Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

jā bhaviṣyati balacakravartī; bhūyo 'py asya krīḍato rammāṇasya paricārayataḥ duhitā (A 360b) jātā pratirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā; tasyā janmani sarvaṃ tan nagaram udāreṇāvabhāsenāvabhāsitaṃ; na cāsyāḥ śakyate sarvathā rūpaśobhāṃ varṇayituṃ; yathā māyāyās tasyā api vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate; kiṃ bhavatu dārikā nāmeti; amātyāḥ kathayanti: asyā rūpaśobhā yan māyāṃ vyatiricya vartate tasmād bhavatu mahāmāyeti; sāpy unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā; sā naimittikair vyākṛtā; putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaṃ; sa rājā bhaviṣyati cakravartīti; suprabuddhena rājñā siṃhahanor dūto 'nupreṣitaḥ; dve duhitarau jāte māyā mahāmāyā ca; tatraikā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati lakṣaṇasaṃpannaṃ; sa rājā bhaviṣyati balacakravartīti; dvitīyā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣanaiḥ (SBV I 35) samalaṅkṛtaṃ; sa rājā bhaviṣyati cakravartīti; anayor yābhipretā śuddhodanasya kumārasyārthāyānayeti; siṃhahanunā pratisandeśo dattaḥ, dvābhyām api kumārasya prayojanaṃ; kiṃ tu na dve sadṛśe bhārye ekasyopasthāpayitavye iti yaivaṃ vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti, eṣā tāvat pratīṣṭā; dvitīyāyā arthāya gaṇam avalokayiṣyāmīti; tena sā pañcaśataparivārā preṣitā; tena khalu samayena śākyānāṃ pāṇḍavā nāma khaṣāḥ prativiruddhāḥ; śākyāḥ saṃbhūya rājñaḥ siṃhahanoḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ; deva pāṇḍavaiḥ khaṣair upadrutāḥ sma, sāhāyyaṃ kalpayeti; sa kathayati bhavanto vṛddho 'haṃ na śaknomi taiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayituṃ; deva śuddhodanaṃ kumāram anupreṣaya; samayato 'nupreṣayāmi yadi kumārasya yathābhipretaṃ varaṃ prārthayato 'nuprayacchata; te kathayanti: deva evaṃ bhavatu prayacchāmaḥ; rājñā caturaṅgaṃ balakāyaṃ datvā śuddhodanaḥ kumāraḥ preṣitaḥ; tena te khaṣāḥ hataprahatavidhvastāḥ kṛtāḥ; tataḥ śākyāḥ parituṣṭāḥ siṃhahano rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ; deva kumāreṇa pāṇḍavā khaṣāḥ hataprahatāḥ vidhvastāḥ kṛtāḥ; parituṣṭā smaḥ; vada kumārasya kaṃ varam anuprayacchāmaḥ; bhavantaḥ śākyaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid dve sadṛśe bhārye upasthāpayitavye iti; deva kiṃ mucyatāṃ kriyākāraḥ; sa kathayati: sutarāṃ baddhavyo na moktavyaḥ; kiṃ tu kumārasyaikaṃ varam anuprayacchatha, dvitīyāṃ sadṛśīṃ bhāryām upasthāpayituṃ; deva śobhanam; evaṃ kriyatāṃ; tataḥ siṃhahanunā suprabuddhasya lekho 'nupreṣitaḥ avalokito
mayā gaṇaḥ; dvitīyāṃ duhitaram anupreṣayeti; tena sāpi pañcaśataparivārā preṣitā; śuddhodanena kumāreṇa dve api pariṇīte (SBV I 36)
______________________________________________________________
Śuddhodana succeeds Siṃhahanu and the descent of the Buddha
yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ; kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ (A 361a) ca; so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati; dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisatvaḥ paṃcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca; (1) kena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti? tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati; kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti; paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā; tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti; kadācit kṣatriyāḥ; idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ, yanv ahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ; mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti; tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam; <avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ>; anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti; (2) kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti? bodhisatvasyaitad abhavat: kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti; paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsaṃpanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ; tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsaṃpanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ; yanv ahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ; mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena (SBV I 37) pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti; tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam; avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ; anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti; (3) kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti? bodhisatvasyaitad abhavat; kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti; utkarṣe vartamanāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti; apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ <prajāyām arvāk pratisandhiṃ na> gṛhṇanti; kena kāraṇena bodhisatvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti? aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti; duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ; apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti; tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca; mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti; tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam; avandhyaphaladharmadeśikāś (A 361b) ca buddhā bhagavantaḥ; anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti; (4) kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti? bodhisatvasyaivaṃ bhavati; kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti; paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti; tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yanv ahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ; mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti; tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma (SBV I 38) kṛtam upacitam; avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ; anena kāraṇena bodhisatvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti; (5) kena kāraṇena bodhisatvā stryavalokanaṃ kurvanti? bodhisatvasyaivaṃ bhavati; kīdṛśyā striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti; paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulinā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti; śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ; na ca svārthaṃ hāpayati; tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulinā kulavardhanī; śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ; na ca svārthaṃ hāpayitum; tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti; mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasaṃpannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti; tathā hi bodhisatvenānādikālīnam
anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam; <avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ>; anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti; atha bodhisatvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāc cyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau; tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi; yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti; evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan: yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jaṃbūdvipaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ; tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame? tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ (SBV I 39) maskarī gośāliputraḥ sañjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakaṃbalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputra; ṣaḍ ānusravikāḥ katamas tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ, cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ (A 362a) puṣkarasāri brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ; ṣaṭ pratipattāraḥ katame? tadyathā udrako rāmaputraḥ; arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ sañjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ; iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate; asmākaṃ caivaṃ bhavati: yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe; yathāpitad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti; evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat: tena hi mārṣā sarvavādyāni prahaṇyantām iti
______________________________________________________________
Descent from the Tuṣitas
tuṣitakāyikābhir devatābhiḥ sarvavādyāni prahatāni; bodhisatvenāpi saṅkham āpūryābhihitaṃ: kataro 'tra mārṣāḥ odārikaḥ śabdaḥ? śaṅkhaśabdo bhagavan; yathāyaṃ mārṣāḥ śaṅkhaśabdaḥ sarvavādyāny abhibhūyāvasthitaḥ evam evāhaṃ jambūdvīpam avatīrya ṣaṭ tārkikān, ṣaḍ ānuśravikān, ṣaṭ ca pratipattrīn abhibhūyāmṛtam adhigamiṣyāmi; amṛtena jagat santarpayiṣyāmi; anityatāśaṅkham āpūrayiṣyāmi; śūnyatābherīṃ tāḍayiṣyāmīti; nairātmyasiṃhanādaṃ nadiṣyāmī iti viditvā gāthāṃ bhāṣate:
siṃhaikaḥ pramathati naikaśvāpadaughān
vajraiko vilikhati naikaṣṛṅgaśailān /
śakraiko vijayati naikadānavendrān
sūryaiko vimathati naikam andhakāram // (SBV.I 40)
yo yuṣmākaṃ mārṣā amṛtenārthī sa madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇātu; ṣaṭsu mahānagareṣv iryataha; śakrasya devendrasyaitad abhavat: ayaṃ bodhisatvo bhagavān mahāmāyāyāḥ devyāḥ kukṣāu pratisandhiṃ grahītukāmaḥ; yanv aham asyā ojopasaṃhāraṃ kuryāṃ kukṣiṃ ca viśodhayeyam iti viditvā śakreṇa devānām indreṇa mahāmāyāyā devyāḥ ojopasaṃhāraṃ kṛtavān; kukṣiṃ ca śodhitavān; tatas tuṣitabhavanastho bodhisatvaḥ pañcāvalokitāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvya gajanidarśanena rātryā madhyame yāme māhāmāyāyā devyāḥ kukṣim avakrāntaḥ; āha ca
jagatparitrāṇakṛtapratijño
devān upāmantrya tataś cyuto 'sau /
ikṣvākuvaṃśe praviveśa kukṣim
sandhyābhrarājīm iva bālasūryaḥ //
______________________________________________________________
Conception; auspicious signs in the dream
tathā hi mahāmāyā caturaḥ svapnān paśyati; (1) ṣaḍdanto me śveto hastināgaḥ kukṣiṃ bhitvā praviṣṭaḥ; (2) upari vihāyasā gacchāmi; (3) mahāśailaparvatam abhiruhāmi; (4) mahājanakāyo me praṇāmaṃ karotīti; tayā rajña śuddhodanāyārocitam; rājñā amātyānām ājñā dattā; bhavantaḥ āhūyantāṃ svapnādhyāyavidaḥ naimittikāś ca brāhmaṇā iti; taiś ca svapnādhyāyavido naimittikāś ca brāhmaṇā āhūtāḥ; tato rājñā teṣām svapnāni niveditāni; te kathayanti: deva yathā śāstre dṛṣṭaṃ, putraṃ janayiṣyati dvātriṃśanmahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtam; saced gṛhī agāram adhyāvatsyati, (A 362b) rājā bhaviṣyati cakravartī; sacet keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi (SBV I 41) vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati, tathāgato bhaviṣyaty arhan samyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loka iti
antaroddānam:
cyutir devaputro ratanam aṣṭāṅgaṃ śrāntavratamānasam
______________________________________________________________
The Buddha in mother's womb
dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvas tuṣitād devanikāyāc cyutvā mātuḥ kukṣim avakrānto 'tyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālo 'bhūt; sarvaś cāyaṃ lokaḥ udāreṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt; yā api tā lokasya lokāntarikā andhās tamaso 'ndhakāratamisrā yatremau sūryācandramasāv evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvāv ābhayābhāṃ na pratyanubhavataḥ, tā api tasmin samaye udāreṇāvabhāsena sphuṭā abhūvan; tatra ye satvā upapannās te svakam api bāhuṃ pragṛhītaṃ na paśyanti; te tayā ābhayā anyonyaṃ satvān dṛṣṭvā saṃjānate anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā iti
yathaiva megho vipulaḥ susaṃbhṛto
bahūdako mārutavegapreritaḥ /
tathopamaṃ kukṣim ivākraman muniś
cirād ghanaṃ sūrya ivābhyupāgataḥ //
avabhāsayitveha diśaḥ samantataḥ
pṛthak ca lokāntarikās tamovṛtāḥ /
yadākramat kukṣim atulyavikramas
tathā tadāsīd iyam atra dharmatā // (SBV I 41)
dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kuksāv avakrāntaḥ tasmin samaye śakro devendrāś caturo devaputrān mātur ārakṣakān sthāpayaty asihastān, prāsahastāṃś chaktihastān tomarahastān, mā kaścid bodhisatvaṃ viheṭayiṣyati manuṣyo vā amanuṣyo veti; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo mātuḥ kukṣāv asthāt kośogata evāsthād amrakṣito garbhamalena, juvramalena, rudhiramalena, anyatamānyatamena vāśucinā viprakṛtena; tadyathā maṇiratnaṃ kāśikaratne upakṣiptaṃ naiva maṇiratnaṃ kāśīkaratnena lipyate, nāpi kāśikaratnaṃ maṇiratnena; evam eva yasmin samaye bodhisatvo mātuḥ kukṣāv asthāt kośogata evāsthād amrakṣito garbhamalena, juvramalena, rudhiramalena anyatamānyatamena vā aśucinā viprakṛtena; tadyathā maṇiratnaṃ; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kukṣāv asthāt tam enaṃ tasmin sasmaye mātā sarvam antaḥkukṣigataṃ paripūrṇaṃ paśyati; tadyathā maṇir aṣṭāṅgo vaiḍūryaḥ śubhro jātimān accho viprasanno 'nāvilaḥ pañcaraṅgike sūtre 'rpitaḥ syāt; tadythā nīle pīte lohite 'vadāte māñjiṣṭhe; taṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvā jānīyād idaṃ sūtram ayaṃ maṇiḥ; sūtre maṇir arpitaḥ; evam eva bodhisatvo yasmin samaye mātuḥ kukṣāv asthāt tam enaṃ tasmin samaye mātā sarvam antaḥkukṣigataṃ paripūrṇaṃ paśyati; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kukṣāv asthān nāsya tasmin samaye mātā śrāntakāyā vā 'bhūt klāntakāyā vā yaduta bodhisatvaṃ dhārayantī; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān (SBV I 43) mātuḥ kukṣāv asthāt tasmin samaye mātā yāvajjīvaṃ pañcavratapadāni samādattavatī; yāvajjīvaṃ prāṇātipātaṃ prahāyā prāṇātipātāt prativiratā; adattādānam, ahrahmacaryaṃ, mṛṣāvādaṃ surāmaireyamadyapramādasthānāṃ prahāya surāmaireyamadyapramādasthānāt prativiratā;
prāṇān ahantī nādattam ādadau; mṛṣā nāvocat; na madyalolupā 'bhūt;
abrahmacaryād viratā ca maithunāt siddhārthamātā; iyam atra dharmatā;
dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kukṣāv asthān nāsya mātā tasmin samaye puruṣeṣu mānasaṃ nibaddhavatī yaduta kāmopasaṃhitam;
na rajyate kleśeṣu; na cāsyāḥ kāmahetoḥ paridahyate manaḥ;
na cāsya mātā puruṣeṣu mānasaṃ badhnāti kāmaguṇopasaṃhitam
______________________________________________________________
Pains of childbirth
atha mahāmāyāyā dohada utpannaḥ aho batāhaṃ caturbhyo mahāsmudrebhyaḥ pānīyaṃ pibeyam iti; tayā rajñe śuddhodanāyārocitam; rājñā śuddhodanena naimittikānāṃ niveditam; kimarthaṃ devyā ayam evaṃrūpo dohada utpannaḥ; naimittikair vyākṛtaṃ: deva devī kumārāṃ janayiṣyati; dvātriṃśatā mahāpuruṣaṇaiḥ samalaṅkṛtamūrtiḥ pravrajitvā sakalaṃ jñeyārṇavaṃ pāsyati; rājñābhihitam; yady asyāḥ mahāsamudrāt pānīyaṃ <na> dīyate, kiṃ tat syāt; vyaṅgaṃ putraṃ janayet; rājñābhihitaṃ: mama tāvat śuddhodanasyāvikalāṅgaḥ putro bhaviṣyatīti; tena khalu samayena kapilavastuni raktākṣo nāma parivrājakas tiṣṭhati indrajāle kṛtāvī; rājñā tasyāhūya niveditam; tena tasyā upariprāsādatalagatāyā yāvac caturo mahāsamudrān darśayitvā pānīyaṃ dattam; tasyā yo dohada utpannaḥ sa (SBV I 44) prativigataḥ; punar apy asyā dohada utpannaḥ aho bata sarvabandhanamokṣaḥ kriyeteti; rājñā sarvabandhanamokṣaḥ kṛta iti tasyā yo dohada utpannaḥ sa prativigataḥ; punar apy asyā dohada utpannaḥ aho bata dānāni dīyeran puṇyāni kriyerann iti; rājñā dānāni dattāni puṇyāni kṛtāni; tasyā yo dohada utpannaḥ sa prativigataḥ; punar apy asyā dohada utpannaḥ; aho batāham udyānāni paśyeyam iti; rājñā udyānāni darśitāni; tasyā yo dohada utpannaḥ sa prativigataḥ; punar apy asyā dohada utpannaḥ aho batāham udyāne tiṣṭheyam iti; rājñaḥ suprabuddhasya lumbinī nāmodyānam; tasya śuddhodanena rājñā sandiṣṭaṃ duhitā te udyānaṃ nirgantukāmā; udyānaṃ śodhayeti; tena pauruṣeyāṇāṃ ājñā dattā, bhavanta udyānaṃ śodhayateti; tair udyānaṃ śodhitam; tataḥ sā paricārikāsahīyā nirgatā; tatas tayā luṃbinīvane vicarantyā sapuṣpitaḥ aśokapādapo dṛṣṭaḥ; sā tam avalokyāvasthitā prasavitukāmā
______________________________________________________________
The birth of the Buddha and the accompanying wonders
śakro (A 363b) devendraḥ saṃlakṣayati: bodhisatvamātā hrīmatī; na śaknoti mahājanaparivṛtā prasavitum; upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; tena tumulaṃ vātavarṣaṃ nirmitam; tenāsau mahājanakāyaḥ samantād vidrutaḥ; tataḥ śakro devendraḥ vṛddhadhātrīvarṇam ātmānām abhinirmāya mahāmāyāyāḥ purastād avasthitaḥ sā prasavitum ārabdhā; bodhisatvo nirgacchaṃś chakreṇājinaśāṭikāyāṃ pratigṛhītaḥ; sa garbhavāsapariklāntaḥ; atha bodhisatvasyaitad abhavat: madaprāpto 'yaṃ śakro bhaviṣyati mayā bodhisatvaḥ pratīcchita iti; viditvā vajraśarīram ātmānam adhiṣṭhitaḥ; śakro devendraḥ kaṃpayitum ārabdho bodhisatvenābhihitaḥ; muñca muñca kauśika apaihi purastād iti; (SBV I 45) <dharmatā khalu>, yasmin samaye bodhisatvo bhagavān jātaḥ tasmin samaye mahāpṛthivīcālo 'bhūt; pūrvavad yāvad anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā iti; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kukṣer niṣkrāntaḥ kośogata ivāsir niṣkrāntaḥ amrakṣito garbhamalena juvramalena rudhiramalenānyatamānyatamena vā aśucinā viprakṛtena; dharmatā khalu yasmin samaye bodhisatvo bhagavān mātuḥ kukṣer niṣkrānto nāsya tasmin samaye mātā niṣaṇṇā vā 'bhūn nipannā vā; sthitaiva sā kṣatriyī kṣatriyaṃ prasūtā; dharmatā khalu sāṃpratajāto bodhisatvaḥ saptapadāni prakrāntaḥ parigṛhīto na kenacit; caturdiṣaṃ ca vyavalokayati; vācaṃ ca bhāṣate, iyaṃ pūrvā dik pūrvaṃgamo bhaviṣyāmi nirvāṇāya, iyaṃ dakṣiṇā dakṣiṇīyo bhaviṣyāmi kṛtsnasya <jagataḥ, iyaṃ paścimā dik, mama paścimaṃ janma bhaviṣyati; iyam uttarā dik, bhavasaṃsārād utttariṣyāmi iti; tasya śirasi upari devāḥ śvetaṃ ca chatraṃ maṇidaṇḍakaṃ ca cāmaraṃ ca dhārayanti; dharmatā khalu sāṃpratajātasya bodhisatvasya dve vāridhāre 'ntarikṣāt prādurbhavata ekā śitā ekā uṣṇā ye bodhisatvaṃ snāpitavatye>; dharmatā khalu sāṃpratajātasya bodhisatvasya mātur janayitryāḥ purastān mahad udapānaṃ prādurbhūtaṃ vāriniṣyandi; yato 'sya mātā udakenodakakāryam akārṣīt; dharmatā khalu sāṃpratajātasya bodhisatvasya devatā antarikṣāt divyāny utpalāni kṣipanti; padmāni, kumudāni, puṇḍarīkāny agarucūrṇāni, tagaracūrṇāni; candanacūrṇāni, tamālapatracūrṇāni, (SBV I 46) divyāni ca māndāravāṇi puṣpāṇi kṣipanti; divyāni ca vādyāni pravādayanti
antaroddānām
utpādakośasthitiḥ sapta padāni dve vāridhāre, udapānaṃ devatā
yadā śākyamunir bodhisatvo jātaḥ tadā caturṇāṃ rājñāṃ putrā jātāḥ, śrāvastyām arāḍabrahmadattasya putro jātaḥ; arāḍabrahmadattasyaitad abhavat: mama putrasya janmani prasannaḥ prasanna iva janapadaḥ khyāti; tasmād bhavatv asya prasenajit iti nāma, rājagṛhe nagare mahāpadmasya rājñaḥ putro jātaḥ; tasyaitad abhavat mama putrasya janmani ādityabimbenevodayatā loko 'vabhāsitaḥ; bimbāyāś ca putraḥ; bhavatv asya bimbisāra iti nāma; kauśāṃbyāṃ śatānīkasya rājñaḥ putro jātaḥ; tasyaitad abhavat: mama putrasya janmani (A 364a) ādityenevodayatā loko 'vabhāsitaḥ; bhavatv asyodayana iti nāma; ujjayanyāṃ nagaryām anantanemino rājñaḥ putro jātaḥ; anantanemino rājña etad abhavat mama putrasya janmani pradyoteneva loko 'vabhāsitaḥ; bhavatv asya pradyota iti nāma; tac ca naivam; api sarvaṃ tad bodhisatvānubhāvāt.
______________________________________________________________
Asita, Nālada and the yakṣa Śākyavardhana
kiṣkindhe parvate asito nāma riṣiḥ prativasati saṃvartanīyakuśalo vivartanīyakuśalaś ca tasya nālado nāma bhāgineyaḥ; sa tasya kālena kālaṃ saṃvartanīyavivartanīyaṃ kathayati; sa tasya sakāśe pravrajitaḥ; bodhisatvasya (SBV I 47) bhagavato janmani sarvaloka udāreṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt; tena khalu samayena nālado guhāṃ praviśya dhyāyati; sa tam avabhāsaṃ dṛṣṭvā asitam uvāca; upādhyāya upādhyāya
utpadyante hi kiṃ sarve yugapat bhāskarā iha /
tathā hi saguhā śailā dīptā iva gabhastibhiḥ //
asitas tv abravīt tīkṣṇā bhanoḥ śītā tv iyaṃ prabhā /
tad asmin praviśaty ābhir nūnam eṣā muniprabhā //
niṣkrāmati dhruvaṃ kukṣeḥ bodhisatvo mahādyutiḥ /
iyaṃ niṣkrāmatas tasya māhāsatvasya nirmalā /
prabhā kāñcanasaṅkāśā lokeṣu visṛtā triṣu //
nāladaḥ kathayati: upādhyāya gacchāmo bodhisatvaṃ paśyāmaḥ; sa kathayati: vatsa idānīṃ bodhisatvo maheśākhyamaheśākhyābhir devatābhir ākīrṇo viharati; sthānam etad vidyate yad vayam avakāśaṃ na lapsyāmahe; yadā bhagavān kapilavastu praveśito bhavati, nāma cāsya vyavasthāpitam, tadā vayaṃ darśanāyopasaṅkramiśyāma iti; yam eva divasaṃ bodhisatvo bhagavān jātaḥ tam eva divasaṃ rājñaḥ śuddhodanasya chandakapramukhāni pañcopasthāyakaśatāni jātāni; cchandikāpramukhāni pañcopasthāyikaśatāni <jātāni>; pañcahastinīśatāni prasūtāni; pañcavaḍavāśatāni pañcabhir nidhiśatair mukhāny upadarśitāni; prātisīmaiś ca koṭṭarājabhiḥ karapratyayā upanibaddhāḥ
______________________________________________________________
Names of the bodhisatva
amātyai rājñe śuddhodanāya yathāvṛttaṃ samākhyātam; rājā saṃlakṣayati: mama putrasya janmani sarvārthāḥ sarvakarmāntāś ca paripūrṇāḥ; bhavatu kumārasya sarvārthasiddha iti nāma; tatra bodhisatvasyedaṃ prathamaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ yaduta sarvārthasiddha (SBV I 48) iti; kapilavastuni nagare śākyavardhano nāma yakṣo naivāsikaḥ; ācaritaṃ śākyānāṃ, yasya kasyacit chākyasya putro vā jāte duhitā vā sa śākyavardhanasya pādābhivandako nīyate; rājñā pauruṣeyāṇām ājñā dattā: gacchata bhavantaḥ kumāraṃ śākyavardhanasya yakṣasya pādayor nipatya pātayata iti; evaṃ deva ity amātyā rājñāḥ śuddhodanasya pratiśrutya, bodhisatvaṃ catūratnamayāṃ śibikām āropya kapilavastunagaraṃ praveśayitum ārabdhāḥ; kāpilavāstavāḥ śākyāś caṇḍā rabhasāḥ karkaśāḥ sāhasikāś ca; te bodhisatvasya praviśato munaya iva sthitāḥ; rājā śuddhodanaḥ saṃlakṣayati: ime kāpilavāstavāḥ (A 364b) śākyāś caṇḍā rabhasāḥ karkaśāś ca kumārāsya praviśato munaya ivāvasthitāḥ; bhavatu kumārasya śākyamunir iti nāmeti; tatra bohisatvasya dvitīyaṃ nāma vyavasthāpitaṃ yaduta śākyamunir iti; bodhisatvaḥ śāyavardhanasya yakṣaya bhavanasasmīpaṃ nītaḥ; adrākṣīc chākyavardhano yakṣo bodhisatvaṃ bhavanasamīpam āgataṃ; dṛṣṭvā ca punar bhavanān nirgamya sarvakāyena bodhisatvasya pādayor nipatitaḥ; janakāyena rājñā śuddhodanāya niveditam: deva śākyavardhana eva yakṣo bodhisatvasya pādayor nipatitaḥ iti; śrutvā ca rājā kathayati: bhavanto devā api kumārasya pādayor nipatanti; devānām apy ayaṃ devaḥ; tasmāt bhavatu kumārasya devātideva iti nāma iti; tatra bodhisatvasya tṛtīyaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ yaduta devātideva iti; sāṃpratajāto bodhisatvaḥ mātāpitṛbhyāṃ dhātryai dattaḥ: ayaṃ te dhātri kumāraḥ kālena kālam udvartayitavyaḥ, kālena kālaṃ snapayitavyaḥ, kālena kālaṃ bhojayitavyaḥ, kālena kālaṃ samyak sukhena parihartavyaḥ iti; tam enaṃ dhātrī āttamanāttamanā ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ pratigṛhya, kālena kālam udvartayati, kālena kālaṃ snapayati, kālena kālaṃ bhojayati, kālena kālam samyak sukhena pariharati; apīdānīṃ ye gandhāḥ sumanojñarūpāḥ tair vilipya, sarvālaṅkārair alaṅkṛtaṃ pituḥ śuddhodanasyānuprayacchati; tam enaṃ rājā śuddhodano gṛhītvā, aṅke niṣādya, punaḥ punaḥ prekṣate harṣajātaḥ (SBV I 49)
______________________________________________________________
Predictions of the naimittikas
dharmatā khalu sāṃpratajātaṃ bodhisatvaṃ mātāpitarau brāhmaṇānāṃ, naimittikānām, vipañcanakānām copadarśayataḥ: kaccid bhavantaḥ samanvāgataḥ kumāro dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ? yaiḥ samanvāgatasya mahāpuruṣasya (A 365a?) dve gatī bhavato, nānyā; saced gṛhī agāram adhyāvasati, rājā bhavati cakravartī, cāturantāṃ vijetā, dhārmiko, dharmarājaḥ saptaratnasamanvāgataḥ; tasyemāny evaṃrūpāṇi sapta ratnāni bhavanti; tadyathā (1) cakraratnam, (2) hastiratnam, (3) aśvaratnam, (4) maṇiratnam, (5) strīratnam, (6) gṛhapatiratnam, (7) pariṇāyakaratnam eva saptamam; pūrṇaṃ cāsya bhavati sahasraṃ putrāṇāṃ śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānām; sa imām eva samudraparyantāṃ mahāpṛthivīm akhilām akaṇṭakām anutpīḍām adaṇḍenāśastreṇa dharmeṇa samenābhinirjityādhyāvatsyati; sacet keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajati tathāgato bhavaty arhan saṃyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loka iti; tathyaṃ deva samanvāgataḥ kumāro dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇāiḥ; yaiḥ samanvāgatasya mahāpuruṣasya dve gatī bhavato nānyā; sacet gṛhī agāram adhyāvasati, rājā bhavati cakravarti, cāturantāṃ vijetā, dhārmiko dharmarājāḥ pūrvavad yāvat tathāgato bhavaty arhan samyakasṃbuddho vighuṣṭaśabdo loke
______________________________________________________________
Lakṣaṇas of a mahāpuruṣa
katamāni tāni bhavanto dvātriṃśat mahāpuruṣalakṣaṇāni? yaiḥ samanvāgatasya mahāpuruṣasya dve gatī bhavato nānyā; pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loke (SBV I 50) (1) supratiṣṭhitapādo deva kumāraḥ; apīdānīṃ supratiṣṭhitatvāt pādayoḥ samam ākramate mahīm; idaṃ kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (2) adhastāc cāsya pādatalayoḥ cakre jāte sahasrāre, sanābhike sanemike, sarvākāraparipūrṇe; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (3) dīrghāṅgulir deva kumāraḥ (4) āyatapādpārṣṇir (5) mṛdutaruṇapāṇipādaḥ; mṛdukam asya pāṇipādaṃ tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (6) jālinīpāṇipādo deva kumāraḥ; jāliny asya hastayoś ca pādayoś ca, tadyathā abhijātasya haṃsarājasya; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (7) ucchāṅkhacāro deva kumāraḥ; (8) eṇījaṅghaḥ; (9) anavanatakāyaḥ anavanamanena kāyena ubhau jānumaṇḍalāv āmārṣṭi parāmārṣṭi; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣaṇam; (10) kośogatavastiguhyo deva kumāraḥ; kośogatavastiguhyaṃ tadyathā abhijātasya hastyājāneyasya vā aśvājāneyasya vā; ideṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (11) nyagrodhaparimaṇḍalo deva kumāraḥ; yāvān kāyena tāvān vyāmena, yāvān vyāmena tāvān kāyena; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (12) ūrdhvāṅgaromo deva kumāraḥ; (13) ekaikaromaḥ; ekaikam asya roma kāye jātaṃ nīlam, kuṇḍalajātakāṃ pradakṣiṇāvartam; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (14) suvarṇavarṇasaṅkāśo deva kumāraḥ; vyāmaprabhaḥ kāñcanasannibhas tvak; (15) sūkṣmacchaviḥ; apīdānīṃ sūkṣmatvāc cchave rajomalam asya kāye na santiṣṭhate; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣlakṣaṇam; (16) saptotsadakāyo deva kumāraḥ; saptotsadāḥ kāye jātāḥ; dvau hastayor dvau pādayor dvāu aṃsayor ekaṃ grīvāyām; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (SBV I 51) (17) citāntarāṃso deva kumāraḥ, (18) siṃhapūrvārdhakṛyo (19) bṛhadṛjugātrāḥ, (20) susaṃvṛtaskandhaḥ, (21) catvāriṃśaddantaḥ, (22) samadantaḥ (23) aviraladantaḥ, (24) śukladaṃṣṭraḥ, (25) simhahanū (26) rasarasāgraprāptaḥ; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (27) prabhūtatanujihvo deva kumāraḥ; apīdānīṃ pradhūtatvāt tanutvāc ca jihvāyā mukhāj jihvāṃ nirṇamayya sarvaṃ mukhamaṇḍalaṃ chādayati yāvat keśaparyantam upādāya; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (28) brahmasvaro deva kumāraḥ, kalaviṅkamanojñabhāṇī dundubhisvaranirghoṣaḥ; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; (29) abhinīlanetro deva kumāraḥ, (30) gopakṣmā; (31) uṣṇīṣaśirāḥ; (32) ūrṇā cāsya bhruvor mādhye jātā śvetā śaṅkhanibhā pradakṣiṇāvartā; idaṃ deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam; imāni tāni (A 365b) deva kumārasya mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇāni, yaiḥ samanvāgatasya dve gatī bhavato nānyā; pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loke; yadi ca kumāro na pravrajiṣyati rājā bhaviṣyati cakravartī
______________________________________________________________
Beauty and other qualities of the bodhisatva
dharmatā khalu saptāhajātasya śākyamuner bodhisatvasya mātā janayitrī kālagatā; samanantarakālagatā praṇīte trayastriṃśaddevanikāye upapannā; dharmatā khalu śākyamunir bodhisatva abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ; atikrānto mānuṣavarṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ; apīdānīm narāś ca nāryaś ca nirīkṣamāṇās tṛptiṃ na gacchanti; mudaṃ labhante; tadyathā jāṃbūnadamayī suvarṇaniṣkā karmāraparimṛṣṭā ahate pāṇḍukambala upanikṣiptā atyarthaṃ bhāsate tapati virocate; evam eva śākyamunir bodhisatva abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ atikrānto mānuṣaṃ varṇaṃ asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ; dharmatā khalu śākyamunir bodhisatvo mahājanakāyasya priyaś cābhūn manāpaś ca; apīdānīṃ mahājanakāyam (SBV I 52) aṃsenāṃsaṃ samparivartayati, tadyathā śāradakaṃ padmaṃ mahājanakāyasya priyaṃ ca manāpaṃ ca; apīdānīṃ mahājanakāyas tat pāṇinā pāṇiṃ saṃvārayati; evaṃ pūrvavat
antaroddānam:
animiṣavipākadharmaś ca valgusvaraś ca paṇḍita udyānam //
dharmatā khalu sāṃpratajāto bodhisatva animiṣaṇ; rūpāṇi paśyan nāsau nimiṣati; tadyathā devās trayastriṃśāḥ; dharmatā khalu sāṃpratajāto bodhisatva pūrvakarmavipākajena divyena cakṣuṣā samanvāgato yenāsu paśyati divā ca rātrau ca samantayojanaṃ; dharmatā khalu sāṃpratajāto bodhisatva valgusvaraś cābhūn madhurasvaraś ca manojñasvaraś ca; tadyathā haimavataḥ śakunako valgusvaraś ca madhurasvaraś ca manojñasvaraś ca; evam eva sāṃpratajāto bodhisatvo valgusvaraś cābhūn madhurasvaraś ca manojñasvaraś ca; dharmatā khalu sāṃpratatajāto bodhisatvaḥ paṇḍito 'bhūd vyakto medhāvī tantropamikayā mīmāṃsikyā prajñayā samanvāgataḥ; apīdānīṃ rājñaś ca śuddhodanasyārthādhikaraṇena niṣadya gaṃbhīram arthapadavyañjanaṃ prajñayā pratividhyati
______________________________________________________________
The arrival of Asita and Nālada
tato nāladaḥ kathayati: upādhyāya bodhisatvaḥ kapilavastuni praveśitaḥ; nāmatrayaṃ ca vyavasthāpitam; idānīṃ gacchāmo bodhisatvaṃ darśanāya iti; sa kathayati; evaṃ kurmaḥ; tau saṃprasthitau; bodhhisatvānubhāvād ṛddheḥ parihīṇau; padbhyām eva kapilavastunagaraṃ praviśya rājñaḥ śuddhodanasya gṛhadvāraṃ gatau; tata asitariṣir dauvārikaṃ puruṣaṃ āmantrayate: gaccha bhoḥ puruṣa rajñaḥ śuddhodanasya gatvā kathaya, asitariṣir dvāri tiṣṭhati, devaṃ draṣṭukāma iti; tena praviśya (SBV I 53) rājñe niveditam; rājā kathayati, praviśatu ko bhavantam asitaṃ vārayati; sa praviṣṭaḥ; rājñā śuddhodanena satkārapurassaram arghapādyena pūjitaḥ āsane datte niṣaṇṇaḥ; rājñā śuddhodanena kathālāpena pratisaṃmodyābhihito: maharṣe kim āgamanaprayojitam (A 366a); sa kathayati: mahārāja tava putradarśanāya vayam ihāgatāḥ, lokajyeṣṭhasya vināyakasya muner darśanāya; yady evaṃ muhūrtaṃ tāvad udīkṣasva, suptaḥ kumāro yāvat pratibuddhyata iti; sa kathayati suptam eva paśyāmi; evaṃ kuru; sa paśyati; yāvad bodhisatva animiṣaḥ; rūpāṇi paśyati na nimisān; sa gāthāṃ bhāṣate
hayānām iva jātyānām ardharātrāvaśāyinām /
nāhitakāryānāṃ nidrā ciraṃ netreṣu tiṣṭhati // iti
tataḥ sāṃpratajāto bodhisatvo dhātryā aṅke gṛhītvā riṣer upanāmitaḥ; asitena riṣiṇā ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ pratigṛhītaḥ; muhūrtaṃ nirīkṣya kathayati: deva darśitaḥ kumāro brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipañcanakānām? rājā kathayati darśitaḥ; kim tair vyākṛtam? rājā bhaviṣyati cakravartī, pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loke; athāsitariṣir bodhisatvaṃ dṛṣṭvā gāthāṃ bhāṣate
bhraṣṭā matiḥ pārthiva tārkikāṇāṃ
yugāntakāle na hi cakravartī /
ayaṃ tu puṇyottamadharmakośo
buddho bhaviṣyaty abhijitya doṣān //
avyaktair bhavati hi lakṣaṇair narendro
dvīpānām adhipatir īśvaraś caturṇām /
suvyaktair bhavati hi lakṣaṇair munīndro
saṃbuddho naravara dharmacakravartī // iti (SBV I 54)
viditvā ātmana āyuḥprakarṣaṃ vyavalokayitum ārabdho bodhisatvasya cābhisaṃbodhiṃ yāvat; paśyati bodhisatva ekānnatriṃśatko vayasā gṛhān nirgamiṣyati; ṣaḍvarṣāṇi duṣkaraṃ cariṣyati; tato 'mṛtam adhigamiṣyati; ātmanaḥ paśyaty antaraiva kālakriyām; so 'sruparyākulekṣaṇo vyavasthitaḥ; rājā śuddhodano dṛṣṭvā santrastamatir gāthāṃ bhāṣate
narāś ca nāryaś ca hi yaṃ samīkṣya
tṛptiṃ na gacchanti mudaṃ labhante /
dṛṣṭveha taṃ prītikaraṃ śubhāṅgam
kasmāt sabāṣpaṃ vadanaṃ maharṣeḥ //
na me kumārasya bhayaṃ kutaścid
āyuḥkṣayo vā samupasthitaḥ syāt /
tat sādhu me kṣipram idaṃ vadasva
tavāśrupātena vikaṃpito 'smi //
asito 'pi ṛṣir gāthāṃ bhāṣate
asyopariṣṭād yadi vajravarṣaṃ
nabhaḥpramuktaṃ prapatet pracaṇḍam /
mahāmuner naikaśarīracālyam
apy ekakam kaṃpayituṃ samartham //
mahāgnayo vāyubalapraveritās
tīkṣṇāni śatrāṇi sudāruṇāni /
viṣaṃ ca ghorā uragāś ca tīkṣṇāḥ
kṣaṇaṃ naśeyuḥ patitāḥ kumāre //
bhayārditānām abhayapradātā
audaryabhūmiḥ karuṇāvihārī / (SBV I 55)
kṛtsnasya lokasya bhayaṃ sa hanti
bhayaṃ bhavet tasya kuto narendra //
sabrahmakāyasya divaukasādyāḥ
kurvanti rakṣāṃ satataṃ madātmanaḥ /
magātmanāṃ śreṣṭhatamasya loke
bhayaṃ bhavet tasya kuto narendra //
saṃprekṣya tu svāṃ nṛpate vipattiṃ
rodimy ahaṃ yena labhe na śāntiṃ /
ayaṃ sa satvottamadharmakośo
yo 'haṃ mariṣyāmy anavāptakāryaḥ //
te dhanyapuṇyāś ca gatajvarāś ca
ye dharmaṃ asyāpratimānasya /
śroṣyanti dharmaṃ vadatāṃ varasya
śrutvā ca yāsyanti parāṃ praśāntim //
______________________________________________________________
Asita's departure
asitarṣiḥ kliṣṭasantānaḥ saṃlakṣayti: ahaṃ bodhiṣatvasyānubhāvād ṛddheḥ parihīṇaḥ; sayadi padbhyāṃ gamiṣyāmi (A 366b) mahājanakāyo māṃ pratarkayiṣyati rājā ca ; iti viditvā kathayati: deva tavāyaṃ dīrgharātram āśāsakaḥ, aho batāsitarṣiḥ, padbhyām eva kapilavastu praviśed iti; so 'haṃ padhbhyām kapilavastu praviṣṭaḥ; idānīṃ padbhyām eva niṣkramiṣyāmi; tvaṃ mārgaśobhāṃ ca kārayeti; rājñā śuddhodanena amātyānām ājñā dattā: gacchata bhavanto nagaraśobhāṃ mārgaśobhāṃ ca kārayata rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu ghaṇṭāvaghoṣaṇām; asitiriṣiḥ padbhyāṃ kapilavastuno nagarān niṣkrāmati; yad vaḥ kṛtyaṃ vā karaṇīyaṃ vā tat kurudhvam iti; evaṃ devety amātyaiḥ rājñaḥ pratiśrutya kapilavastunagaram apagataśarkarakaṭhallaṃ (SBV I 56) vyavasthāpitam, candanavāripariṣiktam surabhidhūpaghaṭikopanibaddham āmuktapallavadāmakalāpam, ucchritadhvajapatākaṃ; rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakesu ghaṇtāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śṛṇvantu bhavantaḥ kapilavāstavāḥ śākyāḥ asitarṣiḥ kapilavastuno nagarān niṣkrāmati; yad vaḥ kṛtyaṃ vā karaṇīyaṃ vā tat kurudhvam iti; tato 'sau kliṣṭabuddhiḥ kṛtopacārī rājñā śuddhodanenāmātyagaṇaparivṛtenānekaiś ca kāpilavāstavair brāhmaṇagṛhapatibhir anugamyamāno madhyamadhyena nagarasya parayā vibhūtyā kapilavastuno niṣkrāntaḥ; rājānaṃ nivartya yatheṣṭagatipracāratayā saṃprasthito 'nupūrveṇa kiṣkindhaṃ parvatam anuprāptaḥ; sa tam adhiruhya itaś cāmutaś ca paribhraman yathābhipretasthānasamanveṣaṇayā anyatamasmin pradeśe niṣaṇṇaḥ; tatas tena mārgaśramaṃ prativinodya dhyānāny utpāditāni; ṛddhiś cābhinirhṛtā; yāvad apareṇa samayena asitariṣir glānaḥ saṃvṛttaḥ; sa upasthīyate mūlagandhapatrapuṣpaphalabhaiṣajyaiḥ; tathāpy asau hīyata eva; tato 'sya nāladaḥ śarīrāvasthāṃ paricchidya kathayati: upādhyāya yatkiṃcid vayaṃ pravrajitās tat sarvam amṛtārthino mṛtagaveṣiṇaḥ; saced upādhyāyenāmṛtam adhigatam asmākam apu amṛtena saṃvibhāgaṃ karotv iti; sa kathayati: māṇava aham api yatkiṃcit pravrajitaḥ sarvaṃ tad amṛtārthī amṛtagaveṣi; na ca mayāmṛtam adhigatam; api tu ya eṣa śākyānāṃ kumāra utpanna eṣo 'mṛtam adhigamiṣyati; amṛtena jagat santarpayiṣyati; tasyāntike pravraja; pravrajya ca tena <na> jātivādaḥ kartavyo na gotravādo na māṇavakavādaḥ; kevalaṃ tu pravrajya brahmacaryaṃ caritavyam; amṛtādhigame codyogaḥ karaṇīyaḥ; tatas te amṛtaṃ bhaviṣyati; iti viditvā gāthāṃ bhāṣate
prācīnān eva seva tvam anveṣāṇas tathāgatam /
durlabhaṃ darśanaṃ bhavati saṃbuddhānāṃ yaśasvinām //
ity uktvā
sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ /
saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam // (SBV I 57)
ity uktvā kāladharmeṇa saṃyuktaḥ; tato nāladas tasya śarīre śarīrapūjāṃ kṛtvā (A 367a) vārāṇasīṃ gatvāvasthitaḥ; sa tatra pañcamāṇavakaśatāni brāhmaṇakān mantrān vācayati; nāladaḥ kātyāyano gotreṇa; tasya kātyāyanaḥ kātyāyana iti saṃjñā saṃvṛttā; so 'bhisambuddhabodher bhagavataḥ sakāśam upasaṅkramiṣyati; taṃ bhagavān kātyāyanāvavādenāvabodhya saṃsārakāntārād uttārya atyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratiṣṭhāpayiṣyati; tasya mahākātyāyano mahākātyāyana iti saṃjñā bhaviṣyati
______________________________________________________________
Siddhārtha, the Nāgasahasrabala
athāpareṇa samayena śākyamunir bodhisatvo dhātryaṃsagataḥ suvarṇapātryāṃ śālimāsaudanaṃ bhuṅkte; sa prabhūtaṃ bhuṅkte; nāvatiṣṭhata iti dhātrī ācchettum ārabdhā; na śaknoty ācchettum; tayā rājñe śuddhodanayā ārocitam; rājā antaḥpurasahīya ācchettum ārabdhaḥ; so 'pi na śaknoti; tato rājñā amātyāḥ kapilavāstavāś ca janakāyāḥ prayukṭāḥ; te 'pi na śaknuvanty ācchettum; tataḥ pañcahastiśatāni yoktritāni; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: mā mameti balaṃ paṃsayiṣyanti; yanv aham kuṭilāṅgulikayā pātrīṃ vidhārayeyam iti; tena kuṭilāṅgulikayā suvarṇapātrī ākṛṣṭā; tāni ca pañcaśatāni pṛṣṭhatomukhāni ākṛṣṭāni, na tu taiḥ suvarṇapātrī ākṛṣṭā; rājā śuddhodanaḥ saṃlakṣayati: bodhisatvena vāmena pāṇinā pañcahastiśatāny ākṛṣṭāni; niyatam ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ nāgasahasram ākrakṣyati; tasmād bhavatu kumārasya nāgasahasrabala iti nāmeti
antaroddānam
dārakā krīḍanakā caiva vidyā prāsāda eva ca /
haṃso yuddhaṃ sārakalyānī yuddham antaḥpureṇa ca // (SBV I 58)
______________________________________________________________
Siddhārtha's performances
dharmatā khalu śākyamunir bodhisatvaḥ pañcaśataparivāraḥ kṛmivarmaṇo lipyācāryasya lipiṃ śikṣaṇāyopanyastaḥ; kṛmivarmaṇā lipyācāryeṇa bodhisatvasya lipir likhitvā dattā; bodhisatvaḥ kathayati jānāmy aham enām iti; tatas tena dvitiyā tṛtīyā; evaṃ yāvat pañcalipiśatāni likhitvā dattāni; bodhisatvaḥ kathayati: etām apy ahaṃ jāne anyāṃ kathayeti; kṛmivarmā kathayati: etāvatyo loke lipayaḥ pracaranti, nāham anyāṃ jāne iti; tato bodhisatvena svayam eva lipir likhitvā kṛmivarmaṇo dattā; uktaś ca kathaya kiṃnāmeyaṃ lipir iti; sa kathayati na jānāmīti; bodhisatvaḥ kathayati: dvayor loke pradurbhāvād iyaṃ lipiḥ prajñāyate, bodhisatvasya cakravartino vā iti; gaganatalasthena brahmaṇābhihitam: evam etat kṛmivarman yathā bodhisatvaḥ kathayati; dvayor eva loke prādurbhāvād iyaṃ lipiḥ prajñāyate, bodhisatvasya cakravartino vā iti; bodhisatveneyaṃ lipir brahmasvareṇa vācitā; brahmaṇā ca gaganatalasthena sākṣyaṃ dattam; brāhmī lipir brāhmī lipir iti saṃjñā saṃvṛttā; yadā bodhisatvo lipyāḥ pāraṃ gataḥ bhāddālināma bodhisatvasya mātulas tena hastigrīvāyaṃ śikṣāyāṃ śikṣitaḥ; sahadevo nāma iṣvastrācāryaḥ; tena pañcaśataparivāraḥ cchedyaṃ śikṣayitum ārabdhaḥ; bhāddālinā sahadeva ucyate: bodhisatvaḥ kāruṇikaḥ (A 367b) sarvāś śikṣāś śikṣayitavyaḥ; evam anye kumārāh; ayaṃ devadattaḥ krūrakarmā; asya marmavedho na vyapadeṣṭavyaḥ mā sarvalokaṃ vyāpādayiṣyatīti; yadā bodhisatvaḥ sarvaśikṣāsu śikṣitaḥ, pañcasu sthāneṣu kṛtāvī saṃvṛttaḥ, dūravedhe, śabdavedhe, marmavedhe, akṣūṇavedhe, dṛḍhaprahāritāyāṃ ca, sāmantakena śabdo visṛtaḥ śākyānāṃ kumāra utpannaḥ pūrvavad yāvad vighuṣṭaśabdo loka iti; tena khalu samayena vaiśālair licchavibhir lakṣaṇasaṃpanno hastī labdhaḥ; te saṃlakṣayanti; rājñaḥ śuddhodanasya putro naimittikair vyākṛtaḥ rājā bhaviṣyati cakravartīti; tasyānubhāvād idaṃ hastiratnam (SBV I 59) utpannam; gacchāmas tasyaiva upanāmayāma iti; te taṃ hastyalaṅkārair alaṅkṛtya mahatyā vibhūtyā saṃprasthitā anupūrveṇa kapilavastv anprāptāḥ; rājakuladvāre hastinaṃ sthāpayitvā sthitāḥ; daivāt krūrakarmā devadatto nirgataḥ; tenāsau hastināgas tathālaṅkāravibhūṣito dṛṣṭaḥ; yato 'sya mahatī īrṣyā samutpannā; īrṣyāṃarṣajātaḥ pṛcchati kasyāyaṃ hastināga iti; taiḥ samākhyātam; śākyamuniḥ kumāro naimittikaiś cakravartī vyākṛtaḥ; tasyedaṃ hastiratnaṃ vaiśālikena gaṇena preṣitam iti; devadattaḥ sutarāṃ sañjātāmarṣaḥ kathayati: yāvad asau cakravartī na bhavati tāvad yuṣmābhir asya hastiratnam upanītam ity uktvā talaprahāreṇāsau hastī jīvitād vyaparopitaḥ; yāvat tena pradeśena nando gacchati; tenāsau dṛṣṭaḥ; sa pṛcchati: bhavantaḥ śobhano 'yaṃ hastī kena praghātitaḥ; taiḥ samākhyātaṃ: devadattena; sa saṃlakṣayati: nūnam atra devadattena balaṃ jijñāsitam, <yannu vayam apy atra balaṃ jijñāsayemaḥ> iti kṛtvā pucche gṛhītvā ekānte sthāpito mā daurgandhyaṃ kariṣyatīti; yavat śākyamunir bodhisatvo nirgataḥ; tenāsau dṛṣṭaḥ; sa pṛcchati; kuto 'yaṃ hastī? tair yathāvṛttaṃ samākhyātam; kena praghātitaḥ? devadattena; na śobhanam; atithīnām atithipūjā kartavyā; kasmmin pradeśe praghātitaḥ? etasmin; kenāyam atrānītaḥ? nandena; saṃlakṣayati: nūnam atra tābhyāṃ balaṃ jijñāsitam; yanv aham apy atra balaṃ jijñāsyeyam iti viditvā pucche gṛhītvā upariṣṭāt prākārasya kṣiptaḥ sapta prākārān, sapta ca parikhā laṅghayitvā patitaḥ; tena patatā gartā kṛtā; hastigartā hastigartā iti (SBV I 60) saṃjñā saṃvṛttā; tatra śrāddhair brāhmaṇagṛhapatibhiś caityaṃ pratiṣṭhāpitam; adyāpi caityavandakā bhikṣavo vandante; āha cātra
yo devadattena hato gajendro
nandena nītaś ca padāni sapta /
sa bodhisatvena kareṇa dūraṃ
kṣipto bahir loṣṭa ivāntarikṣe // iti //
kumārāḥ kathayanti: gacchāmaḥ; cchedyaṃ kurmaḥ iti te nirgatāḥ; śrutvā śākyamunir bodhisatvaḥ pañcāśataparivāraḥ cchedyaṃ kartuṃ nirgataḥ; kumārāḥ kalamacchedyaṃ kurvanti; taiś chinnāś chinnāḥ patanti; bodhisatvaḥ āḍhakacchedyaṃ karoti; tena chinnā na patanti; tathaivāvatiṣṭhante; kumārāḥ kathayanti; bhavantaḥ śākyamunir bodhisatvo balavān śrūyate, pañcasu sthāneṣu kṛtāvīti; tad ayaṃ chedyam api na jānāti kartum; na cāyam asmatto balavān; tathā hy asmābhiḥ pādapāś chinnās te sarve nipatitāḥ; anena tu ye chinnās te tathaivāvatiṣṭhanta iti; atha yā devatā śākyamunau bodhisatve abhiprasannā tasyā etad abhavat: ime śākyā bodhisatvabalam ajānantaḥ śilpe ca kṛtāvitāṃ bodhisatvasyāvajñāṃ kariṣyanti; balaṃ ca paṃsayiṣyanti; tad upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; tayā tādṛśaṃ vātam utsṛṣṭaṃ, yena sarve te vṛkṣāḥ karkarāyamāṇāḥ patitāḥ; dṛṣṭvā śākyāḥ paraṃ vismayam āpananāḥ; te vedhyaṃ kartum ārabdhāḥ; teṣāṃ tatra lohā lakṣyāḥ; sapta lohamayās tālā bherī <sūrī> ca <pratiṣṭhāpitāḥ>; devadattena padabandhaṃ kṛtvā nārācaḥ kṣiptaḥ; ekas tālo bhinnaḥ; nandena dvau; bodhisatvena nārācaḥ kṣiptaḥ; sapta tālā bherī sūrī ca bhinnāḥ; sa nārācaḥ pātālaṃ praviṣṭaḥ; nāgair uddḥṛtaḥ; pānīyaṃ prādurbhūtaṃ svādu; tan mahājanakāyaḥ pātum ārabdhaḥ; śrāddhair brāhmaṇagṛhapatibhis tatra caityaṃ pratiṣṭhāpitam; adyāpi caityavandakā bhikṣavo vandante (SBV I 61)
______________________________________________________________
Śuddhodana's efforts
For SBV I 61.18-63.3 cf. also GBM 10.3348-3349
kumārā rathābhirūḍhāḥ kapilavastu praviśanti; naimittikāś ca nagarān niṣkrāmanti; taiḥ śākyamuniḥ kumāro rathābhiruḍhaḥ praviśan vyākṛtaḥ; yady ayaṃ dvādaśabhir varṣair na pravrajiṣyati, niyataṃ rājā bhaviṣyati cakravartīti; rājñā śuddhodanena śrutaṃ kumāro naimittikair vyākṛta iti; śrutvā punaḥ prītiprāmodyajataḥ śākyān sannipātya kathayati: śrutaṃ me bhavantaḥ kumāro naimittikair vyākṛtaḥ yadi dvādaśabhir varṣair na pravrajiṣyati, niyataṃ rājā bhaviṣyati cakravartīti; tad yadi kumāro dvādaśabhir varṣair na pravrajati rājā bhavati cakravartī; te vayaṃ gaganatalavicāriṇaś caturo dvīpān anusaṃyāsyāmaḥ; niveśo 'sya kriyatām; amātyāḥ kathayanti: deva kumāro 'narthikaḥ kāmair iti; rājā śuddhodanaḥ kathayati: sarvāḥ kanyāḥ kummārasyopadarśayāmaḥ; yāsyābhipretā bhaviṣyati, tām antaḥpuraṃ praveśayiṣyāmaḥ; apare kathayanti: deva dānābhiruciḥ kumāraḥ; kanyānām alaṅkāro dāpyatām; yāsya paritoṣaṃ janayiṣyati tām antaḥpuraṃ praveśayiṣyāma iti; rājā śuddhodanaḥ kathayaty evaṃ kriyatām; amātyair nānāprakārāṇāṃ ratnavicitrāṇām alaṅkārāṇāṃ rāśir upasthāpitaḥ; tato rājñā śuddhodanena gṛhaśobhāṃ nagaraśobhāṃ ca kārayitvā nakṣatratithimuhūrtair maṇḍape siṃhāsanaṃ prajñapya śākyamunikumāro niṣāditaḥ; siṃhāsanasamīpe cd nānāvicitrāṇām alaṅkārāṇāṃ rāśir vyavasthāpitah; amātyā anyaś ca kāpilavāstavapradhānasaṃmato janakāyaḥ praviṣṭaḥ; tataḥ sarvakanyāḥ svakulavibhavānurūpeṇa veṣālaṅkāraparicchadena praveśitāḥ; bodhisatvena dānarucitayā tāsām alaṅkāraṃ dattam (SBV I 62)
______________________________________________________________
Yaśodharā
For SBV I 61.18-63.3 cf. also GBM 10.3348-3349
daṇḍapāṇeḥ śākyasya duhitā yaśodharā nāma rūpayauvanavayasānugatā; daṇḍapāṇinā śākyenoktā: putri bodhisatvo 'laṅkāraṃ dadāti; sā kathayati: tāta kim asmākam ālaṅkārikaṃ nāsti? putri na nāsti; kiṃ tu yā (A 368b) bodhisatvasya kanyābhirucitā tām asau varayati; tāta varayatu vā mā vā; api tu sa eva mama bhartā; putri yady evaṃ sutarāṃ gantavyam; gacchataḥ; yaśodharābhinavavayāḥ; suveṣā, mahājanamanonayanāny ākṣipantī sarvās tāḥ kanyāḥ devakanyā ivāvabhāsamānā praviśya śānteneryāpathena bodhisatvasya purastād avasthitā; bodhisatvena sarvālaṅkārikaṃ dattam; aṅgulīyakam eva samavaśiṣṭam; bodhisatvena tasyās tad upadarśitam; tatas tayā anādikālaprakarṣapraṇayanayā siṃhāsanasopānakam abhiruhya bodhisatvahastāt svayam ākṛṣṭam; amātyāḥ kāpilavāstavaś ca pradhānasaṃmato janakāyaḥ kathayanti: bhavantaḥ sarvakanyānām iyaṃ viśiṣṭā; śaknoty eṣā kumārasya cittagrāhaṃ kartum; eṣā praveśyatām iti; tato rājñā śuddhodanena yaśodharā viṃśatikanyāsahasraparivārā śākyamuṇeḥ kumārasyāntaḥpuraṃ praveśitā
______________________________________________________________
The Sārakalyāṇi-tree, the goose and Devadatta's first quarrel
For SBV I 61.18-63.3 cf. also GBM 10.3348-3349
dharmatā khalu yadā buddhā bhagavanto loka utpadyante tadā sārakalyāṇī nāmā vṛkṣo jāyate; sa divasena hastaśataṃ vardhate; yāvac cādityo nodayati tāvan nakhenāpi chidyate; udite tv āditye śastreṇāpi na chidyate; agnināpi na dahyate; antarā ca kapilavastu antarā ca devadṛṣam, (SBV I 63) atrāntarā nadī rohakā nāma, tasyāḥ kūle jātaḥ; kālena kālam udakavṛddhyā tasya mūlaṃ śocitam; vātavaśāt patitaḥ setuvan nadīṃ ruddhvā sthitaḥ; tataḥ suprabuddhasya rājñaḥ anudakena deśo nāśyati; śuddhodanasyāpy udakena; suprabuddhena rājñaḥ śuddhodanasya sandiṣṭam: sārakalyāṇi vṛkṣaḥ patitaḥ; rohakāṃ nadīm avaṣṭabhyāvasthitaḥ; kumārā balavantaḥ śrūyante; tad etān preṣayitum arhasi iti; rājā śuddhodanaḥ kathayati: nāhaṃ kumārāṇām ājñāṃ dadāmīti; chandaḥ kathayati: kevalaṃ devo 'nujānātu; ahaṃ tathā kariṣyāmi yathā na ca kumārāṇām ājñā dīyate, atha ca punaḥ svayam eva gacchantīti; rājñā śuddhodanenādhivāsitaṃ; chandena nadyā rohakāyās tīre pratyekaṃ kumārāṇām udyānāni māpitāni; uktāś ca kumārā gacchāma udyānaṃ; te kathayanti, gacchāmaḥ; te pratyekaṃ ratham abhiruhya udyānaṃ gatāḥ; devadattasyodyānopariṣṭad dhaṃso gacchati; sa devadattena śareṇa viddhaḥ; bodhisatvasyodyāne nipatitaḥ; bodhisatvena gṛhītvā viśalyīkṛtaḥ; upahāraś ca dattaḥ; svastho jātaḥ; devadattena bodhisatvasya sandiṣṭam: mayāyaṃ pūrvaparigṛhīto haṃsaḥ, preṣayainam iti; bodhisatvena sandiṣṭam: yadaiva mayā bodhāya cittam utpāditaṃ, taidaiva mayā sarvasatvāḥ parigṛhītā iti; tatra devadattasya bodhisatvena sārdhaṃ carame bhave tatprathamato vairūkṣyam utpannam; anyabhaveṣu tu bahuśaḥ; suprabuddhena (SBV I 64) kumārā udyānabhūmiṃ sārakalyāṇīvṛksasyāpanayanāya nirgatā iti śrutvā mahājanakāyaḥ preṣitaḥ; tatroccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣo jātaḥ; bodhisatvaḥ (A 369a) pṛcchati: bhavantaḥ kim eṣa uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣa iti; chandena yathāvṛttaṃ samākhyātam; bodhisatvaḥ kathayati: yady evaṃ gacchāmo 'panayāmaḥ; bodhisatvaḥ saṃprasthitaḥ sārdhaṃ kumāraiḥ; yāvad vivarād āśīviṣo bodhisatvasyābhimukho nirgataḥ; udāyinā mā bodhisatvaṃ daṅkṣyatīti tīkṣṇena śastreṇa madhye chinnaḥ; tena udāyī śvāsena dagdhaḥ kṛṣṇībhūtaḥ; tasya kālodāyī kālodayīti saṃjñā saṃvṛttā; tataḥ kumārāḥ sārakalyāṇīvṛkṣam apanetuṃ pravṛttāḥ; devadattena parikaraṃ baddhvā īṣaccālitaḥ; nandeneṣad utkṣiptaḥ; bodhisatvena tu sarvam upari vihāyasā kṣipto dvikhaṇḍo jātaḥ; nadyā rohakāyā ekasmiṃs tīre ekakhaṇḍo niparitaḥ, dvitīye dvitīyaḥ; bodhisatvaḥ kathayati: bhavantaḥ ayaṃ sārakalyāṇīvṛkṣaḥ śītavipākaḥ, pittaghnaḥ; gaṇḍagaṇḍaṃ kṛtvā nayata; utpātagaṇḍapiṭakānāṃ pralepaṃ dāsyatha; kumārāḥ svakasvakān rathān abhiruhya udyānabhūmeḥ kapilavastu saṃprasthitāḥ; purapraveśe rathābhirūḍho bodhisatvo naimittikair vyākṛtaḥ; yady eṣa saptadivase na pravrajati, rājā bhavati cakravartīti
______________________________________________________________
Meeting with Gopikā
ghāṭāgireḥ śākyasya gopikā duhitā, upariprāsādatalagatā bodhisatvena dṛṣṭā; sahadarśanāc ca rathaḥ pādāṅguṣṭhenāvaṣṭabdho niṣkampo jātaḥ; bodhisatvo gopikāṃ nirīkṣitum ārabdhaḥ; gopikāpi bodhisatvam; bodhisatvasya haste nārācaḥ; sa tena gopikāṃ paśyatā cūrṇīkṛtaḥ; gopikayāpi bodhisatvaṃ (SBV I 65) nirīkṣamāṇayā pādāṅguṣṭhena prāsādatalaṃ chidritam; mahājanakāyena bodhisatvo gopikā ca parasparaṃ niṛīkṣamāṇau bhāvitādhyāśayau dṛṣṭau; <dṛṣṭvā kathayanti>: yādṛśī kanyā śakṣyaty evaiṣā bodhisatvasya cittagrāhaṃ kartum; eṣa vṛttānto rājñā śuddhodanena śrutaḥ; tena <sā> bodhisatvasyāntaḥpuraṃ viṃśatikanyāśahasraparivārā praveśitā
______________________________________________________________
Sight of am old man
dharmatā khalu yadā bodhisatva udyānabhūmiṃ nirgantukāmo bhavati tadā sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya yatrāham abhiruhyodyānabhūmiṃ niryāsyāmi <iti; tato bodhisatvaḥ sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya yatrābhiruhyodyānabhūmiṃ gacchāmi;> evaṃ deveti sārathiḥ śākyamuner bodhisatvasya pratiśrutya bhadraṃ yānaṃ yojayitvā yena śākyamunir bodhisatvas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya śākyamuniṃ bodhisatvam idam avocat: yuktaṃ devasya bhadraṃ yānaṃ, yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate; atha śākyamunir bodhisatvo bhadraṃ yānam abhiruhya udyānabhūmiṃ nirgataḥ; adrākṣīc chākyamunir bodhisatvaḥ puruṣaṃ jīrṇaṃ vṛddhaṃ mahallakaṃ <kubjaṃ> gopānasīvāṅkaṃ daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena kāyena gacchantaṃ; keśāś cāsya vivarṇā, na yathānyeṣāṃ puruṣāṇāṃ; dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmantrayate: ka eṣa sārathe puruṣaḥ? jīrṇo (A 369b) vṛddho mahallakaḥ kubjo gapānasīvaṅko daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena kāyena gacchati; keśāś cāsya na yathānyeṣāṃ puruṣāṇām; eṣa, deva, puruṣo jīrṇo nāma; ka eṣa sārathe jīrṇo nāma?; anena, deva, puruṣeṇa na cirād eva martavyaṃ bhaviṣyati; sa eṣa jīrno nāma; aham api sārathe jarādharmā, jarādharmatāṃ cānatītaḥ? devo 'pi jarādharmā jarādharmatāṃ cānatītaḥ; tena hi sārathe pratinivartaya (SBV I 66) ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmīti; jarāṃ kilāham avyativṛtta iti; pratinivartayati sārathī ratham; antaḥpuram eva yāti; tatra svic chākyamunir bodhisatvo 'ntaḥpuramadhyagataḥ; athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati, jarāṃ kilāham avyativṛtta iti; āha cātra
puruṣaṃ hi dṛṣṭvā samatītayauvanaṃ
jīrṇaṃ kubjaṃ palitaṃ daṇḍapāṇim /
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati
jarāṃ kilāsmy avyativṛtta ityasau // iti //
atha rājā śuddhodanaḥ sārathim āmantrayate: kaccit sārathe kumāra āttamanāttamanā udyānabhūmiṃ nirgata abhirato vā udyāne?; no deva: tat kasya hetoḥ? adrākṣīd deva kumāra udyānabhūmiṃ nirgacchan puruṣaṃ jīrṇaṃ vṛddhaṃ mahallakaṃ kubjaṃ gopānasīvaṅkaṃ daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena kāyena gacchantam; keśāś cāsya vivarṇā; na yathānyeṣāṃ puruṣāṇām; dṛṣṭvā ca punar mām idam avocat: ka eṣa sārathe puruṣo jīrṇo vṛddho mahallakaḥ kubjo gopānasīvaṅko daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena kāyena gacchati; keśāś cāsya vivarṇā na yathānyeṣāṃ puruṣāṇām iti; tam enam evaṃ vadāmi; eṣa deva jīrṇo nāmeti; sa evam āha; ka eṣa sārathe jīrṇo nāmeti; tam enam evaṃ vadāmi: anena deva, puruṣeṇa na cirān martavyaṃ bhaviṣyati; sa eṣa jīrṇo nāmeti; sa evam āha: aham api sārathe jarādharmā, jarādharmatāṃ cānatīta iti; tam enam evaṃ vadāmi: devo 'pi j