Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv171u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 7 / 8 (50.000 ký tự/trang)
it kauśalaḥ śramaṇo gautamaḥ kauśaleṣu janapadeṣu cārikāṃ caran śrāvastīm anuprāptaḥ; śravastyāṃ viharati jetavane anāthapiṇḍadasyārāme; sa khalu bhagavān gautamo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho 'smīty ātmānaṃ pratijānīta iti; śrutvā ca punar yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisārya ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇo rājā prasenajit kauśalo bhagavantam idam avocat: śrutaṃ me bho gautama bhavān gautamo 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho 'smīty ātmānaṃ pratijānīta iti; ye te bho gautama evam āhuḥ kaccit te evaṃ vyākurvāṇā, no ca bhavantaṃ gautamam abhyācakṣate, nātisaranti; uktavādināś ca te bhavato gautamasya <dharmavādinaś ca dharmasya> cānudharmaṃ vyākurvanti? na ca teṣāṃ kaścid āgacchet parataḥ sahadharmeṇa vādānuvādaṃ garhāsthānīyo dharmaḥ; ye te mahārāja evam (SBV I 182) āhus tathyata evaṃ vyākurvāṇā no ca mām abhyācakṣate, nātisaranti; uktavādinaś ca te dharmavādinaś ca dharmasya cānudharmaṃ vyākurvanti; na ca teṣāṃ kaścid āgacchet parataḥ sahadharmeṇa vādānuvādaṃ garhāsthānīyo dharmaḥ; tat kasya hetor? aham asmi mahārāja anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ; kiṃ cāpi bhavān gautama evam āha; api tu nāhaṃ bhavato gautamasya śraddhādeyo gacchāmi; tat kasya hetor? ye tāvad ime, bho gautama, vṛddhavṛddhāḥ, śramaṇabrāhmaṇāḥ, tadyathā pūraṇaḥ kāśyapo, maskarī gośalīputraḥ, sañjayī vairaḍīputraḥ, ajitaḥ keśakambalaḥ, kakudaḥ kātyayano, nirgrantho jñātiputraḥ, te tāvan nānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhā sma ity ātmānaṃ pratijānate? kutaḥ punar bhavān gautamo dahraś ca jātyā, navakāś ca pravrajyayā?
______________________________________________________________
The four small ones
bhagavān āha: catvāra ime mahārāja dahrā nāvamantavyāḥ; na paribhavitavyāḥ; katame catvāraḥ? kṣatriyo, mahārāja, dahro nāvamantavyaḥ, <dahro> na paribhavitavyaḥ; uraga, mahārāja, dahro nāvamantavyaḥ, dahro na paribhavitavyaḥ; agnir, mahārāja, stoko nāvamantavyaḥ, stoko na paribhavitavyaḥ; bhikṣur, mahārāja, dahro nāvamantavyaḥ, dahro na paribhavitavyaḥ; tat kasya hetor? dharaś cāpi bhikṣur bhavati arhan mahardhiko; mahānubhāvaḥ; idam avocat bhagavān; idam uktvā sugato by athāparam etad uvāca śāstā:
kṣatriyaṃ vyañjanopetam abhijātaṃ yaśasvinam /
dahraṃ taṃ nāvajānīyān nainaṃ paribhaved budhaḥ //
sthānaṃ hi rajyate rājan yad rājyaṃ prāpya kovidaḥ /
kṣatriyo daṇḍam ādadhyāt tasmāt taṃ praṇamet bhṛśam //
tasmāt taṃ nāvajānīyād rakṣan jīvitam ātmanaḥ /
samyak cainaṃ pariharet saṃpaśyann artham ātmanaḥ //
grāme vā yadi vāraṇye yatra paśyed bhujaṅgamam / (SBV I 183)
dahraṃ taṃ nāvajānīyān nainaṃ paribhaved budhaḥ //
uccāvaceṣu varṇeṣu nāgaś carati haiṣiṇām /
āsādya bālān dahati narān nārīś ca naikaśaḥ //
tasmāt taṃ nāvajānīyād rakṣan jīvitam ātmanaḥ /
samyak cainaṃ pariharet saṃpaśyann artham ātmanaḥ //
prabhūtapakṣo jvalanaḥ kṛṣṇavartmā hutāśanaḥ /
stokaṃ taṃ nāvajānīyān (A 416b) nainaṃ paribhaved budhaḥ //
stokaṃ bhūtvā bahur bhavaty upādānena pāvakaḥ /
tejasā dahati kṣipraṃ grāmāṃś ca nagarāṇi ca //
tasmāt taṃ nāvajānīyād rakṣan jīvitam ātmanaḥ /
samyak cainaṃ pariharet saṃpaśyann artham ātmanaḥ //
yam agnir dahate dāvaṃ grāmāṃś ca nagarāṇi ca /
jāyante pallavās tatra ahorātrānvayāḥ kvacit //
yas tarhi śīlasaṃpannaṃ bhikṣum āsādya dahyate /
na tasya putrā pautrā vā dāyādaṃ na sa vindati //
na cirāt tālamastakavad uddāyādā bhavanti te /
tasmāt taṃ nāvajānīyād rakṣan jīvitam ātmanaḥ //
samyak cainaṃ pariharet saṃpaśyann artham ātmanaḥ /
kṣatriyaṃ vyañjanopetam uragaṃ pāvakaṃ tatha //
bhikṣuṃ ca śīlasaṃpannaṃ nainān paribhaved budhaḥ //
tasmāt tān nāvajānīyād rakṣan jīvitam ātmanaḥ /
samyak cainān pariharet saṃpaśyann artham ātmanaḥ //
atha rājā prasenajit kauśalo bhagavato bhāṣitam abhinandya anumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Udāyin brings messages from Śuddhodana and his own conversion
tatra buddho bhagavān śrāvastyāṃ viharati jetavane anāthapiṇḍadasyārāme; rājñā prasenajitā kauśalena rājñaḥ śuddhodanasya (SBV I 184) lekho 'nupreṣitaḥ: deva diṣṭyā vardhasva; putreṇa te amṛtam adhigatam; amṛtena jagat santarpayati iti; śrutvā rājñā śuddhodanena dūto 'nupreṣitaḥ; sa tatraiva pravrajitaḥ; dvitīyo dūto 'nupreṣitaḥ; so 'pi tatraiva pravrajitaḥ; svākhyātatvād dharmavinayasya yaṃ yaṃ dūtam anupreṣayati, sa tatraiva pravrajati; rājā kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ: yaṃ yam eva dūtaṃ preṣayāmi sa tatraiva pravrajati svākhyātatvād dharmavinayasya;
udāyinā dṛṣṭa uktaś ca: deva kasyārthe tvaṃ kare kapolaṃ datvā cintāparas tiṣṭhasīti; sa kathayati: udāyin katham ahaṃ na cintāparo bhavāmi? yadā sarvārthasiddhaḥ kumāro duṣkarāṇi carati tadāhaṃ vṛttāntavāhakān puruṣān preṣayāmi; te samāgatyārocayanti; anena cānena <ca> vihāreṇa sarvārthasiddhaḥ kumāro viharatīti; idānīm ahaṃ vṛttāntavāhakān puruṣān preṣayāmi na kaścid vṛttāntaṃ gṛhītvā āgacchati; udāyī kathayati: deva ahaṃ gacchāmi; vṛttāntaṃ gṛhītvā āgamiṣyāmīti; rājā śuddhodanaḥ kathayati: udāyin yo gacchati <sa> śāsanasaṃpattiṃ dṛṣṭvā tatraiva tiṣṭhati; sthānam etad vidyate yat tvam api tatraiva gatvā sthāsyasīti; udāyī kathayati, deva āgamiṣyāmīti; tato rajñā śuddhodanena svayam eva lekho likhitaḥ:
garbhāt prabhṛty upādāya bhavān saṃvardhito mayā /
kleśāgnisaṃprataptena jinavṛkṣaḥ praropitaḥ //
tasya te 'dya vivṛddhasya śiṣyaśākhāpraśākhinaḥ /
anye sukhena modante vayaṃ duḥkhasya bhāginaḥ //
yenāsi vṛkṣaka ivāṅkuramātrapakṣaḥ
saṃvardhito śiśur apatyam idaṃ mameti /
prāpte tanūja viṣayasya phalopabhoge
tasmin guṇair aphalato na tavāsti dainyam //
yadāsi prathamaṃ jāta pratijñātaṃ tadā tvayā /
kṛtvā svakāryaṃ sumahat kariṣye jñātyanugraham // (SBV I 185)
tat te 'vāptaṃ padaṃ (A 417a) śāntaṃ kuruṣvāgamane matim /
anukampām upādāya mama jñātigaṇasya ca //
udāyī lekhaṃ gṛhītvā saptame divase śrāvastīm anuprāptaḥ; mārgaśramaṃ prativinodya bhagavatsakāśaṃ upasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya lekham upanāmayati: bhagavan rājñā śuddhodanena lekho 'nupreṣita iti; bhagavatā svayam eva gṛhītvā vācitaḥ; vācayitvā lekha ekānte sthāpitaḥ; udāyī kathayati: kiṃ bhagavān gamiṣyati kapilavastv iti; bhagavān kathayati; gamiṣyāmy udāyinn iti; udāyī bhagavataḥ pūrvam atīva kṛtapraṇayaḥ; sa tenaiva pūrvakeṇa praṇayena kathayati: yadi bhavān na gamiṣyati, ahaṃ balān neṣyāmīti; atha bhagavān asyām utpattau gāthā bhāṣate:
yasya jālinī viṣaktikā tṛṣṇā na kvacid asti netrikā /
taṃ buddham anantagocaram apadaṃ kena padena neṣyasi //
yasya jālinī viṣaktikā tṛṣṇā na kvacid asti netrikā /
taṃ buddham anantagocaram apadaṃ kena padena neṣyasi //
yasya jitaṃ nopacīyate jitam asya nānveti kathaṃcid eva /
taṃ buddham anantagocaram apadaṃ kena padena neṣyasi //
yasya jitaṃ nopacīyate jitam asya nānveti kathaṃcid eva /
taṃ buddham anantagocaram apadaṃ kena padena neṣyasi //
sa uttare pratibhānam alabhamānaḥ kathayati: bhagavan gacchāmi; rājñaḥ śuddhodanasya kathayāmīti; udāyinn evaṃvidhā buddhadūtā bhavanti; udāyī kathayati, bhagavan kīdṛśā bhavanti; pravrajitāḥ; tvam api pravrajeti; bhagavan mayā rājñaḥ śuddhodanasya pratijñātam āgamiṣyāmīti; bhagavān āha: udāyin yathāpratijñātaṃ kuru; pravrajitvā gaccha; tathā hi bhagavatā bodhisatvabhūtena mātāpitror ācāryopādhyāyānāṃ gurūṇāṃ gurusthānīyānāṃ ca dharmyā ājñā na kadācit prativyūḍhapūrvā; udāyī kathayati: bhagavan yady evaṃ pravrajāmīti
______________________________________________________________
Udāyin made a monk
tatra bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram āmantrayate: pravrājaya śāriputra udāyinam; tadāsya bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya (SBV I 186) sukhāyeti; evaṃ bhadanta ity āyuṣmān śāriputro bhagavataḥ pratiśrutya udāyinaṃ pravrājitaḥ upasaṃpāditaṃ; vistareṇa cāsya āsamudācārikam ārocitam idaṃ te karaṇīyam iti; adyāgreṇa te udāyin mātṛgrāmeṇa sārdham ekāgāre śayyā na kalpayitavyeti; evaṃ bhadantety udāyī āyuṣmataḥ śāriputrasya pādau śirasā vanditvā prakrāntaḥ; yena bhagavāṃs tena upasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantam idam avocat: bhagavan kapilavastu gamiṣyāmīti
______________________________________________________________
Instructions to Udāyin
bhagavān āha: udāyin gaccha; na te sahasaiva rājakulaṃ praveṣṭavyam; dvāre sthitvā vaktavyam, śākyabhikṣur āgata iti; yadi kathayanti praviśeti, praveṣṭavyam; praviṣṭasya yadi kathayanti, santy anye 'pi śākyabhikṣava iti, vaktavyaṃ santīti; yadi kathayanti sarvārthasiddhasyāpi kumārasya evaṃvidha eva veṣa iti, vaktavyam evaṃvidha eveti; na ca te rājakule vastavyam; yadi kathayanti sarvārthasiddhaḥ kumāro rājakule vāsaṃ na kalpayatīti; vaktavyaḥ, na kalpayatīti; yadi pṛcchanti kutra vāsaṃ kalpayatīti, vaktavyam araṇye vihāre vā; yadi pṛcchanti ka evaṃvidho vihāra iti, jetavanākāreṇa likhitvā darśayitavyam; yadi pṛcchanti, āgamiṣyati sarvārthasiddhaḥ kumāra iti, vaktavyam (A 417b) āgamiṣyati; kiyaccireṇa? saptāhasyātyayad iti
______________________________________________________________
Udāyin returns
sa kathayati: bhagavan gacchāmīti; bhagavān āha: gaccheti; vacasā mahīpatīnāṃ samṛddhyati, cittena devānāṃ, cittotpādena tathā samṛddhyati dhyāyināṃ sarvam iti, sa bhagavatā tathādhiṣṭhito yathāyuṣmān udāyī tatkṣaṇād eva kapilavastu nagaraṃ gataḥ; āyuṣmata udāyinaḥ bhagavato 'ntike tīvraḥ prasādo jātaḥ; sa rājakuladvāre sthitvā kathayati, bhavanta rājño nivedayata śākyabhikṣur āgata iti, te kathayanti: kim anye 'pi santi śākyabhikṣavaḥ; bhavantaḥ santi; tai rājño niveditaṃ, śākyabhikṣur āgata iti; rājā kathayati: (SBV I 187) praviśatu; sa praviṣṭaḥ; rājñā śuddhodanena dṛṣṭa uktaś ca; udāyin pravrajito 'si? <deva> pravrajito 'smi; nanu bhavatābhihitam āgamiṣyāmīti, tat katham etat; udāyī kathayati; deva uktaṃ bhagavatā nedṛśā buddhadūtā bhavantīti; so 'haṃ svākhyātatvād dharmavinayasya pravrajitaṃ; api tv ahaṃ svaśraddhayā pravrajitaḥ; rājñā sarvāṅgair anupariṣvajya prajñapta evāsane niṣāditaḥ; tadarthaṃ ca pānīyaṃ parisrāvitam; mūlaphalāni kalpitāni; śucināhāreṇa bhojitaḥ; āyuṣmatā udāyinā paramopaśamadamasthitiyuktena yathānuśāsanīvidhānena paribhuktam; rājā tam upalakṣya vismayam āpannaḥ kathayati: kiṃ kumārasyāpy evaṃvidha upaśamaḥ? udāyī kathayati: deva alpamātraṃ mamopaśamaṃ; yathākathaṃ sumerusarṣapavat, samudragoṣpadavat, ādityakhadyotavat, ākāśavivaravat; rājā śuddhodanaḥ kathayati: udāyin sarvārthasiddhasyāpi kumārasya evaṃvidha eva veṣaḥ? evaṃvidhaḥ; śrutvā rājā śuddhodanaḥ mūrchitaḥ pṛthivyāṃ nipatito mahatā jalaprakṣepeṇa pratyāgataprāṇaḥ kathayati: udāyin āgmiṣyati sarvārthasiddaḥ kumāra iti; udāyī kathayati, āgamiṣyati: kiyaccireṇa? saptāhasyātyayāt; rājā śuddhodanaḥ amātyān āmantrayate; bhavanto rājakulaṃ śodhayata, antaḥpurāṇī ca; sarvārthasiddhaḥ kumārā āgamiṣyatīti; udāyī kathayati: deva na bhagavān antaḥpure vāsaṃ kalpayati; rājā kathayati: kutra vāsaṃ kalpayati? udāyī kathayaty araṇye vihāre vā; rājā kathayati: ka evaṃvidho vihāra iti; āyuṣmatā udāyinā jetavanākāreṇa likhitvā darśitaḥ; tato rājā amātyā āmantrayate; bhavanto nyagrodhārāme jetavanākāreṇa ṣodaśamahallakān vihārān māpayata; ṣaṣṭiṃ ca kuṭikāvastūni; evaṃ devety amātyā rājñaḥ pratiśrutya nyagrodhārāme jetavanākāreṇa ṣoḍaśamahallakān vihārān māpitāḥ; ṣaṣṭiṃ ca kuṭikāvastuni
______________________________________________________________
The Buddha leaves for Kapilavastu
tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmudgalyāyanam āmantrayate: gaccha maudgalyāyana bhikṣūṇām ārocaya, bhagavān kapilavastu saṃprasthitaḥ; yo yuṣmākam utsahate pitāputrasamāgamaṃ draṣṭuṃ sa cīvarāṇi pratigṛhṇātu; evaṃ bhadantety āyuṣmān mahāmaudgalyāyano (SBV I 188) bhagavataḥ pratiśrutya bhikṣūṇām ārocayati: bhagavān āyuṣmantaḥ kapilavastu gamiṣyati; yo yuṣmākam utsahate pitāputrasamāgamaṃ draṣṭuṃ sa cīvarakāṇi pratigṛhṇātv iti; tato bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śanto śāntaparivāraḥ, mukto muktaparivāraḥ, āśvasta āśvastaparivāraḥ, vinīto vinītaparivāraḥ, arhann arhatparivāraḥ, vītarāgo vītarāgaparivāraḥ, prāsādikaḥ prāsādikaparivāraḥ, ṛṣabha iva gogaṇaparivṛtaḥ, gaja iva kalabhaparivṛtaḥ, siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛtaḥ, haṃsa iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ, suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto, vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ, suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ, śūra iva yodhagaṇaparivṛto, daiśika ivādhva gagaṇaparivṛtaḥ, sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ, śreṣṭhīva parijanaparivṛtaḥ, koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaḥ, cakravartīva putrasahasraparivṛtaḥ, candra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ, sūrya iva raśmisahasraparivṛtaḥ, dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛtaḥ, virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛtaḥ, virūpakṣa iva nāgagaṇaparivṛtaḥ, dhanada iva yakṣagaṇaparivātaḥ, vemacitrīva asuragaṇaparivṛtaḥ, śakra iva tridaśagaṇaparivṛtaḥ, brahmeva brahmakāyikaparivṛtaḥ, stimita iva jalanidhiḥ, sajala iva jaladharaḥ, vimada iva gajapatiḥ, sudāntair indriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāraḥ, dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ, aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraḥ, vyāmaprabhālaṅkṛtamūrtiḥ, sūryasahasrātirekaprabhaṃ, jaṅgama iva ratnaparvataḥ, samantatobhadrako, daśabhir balaiś, caturbhir vaiśāradyais, tribhir āveṇikaiḥ smṛtyupasthānair mahākaruṇayā ca samanvāgato, <mahatā> bhikṣusaṅghena sārdhaṃ rohakām anuprāptah; aśrauṣīd rājā śuddhodanaḥ sarvārthasiddhaḥ kumāro rohakāṃ nadīm anuprāpta iti; śrutvā ca punaḥ rājñā śuddhodanena kapilavastunagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitam; candanavāripariṣiktaṃ vividhasurabhidhūpaghaṭikāsamalaṅkṛtam, āmuktapaṭṭadāmakalāpam, yāvac ca rohakā nadī yāvac ca nyagrodhārāma atrāntarān mahatī mārgaśobhā kāritā; vistīrṇāvakāśe pṛthivīpradeśe āsanaprajñaptir vicitrā kāritā; tatra rohakāyāṃ nadyāṃ kecid bhikṣavo hastau nirmardayanti; kecid dantakāṣṭhaṃ visarjayanti; kecit snānti; kāpilavāstavaiḥ śākyaiḥ śrutaṃ, sarvārthasiddhaḥ kumāra āgata iti; śrutvā ca punaḥ sarve nyagrodhārāmaṃ nirgatāḥ; kecit pūrvakaiḥ kuśalamūlaiḥ sañcodyamānāḥ, kecit kṛtakutūhalajātāḥ jñāsyamaḥ kiṃ pitā putrasya pādābhivandanaṃ karoti, āhosvit putraḥ pitur iti; atha bhagavata etad abhavat: saced ahaṃ kapilavastu padbhyāṃ pravekṣyāmi māninaḥ śākyā aprasādaṃ pravedayiṣyante: prabhūtaṃ ca sarvārthasiddhena kumāreṇa tapovanaṃ gatvāvāptam; yo hi nāmānekair devatāśatasahasrair anugamyamāna upair vihāyasā niṣkramya iyantaṃ kālaṃ duṣkaraśatasahasrāṇi caritvā amṛtam adhigamya idānīṃ padbhyāṃ praviṣṭa iti
______________________________________________________________
Magical exploits
atha bhagavāṃs tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte pūrvasyāṃ diśy upari vihāyasam abhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati; tadyathā caṅkramyate, tiṣṭhati, niṣīdati, śayyāṃ kalpayati, tejodhātum api samāpadyate; tejodhātusamāpannasya bhagavato buddhasya vividhāny arcīṃṣi kāyān niścaranti, nīlāni, pītāni, lohitāny, avadātāni, māñjiṣṭhāni, sphaṭikavarṇāni; yamakāny api prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥkāyaḥ prajvalati; uparimāt kāyāc chītalā vāridhārā syandante; uparimaḥ kāyaḥ prajvalati; adhaḥkāyāc chītalā vāridhārā syandante; yathā pūrvasyāṃ diśy evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām, uttarasyāṃ diśīti caturdiśaṃ caturvidham ṛddhiprātihāryaṃ (SBV I 189) vidarśya tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya saptatālamātre 'vasthitaḥ, <saptatālamātre> bhikṣavaḥ, ṣaṭsu bhagavān, ṣaṭsu bhikṣavaḥ; pañcasu bhagavān, api pañcasu bhikṣavaḥ; caturṣu bhagavān, api caturṣu bhikṣavaḥ; triṣu bhagavān, api triṣu bhikṣavaḥ; dvayor bhagavāṃś, dvayoḥ bhikṣavaḥ; tālamātre bhagavāṃs, tālamātre bhikṣavaḥ; saptapauruṣe vyavasthito bhagavān, saptapauruṣā bhikṣavaḥ; ṣaṭsu bhagavān, ṣaṭsu bhikṣvaḥ; pañcasu bhagavān, pañcasu bhikṣavaḥ; caturṣu bhagavān, caturṣu bhikṣavaḥ; triṣu bhagavān, triṣu bhikṣavaḥ; dvayor bhagavān, dvayor bhikṣavaḥ; sādhikapauruṣe <bhagavān, sādhikapauruṣe> bhikṣavaḥ; pṛthivyāṃ rājñaḥ śuddhodanasya tathāvidhaṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā bhikṣutvaṃ ca saṃmoho jātaḥ; na jānīte kataro 'tra bhagavān iti; tata āyuṣmantam udāyinam āmantrayate: udāyin bahavo 'tra kāṣāyavāsasaḥ pravrajitāḥ; kataraḥ kumāraḥ? āyuṣmān udāyī bhagavantam upadarśayann āha:
eṣo 'sau bhagavān bhavāntakaraṇaś citteśvaro nāyakaḥ
eṣa kleśaniṣūdano dinakaras tatvārthasandarśakaḥ /
eṣa prāptamanoratho daśabalaḥ sarvatra pāraṅgataḥ
putras te nṛpate vibhāti vimalaḥ paśyādya dharmeśvaraḥ //
atha rājā śuddhodanas tathāgatasyāvanamatkāyena pādābhivandanaṃ karoti; gāthāṃ bhāṣate:
idaṃ tṛtīyaṃ tava bhūribuddhe
pādau namasyāmi samantacakṣoḥ /
utpadyamānasya mahī prakampitā
jambvāś ca chāyā na jahāti kāyam // (SBV I 190)
tataḥ śākyāḥ śākyāyanikāś ca rājānaṃ śuddhodanaṃ bhagavataḥ pādayor nipatitaṃ dṛṣṭvā aprasādaṃ pravedayante: katham idānīṃ pitā putrasya pādābhivandanaṃ karotīti; rājā śuddhodanaḥ śākyān śākyāyanikāś ca saṃjñāpayann evam āha: na mayā bhavanta idānīṃ sarvārthasiddhasya kumārasya pādābhivandanaṃ kṛtam; yadāpi sarvārthasiddhasya kumārasya janmani mahān pṛthivīcālo 'bhūt sarvaś cāyaṃ loka udāreṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt; yā api tā lokasya lokāntarikā andhās tamaso 'ndhakāratāmisrā yatremau sūryacandramasau evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvāv ābhayā ābhāṃ na pratyanubhavataḥ, tā api tasmin samaye udāreṇāvabhāsena sphuṭā abhūvan; tatra ye satvā upapannās te tayā ābhayā anyonyaṃ satvaṃ dṛṣṭvā saṃjānate anye 'pīha bhavantas (A 419a) satvā upapannā anye 'pīha bhavantas satvā upapannā iti; tadāpi mayā bodhisatvasya bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtam; yadāpi sarvārthasiddhaṃ kumāro mama karmāntān anusaṃyān jambūchāyāyāṃ niṣadya viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukham anāsravasadṛśaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, anyeṣāṃ ca vṛkṣāṇāṃ chāyā prācīnanimnā <prācīnapravaṇā> prācīnaprāgbhārā, jambūcchāyā bodhisatvasya kāyaṃ na vijahāti, tadāpi mayā tadāścaryādbhutadharmāvarjitamatinā bhūyo bhagavataḥ pādau śirasā vanditau; idānīṃ trir api bhagavataḥ pādau vande yataḥ evaṃ vadāmi
idaṃ tṛtīyaṃ tava bhūribuddhe
pādau namasyāmi samantacakṣoḥ /
utpadyamānasya mahī prakampitā
jambvāś ca chāyā na jahāti kāyam // iti;
atha bhagavān tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya anekaśatasahasrāṃ parṣadam abhyavagāhya purastād bhikṣusaṇghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ
______________________________________________________________
Śuddhodana's questions and Buddha's replies
atha rājā śuddhodanaḥ bāṣpoparuddhyamānahṛdayo 'śruparyākulekṣaṇo bhagavantam gāthābhir gītena praśnaṃ pṛcchati: (SBV I 191)
bhavaneṣu mahārheṣu vasitvā paitṛke gṛhe /
sabhayeṣu araṇyeṣu ekākī vasase katham //
bhagavān āha:
āryāvāseṣu daśasu vasāmi manujādhipa /
vasanti munayo yatra nirmuktā gṛhabandhanāt //
rājā prāha:
dantakāñcanapādeṣu āstīrṇeṣu sukheṣu ca /
paryaṅkeṣu śayitvātha saṃstare śayase katham //
bhagavān āha:
vimuktiśayane ramye bodhyaṅgakusumākule /
rājan svapimi niḥsaṅgaḥ paridāhavivarjitaḥ //
rājā prāha:
hastyaśvarathayānena gatvā vīra svake gṛhe //
sakaṇṭakāṃ vasumatīṃ padbhyām ākramase katham //
bhagavān uvacā:
ṛddhipādarathenāhaṃ samyagvyāyāmadāyinā/
vicarāmi mahīṃ kṛtsnām akṣataḥ kleśakaṇṭakaiḥ //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
prāvṛtaḥ kāśikair vastraiḥ pūrvaṃ vīra virājase /
kāṣāyaparuṣaṃ vāsaṃ kathaṃ vahati te tanuḥ //
bhagavān āha:
hrīvastraṃ mama saṅghāṭī rājan prāvaraṇaṃ mama /
prāvṛtā yena śobhante śānte hi munayo vane //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
purā hi tvaṃ kāñcanabhājanasthaṃ
śālyodanaṃ naikarasopapannam / (SBV I 192)
bhuktvā vibho piṇḍapātaṃ hi bhuṅkṣe
lūhaṃ kathaṃ kaṇṭham upaiti te 'dya //
bhagavān āha:
agraṃ hi me dharmarasena bhojyam
naiṣkramyayuktasya samāhitasya /
āhāratṛṣṇāṃ hi vihāya sarvāṃ
lokānukampārtham ahaṃ carāmi //
rājā prāha:
mṛdvīkāśarkarārasaṃ pītvā kaṇṭhasukhaṃ bahu /
kathaṃ pibasi toyāni taptāni kaluṣāṇi ca //
bhagavān āha:
ahaṃ dharmarasaṃ sukhyaṃ pibāmi manujādhipa /
yaṃ pītvā sarvapānāni viṣavat pratibhānti me //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
purā hi tvaṃ harmyavimānavāsī
prāsādapṛṣṭheṣu yathārtaveṣu /
ekākinas te vasato vane 'dya
kathaṃ bhayaṃ nāviśate subuddhe //
bhagavān āha:
yad gautamā sarvabhayasya mūlaṃ
te me malāḥ sānuśayāḥ prahīṇāḥ //
so 'haṃ viśoko hy abhayaṃ vasāmi
na me bhayaṃ svalpam apīha kiṃcit //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
purā hi tvaṃ snānagṛhe suramye
snātaḥ sadā snānavarair viśiṣṭaiḥ /
ekākinaṃ tvā vanavāsayuktam
ihādya kaḥ snāpayate munīndraḥ //
bhagavān āha: (SBV I 193)
dharmo hrado gautama śīlatīrtho hy
anāvilas sadbhir api praśastaḥ /
snātvā yasmin vedaguṇair manuṣyā
anārdragātrāḥ prataranti pāram //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
sauvarṇarājataiḥ kumbhair
snātvā vīra svake gṛhe /
kathaṃ snāyasi toyeṣu
tapteṣu kaluṣeṣu ca //
bhagavān āha:
śuddhā nadī gautama puṇyatīrthā
hy anāvila sadbhir api praśastā /
snātvā yasyāṃ vedaguṇair manuṣyā
anārdragātrāḥ prataranti pāram //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
haricandanaliptāṅgaḥ kāśikottamasaṃvṛtaḥ /
śobhase tvaṃ purā vīra tair viyukto na śobhase //
bhagavān āha:
śīlam ābharaṇaṃ hy agryaṃ śīlam ivānulepanam /
kiṃ mamonmādajanakaiḥ suvarṇamaṇikuṇḍalaiḥ //
rājā śuddhodanaḥ prāha:
kutaḥ paribhavo jātaḥ kutaś ca bhavabhīrutā /
nirvedo vā yato jātaḥ pṛṣṭa ācakṣva tan mama //
bhagavān āha:
yataḥ paribhavo mahyaṃ yataś ca bhavabhīratā /
nirvedo vā yato jātaḥ śṛṇu tvaṃ kathayāmi te //
jarā vyādhiś ca mṛtyuś ca yadi na syād idaṃ trayam /
mamāpi sumanojñeṣu viṣayeṣu ratir bhavet //
rājā śuddhodanaḥ prāha: (SBV I 194)
sādhu vīra sujāto 'si śākyānāṃ kulanandanaḥ /
aṣṭābhir lokadarmais tvaṃ yad evaṃ nopalipyase //
tataḥ prahṛṣṭo vikasatprasāda<ḥ>
pradakṣiṇaṃ saṅgham ṛṣiṃ ca kṛtvā /
munīndrapādau śīrasā praṇamya
sthitaḥ samantāt sugataṃ nirīkṣya //
atha rājñaḥ śuddhodanasya etad abhavat: lābhā me sulabdhā yasya me putreṇa evaṃvidhā guṇagaṇā adhigatāḥ
______________________________________________________________
Conversion of the Śākyas
tato bhagavatā nyagrodhārāme tasyāḥ parṣadaḥ āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca ñātvā tādṛśī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā śuddhodanapramukhaiḥ saptasaptatyā śākyasahasraiḥ srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ sthāpayitvā rājānaṃ śuddhodanaṃ; devadattaḥ pāpeccho manābhimānī; tena satyadarśanaṃ na kṛtam; sa krodhaparyavasthitaḥ kathayati: yanv aham apīdṛśīm anvāvartanīṃ māyāṃ jānīyām; aham api sarvaṃ lokam anvāvartayeyam iti; sa kṛtapraṇayasaumukhyaiḥ śākyair abhihitaḥ, alaṃ devadatta mā maivaṃ vocaḥ; mahardhiko bhagavān mahānubhāva iti; sa tūṣṇīm avasthitaḥ; brahmāvarte udyāne tathāvidho dharmo deśitaḥ yaṃ śrutvā droṇodanapramukhaiḥ ṣaṭsaptatyā śākyasahasraiḥ srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ sthāpayitvā rājānaṃ śuddhodanaṃ; devadattas tathaiva paribhāṣate; rohītake udyāne tathāvidho dharmo deśito yaṃ śrutvā amṛtodanapramukhaiḥ pañcasaptatyā śākyasahasraiḥ srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ sthāpayitvā rājānaṃ śuddhodanaṃ; devadattas tathaiva paribhāṣate; avaśiṣṭāyāḥ parṣadaḥ kaiścic chrāvakabodhau cittāny utpāditāni; kaiścit pratyekāyāṃ bokhau, kaiścid anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau; kaiścit srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam; kaiścit sakṛdāgāmiphalam; kaiścid anāgāmiphalam; kaiścit pravrajya sarvakleśaprahāṇād (SBV I 195) arhatvaṃ (A 420a) sākṣātkṛtam; kecid buddhaṃ śaraṇaṃ gatāḥ; kecid dharmam; kecit saṅgham; yadbhūyasā sā pariṣad buddhanimnā dharmapravaṇā saṅghaprāgbhārā vyavasthāpitā
______________________________________________________________
The pride of Śuddhodana
atha rājñaḥ śuddhodanasya etad abhavat; pūrvaṃ bhagavān sasurāsurasya jagataḥ pūjyaś cābhūn mānyaś cābhūd abhivādyaś ca; idānīṃ manuṣyapūjito na devapūjita iti; athānyatamaḥ śākyakumāro gāthāṃ bhāṣate:
santarpiteyaṃ janatā maharṣe
saddharmavṛṣṭyā vadatāṃ vareṇa /
uddhṛtya ghorād vinipātamārgāt
loko 'hy ayaṃ mokṣapathe niyuktaḥ // iti;
rājā śuddhodanaḥ atiharṣāt satyāni na paśyati, mamaiva ekasya putra evaṃmahardhiko mahānubhāva iti; bhagavān saṃlakṣayati: kiṃ kāraṇaṃ rājā śuddhodanaḥ satyāni na paśyati; tasyaitad abhavat; atiharṣeṇa mamaivaikasya putra evaṃmahardhika evaṃmahānubhāva iti; sarvathā madāpanayo 'sya kartavya iti; dvābhyāṃ kāraṇābhyāṃ satyāni na dṛśyante atilīnatayā audbilyena ca; tad asya līnaṃ cittam audbilyaṃ ca; yanv aham asya līnāṃ santatim apanayeyam audbilyaṃ ceti; tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: samanvāhara maudgalyāyana rājānaṃ śuddhodanam; evaṃ bhadantety āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavataḥ pratiśrutya yena rājā śuddhodanas tenopasaṅkrāntaḥ; adrākṣīd rājā śuddhodanaḥ āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam dūrād eva; dṛṣṭvā ca punar āyuṣmantam mahāmaudgalyāyanam idam avocat: etu bhadanta mahāmaudgalyāyana, svāgataṃ bhavate mahāmaudgalyāyanāya; niṣīdatu bhadanta mahāmaudgalyāyanaḥ prajñapta evāsane; niṣaṇṇaḥ āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ prajñapta evāsane
athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte sve āsane 'ntarhitaḥ pūrvasyāṃ diśy upari vihāyasam abhyudgamya caturvidham īryāpathaṃ kalpayati; tadyathā cāṅkramyate, tiṣṭhati, niṣīdati, śayyāṃ kalpayati; tejodhātum api samāpadyate; (SBV I 196) tejodhātusamāpannasya āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya vividhāny arcīṃṣi kāyān niścaranti; tadyathā nīlāni pītāni lohitāny avadātāni māñjiṣṭhāni sphaṭikavarṇāni; yamakāny api prātihāryāṇi vidarśayati; adhaḥ kāyaḥ prajvalati; uparimāt kāyāc chītalā vāridhārā syandante; uparimaḥ kāyaḥ prajvalati; adhaḥkāyāc chītalā vāridhārā syandante; yathā pūrvasyāṃ diśy evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyāṃ diśīti caturdiśaṃ caturvidham ṛddhiprātihāryaṃ vidarśya tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ
atha rājā śuddhodanaḥ āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocat: santi mahāmaudgalyāyana anye 'pi bhagavataḥ śrāvakā evaṃmahardhikā evaṃmahānubhāvā iti; santi mahārāja; gāthāṃ ca bhāṣate:
mahānubhāvās traividyāś cetaḥparyākakovidāḥ /
kṣīṇāsravās tathārhanto bahavaḥ śrāvakā muneḥ //
atha rājñaḥ śuddhodanasya etad abhavat: na khalu mamaiva ekasya putra evaṃmahardhika evaṃmahānubhāvaḥ; api tu santy anye 'pi pravrajitā evaṃmahardhikā (A 420b) evaṃmahānubhāvā iti; tasya yad audbilyam abhūt tat prativigatam; atrāntare bhagavatā laukikaṃ cittam utpāditam: aho bata śakrabrahmādayo devā āgaccheyuḥ; śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayeyam iti; dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavanto laukikaṃ cittam utpādayanti tadā kuntapipīlakā api prāṇinas tasmin samaye bhagavataś cetasā cittam ājānanti; prāg eva śakrabrahmādayo devāḥ; yasmiṃs tu samaye lokottaraṃ cittam utpādayanti tasmin samaye mahāśrāvakā api bhagavataś cetasā cittaṃ nājānanti; kaḥ punar vādaḥ śakrabrahmādayo devāḥ; kuta eva kuntapipīlikā api prāṇinaḥ
______________________________________________________________
The Buddha teaches to the Gods
atha śakrasya devendrasya etad abhavat: kimarthaṃ thagavatā laukikaṃ cittam utpāditam iti; tasyaitad abhavat: śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayitukāma iti; tena viśvakarmaṇo devaputrasya ājñā dattā; nirmiṇu viśvakarman nayagrodhārāme catūratnamayaṃ kūṭāgāraṃ, vicitrāṃ cāsanaprajñaptim; bhagavān śuddhāyaṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayitukāma iti; paraṃ bhadraṃ bata kauśika iti; viśvakarmā devaputraḥ śakrasya devendrasya pratiśrutya nyagrodhārāme catūratnamayaṃ kūṭāgāraṃ nirmiṇoti, vicitrāṃ cāsanaprajñaptim; tatra catvāro mahārājāś caturṣu dvāreṣv avasthitāḥ, dhṛtarāṣṭro, virūḍhakaḥ, virūpākṣaḥ, kuberaś ca; pūrvasmin dvāre dhṛtarāṣṭra (SBV I 197) aṅgadakuṇḍalavicitramālyābharaṇavibhūṣitaḥ, dakṣiṇe virūḍhako divyālaṅkāravibhūṣitaḥ, paścime ca virūpākṣo nānāratnavibhūṣitaḥ, uttare kuberaḥ sarvālaṅkāravibhūṣitaḥ; tataḥ śakro devendro nyagrodhārāme mahatīṃ vibhūtiṃ kārayitvā yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavata etam arthaṃ vistareṇārocayati; tato bhagavān śakrādibhir anekair devatāśatasahasraiṛ parivṛtaḥ kūṭāgāraṃ praviśya mahatyā devaparṣadaḥ purastān nānāratnavibhūṣite siṃhāsane niṣaṇṇaḥ; atha āyuṣmān mahāmaudgalyāyano rājānaṃ śuddhodanam ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ praviṣṭaḥ; rājā śuddhodano dhṛtarāṣṭreṇa devarājena nivāritaḥ, tiṣṭha <tiṣṭha> mahārāja mā pravikṣaḥ; kiṃ kāraṇam? bhagavān śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayati; nātra mānuṣamātrasya praveśo 'stīti; atha rājā śuddhodanaḥ dakṣiṇaṃ dvāraṃ gataḥ; virūḍhakena devarājena dṛṣṭvābhihitaḥ: tiṣṭha tiṣṭha mahārāja mā pravikṣaḥ; rājā śuddhodanaḥ kathayati: kas tvaṃ bhadramukha; aham asmi mahārāja virūḍhakaḥ; bhagavān śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayati; nātra manuṣyapraveśo 'stīti; atha rājā śuddhodanaḥ paścimaṃ dvāraṃ gataḥ; virūpākṣeṇa devarājena dṛṣṭvābhihitaḥ: tiṣṭha tiṣṭha mahārāja, mā pravikṣaḥ; rājā śuddhodanaḥ kathayati, kas tvaṃ bhadramukha; virūpākṣaḥ kathayati; aham asmi mahārāja virūpākṣaḥ; bhagavān śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayati; yatra manuṣyabhūtasya na praveśo labhyate; atha rājā śuddhodana uttaraṃ dvāraṃ gataḥ; vaiśravaṇena mahārājena dṛṣṭvā abhihitaḥ, tiṣṭha tiṣṭha mahārāja mā pravikṣaḥ; rājā śuddhodanaḥ kathayati, kas tvaṃ bhadramukha; (A 421a) vaiśravaṇaḥ kathayati, aham asmi mahārāja vaiśravaṇaḥ; bhagavān śuddhāyāṃ devaparṣadi dharmaṃ deśayati; nātra manuṣyabhūtasya praveśo labhyata iti
atha rājñaḥ śuddhodanasya spṛhā utpannā; aho batāhaṃ bhagavantam śuddhāyāṃ devaparśadi dharmaṃ deśayantaṃ paśyeyam iti; tato rājñaḥ śuddhodanasya yāsau līnā santatiḥ sā prativigatā; bhagavān saṃlakṣayati: rājā śuddhodano yadi māṃ na paśyati, sthānam etad vidyate yad uṣṇaṃ śoṇitaṃ chardayitvā kālaṃ kariṣyati; tad (SBV I 198) upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; bhagavatā yat tat catūratnamayaṃ kūṭāgāraṃ tat sphaṭikamayaṃ nirmitam; yena rājā śuddhodana anāvṛtaṃ buddhaśarīraṃ paśyati; dṛṣṭvā ca punaḥ prītiprāmodyajātaḥ bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ
______________________________________________________________
The Buddha teaches to Śuddhodana
atha rājñaḥ śuddhodanasya āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśīṃ caturāryasatyasaṃprativedhikīṃ dharmadeśanāṃ kṛtavān, yāṃ śrutvā rājñā śuddhodanena viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣāktkṛtam; sa dṛṣṭasatyas trir udānam udānayati: idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtam; na pitrā, na rājñā, na devatābhiḥ, na pūrvapretaiḥ, na śramaṇabrāhmaṇaiḥ, nānyena svajanabandhuvargeṇa, yad bhagavatā asmākaṃ kṛtam; ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ; laṅghitā asthiparvatāḥ; pihitāny apāyadvārāṇi; vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi; pratiṣṭhāpitā devamanuṣyeṣu; āha ca:
yat kartavyaṃ suputreṇa pituḥ pratyupakāriṇā /
tat tvayā kṛtam asmākaṃ cittaṃ mokṣaparāyaṇam //
durgatibhyaḥ samuddṛtya svarge mokṣe ca te vayam /
sthāpitā suprayatnena sādhu te duṣkaraṃ kṛtam //
vaṇijā iva lobhena svargalobhena te vayam /
lambhitā nātha vātsalyād bhavabhogābhilāṣiṇaḥ //
atha rājā śuddhodanaḥ utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: adhivāsayatu me bhagavān śvo 'ntargṛhe bhaktena, sārdhaṃ bhikṣusaṅghena; adhivāsayati bhagavān rājñaḥ śuddhodanasya tūṣṇīṃbhāvena; atha rājā śuddhodano bhagavatas tūṣṇīṃbhāvena adhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrānto yena śuklodanas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya śuklodanam idam avocat: kumāra rājyābhiṣekas te prāptaḥ; pratīccha rājyam; kasyārthe? yato bhagavataḥ sakāśāt satyāni dṛṣṭāni; katarasmin divase? adyaiva; (SBV I 199) mayā yam eva divasaṃ bhagavatā nyagrodhārāme dharmo deśitas tam eva divasaṃ saptasaptatyā śākyasahasraiḥ sārdhaṃ satyāni dṛṣṭānīti; evaṃ droṇodano rājyaṃ pratīcchety uktaḥ; sa kathayati: yadā bhagavatā brahmāvarte udyāne dharmo deśitas tadā ṣaṭsaptatyā śākyasahasraiḥ sārdhaṃ satyāni dṛṣṭānīti; evam amṛtodano rājyaṃ pratīcchety uktaḥ sa kathayati, mayāpi yadā bhagavatā rohītake udyāne dharmo deśitas tadā pañcasaptatyā śākyasahasraiḥ sārdhaṃ satyāni dṛṣṭāni; yady evam idānīṃ kaṃ rājye pratiṣṭhāpayāmaḥ; (A 421b) te kathayanti; bhadrikaṃ śākyarājam iti; taiḥ saṃbhūya bhadrikaḥ śākyarājo rājyaiśvaryādhipatye abhiṣiktaḥ
______________________________________________________________
Dedication of Nyagrodhārāma
atha rājā śuddhodanas tām eva rātriṃ śuci praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kalyam evotthāya āsanakāni prajñāpya udakamaṇīn pratiṣṭhāpya bhagavato dūtena kālam ārocayati: samayo bhadanta; sajjaṃ bhaktam; yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyate iti; atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṅghapuraskṛto yena rājñaḥ śuddhodanasya bhaktābhisāras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya purastād bhikṣusaṅghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ; atha rājā śuddhodanaḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṅghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayati, saṃpravārayati; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpya saṃpravārya bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ sauvarṇaṃ bhṛṅgāraṃ gṛhītvā bhagavate nyagrodhārāmaṃ niryātitavān; bhagavatā ca pañcāṅgopetena svareṇa dakṣiṇā ādiṣṭā:
ito dānād dhi yat puṇyaṃ tac chākyān upagacchatu /
prāpnuvantu padaṃ nityam īpsitān vā manorathān // iti;
tatra bhagavān kapilavastuni viharati nyagrodhārāme; tathā sthavirair api sūtrānta upanibaddham, bhagavān kapilavastuni nyagrodhārāme iti; bhagavān kapilavastuny avasthitaḥ ekaṃ divasaṃ rājakule bhuktaḥ, ekaṃ divasam antaḥpure (SBV I 200)
______________________________________________________________
The Śākyas follow the Buddha
rājñā śuddhodanena jaṭilā pravrajitāḥ bhikṣavo dṛṣṭāḥ; śānteryāpathatvāc cittaprāsādikā no tu kāyaprāsādikāḥ kaṣṭais tapovrataviśeṣaiḥ karśitaśarīrāḥ; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: kiṃ vāpīme jaṭilāḥ śānteryāpathatvāc cittaprāsādikāḥ no tu kāyaprāsādikāḥ; kathaṃrūpeṇa parivāreṇa bhagavān śobheta; saṃlakṣayati, śākyaparivāreṇaiti; tataḥ sarvaśākyān sannipātya kathayati; bhavanto yadi sarvārthasiddhaḥ kumāro na pravrajito 'bhaviṣyat, ko 'bhaviṣyad? rājā cakravartī; yūyaṃ ke 'bhaviṣyata? anuyātrikāḥ; idānīṃ sarvārthasiddhaḥ kumāro 'nuttaro dharmarājaḥ; kasmān nānuyātrikā bhavatha; deva kiṃ pravrajāmaḥ? pravrajata; kiṃ sarva eva? kulaikikayā; evaṃ kurmaḥ; rājñā śuddhodanena kapilavastunagare ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam; rājā evaṃ samājñāpayati mama viṣayanivāsibhiḥ śākyaiḥ kulaikikayā pravrajitavyam iti
______________________________________________________________
Aniruddha and Mahānāman
droṇodanasya dvau putrau aniruddho mahānāmā ca; tayor mahānāmā kṛṣikarmāntānuṣṭhāne atyartham abhiyuktaḥ; aniruddhas tu upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati; mahānāmā mātrā abhihitaḥ: putra rājñā ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ śākyaiḥ kulaikikayā pravrajitavyam iti; sa tvaṃ pravraja; sa kathayati, nāhaṃ pravrajāmi; yas te priyaḥ putraḥ sukhāsīnas tiṣṭhati taṃ pravrājaya; putra puṇyamaheśākhyo (A 422a) 'sau satvo; mā tena saha spardhāṃ kuru; amba tvaṃ tasyābhiprasannā yenāsau puṇyamaheśākhyaḥ; adya tasyāmba mā kiṃcit preṣaya; jñāsyāmi kiṃ puṇyamaheśākhyo na veti; putra evaṃ bhavatu; pratyakṣīkaromi; tayā riktapiṭharikābhi <ḥ> peṭakaṃ pūrayitvā śuklena vastreṇa ācchādya mudrālakṣitaṃ kṛtvā preṣyadārikāyā haste preṣitaḥ; sandiṣṭā, yadi pṛcchet kim atreti, vaktavyaṃ na kiṃcid iti; sā tam ādāya saṃprasthitā; (SBV I 201) śakrasya devendrasya adhastāj jñānadarśanaṃ pravartate; sa saṃlakṣayati: yena nāma upāriṣṭaḥ pratyekabuddhaḥ piṇḍakena pratipāditaḥ; tasyādya kathaṃ bhojanena vighāto bhaviṣyatīti; bhojanopasaṃhāro 'sya kartavya iti; tenāsau peṭako nānāsūpikarasavyañjanopetasyāhārasya pūritaḥ; yāvad asau dārikā tam ādāya aniruddhasya sakāśaṃ gatā; tadā tenoktā dārikā, kim atreti; sā kathayati, kumāra na kiṃcid iti; aniruddhaḥ saṃlakṣayati: priyo 'haṃ mātuḥ; kim asau riktaṃ preṣayiṣyatīti; nūnam atra nāma nakiṃcid bhojanaṃ prakṣiptam; paśyāmi tāvad iti samudghāṭitam; sarvaṃ tad udyānam anekopakaraṇasurabhigandhasaṃpūrṇaṃ vyavasthitam; ghrātvā aniruddhaḥ paraṃ vismayam upagataḥ; mātṛbhakto 'sau; tena mātur agrapiṇḍapātaḥ preṣitaḥ; sandiṣṭaṃ ca amba pratidivasam īdṛśaṃ nakiṃcinnāma bhojanaṃ preṣayitum arhasīti; sāpi dṛṣṭvā paraṃ vismayam upagatā; tayā mahānāmno darśitam; putra dṛṣṭaṃ te? amba dṛṣṭam; tan na tvaṃ mayā pūrvam evoktaḥ puṇyamaheśākhyas sa satvamanuṣyasubhagaḥ; mā tena saha spardhāṃ kuruṣveti; sa kathayati: amba puṇyamaheśākhyo vā bhavatu mā vā; nāhaṃ pravrajāmīti; yataś ca mahānāmā sarvāvasthaṃ nādhivāsitavān pravrajyāṃ, tatas tayā aniruddho 'bhihitaḥ: putra rājñā ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śākyaiḥ kulaikikayā pravrajitavyam iti; sa tvaṃ kiṃ pravrajasi, āhosvid gṛhe tiṣṭhasīti; sa kathayati: amba pravrajyāyāṃ ko 'nuśaṃasaḥ? ka ādīnavaḥ? gṛhāvāse ko 'nuśaṃsaḥ? ka ādīnavaḥ? putra pravrajyā saṃpadyamānā nirvāṇāvāhikā bhavati; vipadyamānā devamanuṣyāvāhikā bhavati; gṛhāvāsaḥ samyakpratipālyamāno devamanuṣyāvāhakaḥ; apratipālyamāno narakatiryakpretāvāhakaḥ; amba yaḥ pravrajyāyām ādīnavaḥ, sa gṛhāvāse anuśaṃsaḥ; tasmād alaṃ gṛhāvāsena; anujānīhi; pravrajāmīti; sā kathayati: putra śobhanam, evaṃ kuru; aniruddhasya bhadrikaḥ śākyarājo vayasyakaḥ; sa tasya sakāśaṃ gataḥ; tena khalu samayena bhadrikaḥ śākyarājo vīṇāṃ sārayati; tasya vīṇāṃ sārayataḥ tantrī cchinnā; svaraḥ svarāntaraṃ gataḥ; aniruddho vīṇāyāṃ kṛtāvī; tena yathānusvaraṃ nimittam udgṛhītam; sa dvāre sthitvā dauvārikaṃ puruṣam āmantrayate: gaccha bhoḥ puruṣa, bhadrikasya rājño nivedaya aniruddho dvāre tiṣṭhati devaṃ draṣṭukāma iti; dauvārikeṇa (SBV I 202) gatvā bhadrikasya śākyarājasya niveditam: deva aniruddho dvāre tiṣṭhati (A 422b) devaṃ draṣṭukāma iti; sa kathayati: praviśatu bhavān aniruddhaḥ; ko bhavantam aniruddhaṃ vārayati; sa praviṣṭaḥ; rājñā pariṣvajya niṣāditaḥ; uktaś ca kiyac ciraṃ tavāgatasyeti; sa kathayati; yadā tava vīṇāṃ sārayatas tantrī chinnā; svaro svarāntaraṃ gata iti; sa paraṃ vismayam āpannaḥ kathayati: vīṇāyāṃ bhavān kṛtāvī; bhadrikaḥ śākyarājaḥ kathayati: kumāra kim āgamanaprayojanam; aniruddhaḥ kathayati: deva rājñā śuddhodanena ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śākyaiḥ kulaikikayā pravrajitavyam iti; tad avalokito bhava; pravrajāmiti; rājā kathayati, yady evam aham api pravrajāmīti; saṃpradhārayāveti; adya tvam ihaiva vāsam <upagaccha; sa ihaiva vāsam> upagataḥ: śayyākarmāntikena śāyyāyāṃ jvaragandhikāni vastrāṇy ācchāditāni; puṣpāṇi cāvakīrṇāni; aniruddhaḥ śayyāniṣaṇṇaḥ; tasya mallikāvṛntam adhastād avasthitam; sa sparśapratisaṃvedī
kathayati: kim atrādhastāc chilāputrakas tiṣṭhatīti; te pratyavekṣitum ārabdhāḥ; mallikāvṛntaṃ <dṛṣṭvā> te paraṃ vismayam āpannāḥ; aniruddho rātrau duḥkhaṃ suptaḥ; prabhātāyāṃ rajanyāṃ rājñābhihitam: kaccid aniruddhaḥ sukhaṃ supta iti; sa kathayati: deva na sukhaṃ supta iti; rājñābhihitam, kimartham; aniruddhaḥ kathayati; deva jvaragandhāni vastrāṇi prajñaptāni; puṣpāṇi cāvakīrṇāni; puṣpavṛntaiḥ kāyo drūyate; rājñā śayyākarmāntika āhūyoktaḥ: kimartham tvayā jvaragandhāni vastrāṇi prajñaptāni; śayyākarmāntikenābhihitam: mama bhāṇḍāgārikena anupradattāni; rājñā bhāṇḍāgārika āhūyoktaḥ: kimarthaṃ tvayā jvaragandhikāni vastrāṇy anupradattāni; sa kathayati; deva mama tantuvāyenānupradattāni; rājñā tantuvāya āhūyoktaḥ; kimarthaṃ tvayā jvaragandhikāni vastrāṇy anupradattāni? tantuvāyaḥ kathayati: deva vastre ūyamāne kiṃcic cheṣam; tan mayā jvaritena utam; rājā kathayati: kumāra kathaṃ tvayā vijñātam; sa kathayati, uṣṇasparśapratisaṃvedanāt; jvaragandhena ca; rājā paraṃ vismayam āpannaḥ kathayati: (SBV I 203) bhavanta aniruddho bhavati śākyasubhagaḥ; tato bhadrikena śākyarājenābhihitaḥ: yady ahaṃ pravrajāmi, devadattaḥ śākyānāṃ rājā bhaviṣyati; sa śākyānām anarthaṃ kariṣyati; yannu vayaṃ sarve saṃbhūya devadattaṃ protsāhayāma iti
______________________________________________________________
Devadatta entrapped
sa bhadrikena śākyarājenāhūtaḥ; tataḥ sarvaiḥ sambhūyābhihitaḥ: devadatta vayaṃ sarve pravrajāmaḥ; tvaṃ kiṃ kariṣyasi; devadattaḥ saṃlakṣayati: yadi vakṣyāmi na pravrajāmīti bhadrikaḥ śākyarājo na pravrajiṣyati; tad upāyasaṃvidhānena enān vipralambhayāmi; api nu mayā yam eva divasaṃ bhagavatā nyagrodhārāme ṛddhiprātihāryaṃ vidarśitaṃ tadaiva me buddhir utpannā, yathaivānena anvāvartinyā māyayā mahājanakāyo 'nvāvartitaḥ, tathaiva mayā anvāvartitavyaḥ; iti viditvā kathayati: deva yūyaṃ pravrajatha; (A 422a) ahaṃ kimarthaṃ tiṣṭhāmīti; bhadrikaḥ śākyarājaḥ saṃlakṣayati: mṛṣāvādiko 'yam; pratijñāyāṃ sthāpayitvā mahājanakāyaḥ pratisaṃviditaḥ kartavya iti; tato rājñā tasya tad vacanaṃ patrābhilikhitaṃ kṛtvā kapilavastuni nagare ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam: śṛṇvantu bhavantaḥ kapilavastunivāsinaḥ paurā, bhadrikarevatāniruddhadevadattapramukhāni pañcaśākyaśatāni pravrajiṣyanti; śrutvā bhavadbhiḥ prāmodyam utpādayitavyam iti; śrutvā devadattasya mahad duḥkhadaurmanasyam utpannam; yadi mayā vijñātam abhaviṣyat bhadrikaḥ śākyarājo niścayena pravrajed iti, na mayā pratijñātam abhaviṣyat; idānīṃ yadi na pravrajiṣyāmi, mṛṣāvādika iti kṛtvā rājyam api na lapsye; sarvathā kim atra prāptakālam; pravrajāmi; pravrajita eva rājyam kārayiṣyāmīti
______________________________________________________________
Ordination of five hundred Śākyas
atha rājñaḥ śuddhodanasya etad abhavat: apaścimāṃ śākyānāṃ vibhūtiṃ paśyāmīti; tena tan nagaram apagatapāṣāṇāśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitaṃ, candanavāripariṣiktam ucchritadhvajapatākam āmuktapaṭṭadāmakalāpaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyam; tataḥ anekaśākyaśatasahasraparivāraḥ nagaradvāre siṃhāsane niṣaṇṇaḥ; śākyastriyaḥ śākyakumāryāś ca kutūhalajātā gavākṣavātāyanavedikāsv avasthitāḥ, śākyānām vibhūtiṃ draṣṭukāmaḥ (SBV I 204) nānādeśabhyāgataś ca janakāyaḥ rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu; naimittikā brāhamaṇā vipañcanakā āhūtāḥ śākyaparīkṣāṃ prati, ko 'trārādhakaḥ ko na veti; atha śākyā mātāpitrāv avalokya hārakaṭakakeyūrādyalaṅkāravibhūṣitāḥ pratyekapratyekaṃ ratheṣv abhiruhya nirgantum ārabdhāḥ; pūrvaṃ bhadrikaḥ śākyarājo nirgataḥ; naimittikair dṛṣṭaḥ; te kathayanti: eṣa tāvad ārādhako bhaviṣyatīti; evaṃ revatāniruddhaprabhṛtayo nirgatāḥ; te 'pi naimittikair vyākṛtāḥ; tato devadatto nirgataḥ; tasya nirgacchataḥ śyenakena śakunakena cūḍāmaṇir apahṛtaḥ; naimittikair dṛṣṭaḥ; te kathayanti: yādṛśam asya nimittaṃ niyatam ayaṃ śāstari prahṛtya narakaparāyaṇo bhavatīti; kokālikakhaṇḍadravyakaṭamorakatiṣyasamudradattānāṃ nirgacchatāṃ khareṇa vāśitam; te 'pi naimittikair vyākṛtāḥ: ete 'pi mahāśrāvakeṣu vāgduścaritaṃ kṛtvā narakaparāyaṇā bhaviṣyanti iti; upanandasya hastiskandhābhirūḍhasya itaś cāmutaś ca vyavalokayato muktāhāraḥ patitaḥ; sa hastiskandhād avatīrya gṛhītaḥ; so 'pi vyākṛtaḥ: anenātyantalobhān narakeṣūpapattavyam iti; tatas teṣāṃ śākyānāṃ bhadrikāniruddhadevadattapramukhāni pañcaśākyaśatāni udyānayātrāpratispardhayā śobhayā yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntāni; bhagavān saṃlakṣayati: saced ahaṃ śākyān ehibhikṣukayā pravrājayiṣyāmi kecid ārādhakā bhaviṣyanti, kecid anārādhakāḥ; ye anārādhakās teṣāṃ bhaviṣyaty anyathātvam; sarvaś caihibhikṣuś caramabhavikaḥ; yanv ahaṃ sarvān eva bhikṣūn (A 422b) jñapticaturthena karmaṇā pravrājayeyam upasaṃpādayeyam; iti viditvā bhikṣūn āmantrayate: pravrājayata bhikṣavaḥ kāpilavāstavān śākyān, upasaṃpādayata jñapticaturthena karmaṇā iti; evaṃ bhadanteti te bhikṣavo bhagavataḥ pratyaśrauṣuḥ
______________________________________________________________
Upālin, the barber
śākyānām upālī nāma kalpakaḥ rājñā śuddodanena teṣāṃ pravrajatāṃ keśāvaropakaḥ preṣitaḥ; bhadrikasya śākyarājasya keśān avatārayan so 'śrudurdinavadano bāṣpoparuddhyamānahṛdayo muhur (SBV I 205) niśvāsaparāyaṇaḥ keśān avatārayati; bhadrikaḥ śākyarājaḥ kathayati: upālin kimarthaṃ rodiṣi? sa karuṇadīnavilambitair akṣaraiḥ kathayati: deva mayā jambūdvīpapradhānānāṃ puruṣāṇām upasthānaṃ kṛtvā, idānīṃ prākṛtapuruṣāṇām upasthānaṃ kartavyaṃ bhaviṣyati; kāmaṃ prāṇaviyogaḥ, na yuṣmābhiḥ parityaktasya jīvitam iti; bhadrikaḥ śākyarājaḥ kathayati: alam upālin darśitas tvayā svāmibhaktyanurāgaḥ; niyaccha śokam; ahaṃ tathā kariṣyāmi yathā prākṛtapuruṣāṇām upasthānaṃ na kariṣyasi; iti viditvā tenaikasmin pradeśe paṭakaḥ prasāritaḥ, śākyakumārāś ca abhihitāḥ: śṛṇvantu bhavantaḥ kumārā eṣo 'smākam upālī kalpakaḥ kṛtopasthānaḥ; tad asya jīvikānimittam alaṅkāraṃ paṭe sthāpayata; nāsmābhiḥ punar agāre vastavyam iti; tair hārārdhahārakaṭakakeyūrakuṇḍalānāṃ nānāratnapratyuptānām alaṅkāraviśeṣāṇāṃ paṭake mahān rāśiḥ kṛtaḥ; upālinā teṣām anupūrveṇa keśāvaropaṇaṃ kṛtam; te snātuṃ gatāḥ; sa saṃlakṣayati: ime tāvat kumārāḥ kulavibhavayauvanopetāḥ sphītāny antaḥpurāṇi, sphītāni kośakoṣṭhāgārāṇy apāsya pravrajitāḥ; aham asminn alaṅkāramātre sakto 'nayena vyasanam āpatsye; yady ahaṃ na nīcakulotpannaḥ syām, aham api svākhyāte dharmavinaye pravrajyodyujyeyaṃ, ghaṭeyaṃ, vyāyaccheyam, oghānām uttaraṇāya, yogānāṃ samatikramaṇāyeti
dharmatā hy eṣā yathā buddhā bhagavantas trī rātreḥ, trir divasasya buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayanti, evaṃ mahāśrāvakā api; adrākṣīd āyuṣmān śāriputraḥ upālinaṃ kalpakam atīva saṃvignam; dṛṣṭvā ca punar yenopālī kalpakas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya upālinaṃ kalpakam idam avocat: kasmāt tvam upālin atīva saṃvignaḥ kare kapolaṃ datvā cintāparas tiṣṭhasīti; sa kathayati: katham ahaṃ bhadanta śāriputra na cintāparo bhavāmi yatredānīm amī kumārāḥ kulavibhavayauvanopetāḥ sphītāny antaḥpurāṇi sphītāni ca kośakoṣṭhāgārāṇy apāsya pravrajitāḥ; aham asminn alaṅkāramātre sakto 'nayena vyasanam āpatsye? yady ahaṃ na nīcakulotpannaḥ syām aham api svākhyāte dharmavinaye pravrajya udyujyeyaṃ, ghaṭeyaṃ, (SBV I 206) vyāyaccheyam oghānām uttaraṇāya, yogānāṃ samatikramaṇāyeti; āyuṣmān śāriputraḥ kathayati: bhadramukha nedaṃ munīndrapravacanaṃ jātisārakaṃ, na gotrasārakaṃ, na śrutasārakam; api tu pratipattisārakam idaṃ munīndrapravacanam; (A 423a) na jātikulagotrāṇi parīkṣante tathāgatāḥ; karmāṇi tu parīkṣante cirakālakṛtāny api; saced ākāṅkṣasi svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadāṃ bhikṣubhāvam, ehi bhagavatsakāśaṃ gacchāva; pravrājayiṣyati te bhagavān iti; tenādhivāsitam
______________________________________________________________
Upālin ordained
athāyuṣmān śāriputraḥ upālinaṃ kalpakam ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantam idam avocat: ayaṃ bhadanta upālī ākāṅkṣate svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; tato bhagavān pravrājayatu, upasaṃpādayatu, anukampām upādāyeti; sa bhagavatā ābhāṣitaḥ ehi bhikṣo cara brahmacaryam iti; bhagavato vāco 'vasānasamanantaram eva muṇḍaḥ saṃvṛttaḥ, saṅghāṭīprāvṛtaḥ, pātrakarakavyagrahastaḥ, saptāhāvaropitakeśaśmaśruḥ, varṣaśatopasampannasya bhikṣor īryāpathenāvasthitaḥ; āha cātra:
ehīti coktaḥ sa tathāgatena
muṇḍaś ca saṅghāṭiparītadehaḥ /
sadyaḥ praśāntendriya eva tasthau
nepathyito buddhamanorathena //
śākyāḥ pravrajitāḥ yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kāryante; bhadrikena śākyarājena sāmīcīṃ kurvatā upālinaḥ pādau pratyabhijñātau, tato mukhaṃ vyavalokitam; sa kathayati: bhagavann eṣa upālī; kim asyāpi mayā pādayor nipatitavyam iti; bhagavān āha: vatsa mānaprahāṇāya pravrajyā; tavaiṣa vṛddho nihatamadamānaḥ; nipateti; sa tasya pādayor nipatitaḥ; ṣaḍvikāraṃ pṛthivīkampo jātaḥ; iyaṃ mahāpṛthivī calati, saṃcalati, saṃpracalati; vyathate, pravyathate saṃpravyathate; pūrvā dig unnamati; paścimāvanamati; paścimā unnamati; purvā avanamati; dakṣiṇā unnamati; uttarā avanamati; uttarā unnamati; dakṣiṇā avanamati; (SBV I 207) madhya unnamati, anto 'vanamati; anta unnamati, madhyo 'vanamati; evam anupūrveṇa nipatitāḥ; devadatto na nipatati; bhagavān kathayati: vatsa mānaprahāṇāya pravrajyā, nipateti; sa kathayati; tava kiṃ vidyate? nāham asya pādayor nipatāmīti; sa na nipatatīti tatra devadattena bhagavatas tatprathamataḥ ājñā prativyūḍhā
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta bhadrikena śākyarājena upālino vandanāyāṃ kṛtāyāṃ ṣaḍvikāraṃ pṛthivīkampo jātaḥ iti; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi, yathātīte 'pi adhvany eṣā dharmatā; yo 'sau pādayor nipatitaḥ; ṣaḍvikāraś ca pṛthivīkampo jātaḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
Sundara, the student, and Bhadrā, the harlot
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati, ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ nagaryāṃ bhadrā nāma rūpājīvinī prativasati; sundarāś ca nāmnā māṇavakaḥ; sa tasyāḥ sakāśam upasaṅkrāntaḥ kathayati: bhadre āgaccha paricārayāma iti; sā kathayati; santi te pañca kārṣāpaṇaśatānīti; (A 423b) sa kathayati, na santi; gaccha, pañca kārṣāpaṇaśatāni gṛhītvā āgaccha; tasya vibhavo nāsti; sa tasyām atyartham adhyavasitaḥ; kālena kālaṃ nānāvicitrāṇi puṣpāṇi, phalāni copanāmyati; tasyās tasminn anunaya utpannaḥ; yāvad apareṇa samayena vārāṇasyāṃ parvā pratyupasthitaḥ; sarvās striyo vastramālyālaṅkāravibhūṣitāḥ svakasvakeṣu krīḍāratiharṣabahulā avatiṣṭhante; tā dṛṣṭvā sundaro māṇavaḥ paritasyati; bhadrā rūpājīvinī saṃlakṣayati: adya vārāṇaseyā manuṣyā vastrālaṅkāravibhūṣitā svakasvakābhiḥ strībhiḥ sārdhaṃ paricārayiṣyanti; sundaro māṇavakaḥ mayā sārdhaṃ paricārayiṣyati; sā caivaṃ cintayati; sundaraś ca māṇavakas taṃ pradeśam anuprāptaḥ; sā taṃ dṛṣṭvā pūrvopakārasañjanitasaumanasyā kathayati: māṇava gaccha; sugandhāni puṣpāṇy ādāyāgaccha; mayā sārdhaṃ paricārayiṣyasīti; sa naṣṭopalabdhaprāṇa iva vismayāvarjitasantatiḥ prakrāntaḥ; tasyā rūpayauvanacāturyaguṇān vikalpayan madāviṣṭaḥ kṛtsnāṃ rātriṃ jāgaritaḥ; prabhātāyāṃ rajanyām atyarthamiddharparyākulīkṛtanayanas tāvat supto yāvad ādhityodaya iti; sarvopayogāya lokena yadā sarvāṇi puṣpāṇy uccitāni tadā prativibuddhaḥ; puṣpanimittam itaś (SBV I 208) cāmutaś ca paribhramati; nārāgayati; śirīṣapuṣpāṇy ādāya tasyāḥ sakāśam upasaṅkrāntaḥ; sā gāthāṃ bhāṣate:
alaso 'jinadhāry akarmaśīlo
baṭukaḥ sundarako nirardhamāṣaḥ /
paripuṣpitapādape 'dya kāle
pradadāty eṣa hi yac chirīṣapuṣpam //
iti viditvā kathayati: gaccha anyāni puṣpāṇy ādāyāgaccheti; kāmān khalu pratisevamānasya saṃyojanāny upacayaṃ gacchantīti sa pravṛddhakāmarāgo grīṣmaṇāṃ paścime māse vyabhre dine vigatabalāhake, sthite madhyāhnasamaye, nagarād ativiprakṛṣṭadeśeṣv araṇyeṣu vaktrāparavaktraṃ gāyan puṣpāṇy uccinoti; rājā ca brahmadatto mṛgavadhāya nirgataḥ; sa tīkṣṇārkaraśmisantāpitaḥ chāyāyāḥ śītalaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tasya gītaśabdaṃ śrutvā gāthāṃ bhāṣate:
ūrdhvaṃ tapati ādityaḥ adhastād dahati vālukā /
kasmād gāyasi gātrāṇi na te dahati ātapaḥ // iti;
sundarako 'pi gāthāṃ bhāṣate:
na māṃ tāpayaty ādityaḥ saṅkalpās tāpayanti mām /
kāryākāryāṇi loke 'smiṃs tāpayanti tu nātapaḥ // iti;
rājā saṃlakṣayati: nūnam ayaṃ māṇavaḥ śaityakathāsu kṛtāvī yena sthite madhyāhnasamaye puṣpāṇy uccinotīti; sa tenābhihitaḥ: kuru māṇava śaityāṃ tāvat kathām; śṛṇomīti; sa saṃlakṣayati; nūnam asya rājñaḥ śarīradāhaḥ, yenaivaṃ vadatīti; tena tasya vicitrā śaityakathā kṛtā, yāṃ śrutvā rājñaḥ śarīradāhaḥ prativigataḥ; rājā abhiprasannaḥ; amātyān pṛcchati; bhavanto yo rājño kṣatriyasya mūrdhābhiṣiktasya jīvitam anuprayacchati, tasya kaḥ pratyupakāraḥ? deva upārdharājyam; tatas sa rājñā abhihitaḥ; māṇava adya rājakule vāsaṃ kalpayasva; upārdharājyaṃ te prayacchāmi iti; tasya rājakule praṇītaṃ śayanāsanaṃ dattam; sa tasmin śayitaḥ bhadrām anusmṛtya cintayati; tad upārdharājyaṃ gṛhṇāmi yatra bhadrā rūpājīvinī i