Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv171u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 3 / 8 (50.000 ký tự/trang)
arādharmā, jarādharmatāṃ cānatīta iti; sa evam āha: tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayāmi, jarāṃ kilāham (SBV I 67) avyativṛtta iti; sa eṣa deva kumāro 'ntaḥpuramadhyagataḥ; athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati, jarāṃ kilāham avyativṛtta iti
______________________________________________________________
Śuddhodanas' anxiety
atha rājñaḥ śuddhodanasya etad abhavat: mā haiva teṣāṃ brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipañcanakānāṃ ca vacanaṃ bhūtaṃ satyaṃ bhaviṣyati; mā haiva kumāraḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati; yanv ahaṃ kumārasya bhūyasyā matrayā pañca kāmaguṇān anupradadyām, apy evābhirato na pravrajed iti; atha rājā śuddhodanaḥ śākyamuner bodhisatvasya bhūyasyā mātrayā pañcakāmaguṇān (A 370a) anuprayacchaty apy evābhirato na pravrajed iti; āha cātra
śrutvā hi saṅgrāhakavākyam etac
chuddhodanaḥ śākyamuneḥ pitāsau /
dadau tadā kāmaguṇān sa pañca
bhūyo rato 'py eva na māṃ tyajed iti //
______________________________________________________________
Sight of a sick man
dharmatā khalu yadā bodhisatva udyānabhūmiṃ nirgantukāmo bhavati tadā sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya, yatrāham abhiruhyodyānabhūmiṃ niryāsyāmi iti; tato bodhisatvaḥ sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya, yatrāham abhiruhyodyānabhūmiṃ niryāsyāmi (SBV I 68) iti; evaṃ deveti sārathiḥ śākyamuner bodhisatvasya pratiśrutya kṣipaṃ bhadraṃ yānaṃ yojayitvā yena śākyamunir bodhisatvas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya śāyamuniṃ bodhisatvam idam avocat: yuktaṃ devasya bhadraṃ yānaṃ, yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyata iti; atha śākyamunir bhadraṃ yānam abhiruhya udyānabhūmiṃ nirgataḥ; adrākṣīc chākyamunir bodhisatvaḥ puruṣam utpāṇḍūtpāṇḍukaṃ kṛśālaṃ durbalakaṃ vyatibhinnendriyaṃ no tu nibandhanīyaṃ bahujanasya cakṣuṣo darśanāya; dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmantrayate: ka eṣa sārathe puruṣa utpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśālo durbalako vyatibhinnendriyo no tu nibandhanīyo bahujanasya cakṣuṣo darśanāya? eṣa deva vyādhito nāma; ka eṣa sārathe vyādhito nāma? anena deva puruṣeṇa sthānam etad vidyate yad anenaivābādhena martavyaṃ bhaviṣyati; sa eṣa vyādhito nāma; aham api sārathe vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ cānatitah? devo 'pi vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ cānatītaḥ; tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi, vyādhiṃ kilāham avyativṛtta iti; pratinivartayati sārathī ratham; antaḥpuram eva yāti; tatra svic chākyamunir bodhisatvo 'ntaḥpuramadhyagataḥ; athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati, vyādhiṃ kilāham avyativṛtta iti; āha cātra
dṛṣṭveha rogeṇa viṣaktarūpaṃ
pāṇḍuṃ manuṣyaṃ kṛśam asvatantram /
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati
vyādhiṃ kilāsmy avyativṛtta ityasau // iti /
atha rājā śuddhodanaḥ sārathim āmantrayate: kaccit sārathe kumāra āttamanāttamanā udyānabhūmiṃ nirgata abhirato vā udyāne? no deva; tat kasya hetoḥ? adrākṣīd deva kumāraḥ udyānabhūmiṃ nirgacchan puruṣam (SBV I 69) utpāṇḍūtpāṇḍukaṃ kṛśālakaṃ durbalakaṃ mlānaṃ vyatibhinnendriyaṃ, no tu nibandhanīyaṃ bahujanasya cakṣuṣā darśanāya; dṛṣṭvā ca punar mām āmantrayate; ka eṣa sārathe puruṣa utpaṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśālako durbalakaḥ mlāno vyatibhinnendriyo no tu nibandhanīyo bahujanasya cakṣuṣā darśanāya; tam enam evaṃ vadāmi: eṣa deva vyādhito nameti; sa evam āha: ka eṣa sārathe vyādhito nāma? tam enam evaṃ vadāmi: anena deva puruṣeṇa sthānam etad vidyate yad anenaivābādhena martavyaṃ bhaviṣyati; sa eṣa deva vyādhito nāmeti; sa evam āha: aham api sārathe vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ cānatīta? iti; tam enam evaṃ vadāmi: devo 'pi vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ cānatīta iti; sa evam āha: tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi, vyādhiṃ kilāham avyativṛtta iti; sa eṣa deva kumāro 'ntaḥpuramadhyagata apratītaḥ karuṇāni dhyāyati, vyādhiṃ kilāham avyativṛtta iti; atha rājñaḥ śuddhodanasyaitad abhavat: mā haiva teṣāṃ brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipañcanakānāṃ vacanaṃ bhūtaṃ satyaṃ bhaviṣyati; mā haiva kumāraḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyatīti; yanv ahaṃ kumārasya bhūyasyā mātrayā pañcakāmaguṇān anupradāsyāmi; apy evābhirato na pravrajed iti; atha rājā śuddhodanaḥ śākyamuner bodhisatvasya bhūyasyā mātrayā pañcakāmaguṇān anuprayacchaty apy evābhirato na pravrajed iti; āha cātra
rūpāṇi śabdāṃś ca tathaiva gandhān
spraṣṭavyān vai premaṇīyān pradhānān / (SBV I 70)
dadau tadā kāmaguṇāṃs tu pañca
bhūyo rato 'py eva na māṃ tyajed iti //
______________________________________________________________
Sight of a deceased-man
dharmatā khalu yadā bodhisatva udyānabhūmiṃ nirgantukāmo bhavati tadā sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya; yatrāham abhiruhyodyānabhūmiṃ niryāsyāmi iti; tato bodhisatvaḥ sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya, yatrābhiruhyodyānabhūmiṃ gacchāmi; evaṃ deveti sārathiḥ śākyamuner bodhisatvasya pratiśrutya kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojayitvā yena śākyamunir bodhisatvas tenopasaṅkrāntaḥ: upasaṅkramya śākyamuniṃ bodhisatvam idam avocat: yuktaṃ devasya bhadraṃ yānaṃ yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyata iti; atha śākyamunir bodhisatvo bhadraṃ yānam abhiruhya udyānabhūmiṃ nirgataḥ; adrākṣīc chākyamunir bodhisatva udyānabhūmiṃ nirgacchan nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitataṃ, śibikāṃ ca pragṛhītām, ulkāṃ ca purastān nīyamānāṃ, mahājanakāyaṃ ca purastād gacchantaṃ, nārībhiḥ prakīrṇakeśābhiḥ rudantībhiḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddham; dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmantrayate: kim etat sārathe nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitatam? śibikā ca pragṛhītā? ulkā ca purastān nīyate? mahājanakāyaś ca purastād gacchati? nāryaś ca prakīrṇakeśyo rudantyaḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā? iti; deva eṣa mṛto nāma; ka eṣa sārathe mṛto nāma? eṣa deva puruṣo na bhūyaḥ priyaṃ mātāpitaraṃ drakṣyati; na putradāraṃ; dāsīdāsakarmakarapauruṣeyaṃ; te 'py enaṃ na bhūyo drakṣyanti; sa eṣa deva mṛto nāma; aham api sārathe maraṇadharmā maraṇadharmatāṃ cānatītaḥ? (A 371a) devo 'pi maraṇadharmā maraṇadharmatāṃ cānatītaḥ; sa evam āha: tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad ahaṃ (SBV I 71) antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi, maraṇaṃ kilāham avyativṛtta iti; pratinivartayati sārathī ratham; antaḥpuram eva yāti; tatra svic chākyamunir bodhisatvo 'ntaḥpuramadhyagataḥ apratītaḥ karuṇāni dhyāyati, maraṇaṃ kilāham avyativṛtta iti; āha cātra
puruṣaṃ dṛṣṭvā vyapayātacetasaṃ
mṛtaṃ visaṃjñaṃ gatam āyuṣaḥ kṣayāt /
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati
mṛtyuṃ kilāsmy avyativṛtta ity asau //
atha rājā śuddhodanaḥ sārathim āmantrayate: kaccit sārathe kumāra āttamanāttamanā udyānabhūmiṃ nirgata abhirato vā udyāne? no deva; tat kasya hetoḥ? adrākṣīd deva kumāra udyānabhūmiṃ nirgacchan nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitatam; śibikāṃ ca gṛhītām; ulkāṃ ca purastān nīyamānām; mahājanakāyaṃ ca purastād gacchantaṃ; nārīś ca prakīrṇakeśā rudatīḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāḥ; dṛṣṭvā ca punar mām āmantrayate: kim etat sārathe nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitatam? śibikā ca pragṛhītā? ulkā ca purastān nīyate? mahājanakāyaś ca purastād gacchati? nāryaś ca prakīrṇakeśyo rudantyaḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā? iti; tam enam evaṃ vadāmi: eṣa deva mṛto nāmeti; sa evam āha; ka eṣa sārathe mṛto nāmeti; tam enam evaṃ vadāmi: (SBV I 72) eṣa deva puruṣo na bhūyaḥ priyaṃ mātāpitaraṃ drakṣyati; na putradāraṃ; na dāsīdāsakarmakarapauruṣeyam; te 'py enaṃ na bhūyo drakṣyanti; sa eṣa deva mṛto nāmeti; sa evam āha: aham api sārathe maraṇadharmā? maraṇadharmatāṃ cānatītaḥ? iti; tam enam evaṃ vadāmi; devo 'pi maraṇadharmā maraṇadharmatāṃ cānatīta iti; sa evam āha; tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi, maraṇaṃ kilāham avyativṛtta iti; sa eṣa deva kumāro 'ntaḥpuramadhyagataḥ; athāpratītaḥ karuṇāni dhyāyati, maraṇaṃ kilāham avyativṛtta iti
atha rājñaḥ śuddhodanasyaitad abhavat: mā haiva teṣāṃ brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipañcanakānāṃ vacanaṃ bhūtaṃ satyaṃ bhaviṣyati; mā haiva kumāraḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati; yanv ahaṃ kumārasya bhūyasyā mātrayā pañcakāmaguṇān anupradadyām; apy evābhirato na pravrajed iti; atha rājā śuddhodanaḥ śākyamuner bodhisatvasya pañcakāmaguṇān anuprayacchati; apy evābhirato na pravrajed iti; āha cātra
purottame śrīmati tatra ramye
devātidevo daharaḥ samānaḥ /
saṃmodate kāmaguṇair hi pañcabhiḥ
sahasranetra iva nandane vane //
______________________________________________________________
Sight of a mendicant
atha śuddhāvāsakāyikānāṃ devānām etad abhavat: (A 37lb) yady api bodhisatvā hetubalinas tathāpi pratyayopasaṃhāraḥ (SBV I 73) kartavyaḥ yasmād dhetubalaṃ pratyayabalam apekṣata iti; taiḥ puruṣo nirmito muṇḍaḥ kāṣāyavastraprāvṛtaḥ, pātrapāṇir anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāman; dharmatā khalu yadā bodhisatva udyānabhūmiṃ nirgantukāmo bhavati tadā sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya, yatrāham abhiruhyodyānabhūmim <niryāsyāmi iti; tato bodhisatvaḥ sārathim āmantrayate: aṅga tāvat sārathe kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojaya yatrāham abhiruhyodyānabhūmiṃ> nirgacchāmi; evaṃ deveti sārathiḥ sākyamunir bodhisatvasya pratiśrutya kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojayitvā yena sākyamunir bodhisatvas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya śākyamumiṃ bodhisatvam idam avocat: yuktaṃ devasya bhadraṃ yānaṃ yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyata iti; atha śākyamunir bodhisatvo bhadraṃ yānam abhiruhya udyānabhūmiṃ nirgataḥ; adrākṣīc chākyamunir bodhisatvaḥ puruṣaṃ muṇḍam kāṣāyavastraprāvṛtaṃ pātrapāṇim anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmantam; dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmantrayate: ka eṣa sārathe puruṣo muṇḍaḥ pātrapāṇir anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmati? vastrāṇi cāsya vivarṇāni; ma yathānyeṣām? eṣa deva pravrajito nāma; ka eṣa sārathe pravrajito nāma; eṣa deva pravrajitaḥ sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti viditvā keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa eṣa deva pravrajito nāma; tena hi sārathe yenaiṣa pravrajitas tena rathaṃ preraya; evam deveti sārathiḥ śākyamuner bodhisatvasya pratiśrutya yena sa pravrajitas tena rathaṃ prerayati; atha śākyamunir bodhisatvas taṃ pravrajitam idam avocat: kasmāt tvaṃ bhoḥ puruṣa muṇḍaḥ pātrapāṇir anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmasi? vastrāṇi ca te vivarṇāni na yathānyeṣām? sa evam āha: aham asmi kumāra pravrajito nāma; yathā kathaṃ tvaṃ bhoḥ puruṣa pravrajito nāma? aham asmi kumāra sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ sādhudharmacaryaḥ (SBV I 74) sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya saṃyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; evam ahaṃ pravrajito nāma; sādhu tvaṃ bhoḥ puruṣa sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ sādhudharmacaryaḥ sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ
atha śākyamunir bodhisatvaḥ sārathim āmantrayate: tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad aham antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi; pratinivartayati (A 372a) sārathī ratham; antaḥpuram eva yāti; tatra svic chākyamunir bodhisatvo 'ntaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayaty aho batāhaṃ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajeyam iti; atha rājā śuddhodanaḥ sārathim āmantrayate: kaccit sārathe kumāra āttamanāttamanā udyānabhūmiṃ nirgato 'bhirato vā udyāne? no deva; tat kasya hetoh? adrākṣīd deva kumāraḥ udyānabhūmiṃ nirgacchan puruṣaṃ muṇḍaṃ kāṣāyavastraprāvṛtaṃ pātrapāṇim anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmantaṃ; dṛṣṭvā ca punar mām āmantrayate: eṣa sārathe muṇḍaḥ pātrapāṇīr anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmati; vastrāṇi cāsya vivarṇāni na yathānyeṣām iti; tam enam evaṃ vadāmi eṣa deva pravrajito nāmeti; sa evam āha: ka eṣa sārathe pravrajito nāmeti; tam enam evaṃ vadāmi eṣa deva pravrajitaḥ sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ sādhudharmacaryaḥ sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; sa eṣa deva pravrajito nāmeti; sa evam āha: tena hi sārathe yenaiṣa pravrajitas tena rathaṃ preraya; evaṃ deveti śākyamuner bodhisatvasya puatiśrutya yena sa pravrajitas tena rathaṃ prerayāmi; atha śākyamunir bodhisatvas taṃ pravrajitam idam avocat: kasmāt tvaṃ bhoḥ puruṣa muṇḍaḥ pātrapāṇir anuveśmānuveśma kulāny upasaṅkrāmasi? vastrāṇi (SBV I 75) ca te vivarṇāni; na yathānyeṣāṃ puruṣāṇām? sa evam āha: aham asmi <kumāra> pravrajito nāmeti; bodhisatvaḥ prāha: yathākathaṃ tvaṃ bhoḥ puruṣa pravrajito nāmeti; sa evam āha: aham asmi kumāra sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ <sādhudharmacaryaḥ> sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; evam ahaṃ pravrajito nāmeti; bodhisatvaḥ prāha: sādhu tvaṃ bhoḥ puruṣa sādhudamaḥ sādhusaṃyamaḥ sādhvarthacaryaḥ <sādhudharmacaryaḥ> sādhukuśalacaryaḥ sādhukalyāṇacarya iti keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajita iti; tato deva kumāro mām āmantrayate: tena hi sārathe pratinivartaya ratham; antaḥpuram eva gaccha; yad antaḥpuramadhyagata etam arthaṃ cintayiṣyāmi; tan mayā nivartitaḥ <rathaḥ>; kumāro 'ntaḥpuraṃ praviṣṭaḥ
______________________________________________________________
Visit to a farming village
rājā saṃlakṣayati: mā haiva teṣāṃ brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipañcanakānāṃ vacanaṃ satyaṃ bhūtaṃ bhaviṣyati; mā haiva kumāraḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati; yanv ahaṃ kumāraṃ kārṣagrāmakaṃ preṣayeyam; apy eva tatra cittaṃ vinodayed iti viditvā śākyamuniṃ kumāram idam avocat: ehi tvaṃ kumāra kārṣakagrāmakaṃ gaccha; (A 372b) karmāntāny avalokaya iti; tato bodhisatvo jīrṇāturamṛtasandarśanād udvignaḥ pravrajyāyām abhiniviṣṭabuddhiḥ pituḥ śākyasya śuddhodanasya vacanānukāritayā ratham abhiruhya kārṣagrāmakaṃ saṃprasthitaḥ kāyena no tu cittena; tasyāntarmārge pañcabhir nidhiśatair mukhāny upadarśitāni; śabdaś ca niścāritaḥ: kumāra vayaṃ tava jñātisantakā nidhayo gṛhāṇāsmān iti; bodhisatvaḥ kathayati: tais tāvan mohaparigrahaṃ kṛtvā kiṃ kṛtam; gacchata mama na yuṣmābhiḥ prayojanam iti; gāthāṃ ca bhāṣate (SBV I 76)
yair api kṛtā 'mṛtakathā te 'py asmākaṃ mṛtāḥ kathībhūtāḥ /
vayam api mṛtāḥ pareṣāṃ nacireṇa kathībhaviṣyāmaḥ //
taiḥ punar api śabdo niścāritaḥ: yady asmākaṃ kumāro na gṛhṇāti vayaṃ mhāsamudraṃ viśāma iti; bodhisatvaḥ kathayati: praviśata yathāsukham iti; te mahāsamudraṃ praviṣṭāḥ; bodhisatvaḥ saṃprasthito yāvat paśyati kārṣakān uddhūtaśiraskān sphuṭitapāṇipādān rajasāvacūrṇitagātrān; balīvardāṃś ca pratodavikṣataśarīrān rudhirāvasiktapṛṣṭhakaṭipradeśān kṣutpipāsāśramoparudhyamānaprāṇān, pratataniśvāsoparudhyamānahṛdayān, yutagotpīḍanapragaḍitavraṇapūyaśoṇitān, makṣikākṛmisaṅghātabhakṣyamāṇaskandhaprāṇān, halayugavilikhitacaraṇān, lālāśiṅghāṇakaprasrutamukhanāsān, daṃśamaśakacarmaprāṇakākīrṇān; dṛṣṭvā ca punar anādikālapuṇyopacayasaṃbhṛtayā karuṇayā paryākulīkṛtamanāḥ kārṣakān idam avocat: bhavantaḥ kasya yūyaṃ? te kathayanti: devasya; sa kathayati: gacchata, bhavanto, yūyam adyāgreṇādāsā apreṣyābhujiṣyā yenakāmagamā sukhasparśaṃ viharata; balīvardāś ca uktāḥ: gacchata yūyam apy adyāgreṇa acchinnāgrāṇi tṛṇāni bhakṣayata; anavamarditāni svacchāni ca pānīyāni pibata anāvilāni; caturdiśaṃ ca śītalā vāyavo vāntv iti /
______________________________________________________________
The shadow of the rose-apple tree
tato bodhisatvas tenaiva saṃvegena pituḥ śākyasya śuddhodanasya karmāntān avalokya yena jambūchāyā tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya jambūchāyāyāṃ niṣadya viviktaṃ <kāmair viviktaṃ> pāpakair akuśaladharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ anāśravasadṛśaṃ prathamaṃ dhyānaṃ samāpannaḥ; janakāyo 'pi pariśiṣṭavṛkṣamūleṣv avasthito bokhisatvaṃ na (SBV I 77) parityajya gacchati; rājā śuddhodanaḥ saṃlakṣayati: bodhisatvaś cirayati; tathā hi bhaktakāIasamayo 'tikrāntaḥ, gacchāmi, paśyāmi iti; sa ratham abhiruhya kārṣakagrāmakaṃ gataḥ; itaś cāmutaś ca bodhisatvaṃ samanveṣamāṇo jambūsamīpam anuprāptaḥ; tena khalu samayena pariṇate madhyāhne anyeṣāṃ vṛkṣāṇāṃ chāyā prācīnanimnā, prācīnapravaṇā, prācīnaprāgbhārā; bodhisatvānubhāvāt tu jambūchāyā bodhisatvasya kāyaṃ na vijahāti; adrākṣīd rājā śuddhodanaḥ pariṇate madhyāhne anyeṣāṃ vṛkṣāṇāṃ chāyā prācīnanimnā, prācīnapravaṇā, prācīnaprāgbhārā; bodhisatvasya <anubhāvāt> tu jambūchāyā bodhisatvasya kayaṃ na vijahāti; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: mahardhikaḥ kumāro mahānubhāvo yatredānīṃ pariṇate madhyāhne anyeṣāṃ vṛkṣāṇāṃ chāyā prācīnanimnā prācīnapravaṇā prācīnaprāgbhārā, (A 373a) jambūchāyā tu bodhisatvasya kāyaṃ na vijahāti; tataḥ prasannādhikāraṃ kṛtvā bodhisatvasya pādayor nipatya, gāthāṃ bhāṣate
idaṃ dvitīyaṃ tava bhūrivṛddhe
pādau namasyāmi samantacakṣo /
yathā ca jāte pṛthivī prakaṃpitā
chāyā ca jambor na jahāti kāyam //
tataḥ prasannādhikāraṃ kṛtvā bodhisatvaṃ paryaṅkād utthāpya ratham abhiropya śmaśānamadhyena kapilavastu saṃprasthitaḥ; bodhisatvena śmaśānamadhyena gacchatā vinīlakāni, vipaṭumakāni, vyādhmātakāni śarīrāṇi dṛṣṭāni; tatra sutarāṃ saṃvigno rathābhirūḍha eva paryaṅkaṃ baddhvāvasthitaḥ; tato 'pi rājñā paryaṅkād utthāpitaḥ; sa saṃprasthitaḥ; kapilavastunagarapraveśe naimittikair vyākṛtaḥ yadi kumāraḥ saptame divase na pravrajati rājā bhavati cakravartī iti; viditvā rājānaṃ idam avocan (SBV I 78)
prādurbhaviṣyanti divākarodaye
ratnāni sapta nṛpate na saṃśayah/
tasmād dhi rakṣāṃ kuru saptarātriṃ
sutasya śobhāṃ yadi draṣṭum icchasi //
saptaratneśvaro rājā bhaviṣyati sutas tava /
praśāsiṣyaty adaṇḍena sāgarāntāṃ vasundharām //
athavā tyajya vasudhāṃ vanaṃ yāsyati nirbhayaḥ /
sarvajñatām anuprāpya jagad uttārayiṣyati //
______________________________________________________________
Meeting with Mṛgajā
kālakṣemasya śākyasya mṛgajā nāma duhitā; tayā vātāyanasthayā bodhisatvaṃ dṛṣṭvā gāthā bhāṣitā
sukhitā bata sā mātā sukhī cāsya pitā hy asau /
nirvṛtā bata sā nārī yasyā bhartā bhaviṣyati //
nirvāṇaśabdaṃ śrutvā tu dhyāyī sa puruṣottamaḥ /
nirvāṇe śāntatāṃ jñātvā tasmiṃś cittam arocayat //
tato bodhisatvena saubhāṣiṇiko muktāhāraḥ kṣiptaḥ; bodhisatvasyānubhāvena vātāyanenānupraviśya tasyā grīvāyāṃ lagnaḥ; praviśann asau mahājanakāyena dṛṣṭaḥ; tai rājñe śuddhodanāya vistareṇa samākhyātam; rājñā śuddhodanena mṛgajā viṃśatistrīsahasraparivārā bodhisatvasyāntaḥpuraṃ praveśitā; iti tatra bodhisatvasya gopikāmṛgajāyaśodharāpramukhāni ṣaṣṭistrīsahasrāṇy antaḥpuram abhūt
______________________________________________________________
Precautions of Śuddhodana
tato rājā śuddhodanaḥ bhrātṛbhiḥ, droṇodanena, śuklodanena, amṛtodanena ca, sārdham ekadhye sannipatya saṃjalpaṃ kartum ārabdhaḥ: brāhmaṇair naimittikair vipañcanakaiś ca (SBV I 79) vyākṛtaḥ śākyamunir bodhisatvo yadi saptame divase na pravrajati, rājā bhavati cakravartīti; tad asmābhir bodhisatvaḥ sapta rātrindivasān yatnato rakṣaṇīyaḥ; nagaraṃ suguptaṃ kārayāmaḥ; tatas taiḥ kapilavastunagaraṃ saptabhiḥ prākāraiḥ parikṣiptaṃ saptabhiḥ parikhābhiś ca; āyasāś ca kavāṭāḥ puradvāre dattāḥ; ghaṇṭāś ca susvanāḥ kavāṭeṣu nibaddhāḥ; yāsām udghāṭyamāneṣu dvāreṣu samantād yojanam śabdaḥ sphurati; bodhisatvaś ca harmyatale nṛttagītavāditrai strībhiś cābhirūpamanoharābhir upacaryamāṇo 'vasthāpitaḥ; amātyāś ca turaṅgabalakāyasametā bahiḥ prākārasya samantād gulmakeṣu sthāpitāḥ; sañcārisaṃśodhanaṃ kāritam; yat pañcabhiḥ puruṣaśataiḥ sthāpyate antaḥpuradvāraṃ tādṛśaṃ kāritam; yasyodghāṭyamānasya rājñaḥ śuddhodanasya gṛhaṃ śabdena sphurati; tacchravaṇād antaḥpurajano nagaradvāraniyuktaś ca apramatto 'vatiṣṭhate bahirnagaraniyuktā amātyāḥ paurājanapadāś ca; tan mahatyā vibhūtyā bodhisatva upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa vīṇāveṇupaṇavasughoṣakādinā upagīyamanas tiṣṭhati; rātrau bahiḥ śuddhodanaś caturaṅgena balakāyena pūrvadvāre 'vahito 'vatiṣṭhate; dakṣiṇe droṇodanaḥ paścime śuklodanaḥ, uttare amṛtodanaḥ; madhye nagarasya mahānāmā śākyaḥ prāhārikaḥ; sa pūrvadvāraṃ gatvā kathayati, ko jāgarti, ko jāgartīti; rājā kathayati: ahaṃ jāgarmi; jāgṛhi deva, jāgratas te śreyān iti; vidivā gāthāṃ bhāṣate
supto mṛtasamo lokaḥ supto māravaśaṃ gataḥ /
jāgratīha sadā santas tasmāj jāgṛta jāgṛta // iti;
dakṣiṇadvāraṃ gatvā kathayati: ko jāgarti, ko jāgartīti; droṇodanaḥ kathayati: ahaṃ jāgarmi; jāgṛhi devaḥ jāgratas te śreyān iti; viditvā gāthāṃ bhāṣate (SBV I 79)
supto mṛtasamo lokaḥ supto māravaśaṃ gataḥ /
supto mṛtyuvaśaṃ prāptas tasmāj jāgṛta jāgṛta // iti;
paścimadvāraṃ gatvā kathayati: ko jāgarti ko jāgartīti; śuklodanaḥ kathayati: ahaṃ jāgarmi; jāgṛhi deva, jāgratas te śreyān iti; viditvā gāthāṃ bhāṣate
suptaḥ khalu sadā mattaḥ supto madyāḍhakaṃ pītvā /
aṭavīṣu vaneṣu suptas tasmāj jāgṛta jāgṛta // iti
uttaraṃ dvāraṃ gatvā kathayati: ko jāgarti ko jāgartīti; amṛtodanaḥ kathayati: ahaṃ jāgarmi; jāgṛhi deva; jāgratas te śreyān iti; viditvā gāthāṃ bhāṣate
śayitaṃ giriṣu śayitaṃ darīṣu
śayitaṃ ca sāgarajaleṣv api /
vṛkṣāgreṣv api śayitaṃ
tasmāj jāgṛta jāgṛta // iti;
madhye catvaraśṛṅgāṭakasya gatvā kathayati: ko jāgarti ko jāgartīti; niyuktāḥ kathayanti: vayaṃ jāgṛmaḥ; jāgṛta jāgratāṃ vaḥ śreyān iti; viditvā gāthāṃ bhāṣate
dharmaṃ carata mā 'dharmaṃ satyaṃ vadata mānṛtam /
mahat tamo praveṣṭavyaṃ tasmāj jāgṛta jāgṛta // iti;
tataḥ prabhātāyāṃ rajanyāṃ mahānāmā śākyo rājñe śuddhodanāya ārocayati: deva prabhātā rajanī; nirgataṃ saptānāṃ rātriṃdivasānām ekaṃ rātriṃdivasam; ṣaḍ rātriṃdivasāny avaśiṣṭāni iti; rājā śuddhodanaḥ kathayati: śobhanam; ṣaṇṇāṃ rātriṃdivasānām atyayāt kumāraś cakravartī bhaviṣyati; vayaṃ gaganatalavicāriṇaś caturo dvīpān anusaṃyāsyāmaḥ; ity evaṃ yāvad ekaṃ rātriṃdivasam avaśiṣṭaṃ; śakrasya devānām indrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate; sa gāghāṃ bhāṣate; (SBV I 81)
asau muniś śākyanarendragarbhaḥ
prapūrṇaṣaḍpāramito mahātmā /
prayātukāmo vanam āryakāntaṃ
tapovanaṃ prītikaraṃ munīnām // iti /
______________________________________________________________
Disgusting sight in harem
tato bodhisatvasyāntaḥpurasametasya niṣpuruṣeṇa tūryeṇa (A 374a) krīḍato ramamāṇasya paricārayata etad abhavat: bhaviṣyanti me atonidānaṃ pare vaktāraḥ śākyamuniḥ kumāro 'pumān, yena yaśodharāgopikāmṛgajāprabhṛtīni ṣaṣṭistrīsahasrāṇy apāsya pravrajita iti; yanv ahaṃ yaśodharayā sārdhaṃ paricārayeyam iti; tena yaśodharayā sārdhaṃ paricāritam; yaśodharā āpannasatvā saṃvṛttā; tasyā etad abhavat: prabhātāyāṃ rajanyāṃ bodhisatvasyārocayiṣyāmi iti; atha bodhisatvas tasyāṃ velāyāṃ pratītyasamutpādayogād gāthāṃ bhāṣate
nārīsahāgāraśayyā apaścimā mamādyeyam /
nāhaṃ punar api vatsye agāre saha yuvatyā // iti:
atha tāḥ striyo nṛttagītavāditrapariśrāntā lālāprasrutavadanā prakīrṇakeśyo vikṣiptabhujavāsasaḥ kāny api kāny apy aślīkāni pralapantyo middham avakrāntāḥ; adrākṣīd bodhisatvas tā striyaḥ prasrutavadanāḥ prakīrṇakeśyaḥ vikṣiptabhujavāsasaḥ kāny api kāny apy aślīkāni pralapantyaḥ middham avakrāntāḥ; dṛṣṭvā ca punar asyāntaḥpure śmaśānasaṃjñā samutpannā; sa gāthāṃ bhāṣate
vātāhataṃ kamalaṣaṇḍam ivāpaviddhaṃ (SBV I 82)
vikṣiptabāhucaraṇaṃ dharaṇītale 'smin /
keśākulaṃ vivṛtaguhyakaṭipradeśaṃ
dṛṣṭvāpi śākyatanayodvijito 'smi bhāvāt //
etān śmaśānasadṛśān vikṛtasvabhāvān
paśyāmi cārurahitān yuvatījanaughān /
kiṃ bho vicetanamatismṛtisaṃprayukto
yad bālasatvacarito viṣaye ramed yaḥ //
dhik kāmapaṅkaśaraśaktiviṣāgnitulyān
svapnopamān lavaṇapānaviṣopamāṃś ca /
eṣa tyajāmi bhujagendranibhān durantān
kāmān anarthakalikilbiṣahetubhūtān //iti /
______________________________________________________________
Dreams of Mahāprajāpati, Yaśodharā and Siddhārtha
atrāntare mahāprajāpatiś caturaḥ svapnān paśyati: rāhuṇā candramasaṃ grastam; pūrvasyāṃ diśy ādityam uditaṃ, tatraivāstaṃgatam; mahājanakāyam ātmānaṃ praṇāmaṃ kurvantam; hasantaṃ cātmānam; yaśodharā aṣṭau svapnān adrākṣīt; ātmīyaṃ mātṛkāvaṃśaṃ bhagnam; śrīparyaṅkaṃ bhagnam; valayabāhū bhagne; dantamāle viśīrṇe; keśaveṇīṃ srastām; śriyaṃ gṛhān nirgatām; candramasaṃ rāhuṇā grastam: pūrvasyāṃ diśy ādityam uditaṃ tatraivāstaṃgatam; bodhisatvo 'pi pañca svapnān adrākṣīt: mahāpṛthivīm ātmano mahāśayanam; sumeruṃ parvatarājaṃ viśvopadhānam; vāmaṃ bāhuṃ pūrvamahāsamudre 'ntargatam; dakṣinaṃ bāhuṃ paścimamahāsamudre 'ntargatam; ubhau caraṇau dakṣiṇamahāsamudre 'ntargatau; sthitikāṃ tṛṇajātaṃ nābher abhyudgamya yāvannabha āsādya vyavasthitām; sarvaśvetāṃś chakunakān kṛṣṇaśirasaḥ pādayor nipatya yāvajjānumaṇḍalam utthitān; nānāvarṇāṃś chakunakān caturdiśām (SBV I 83) āgamya purastād ekavarṇān sthitān; amedhyaparvatasyopari ātmānaṃ caṅkramaṇaṃ <kurvantam>; dṛṣṭvā ca punaḥ prītamanāḥ saṃlakṣayati: yādṛśā mayā svapnā dṛṣṭāḥ, na cirād evānuttaraṃ jñānam adhigamiṣyāmi iti; tato yaśodharayā bodhisatvasya svapnā niveditāḥ: deva adya mayā aṣṭau svapnā dṛṣṭāḥ; (A 374b) mātṛkāvaṃśo bhagnaḥ; <śriparyaṅko bhagnaḥ>; valayabāhū bhagne; dantamāle viśīrṇe; veṇī srastā; śrī gṛhān nirgatā; candro rāhuṇā grastaḥ; pūrvasyāṃ diśy āditya uditas tatraiva astaṃgataḥ iti; bodhisatvo yaśodharāṃ prativinodayan svapnān āviṣkaroti: yat kathayasi mātṛkāvaṃśo me bhagna iti; nanv ayaṃ tiṣṭhati; yat kathayasi śrīparyaṅko bhagna iti; so 'pi na bhagnaḥ; eṣa tiṣṭhati; yat kathayasi valayabāhū bhagne iti; svayam eva pratyavekṣasva kiṃ bhagne na veti; yat kathayasi dantamāle viśīrṇe iti, etat te pratyātmavedyam; pratyavekṣasva kiṃ viśīrṇe na veti; yat kathayasi veṇī srasteti; etat te pratyātmavedyam; pratyavekṣasva kiṃ srastā na veti; yat kathayasi śrīr me gṛhān nirgateti; striyo bhartā śrīḥ, tad ahaṃ tiṣṭhāmy eva; yat kathayasi rāhuṇā candro grasta iti; nanv eṣa candramāḥ sākṣāt tiṣṭhati; yat kathayasi pūrvasyāṃ diśy āditya uditas tatraivāstaṃgata iti; tad ayam ardharātro vartate; na tāvad udeti; kuto 'staṃgamiṣyati; evaṃ saṃjñaptā yaśodharā tūṣṇīm avasthitā; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: yādṛśāni yaśodharayā svapnāni dṛṣṭāni niyataṃ mayādyaiva gantavyam; tad asyā leśāṃśadeśena kathayām> iti; tena tasya leśāṃśadeśena kathitam; yaśodharā kathayati: deva yatra tvaṃ gamiṣyasi tatra māṃ neṣyasi iti; bodhisatvo nirvāṇaṃ sandhāya kathayaty evaṃ bhavatu; yatra yatra gamiṣyāmi tatra tatra tvāṃ neṣyāmi iti (SBV I 84)
______________________________________________________________
Siddhārtha's renunciation
atha śakrabrahmādayo devā bodhisatvasya cetasā cittam ājñāya yena bodhisatvas tenopasaṅkrāntāḥ;
uddāmakiśorakasannibhakaṃ
vanavānaragocaracittasamam /
yadi cittaṃ nivartasi kāmaguṇāt
tato drakṣyasi jyotir anindyapadam //
uttiṣṭhottiṣṭha sumate tyaktvā niṣkrama medinīm /
sarvajñatām anuprāpya jagad uttārayiṣyasi //
bodhisatvenābhihitam: nanu paśyasi kauśika
mṛgapatir iva vāgurāvṛto 'haṃ
dhanurasikhaḍgadharair naraiḥ samarthaiḥ /
hayagajarathasaṅkulair balaughaiḥ
kapilapuraṃ parivāritaṃ samantāt //
śuddhodanapramukha eṣa hi śākyasaṅgho
hastyaśvayānam abhiruhya suvarmitāṅgaḥ /
prāsādatoraṇavimānatalāntarastho
nānāvidhaiḥ praharaṇair amanāpahastaiḥ //
antaḥpuragṛhadvāram <bahiḥ dvāraṃ> tathaiva ca /
baddhaṃ ca yantritaṃ caiva samantād rakṣitaṃ tathā //
āḍiṃbaśaṅkhapaṭahasvarabherinādaiḥ
prāsādatoraṇavimānatalāntarasthaiḥ /
hastyaśvayodhakalilaḥ satatāpramatto
māyaṃ vrajed iti hi rakṣati māṃ janaughaḥ //
śakraḥ kathayati
pūrvapratijñāṃ samanusmarasva
dīpaṅkaravyākaraṇaṃ ca saumya /
duḥkhārditaṃ lokam imaṃ ca bhūyas (SBV I 85)
tyaktvā gṛhān niṣkramaṇaṃ kuruṣva //
vayaṃ tathā kariṣyāmaḥ sabrahmādyā divaukasaḥ /
yad bhavān vighnanirmukto vanam (A 375b) adyaiva vāsyati // iti;
bodhisatvaḥ śobhanam ityuktvā prītamanāḥ saṃvṛttaḥ; tataḥ śakreṇa devendreṇa svāpanaṃ kṛtvā pāñcikasya mahāyakṣasenāpater ājñā dattā; mārṣa sopānam upānaya; bodhisatvo harmyatalād avataratīti; tena sopānam upanītam; bodhisatvo 'vatīrṇaḥ; tataḥ śakreṇa saha kṛtasaṅketo yena chandaka upasthāyakas tenopasaṅkrānto yāvat paśyati chandakaṃ gāḍhamiddhāvaṣṭabdham; bodhisatvena yatnam āsthāya prabodhito gāthābhir gītena coktaḥ:
uttiṣṭha he chanda mamānayasva
tūrṇaṃ gṛhāt kanthakam aśvaratnam /
yāsyāmy ahaṃ pūrvajinopabhuktaṃ
tapovanaṃ tuṣṭikaraṃ munīnām //
chandakaḥ suptapratibuddhalocanaḥ kathayati: deva
nodyānakālaḥ samupasthitas te
vairaṃ na te kenacid asti saumya /
na cāpi śatrus tava kaścid asti
kim ardharātre hi tavāśvakāryam //
bodhisatvaḥ kathayati
na kadācit tvayā chanda mama vākyaṃ vilopitam /
mā me'dya carame kāle vākyam etad vilopaya // iti;
chandaḥ kathayati: kumāra rātrir iyaṃ bhayabhairavā; nāham aśvam ānayāmi iti; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: uttarād uttare niyataṃ janaprabodho bhavati; gacchāmi svayam eva; kanthakam aśvarājaṃ sajjīkaromi iti; tataḥ svayam eva puradvāram udghāṭya kanthakam aśvarājaṃ grahītum ārabdhaḥ; sa krodhāgnisaṃpradīpta iva kṣipati pādaṃ, vakrayati mukhaṃ, sthānāt sthānaṃ cālayati; nāvatiṣṭhate; tato bodhisatvena cakrasvastikanandyāvartenānekapuṇyaśatanirjātena bhūtānām āśvāsanakareṇa kareṇa śirasi parāmṛṣṭa uktaś ca: (SBV I 86)
apaścimaṃ kanthaka bhāram udvahā
vilaṃbitaṃ prāpaya māṃ tapovanam /
avāpya bodhiṃ na cireṇa tarpaye
kṛtsnaṃ jagad dhyānavimokṣavṛṣṭibhiḥ // iti;
dharmatā khalu tiryañco 'py upasāntvyamānā vikṛtiṃ na vikṛtiṃ na bhajante; kanthako 'śvarājo nirvikāro 'vasthitaḥ; tato bodhisatvaḥ saṃjātasaumanasyaṃ kanthakam aśvarājaṃ sajjam avasthitaṃ <dṛṣṭvotthitaḥ>; śakrabrahmādibhir devaiś catvāro devaputrā bodhisatvaṃ niṣkāsanāya samanuśiṣya sthāpitāḥ, kūlaḥ, upakūlaḥ, parṇaḥ śabaraś ca; te bodhisatvenābhihitāḥ: bhavantaḥ ko māṃ neṣyati? kathayanti: vayaṃ neṣyāmaḥ; kiṃ yuṣmākaṃ balam? ekaḥ kathayati: kumāra yāvatī pṛthivyā mṛttikā tām ahaṃ skandhenādāya gacchāmīti; dvitīyaḥ kathayati: yāvac caturṣu mahāsamudreṣu sarittaḍāgodapāneṣu ca salilaṃ tat sarvam ahaṃ skandhenādāya gacchāmi iti; tṛtīyaḥ kathayati: yāvantaḥ pṛthivyāṃ parvatās tān ahaṃ skandhenādāya gacchāmi iti; caturthaḥ kathayati: yāvat pṛthivyāṃ tṛṇakāṣṭhaparṇaśādaṃ tat sarvam ahaṃ skandhenādāya gacchāmi iti; tato bodhisatvena pṛthivyāṃ pādo nyastaḥ; te kampayitum api na śaknuvanti; vismayajātāḥ kathayanti: kumāra nāsmābhir vijñātam īdṛśaṃ balaṃ (A 375b) bodhisatvānām iti; yadi vijñātaṃ syān na vayam avasthitā syāma iti; taṃ kathālāpam śrutvā pūrvabuddhaś chandako bodhisatvasamīpam upasaṅkrāntaḥ; tato bodhisatvaḥ kanthakam aśvarājam adhirūḍhaḥ; chandake 'śvapṛṣṭhe lagne kanthako 'śvarāja upari vihāyasam abhyudgataḥ: yathāpi tat bodhisatvasya bodhisatvānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; antaḥpuranivāsinyo devatā bodhisatvavijogād roditum ārabdhāḥ; tāsāṃ rudantīnām aśrubindavaḥ kāye pṛthivyāṃ ca nipatitum ārabdhāḥ; chandakaḥ kathayati: kumāra udakabindavo nipatanti; kiṃ devo varṣati iti; bodhisatvaḥ kathayati: na devo varṣati; kin tv antaḥpuranivāsinyo devatā madviyogād roditum ārabdhāḥ; tāsāṃ (SBV I 87) rudantīnām aśrubindavaḥ kāye nipatantīti; tataś chandako 'śruparyākulekṣaṇo dīrgham uṣṇaṃ ca niśvasya tūṣṇīm avasthitaḥ; bodhisatvo dakṣiṇena sarvakāyena nāgāvalokitena vyavalokayati; cintayati ca: iyaṃ ca me paścimā rātrir <yadā> mātṛgrāmeṇa sārdhaṃ sahāgāraśayyā iti; bhūyas sa lakṣayati: saced ahaṃ pūrvaṃ dvāram apahāyānyena dvāreṇa nirgamiṣyāmi, rājño bhaviṣyaty anyathātvam carame kāle nāhaṃ kumāreṇa vyavalokita <iti>; yāvat paśyati rājānaṃ śuddhodanam gāḍhamiddhāvaṣṭabdham; sa taṃ pradakṣiṇīkṛtya kathayati: tāta nāgauravāt, na śuśrūṣābhāvād gacchāmi; nānyatra jarāmaraṇābhimarditaṃ lokaṃ jarāmaraṇaduḥkhabhayāt parimocayeyam iti; yāvan mahānāmā śākyo jāgarakajanaṃ pratyavekṣamāṇas taṃ pradeśam āgataḥ; paśyati bodhisatvaṃ gamanābhimukham; tato bāṣpagadgadakanṭho 'śruparyākulekṣaṇaḥ kathayati: kim idaṃ prārabdham? mahānāman gamyate; kumāra na yuktam etat; mahānāman yena mayā tribhiḥ kalpāsaṅkhyeyair anekaiś ca duṣkaraśatasahasraiḥ satvānām arthāya bodhiḥ samupārjitaḥ; mayā kiṃ śakyaṃ gṛhe vastum; eṣa niścayaḥ; gato 'smi tapovanam iti; tato mahānāmā śākyo niṣkaruṇavacanasamudācāraparāhato vikroṣṭum ārabdhaḥ; hā kaṣṭaṃ
śākyānām adya sarveṣāṃ rājñaḥ śuddhodanasya ca /
āśā bhaviṣyaty aphalā cintitā yā punaḥ punaḥ //
adya śuddhodano rājā putraśokasamarpitaḥ /
ūrdhvabāhū ravaṃ ghoraṃ kariṣyati suduḥkhitaḥ //
gopikāmṛgajāyaśodharā sphītam antaḥpuraṃ tathā /
siddhārthasya vigoyena bhaviṣyanti suduḥkhitāḥ // (SBV I 88)
iti viditvā sasaṃbhramo yaśodharām utthāpayan kathayati:
eṣa gacchati siddhārthas taṃ vāraya patiṃ priyam /
ārodiṣyasi duḥkhārtā patiśokasamarpitā //
bhartā prayāti tava durlabhadarśanīyaṃ
paśyādya paściman idaṃ patidarśanaṃ te /
kaṣṭaṃ na kaścid api me vacanaṃ dadāty
ārto viraumi niśi nātra mamāparādhaḥ // iti;
tasyaivaṃ vipralapato 'py antaḥpure na kaścit pratibuddhyata iti
....................................
araṇyaṃ vā nirākrandaṃ tathā devair adhiṣṭhitam / iti;
tato mahānāmā duḥkhadaurmanasyaparītaḥ saṃtvaramāṇo rājñaḥ (A 376a) śuddhodanasya samīpaṃ gatvā rājānaṃ śuddhodanaṃ prabodhayan kathayati
eṣa gacchati siddhārthas taṃ balād vinivāraya /
mā rodiṣyasi duḥkhārtaḥ putraśokasamarpitaḥ // iti;
daivāt so 'pi na pratibuddhyate; tataḥ śakrabrahmādayo devā anekadevatāśatasahasraparivṛtā yena bodhisatvas tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bodhisatvaṃ parivārya saṃprasthitāḥ; dakṣiṇena pārśvena rūpāvacarā devā śānteryāpathavartinaḥ, vāme kāmāvacarā ucchritadhvajapatākair divyair vādyaviśeṣair; agrataḥ śakrabrahmādayaḥ svena svenācāravihāreṇa gaganatalasthāne cānekāni devatāśatasahasrāṇi bodhisatvasyopariṣṭād divyāny utpalāni, padmāni, kumudāni, puṇḍarīkāni kṣipanti; agarucūrṇāni, (SBV I 89) tagarucūrṇāni, tamālapatracūrṇāni, divyāni māndārakāṇi puṣpāṇi kṣipanti; divyāni ca vividhāni vāditrāṇi pravādayanti; cailavikṣepāṃś cākārṣuḥ; āha cātra
prasphoṭanādatumulaṃ hi divaukasaḥ khaṃ
kurvanti hṛṣṭamanaso bhramayanti vastram /
stunvanti kecid apare 'pi ca bodhisatvam
ākāśam aṅguliśataiś ca samākṣipanti //
dvārāṇi kecit pravighāṭayanti
mandārapuṣpāṇy apare kṣipanti /
aśvasya kecic caraṇau gṛhītvā
nirīkṣamāṇāḥ sugataṃ vrajanti //
vāmena gacchantam anuvrajanti
kecit punar dakṣiṇato vrajanti /
mārgaṃ svayaṃ darśayate kuberaḥ
śakras tathā brahmasahīya eva //
puraskṛto devagaṇair mahātmā
nakṣatrasaṅghair iva pūrṇacandraḥ /
prayāti hṛṣṭo vanam āryakāntaṃ
tapovanaṃ prītikaraṃ munīnām //
tato bodhisatvaḥ kapilavastuno nagarāt pratiniṣkrāntaḥ; śakrabrahmādayo devāḥ prītamanasaḥ protsāhayanti: mārṣa yas te 'bhūd dīrgharātram āśāsakaḥ kadāsvid ahaṃ vighnanirmuktas tapovanaṃ gaccheyam iti sa te 'dya paripūrṇaḥ; yadā tvam anuttarāṃ samyakasaṃbodhim abhisaṃbuddhyethās tadāsmān api samanvāharethā iti; tathāstv iti pratijñāya bodhisatvo dakṣiṇena sarvakāyena nāgāvalokanena vyavalokya kathayati:
anavāpya paraṃ mārgaṃ sarvabuddhaniṣevitam /
na punaḥ saṃpravekṣyāmi puraṃ kapilavastv aham // iti
atha bodhisatvo yāmadvayena dvādaśayojanāni samatikramyāśvād avatīryābharaṇāny avamucya chandakam āmantrayate
nivartaya chandakāśvam ādāyābharaṇāni ca / (SBV I 90)
āha cātra
imaṃ hayaṃ hy ābharaṇāni caiva
jñātibhyo me sārathe tvaṃ prayaccha /
ahaṃ hi kāmān vipulān prahāya
ihaiva dīkṣām upayāmi sāṃpratam //
atha chandakaḥ sāśrudurdinavadano bodhisatvam uvāca
siṃhavyāghrasamākīrṇe vane gokaṇṭakācite /
ekākī bandhurahitaḥ katham ārya kariṣyasi // iti;
bodhisatvaḥ kathayati
eko hy ayaṃ jāyate jāyamānas
tathā mriyate mriyamāṇo 'yam ekaḥ /
eko duḥkhāny anubhavatīha jantur
na vidyate saṃsarataḥ sakhā yaḥ //
chandakaḥ kathayati
adṛṣṭaduḥkhaḥ sukumārapādo
hastyaśvayānocito (A 376b) hā kumāra /
darbhopalākīrṇatalāṃ kharāṃ mahīm
kathaṃ samākramya vane bhramiṣyasi //
bodhisatvaḥ kathayati
na saukumāryaṃ na sukhocitatvaṃ
na nāthavattāṃ na kulīnabhāvam /
na śauryavīryaṃ na janapriyatvam
avekṣate mṛtyubhayaṃ kadācit //
āgamiṣyati kṛtvā vā jarāmṛtyubhayam kila /
akṛtārtho nirāraṃbho nidhanaṃ yāsyatīti vā //
chandakaḥ kathayati: deva vṛddho rājā putraśokena kālaṃ kariṣyatīti; tathā (SBV I 91) bodhisatvo bodhisaṃbhārasaṃbhṛtatvāt chandakavacanaṃ cittena na karoti; tato bodhisatvena nīlotpalasadṛśaṃ niṣkośam asiṃ kṛtvā cūḍām apanīya upari upari vihāyasi kṣiptā; śakreṇa devendreṇa gṛhītvā mahatā satkāreṇa devāṃs trayastriṃśān nītvā cūḍāmahaḥ prajñaptaḥ; śrāddhair api brāhmaṇagṛhapatibhis tasmin pradeśe keśagrahaṇaṃ nāma caityaṃ pratiṣṭhāpitam adyāpi caityavandakā bhikṣavo vandante; bodhisatvaḥ kathayati: kiṃ manyase chandaka? yasyedṛśo vyavasāyo na sa punar api gṛhī agāram adhyāvaseta? no deva; chandakaḥ saṃlakṣayati: kṣatriyābhimānī kumāro, na śakyam anena pratinivartitum iti /
______________________________________________________________
Return of Kanthaka and Chandaka
tataḥ kanthako 'śvarājo bodhisatvasya pādau jihvayā nirlīḍhe; bodhisatvena cakrasvastikanandyāvartena pāṇinā parāmṛśyābhihitaḥ: gaccha kanthaka so 'ham abhisaṃbuddhabodhir bhavatkṛtajño bhavīṣyāmi iti; chandako 'py uktaḥ: na tvayā kanthako 'ntaḥpuraṃ praveśayitavya iti; evam uktaś chandako bāṣpagadgadakanṭho 'śruparyākulekṣaṇaḥ kanthakam aśvarājam ādāya punar bodhisatvam īkṣamāṇaḥ saṃprasthitaḥ; tau yāṃ bhūmiṃ yāmadvayena gatau tāṃ saptarātreṇa pratinivṛttau; chandakaḥ saṃlakṣayati: yugapat <yadi> pravekṣyāmo mahatā vipralāpena nātmānaṃ sandhārayiṣyāmi; tenodyāne sthitvā kanthakaḥ preṣitaḥ; tena heṣitam; tacchabdapratisaṃvedī antaḥpurajano 'nyaś ca janakāyaḥ sasaṃbhramo nirgato, na paśyati bodhisatvam; kanthakaṃ kaṇṭhe pariṣvajya roditum ārabdhāḥ; dharmatā hy eṣā anye prākṛtās tiryagyonigatāḥ prāṇinaḥ saṃvṛtijñānalābhinaḥ; prāg eva kanthako 'śvarājaḥ; sa mahājanakāyaviklavaṃ śrutvā antargatenaiva bāṣpeṇoparuddhyamānaḥ kālagataḥ; tena viśrute anyatamasmin ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule (SBV I 92) pratisandhir gṛhītaḥ; yadā bodhisatvo 'nuttarāṃ saṃyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate tadā taṃ khaṭuṃkāśvavādena avabodhya saṃsārakāntārād uttāryātyantaniṣṭhe yogakṣeme nirvāṇe pratisthāpayiṣyati
______________________________________________________________
The taking of the Yellow Robes
bodhisatvasya kāṣāyaiḥ prayojanam utpannam; anupame nagare 'nyatamo gṛhapatir āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ (A 377a) putro jātaḥ; evaṃ yāvad daśaputrā jātāh; sarvaiś ca pravrajya pratyekā bodhiḥ sākṣātkṛtā; teṣāṃ mātā vṛddhā; sā tebhyaḥ śāṇakāni cīvarāṇy anuprayacchati; tair abhihitā: aṃba vayaṃ parinirvāsyāmaḥ; nāsmākam etaiḥ prayojanam; kin tu rājñaḥ śuddhodanasya śākyamunir nāma putraḥ kumāro 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate; tasyaitāni dāsyasi; tatas te mahatī phalāvāptir bhaviṣyati; ityuktvā jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtāḥ; tayāpi vṛddhayā tāni cīvarāṇi maraṇakāle duhitur dattāni; yathāvṛttaṃ cārocitam; sāpy asyā duhitā glānā saṃvṛttā; tayāpi maraṇāvasthāṃ paricchidya vṛkṣe sthāpitāni; yā devatā tasmin vṛkṣe 'dhyuṣitā sā āyācitā tvayaitāni rājñaḥ śuddhodanaputrasya dātavyānīti; śakrasya devendrasyādhastāj jñānadarśanaṃ pravartate; tena tāni gṛhītvā nītāni; tato jarājīrṇalubdhavarṇam ātmānam abhinirmāya tāni prāvṛtya dhanurbāṇavyagrapāṇiḥ bodhisatvasya pratimārge 'vasthitaḥ; bodhisatvaś cānupūrveṇa taṃ mārgaṃ pratipannaḥ paśyati lubdhaṃ dhanurbāṇavyagrapāṇiṃ kāṣāyavastraprāvṛtam; dṛṣṭvā ca punas taṃ puruṣam āmantrayate: bhoḥ puruṣa etāni sāṇakāni vastrāṇi pravrajitānurūpāṇi; imāni kāśikasūkṣmāṇi gṛhāṇa; mamaitaṇy anuprayaccha iti; sa kathayati: kumāra nāham etāny anuprayacchāmi; mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ, tvayā rājakumāraṃ jīvitād vyaparopya etāni kāśikasūkṣmāṇi vastrāṇi gṛhītāni <iti>; bodhisatvaḥ kathayati: bhoḥ puruṣa sarvaloko (SBV I 93) māṃ jānīte yāḍṛśo 'haṃ śaktisaṃpannaḥ; kaḥ śaknoti māṃ jīvitād vyaparopayitum; ko vā śraddhatte tvayāhaṃ jīvitād vyaparopita iti; nirviśaṅkaḥ prayaccha iti; tataḥ śakro devendro bodhisatvasya pādayor nipatya śāṇakāny anuprayacchati; kāśikāni gṛhṇāti; bodhisatvasya tāni śāṇakāni vastrāṇi na kāyapramāṇikāṇi; tasyaitad abhavat: aho bata me śāṇakāni cīvarāṇi kāyapramāṇikāni syur iti; vākpravyāhārasamanantaram eva bodhisatvasya tāni śāṇakāni cīvarāṇi kāyapramāṇikāni saṃvṛttāni; yathāpitad bodhisatvasya bodhisatvānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: idānīm ahaṃ pravrajitaḥ, kariṣyāmi jagato 'nugraham iti; tatas tāni bodhisatvakāśikavastrāṇi <pratigṛhya> śakreṇa deveṣu trayastriṃśeṣu kāśikamahaḥ prajñaptaḥ; śrāddhair brāhmaṇagṛhapatibhir tasmin pradeśe kāṣāyapratigrahaṇaṃ nāma caityaṃ pratiṣṭhāpitam adyāpi caityavandakā bhikṣavo vandante; tato bodhisatvo muṇḍaḥ kāṣāyavastraprāvṛtaḥ itaś cāmutās ca paryaṭan bhārgavasya riṣer āśramapadam anuprāptaḥ
______________________________________________________________
The sage Bhārgava
tasmiṃś ca samaye bhārgavariṣiḥ kare kapolaṃ datvā cintāparo (A 377b) vyavasthitaḥ; sa bodhisatvena tathāvidho dṛṣṭaḥ; uktaś ca: maharṣe kim arthaṃ kare kapolaṃ datvā cintāparas tiṣṭhasi iti; sa kathayati: mamāsminn āśramapade tālāḥ sauvarṇaiḥ puṣpaphalair āsan; te yathā paurāṇāḥ saṃvṛttāḥ iti; bodhisatvaḥ kathayati: maharṣe yasyānubhāvād etasminn āśramapade tālāḥ sauvarṇaiḥ puṣpaphalair āsan sa jīrṇāturamṛtasandarśanād udvigno vanaṃ saṃśṛtaḥ; yady asau jīrṇāturamṛtasandarśanād udvignas tapovanaṃ <na> saṃśṛto 'bhaviṣyat tasyaitad udyānam abhaviṣyat; ity evam ukto bhārgavariṣir bodhisatvaṃ nirīkṣitum ārabdhah; tato rūpaśobhāṃ śāntaṃ ca veṣaṃ dṛṣṭvā, ciraṃ nirīkṣya kutūhalajātaḥ kathayati: bhoḥ pravrajita mā haiva tvam eva saḥ; bodhisatvaḥ kathayati: maharṣe vyaktam etat; tato bhārgavena vismayotphulladṛṣṭinā bodhisatvas tatprathamata āsanenopanimantritaḥ puṣpaphalaiś ca; evaṃ pratisaṃmodito muhūrtam āsthāya kathayati: maharṣe kiyad dūram itaḥ kapilavastu nagaram (SBV I 94) iti; sa kathayati: dvādaśayojanānīti; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati āsannam kapilavastunagaram, nātrāvasthānaṃ śreyaḥ; śākyāḥ paurāḥ saṃkṣobhaṃ kariṣyanti; yanv ahaṃ gaṅgām uttareyam iti
______________________________________________________________
Arrival at Rājagṛha and Bimbisāra's meeting
sa gaṅgām uttīryānupūrveṇa cārikāṃ caran rājagṛham anuprāptaḥ: kuśalo bhavan bodhisatvas teṣu teṣu śilpasthanākarmasthāneṣu karavīrapatrapuṭakaṃ kṛtvā śānteneryāpathena rājagṛhaṃ piṇḍāya praviṣṭaḥ; tasmiṃś ca samaye rājā biṃbisāra upariprāsādatalagataḥ; tenāsau dṛṣṭaḥ prāsādikena abhikramapratikrameṇa ālokitavyavalokitena saṃmiñjitaprasāritena saṅghāṭīcīvarapātradhāraṇena piṇḍapātam aṭan; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: yāvantaḥ pravrajitasamāpannā rājagṛhe prativasanti, nāsti kasyacid evaṃrūpa īryāpathas tadyathāsya pravrajitasya; ātha cātra
pravrajyāṃ kīrtayiṣyāmi cakṣuṣmān prāvrajad yathā /
yathā mīmāṃsamāno 'sau pravrajyāṃ samarocayat /
saṃbādho 'yaṃ gṛhāvāsa āvāso rajasām ayam /
pravrajyābhyavakāśaś ca jñātvāyaṃ prāvrajat tathā //
pravrajitvā 'tha kāyena karma pāpaṃ pravarjayan /
hitvā ca pāpikāṃ vācam ājīvaṃ paryaśodhayat //
tato rājagṛhaṃ gatvā magadhānāṃ purottamaḥ /
piṇḍāya vyāharan nāthaḥ saṃprajānan pratismṛtaḥ //
prāsādasthas tam adrākṣīc chreṇiko magadhādhipaḥ /
prasannacitto dṛṣṭvātha amātyān idam abravīt //
imaṃ bhavanta īkṣadhvam ākīrṇaṃ varalakṣaṇaiḥ /
āroheṇa ca saṃpannaṃ yugamātraṃ ca paśyati //
nokṣiptacakṣur medhāvi (A 378a) nāyam ūnakuloditaḥ /
rājadūtānusaṃyāntu vāsaṃ kvopagamiṣyati //
tataḥ saṃcoditā dūtā anvabadhnaṃś ca pṛṣṭhataḥ / (SBV I 95)
bhikṣur gamiṣyati kvāyaṃ kutra vāsam upaiṣyati //
sa piṇḍapātaṃ carati ṣaḍbhir dvāraiḥ susaṃvṛtaḥ /
kṣipraṃ pātraṃ pūrayati saṃprajānan pratismṛtaḥ //
piṇḍapātaṃ caritvātha niṣkramya nagarān muniḥ /
pāṇḍavam abhisārayaty atra vāso bhaviṣyati //
jñātvā ca vāsopagatam eko dūta upāviśat /
apare kṣipram āgamya rājña ārocayaṃs tataḥ //
eṣa bhikṣur mahārāja pāṇḍavasyopari sthitaḥ /
āsīno vyāghraśābo vā siṃho vā girigahvare //
dūtānāṃ vacanaṃ śrutvā ratham āruhya pārthivaḥ /
prāyāsīt kṣipram evāsāv amātyaiḥ parivāritaḥ //
āyānabhūmiṃ niryāya sa yānād avatīrya ca /
padbhyāṃ samupasaṅkramya tathādrākṣīt tathāgatam //
rājā niṣadya saṃmodya kṛtvā saṃrañjanīṃ kathām /
anuddhataṃ so 'paruṣam idam artham abhāṣata //
prathamotpatite bhikṣo yauvane samupasthite /
evaṃtejoguṇopete bhaikṣacaryā na śobhate //
niveśanāni ramyāṇi nārīś ca samalaṅkṛtāḥ /
dadāmi te varān bhogān jātiṃ pṛṣṭo vadātmanaḥ//
santi rājan janapadāḥ pārśve himavato gireḥ /
ākīrṇā dhanadhānyena kausalā iti viśrutāḥ //
ikṣvākavaḥ sūryagotrāḥ śākyās tatra nivāsinaḥ /
kṣatriyṣ me kulaṃ rājan na kāmān prārthayāmy aham //
praśāsya hīmāṃ pṛthivīṃ saśailāṃ
sasāgarāṃ sarvasamṛddharatnām /
na yāti tṛptiṃ puruṣaḥ kadācit
kāṣṭair nidāghe jvalano yathaiva //
vairaprasaṅgāṃs tu vadanti kāmān
duruttarāsāranibhān narendra /
duḥkhasya śokasya bhayasya cāpi
mūlaṃ paraṃ prākṛtabuddhisevyān //
niṣkrāntamātreṇa mayā tu rājan
kṛtā na kāmeṣv abhilāṣabuddhiḥ /
vāntān kathaṃ tān punar ādadeyam (SBV I 96)
bhayaṅkarān dharmasapatnabhūtān //
apyeva nānāśikharapravṛddhaḥ
kampeta merur himavāṃś ca vātaiḥ /
na tv eva buddhiṃ mama kāmavegā
mokṣāśritāṃ kaṃpayituṃ samarthāḥ //
loko hy ayaṃ kāmanimagnavāhaḥ
saṃsāracakre paribaṃbhramīti /
trātāham asmīti narendra nānyaḥ
taṃ mokṣayiṣyāmi mahābhayebhyaḥ //
kāmeṣv ādīnavaṃ jñātvā dṛṣṭvā nirvāṇaśāntatām /
prahāṇāya gamiṣyāmi yatra me raṃsyate manaḥ //
rājñā biṃbisāreṇābhihitam: bhoḥ pravrajita anena vratena kiṃ prārthayase? kathayati: anuttarāṃ samyaksaṃbodhim; rājā kathayati: bhoḥ pravrajita yadā tvam anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyethās tadāsmān api samanvāharethā iti; bodhisatvaḥ kathayati: evaṃ bhavatu samanvāhariṣyāmi; ityuktvā rājagṛhān niṣkrāntaḥ
______________________________________________________________
Hermitage of the sages
gṛdhrakūṭasya nātidūre ṛṣīṇām āśramapadam; tatropasaṅkrāntaḥ; teṣāṃ cāravihāratayā dhyānaparo vyavasthitaḥ; (A 378b) yadā te ekapādā divasasya praharam avatiṣṭhante, bodhisatvo dvāv avatiṣṭhate; yadi te pañcatapaḥprayogeṇa divasasya praharam avatiṣṭhante, bodhisatvas tenāpi yogena dvāv avatiṣṭhate; tatas te vismayam āpannāḥ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: mahān ayaṃ śramaṇa <iti> mahāśramaṇo mahāśramaṇa iti saṃjñā saṃvṛttā; bodhisatvena te pṛṣṭāḥ: bhavanto yūyam anena vratena kiṃ prārthayatha? tatraike kathayanti: śakratvam iti; apare (SBV I 97) kathayanti vayaṃ brahmatvam iti; anye kathayanti māratvam iti; bodhisatvaḥ saṃlakṣayati: punarāvartakā hy ete ṛṣaya unmārgapratipannā iti
______________________________________________________________
Ārāḍa Kālāma
sa taṃ mārgaṃ nālam iti kṛtvā yenārāḍaḥ kālāmas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya ārāḍaṃ kālāmam idam avocat: sacet te ārāḍa aguru careyam ahaṃ bhavato 'ntike brahmacaryam iti;sa kathayati: na me āyuṣman gautamāguru; vihara tvaṃ yathāsukham iti; bodhisatvaḥ kathayati: kiyanto bhavatā ārāḍena dharmā adhigatāḥ? sa kathayati: yāvad evāyuṣman gautama ākiñcanyāyatanam; atha bodhisatvasyaitad abhavat: ārāḍasyāpi kālāmasya śraddhā, mamāpi śraddhā; ārāḍasyāpi kālāmasya vīryaṃ smṛtiḥ samādhiḥ prajñā, mamāpi vīryaṃ smṛtiḥ samādhiḥ prajñā; ārāḍena kālāmena iyanto dharmāḥ sākṣātkṛtāḥ yāvad eva ākiñcanyāyatanam; kasmād aham imān dharmān na sākṣātkariṣyāmi iti; atha bodhisatvas teṣām eva dharmāṇām aprāptānāṃ prāptaye anadhigatānaṃ adhigamāya asākṣātkṛtānāṃ sākṣātkriyāyai eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā vyāhārṣīd; eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā viharann acirād eva tān dharmān sākṣād akārṣīt; sākṣātkṛtvā ca punas tān dharmān yenārāḍaḥ kālāmas tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya ārāḍaṃ kālāmam idam avocat: nanu bhavatā ārāḍena ime dharmāḥ svayam abhijñayā sākṣātkṛtā yāvad evākiñcanyāyatanam; sa evam āha: tathyaṃ mayā gautama ime dharmāḥ sākṣātkṛtā yāvad evākiñcanyāyatanam; bodhisatvaḥ kathayati: mamāpy āyuṣman ārāḍa ime dharmāḥ svayam abhijñayā sākṣātkṛtā yāvad evākiñcanyāyatanam iti; tarhy āyuṣman gautama yāvat tava tāvan mama; yāvan mama tāvat tava; ehy āvām ubhāv apīmaṃ gaṇaṃ parikarṣāvaḥ; asmīṃś cārthe āvāṃ samasamau sāmānyaprāptau; athārāḍaḥ kālāmo bodhisatvasya pūrvācārya eva san bodhisatvaṃ paramayā mānanayā mānitavān; paramayā pūjanayā pūjitavān; parameṣu cāsya pratyayeṣu āttamanāś cābhūd abhirāddhaś ca; atha bodhisatvasyaitad abhavat: ayaṃ mārgo (SBV I 98) nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya, nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye
______________________________________________________________
Udraka Rāmaputra
atha bodhisatvas taṃ mārgaṃ nālam iti viditvā yenodrako rāmaputras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyodrakaṃ rāmaputram idam avocat: sacet te udraka aguru careyam ahaṃ tavāntike brahmacaryam; na me āyuṣman gautamāguru; vihara tvaṃ yathāsukhaṃ; kiyanto bhavatā udrakeṇa dharmāḥ sākṣātkṛtāḥ? yāvad evāyuṣman gautama naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam; bodhisatvasyaitad abhavat: udrakasya rāmaputrasya śraddhā; mamāpi śraddhā; udrakasya rāmaputrasya vīryaṃ smṛtiḥ samādhiḥ prajñā; mamāpi vīryaṃ smṛtiḥ samādhiḥ prajñā; udrakeṇa rāmaputreṇa iyanto dharmāḥ sākṣātkṛtā yāvad eva naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam; kasmād aham imān dharmān na sākṣātkariṣyāmi iti; atha bodhisatvas teṣām eva dharmāṇām aprāptānāṃ prāptaye anadhigatānām adhigamāya asākṣātkṛtānāṃ sākṣātkriyāyai eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā vyāhārṣīt; eko vyapakṛṣṭo 'pramatta ātāpī prahitātmā viharann acirād eva tān dharmān sākṣādakārṣīt; sākṣātkṛtvā ca punas tān dharmān yenodrako rāmaputras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyodrakaṃ rāmaputram idam avocat: nanu bhavatā udrakeṇa ime dharmāḥ svayam abhijñayā sākṣātkṛtā yāvad eva naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam? tathyam; mayā āyuṣman gautama ime dharmāḥ sākṣātkṛtā yāvad eva naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam; bodhisatvaḥ kathayati: mayāpy āyuṣmann udraka ime dharmāḥ svayam abhijñayā sākṣātkṛtā yāvad eva naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam iti; tarhy āyuṣman gautama yāvat tava tāvan mama; yāvan mama tāvat tava; ehy āvām ubhāv apīmaṃ gaṇaṃ parikarṣāvaḥ; asmiṃś cārthe āvāṃ samasamau sāmānyaprāptau; athodrako rāmaputro bodhisatvasya pūrvācārya eva san taṃ paramayā mānanayā mānitavān; paramayā pūjanayā pūjitavān; parameṣu cāsya pratyayeṣv āttamanāś cābhūd abhirāddhaś ca; atha bodhisatvasya etad abhavat: ayam api mārgo nālaṃ jñānāya, nālaṃ darśanāya nālam anuttarāyai samyaksaṃbodhaye; atha bodhisatvas tam api mārgaṃ nālam iti kṛtvā prakrāntaḥ (SBV I 99)
______________________________________________________________
The river Nairañjanā
rājā śuddhodanaḥ putraśokābhibhūto nityam eva bodhisatvaṃ samanveṣaṇāya dūtān preṣayati; tena śrutaṃ yathā siddhārthaṃ kumāra udrakeṇa rāmaputreṇa sārdhaṃ vihṛtya rājagṛhān niṣkrānto upasthāyakavirahitaḥ paribhramatīti; śrutvā trīṇy upasthāyakānāṃ śatāni preṣitāni; devadṛśe nagare suprabuddhena śākyenaivam eva śrutam; tenāpi dve upasthāyakaśate <preśite> iti; tatra bodhisatvaḥ pañcabhir upasthāyakaśataiḥ pari