Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

triyaś caiva vacanti haike /
tāvan malān upadhau saṃprapaśyan
tasmān na iṣṭe na hute rato 'ham //
na te 'tra kāmeṣu mano rataṃ ced
anneṣu pāneṣu tathā raseṣu /
kathaṃ nu te devamanuṣyaloke
rataṃ manaḥ kāśyapa brūhi pṛṣṭaḥ //
dṛṣṭvā padaṃ nirupadhi śāntam agryaṃ
ākiñcanyaṃ sarvabhāveṣv asaktam /
ananyathībhāvam ananyaneyaṃ
tasmān na iṣṭe na hute rato 'ham //
yajñair vratair agnibhiś cāpi mokṣaḥ
ity apy abhūn me manaso vitarkaḥ /
andho 'smi jātimaraṇānusārī (SBV I 156)
anīkṣmāno 'cyutam uttamaṃ padam //(A 406b)
paśyāmīdānīṃ tad asaṃskṛtaṃ padaṃ
sudeśitaṃ nāgavareṇa tāyinā /
mahājanārthāya munir vināyakas
tvam udgato gautama satyavikramaḥ //
bhagavān āha
svāgataṃ te vyavasitaṃ naitad duścintitaṃ tvayā /
pravibhakteṣu dharmeṣu yac chreṣṭhaṃ tad upāgama //
saṃvejaya kāśyapa parṣadam iti /
______________________________________________________________
The twin miracle of Urubilvākāśyapa
atha āyuṣmān urubilvākāśyapo bhagavatā kṛtāvakāśas takrūpaṃ samādhiṃ samāpanno, yathā <svasminn āsane 'ntarhitaḥ> samāhite citte pūrvasyāṃ diśi samabhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati; tadyathā, caṅkrāmyate, niṣīdati, tiṣṭhati śayyāṃ kalpayati; tejodhātum api samāpadyate; tejodhātusamāpannasya āyuṣmata urubilvākāśyapasya vividhāny arcīṃṣi kāyān niścaranti; tadyathā nīlāni, pītāni, lohitāny, avadātāni, māñjiṣṭhāni, sphaṭikavarṇāni; yamakāny api prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥkāyaḥ prajvalati; uparimāt kāyāc chītalā vāridhārā syandate; uparimaḥ kāyaḥ prajvalati; adhaḥkāyāc chītalā vāridhārā syandate; yathā pūrvasyāṃ diśy evaṃ dakṣiṇasyāṃ, paścimāyām, uttarasyāṃ diśi; iti caturdiśaṃ caturvidham ṛddhiprātihāryaṃ vidarśya tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya yena bhagavāṃs tena añjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat; śāstā me bhagavān śrāvako 'haṃ bhagavataḥ; śastā me bhagavān śrāvako 'haṃ bhagavataḥ; evam etat kāśyapa, <evam etat kāśyapa>, śrāvakas tvaṃ mama śāstā te 'haṃ kāśyapa; śrāvakas tvaṃ mama; niṣīda tvaṃ (SBV I 157) kāśyapa yathāsvake āsane; athāyuṣmān urubilvākāśyapo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; atha māgadhakānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnām etad abhavat: na haiva mahāśramaṇa urubilvākāśyapasya jaṭilasyāntike brahmacaryaṃ carati; api tu urubilvākāśyapa eva jaṭilo mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ caratīti
______________________________________________________________
The sermon of the Buddha on the production and passing away by dependence
tatra bhagavān rājānaṃ māgadhaṃ śreṇyaṃ bimbisāram āmantrayate: rūpaṃ mahārāja utpadyate 'pi; vyayate 'pi; tasyotpādo 'pi veditavyaḥ, vyayo 'pi; vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ mahārāja utpadyate 'pi; vyayate 'pi; tasyotpādo 'pi veditvyaḥ, vyayo 'pi; rūpasya mahārāja kulaputra utpādavyayadharmatāṃ viditvā tad rūpaṃ parijānāti; vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasya mahārāja kulaputra utpādavyayadharmatāṃ viditvā tad vijñānaṃ parijānāti; rūpaṃ mahārāja (A 407a) kulaputra parijānan nopaiti, nopādatte, nādhitiṣṭhati, nābhiniviśati ātmā me iti; vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān vijñānaṃ mahārāja kulaputra parijānan nopaiti, nopādatte, nādhitiṣṭhati, nābhiniviśati ātmā me iti; rūpaṃ mahārāja kulaputra anupāyantam anupādadānam anadhitiṣṭhantam anabhiniviśantam anātmamamāyamānam aprameyam asaṅkhyeyaṃ nirvṛtam iti vadāmi; vedanā saṃjñā saṃskārān vijñānaṃ mahārāja kulaputra anupāyantam anupādadānam anadhitiṣṭhantam anabhiniviśamānam anātmamamāyamānam aprameyam asaṅkhyeyaṃ nirvṛtam iti vadāmi; atha māgadhakānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnām etad abhavat: sati khalu rūpam anātmā, vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam anātmā; atha ko nv asau bhaviṣyaty ātmā vā satvo jīvo vā jantur vā poṣo vā pudgalo vā manujo vā mānavo vā kartā vā kārako vā janako vā saṃjanako vā utthāpako vā samutthāpako (SBV I 158) vā vadako vā vedako vā <pratisaṃvedako vā>, yo na jantur nābhūn, na bhaviṣyati; nāpy etarhi vidyate; yas tatra kṛtākṛtānāṃ kalyāṇapāpakānāṃ karmaṇāṃ vipākaṃ pratisaṃvedayate; ya imāṃś ca skandhān nikṣipaty anyāṃś ca skandhān pratisaṃdadhāti
______________________________________________________________
The sermon of the Buddha on the unreality of the Self
atha bhagavān māgadhakānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ cetasā cittam ājñāya bhikṣūn āmantrayate sma; ātmā ātmeti bhikṣavo bālo 'śrutavān pṛthagjanaḥ prajñaptim anupatito na cātrāsty ātmā nātmīyaṃ vā; duḥkham idaṃ bhikṣavaḥ utpadyamānam utpadyate; duḥkham idam niruddhyamānaṃ niruddhyate; saṃskārā utpadyamānā utpadyante; niruddhyamānā niruddhyante; tān hetūṃs tān pratyayān pratītya satvānāṃ saṃskārasantatiḥ pravartate; saṃskārasantatipratisandhiṃ khalu bhikṣavas tathāgato viditvā satvānāṃ cyutyupapādaṃ prajñāpayati; paśyāmy ahaṃ bhikṣavo divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣeṇa satvān; paśyāmi cyavamānān apy upapadyamānān api suvarṇān api, durvarṇān api, hīnān api, praṇītān api, sugatim api gacchato, durgatim api gacchataḥ; yathākarmopagān satvān yathābhūtān prajānāmi; amī bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāṅmanoduścaritena samanvāgatā āryāṇām apavādakāḥ, mithyādṛṣṭayaḥ mithyādṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetutatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakeṣūpapadyante; amī vā punar bhavantaḥ satvāḥ kāyasucaritena (A 407b) samanvāgatā vāṅmanassucaritena samanvāgatā āryāṇām anapavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ samyagdṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetutatpratyayaṃ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyante; evaṃ cāhaṃ bhikṣavo jānāmy evaṃ paśyāmi; na cāham evaṃ vadāmy ayaṃ me ātmā vā satvo vā jīvo vā jantur vā poṣo vā pudgalo vā manujo vā mānavo vā kartā vā kārako vā janako vā saṃjanako vā utthāpako vā samutthāpako vā vadako vā vedako vā pratisaṃvedako vā, yo na jantur nābhūn na bhaviṣyati, nāpy etarhi vidyate; yas tatra kṛtākṛtānāṃ kalyāṇāpāpakānāṃ karmaṇāṃ vipākaṃ pratisaṃvedayate; imāṃś ca skandhān nikṣipaty anyāṃś ca skandhān pratisandadhāti, nānyatra dharmasaṅketāt; tatrāyaṃ dharmasaṅketo yadutāsmin satīdaṃ bhavati; (SBV I 159) asyotpādād idam utpadyate; yadutāvidyāpratyayāḥ saṃskārāḥ; saṃskārapratyayaṃ vijñānam; vijñānapratyayaṃ nāmarūpam; nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanam; ṣaḍāyatanapratyayaḥ sparśaḥ; sparśapratyayā vedanā; vedanāpratyayā tṛṣṇā; tṛṣṇāpratyayam upādānam; upādānapratyayo bhavaḥ; bhavapratyayā jātiḥ; jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ saṃbhavanti; evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati; yadutāsmin satīdaṃ bhavati; asya nirodhād idaṃ niruddhyate; yadutāvidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ; saṃskāranirodhād vijñānanirodhaḥ; vijñānanirodhān nāmarūpanirodhaḥ; nāmarūpanirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ; ṣaḍāyatananirodhāt sparśanirodhaḥ; sparśanirodhād vedanānirodhaḥ; vedanārirodhāt tṛṣṇānirodhaḥ; tṛṣṇānirodhād upādānanirodhaḥ; upādānanirodhād bhavanirodhaḥ; bhavanirodhāj jātinirodhaḥ; jātinirodhāj jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā niruddhyante; evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati; iti hi bhikṣavo duḥkhāḥ saṃskārāḥ; śāntaṃ nirvāṇām; hetusamudayād duḥkhasamudayaḥ; hetunirodhād duḥkhanirodhaḥ; chinnaṃ vartma na pravartate; apratisandhi niruddhyate; eṣa evānto duḥkhasya; tatra bhikṣavaḥ kaḥ parinirvṛto nānyatra duḥkhaṃ, tan niruddhaṃ; tad vyupaśāntaṃ, (A 408a) tac chītībhūtam; śāntam idaṃ bhikṣavaḥ padaṃ yaduta sarvopadhipratiniḥsargaḥ, tṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇam
______________________________________________________________
The conversion of Bimbisāra
tatra bhagavān dvir api rājānaṃ māgadhaṃ śreṇyaṃ bimbisāram āmantrayate: kiṃ mayase mahārāja rūpaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā? anityam idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vā tan na vā duḥkham? duḥkham idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vipariṇāmadharmi; api nu tac chrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacched etan mama, eṣo 'ham asmi, eṣa me ātmeti? no bhadanta; kiṃ mahārāja vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā? anityam idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vā tan na vā duḥkham; duḥkham idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vipariṇāmadharmi; api nu tacchrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacched etan (SBV I 160) mama, eṣo 'ham asmi, eṣa me ātmeti? no bhadanta; tasmāt tarhi te mahārāja yat kiṃcid rūpam atītānāgatapratyutpannam ādhyātmikaṃ vā bāhyaṃ vā odārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā, yad vā dūre, yad vā antike, tat sarvaṃ naitan mama naiṣo 'ham asmi, naiṣa me ātmety evam etad yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam; tasmāt tarhi mahārāja yā kācid vedanā saṃjñā saṃskārā yat kiṃcid vijñānam atītānāgatapratyutpannam ādhyātmikaṃ vā, bāhyaṃ vā, odārikaṃ vā, sūkṣmaṃ vā, hīnaṃ vā, praṇītaṃ vā, yad vā dūre, yad vā antike, tat sarvaṃ naitan mama, naiṣo 'ham asmi, naiṣa me ātmety evam etad yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam; evaṃdarśī mahārāja śrutavān āryaśrāvakaḥ rūpād api nirvidyate; vedanāyāḥ saṃjñāyā saṃskārebhyo vijñānād api nirvidyate; nirviṇṇo virajyate; virakto vimucyate; vimuktasya vimuktam eva jñānadarśanaṃ bhavati; kṣīṇā me jātir, uṣitaṃ brahmacaryam; kṛtaṃ karaṇīyaṃ, nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti
asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe rājño māgadhasya śreṇyasya bimbisārasya virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam; aśiteś ca devatāsahasrāṇām, anekeṣāṃ ca brāhmaṇagṛhapatiśatasahasrāṇām; atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāro dṛṣṭadharmā prāptadharmā viditadharmā paryavagāḍhadharmā tīrṇakāṅkṣas tīrṇavicikitso 'parapratyayo 'nanyaneyaḥ śāstuś śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāpta utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: abhikrānto 'haṃ bhadantābhikrāntaḥ; eṣo 'haṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmi, dharmaṃ ca, bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsakaṃ ca māṃ dhārayādyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetaṃ śaraṇāgatam, abhiprasannam; āgacchatu bhagavān rājagṛham; ahaṃ (A 408b) bhagavantam upasthāsyami yāvajjīvaṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṅgheneti; adhivāsayati bhagavān rājño māgadhasya śreṇyasya bimbisārasya tūṣṇīṃbhāvena; atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāro bhagavatas tūṣṇīṃbhāvena adhivāsanāṃ viditvā, bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā, bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta rājñā māgadhena śreṇyena bimbisāreṇa saparivāreṇa karma kṛtaṃ, yasya karmaṇo vipākena bhagavato 'ntike satyadarśanaṃ kṛtam iti; bhagavān āha: bimbisāreṇaiva (SBV I 161) bhikṣavo rājñā saparivāreṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni; rājñā bimbisāreṇa saparivāreṇa karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati; na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
______________________________________________________________
The story of the king Kṛki
bhūtapūrvaṃ bhikṣava atīte 'dhvani aranābhī nāma śāstā loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamayasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sa sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ; tasya mahājanakāyena śarīre śarīrapūjāṃ kṛtvā viviktāvakāśe pṛthivīpradeśe mahān stūpaḥ pratiṣṭhāpitaḥ; tena khalu samayena kṛkir nāma rājā cakravartī aṣṭādaśabhir bhaṭabalāgrakoṭibhir upari vihāyasā anusaṃyān tasya stūpasya samīpam anuprāptaḥ; buddhābhiprasannābhir devatābhis tasya cakraratnaṃ vidhāritam; kṛkī rājā saṃlakṣayati: yathaitac cakraratnam avasthitaṃ, māhaiva me puṇyaparikṣayaḥ syād iti; tasya devatābhir ārocitam: mahārāja na te puṇyaparikṣayaḥ; kintv aranābheḥ samyaksaṃbuddhasya etasmin pradeśe stūpam; tenedaṃ cakraratnam avasthitam; na tasyopariṣṭād gacchatīti; tataḥ kṛkī rājā aṣṭādaśabhir bhaṭabalāgrakoṭibhiḥ sahāvatīrṇo yāvat paśyati stūpam asaṃmṛṣṭam; tena saparivāreṇa saṃmṛjya gandhair mālyair dhūpaiś cūrṇair vādyaiḥ pūjāṃ kṛtvā pādayor nipatya saparivāreṇa praṇidhānaṃ kṛtam: yan mayā evaṃvidhe sadbhūtadakṣinīye kārāḥ kṛtāḥ, anenāhaṃ kuśalamūlena evaṃvidhānām guṇānāṃ lābhī syām; evaṃvidham eva śāstāram ārāgayeyam, mā virāgayeyam iti; kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena, tena (A 409a) samayena kṛkir nāma rājābhūc cakravartī saparivāra eṣa evāsau rājā bimbisāraḥ tena kālena tena samayena; yad anena aranābhes samyaksaṃbuddhasya (SBV I 162) stūpe saparivāreṇa pūjā kṛtā, tasya karmaṇo vipākena anekāni kalpakoṭīniyutaśatasahasrāṇi divyamānuṣaṃ ca prativiśiṣṭaṃ sukham anubhūtam; yat praṇidhānaṃ kṛtam evaṃvidhānāṃ guṇānāṃ lābhī syām iti; tena mamāntike saparivāreṇa satyadarśanaṃ kṛtam; yat praṇidhānaṃ kṛtam evaṃvidham eva śāstāram ārāgayeyam, mā virāgayeyam iti; aham asmi bhikṣavo aranābhinā samyaksaṃbuddhena samasamaṃ samajavaḥ, samabalaḥ, samadhuraḥ, samasāmānyaprāptaḥ, śāstā ārāgito na virāgitaḥ; iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklo, vyatimiśrāṇāṃ ca vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyaṃ
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśāyacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā urubilvākāśyapena karma kṛtaṃ, yena pañcabhiḥ prātihāryaśatair vinītaḥ; nadīgayākāśyapau tu alpakṛcchreṇa vinītāv iti; bhagavān āha: ebhir eva bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pūrvavad yāvat phalanti khalu dehināṃ
______________________________________________________________
The story of the three sons of a Gṛhapati
bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prayājāṃ kāśyapo nāma śāstā loka udapādi tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sa vārāṇasīnagarīm upaniśritya viharati ṛṣivadane mṛgadāve; sa sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā indhanakṣayād ivāgnir nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ; tasya kṛkinā rājñā sarvagandhakāṣṭhaiś citāṃ citvā śarīraṃ dhyāpitam; sā citā kṣīreṇa nirvāpitā; tāny asthīni catūratnamaye kumbhe prakṣipya viviktāvakāśe pṛthivīpradeśe śārīraḥ stūpaḥ pratiṣṭhāpitaḥ, yojanam ucchrāyeṇa ardhayojanaṃ vistāreṇa; tena khalu samayena vārāṇasyām anyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam; sa (SBV I 163) tayā sārdhām krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kramaśaḥ trayaḥ putrā jātāḥ; yāvad asau gṛhapatir glānyaṃ patitaḥ; sa upasthīyate mūlagandhapatrapuṣpaphalabhaiṣajyaiḥ; na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati; sa kāladharmaṇā saṃyuktaḥ; tatas taiḥ putrair nīlapītalohitāvadātair vastraiḥ (A 409b) śibikām alaṅkṛtya śmaśānaṃ nītvā dhyāpitaḥ; śokavinodanaṃ kṛtvā pituś ca pitṛkāryāṇi dravyavibhāgasañjalpaṃ kartum ārabdhāḥ; jyeṣṭho bhrātā kathayati: dravyaṃ vibhajāma iti; tau kanīyāṃsau bhrātarau necchataḥ; sa nirbandhaṃ kartum ārabdhaḥ; tau kathayataḥ: yady evaṃ pāralaukikaṃ pathyadanaṃ gṛhṇīmaḥ; paścād vibhāgaṃ kariṣyāma iti; sa kathayati: kiṃ kurmaḥ? tau kathayataḥ: kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pūjām iti; sa duḥśraddadhānaḥ; tena kṛcchreṇa pratijñātam; tatas te kāśyapasya samyaksaṃbuddhaysa pūjāṃ kṛtvā praṇidhānaṃ kartum ārabdhāḥ; dvābhyām evaṃ praṇidhānaṃ kṛtam: anena kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhena uttaro nāma māṇavo vyākṛtaḥ bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti, tasyāvāṃ śāsane pravrajeva viśesaṃ cādhigacchāva iti; tayoḥ praṇidhānaṃ śrutvā sa jyeṣṭho bhrātā pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartum ārabdhaḥ; ahaṃ khatuṃko duḥśraddadhānaś ca; anena kuślamūlena mamāpy asau śākyamuniḥ pañcabhiḥ prātihāryaśataiḥ vinīyāt, pravrājayet; prarajitaś ca viśeṣam adhigaccheyam iti; kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ yo 'sau jyeṣṭho bhrātā khaṭuṃkaḥ duḥśraddadhānaḥ eṣa evāsau urubilvākāśyapaḥ; yau tau kanīyāṃsau bhrātarau etāv etau nadīgayākāśyapau; tatpraṇidhānavaśād urubilvākāśyapaḥ pañcabhiḥ prātihāryaśatair vinītaḥ nadīgayākāśyapau tu alpakṛcchreṇa vinītau
______________________________________________________________
The story of Kalandakanivāpa
yadā rājā bimbisāraḥ kumāro bhavati, tadā rājagṛhe 'nyatamo gṛhapatiḥ; tasyārāmaḥ puṣpaphalasalilasaṃpannaḥ; sa tatrātyartham (SBV I 164) adhyavasitaḥ; yāvad bimbisāreṇa bahirnirgatena tad udyānaṃ dṛṣṭam; so 'tyartham adhyavasitaḥ kathayati: gṛhapate prayaccha mamaitad udyānam iti; sa nānuprayacchati; punar apy upapradānenābhihitaḥ; sa kathayati: kumāra, kāmam ahaṃ deśaparityāgaṃ kuryāṃ, na codyānaṃ dadyām iti; bimbisāraḥ kumāraḥ kathayati: gṛhapate smartavyaṃ te vākyam; yadā ahaṃ rājā bhaviṣyāmi, tadā svayam eva grahīṣyāmīti; sa kathayati: yadā tvaṃ rājā bhaviṣyasi, tadā ahaṃ rājagṛhāt prakramiṣyāmīti; bimbisāraḥ kumāro hum iti kṛtvā prakrāntaḥ; yāvad apareṇa samayena mahāpadmo rājā kālagataḥ; bimbisāraḥ kumāro rājye pratiṣṭhāpitaḥ tena tad udyānaṃ haṭhāt gṛhītam; sa gṛhapatir hṛdrogaṃ patitaḥ, tasminn udyāne atyartham adhyavasitaḥ, kālagataḥ; sa tatraiva āśīviṣa utpannaḥ; sa rājño 'bhīkṣṇaṃ randhrānveṣaṇatatparo 'vatiṣṭhate; yāvad rājā bimbisāraḥ saṃprāpte vasantakālasamaye puṣpiteṣu pādapeṣv antaḥpurasahīyas tad udyānaṃ nirgataḥ; sa tatra niṣpuruṣeṇa antaḥpurajanena sārdhaṃ ratikrīḍāṃ pratyanubhūya middham avakrāntaḥ; puṣpaphalalolupo mātṛgrāmaḥ samantāt paryaṭitum ārabdhaḥ; ekā strī khaḍgaṃ rājña ārakṣikā sthāpitā ..................................................... (A 410a) rājñaḥ puṇyānubhāvāt kalandakā nāma pakṣiṇaḥ; tais tam āśīviṣaṃ parivārya kalakalāśabdaḥ kṛtaḥ; yaṃ śrutvā asidhāriṇyā striyā khadgena jīvitād vyaparopitaḥ; santrastayā ca mahān śabdaḥ kṛtaḥ; tato rājā santrasto vibuddhaḥ kathayati, kim etad iti; tayā striyābhihitam: deva eṣa āśīviṣaḥ devaṃ daṣṭum abisaṃprasthitaḥ kalandakaiḥ pakṣibhiḥ kolāhalaśabdaḥ kṛtaḥ mayā jīvitād vyaparopita iti; rājñas tām avasthāṃ pratiśrutya kumārabhaṭabalāgraḥ rājagṛhanivāsī janakāyaḥ sannipatitaḥ; antar bahis tad udyānaṃ mahatā kolahalaśabdena kṣobhitum ārabdham; prajāvatsalo (SBV I 165) rājā; bhūyasā antaḥpurajanakāyo 'śruparyākulekṣaṇo vyavasthitaḥ; tato rājā kathayati: bhavanto yo rājānaṃ kṣatriyaṃ mūrdhābhiṣiktaṃ jīvitenācchādayati, kas tasya vara iti; janakāyaḥ kathayati: upārdhaṃ rājyasyeti; rājā kathayati: bhavantaḥ kalandakaiḥ pakṣibhir mama jīvitaṃ dattam; tad ebhyo dattam upārdhaṃ rājyasya iti; amātyāḥ kathayanti: deva pakṣiṇa ete tiryagyonigatāḥ; kim eṣām upārdharājyena; yasminn ete veṇuvane prativasanti tatraiṣāṃ nivāpaḥ prajñapyatām iti; rājā kathayati: evaṃ kriyatām iti; tad udyānaṃ veṇuvanapariveṣṭitam; amātyais teṣāṃ veṇuvanasāmantake nivāpaḥ prajñaptaḥ; tasya veṇuvanaṃ kalandakanivāpa iti saṃjñā saṃvṛttā; rājño bimbisārasya mātula ājīvikānāṃ madhye pravrajitaḥ; tena tad udyānaṃ tasmai nivāsāya dattaṃ
______________________________________________________________
Bimbisāra presents Veṇuvana to the Buddha
yāvad bhagavān magadheṣu janapadeṣu cārikāṃ caran rājagṛham anuprāpto 'nyatamasmin vṛkṣamūle 'vasthitaḥ; aśrauśīd rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ, bhagavān māgadhesu janapadeṣu cārikāṃ caran rājagṛham anuprāpto 'nyatamasmin vṛkṣamūle 'vatiṣṭhatīti; śrutvā ca punar mahatyā rājaṛddhyā, mahatā rājānubhāvena, rājagṛhān niṣkramya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇaṃ rājānaṃ māgadhaṃ śreṇyaṃ bimbisāraṃ bhagavān ramyayā kathayā sandarśayati, samādāpayati, samuttejayati, saṃpraharṣayati; anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā sandarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm; atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāra <utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsangaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: adhivāsayatu me bhagavāṃś śvo 'ntargṛhe bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṅghena: adhivāsayati bhagavān rājño māgadhasya śreṇyasya bimbisārasya tūṣṇimbhāvena;> atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāro bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā, bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā utthāyāsanāt prakrāntaḥ; rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāras tām eva rātriṃ śuci praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kalyam evotthāyāsanāni prajñapya udakamaṇīn pratiṣṭhāpya bhagavato dūtena kālam ārocayati: samayo (SBV I 166) bhadanta; sajjaṃ bhaktam yasyedānīṃ kālaṃ manyate iti; atha (A 410b) bhagavān pūrvāhṇe nivāsya, pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṅghapuraskṛto yena rājño māgadhasya śreṇyasya bimbisārasya nivāsas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṃkramya purastād bhikṣusaṅghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṅghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayati, saṃpravārayati; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpya saṃpravārya, bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ sauvarṇaṃ bhṛṅgāraṃ gṛhītvā tad udyānaṃ bhagavate niryātayati: idaṃ bhadanta veṇuvanaṃ, kalandakanivāpam; atra bhagavān viharatu yathāsukham iti; tathā sthavirair api sūtrānteṣūpanibaddhaṃ, bhagavān rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpa iti
______________________________________________________________
Anāthapiṇḍada meets the Buddha
tena khalu samayena bhagavān rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe; rājagṛhe 'nyatamo gṛhapatiḥ; tena bhagavān gṛhe upanimantritaḥ sārdhaṃ bhikṣusaṅghena; tasmiṃś ca samaye anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ rājagṛham anuprāptaḥ kenacid eva karaṇīyena; sa tasya gṛhapater niveśane rātriṃ vāsam upagataḥ; atha sa gṛhapatiḥ sarātram evotthāyāntarjanam āmantrayate: uttiṣṭhata āryā uttiṣṭhata bhadramukhāḥ; kaṣṭhāni pāṭayata; samidhaṃ prajvālayata; bhaktaṃ pacata; sūpikaṃ pacata; khādyakāny ullāḍayata; pratijāgṛta maṇḍalavāṭam iti; athānāthapiṇḍadasya gṛhapater etad abhavat: kiṃ punar asya gṛhapater āvāho vā bhaviṣyati, vivāho vā, rāṣṭraṃ vā, śreṇī vā, pūgā vā parṣado vā rājā <vā> anena māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ śvo 'ntargṛhe bhaktena nimantrito bhaviṣyati; iti viditvā taṃ gṛhapatim idam avocat: kiṃ punas te gṛhapate āvāho vā bhaviṣyati vivāho vā rāṣṭraṃ vā śreṇī vā pūgā vā parṣado vā rājā vā te māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ śvo 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ? na me gṛhapate āvāho, na vivāho, na rāṣṭraṃ, na śreṇī, na pūgā, nāpi parṣado, nāpi rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ śvo 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ; api tu buddhapramukho bhikṣusaṅgho 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ; (SBV I 167) anāthapiṇḍadasya gṛhapater buddha ity aśrutapūrvaṃ ghoṣaṃ śrutvā sarvaromakūpāny āhṛṣṭāni; sa āhṛṣṭaromakūpas taṃ gṛhapatim idam avocat: ka eṣa gṛhapate buddho nāma; asti gṛhapate śramaṇo gautamaḥ śākyaputraḥ śākyakulāt keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; so 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim (A 411a) abhisaṃbuddhaḥ; sa eṣa gṛhapate buddho nāma; ka eṣa gṛhapate saṅgho nāma; santi gṛhapate kṣatriyakulād api kulaputrāḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇy <vastrāṇy> ācchādya samyag eva śraddhayā <agārād anāgarikāṃ> tam eva bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajitāḥ; brāhmaṇakulād api vaiśyakulād api śūdrakulād api kulaputrāḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā <agārād anāgārikāṃ> tam eva bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajitāḥ; sa eṣa gṛhapate saṅgho nāma; śvaḥ sa mayā buddhapramukho bhikṣusaṅgho 'ntargṛhe bhaktenopanimantritaḥ; kutra gṛhapate sa bhagavān etarhi viharati? asminn eva rājagṛhe śītavane śmaśāne; labhyaṃ gṛhapate so 'smābhir bhagavān draṣṭum; tena hi gṛhapate āgamaya tāvat tvam; sthānam etad vidyate yad ihāgataṃ śvo drakṣyasi; anāthapiṇdado gṛhapatis tāṃ rātriṃ buddhālambanayā smṛtyā middham avakrāntaḥ; so 'prabhāte prabhātasaṃjñī yena śivikādvāraṃ tenopasaṅkrāntaḥ; tena khalu samayena śivikādvāraṃ rātryā dvau yāmau vivṛtaṃ tiṣṭhati, pūrvakaṃ paścimakaṃ ca, māhaiva āgantukānāṃ gamikānāṃ ca dūtānāṃ vighāto bhaviṣyatīti; yāvat paśyati śivikādvāraṃ vivṛtaṃ tiṣṭhati; sālokena ca sphuṭam; tasyaitad abhavat: nūnaṃ prabhātā rajanī; tathāhi śivikādvāraṃ vivṛtaṃ tiṣṭhati; iti viditvā tenaiva ālokena nagarān niṣkrāntaḥ; samanantaraniṣkrāntasya cāsya ya ālokaḥ so 'ntarhitaḥ; andhakāraṃ prādurbhūtam; tasyābhūd bhayam; abhūc chambhitatvam; abhūd romaharṣaḥ; māhaiva kaścid viheṭhayen manuṣyo vā amanuṣyo vā dhūrtako vā asaṃprāptaṃ vā svāt prabhūtam kulaśulkam iti; viditvā pratinivartitukāmo madhuskandhasya devaputrasya sthaṇḍilaṃ pradakṣiṇīkaroti, namaskaroti ca; atha madhuskandhadevaputrasya etad abhavat: adyaivānāthapiṇḍadena gṛhapatinā satyadarśanaṃ kartavyam; adyaivāyaṃ buddhaṃ bhagavantam apāsya anyadevatā namaskāraṃ kariṣyati; iti viditvā yāvac ca śivikādvāraṃ yāvac ca śītavanaṃ śmaśānam atrāntarād udāreṇāvabhāsenāvabhāsya anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim idam avocat: abhikrama gṛhapate, mā pratikrama; abhikramatas te śreyo bhavati, na pratikramataḥ; tat kasya hetoḥ
śatam aśvā śataṃ niṣkāḥ śatam āśvatarīrathāḥ /
nānāvittasya saṃpūrṇāḥ śataṃ ca vaḍavārathāḥ //
padāvihārasyaikasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm /
abhikrama gṛhapate, mā pratikrama; abhikramatas te śreyo <bhavati>, na pratikramataḥ; tat kasya hetoḥ?
śataṃ haimavatā nāgāḥ suvarṇamaṇikalpitāḥ /
īṣādantā mahākāyā vyūḍhavanto mataṅgajāḥ //
padāvihārasyaikasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm /
abhikrama gṛhapate, mā pratikrama; abhikramatas (A 411b) te śreyo bhavati; na pratikramataḥ; tat kasya hetoḥ
śataṃ kāmbojikākanyāḥ āmuktamaṇikuṇḍalāḥ /
suvarṇakeyūradharāḥ niṣkagrīvāḥ svalaṅkṛtāḥ //
padāvihārasyaikasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm /
abhikrama gṛhapate, mā pratikrama; abhikramatas te śreyo bhavati, na pratikramataḥ; athānāthapiṇḍado gṛhapatis taṃ devaputram idam (SBV I 169) avocat: kas tvaṃ bhadramukha; aham asmi gṛhapate madhuskandho nāma māṇavaḥ, tavaiva purāṇo gṛhasakhaḥ; so 'haṃ śāriputramaudgalyāyanayor bhikṣvor antike cittam abhiprasāya <kālagataḥ> cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ, asminn eva śivikādvāre naivāsikaḥ; tasmād aham evaṃ vadāmi: abhikrama gṛhapate mā pratikrama; abhikramatas te śreyo bhavati, na pratikramata iti; athānāthapiṇḍadasya gṛhapater etad abhavat: nāvaro buddho bhaviṣyati, nāvaraṃ dharmākhyānaṃ, yatredānīṃ devatā api autsukyam āpadyante tasya bhagavato darśanāya; iti viditvā yena śītavanaṃ śmaśānaṃ tenopasaṅkrāntaḥ; tena khalu samayena bahir vihārasyābhyavakāśe bhagavān caṅkrame caṅkramyate yadbhūyasā anāthapiṇḍadaṃ gṛhaptim āgamayamānaḥ; adrākṣīt anāthapiṇḍado gṛhapatir bhagavantaṃ dūrād eva; dṛṣṭvā ca punar yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavantam gṛhapatiḥ pratisaṃmodanayā pratisaṃmodate: kaccid bhagavān sukhaṃ śāyita iti; atha bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthā bhāṣate;
sarvathā vai sukhaṃ śete brāhmaṇaḥ parinirvṛtaḥ /
lipyate yo na kāmair hi vipramukto nirupadhiḥ //
chitveha sarvam āśaktiṃ vinīya hṛdayajvaram /
upaśāntaḥ sukhaṃ śete śāntiprāptena cetasā //
atha bhagavān anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim ādāya vihāraṃ praviśya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; anāthapiṇdado gṛhapatir bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaṇ; ekānte niṣaṇṇam anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatiṃ bhagavān dharmyayā kathayā sandarśayati samādāpayati <samuttejyati>, saṃpraharṣayati; yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ pūrvakālakaraṇīyā dharmyā kathā, tadyathā dānakathā śīlakathā svargakathā kāmānām aśvādādīnavasaṅkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveke anuśaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadā cainaṃ bhagavān adrākṣīt hṛṣṭacittam kalyacittaṃ muditacittaṃ vinivaraṇacittaṃ bhavyaṃ pratibalaṃ sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātum, tadā yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā tadyathā duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaś catvāry āryasatyāni vistareṇa saṃprakāśayati; athānāthapiṇḍado gṛhapatis tasminn evāsane niṣaṇṇaś catvāry āryasatyāny abhisameti; tadyathā (SBV I 170) duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaḥ; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakaṃ rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇāti, evam evānāthapiṇḍado gṛhapatis tasminn eva āsane niṣaṇṇaś catvāry āryasatyāny abhisameti; tadyathā duḥkhaṃ samudayo nirodho mārga iti; anāthapiṇḍado (A 412a) gṛhapatir dṛṣṭadharmā prāptadharmā viditadharmā paryavagāḍhadharmā tīrṇakāṅkṣo tīrṇavicikitsaḥ aparapratyayo 'nanyaneyaḥ śāstuś śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāptaḥ utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā, yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: abhikrānto 'haṃ bhadantābhikrāntaḥ; eṣo 'haṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsakaṃ māṃ ca dhāraya adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetaṃ śaraṇāgatam abhiprasannam; atha bhagavān anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim idam avocat; kinnāmā tvaṃ gṛhapate? aham asmi bhadanta sudatto nāmnā; api tv anāthebhyaḥ piṇḍakam anuprayacchāmi; tato mām anāthapiṇḍado gṛhapatir anāthapiṇḍado gṛhapatir iti janaḥ sañjānīte; kutobhūmakas tvaṃ gṛhapate? asti bhadanta prācīneṣu janapadeṣu śrāvastī nāma kosalānāṃ nigamaḥ; tatrāhaṃ prativasāmi
______________________________________________________________
Anāthapiṇḍada invites the Buddha to Śrāvastī
āgacchatu bhagavān śrāvastīm; ahaṃ bhagavantam upasthāsyāmi yāvajjīvaṃ cīvarapiṇḍapātaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṅghena; santi gṛhapate vihārāḥ śrāvastyām? no bhadanta; yatra gṛhapate vihārāḥ santi tatra bhikṣava āgantavyaṃ gantavyaṃ vastavyaṃ manyante; āgacchatu bhagavān; ahaṃ tathā kariṣyāmi yathā śrāvastyāṃ vihārā bhaviṣyanti; bhikṣavaś ca āgantavyaṃ gantavyaṃ vastavyaṃ maṃsyanta iti; adhivāsayati bhagavān anāthapiṇḍadasya gṛhapates tūṣṇīṃbhāvena; anāthapiṇḍado gṛhapatir bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā (SBV I 171) vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ; tato 'sya yāvad rājagṛhe kṛtyaṃ vā karaṇīyaṃ vā tat sarvaṃ kṛtvā pariprāpya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇo 'nāthapiṇḍado gṛhapatir bhagavantam idam avocat: anuprayaccha me bhagavan bhikṣuṃ sahāyakam yena sahāyakena bhagavato 'rthāya vihāraṃ kārayāmīti; bhagavān saṃlakṣayati: katarasya bhikṣor anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ saparivāro <śrāvastīnivāsī ca janakāyo> vidheya; paśyati śāriputrasya bhikṣoḥ; tatra bhagavān āyuṣmantam śāriputram āmantrayate: saṃanvāhara śāriputra anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim <saparivāraṃ> śrāvastīnivāsinaṃ ca janakāyam iti; adhivāsayaty āyuṣmāṃś chāriputro bhagavatas tūṣṇīṃbhāvena; athāyuṣmāṃś chāriputro bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'nitkāt prakrānataḥ
______________________________________________________________
Śāriputra leaves for Śrāvastī
athāyuṣmāṃś chāriputras tasyā eva rātrer atyayāt pūrvāhāṇe nivāsya pātracīvaram ādāya rājagṛhaṃ piṇḍāya prāvikṣat; rājagṛhaṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyaḥ paścādbhaktapiṇḍapātapratikrānto yathāparibhuktaṃ śayanāsanaṃ pratiśamayya, samādāya pātracīvaraṃ, yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntaḥ; athānāthapiṇḍado gṛhapatiḥ prabhūtaṃ śambalam ādāya ekaikarātrinivāsena śrāvastīm anuprāptaḥ sa praviśann eva śrāvastīm ārāmeṇārāmam (A 412b) udyānenodyānam upavanenopavanaṃ caṅkramam anucaṅkramyamāṇo suvicarann evam āha: kataraḥ sa pṛthivīpradeśo bhaviṣyati śrāvastyā nātidūre nātyāsanne divā alpākīrṇo 'lpavilāpo rātrāv alpaśabdo 'lpanirghoṣaḥ alpadaṃśamaśakavātātapasarīsṛpasaṃsparśaḥ, yatrāhaṃ bhagavato 'rthāya vihāraṃ māpayiṣyāmīti; adrākṣīd anāthapiṇḍado gṛhapatir jetasya kumarasyārāmaṃ śrāvastyā nātidūre nātyāsanne divā alpākirṇam alpavilāpaṃ rātrāv alpaśabdam alpanirghoṣam alpadaṃśamaśakavātātapasarīsṛpasparśam; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: atrāhaṃ bhagavato 'rthāya vihāraṃ māpayiṣyāmīti; sa praviṣann eva svaṃ niveśanaṃ yena jetaḥ kumāras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya jetaṃ kumāram idam avocat: anuprayaccha me kumāra ārāmam; (SBV I 172) ahaṃ tatra bhagavato 'rthāya vihāraṃ kārayāmi iti; sa kathayati:na me gṛhapate sa ārāmaḥ; kintu udyānaṃ tan memeti; dvir api trir apy anāthapiṇḍado gṛhapatir jetaṃ kumāram idam avocat: anuprayaccha me kumāra ārāmam; ahaṃ tatra bhagavato 'rthāya vihāraṃ māpayāmīti; aparityakto <gṛhapate> me ārāmaḥ koṭisaṃstareṇāpi; punar apy anāthapiṇḍado gṛhapatir jetaṃ kumāram idam avocat: kṛtārgho 'si kumāra ārāmasya; pratīccha hiraṇyasuvarṇam; mamārāmaḥ; kaḥ kṛtārghaḥ? tvaṃ kṛtārghaḥ; tau kṛtārgho na kṛtārgha iti vivādam āpannau, yena vyāvahārikapuruṣās tena saṃprasthitāḥ; atrāntare caturṇāṃ lokapālānām etad abhavat: ayam anāthapiṇḍado gṛhapatir udyukto bhagavato 'rthāya vihāraṃ māpayitum; sāhāyyam asyānuṣṭheyam iti; tato vyāvahārikapuruṣam ātmānam abhinirmāya arthādhikaraṇe niṣaṇṇāḥ; anāthapiṇḍado gṛhapatir jetaś ca kumāro vyāvahārikasakāśam upasaṅkrāntau; athānāthapiṇḍako gṛhapatir vyāvahārikapuruṣāṇām etam arthaṃ vistareṇa nivedayati; te kathayanti: kṛtārgho 'si kumāra ārāmasya: pratīccha suvarṇam: gṛhapater ārāma iti; sa tūṣṇīm avasthitaḥ; anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ śakatair bhāraiḥ mūṭaiḥ piṭakair uṣṭrair gobhir gardbhaiḥ prabhūtaṃ suvarṇam abhinirhṛtya, sarvaṃ jetavanaṃ saṃstartum ārabdhaḥ; na parisamāpyate; tiṣṭhate evānāstīrṇaḥ kaścit pṛthivīpradeśaḥ; tataḥ anāthapiṇḍado gṛhapatir etam arthaṃ cintayan muhūrtasṃ tūṣṇīm asthāt: katarat tan nidhānaṃ bhaviṣyati? nātistokaṃ, nātiprabhūtaṃ yena ayam anāstīrṇaḥ pṛthivīpradeśaḥ āstariṣyati; na ca punar gopayitavyo bhaviṣyatīti; jetaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati: nūnam anāthapiṇḍadsya gṛhapater vipratisāraḥ, kasmād ārāmakāraṇād iyantaṃ mahāntaṃ dhanaskandhaṃ parityajāmi; iti viditvā anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim idam avocat: sacet te ha gṛhapate vipratisāraḥ pratīccha suvarṇam; mamaivārāmaḥ; na me kumāra vipratisāraḥ; api tv aham etam evārtham anucintayan muhūrtaṃ tūṣṇīm avasthitaḥ; katarat tan nidhānaṃ bhaviṣyati? nātistokaṃ nātiprabhūtaṃ, yenāyam anāstīrṇaḥ pṛthivīpradeśaḥ āstariṣyati; na ca prnar gopayitavyo bhaviṣyatīti; atha jetasya kumārasya etad abhavat:na batāvaro (A 413a) buddho bhaviṣyati; nāvaraṃ dharmākhyānam; yatredānīm ayaṃ gṛhapatir ārāmakāraṇād iyantaṃ (SBV I 173) mahāntaṃ dhanaskandhaṃ parityajati; iti viditvā anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim idam avocat: anuprayaccha me gṛhapate anāstīrṇaṃ pṛthivīpradeśam; atrāhaṃ bhagavato 'rthāya dvārakoṣṭhakaṃ māpayāmi; anāthapiṇḍado gṛhapatir jetasya kumārasya anāstīrṇaṃ pṛthivīpradeśam anuprayacchati: yatra jetaḥ kumāro bhagavato 'rthāya dvārakoṣṭhakaṃ māpayati
______________________________________________________________
Obstruction by the Tīrthyas
athānāthapiṇḍado gṛhapatir bhagavato 'rthāya vihāraṃ māpayitum ārabdha iti tīvradveṣaparyākulīkṛtamanasas tīrthyās te saṃbhūya yenānāthapiṇḍado gṛhapatis tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya kathayanti: mā tvaṃ gṛhapate śramaṇasya gautamasya arthāyātra vihāraṃ kāraya; kiṃ kāraṇam? asmābhir nagarāṇi bhājitāni; śramaṇasya gautamasya rājagṛham; asmākaṃ śrāvastī; sa kathayati: bhājitāni yuṣmābhir nagarāṇi, na tu madīyaṃ svāpateyam; yasyābhipretaṃ tasya dharmaskandhaṃ kārayāmīti; te rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ; tatrāpy anāthapiṇḍadena parājitāḥ; dhvāṅkṣās tīrthyā avikṛtavadanāḥ kathayanti: gṛhapate na te kāmakāram anuprayacchāmaḥ; śramaṇasya gautamasyāgraśrāvakaḥ āgataḥ; ca yady asmān vādena parājayate kāraya vihāram iti; sa kathayati: obnanam; āryaśāriputraṃ tāvad avalokayāmīti; athānāthapiṇḍado gṛhapatir yenāyuṣmān śāriputraḥ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyāyuṣmataḥ śāriputrasya pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇo 'nāthapiṇḍado gṛhapatir āyuṣmantaṃ śāriputram idam avocat: tīrthyā bhadante śāriputra evam āhuḥ: gṛhapate na te kāmakāram anuprayacchāmaḥ; śramaṇasya gautamasya agraśrāvaka āgataḥ; sa yady asmān vādena parājayate, kāraya vihāram iti; katham atra pratipattavyam iti; āyuṣmān śāriputraḥ saṃlakṣayati: kim eṣāṃ santi kānicit kuśalamūlāni uta na santīti; paśyati, santi; kasyāntike pratibaddhāni; mamaiva; punaḥ saṃlakṣayati: kim etāvanta eva mama pratibaddhā vineyā āhosvid anye 'pi vādena vineyāḥ santīti; paśyati, santi; kiyaccireṇa sannipatiṣyanti; paśyati, saptāhasyātyayād iti; samanvāhṛtya kathayati: gṛhapate evaṃ bhavatu; kiṃ tu saptame divase; tato 'nāthapiṇḍado gṛhapatiḥ prītiprāmodyajāto yena tīrthyās tena upasaṅkrāntah; upasaṅkramya (SBV I 174) tīrthyān idam avocat: bhadanta āryaśāriputraḥ kathayati: śobhanam, evaṃ bhavatu; kiṃ tu spatame divase iti; te saṃlakṣayanti; dvābhyām atra kāraṇābhyāṃ bhavitavyam; athavāsau niṣpalāyitukāmaḥ; athavā pakṣaṃ samanveṣṭukāmaḥ; kim atra prāptakālaṃ; vayam api pakṣaṃ samanveṣāmaha iti; te pakṣaṃ samanveṣṭum ārabdhāḥ; taiḥ pakṣaṃ samanveṣamānai raktākṣo nāma parivrājako dṛṣṭaḥ; sa tair uktaḥ: tvam asmākaṃ sabrahmacārī; śramaṇasya gautamasyāgraśrāvako 'smābhir vādenāhūtaḥ; (A 413b) sa pakṣaṃ samanveṣate; tvam asmākaṃ sāhāyyaṃ kalpaya; kiyatā kālena? itaḥ saptame divase; śobhanam, evaṃ bhavatu; yadā yuṣmākaṃ sannipāto bhavati tadā mamārocayitavyam; tīrthyāḥ śaṅkitodvignamanaso divasānudivasaṃ pakṣaṃ samanveṣayante; divasāṃś ca gaṇayanti
______________________________________________________________
The Tīrthyas and Śāriputra contest
yāvat saptame divase anāthapiṇḍadena gṛhapatinā vistīrṇāvakāśe pṛthivīpradeśe āsanaprajñaptiḥ kāritā; āyuṣmataś ca śāriputrasyārthāya siṃhāsanaṃ prajñaptam; nānādeśanivāsinas tīrthyāḥ sannipatitāḥ; śrāvastīnivāsī janakāyaḥ anekāni ca tatsāmantanivāsīni prāṇiśatasahasrāṇi, kānicir kutūhalajātāni, kānicit pūrvakaiḥ kuśalamūlaiḥ saṃcodyamānāni; tata āyuṣmān śāriputro 'nāthapiṇḍadena gṛhapatinā saparivāreṇa saṃpuraskṛto vādimaṇḍalaṃ praviśya vineyajanam abhisamīkṣya smitapūrvaṃ samaśānteryāpathena siṃhāsanam abhiruhya niṣaṇṇaḥ; sarvaiva sā parṣad avahitacetaskā āyuṣmantam śāriputram abhisamīkṣamāṇā niṣaṇṇā
______________________________________________________________
Defeat of the Tīrthyas
tata āyuṣmān śāriputras tīrthyān āmantrayāmāsa: bhavantaḥ kiṃ tāvat kariṣyatha? āhosivd vikariṣyatha? te kathayanti: vayaṃ kurmaḥ; tvāṃ vikuru; āyuṣmān śāriputraḥ saṃlakṣayati: yady ahaṃ kariṣyāmi; sadevako 'pi loko na śakṣyati vikartum; prāg eva raktākṣaḥ parivrājakaḥ; iti viditvā raktākṣaṃ parivrājakam idam avocat: tvaṃ kuru, ahaṃ vikariṣyāmīti; sa indrajāle kṛtāvī; tena supuṣpitaḥ (SBV I 175) sahakārapādapo nirmitaḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa tumulo vātavarṣa utsṛṣṭaḥ; yenāsau samūla utpāṭya itaś cāmutaś ca vikīrṇo yogijanānām apy aviṣayībhūtaḥ; tatas tena padminī nirmitā; āyuṣmatā śāriputreṇa kalabhahastī nirmitaḥ; tena sā samantān marditā; tena saptaśīrṣo nāgo nirmitaḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa garuḍo nirmitaḥ yenāsāv apahṛtaḥ; tena vetāḍo nirmitaḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa mantraiḥ kīlitaḥ; kuprayukto vetādā ātmavadhāya cetayate; sa tasyaivopari pradhāvitaḥ; tato 'sau bhītas trastaḥ saṃvigna āhṛṣṭaromakūpaḥ āyuṣmataḥ śāriputrasya pādayor nipatitaḥ: ārya śāriputra trāyasva śaraṇāgato 'smīti; tata āyuṣmatā śāriputreṇa mantrā utkīlitāḥ; sa vetāḍo vyupaśāntaḥ; tasyāyuṣmatā śāriputreṇa dharmo deśitaḥ; sa prasādajātaḥ kathayati: labheyāham āryaśāriputra svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; careyam aham āryaśāriputrasyāntike brahmacaryam iti; āyuṣmatā śāriputreṇa sa pravrājitaḥ upasaṃpāditaḥ; avavādo dattaḥ; tenodyacchamena ghaṭamānena vyāyacchamānena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣākṛtam; arhan saṃvṛttaḥ; traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcana ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo vidyāvidāritāṇḍakośo (A 414a) vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhaparāṅmukhaḥ, sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ; tataḥ sā parṣad vismayotphullalocanā saṃvṛttā; āyuṣmati śāriputre 'bhiprasannā kathayati: mahān āryaśāriputreṇa vādivṛṣabho nigṛhītaḥ; iti viditvā ayuṣmataḥ śāriputrasya mukhe 'valokikāḥ saṃvṛttāḥ; tata āyuṣmatā śāriputreṇa tasyāḥ parṣadaḥ āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā; yāṃ śrutvā anekaiḥ satvasahasraiḥ mahān viśeṣa āgataḥ; kaiścic chrāvakabodhau cittāny utpāditāni; kaiścit pratyekāyāṃ bodhau; kaiśid anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau; kaiścic charaṇagamanaśikṣāpadāni gṛhītāni; kaiścit srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam; kaiścit sakṛdāgāmiphalam; kaiścid anāgāmiphalam; kaiścit pravrajya sarvakleśasaṃprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam; yadbhūyasā sā parṣad buddhanimnā, dharmapravaṇā, saṅghaprāgbhārā, (SBV I 176) vyavasthāpitā; tīrthyāḥ saṃlakṣayanti: na śakyam asmābhir ayaṃ vāde nigrahītum; upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam; atraiva bhṛtikayā karma kurmaḥ; tataś chidraṃ labdhvā baiṣkeṇainaṃ praghātayāma iti; te sarve saṃbhūya anāthapiṇḍadasya gṛhapateḥ sakāśaṃ gatvā kathayanti: gṛhapate tvayāsmākaṃ sarvāṇi vṛttipadāni samucchinnāni; tad anukampāṃ kuru; tvadīyavihāre bhṛtikayā karma kurmaḥ; ciraṃ vayam atra avasthitāḥ; mā deśaparityāgaṃ kurma iti; anāthapiṇḍadaḥ kathayati: āryaśāriputraṃ tāvad avalokayāmi; sa yenāyuṣmān śāriputras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyāyuṣmantaṃ śāriputram idam avocat: <ārya>, tīrthyāḥ kathayanti, asmākaṃ tvayā sarvāṇi vṛttipadāni samucchinnāni; tad anukampāṃ kuru; tvadīye vihāre bhṛtikayā karma kurmaḥ; ciraṃ vayam atrāvasthitāḥ; mā deśaparityāgaṃ kurma iti; āyuṣmāṃś chāriputraḥ samanvāhartuṃ pravṛttaḥ: kiṃ teṣāṃ santi kānicit kuśalamūlāni āhosvin na santi iti; paśyati, santi; kasyāntike pratibaddhāni; mamaiveti; samanvāhṛtya kathayati: gṛhapate evaṃ bhavatu, ko 'tra virodha iti; te tasmin vihāre bhṛtikayā karma kartum ārabdhāḥ; āyuṣmatā śāriputreṇa latāvārikaḥ puruṣo raudro nirmitaḥ; sa tat karma kārayitum ārabdhaḥ; āyuṣmān śāriputraḥ teṣāṃ vinayakālaṃ jñātvā tatsamīpe vṛkṣamūlasyādhastāc caṅkramyamāṇas tiṣṭhati; sa tair
dṛṣṭaḥ; te saṃlakṣayanti, ayam asya kāla praghātayituṃ pravivikte tiṣṭhatīti; te tasya sakāśaṃ upasaṅkramya parivārya avasthitāḥ; āyuṣmān śāriputraḥ saṃlakṣayati: kīdṛśena cittena ete matsakāśam upasaṅkrāntā iti; yāvat paśyati vadhakacittena; tenāsau latāvāriko nirmita utsṛṣṭaḥ; tena te 'bhidrutā gacchata karma kuruteti; te kathayanti: ārya śāriputra paritrāyasva; sa kathayati: āyuṣman gaccha; viśrāmyantu tāvad iti; te saṃlakṣayanti: īdṛśo 'sty ayaṃ mahātmā; vayam asya vadhakacittāḥ; eṣo 'smākaṃ maitracittaḥ iti viditvā abhiprasannāḥ; tata āyuṣmatā (SBV I 177) śāriputreṇa teṣām āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā (A 414b) yāṃ śrutvā viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ
______________________________________________________________
Conversion of the Tīrthyas
te dṛṣṭasatyāḥ kathayanti: labhemahi vayaṃ śāriputra svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; carema vayaṃ bhadantaśāriputrasyāntike brahmacaryam iti; te āyuṣmatā śāriputreṇa pravrājitā upasaṃpāditāḥ; avavādo dattaḥ; tair yujyamānair, ghaṭamānair, vyāyacchamānair idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śatanapatanavikiraṇavidhvaṃsanadharmatayā parāhatya sarvakleśaparahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam ity arhantaḥ saṃvṛttāḥ; traidhātukavītarāgāḥ samaloṣṭakāñcanā ākāśapāṇitalasamacittā vāsīcandanakalpā vidyāvidāritāṇḍakośā vidyābhijñāpratisaṃvitprāptā bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhāḥ sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyā mānyā abhivādyāś ca saṃvṛttāḥ
______________________________________________________________
Construction of Vihāras
tatra āyuṣmatā śariputreṇa vihārasūtram ekānte gṛhītam; anāthapiṇḍadenāpi gṛhapatinā ekānte gṛhītam; āyuṣmān śāriputraḥ smitaṃ prāviṣkartum ārabdhaḥ; anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ kathayati: nāhetvapratyayam āryaśāriputra tathāgatā vā tathāgataśrāvakā vā smitaṃ prāviṣkurvanti; kaḥ āryaśāriputra hetuḥ? kaḥ pratyayaḥ smitasya prāviṣkaraṇāya? evam etad gṛhapate, evam etat; nāhetvapratyayaṃ tathāgatā vā tathāgataśrāvakā vā smitaṃ prāviṣkurvanti; tvayā ceha sūtraṃ gṛhītam; tuṣite devanikāye sauvarṇaṃ bhavanam abhinirvṛttam; tato 'nāthapiṇḍado gṛhapatir vismayotphullalocanaḥ kathayati: āryaśāriputra yady evaṃ, tena hi punaḥ sūtraṃ prasāraya bhūyasyā mātrayā; cittam abhiprasādayāmīti; āyuṣmatā śāriputreṇa tat sūtram gṛhītam; anāthapiṇḍadena gṛhapatinā bhūyasyā mātrayā tīvreṇa prasādavagena cittam abhiprasāditam; yena prasādajātena samanantaram eva tat sauvarṇaṃ bhavanaṃ catūratnamayaṃ saṃvṛttam; āyuṣmatā cāsya śāriputreṇa niveditam; tato 'nāthapiṇḍadena gṛhapatinā uttarottarapravṛddhapuṇyasantatinā (SBV I 178) ṣoḍaśamahallikā vihārā māpitāḥ; ṣaṣṭiś ca kuṭikāvastūni; ṣoḍaśamahallikān vihārān māpayitvā ṣaṣṭiṃ ca kuṭikāvastūni sarvopakaraṇaiḥ pūrayitvā yenāyuṣmān śāriputras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyāyuṣmantaṃ śāriputram idam avocat: kiyatpramāṇair āryaśāriputra prayāṇakair bhagavān adhvānaṃ gacchati; tadyathā gṛhapate rājā cakravartī; kiyatpramāṇai rājā cakravartī; daśakrośakair gṛhapate rājā cakravartī prayāṇakair adhvānaṃ gacchati; tato 'nāthapiṇḍadena gṛhapatinā yāvac ca śrāvastī yāvac ca rājagṛham atrāntarād vāsakān parisaṅkhyāya parikramaṇakā māpitāḥ; dānaśalā kāritā; kālārocakaḥ puruṣaḥ sthāpitaḥ; chatradhvajapatākāśobhitāś candanavāripariṣiktāḥ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhās toraṇāḥ kāritāḥ; kālikāni yāmikāni ca bhaiṣajyāny upasthāpitāni
______________________________________________________________
Messenger to the Buddha
tataḥ saṃbhṛtasaṃbhāro 'nyatamaṃ puruṣam āmantrayate: ehi tvaṃ bhoḥ puruṣa; yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāma; upasaṅkramyāsmākaṃ vacanena bhagavataḥ pādau vanditvā alpābādhatāṃ ca pṛccha alpātaṅkatāṃ ca, laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca, balaṃ ca, sukhaṃ ca anavadyatāṃ (A 415a) ca, sparśavihārataṃ ca; evaṃ ca vada, āgacchatu bhagavān śrāvastīm; ahaṃ bhagavantam upasthāsyāmi yāvajjīvaṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṅghena <iti>; evam ārya iti sa puruṣo 'nāthapiṇḍadasya gṛhapateḥ pratiśrutya yena rājagṛhaṃ tena samprasthitaṃ; anupūrveṇa rājagṛham anuprāptaḥ; tato mārgaśramaṃ prativinodya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte 'sthāt; ekāntasthitaḥ sa puruṣo bhagavantam idam avocat: anāthapiṇḍado bhadanta gṛhapatir bhagavataḥ pādau śirasā vandate; pūrvavad yāvat sparśavihāratāṃ ca; sukhī bhavatu bhoḥ puruṣa anāthapiṇḍado gṛhapatis tvaṃ ca; anāthapiṇḍado bhadanta gṛhapatir evam āha: āgacchatu bhagavān śrāvastīm; ahaṃ bhagavantam upasthāsyāmi yāvajjīvaṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ sārdhaṃ bhikṣusaṅgheneti; adhivāsayati (SBV I 179) bhagavāṃs tasya puruṣasya tūṣṇīṃbhāvena; atha sa puruṣo bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
The Buddha arrives at Śrāvastī
tato bhagavān dānto dāntaparivāraḥ, śānto śāntaparivāraḥ, mukto muktaparivāraḥ, āśvasta āśvastaparivāraḥ, vinīto vinītaparivāraḥ, arhann arhatparivāraḥ, vītarāgo vītarāgaparivāraḥ, prāsādikaḥ prāsādikaparivāraḥ, ṛṣabha iva gogaṇaparivṛtaḥ, gaja iva kalabhaparivṛtaḥ, siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛtaḥ, haṃsa iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ, suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto, vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ, suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ, śūra iva yodhagaṇaparivṛto, daiśika ivādhva gagaṇaparivṛtaḥ, sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ, śreṣṭhīva parijanaparivṛtaḥ, koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaḥ, cakravartīva putrasahasraparivṛtaḥ, candra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ, sūrya iva raśmisahasraparivṛtaḥ, dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛtaḥ, virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛtaḥ, virūpakṣa iva nāgagaṇaparivṛtaḥ, dhanada iva yakṣagaṇaparivātaḥ, vemacitrīva asuragaṇaparivṛtaḥ, śakra iva tridaśagaṇaparivṛtaḥ, brahmeva brahmakāyikaparivṛtaḥ, stimita iva jalanidhiḥ, sajala iva jaladharaḥ, vimada iva gajapatiḥ, sudāntair indriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāraḥ, dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ, aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraḥ, vyāmaprabhālaṅkṛtamūrtiḥ, sūryasahasrātirekaprabhaṃ, jaṅgama iva ratnaparvataḥ, samantatobhadrako, daśabhir balaiś, caturbhir vaiśāradyais, tribhir āveṇikaiḥ smṛtyupasthānair mahākaruṇayā ca samanvāgataḥ, mahatā bhikṣusaṅghena, anāthapiṇḍadena gṛhapatinā śrāvastīnivāsinā ca mahājanakāyena, anekaiś ca devatāśatasahasrair anugamyamānaḥ, (A 415b) śrāvastīnagarīm anuprāptaḥ; yadā ca bhagavatā śrāvastīṃ nagarīṃ (SBV I 180) praviśatā sābhisaṃskāraṃ nagarendrakīle dakṣiṇaḥ pādo nyastaḥ tadā ṣaḍvikāraḥ pṛthivīkampo jātaḥ; iyaṃ mahāpṛthivī calati, saṃcalati, saṃpracalati; vyathate, pravyathate, saṃpravyathate; pūrvo digbhāga unnamati; paścimo 'vanamati; paścima unnamati; pūrvo 'vanamati; dakṣina unnamati; uttaro 'vanamati; uttara unnamati; dakṣiṇo 'vanamati; anta unnamati; madhyo 'vanamati; madhya unnamati; anto 'vanamati; sarvaś cāyaṃ loka udāreṇa avabhāsena sphuṭaḥ saṃvṛttaḥ sārdhaṃ lokāntarikābhiḥ; antarīkṣe ca devadundubhayas tāditāḥ; gaganatalasthā devatā <bhagavata> upariṣṭād divyāny utpalāni kṣeptum ārabdhāḥ; padmāni, kumudāni, puṇḍarīkāṇy, agarucūrṇāni, tagarucūrṇāni, candanacūrṇāni, kuṅkumacūrṇāni, tamālapatrāni, divyāni ca māndārakāṇi puṣpāṇi <kṣipanti> cailavikṣepāṃś cākārṣuḥ
______________________________________________________________
Effects felt following Buddha's arrival
bhagavataḥ purapraveśe imāny evaṃvidhāścaryāṇy abhūvan; aparāṇi ca; saṃkṣiptāni viśālībhavanti; nīcāny uccāni bhavanti; uccāni samāni bhavanti; hastinaḥ krauñcanti; aśvā heṣante; ṛṣabhā nardanti; gṛhagatāni vividhāni vāditrabhāṇḍāni svayam nadanti; andhāś cakṣuṃṣi pratilabhante; badhirāḥ śrotram; mūkāḥ pravyāharaṇasamarthā bhavanti; pariśiṣṭendriyavikalā indriyāṇi pratilabhante; madyamadākṣiptā vimadībhavanti; viṣapāyitā nirviṣībhavanti; anyonyavairiṇo maitrīṃ pratilabhante; gurviṇyaḥ svastinā prasūyante; bandhanabaddhā mucyante; adhanā dhanāni prailabhante; imāni cānyāni ca bhagavataḥ purapraveśe adbhutaśatasahasrāṇi prādurbhavanti
______________________________________________________________
The Jetavana
tato bhagavān evaṃvidhena mahatā satkāreṇa śrāvastīṃ praviṣṭaḥ; praviśya purastād bhikṣusaṅghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ suhṛtsaṃbandhibāndhavajanaparivṛtaḥ sauvarṇaṃ (SBV I 181) bhṛṅgāram ādāya vāridhārāṃ pātayitum ārabdhaḥ; sā na prapatati; anāthapiṇḍado gṛhapatir durmanāḥ saṃlakṣayati: mā mayā kānicit sāpakṣālāni karmāṇi kṛtāni syur iti; bhagavān āha: na tvayā gṛhapate kānicit sāpakṣālāṇi karmāṇi kṛtāni; api tv etasmin pradeśe sthitena tvayā pūrvakāṇāṃ samyaksaṃbuddhānām ayam eva pradeśo niryātitaḥ; anyasmin pradeśe sthitvā <pātaya; tenānyasmin pradeśe sthitvā> pātitā; bhagavān pañcāṅgopetena svareṇa svayam eva jetavanam udghoṣayati; udghoṣyamāṇe jetavane jetaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati: aho bata bhagavān mamāpi tatprathamato nāmodgrahaṇaṃ kuryād iti; bhagavatā jetasya kumārasya cetasā cittam ājñāya tatprathamato nāmodgrahanaṃ kṛtam: idaṃ bhikṣavo jetavanam anāthapiṇḍadadasyārāmaḥ; iti śrutvā jetaḥ kumāro 'tīva prasannaḥ mama bhagavatā tatprathamato nāmodgrahaṇaṃ kṛtam iti; tatprītiprāmodyajātena tad dravyajātaṃ bhagavato 'rthāya catūratnamayaṃ dvārakoṣṭhakaṃ kāritam; tathā saṅgītikārair api sthavirais sūtrānta upanibaddham: (A 416a) bhagavān śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme iti
______________________________________________________________
King Prasenajit meets the Buddha
aśrauṣīd rājā prasenaj