃ bhuṅkte; yanv aham enam jīvitād vyaparopayeyam iti; punaḥ saṃlakṣayati: (A 424a) alam anena rājyena yad rājānaṃ praghātya iti; gmathāṃ ca bhāṣate: (SBV I 209) aprāpte arthatarṣaḥ prāpte cārthe na tarṣavinivṛttiḥ / aprāpte ca vighātas tasmād arthe matir anarthāya // iti yāvat prabhātā rajanī saṃvṛttā, sa vipratisārajātaḥ śayanād avatīrya kṛṣṇājīnam āstīrya bhūmau śayitaḥ; prabhātāyāṃ rajanyāṃ rājā kathayati: bhavantaḥ śabdayata taṃ māṇavam; upārdharājyaṃ tasmai anuprayacchāmīti; rājadūtā gatāḥ paśyanti; mahāśayanād avatīrya bhūmau śayitaḥ; dṛṣṭvā ca punar aprasādaṃ pravedayanto rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ kathayanti: deva nāsāv arhati rājyam; rājā kathayati, kimartham? te kathayanti: deva yo hi nāma praṇītaṃ śayanāsanam apahāya bhūmau kṛṣṇājine śayitas tasya hīnādhimuktasya kiṃ rājyeneti; rājā kathayati: bhavantaḥ sa prājñaḥ, kāraṇenātra bhavitavyam; śabdayata iti; tair asau śabditaḥ: rājñā pṛṣṭaḥ: bho māṇava kimarthaṃ tvaṃ mahāśayanāsanād kṛṣṇājine śayita iti; tena yathāvṛttaṃ rājñe samākhyātam; tataḥ kathayati: deva anujānīhi pravrajāmīti; rājā kathayati: samayato 'nujānāmi; yadi pravrajitvā kiñcid guṇagaṇam adhigacchasi mamārocayitavyam iti; tena pratijñātam evaṃ bhavatv iti; tatas tena śāntaṃ pradeśaṃ gatvā anācāryakeṇa anupādhyāyakena pratyekabodhir anugatā; sa pratyekabuddhaḥ saṃlakṣayati; mayā tasya rājñaḥ pratijñātam; gacchāmi tāṃ pūrvikāṃ pratijñāṃ niryātayāmi iti; sa rājñaḥ sakāśaṃ gatvā upari vihāyasam abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kartum ārabdhaḥ; rājā tasya pādayor nipatya gāthāṃ bhāṣate: paśyālpakalpaprabhavaṃ vipākaṃ mahān viśeṣo hy upagena labdhaḥ / lābhāḥ sulabdhā bata māṇavena yat prāvrajat kiṃ kuśalaṃ gaveṣī // ______________________________________________________________ Gaṅgāpāla, the barber rājño brahmadattasya gaṅgāpālo nāma kalpakaḥ; tenāsau sundaraproktāṃ gāthāṃ gāthāṃ grāhitaḥ; uktaś ca: gaṅgāpāla bhūyo bhūyaḥ mām etāṃ gāthāṃ smārayiṣyasīti; gaṅgāpālaḥ kalpakaḥ svaśilpe atyarthaṃ kṛtāvī; sa yadā rājño brahmadattasya śmaśrukarma karoti tadāsau middham avakrāmati; ricchatayā prabodhyate; prabuddhaś (SBV I 210) ca gaṅgāpālaṃ vareṇa pravārayati, vada kaṃ te varam anuprayacchāmīti; sa kathayati, deva vijñāpayiṣyāmīti; yadā gaṅgāpālo rājānaṃ gāthāṃ smārayati tadā rājñaḥ kāmakathāyām api cittaṃ na krāmati; prāg eva kāmādhyācaraṇe; so 'ntaḥpuraṃ an vyavalokayati; antaḥpurikāḥ kleśamadāviṣṭāḥ gaṅgāpālasya kathayanti: mātula yadā te devo vareṇa pravārayati, tadā vaktavyam, yadi me devo 'bhiprasannaḥ tad asyā gāthāyā arthaṃ vistareṇa saṃprakāśayed iti; rājñā tasyā gāthāyā artho vistareṇa saṃvibhaktaḥ; sa saṃvignaḥ pādayor nipatya kathayati: deva kṛtopasthāno 'ham; pravrajāmy agārād anagārikām iti; rājā kathayati: yadi pravrājitaḥ kiñcid guṇagaṇam adhigamiṣyasi mama nivedayiṣyasīti; sa kathayati: deva evaṃ bhavatu nivedayiṣyāmīti; (A 424b) sa gatvā ṛṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; tena pañcābhijñāḥ sākṣātkṛtāḥ; tasyaitad abhavat: mayā rājño brahmadattasya pratijñātam; gacchāmi, tāṃ pūrvikāṃ pratijñāṃ niryātayāmīti; sa yena rājā brahmadattas tena upasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya upari vihāyasam abhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kartum ārabhaḥ; asti pṛthagjanasya ṛddhir āvarjanakarī; sa pādayor nipatya kathayati: ārya tvayā evaṃvidhaguṇagaṇā adhigatāḥ? adhigatāḥ; rājā brahmadattaḥ gaṅgāpālasya ṛṣeḥ <pādayor nipatati> ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jātaḥ; mātā cāsya gāthāṃ bhāṣate: etat te devāmravaṇaṃ brahmadattasya dhīmataḥ / pravibhajya hi yatraiṣa prāvrajat kṣurabhāṇḍikam // iti; rājā brahmadatto mātaram anusaṃjñapayan gāthāṃ bhāṣate: mā vocata gṅgapālam evaṃ kiñcin maunapadeṣu śikṣamāṇam / tasyaiṣa hi duṣkarasya kartā yatkṛtvā pṛthubuddhayo bhavanti // tapasā hy abhibhūya sarvapāpam tapasā cāpy abhibhūya sarvalokam / tapasā hy abhibhūya karmabhāṇḍam tapasā bhāti na vācya eṣa kiñcit // iti; (SBV I 211) kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena brahmadatto nāma rājābhūd eṣa eva sa bhadrikaḥ śākyarājaḥ; yo 'sau gaṅgapālanāmā ṛṣir eṣa evāsāv upālī; tadāpi bhadrikena śākyarājena brahmadattabhūtena upālino gaṅgapālaṛṣibhūtasya praṇāme kṛte ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jātaḥ; etarhy api bhadrikena śākyarājena upālinaḥ pravrajitasya praṇāme kṛte ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jāta iti. (SBV I 217) ______________________________________________________________ Appendix II ______________________________________________________________ Conversion of Nandā and Nandabalā atha bhagavān nandāṃ ca nandabalāṃ ca grāmikaduhitarau dhārmyayā kathayā sandarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvotthāyāsanāt prakrāntaḥ ______________________________________________________________ Marvellous deeds of the Buddha before Urubilvā Kāśyapa a) The Buddha subdues a nāga (CPS 24a.1) atha bhagavataḥ senāyanagrāmakāt prakramyaitad abhavat: astīha magadheṣu janapadeṣu kaścic chramaṇo vā brāhmaṇo vā suśīlaḥ saṃmato yam aham anvāvartayeyaṃ yasmin me 'nvāvṛtte 'lpakṛcchreṇa mahājanakāyo 'nvāvartiṣyate; tena khalu samayenorubilvākāśyapo jaṭilo jīrṇo vṛddho mahallako; sa viṃśativarṣaśatiko jātyā māgadhakānāṃ manuṣyāṇāṃ satkṛto gurukṛto mānito pūjito 'rhan saṃmataḥ; paṃcaśataparivāro nadyā nairaṃjanāyās tīra āśramapade śāmyate; atha bhagavata etad abhavat: ayam urubilvākāśyapo jaṭilo jīrṇo mahallakaḥ pūrvavad yāvac chāmyate; yanv aham urubilvākāśyapaṃ jaṭilam anvāvartayeyaṃ yasmin me 'nvāvṛtte 'lpakṛcchreṇa mahājanakāyo 'nvāvartiṣyate (CPS 24a.4) atha bhagavān yenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapadaṃ tenopajagāma; adrākṣīd urubilvlākāśyapo jaṭilo bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca punar bhagavato 'rthāyāsanaṃ prajñapya bhagavantam idam avocat: āgaccha mahāśramaṇa svāgataṃ mahāśramaṇa; mahāśramaṇaś ciracirasya paryāyam akārṣīd ihāgamanāya; niṣīdatu mahaśṛamaṇaḥ prajñapta evāsane; nyaṣīdad bhagavān prajñapta evāsane; athorubilvākāśyapo bhagavatā sārdhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisāryaikānte nyaṣīdat; (SBV I 218) ekāntaniṣaṇṇaṃ bhagavān urubilvākāśyapaṃ jaṭilam idam avocat: yadi te kāśyapa agurv ahaṃ tavāgnyāgāra ekarātrīṃ vihareyaṃ; na me mahāśramaṇa aguru; api tu tatrāśīviṣo nāgaḥ prativasati; mā te sa viheṭhayiṣyati; aṅga tvaṃ kāśyapa anujānīhi na me sa viheṭayiṣyati; sacen mahāśramaṇa na te viheṭhayati tatra mahāśramaṇa vihara yathāsukham eva; (CPS 24a.9) atha bhagavān bahir agnyāgārasya pādau prakṣālya agnyāgāraṃ parviśya nyaṣīdat paryaṅkam ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpya; adrākṣīd āśīviṣo nāgo bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca krodhānubhāvena dhūmayati; bhagavān apy ṛddhyānubhāvena dhūmayati; athāśiviṣo nāgaḥ krodhānubhāvena prajvalitaḥ; bhagavāṃś ca tejodhātusamādhiṃ samāpannaḥ; athāśīviṣasya nāgasya krodhānubhāvena bhagavataś ca ṛddhyānubhāvena sarvo 'gnyāgāra ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvalībhūto dhyāyati; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamānaḥ sarvam agnyāgāram ādīptaṃ pradīptaṃ saṃprajvalitam ekajvalībhūtaṃ dhyāyantaṃ; (CPS 24a.13) dṛṣṭvā ca tasyaitad abhavat: tathā prāsādiko mahāśramaṇaḥ; mā haivāśīviṣeṇa nāgena bhasmīkṛto bhaviṣyati; hā kaṣṭaṃ mama vacanaṃ nāśrauṣīt; atha bhagavata etad abhavat: dharmadeśanārthāya urubilvākāśyapasya jaṭilasya sapariṣatkasya yanv ahaṃ tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisaṃskuryāṃ yathāśīviṣasya nāgasya tejasā tejaḥ paryādadyāṃ na cāsya kāyaḥ klāmyeta dāntaṃ ca taṃ kṛtvā pātreṇādāya urubilvākāśyapasya jaṭilasya prayaccheyam; atha bhagavān tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisaṃkaroti yathā samāhite citte āśīviṣasya nāgasya tejasā tejaḥ paryādadāti na cāsya kāyaḥ klāmyati; dāntaṃ ca taṃ kṛtvā pātreṇādāya yenorubilvākāśyapo jaṭilas tenopajagāma; (CPS 24a.17) adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca bhagavantam idam avocat: jīvasi mahāśramaṇa; jīvāmi kāśyapa; kiṃ nu te mahāśramaṇa pātre; yasya te kāśyapa āśīviṣasya nāgasyānubhāvena tavāgnyāgār ....... sa mayā dāntaḥ kṛtvā pātreṇānītaḥ; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramano mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ b) The Buddha hinders the lighting of the fires of Kāśyapa's students (CPS 24b.1) tatredāniṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade pañca māṇavaśatāni agniṃ paricaranti; ekaikas trīṇy (SBV I 219) agnikuṇḍāni saṃkṣepeṇa pañcadaśāgnikuṇḍaśatāni; atha te māṇavakā agniṃ prajvālayitvā paricartukāmā na śaknuvanti prajvālayitum; atha te māṇavakā yenorubilākāśyapo jaṭilas tenopajagmuḥ; upetyorubulvākāśyapaṃ jaṭilam idam avocat: iha vayam upādhyāyāgniṃ prajvālayitvā paricartukāmā na śaknumaḥ prajvālayitum; (CPS 24b.5) athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: ihāsmakaṃ mahāśramaṇa te māṇavakā agniṃ prajvālayitvā paricartukāmā na śaknuvanti prajvālayitum; tasya me etad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; (CPS 24b.8) prajvalatu kāśyapāgniḥ; prajvalatu mahāśramaṇa; atha so 'gniḥ svayam eva prajvalito yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ c) The Buddha hinders the extinction of the fire of Kāśyapa's students (CPS 24c.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; atha te māṇavakā agniṃ paricaritvā nirvāpayitukāmā na śaknuvanti nirvāpayitum; atha te māṇavakā yenorubilākāśyapo jaṭilas tenopajagmuḥ; upetyorubulvākāśyapaṃ jaṭilam idam avocat: iha vayam upādhyāyāgniṃ paricaritvā nirvāpayitukāmā na śaknumo nirvāpayitum; (CPS 24c.4) athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: ihāsmakaṃ mahāśramaṇa te māṇavakā agniṃ paricaritvā nirvāpayitukāmā na śaknuvanti nirvāpayitum; tasya me tad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; (CPS 24b.7) nirvātu kāśyapāgniḥ; nirvātu mahāśramaṇa; atha so 'gniḥ svayam eva nirvṛto yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan (SBV I 220) ______________________________________________________________ d) The Buddha hinders the lighting of Kāśyapas's fire (CPS 24d.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayenorubilvākāśyapo jaṭilo 'gniṃ prajvālayitvā paricartukāmo na śaknoti prajvālayitum; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: ihāhaṃ mahāśramaṇāgniṃ prajvālayitvā paricartukāmo na śaknomi prajvālayitum; tasya me tad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; prajvalatu kāśyapāgniḥ; prajvalatu mahāśramaṇa; atha so 'gniḥ svayam eva prajvalito yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ e) The Buddha hinders the extinction of Kāśyapa's fire (CPS 24e.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayenorubilvākāśyapo jaṭilo 'gniṃ paricarya nirvāpayitukāmo na śaknoti nirvāpayitum; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: ihāhaṃ mahāśramaṇāgniṃ paricarya nirvāpayitukāmā na śaknomi nirvāpayitum; tasya me etad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; nirvātu kāśyapāgniḥ; nirvātu mahāśramaṇa; atha so 'gniḥ svayam eva nirvṛto yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ f) The Buddha sets fire to the fire-house of Kāśyapa (CPS 24f.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; athāpareṇa samayenorubilvākāśyapasya jaṭilasya sarvo 'gnyāgāra ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāyati (SBV I 221) tam urubilvākāśyapaḥ sapariṣatko mahatā janakāyena sārdham udyato na śaknoti nirvāpayitum; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: jānīhi mahāśramaṇa ihāsmākaṃ mahāśramano sarvo 'gnyāgāra ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāyati; tam ahaṃ sapariṣatko mahatā janakāyena sārdham udyato na śaknomi nirvāpayitum; tasya me etad abhavat: mahāśramaṇo 'smākaṃ sāmantake prativasati; mā haiva tasyānubhāvo bhaviṣyati; nirvāpaya kāśyapāgnyāgāraṃ; nirvāpayitu mahāśramaṇa; atha so 'gnyāgāraḥ svayam eva nirvṛto yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ g) the four heavenly kings visit the Buddha (CPS 24g.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; atha taṃ rātriṃ catvāro mahārājāno 'tikrāntavarṇā abhikrāntāyāṃ rātryāṃ yena bhagavāṃs tenopajagmuḥ; upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdan; teṣām ayam eva rūpaātmabhāvas tadyathā caturṇām agniskandhānām ādīptānāṃ pradīptānāṃ saṃprajvalitānāṃ ekajvalībhūtānāṃ dhyāyatām; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno bhagavataḥ purastāc catvāro mahānto 'gniskandhā ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvālībhūtā dhyāyanti; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purato catvāro mahānto 'gniskandhā ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvālībhūtā dhyāyanti; athorubilvākāśyapo jaṭila āśramapadam anvāhiṇḍya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat; (CPS 24g.7) ihāhaṃ mahāśramaṇādrākṣaṃ rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno mahāśramaṇasya purastāc catvāro mahānto 'gniskandhā ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvālībhūta dhyāyanti; dṛṣṭvā ca punar me etad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purastāc catvāro mahānto 'gniskandhā ādīptāḥ pradīptāḥ saṃprajvalitā ekajvālībhūtā dhyāyanti; nāhaṃ kāśyapa agniṃ paricarāmi; na agniṃ paricariṣye; api tu imāṃ rātriṃ catvāro mahārājāno 'tikrāntavarṇā abhikrāntāyāṃ rātryāṃ yenāhaṃ tenopasaṃkrāntāḥ; upetya mama pādau śirasā vanditvā (SBV I 222) ekānte nyaṣīdan; teṣām ayam eva rūpaātmabhāvas tadyathā caturṇām agniskandhānām ādīptānāṃ pradīptānāṃ saṃprajvalitānām ekajvālībhūtānāṃ dhyāyatām; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ h) Śakra visits the Buddha (CPS 24h.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; atha tāṃ rātriṃ śakro devendro 'tikrāntavarṇo abhikrāntāyāṃ rātryāṃ yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdat; tasyāyam eva rūpaātmabhāvas teṣām eva caturṇām agniskandhānām uttare atikrāntataraś ca praṇītataraś ca; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno bhagavataḥ purastān mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; athorubilvākāśyapo jaṭila āśramapadam anvāhiṇḍya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat; ihāhaṃ mahāśramaṇādrākṣaṃ rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno mahāśramaṇasya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; dṛṣṭvā ca punar me etad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; nāhaṃ kāśyapa agniṃ paricarāmi; na mayāgniṃ paricaritaḥ; api tu tāṃ rātriṃ śakro devendra atikrāntavarṇa abhikrāntāyāṃ rātryāṃ yenāhaṃ tenopasaṃkrāntaḥ; upetya mama pādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdat; tasyāyam eva rūpaātmabhāvas teṣām eva caturṇām agniskandhānām uttare atikrantataraś ca praṇītataraś ca; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ h) Brahma visits the Buddha (CPS 24i.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; atha tāṃ rātriṃ brahmā sabhāpatir atikrāntavarṇo abhikrāntāyāṃ rātryāṃ yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdat; tasyāyam eva rūpaātmabhāvas (SBV I 223) teṣām eva paṃcānām agniskandhānām uttare atikrāntataraś ca praṇītataraś ca; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno bhagavataḥ purastān mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; athorubilvākāśyapo jaṭila āśramapadam anvāhiṇḍya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat; ihāhaṃ mahāśramaṇādrākṣaṃ rātryāḥ pratyūṣasamaye nakṣatrāṇi vyavalokayamāno mahāśramaṇasya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; dṛṣṭvā ca punar me etad abhavat: mā haiva mahāśramaṇo 'py agniṃ paricarati tathā hy asya purato mahān agniskandha ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhyāti; nāhaṃ kāśyapa agniṃ paricarāmi; na mayāgniṃ paricaritaḥ; api tu tāṃ rātriṃ brahmā sabhāpatir atikrāntavarṇa abhikrāntāyāṃ rātrau yenāhaṃ tenopasaṃkrāntaḥ; upetya mama pādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdat; tasyāyam eva rūpaātmabhāvas teṣām eva paṃcānām agniskandhānām uttare atikrantataraś ca praṇītataraś ca; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ j) The Buddha reads Kāśyapa's thoughts (CPS 24j.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāvasathe saptāhiko yajñaḥ pratyupasthitaḥ; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: saced māgadhakā manuṣyā jānīyur evaṃmahardhiko mahāśramaṇa evaṃmahānubhāvaḥ sthānam etad vidyate yad asyaiva kārā kartavyā manyeran na tathā mama; aho bata mahāśramaṇa idaṃ saptāham evānyatra viprakrameta; atha bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasya cetasā cittam ājñāya tat saptāham evānyatra viprakrāntaḥ; tat khalu saptāham urubilvākāśyapasya jaṭilasya mahāṃ lābhasatkāraḥ prādurbhūtaḥ prabhūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ saṃpannaṃ mahājanakāyaś ca vaśe vṛttaḥ; athorubilvākāśyapasya jaṭilasya tasya saptāhasyātyayād etad abhavat: aho tat saptāhaṃ me mahāṃ lābhasatkāraḥ prādurbhūtaḥ prabhūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ saṃpannaṃ mahājanakāyaś ca vaśe vṛttaḥ; aho bata mahāśramaṇa āgacchet so 'pītaḥ paribhuṃjīta; atha bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasya cetasā cittam ājñāya yenorubilvākāśyapo jaṭilas tenopajagāma (SBV I 224) adrākṣīd urubilvākāśyapo bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca punar evam āha: āgato 'si mahāśramaṇa; āgato 'smi kāśyapa; kasyārthaṃ tvaṃ mahāśramaṇa tat saptāham evānyatra viprakrāntaḥ; nanu te kāśyapa etad abhūd yadi māgadhakā manuṣyā jānīyur evaṃmaharddhiko mahāśramaṇa evaṃmahānubhāvaḥ sthānam etad vidyate yad asyaiva pūrvavad yāvad aho bata mahāśramaṇa idaṃ saptāham evānyatra viprakrameta; evaṃ mahāśramaṇa; ahaṃ tava cetasā cittam ājñāyānyatra viprakrāntaḥ; kasyārthaṃ tvaṃ mahāśramaṇa āgataḥ; nanu te kāśyapa tasya saptāhasyātyayād etad abhavad aho tat saptāhaṃ me mahāṃ lābhasatkāraḥ prādurbhūtaḥ prabhūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ saṃpannaṃ mahājanakāyaś ca vaśe vṛttaḥ; aho bata mahāśraṃaṇa āgacchet so 'pītaḥ paribhuṃjīta; evaṃ mahāśramaṇa; ahaṃ tava cetasā cittam ājñāyāgataḥ; paribhuṃktāṃ mahāśramaṇo yathāsukham eva; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavad āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ k) The Buddha procures fruits of jambu etc. (CPS 24k.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; athorubilvākāśyapo jaṭilo bhagavantam idam avocat: tena hi mahāśramaṇāsmākaṃ sāmantake prativasa; ahaṃ te yātrādharmeṇa; adhivāsayati bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasya tūṣṇīṃbhāvena; athorubilvākāśyapo jaṭilo bhagavato 'rthāya bhojanaṃ pratipādayitvā yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: samayo mahāśramaṇa sadyo bhaktaṃ yasyedānīṃ mahāśramaṇaḥ kālaṃ manyate; tena hi kāśyapa gaccha; eṣa āgacchāmi; atha bhagavān aciraprakrāntam urubilvākāśyapaṃ jaṭilaṃ viditvā yasyā jaṃbvā nāmnā jaṃbudvīpaḥ prajñāyate tato jaṃbupeśīnāṃ varṇagandharasopetānāṃ pātrapūram ādāya yenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapadaṃ tenopajagāma; upetya prajñapta evāsane nyaṣīdat; tataḥ paścād āgata urubilvākāsyapo jaṭilaḥ; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo bhagavantam āśramapade niṣaṇṇam; dṛṣṭvā ca punar evam āha: āgato 'si mahāśramaṇa; āgato 'smi kāśyapa; kin nu te mahāśramaṇa pātre; ihāham aciraprakrānte tvayi tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte yasyā jaṃbvā nāmnā jaṃbudvīpaḥ prajñāyate tato jaṃbupeśīnāṃ varṇagandharasopetānāṃ pātrapūram ādāyāgataḥ; saced ākāṃkṣasi paribhuṃkṣva; paribhuṃktāṃ mahāśramaṇo yathāsukham eva; athorubilvākāsyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; (SBV I 225) api tv aham apy arhan; (CPS 24l-n) yathā jambupeśīnāṃ tathāpi āmalakapeśīnām; uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptānāṃ taṇḍulaphalaśālīnāṃ pātrapūram ādāya yenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapadaṃ tenopajagāma; upetya prajñapta evāsane nyaṣīdat; tataḥ paścād āgata urubilvākāśyapo jaṭilaḥ; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭilo bhagavantam āśramapade niṣaṇṇam; dṛṣṭvā ca punar evam āha: āgato 'si mahāśramaṇa; āgato 'smi kāśyapa; kin nu te mahāśramaṇa pātre; ihāham aciraprakrānte tvayi tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte uttarakurudvīpaṃ gatvā akṛṣṭoptānāṃ taṇḍulaphalaśālīnāṃ pātrapūram ādāya āgataḥ; saced ākāṃkṣasi paribhuṃkṣva; paribhuṃktāṃ mahāśramaṇo yathāsukham eva; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ o) Śakra supplies the Buddha with water (CPS 24o.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; athorubilvākāśyapo jaṭilo bhagavato 'rthāya bhojanaṃ pratipādayitvā yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat; samayo mahāśramaṇa sadyo bhaktaṃ yasyedānīṃ mahāśramaṇaḥ kālaṃ manyate; atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya yenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapadaṃ tenopajagāma; upetya prajñapta evāsane nyaṣīdat; athorubilvākāśyapo jaṭilaḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ bhagavantaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena pātraṃ pūrayitvā partipāditaḥ; atha bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāntikāt piṇḍapātam ādāya anyatarasmiṃ pradeśe bhaktakṛtyam akārṣīt; tatra bhagavata udakenodakakāryam utpannam; atha śakro devendro bhagavata udakenotpannam udakakāryaṃ viditvā bhagavataḥ purataḥ pāṇinā pṛthivīṃ parāhanti; tatra mahad udapānaṃ prādurbhūtaṃ vāriviṣyandi; yato bhagavān udakakāryam akārṣīt; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭila āśramapade caṃkraman mahad udapānaṃ prādurbhūtaṃ vāriviṣyandi; dṛṣṭvā ca tasyaitad abhavat: na idaṃ pūrve udapānaṃ mayā dṛṣṭam: etarhi udakaṃ kuta āgatam: athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: jānīhi mahāśramaṇa; ihāham āśramapade caṃkramann adrākṣaṃ mahad udapānaṃ vāriviṣyandi; dṛṣṭvā ca mamaitad abhavat: na idaṃ mahāśramaṇa pūrve udapānaṃ mayā dṛṣṭaṃ, etarhi udakaṃ kuta āgataṃ; atra tava kāśyapa antikāt piṇḍapātam ādāya anyatarasmiṃ pradeśe bhaktakṛtyaṃ kṛtvā mama udakenodakakāryam (SBV I 226) utpannam; atha śakro devendro mama udakenotpannam udakakāryaṃ viditvāsmiṃ pradeśe pāṇinā pṛthivīṃ parāhanti; atra mahad udapānaṃ prādurbhūtaṃ yato 'ham udakenodakakāryam akārṣam; pāṇikhātā nāma kāśyapa eṣā puṣkariṇī; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ p) An arjuna-tree inclines the branch (CPS 24p.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; atha bhagavān sāyāhne pratisaṃlayanād vyutthāya yena pāṇikhātā puṣkariṇī tenopajagāma; upetya pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyās tīre ekāntaṃ cīvarakāṇy upanikṣipya pāṇikhātāṃ puṣkariṇīm abhyavagāhya gātrāṇi pariṣicya pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyā uttartukāmo yena kakubhavṛkṣas tena bāhuṃ prasārayati; tataḥ sā mahatī kakubhaśākhā natā yām avalaṃbya bhagavān pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyā uttīrṇaḥ; adrākṣīd urubilvākāśyapo jaṭila āśramapadam anvāhiṇḍan pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyās tīre mahatīṃ kakubhaśākhāṃ natāṃ; dṛṣṭvā ca tasyaitad abhavat: naiṣā me pūrve kakubhaśākhā namati; na ko mahatīṃ kakubhaśākhāṃ namayati; athorubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: jānīhi mahāśramaṇa; ihāhaṃ āśramapadam anvāhiṇḍann adrākṣaṃ pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyās tīre mahatīṃ kakubhaśākhāṃ natām; dṛṣṭvā ca mamaitad abhavat: naiṣā me mahāśramaṇa pūrve kakubhaśākhā namati; mā kaścin mahatīṃ kakubhaśākhāṃ namayati; ihāhaṃ kāśyapa sāyāhne pratisaṃlayanād vyutthāya yena pāṇikhātā puṣkariṇī tenopajagāma; upetya pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyās tīre ekāntaṃ cīvarakāṇy upanikṣipya pāṇikhātāṃ puṣkariṇīm abhyavagāhya; gātrāṇi pariṣicya pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyā uttartukāmo yena kakubhavṛkṣas tena bāhuṃ prasārayami; tataḥ sā mahatī kakubhaśākhā namati yām avalaṃbya pāṇikhātāyāḥ puṣkariṇyā aham uttīrṇaḥ; bāhugṛhīto nāma kāśyapa eṣa kakubhaḥ; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ q) Śakra makes the washing of clothes possible (CPS 24q.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayena bhagavataḥ śāṇakāni pāṃsukūlāni saṃpannāni; atha bhagavata etad abhavat: kutra nv ahaṃ śāṇakāni (SBV I 227) pāṃsukūlāni praviṣiṃceyam; atha khalu śakro devendro bhagavataś cetasā cittam ājñāyānyatarasmāt pradeśāṃ mahatīṃ pāṣāṇaśilām ādāya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: iha bhagavāñ śāṇakāni pāṃsukūlāni praviṣiṃcatu; tatra bhagavatā śāṇakāni pāṃsukūlāni praviṣiktāni; atha bhagavata etad abhavat: kutra nv ahaṃ śāṇakāni pāṃsukūlāni śocayeyam; atha khalu śakro devendro bhagavataś cetasā cittam ājñāyānyatarasmāt pradeśān mahatīṃ pāṣāṇaśilām ādāya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: iha bhagavāñ śāṇakāni pāṃsukūlāni śocayatu; tatra bhagavatā śāṇakāni pāṃsukūlāni śocitāni; adrākṣīd urubilvākāśyapa āśramapadam anvāhiṇḍaṃs te mahatyau pāśāṇaśile; dṛṣṭvā ca tasyaitad abhavat: naite mahatyau pāṣāṇaśile pūrve abhūtam; kena te etarhy ānīte; atha urubilvākāśyapo jaṭilo yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: jānīhi mahāśramaṇa; ihāham āśramapadam anvāhiṇḍann adrākṣaṃ mahatyau pāṣāṇaśile; dṛṣṭvā ca mamaitad abhavat: naite mahatyau pāṣāṇaśile pūrve abhūtam; kena te etarhy ānīte; iha mama kāśyapa śāṇakāni pāṃsukūlāni saṃpannāni; tasya me etad abhavat: kutra nv ahaṃ śāṇakāni pāṃsukūlāni praviṣiṃceyam; atha khalu śakro devendro mama cetasā cittam ājñāyānyatarasmāt pradeśāṃ mahatīṃ pāṣāṇaśilām ādāya yenāhaṃ tenopajagāma; upetya mām idam avocat: iha bhagavāñ śāṇakāni pāṃsukūlāni praviṣiṃcatu; tatra mayā śāṇakāni pāṃsukūlāni praviṣiktāni; tasya me etad abhavat: kutra nv ahaṃ śāṇakāni pāṃsukūlāni śocayeyam; atha khalu śakro devendro mama cetasā cittam ājñāyānyatarasmāt pradeśān mahatīṃ pāṣāṇaśilām ādāya yenāhaṃ tenopajagāma; upetya mām idam avocat: iha bhagavāñ śāṇakāni pāṃsukūlāni śocayatu; tatra mayā śāṇakāni pāṃsukūlāni śocitāni; yakṣāhṛtā nāma kāśyapa eṣā mahatī pāṣāṇaśilā; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ r) Buddha's command on the element water (CPS 24r.1) tatredānīṃ bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapade viharati vanagulmake; tena khalu samayena nairaṃjanāyā mahodakavāhaḥ prādurbhūtaḥ; atha bhagavān sādhikapauruṣeṇodakaskandhena parikṣipto reṇuhate 'bhyavakāśe caṃkramati; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: tathā prāsādiko mahāśramaṇaḥ; mā haivodakavāhena hṛto bhaviṣyati iti mahāśramaṇaṃ samanveṣiṣyāmīty ekavṛkṣikāṃ (SBV I 228) nāvam adhirohan bhagavantaṃ samanveṣati; adrākṣīd urubilvākāsyapo jaṭilo bhagavantaṃ sādhikapauruṣeṇodakaskandhena parikṣiptaṃ reṇuhate 'bhyavakāśe caṃkramantam; dṛṣṭvā ca punar bhagavantam idam avocat: jīvasi mahāśramaṇa; jīvāmi kāśyapa; adhiroha mahāśramaṇa; adhirokṣyasi mahāśramaṇa ekavṛkṣikāṃ nāvam; adhirohāmi kāśyapa; atha bhagavata etad abhavat: yanv ahaṃ tadrūpān ṛddhyābhisaṃskārān abhisaṃskuryāṃ yathā samāhite citte yathodakam eva ekavṛkṣikāṃ nāvam adhiroheyam; atha bhagavān tadrūpan ṛddhyābhisaṃskārān abhisaṃskaroti yathā samāhite citte yathodakam eva ekavṛkṣikāṃ nāvam adhirohati; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: āścaryaṃ yāvan maharddhiko mahāśramaṇo mahānubhāvaḥ; api tv aham apy arhan ______________________________________________________________ Conversion of Urubilvākāśyapa and of his five hundred students (CPS 25a.1) atha bhagavān urubilvākāśyapasya jaṭilasya cetasā cittaṃ ājñāya urubilvākāśyapaṃ jaṭilam idam avocat: naiva tvaṃ kāśyapārhan naivārhatvaphalasākṣātkriyāṃ samāpanno naivājānāsy arhatvamārgam; athorubilvākāśyapasya jaṭilasyaitad abhavat: jānāti me mahāśramaṇaś cetasā cittam; iti viditvā bhagavantam idam avocat: labheyāhaṃ mahāśramaṇasyāntike pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; careyam ahaṃ mahāśramaṇasyāntike brahmacaryam; atha bhagavān urubilvākāśyapam āmantrayate: avalokitā te kāśyapa pariṣan no śramaṇa; tena hi kāśyapa pariṣadaṃ tāvad avalokaya; pariṣadavalokanam eva sādhu yathāpitat tvādṛśānāṃ yaśasvināṃ jñātamanuṣyāṇām; athorubilvākāśyapo jaṭilo māṇavakān āmantrayati: ahaṃ māṇavakā mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ cariṣyāmi; bhavantaḥ kiṃ kariṣyanti; yat kiñcid vayam upādhyāya prajānīmaḥ sarvaṃ tad upādhyāyam āgamya; saced upādhyāyo mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ cariṣyati te vayam upādhyāyaṃ pravrajitam anupravrajiṣyāmaḥ; tena hi yūyaṃ māṇavakā etāny ajināni valkalāni daṇḍakamaṇḍalūni srugbhājanāni nadyāṃ nairaṃjanāyāṃ prakṣipata; evam upādhyāya; iti te māṇavakā ajināni valkalāni daṇḍakamaṇḍalūni srugbhājanāni nadyāṃ nairaṃjanāyāṃ prakṣipya yenorubilvākāśyapo jaṭilas tenopajagmuḥ; upetyorubilvākāśyapaṃ jaṭilam idam avocan: upādhyāya evam asmābhiḥ kṛtam; asti kiṃcit karaṇīyam; athorubilvākāsyapo jaṭilaḥ paṃcaśataṃ jaṭilamāṇavakān ādāya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavantam idam avocat: avalokitā me mahāśramaṇa pariṣat; labheyāhaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ (SBV I 229) bhikṣubhāvam; careyam ahaṃ mahāśramaṇasyāntike brahmacaryam; labdhavān urubilvākāśyapo jaṭilo bhagavato 'ntike brahmacaryam; sā evāsyāyuṣmataḥ pravrajyābhūd upasaṃpad bhikṣubhāvaḥ ______________________________________________________________ Conversion of Nadī- and Gayākāśyapa with their two hundred and fifty students (CPS 25b.1) tena khalu samayenorubilvākāśyapasya jaṭilasya nadīgayākāśyapau bhrātarāv ardhatṛtīyaśataparivārau nadyā nairaṃjanāyā adhastādbhāgenāśramapade śāmyete; adrāṣṭāṃ nadīgayākāśyapau bhrātarāv ajināni valkalāni daṇḍakamaṇḍalūni srugbhājanāni nadyāṃ nairaṃjanāyām uhyamānāni; dṛṣṭvā ca kāśyapayor etad abhavat: mā haivāvayoḥ sabrahmacāriṇāṃ kaścid evādīnavo bhaviṣyati rājato vā caurato vā agnito vā udakato vā; yanv cāvāṃ sabrahmacāriṇo 'nveṣeva; atha nadīgayākāśyapau bhrātarāv anveṣantāv urubilvākāśyapaṃ yenorubilvākāśyapasya jaṭilasyāśramapadam tenopajagmatuḥ; tena samayenorubilvākāśyapo jaṭilo muṇḍaḥ saṃghāṭīprāvṛto bhagavataḥ purato niṣaṇṇaḥ dharmaśravaṇāya; apaśyatāṃ nadīgayākāśyapau bhrātarāv urubilvākāśyapaṃ jaṭilaṃ muṇḍaṃ saṃghāṭīprāvṛtaṃ bhagavataḥ purato niṣaṇṇaṃ dharmaśravaṇāya; dṛṣṭvā coruvilvākāsyapaṃ jaṭilam idam ūcatuḥ; etat kāśyapa varaṃ nedam; idaṃ kāśyapau varaṃ naitat; atha nadīgayākāśyapayor etad abhavat: na batāvaro buddho bhaviṣyati nāvaraṃ dharmākhyānaṃ yatredānīṃ urubilvākāśyapo jaṭilo jīrṇo vṛddho mahallakaḥ sa viṃśativarṣaśatiko jātyā māgadhakānāṃ manuṣyāṇāṃ satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito 'rhan sammataḥ sa mahāśramaṇasyāntike dvir api pravrajyām upagataḥ; yanv āvām api mahāśramaṇasyāntike brahmacaryāṃ careva; iti viditvā bhagavantam idam avocatāṃ: labhevahy āvāṃ mahāśramaṇa svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; careva āvāṃ mahāśramaṇasyāntike brahmacaryam; avalokitā vāṃ kāśyapau pariṣan no mahaśramaṇa; tena hi kāśyapau pariṣadaṃ tāvad avalokayatām; pariṣadavalokanam eva sādhu yathāpitad yuṣmadvidhānāṃ yaśasvināṃ jñātamanuṣyāṇām; atha nadīgayākāśyapau bhrātarau yena svakīyāśramas tenopajagmatuḥ; upetya svakān māṇavakān idam avocatām: āvāṃ māṇavakā mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ cariṣyāvaḥ; bhavantaḥ kiṃ kariṣyanti; yat kiṃcid vayam upādhyāyau prajānīmaḥ sarvaṃ tad upādhyāyāv āgamya; saced upādhyāyau mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ cariṣyatas te vayam upādhyāyau pravrajitāv anupravrajiṣyāmaḥ; yasyedānīṃ māṇavakāḥ kālaṃ manyadhve; atha nadīgayākāśyapau (SBV I 230) bhrātarāv ardhatṛtīyśataparivārau yena bhagavāṃs tenopajagmatuḥ; upetya bhagavantam idam avocatām; avalokitā nau mahāśramaṇa pariṣat; labhevahy āvāṃ mahāśramaṇasyāntike pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; carevāvāṃ mahāśramaṇasyāntike brahmacaryam; labdhavantau nadīgayākāśyapau bhrātarau bhagavato brahmacaryam; sā evānayor āyuṣmantoḥ pravrajyābhūd upasaṃpad bhikṣubhāvaḥ ______________________________________________________________ The sermon at Gayāśīrṣa (CPS 26.1) atha bhagavāṃs tad jaṭilasahasraṃ pravrājayitvopasaṃpādayitvā yathābhiramyam urubilvāyāṃ vihṛtya yena gayā tena cāryāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa cāryāṃ caran gayām anuprāptaḥ; viharati gayāśīrṣe caitye sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ purāṇajaṭilaiḥ; tatra bhagavāṃs tad bhikṣusahasraṃ tṛbhiḥ prātihāryair avavadati; ṛddhiprātihāryeṇādeśanāprātihāryeṇānuśāsanīprātihāryeṇa; tatredaṃ bhagavata ṛddhiprātihāryam; atha bhagavāṃs tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte svasminn āsane 'ntarhitaḥ pūrvasyān diśy upari vihāyasam abhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati caṃkramati tiṣṭhati niṣīdati śayyāṃ kalpayati; tejodhātum api samāpadyate; tejodhātuṃ samāpannasya buddhasya bhagavato vividhāny arcīṃṣi kāyān niścaranti nīlāni pītāni lohitāny avadātāni māṃjiṣṭhāni spaṭikavarṇāni; yamakāni ca prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥ kāyaḥ prajvalati; uparimāt kāyāc chītalā vāridhārāḥ syandante; uparimaḥ kāyaḥ prajvalati; adhaḥ kāyāc chītalā vāridhārāḥ syandante; evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimasyām uttarasyān diśy; atha caturdiśaṃ caturvidhaṃ vividham ṛddhiprātihāryaṃ vidarśayitvā tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nyaṣīdat; idaṃ tatra bhagavata ṛddhiprātihāryam; tatredaṃ bhagavata ādeśanāprātihāryam; yuṣmākaṃ bhikṣavaś cittam evam; mana idam; vijñānam idaṃ; vitarkayatedaṃ mā vitarkayatedam; manasikurutedaṃ; na manasikurutedam; prajahatedaṃ; mā prajahatedam; idaṃ kāyena sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharata; idaṃ tatra bhagavatā ādeśanāprātihāryam; tatredaṃ bhagavato 'nuśāsanīprātihāryam; sarvaṃ bhikṣavaḥ ādīptaṃ; kiṃ ca sarvam ādīptaṃ; cakṣur ādīptaṃ rūpaṃ cakṣurvijñānaṃ cakṣuḥsaṃsparśaḥ; yad api cakṣuḥsaṃsparśapratyayam ādhyātmam utpadyate vedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkham asukhaṃ vā tad apy ādīptaṃ; evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvā kāyo mana ādīptam; ādīptaṃ manovijñānaṃ manaḥsaṃsparśaḥ; yad api manaḥsaṃsparśapratyayam (SBV I 231) adhyātmam utpadyate vedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā aduḥkham asukhaṃ vā tad apy ādīptaṃ; kenādīptaṃ; rāgāgninā dveṣāgninā mohāgninā; ādīptaṃ jātijarāvyādhimaraṇaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ; ādiptaṃ duḥkheneti; idaṃ tatra bhagavato 'nuśasanīprātihāryam; asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe tasya bhikṣusahasrasyānupādāyāsravebhyaś cittaṃ vimuktaṃ ______________________________________________________________ The first anouncement of the birth of a great Man (CPS 27a.1) atha bhagavān gayāyāṃ gayāśīrṣe caitya eva viharati sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ purāṇajaṭilaiḥ sarvaiś cārhadbhiḥ kṣīṇāsravaiḥ kṛtakṛtyaiḥ kṛtakaraṇīyair avahṛtabhārair anuprāptasvakārthaiḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaiḥ samyagājñayā suvimuktacittaiḥ; aśrauṣū rājño māgadhasya śraiṇyasya biṃbisārasya pauruṣeyā janapadān anvāhiṇḍantaḥ; śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve nadyā bhāgirathyās tīre kapilasyarṣer āśramapadasya nātidūre; sa brāhmaṇair nimittikair vipaṃcanakair vyākṛtaḥ; saced agāram adhyāvatsyati rājā bhaviṣyati cakravartī caturantyāṃ vijetā dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgataḥ; tasyaivaṃrūpāṇi sapta ratnāni bhaviṣyanti tadyathā cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ gṛhahapatiratnaṃ pariṇāyakaratnam eva saptamam; pūrṇaṃ cāsya bhaviṣyati sahasraṃ putrāṇāṃ śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānām; sa imāṃ samudraparyantāṃ mahāpṛthivīm akhilām akaṇṭakām anutpātām adaṇḍenāśastreṇa dharmeṇa samenābhinirjityādhyavatsyati; sacet keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayāgārād anagārikāṃ pravrajiṣyati tathāgato bhaviṣyaty arhan samyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loke; śrutvā ca punar yena rājā māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāras tenopajagmuḥ; upetya rājānaṃ māgadhaṃ śraiṇyaṃ biṃbisāram idam avocan: yat khalu deva jānīyāḥ; iha vayam aśrauṣma devasya janapadān anvāhiṇḍantaḥ; śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve nadyā bhāgirathyās tīre kapilasyarṣer āśramapadasya nātidūre; sa brāhmaṇair nimittikair vipaṃcanakair vyākṛtaḥ; saced agāram adhyāvatsyati rājā bhaviṣyati cakravartī caturantyāṃ vijetā pūrvavad yāvad pariṇāyakaratnam eva saptamam; pūrṇaṃ cāsya bhaviṣyati sahasraṃ putrāṇāṃ pūrvavad yāvad dharmeṇa samenābhinirjityādhyavatsyati; sacet keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya pūrvavad yācad arhan samyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loke; taṃ devo ghātayatu; (SBV I 232) m #### grāmaṇya śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve nadyā bhāgirathyās tīre kapilasyarṣer āśramapadasya nātidūre pūrvavad yāvat saced agāram adhyāvatsyati rājā bhaviṣyati cakravartī pūrvavad yāvad dharmeṇa samenābhinirjityādhyavatsyati; purvavad yāvat sacet keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayāgārād anagārikāṃ pravrajiṣyati tathāgato bhaviṣyaty arhan samyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loke; taṃ devo ghaṭayitu; m ### mā grāmanya evaṃ vocata; tat kasya hetoḥ; (CPS 27a.14) mā grāmanya śākyānāṃ kumāra utpanno iti pūrvavad yāvat sacet rājā bhaviṣyati cakravartī anuyātrakā asya bhaviṣyāmaḥ; atha rājā māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāra upari prāsādatalagataḥ paṃcāyācanavastūny āyācate; aho batāyaṃ mama vijite tathāgata utpadyetārhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; taṃ cāhaṃ darśanāyopasaṃkramayeyam; upasaṃkrāntasya ca me dharmaṃ deśayet; taṃ cāhaṃ dharmaṃ ājānīyāṃ; ājñātadharmasya ca me śikṣāṃ prajñāpayet; yac cāhaṃ tāṃ śikṣāṃ samādāya vaseyam; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate; eṣa bhikṣavo rājā māgadhaḥ śrainyo biṃbisāra upari prāsādatalagataḥ paṃcāyācanavastūny āyācate: aho batāyaṃ me vijite tathāgata utpadyetārhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; taṃ cāhaṃ darśanāyopasaṃkramayeyam; upasaṃkrāntasya ca me dharmaṃ deśayet; taṃ cāhaṃ dharmaṃ ājānīyāṃ; ājñātadharmasya ca me śikṣāṃ prajñāpayet; yac cāhaṃ tāṃ śikṣāṃ samādāya vaseyam ______________________________________________________________ The Buddha in Magadha. The invitation of Bimbisāra (CPS 27b.1) aśrauṣū rajño māgadhasya śraiṇyasya bimbisārasya pauruṣeyā janapadān anvāhiṇḍantaḥ: śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve nadyā bhāgirathyās tīre kapilasyarṣer āśramapadasya nātidūre; sa brāhmaṇair nimittikair vipaṃcanakair vyākṛtaḥ pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loke; sa keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayāgārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; so 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho gayāyāṃ viharati gayāśīrṣe caitye sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ purāṇajaṭilaiḥ sarvaiś cārhadbhiḥ (SBV I 233) kṣīṇāsravaiḥ kṛtakṛtyaiḥ kṛtakaraṇīyair avahṛtabhārair anuprāptasvakārthaiḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaiḥ samyagājñayā suvimuktacittaiḥ; śrutvā ca punar yena rājā māgadhaḥ śraiṇyo bimbisāras tenopajagmuḥ; upetya rājānaṃ māgadhaṃ śraiṇyaṃ bimbisāram idam avocan: yat khalu jānīyāḥ; iha vayaṃ aśrauṣma devasya janapadān anvāhiṇḍantaḥ: yaḥ śākyānāṃ kumāra utpannaḥ pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loke; sa keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayāgārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; so 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho gayāyāṃ gayāśīrṣe caitye eva viharati sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ purāṇajaṭilaiḥ sarvaiś cārhadbhiḥ kṣīṇāsravaiḥ kṛtakṛtyaiḥ pūrvavad yāvad samyagājñayā suvimuktacittaiḥ; tan devaḥ paryupāsīta; evaṃ devaḥ ### bhaviṣyati; atha rājā māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāro 'nyatamaṃ puruṣam āmantrayate: ehi bhoḥ puruṣa yena bhagavāṃs tenopasaṃkrama; upetyāsmākaṃ vacanena bhagavataḥ pādau śirasā vandasva; alpābādhatāṃ ca pṛcchālpātaṅkatāṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca; evaṃ ca vada; āgacchatu bhagavān rājagṛham; ahaṃ bhagavantaṃ yāvajjīvam upasthāsyāmi cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; evaṃ deveti sa puruṣo rājño māgadhasya śraiṇyasya biṃbisārasya pratiśrutya yena bhagavāṃs tenopajagāma; upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdat; ekāntaniṣaṇṇaḥ sa puruṣo bhagavantam idam avocat: rājā bhadanta māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāro bhagavatpādau śirasā vandaty alpābādhatāṃ ca pṛcchaty alpātaṅkatāṃ ca pūrvavad yāvat sparśavihāratāṃ ca; sukhī bhavatu puruṣa rājā māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāras tvaṃ ca ______________________________________________________________ The visit of Biṃbisāra. Urubilvākāśyapa and the Buddha (CPS 27b.14) rājā bhadanta māgadhaḥ śraiṇyo biṃbisāra evaṃ vadati: āgacchatu bhagavān rājagṛham; ahaṃ bhagavantaṃ yāvajjīvam upasthāsyāmi cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; adhivāsayati bhagavāṃs tasya puruṣasya tūṣṇīṃbhāvena; atha so puruṣo bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavatpādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ; (CPS 27c.1) atha bhagavān mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ (SBV I 234) purāṇajaṭilaiḥ sarvaiś cārhadbhiḥ kṣīṇāsravaiḥ kṛtakṛtyaiḥ kṛtakaraṇīyair avahṛtabhārair anuprāptasvakārthaiḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaiḥ samyagājñayā suvimuktacittair māgadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran yena yaṣṭivanaṃ supratiṣṭhito māgadhakānāṃ caityas tena caryāṃ prakrāntaḥ; atha bhagavān supratiṣṭhitaṃ caityaṃ anuprāpto yaṣṭivane supratiṣṭhite viharati māgadhakānāṃ caitye; aśrauṣīd rājā māgadhaḥ śrainyo biṃbisāraḥ; bhagavān mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ bhikṣusahasreṇa sarvaiḥ pūrvavad yāvat samyagājñayā suvimuktacittair māgadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran yena yaṣṭivanaṃ supratiṣṭhito māgadhakānāṃ caityas tenānuprāpto yaṣṭivane viharati māgadhakānāṃ caitye