Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv171u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 4 / 8 (50.000 ký tự/trang)
vṛtas tapovane paribhramati; sa saṃlakṣayati: tapovanādhyācaraṇam (A 379b) ākīrṇavihāratā ca nālam amṛtādhigamāya; yanv ahaṃ pañcopasthāyakān gṛhītvā pariśiṣṭān preṣayeyam iti; tena mātṛpakṣād dvau gṛhītau, pitṛpakṣāt trayaḥ; te tasyopasthānaṃ kurvanti; atha bodhisatvaḥ pañcabhir upasthāyakaiḥ parivṛto gayādakṣiṇena yenorubilvāsenāyanīgrāmakas tena cārikāṃ prakrāntaḥ; sa itaś cāmutaś ca paribhramann adrākṣīd ramaṇīyaṃ pṛthivīpradeśam, prāsādikaṃ vanaṣaṇḍam, nadīṃ ca nairañjanāṃ śītalasyandanāṃ sasikatāṃ sūpatīrthāṃ haritaśādvalavistīrṇakūlāṃ nānāvṛkṣopaśobhitāṃ ramaṇīyāṃ; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: ramaṇīyo batāyaṃ pṛthivīpradeśaḥ, prāsādikaṃ ca vanaṣaṇḍam, nadī ca nairañjanā śītalasyandanā sasikatā sūpatīrthā haritaśādvalavistīrṇakūlā nānāvṛkṣopaśobhitā ramaṇīyā; aho bata prahāṇārthinā kulaputreṇemaṃ vanaṣaṇḍam niśritya prahāṇaṃ praṇidhātuṃ <yuktam>; ahaṃ ca prahāṇenārthī; yanv aham imaṃ vanaṣaṇḍaṃ niśritya prahāṇaṃ praṇidadhyām iti (SBV I 100)
______________________________________________________________
Self-tortures and fastings
atha bodhisatvas taṃ vanaṣaṇḍam abhyavagāhyānyatarad vṛkṣamūlaṃ niśritya danteṣu dantān ādhāya, jihvāgraṃ tāluni pratiṣṭhāpya, cetasā cittam abhigṛhṇāty abhinipīḍayaty abhisantāpayati; tasya cetasā cittam abhigṛhṇato 'bhinipīḍayato 'bhisantāpayataḥ sarvaromakūpebhyaḥ svedo muktaḥ; tadyathā balavān puruṣo durbalataraṃ puruṣaṃ udbāhukaṃ gṛhītvā abhinigṛhṇīyād abhinipīḍayed abhisantāpayet, tasya romakūpebhyaḥ svedo mucyeta; evam eva bodhisatvasya tasmin samaye danteṣu dantān ādhāya jihvāgraṃ tāluni pratiṣṭhāpya cetasā cittam abhinigṛhṇato 'bhinipīḍayato 'bhisantāpayataḥ sarvaromakūpebhyaḥ svedo muktaḥ; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnaṃ, prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaṃ, upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā, samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati; yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasyaitad abhavat: yanv ahaṃ bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni <dhyānāni> dhyāyeyam iti; bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni dhyānāni dhyātum ārabdhaḥ; sa vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyan, mukhe nāsikāyāṃ cāśvāsapraśvāsān saṃniruṇaddhi; tasya mukhe nāsikāyāṃ cāśvāsapraśvāseṣu saṃniruddheṣv atyarthaṃ tasmin samaye śirasi śirovedanā vartante; tadyathā balavān puruṣo durbalatarasya puruṣasya dṛḍhena vāratrakeṇa dāmnā śirasy āmreḍakam dadyāt, tasyātyarthaṃ śirasi śirovedanā varteran; evam eva bodhisatvasya vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyato 'tyarthaṃ śirasi śirovedanā vartante; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaṃ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanām vedayataś (A 380a) cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati; yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasyaitad abhavat: yanv ahaṃ bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni (SBV I 101) dhyānāni dhyāyeyam iti; tad bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni dhyānāni dhyātum ārabdhaḥ; sa vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyan mukhe nāsikāyāṃ cāśvāsapraśvāsān saṃniruṇaddhi; tasya mukhe nāsikāyāṃ cāśvāsapraśvāseṣu saṃniruddheṣu atyarthaṃ tasmin samaye
[Here there is a gap of about one leaf due to an error of the scribe. The Tib. Transl. That covers this gap has been reproduced below in facsimile, as the Appendix.]
kukṣau kukṣivedanā vartante; tadyathā goghātako vā goghātakāntevāsī vā tīkṣṇayā gokartanyā gokukṣiṃ pāṭayet, tasyātyarthaṃ kukṣau kukṣivedanā varteran; evam eva bodhisatvasya tasmin samaye vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyato 'tyarthaṃ tasmin samaye kukṣau kukṣivedanā vartante; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam, prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ, upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā, samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya duḥkhāṃ tīvrāṃ khāraṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasyaitad abhavat: yanv ahaṃ bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyeyam iti; sa bhūyasyā mātrayā vyādhmātakāni dhyānāni dhyātum ārabdhaḥ; vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyan mukhe nāsikāyāṃ cāśvāśapraśvāsān saṃniruṇaddhi; tasya mukhe nāsikāyāṃ cāśvāsapraśvāseṣu saṃniruddheṣv atyarthaṃ tasmin samaye kāye kāyaparidāhā vartante; tadyathā dvau balavattarau puruṣau durbalataraṃ puruṣam udbāhukaṃ gṛhītvā aṅgārakarṣyām upanāmayete, tasyātyarthaṃ kāye kāyaparidāhā varteran; evam eva bodhisatvasya vyādhmātakāni dhyānāni dhyāyato 'tyarthaṃ tasmin samaye kāye kāyaparidāhā vartante; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā ca smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ (SBV I 102) vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasyaitad abhavat: yanv ahaṃ sarveṇa sarvam anāhāratāṃ pratipadyeya iti
______________________________________________________________
Offer of the devatās
atha saṃbahulā devatā bodhisatvasya cetasā cittam ājñāya yena bodhisatvas tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bodhisatvam idam avocan: sacet tvaṃ mārṣa mānuṣyakeṇāhāreṇārttīyase jehrīyasi vitarasi vijugupsase, vayaṃ te sarvaromakūpeṣu divyam ojaḥ kāye upasaṃharāmaḥ; tat tvam āsādaya iti; atha bodhisatvasyaitad abhavat: ahaṃ cen manuṣyāṇām anāhāratāṃ pratijānīyām, devatāś ca me sarvaromakūpeṣu divyam (A 380b) ojaḥ kāye upasaṃhareyuḥ, tac cāthaṃ svīkuryām, tan mama syān mṛṣā; yan mama syān mṛṣā tan mama syān mithyādṛṣṭiḥ; mithyādṛṣṭipratyayaś ca punar ihaike satvāḥ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakeṣūpapadyante; yanv ahaṃ devatānāṃ vacanaṃ sarveṇa sarvaṃ pratyākhyāyālpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āhareyam; yadi vā mudgayūṣeṇa yadi vā kulutthayūṣeṇa yadi vā hareṇukāyūṣeṇa iti
______________________________________________________________
New Strivings
atha bodhisatvasya tasmin samaye devatānāṃ vacanaṃ sarveṇa sarvaṃ pratyākhyāyālpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ sarvāṇy aṅgapratyaṅgāni mlānāny abhūvan; saṃmlānāni kṛśāni alpamāṃsāni; tadyathā asītakaparvāṇi vā kālakāparvāṇi vā mlānāni bhavanti; saṃmlānāni kṛśāny alpamāṃsāni; evam eva tasmin (SBV I 103) samaye bodhisatvasya alpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ śirasi śirastvak mlānābhūt; saṃmlānā saṅkucitā saṃparpaṭakajātā; tadyathā alābūr vṛntāc chinnā mlānāvatiṣṭhate; saṃmlānā saṅkucitā saṃparpaṭakajātā; evam eva bodhisatvasya tasmin samaye alpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ śirasi śirastvak mlānābhūt; saṃmlānā saṅkucitā saṃparpaṭakajātā; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya tasmin samaye ātmopasaṅkramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati; yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasyālpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ akṣṇor akṣitārake apagate gaṃbhīre gaṃbhīrānugate dūrānugate dūrānu praviṣṭe; apīdānīm uddhṛte iva khyāyete; tadyathā gaṃbhīrodake udapāne udakatārakā apagatā bhavanti; atyapagatā gaṃbhīrā gaṃbhīrānugatā dūrānupraviṣṭā apīdānīm ākhyāyikābhiḥ śrūyante; evam eva tasmin samaye bodhisatvasyālpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharata akṣṇor akṣitārake apagate abhūtām; atyapagate gaṃbhīre gaṃbhīrānugate dūrānupraviṣṭe; apīdānīm uddhṛte iva khyāyete; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya tasmin samaye ātmopakramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati, yathāpitad bhāvitatvāt kāyasya; tasmin samaye alpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ pārśukāntarāṇy (A 381a) unnatāvanatāny abhūvan; tadyathā dvivarṣatrivarṣapraticchannāyās tṛṇaśālāyā gopānasyā unnatāvanatā bhavanti; evam eva tasmin samaye bodhisatvasya alpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ pārśukāntarāṇy unnatāvanatāny abhūvan; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ (SBV I 104) bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; evaṃrūpāṃ bodhisatvasya tasmin samaye ātmopakramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayataś cittaṃ na paryādāya tiṣṭhati; atha bodhisatvasya alpaṃ stokaṃ katipayaṃ parīttam āhāram āharataḥ pṛṣṭhavaṃśo 'bhūt tadyathā vartanāveṇī; āniṣādo 'bhūt tadyathā uṣṭrapadam; sa ekadā utthāsyāmīty avāṅmukhaḥ patati; ekadā niṣatsyāmīty uttānamukhaḥ patati; sa pūrvaṃ kāyaṃ parigṛhya paścimakaṃ kāyaṃ saṃsthāpayati; paścimakaṃ kāyaṃ saṃparigṛhya pūrvakaṃ kāyaṃ saṃsthāpayati; sa ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ kāyam āmārṣṭi; parāmārṣṭi; tasyobhābhyāṃ pāṇibhyāṃ kāyam āmārjataḥ parimārjato 'pīdānīṃ pratimūlāni romāṇi pṛthivyāṃ śīryante; tasyaitad abhavat: ayam api mārgo nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaya iti; atha tisro devatā yena bodhisatvas tenopasaṅkrāntāḥ; tatraikā evam āha: kṛṣṇaḥ śramaṇo gautama iti: dvitīyā evam āha: naiṣa kṛṣṇo 'pi tu śyāma iti; tṛtīyā evam āha: naiṣa kṛṣṇo nāpi śyāmo 'pi tu madguracchavir iti; bodhisatvasya yā sā śubhā varṇanibhā sā sarveṇa sarvam antarhitābhūt
______________________________________________________________
The three similes
atha bodhisatvasya tasmin samaye aśrutapūrvās tisra upamāḥ pratibhātāḥ; 1) tadyathā ārdraṃ kāṣṭhaṃ sasnehaṃ jala upanikṣiptaṃ syād ārāt sthalāt; atha puruṣa āgacched agnyarthī agnigaveṣī; sa tatrādharāraṇyām uttarāraṇiṃ pratiṣṭhāpya abhimathnan na bhavyo 'gniṃ saṃjanayituṃ, tejaḥ prāviṣkartum; evam eva tad bhavati yathāpitad ārdrāt kāṣṭhāt sasnehāt; evam eva ye kecic chramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmeṣu na kāyena cittena vā vyapakṛṣṭā viharanti, teṣāṃ yaḥ kāmeṣu kāmacchandaḥ kāmasnehaḥ kāmapremā kāmālayaḥ kāmaniyantrī kāmādhyavasānaṃ <sa> teṣāṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhati; evam eva tad bhavati yathāpitat kāyena cittena (SBV I 105) vāvyapakṛṣṭānāṃ viharatām; kiṃ cāpi te imām evaṃrūpāṃ ātmopakramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayanti; atha ca punas te nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye iti; iyaṃ tatra bodhisatvasya tasmin samaye prathamā aśrutapūrvā upamā pratibhātā; 2) tadyathā ārdraṃ kāṣṭhaṃ sasnehaṃ sthala upanikṣiptaṃ syād ārāt jalāt; <atha> puruṣa āgacched (A 381b) agnyarthī agnigaveṣī; sa tatrādharāraṇyām uttarāraṇiṃ pratiṣṭhāpyābhimathnan na bhavyo 'gniṃ saṃjanayitum, tejaḥ prāviṣkartum; evam etad bhavati yathāpitad ārdrāt kāṣṭhāt sasnehāt; evam eva ye kesic chramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmeṣu kāyena vyapakṛṣṭā viharanti, na tu cittena teṣāṃ tatra yaḥ kāmeṣu kāmacchandaḥ kāmapremā kāmālayaḥ kāmaniyantrī, kāmādhyavasānaṃ sa teṣāṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhati; kiṃcāpi te imām evaṃrūpām ātmopakramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanāpāṃ vedanāṃ vedayanti; atha ca punas te nālaṃ jñānāya; nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye iti; iyaṃ tatra bodhisatvasya tasmin samaye dvitīyā aśrutapūrvā upamā pratibhātā; 3) tadyathā śuṣkaṃ kāṣṭhaṃ koṭaraṃ niḥsnehaṃ sthala upanikṣiptaṃ syād ārāj jalāt; atha puruṣa āgacched agnyarthī, agnigaveṣī; sa tatrādharāraṇyām uttarāraṇiṃ pratiṣṭhāpyābhimathnan bhavyo 'gniṃ sañjanayituṃ tejaḥ prāviṣkartum; evam etad bhavati yathāpitat śuṣkāt kāṣṭhāt koṭarāt; evam eva ye kecic chramaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena vyapakṛṣṭā viharanti cittena ca, teṣāṃ yaḥ kāmeṣu kāmacchandaḥ kāmasnehaḥ kāmapremā kāmālayaḥ kāmaniyanti kāmādhyavasānaṃ sa teṣāṃ cittāṃ na paryādāya tiṣṭhati; kiṃcāpi te na imām evaṃrūpām ātmopakramikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ amanāpāṃ vedanāṃ vedayante; atha ca punas te alaṃ jñānāya alaṃ darśanāya, alam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye iti; iyaṃ tatra bodhisatvasya tasmin samaye tṛtīyā aśrutapūrvā upamā pratibhātā; yanv aham ekatilaphalam āhāram āhareyam iti; sa ekaṃ tilaphalam āhāram (SBV I 106) āharati; na tāvad dvitīyaṃ yāvad asya tad ojaḥ kāyān na vigataṃ bhavati; tasyaikaṃ tilam āhāram āharataḥ sutarām aṅgapratyaṅgāni parikṣīṇāni, yathā ekaṃ tilam, ekaṃ taṇḍulam, ekaṃ kolam, ekaṃ kulattham, ekaṃ māṣam, ekaṃ mudgaṃ
______________________________________________________________
Reaction of Śuddhodana and others
tāṃ duṣkaracaryāvasthāṃ śrutvā rājā śuddhodanaḥ ardhatṛtīyāni vārtāvāhakaśatāni preṣayati; suprabuddho 'pi rājā ardhatṛtīyāni; tayoḥ pratidivasaṃ muhur muhur vārtāṃ kathayanti: bodhisatva īdṛśīṃ duṣkaracaryāṃ carati; ekaṃ tilam āhāram āharati; ekaṃ taṇḍulam, ekaṃ kolam, ekaṃ kulattham, ekaṃ māṣam, ekaṃ mudgam; darbhasaṃstare ca śayyāṃ kalpyati; iti śrutvā rājā śuddhodanaḥ putraśokābhibhūto bhūyasyā mātrayā bāṣpopatapyamānahṛdayo 'śruparyākulekṣaṇaḥ santapyate; darbhasaṃstare ca śayyāṃ kalpayati; sārdham antaḥpureṇa yaśodharā devī bhartus tadavasthāṃ pratiśrutya bhartṛśokābhibhūtā bāṣpārdravadanā vinirmuktamālyābharaṇā viṣaṇṇā (A 382a) duṣkaraṃ carati; ekaṃ tilam āhāram āharati; ekaṃ taṇḍulam, ekaṃ kolam, ekaṃ kulattham, ekaṃ mudgam; tṛṇasaṃstare ca śayyāṃ kalpayati; tasyāḥ sa garbho layaṃ gataḥ; rājñā śuddhodanena śrutam; sa saṃlakṣayati: yadi yaśodharā pratidivasaṃ bodhisatvasya vārtāṃ śṛṇoti sthānam etad vidyate yad bhartṛśokābhyāhatā anayā duṣkaracaryayā garbhaṃ na dhārayiṣyati; prāṇair vā viyokṣyate; tad upāyasaṃvidhānaṃ kartvayaṃ yena yaśodharāyā bodhisatvavārtāṃ na kaścit kathayati iti viditvā rājñā śuddhodanena sarvāntaḥpurajanaḥ kriyākāraṃ kārito na kenacit bodhisatvavārtā yaśodharāyā arocayitavyā <iti>; vārtāsaṃcārakāś ca samanuśiṣṭāḥ, māṃ muktvā na kasyacid bodhisatvavārtā nivedayitavyeti; śrutvāpi svayaṃ vārtāṃ yaśodharāpekṣayā antarnigūḍhasantāpo 'nyathāntaḥpurajanaṃ vipralaṃbhayati, yaṃ śrutvā yaśodharā devī prāṇān sandhārayati (SBV I 107)
______________________________________________________________
Unpalatable food
atha bodhisatvasyaitad abhavat: ayam api mārgo nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye; yanv ahaṃ paramavikṛtam āhāram āhareyam iti; sa paramavikṛtabhojanam āhāram āharati; tatredaṃ paramavikṛtabhojanam; ye te vatsakā acirajātakā mātus stanyena yāpayanti teṣām uccāraprasrāvaḥ; tāvac ca na dvitīyam āhāram āharati, yāvad asya tad ojaḥ kāyān na vigataṃ bhavati; dvitīye tu <vigate> dvitīyam āhāram āharati; mahāśmaśānaṃ ca gatvā mṛtakaḍebaraṃ śirasy upanidhāya dakṣiṇena pārśvena śayyāṃ kalpayati pāde pādam ādhāyālokasaṃjñī smṛtaḥ saṃprajānan utthānasaṃjñām eva manasi kurvānaḥ
______________________________________________________________
Village girls and boys
apīdānīm grāmakumārakā grāmakumārikāś cāgamyāsyobhayoḥ karṇasrotasos tūlikā āsārayanty api prasārayanty api; ubhayoḥ karṇasrotasor evaṃ cāhuḥ, pāṃsupiśācakaṃ bata paśyāmaḥ, pāṃsupiśācakaṃ bata paśyāmaḥ iti; apīdānīṃ pāṃsum api kṣipanti, loṣṭam api, śarkarām api; nābhijānāti bodhisatvas teṣāṃ grāmakumārakāṇāṃ grāmakumārikāṇāṃ vā antike praduṣṭaṃ cittam utpādayituṃ, pāpikāṃ vā vācaṃ niścārayitum; evaṃrūpāṇi bodhisatvasya duṣkarāṇi carataḥ etad abhavat: ye kecid duḥkhaprahāṇayogam anuyuktā viharanti sarve te etāvan nāta uttareṇa; ato bhūyas so 'pi mārgo nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye iti; ārabdhaṃ cāsya vīryaṃ bhavaty asaṃlīnam; prasrabdhaḥ kāyo bhavaty asaṃrabdhaḥ; upasthitā smṛtir bhavaty asaṃmūḍhā; samāhitaṃ cittaṃ bhavaty ekāgram; tasyaitad abhavat: katamo 'sau mārgaḥ alaṃ jñānāya, alaṃ darśanāya, alam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye iti; tasyaitad abhavat: abhijānāmy ahaṃ pituḥ śuddhodanasya niveśane karmāntān anusaṅgamya jambūcchāyāyāṃ niṣadya (A 382a) viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ (SBV I 108) prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya vihartum; syāt sa mārgaḥ, syāt pratipad alaṃ jñānāya, alaṃ darśanāya, alam anuttarāyai samyaksaṃbodhye; sa tu mayā na sukaram utpādayituṃ yathāpitat kṛśena durbalenāplasthāmena; yanv ahaṃ yathāsukham āśvasyāṃ yathāsukhaṃ praśvasyāṃ, yathāsukham audāram āhāram āhareyam odanakulmāṣān; sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayeyam; sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiñceyam iti; sa yathāsukham āśvasiti, yathāsukhaṃ praśvasiti; audārikam āhāram āharaty odanakulmāṣān; sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayati; sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiñcati
______________________________________________________________
The five attendants desert
atha teṣāṃ pañcānām upasthāyakānām etad abhavat: ayaṃ bhavantaḥ śramaṇo gautamaḥ śaithilikaḥ saṃvṛtto, bāhuliko bahulājīvaḥ, prahāṇavibhrānto ya eṣa idānīm audārikam āhāram āharaty odanakulmāṣān; sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayati; sukhodakena kāyaṃ pariṣiñcati; na śakyam anenādhunā kiṃcid adhigantum; iti viditvā bodhisatvam apahāya prakrāntāḥ, anupūrveṇa vārāṇasīṃ gatvā ye loke arhantas tān uddiśya pravrajitāḥ; te pañca samagrāḥ sahitāḥ saṃmodamānā avivadamānā ṛṣivadane viharanti mṛgadāve iti pañcakāḥ pañcakā iti saṃjñā saṃvṛttā
______________________________________________________________
Nandā and Nandabalā
bodhisatvo 'py anupūrveṇa kāyasya sthāmaṃ ca balaṃ ca viryaṃ ca saṃjanayya anupūrveṇa senāyanīgrāmaṃ gataḥ; tatra seno nāma grāmikaḥ; tasya dve duhitarau nandā ca nandabalā ca; tābhyāṃ śrutam: śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve nadyā bhāgīrathyās tīre kapilasya ṛṣer āśramapadasya nātidūre: sa brāhmaṇair naimittikair vipañcanakair vyāktṛaḥ rājā bhaviṣyati cakravartī; sa cābhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvalakṣaṇasaṃpannaḥ sarvajanamanoharaḥ; yā nārī dvādaśavarṣāṇi idam evaṃrūpaṃ vrataṃ samādāya vartate tasyā (SBV I 109) asau bhartā bhavati iti; puruṣābhiprāyo mātṛgrāmaḥ; tābhyāṃ dvādaśavārṣikaṃ vrataṃ taptam; tasya samāptau ṣoḍaśaguṇitaṃ madhupāyasaṃ tapaḥparikhinnāya ṛṣaye pratipādyate āgantukāya iti śrutvā ca punas tābhyāṃ gosahasraṃ dohayitvā tad eva gosahasraṃ pāyitam; tatas tad eva gosahasraṃ dohayitvā pañcaśatāni pāyitāni; tatas tāni pañcaśatāni dohayitvā tāny eva <pañcaśatāni> pāyitāni; <tataḥ tāni> pañcaśatāni dohayitvā ardhatṛtīyāni śatāni pāyitāni; tatas tāny ardhatṛtīyāni śatāni dohayitvā <tāny evārdhatṛtīyāni śatāni pāyitani; tatas tāny ardhatṛtīyāni śātāni dohayitvā> pañcaviṃśatyuttaram śataṃ pāyitam; tatas tat pañcaviṃṣatyuttaraṃ śataṃ dohayitvā <tad eva pañcaviṃśatyuttaraṃ śataṃ pāyitam; tataḥ tat pañcaviṃśatyuttaraṃ śataṃ dohayitvā> triṣaṣṭiḥ pāyitā; tatas tāṃ triṣaṣṭiṃ dohayitvā saiva triṣaṣṭiḥ pāyitā; tatas tāṃ triṣaṣṭiṃ dohayitvā dvātriṃśat pāyitā; tatas tā dvātriṃśat dohayitvā tā eva dvātriṃśat pāyitāḥ; tatas tā dvātriṃśat dohayitvā ṣoḍaśa pāyitāḥ; tatas tāḥ ṣoḍaśa dohayitvā tā eva ṣoḍaśa (A 383a) pāyitāḥ; tatas tāḥ ṣodaśa dohayitvā aṣṭau pāyitāḥ; tatas tā aṣṭau dohayitvā tā evāṣṭau pāyitāḥ; tatas tā aṣṭau dohayitvā sphaṭikamayyāṃ sthālyāṃ ṣoḍaśaguṇitaṃ madhupāyasaṃ sādhayitum ārabdhāḥ; śuddhāvāsakāyikā devāḥ saṃlakṣayanti; bodhisatvaḥ idaṃ pāyasaṃ bhuktvā adyaivānuttaraṃ jñānam adhigamiṣyati; tatas tejaupasaṃhāraḥ kartavya iti taiḥ sadyobalā oṣadhayaḥ prakṣiptāḥ; tatra ca kṣīre saṃparivartamāne cakrasvastikanandyāvartāni cihnāni dṛśyante; tatra ca upago nāmājīvakaḥ paribhramaṃs taṃ pradeṣam anuprāptaḥ; tena tat pāyasaṃ dṛṣṭam; sa saṃlakṣayati: ya etat pāyasaṃ bhuṅkte so 'nuttaraṃ jñānam adhigamiṣyati; yanv aham etat prārthayeyam iti; sa muhūrtam ekānte prakramya sthito yāvad avatāritam iti; sa upasaṅkramya kathayati: kṣuttarṣaśramapīḍito 'smi; mamaitat prayaccha iti; te kathayataḥ: nānuprayacchāma iti; sa tūṣṇīṃ prakrāntaḥ; tatas tābhyāṃ sphaṭikamayyāṃ sthālyāṃ ratnamayyāṃ pātryāṃ prakṣiptam; śakrasya devendrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate: tasyām avasthāyāṃ brāhmaṇaveṣam abhinirmāya tayoḥ purato 'vasthitaḥ; brahmāpy avatīrya tasyādūre avasthitaḥ; te śakrāya dātum ārabdhe; sa kathayati: kiṃ mamānuprayacchatha āhosvid yo mamāntikād viśiṣṭataraḥ? yas tavāntikād viśiṣṭataraḥ tasyānuprayacchāvaḥ; ayaṃ brahmā mamāntikāt prativiśiṣṭaḥ; tad asyānuprayacchatam; te tasmai dātum ārabdhe; (SBV I 110) sa kathayati: kiṃ mamānuprayacchatha āhosvid yo mamāntikāt prativiśiṣṭatamaḥ; yas tavāntikāt prativiśiṣṭatamaḥ; amī śuddhāvāsakāyikā devāḥ; ebhyo 'nuprayacchatam; te tebhyo dātum ārabdhe; te kathayanti: kiṃ asmākam anuprayacchatha āhosvid yo 'smadviśiṣṭatamaḥ? yo yuṣmadviśiṣṭatamaḥ; te kathayanti: ayaṃ bodhisatvo bhagavān nairañjanām abhyavagāhya gātrāṇi pariṣicya alpasthāmavatvān na śaknoti pratyuttartum; eṣo 'smadviśiṣṭatamaḥ; asmāy anuprayacchatam; te tasya sakāśam saṃprasthite; tadā devatābhir arjunaśākhāvanāmitā yām avalaṃbya bodhisatvo nadīṃ nairañjanām uttīrya cīvarakāṇi prāvṛtya nadyā nairañjanāyās tīre niṣaṇṇaḥ; tatas tābhyāṃ satkṛtya tīvreṇāśayena tan madhupāyasaṃ tasmai pratipāditam; bodhisatvenāpi tayor anugrahārthaṃ pratisaṅgṛhītam; pratigṛhya kathayati: kim eṣāpi pātrī parityaktā? te kathayataḥ: bhagavann eṣāpi parityaktā; tato boshisatvena madhupāyasaṃ paribhujya sā pātrī prakṣālya nadyāṃ nairañjanāyāṃ prakṣiptā; nāgaiḥ pratigṛhītā; devānām adhastāj jñānadarśanaṃ pravartate; śakreṇa devānām indreṇa garuḍaveṣam abhinirmāya nadīṃ nairañjanāṃ kṣobhayitvā, nāgān vitrāsya, tāṃ pātrīm apahṛtya, deveṣu trayastriṃśeṣu pātrīmahaḥ prajñaptaḥ; tato nandā nandabalā bodhisatvenokte: anena dānena kiṃ prārthayatha iti; te kathayataḥ: bhagavan yo 'sau śākyānāṃ kumāra utpanno 'nuhimavatpārśve (A 383b) nadyā bhāgīrathyās tīre kapilasya ṛṣer āśramapadasya
nātidūre sa brāhmaṇair naimittikair vipañcanakair vyākṛtaḥ rājā bhaviṣyati cakravartī iti; so 'smākam anena kuṣalamūlena cittotpādenānnaparityāgena bhartā bhaved iti; bodhisatvaḥ kathayati: pravrajito 'sāv anarthikaḥ kāmair iti; te kathayataḥ: bhagavan yady anarthī kāmaiḥ
praṇītadānāt tu yad asti puṇyaṃ
saṃpadyatāṃ tasya yaśonvitasya /
sarvārthasiddhasya narottamasya
sarvārthasiddhir bhṛśam agrabuddheḥ //
evam astv ityuktvā bodhisatvaḥ madhupāyasaṃ paribhujya santarpitaḥ ṣaḍindriyabalasthāmaprāptaḥ, (SBV I 111) nadyā nairañjanāyās tīre itaś cāmutaś ca niṣadya bhūmiṃ paryeṣate; yāvat paśyati mahāśailaṃ parvataṃ nānāpuṣpaphalopetam; sa tam abhiruhya viviktāvakāśe pṛthivīpradeśe paryaṅkam ābhujya niṣaṇṇaḥ; niṣādakālasamanantaram evāsau parvato viśīrṇaḥ; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: nūnaṃ mayāpakṣālāni karmāṇi kṛtāni yenāyaṃ parvato viśīrṇaḥ; devatā bodhisatvasya cetasā cittam ājñāya kathayanti: bhagavan na tvayā pāpakāni karmāṇi kṛtāni; api tu dharmatā hy eṣā, sarvāpi dvau pṛthivī na śaknoti dhārayituṃ yaś cocchinnakuśalamūlo yaś cottaptakuśalamūlaḥ; sa tvam uttaptakuśalamūlaḥ; naitad bhagavan bodhisatvānāṃ sthānam; api tu nadīṃ nairañjanām uttīryāmuṣmin pradeśe gaccha vajrāsanam; tatra atītānāgatapratyutpannās sarve bodhisatvā niṣadyānuttaraṃ jñānam adhigatavantaḥ; adhigamiṣyanti ca iti; tato bodhisatvo devatopadiṣṭena mārgeṇa saṃprasthitaḥ; tasya caraṇanipāte padmaṃ prādurbhavati; caturbhyaś ca mahāsamudrebhyas salilam āgacchati; padminī prādurbhavati; caraṇanipāte saṃpīditā ceyaṃ mahāpṛthivī kāṃsapātrīva raṭitum ārabhdā; cāṣā mṛgāś ca bodhisatvasya pradakṣiṇīkurvanti; vātabalāhakā api devaputrā mandamandaṃ pravātum ārabdhāḥ; varṣabalāhakā api devaputrā īṣat pravarṣitum ārabdhāḥ; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: yādṛśīni me nimittāni prādurbhavanti adyaiva mayā anuttaraṃ jñānam adhigataṃ bhaviṣyatīti
______________________________________________________________
Kālika Nāgarāja
nadyāṃ nairañjanāyāṃ kālikasya nāgarājasya pūrvakarmavipākajaṃ bhavanam abhinirvṛttam; sa buddhotpāde buddhotpāde cakṣuṣī pratilabhate; sa raṇantyāḥ pṛthivyāḥ śabdena bhavanād abhyudgataḥ; paśyati bodhisatvaṃ dūrād eva dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtam, aśītyā cānuvyañjanair virājitagātraṃ, vyāmaprabhālaṅkṛtaṃ, sūryasahasrātirekaprabhaṃ, jaṅgamam iva ratnaparvataṃ, (SBV I 112) samantatobhadrakam; sahadarśanāc ca bodhisatvaṃ gāthābhir gītena cābhiṣṭotum ārabdhaḥ:
raṇantīṃ ptṛhivīṃ śrutvā nadīṃ ghoṣasamākulām /
bhavanād udgato nāgo diśas samavalokayan //
adrākṣīd uragaśreṣṭho nāgarājo mahardhikaḥ /
nairañjanāyās tīreṇa āyāntaṃ (A 384a) lokanāyakam //
buddhotpādaprabhāvāc ca cakṣur āsādya pannagaḥ /
prahṛṣṭacittaḥ sumanā imāṃ giram uvāca ha //
pūrvakā hi mayā dṛṣṭās te 'pi buddhā mahardhikāḥ /
teṣāṃ tava ca paśyāmi na nānākaraṇaṃ mune //
yathokṣipasi pūrvaṃ hi pādaṃ dakṣiṇakaṃ mune /
dakṣiṇīyasya lokasya tvaṃ buddho 'dya bhaviṣyasi //
yathā cīvaravikṣepo yathā caivāvagāhase /
nairañjanāṃ śītajalāṃ tvaṃ buddho 'dya bhaviṣyasi //
sudṛḍhavikrama vikramase yathā
laḍitagovṛṣavikramavikrama /
sa puruṣarṣabha dharmabhṛtāṃ vara
tvam iha buddhavaro 'dya bhaviṣyasi //
nabhasi cāṣaśataiḥ kriyate yathā
paripatadbhir idaṃ paridakṣiṇam /
tava śarīram udārodārakṛtīty
avarabuddhavaro 'dya bhaviṣyasi //
surabhayaḥ parivānti yathānilās
trasati nāpi gaṇo mṛgapakṣiṇām /
na taravaḥ pracalanty anileritāḥ
avarabuddhavaro 'dya bhaviṣyasi //
tava bhadanta yathā vimalaprabhā (SBV I 113)
jvalitakāñcanadīptisamaprabhā /
mukham idaṃ ca virājati varṇavat
avarabuddhavaro 'dya bhaviṣyasi //
antaroddānam:
raṇanty, adrākṣīt, buddhaś ca, pūrva, caraṇa, cīvara, sudṛḍha
cāṣa, anilāś caiva, tava, kṛtvātha te daśa /
______________________________________________________________
Svastika and Buddha's determination
tato bodhisatvaḥ kālikanāgarājena saṃstūyamāno vajrāsanābhimukhaḥ saṃprasthitaḥ; sa saṃlakṣayati: tṛṇasaṃstare niṣadyāṃ kalpayāmīti; tasya tṛṇaiḥ prayojanam iti śakro devānām indro bodhisatvasya cetasā cittam ājñaya gandhamādanāt parvatāt tūlasaṃsparśānāṃ tṛṃānāṃ bhāram ādāya svastikayāvasikavarṇam ātmānam abhinirmāya bodhisatvasya purastād avasthitaḥ; bodhisatvaḥ kathayati: bhadramukha dīyantāṃ mamaitāni tṛṇānīti; śakreṇa devendreṇa bodhisatvasya pādayor nipatya sagauraveṇa dattāni; tato bodhisatvaḥ svastikasya yāvasikasyāntikāt tṛṇāny ādāya devatopadiṣṭena mārgeṇa yena bodhimūlaṃ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya anākulam asaṅkulaṃ tṛṇasaṃstarakaṃ prajñapayitum ārabdhaḥ; tatas tāni tṛṇāni pradakṣiṇāni patitum ārabdhāni; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: yathaitāni tṛṇāni pradakṣiṇaṃ patanti, niyataṃ mayādyānuttaraṃ jñānam adhigantavyam; iti viditvā vajrāsanam abhiruhya suptoragarājabhogaparipiṇḍīkṛtaṃ paryaṅkaṃ baddhvā niṣaṇṇaḥ; ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpya cittam utpādayati; vācaṃ ca bhāṣate:
na tāvad bhetsyāmi paryaṅkaṃ yāvad aprāpta āsravakṣayaḥ (A 384b)
sa na tāvat bhindati paryaṅkaṃ yāvad aprāpta āsravakṣayaḥ
______________________________________________________________
Māra's mischief
mārasya pāpīyaso dvau dhvajau harṣasthānīyaḥ śokasthānīyaś ca; yāvac chokasthānīyo dhvajaḥ kampitum (SBV I 114) ārabdhaḥ māraḥ pāpīyān saṃlakṣayati: yathaiṣa kampate dhvajaḥ, nūnam anarthena bhavitavyam; sa samanvāhartuṃ pravṛttaḥ yāvat paśyati bodhisatvaṃ vajrāsane niṣaṇṇam; tasyaitad abhavat: ayaṃ śuddhodanaputro vajrāsane niṣaṇṇo yāvan madviṣayaṃ nākrāmati, tāvad asya vighnaḥ kartavyaḥ; iti viditvā uddhūtaśiraskaḥ śaṇaśāṭīnivasitaḥ, lekhavāhakavarṇam ātmānam abhinirmāya, yena bodhisatvas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya sasaṃbhramaḥ kathayati: kimarthaṃ bhavān niṣaṇṇo 'vatiṣṭhate; kapilavastu nagaraṃ devadattenāvaṣṭabdham; antaḥpuraṃ vidhvaṃsitam; śākyāḥ praghātitā iti; tatra bodhisatvasya trayaḥ pāpakā akuśalā vitarkāḥ samutpannāḥ; tadyathā, kāmavitarko, vyāpādavitarko, vihiṃsāvitarkaś ca; tatra yaśodharāmṛgajāgopikāsu kāmavitarkaḥ, devadatte vyāpādavitarkaḥ, tadanujīviṣu śākyeṣu vihiṃśāvitarkaḥ; bodhisatvasyaitad abhavat: kim arthaṃ me trayaḥ pāpakā akuśalā vitarkāḥ samutpannāḥ; yāvat paśyati, māraḥ pāpīyān upasaṅkrānto yaduta vyākṣepakarmaṇeti; tato bodhisatvasya trayaḥ kuśalāḥ samutpannāḥ; tadyathā naiṣkramyavitarkaḥ, avyāpādavitarkaḥ, avihiṃsāvitarkaś ca
bhūyo māraḥ kathayati: kim arthaṃ tvaṃ bodhimūle niṣaṇṇa iti; bodhisatvaḥ kathayati: anuttaraṃ jñānam adhigamiṣyāmīti; māraḥ kathayati: kumāra kutas tava anuttaraṃ jñānam iti; bodhisatvaḥ kathayati: tava tāvat pāpīyan ekaṃ yajñam iṣṭvā kāmadhātvīśvaratvaṃ saṃpannam; prāg eva yena mayā triṣu kalpāsaṅkhyeyeṣv anekāni yajñakoṭīniyutaśatasahasrāṇīṣṭāni; satvānāṃ cārthāya śiraḥkaracaraṇanayanamāṃsarudhirasutadārahiraṇyasuvarṇādi parityaktam anuttarajñānādhigamāya; so 'ham anuttaraṃ jñānaṃ nādhigamiṣyāmīti kuta etat? evam ukto māraḥ kathayati: sa tāvat bhavān eva sākṣī yathā mayā ekena yajñena kāmadhātvīśvaratvaṃ prāptam iti; bhavataḥ kaḥ sākṣī; yathā tvayā triṣu kalpāsaṅkhyeyeṣv anekāni yajñakoṭīniyutaśatasahasrāṇīṣṭāni; satvānāṃ cārthāya śiraḥkaracaraṇanayanamāṃsarudhirasutadārahiraṇyasuvarṇādi parityaktam anuttarajñānādhigamāyeti? tato bhagavatā cakrasvastikanandyāvartena jālāvanaddhena anekapuṇyaśatanirjātena bhītānām (SBV I 115) āśvāsanakareṇa kareṇa pṛthivī parāmṛṣṭā pṛthivī sākṣiṇī yathā mayā (A 385a) triṣu kalpāsaṅkhyeyeṣv anekāni yajñakoṭīniyutaśatasahasrāṇiṣṭāni; satvānāṃ cārthāya śiraḥkaracaraṇanayanamāṃsarudhirasutadārahiraṇyasuvarṇādi parityaktam iti; tataḥ pṛthivīdevatā pṛthivīm udbhidya kṛtāñjalipuṭā śabdam udīrayati: evam etat pāpīyan yathā bhagavān kathayatīti; evam ukte māraḥ pāpīyāṃs tūṣṇīṃbhūto madgubhūtas srastaskandho 'dhomukho niṣpratibhaḥ pradhyānaparamo vyavasthitaḥ
sa duḥkhī durmanāḥ saṃlakṣayati: evam apy ahaṃ kurvan na labhe śākyasya śuddhodanaputrasya avatāraṃ; yanv aham asya bhūyasyās mātrayā vighnaṃ kuryām ityuktvā prakrāntaḥ; tatas tena tisro duhitaraḥ preṣitāḥ tṛṣṇā ca ratā ca ratiś ca; tā rūpayauvanamadamattā divyavastrālaṅkāravibhūṣitā bodhisatvasya purastāt strīsādhyāni vidarśayitrm ārabdhāḥ; tato bodhisatvenopāyakauśalena tathādhiṣṭhitā yathā vṛddhāḥ saṃvṛttāḥ; yena māras tenopasaṅkrāntāḥ; māras tās tathāvidhā dṛāṭvā viṣaṇṇaḥ kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ: ko 'sāv upāyas syād yena śākyasya śuddhodanaputrasya tapovighnaṃ kuryām iti; ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭibalāgram ādāya hastyaśvoṣṭramṛgamahiṣavarāhakukkurolūkanakulaśākhāmṛgādyākārāṇām asitomarabhiṇḍipālacakrakuntakadhanuṣpāśaparaśubhusuṇḍyādyāyudhānām, svayaṃ cākarṇād dhanuḥ pūrayitvā bodhisatvaṃ parivāryāvasthitaḥ; tato bodhisatvas tān anekarūpān bahuvividhapraharaṇasahitān dṛṣṭvā saṃlakṣayati: yas tāvat prākṛtapuruṣeṇa sārdhaṃ saṃraṃbham ārabhate, sa pratipakṣaṃ yojayati; prāg evāyaṃ kāmadhātvīśvaro yanv ahaṃ pratipakṣaṃ yojayeyam; iti viditvā tadupaśamanopāyaṃ cintayitum ārabdhaḥ; māraś ca ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭisahito bodhisatvasyopari kuntakacakratomarabhiṇḍipālaśarādi nikṣeptum ārabdhaḥ; tato bodhisatvo maitrīṃ samāpannaḥ; tāni cāsya praharaṇāni divyāny utpalapadmakumudapuṇḍarīkāṇi bhūtvā bodhisatvasya samantāt patitum ārabdhāni; tato māra upari vihāyasam abhyudgamya pāṃsuvarṣaṃ varṣitum ārabdhaḥ; tad api (SBV I 116) divyāni māndārakāṇi puṣpāṇi bhūtvā bodhisatvasyopari nipatitum ārabdhāni; tato māreṇa viṣavāyur utsṛṣṭaḥ upalavarṣaś ca; śuddhāvāsakāyikābhir devatābhis tato bodhisatvasyopari parṇikākuṭir abhinirmitā; upalavarṣeṇāpi viṣavāyusametena bodhisatvasya na kiñcit kṛtam iti; māraḥ saṃlakṣayati: kiyac ciraṃ mayā parivārya avasthātavyam; śabdakaṇtakāni dhyānāni; bodhivṛkṣaṃ sphaṭikamayam abhinirmāya gacchāmi; tasya patrāṇi nityaṃ śabdaṃ kariṣyanti; tenāsya cittaikāgratā na bhaviṣyati; iti viditvā bodhivṛkṣaṃ sphaṭikamayam abhinirmāya śrotrāvadhānatatparo 'vasthitaḥ; bodhipatrāṇi (A 385b) sphaṭikamayāni muhur muhuḥ svanitum ārabdhāni; bodhisatvaś śabdakaṇṭakatvād dhyānānāṃ cittaikāgratāṃ nāsādayati; śuddhāvāsakāyikā devāḥ saṃlakṣayanti: bodhisatvaḥ sphaṭikabodhipatranisvanāc cittaikāgratāṃ nāsādayati; upāyasaṃvidhānaṃ kartavyam iti; tatas taiḥ patraṃ vidhāritam; tathāpi mārabalaṃ tiṣṭhaty eva; śuddhāvāsakāyikā devāḥ saṃlakṣayanti: ayaṃ māraḥ pāpīyāṃś ciraṃ bodhisatvaṃ viheṭhayiṣyati; iti viditvā tan mārabalaṃ cakravāṭasyopariṣṭāt kṣiptam iti
______________________________________________________________
Experiences of suernatural powers
tatra bodhisatvo bhagavān urubilvāyāṃ viharati; nadyā nairañjanāyās tīre bodhimūle yuktaḥ sātatye naipakye saṃbodhipakṣeṣu dharmeṣu bhāvanāyogam anuyukto viharati; sa rātryā prathame yāme riddhiviṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; so 'nekavidham ṛddhiviṣayaṃ pratyanubhavati; eko bhūtvā bahūdhā bhavati; bahudhā bhūtvā eko bhavati; āvirbhāvatirobhāvaṃ jñānadarśanaṃ pratyanubhavati; tiraḥ kuḍyaṃ tiraḥśailaṃ tiraḥ prākāram asajjamānena kāyena gacchati, tadyathā ākāśe; pṛthivyām unmajjananimajjanaṃ karoti tadyathā udake; udake abhinnasroto gacchati; tadyathā pṛthivyām, ākāśaṃ paryaṃkena krāmati tadyathā pakṣī śakuniḥ; imaū vā punaḥ sūryācandramasau evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvau pāṇinā āmārṣṭi parimārṣṭi; yāvat, (SBV I 117) brahmalokaṃ kāyena vaśe vartayati; bhūyo māraḥ saṃlakṣayati: śabdakaṇṭakāni dhyānāni; yanv ahaṃ dūrastha eva śabdaṃ kuryām iti; tena ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivāreṇa mahābhayabhairavaśabda utsṛṣṭaḥ; bodhisatvenāpi tadāvaranāya dvādaśayojanāni kadalīvanaṃ nirmitaṃ yenāsau śabdaḥ parāhataḥ śrūyate; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: yanv ahaṃ divyaśrotrajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyaṃ cittam abhinirṇamayeyaṃ, yena yān śabdān ākāṅkṣāmi śrotuṃ tān śṛṇomi, divyān api mānuṣān api; iti viditvā divyaśrotrajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; sa divyena śrotreṇa viśuddhenātikrāntamānuṣeṇa ubhayān śabdān śṛṇoti mānuṣān apy amānuṣān api, ye 'pi dūre, ye'py antike
______________________________________________________________
Reasoning within, and enlightenment
tato bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivārasya <mārasya> kena mamāntike cittaṃ pradūṣitaṃ, kena neti katham etaj jñāyate iti; tasyaitad abhavat: cetaḥparyāyajñānasākṣātkriyayābhijñayā iti; sa rātryā madhyame yāme cetaḥparyāyajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; parasatvānāṃ parapudgalānāṃ vitarkitaṃ, vicāritaṃ manasā mānasaṃ yathābhūtaṃ prajānāti; sarāgaṃ cittaṃ sarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; vigatarāgaṃ cittaṃ vigatarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; sadveṣaṃ vigatadveṣaṃ, samohaṃ (A 386a) vigatamohaṃ, saṃkṣiptaṃ vikṣiptaṃ, līnaṃ pragṛhītam, uddhatam anuddhatam, avyupaśāntaṃ vyupaśāntam, asamāhitaṃ samāhitam, abhāvitaṃ bhāvitam, avimuktaṃ cittam, avimuktaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti; savimuktaṃ cittam <savimuktaṃ cittam> iti yathābhūtaṃ prajānāti; tasyaitad abhavat: eṣāṃ mārakiṃkarāṇāṃ ko me anyasyāṃ jātau mātṛsaṃbandhaṃ pitṛsaṃbandhaḥ; ko vā vadhakaḥ, pratyarthikaḥ, pratyamitra iti; katham etaj jñāyata iti; tasyaitad abhavat: pūrvanivāsānusmṛtijñānasākṣātkriyāyām abhijñayeti; sa rātryā madhyame yāme pūrvanivāsānusmṛtijñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; so 'nekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmarati; tadyathā ekām api jātiṃ, dve, tisraś, catasraḥ, pañca, ṣaṭ, sapta, aṣṭau, (SBV I 118) nava daśa, viṃśatiṃ, triṃśataṃ, catvāriṃśataṃ, pañcāśataṃ, jātisahasram api, jātiśatāny anekāny api, jātishasrāṇy anekāny api, jātiśatasahasrāṇi, saṃvartakalpam api, vivartakalpam api, saṃvartavivartakaplam api, anekān api saṃvartakalpān, anekān api vivartakalpān, anekān api saṃvartavivartakaplān samanusmarati; amī nāma te bhavantaḥ satvāḥ yatrāham āsam evaṃnāmā, evaṃjātyaḥ, evaṃgotraḥ, evamāhāraḥ, evaṃ sukhaduḥkhaṃ pratisaṃvedī, evaṃdīrghāyuḥ, evaṃcirasthitikaḥ, evamāyuḥparyantaḥ; so 'haṃ tasmāt sthānāc cyutaḥ amutropapannaḥ tasmād api cyutaḥ amutropapannaḥ; tasmād api cyuta ihopapanna iti; sākāraṃ soddeśam anekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmarati; tasyaitad abhavat: eṣāṃ mārakiṃkarāṇāṃ ke apāyagāminaḥ, ke neti; katham etaj jñāyate? tasyaitad abhavat: cyutyupapādajñānasākṣātkriyāyām abhijñayeti; sa rātryā madhyame yāme cyutyupapādajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; sa divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa satvān paśyati, cyavamānān api upapadyamānān api, suvarṇān api, durvarṇān api, hīnān api, praṇītān api, sugatim api gacchato, durgatim api gacchato; yathākarmopagān satvān yathābhūtān prajānāti; amī nāma te bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāṅmanoduścaritena samanvāgatā āryāṇām apavādakā mithyādṛṣṭayaḥ; mithyādṛṣṭikarmadharmasamādānahetoḥ taddhetutatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakeṣu prapadyante; amī vā punar bhavantaḥ satvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāṅmanassucaritena samanvāgatās āryāṇām anapavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ; samyagdṛṣṭikarmadharmasamādānahetos taddhetutatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyante; tasyaitad abhavat: amī bhavantaḥ satvāḥ kāmāśraveṇa bhavāśraveṇāvidyāśravena (A 386b) ca saṃsāre saṃsaranti; tat kāmāśravo bhavāśravo 'vidyāśravaś ca; yathā prahīyante tat kathaṃ jñāyata iti; tasyaitad abhavat: āśravakṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñayeti–āsravakṣayajñānasākṣātkriyāyām–; ca yuktaḥ sātatye naipakye saṃbodhipakṣeṣu dharmeṣu bhāvanāyogam anuyukto viharann āsravakṣayajñānasākṣātkriyāyām abhijñāyāṃ cittam abhinirṇamayati; sa idaṃ duḥkham āryasatyam iti yathābhūtaṃ prajānāti; ayaṃ duḥkhasamudayaḥ, ayaṃ duḥkhanirodhaḥ, ayaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyam iti yathābhutaṃ prajānāti; tasyaivaṃ jānata evaṃ (SBV I 119) paśyataḥ kāmāśravāc cittaṃ vimucyate; bhavāśravād cittaṃ vimucyate; <avidyāśravāc cittaṃ vimucyate>; vimuktasya vimuktam eva jñānadarśanaṃ bhavati, kṣīnā me jātir, uṣitaṃ brahmacaryaṃ, kṛtaṃ karaṇīyaṃ, nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti; iti tatrābhisaṃbuddhabodhir bhagavān kṛtakṛtyaḥ, kṛtakaraṇīyaḥ, tejodhātuṃ samāpannaḥ
______________________________________________________________
Māra's defeat, and mischievous rumour
yadā bodhisatvena ṣaṭtriṃśādbhūtakoṭiparivāraṃ māraṃ maitreṇāstreṇābhinirjitya anuttaraṃ jñānam adhigataṃ, tadā mārasya pāpīyaso hastād dhanuḥ srasto, dhvajaḥ patitaḥ, bhavanaṃ ca kampitam; tato māraḥ pāpīyān ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivāro duḥkhī, durmanā, vipratīsārī, tatraivāntarhitaḥ; mārakāyikābhir devatābhiḥ kapilavastunagare ārocitam: śākyamunir bodhisatvo duṣkaracaryāṃ caritvā vajrāsanam abhiruhya tṛṇasaṃstare kālagataḥ iti; yat śrutvā rājā śuddhodanaḥ antaḥpurakumārāmātyagaṇasahīyo mahatā duḥkhadaurmanasyena santaptaḥ, kapilavāstavaś ca janakāyaḥ; gopikā mṛgajā yaśodharā ca bodhisatvaguṇānusmaraṇāt mūrchitāḥ pṛthivyāṃ nipatitāḥ; jalāvasekapratyāgataprāṇās tā antaḥpurajanena sāntvyamānā aśruparyākulekṣaṇā muhur bāṣparodhagadgadasvarā vipralapantyo 'vasthitāḥ; tāṃ vipratipattiṃ dṛṣṭvā buddhābhiprasannābhir devatābhir ārocitam: na śākyamunir bodhisatvaḥ kālagataḥ, api tu tenānuttaraṃ jñānam adhigatam iti
______________________________________________________________
Rāhula and Ānanda
yat śrutvā rājā śuddhodanaḥ saparivāraḥ kapilavāstavaś ca janakāyaḥ paraṃ harṣam upāgatāḥ; anuttarajñānādhigame ca bhagavataḥ yaśodharāyaḥ putro jātaḥ; amṛtodanasya ca putro jātaḥ; rāhuṇā candro grastaḥ; atha rājā śuddhodanaḥ tāṃ saṃpattiṃ dṛṣṭvā hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajātaḥ saṃvṛttaḥ; tena kapilavastunagaram apagatapāṣaṇaśarkarakaṭhallaṃ vyavasthāpitam, candanavāripariṣiktaṃ surabhidhūpasphaṭikopanibaddham āmuktapaṭṭadāmakalāpam ucchṛtadhvajapatākaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyam; (SBV I 119) caturṣu nagaradvāreṣu dānaśālā māpitā madhye ca śṛṇgāṭakasya; tataḥ pūrvanagaradvāre śramaṇabrāhmaṇacarakaparivrājakādīnavānāthakṛpaṇavanīpakayācanakebhyo dānāni dattāni; dakṣiṇe paścime uttare madhye śṛṅgāṭakasya (A 387a) dānāni dīyante; puṇyāṇi kriyante; yaśodharāyāḥ putrasya nāma vyavasthāpyate; antaḥpurajanaḥ kathayati: asya janmani rāhuṇā candro grastaḥ; tasmād bhavatu dārakasya rāhula iti nāmeti; amṛtodanasyāpi tathaiva dānāni datvā puṇyāni kṛtvā putrasya nāmadheyaṃ vyavasthāpyate; kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti: jñātaya ūcuḥ: yasmād asya janmani sarvaṃ nagaram ānanditaṃ, tasmād bhavatu dārakasya ānanda iti nāmeti; rājā śuddhodanaḥ kathayati: yo 'yaṃ yaśodharāyāḥ putro jātaḥ naiṣa śākyamuneḥ putraḥ; iti śrutvā yaśodharā vyathitā; tatas tayā bodhisatvasya vyāyāmaśilāyām āropya krīḍāpuṣkariṇyās tīre sthitayā satyopayācanaṃ kṛtam: yady ayaṃ bodhisatvena jātas tathāsyāṃ puṣkariṇyāṃ saha śilayā plaveta; no cen nimajjeta; ityuktvā udake prakṣiptaḥ; sa tūlapicuvat saha śilayā plavitum ārabdhaḥ; rājā śuddhodanas tad atyadbhutaṃ <śrutvā> mahājanakāyaparivṛto bodhisatvasya kriḍāpuṣkariṇīgato yāvat paśyati rāhulabhadraṃ bodhisatvasya śilāyāṃ niṣaṇṇaṃ tūlapicuvad udake plavamānam; dṛṣṭvā ca punaḥ hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajātaḥ sahasā puṣkariṇīm avatīrya rāhulabradraṃ kumāram aṃśenādāya vyutthitaḥ
yadā bhagavatā ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivāraṃ māraṃ maitreṇāstreṇābhinirjitya anuttaraṃ jñānam adhigatam, atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālo 'bhūt; sarvaś cāyaṃ loka udāreṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt; yā api tā lokasya lokāntarikā andhās tamaso 'ndhakāratamisrā yatremau sūryācandramasāv evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvāv ābhayā ābhāṃ na pratyanubhavataḥ, tā api tasmin samaye udāreṇāvabhāsena sphuṭā abhūvan; tatra ye satvā upapannās <te svakam api bāhuṃ pragṛhītaṃ na paśyanti>; te tayā ābhayā (SBV I 121) anyonyaṃ satvān dṛṣṭvā saṃjānate; anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā anye 'pīha bhavantaḥ satvā upapannā iti; antaroddānam:
cātuṣparṣikaṃ daharaḥ pitāputrasamāgamaḥ /
śākyānāṃ caiva pravrajyā gaṅgāpāla namo 'stu te //
______________________________________________________________
Two Devatas
atha dvayor brahmakāyikayor devatayor <brahmaloke nivāsinor> etad abhavat: ayaṃ buddho bhagavān urubilvāyāṃ viharati; nadyā nairañjanāyās tīre bodhimūle acirābhisaṃbuddhabodhis tejodhātusamāpannaḥ saptāham ekaparyaṅkena atināmayati; na cainaṃ kaścit piṇḍakena pratipādayati; yan nu vayam enaṃ gatvā pratyekapratyekaṃ gāthābhir abhiṣṭuyāma iti; atha dve brahmakāyike devate tadyathā balavān puruṣaḥ saṃmiñjitaṃ vā bāhuṃ prasārayet, prasāritaṃ vā saṃmiñjayet, evam eva dve brahmakāyike devate brahmaloke antarhite bhagavataḥ purataḥ pratyaṣṭhātām; ekāntasthite dve brahmakāyike devate; ekā gāthāṃ bhāṣate:
uttiṣṭha vijitasaṃgrāma
sārthavāhānigha vicara loke /
deśaya sugata varadharmaṃ
bhaviṣyanti (A 387b) dharmaratnasyājñātāraḥ //
dvitiyā gāthaṃ bhāṣate
uttiṣṭha vijitasaṅgrāma
parṇalopānigha vicara loke /
cittaṃ hi te suviśuddhaṃ
pañcadaśyāṃ śaśīva paripūrṇaḥ // (SBV I 122)
ityuktvā tatraivāntarhite; atha bhagavāṃs tasmāt samādher vyutthāya tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate:
yac ca kāmasukhaṃ loke yac cāpi divijaṃ sukham /
tṛṣṇākṣayasukhasyaitat kalāṃ nārhati ṣoḍaśīm //
nikṣipya hi guruṃ bhāraṃ nādadīta paraṃ punaḥ /
bhārasya duḥkham ādānaṃ bhāranikiṣepaṇaṃ sukham //
sarvāṃ tṛṣṇāṃ viprahāya sarvasaṃskārasaṃkṣayāt /
sarvabhāvaparijñānān na gacchati punar bhavam //
______________________________________________________________
Trapuṣa and Bhallika
vimuktiprītisukhasaṃvedī buddho bhagavān saptāham ekaparyaṅkena atināmayati; na cainaṃ kaścit piṇḍakena pratipādayati; tena khalu samayena trapuṣabhallikau vaṇijau pañcamātraiḥ śakaṭaśataiḥ sārdham anuvyavaharamāṇau, tasminn eva mārge adhvapratipannāv abhūtām; atha trapuṣabhallikayor vaṇijor anyatamāyāḥ purāṇamitrāmātyajñātisālohitāyāḥ devatāyāḥ etad abhavat: ayaṃ buddho bhagavān urubilvāyāṃ viharati nadyā nairañjanāyās tīre bodhimūle acirābhisaṃbuddho vimuktiprītisukhapratisaṃvedī saptāham ekaparyaṅkenātināmayati; na cainaṃ kaśit piṇḍakena pratipādayati; taṃ trapuṣabhallikau vaṇijau tatprathamataḥ pratipādayetām; tat syāt trapuṣabhallikayor vaṇijor dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya; yanv ahaṃ svayam evautsukyam āpadayeya yaduta bhagavataḥ piṇḍapātapradānasya hetor iti; atha sā devatā sarvaṃ karvaṭakam udāreṇāvabhāsena sphāritvā trapuṣabhallikau vaṇijāv idam avocat: vaṇijau vaṇijau ayaṃ buddho bhagavān uribilvāyāṃ viharati nadyā nairañjanāyās tīre bodhimūle acirābhisaṃbuddho vimuktiprītisukhapratisaṃvedī; saptāham ekaparyaṅkenātināmayati; nainaṃ kaścit piṇḍakena pratipādayati; taṃ yuvāṃ tatprathamataḥ piṇḍakena pratipādayatam; tad yuvayor bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya; ityuktvā sā devatā tatraivāntarhitā; (SBV I 123) atha trapuṣabhallikayor vaṇijor etad abhavat: na batāvaro buddho bhaviṣyati; nāvaraṃ dharmākhyānam; yatredānīṃ devatā api tasya bhagavata autsukyam āpadyante yaduta piṇḍapātapratipādanahetoḥ; iti viditvā prabhūtaṃ madhu ca manthāś ca ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntau; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte 'sthātām; ekāntasthitau trapuṣabhallikau vaṇijāv idam avocatām: ihāvābhyāṃ bhadanta bhagavantam uddiśya prabhūtaṃ madhu ca manthāś ca ānītāḥ; tān bhagavān pratigṛhṇātv anukampām upādāya iti; atha bhagavata etad abhavat: na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ pāṇau piṇḍapātaṃ pratigṛhṇīyāṃ, tadyathā anyatīrthikaḥ; yanv ahaṃ samanvāhareyam kutra pūrvakaiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ piṇḍapātaḥ pratigṛhīto hitāya prāṇinām iti; devatā bhagavata ārocayanti: pātre bhadanta pūrvakaiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ piṇḍapātaḥ pratigṛhīto hitāya prāṇinām iti; bhagavato 'pi samanvāhṛtya jñānadarśanaṃ pravartate pātre pūrvakaiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ piṇḍapātaḥ pratigṛhīto hitāya prāṇinām iti; tatra bhagavataḥ pātreṇa pātrakāryam utpannam; atha catvāro mahārājā bhagavataḥ pātreṇa pātrakāryam utpannam iti viditvā anyatamasmāt pāṣāṇaparvatāc catvāri śailamayāni pātrāṇy amanuṣyakṛtāny amanuṣyaniṣṭhitāny acchāni śucīni niṣpratigandhāny ādāya, yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte tasthuḥ; ekāntasthitāś catvāro mahārājā bhagavantam idam avocan: iha asmābhir bhadanta bhagavataḥ pātreṇa pātrakāryam utpannaṃ viditvā anyatamamāt pāṣāṇaparvatāc catvāri śailamayāni pātrāṇy amanuṣyakṛtāny amanuṣyaniṣṭhitāni acchāni śucīni niṣpratigandhāni ānītāni; tāni bhagavān pratigṛhṇātv anukampām upādāya iti; atha bhagavata etad abhavat: saced aham ekasya mahārājasyāntikād ekaṃ pātraṃ pratigrahīṣyāmi, trayāṇāṃ bhaviṣyati cetaso 'nyathātvam; saced dvayor, dvayor bhaviṣyati cetaso 'nyathātvam; sacet trayāṇām ekasya bhaviṣyati cetaso (SBV I 124) 'nyathātvam; yanv ahaṃ caturṇāṃ mahārājānām antikāc catvāri pātrāṇi pratigṛhya ekaṃ pātram adhimucyeyam iti; atha bhagavāṃś caturṇāṃ mahārājānām antikāc catvāri patrāṇi pratigṛhya ekaṃ pātram adhimuktavān iti; tatra bhagavatā trapuṣabhallikayor vaṇijor antikāt piṇḍapātaḥ pratigṛhīto hitāya prāṇinām iti; tatra bhagavān trapuṣabhallikau vaṇijāv idam avocat: etau yuvāṃ vaṇijau buddhaṃ śaraṇaṃ gacchatām; dharmaṃ śaraṇaṃ gacchatām; yo 'py asau bhaviṣyaty anāgate 'dhvani saṅgho nāma tam api śaraṇaṃ gacchatām; etāv āvāṃ bhadanta buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāvah, dharmaṃ śaraṇaṃ gacchāvaḥ, yo 'py asau bhaviṣyaty anāgate 'dhvani saṅgho nāma tam api śaraṇaṃ gacchāvaḥ; atha bhagavāṃs trapuṣbhallikayor vaṇijos tad dānam anayā abhyanumodanayā abhyanumodate
yadarthaṃ dīyate dānaṃ tadarthāya bhaviṣyati /
sukhārthaṃ dīyate dānaṃ tat sukhāya bhaviṣyati //
sukho vipākaḥ puṇyānām abhiprāyaḥ ca siddhyati /
kṣipraṃ ca paramāṃ śāntiṃ nirvṛtiṃ cādhigacchati //
parato ye upasargā devatā mārakāyikāḥ /
na śaknuvanty antarāyaṃ kṛtapuṇyasya kartu vai //
saced hi sa vyāyamate āryaprajñayā tyāgavān /
duḥkhasyāntakriyāyai sparśo (A 388b) bhavati vipaśyataḥ //
atha trapuṣabhallikau vaṇijau bhagavato bhāṣitam abhinandya anumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntau (SBV I 125)
______________________________________________________________
The Buddha's ailment, and Māra's mischief again
atha bhagavān trapuṣabhallikayor vaṇijor antikāt piṇḍapātam ādāya yena nadī nairañjanā tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya nadyā nairañjanāyās tire niṣadya bhaktakṛtyam akārṣīt; tatra madhv api vātikaṃ, manthā api vātikāḥ, tena bhagavato vātābādhikaṃ glānyam utpannam; atha māraḥ pāpīyān bhagavato vātābādhikaṃ glānyam utpannaṃ viditvā, yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavantam idam avocat: parinirvātu bhagavān, parinirvāṇakālasamaya iti; atha bhagavata etad abhavat: māro batāyaṃ pāpīyān upasaṅkrānto yaduta vyākṣepakarmaṇi; iti viditvā māraṃ pāpīyāṃsam idam avocat: na tāvat pāpīyan parinirvāsyāmi, yāvan na me śrāvakāḥ paṇḍitā bhaviṣyanti vyaktā medhāvinaḥ, alam utpannotpannānāṃ parapravādakānāṃ saha dharmeṇa nigrahītāraḥ alaṃ svasya vādasya paryavadāpayitāraḥ bhikṣavo bhikṣuṇyaḥ upāsakā upāsikāḥ, vaistārikaṃ ca me brahmacaryaṃ bhaviṣyati bāhujanyaṃ pṛthubhūtaṃ yāvad devamanuṣyebhaḥ samyaksuprakāśitam iti; atha mārasya pāpīyasa etad abhavat: na parinirvāsyati bata śramaṇo gautamaḥ; iti viditvā duḥkhī durmanā vipratīsārī tatraivāntarhitaḥ
______________________________________________________________
Harītakī brought by Śakra
atha śakro devendro bhagavato vātābādhikaṃ glānyam utpannaṃ viditvā, yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tasya nātidūre mahad dharītakīvanam, tato varṇagandharasopetā harītakīr ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt: ekāntasthitaḥ śakro devendro bhagavantam idam avocat: iha mayā bhadanta bhagavato vātābādhikaṃ glānyam utpannaṃ viditvā yasyā jambvā nāmnā jambūdvīpaḥ prajñāyate tasya nātidūre mahad dharītakīvanaṃ tato mayā varṇagandharasopetā (SBV I 126) harītakya ānītāḥ; tā bhagavān paribhuṅktām; bhagavatā paribhuktā vātaṃ cānulomayiṣyanti; vātābādhikaṃ glānyaṃ vyupaśamayiṣyantīti; tā bhagavān paribhuktavān; bhagavatā paribhuktā vātaṃ cānulomitam; vātābādhikaṃ glānyaṃ vyupaśāntam; tena bhagavataḥ kṣemaṇīyataraṃ cābhūd yāpanīyataraṃ ca
______________________________________________________________
Mucilinda Nāgarāja
atha bhagavān yathāsukhaṃ ramyaṃ bodhimūle vihṛtya, yena mucilindasya nāgarājasya bhavanaṃ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya anyatarad vṛkṣamūlaṃ niśritya niṣaṇṇaḥ paryaṅkam ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smṛtim upasthāpya; tena khalu samayena mucilindasya nāgarājasya bhavane sāptāhika akālameghaḥ samupāgataḥ; atha mucilindo nāgarājaḥ sāptāhikam akālameghaṃ samupāgataṃ viditvā bhavanād abhyudgamya saptakṛtvaḥ kāye kāyaṃ veṣṭayitvā, upari mahāntaṃ phaṇaṃ kṛtvā asthāt; mā (A 389a) bhagavata imaṃ saptāhaṃ śītaṃ bhaviṣyati; mā uṣṇaṃ mā daṃśamaśakavātātapasarīsṛpasaṃsparśāḥ kāyaṃ paritāpayiṣyanti; mucilindo nāgarājo taṃ vigataṃ sāptāhikaṃ viditvā bhagavataḥ kāyena kāyam udveṣṭya aṅgadakuṇḍalavicitramālyābharaṇānulepano bhūtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: mā bhagavata imaṃ saptāhaṃ śītam abhūt, mā uṣṇaṃ, mā daṃśamaśakavātātapasarīsṛpasaṃsparśāḥ kāyaṃ paritāpitavantaḥ; atha bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate
sukho vivekas tuṣṭasya śrutadharmasya paśyataḥ /
avyābādhasukhaṃ loke prāṇibhūteṣu saṃyamaḥ /
sukhaṃ virāgatā loke kāmānāṃ samatikramaḥ /
asmimānasya yo vinaya etad vai paramaṃ sukham // (SBV I 127)
______________________________________________________________
Cognizance of pratītyasamutpāda
atha bhagavān yathābhiramyaṃ mucilindasya nāgarājasya bhavane vihṛtya, yena bodhimūlaṃ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya prajñapta eva tṛṇasaṃstarake niṣaṇṇaḥ, paryaṅkam ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smṛtim upasthāpya saptāham ekaparyaṅkenātināmayati, idam evaṃ dvādaśāṅgaṃ pratītyasamutpādam anulomapratilomaṃ vyavalokayan, yaduta asmin sati idaṃ bhavati; asyotpādād idam utpadyate; yadutāvidyāpratyayāḥ saṃskārāḥ; saṃskārapratyayaṃ vijñānam; vijñānapratyayaṃ nāmarūpam; nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanam; ṣaḍāyatanapratyayaḥ sparśaḥ; sparśapratyayā vedanā; vedanāpratyayā tṛṣṇā; tṛṣṇāpratyayam upādānam; upādānapratyayo bhavaḥ; bhav