Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv171u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 5 / 8 (50.000 ký tự/trang)
apratyayā jātiḥ; jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā amī bhavanti; evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati; yaduta asminn asati idaṃ na bhavati; asya nirodhād idaṃ niruddhyate; yaduta avidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ; saṃskāranirodhād vijñānanirodhaḥ; vijñānanirodhān nāmarūpanirodhaḥ; nāmarūpanirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ; ṣaḍāyatananirodhāt sparśanirodhaḥ; sparśanirodhād vedanānirodhaḥ; vedanānirodhāt tṛṣṇānirodhaḥ; tṛṣṇānirodhād upādānanirodhaḥ; upādānanirodhāt bhavanirodhaḥ; bhavanirodhāj jātinirodhaḥ; jātinirodhāj jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā niruddhyante; evam asya kevalasya mahataḥ duḥkhaskandhasya nirodho bhavati atha bhagavāṃs tasyaiva saptāhasyātyayāt tasmāt samādher vyutthāya tasyāṃ velāyāṃ gāthā bhāṣate yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / athāsya kāṅkṣā vyapayānti sarvā yadā prajānāti sahetudharmam // yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / (SBV I 128) athāsya kāṅkṣā vyapayānti sarvā yadā prajānāti sahetuduḥkam // yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / athāsya kāṅkṣā vyapayānti sarvā yadā kṣayaṃ vedanānām upaiti // <yadā ime prādurbhavanti dharmā / ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / athāsya kāṅkṣā vyapayānti sarvā yadā kṣayaṃ pratyayānām upaiti // yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / athāsya kāṅkṣā vyapayānti sarvā> yadā kṣayam āsravāṇām upaiti // yadā ime (A 389b) prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / avabhāsayaṃs tiṣṭhati sarvalokaṃ sūryo yathaivābhyudito 'ntarikṣe // yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya / vidhūpayaṃs tiṣṭhati mārasainyaṃ buddho hi saṃyojanavipramuktaḥ // atha bhagavata etad abhavat: adhigato me dharmo gambhīro gambhīrāvabhāso durdṛśo duravabodhaḥ; atarkyo 'tarkyāvacaraḥ sūkṣmo nipuṇapaṇḍitavijñavedanīyaḥ; taṃ ced ahaṃ pareṣām ārocayeyam; taṃ ca pare na vijānīyuḥ; sa mama syād vighātaḥ; syād bhramaḥ; cetaso 'nudaya eva; yanv aham ekākī araṇye pravaṇe dṛṣṭadharmasukhavihārayogam anuyukto vihareyam iti; tatra bhagavata alpotsukavihāratāyāṃ cittaṃ krāmati, na dharmadeśanāyām; atha brahmaṇaḥ sabhāpater etad abhavat; vinaśyati batāyaṃ lokaḥ; praṇaśyati batāyaṃ lokaḥ, yatredānīṃ kadācit karhicit tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā (SBV I 129) loke utpadyante, tadyathā udumbarapuṣpam; tasya cādya bhagavata alpotsukavihāratāyāṃ cittaṃ krāmati, na dharmadeśanāyām; yanv aham enaṃ gatvā adhyeśayeyam; atha brahmā sabhāpatis, tadyathā balavān puruṣaḥ saṃmiñjitaṃ vā bāhuṃ prasārayet, prasāritaṃ vā saṃmiñjayet, evam eva brahmā sabhāpatir brahmaloke antarhitaḥ; sa bhagavataḥ purastāt pratyasthāt; atha brahmā sabhāpatis tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate prādurbabhūva magadheṣu pūrvaṃ dharmo hy aśuddhaḥ samalānubaddhaḥ / apāvṛṇīṣva amṛtasya dvāraṃ vadasva dharmaṃ virajonubaddham // bhagavān aha; kṛcchreṇa me adhigato 'khilo brahman pradālya vai / bhavarāgaparīttair hi nāyaṃ dharmaḥ susaṃbuddhaḥ // pratisrotonugāminaṃ mārgaṃ gambhīraṃ atidurdṛśaṃ / na drakṣyanti rāgāraktās tamaskandhena nīvṛtāḥ // ______________________________________________________________ Brahma's request for Dharmadeśanā santi bhadanta satvā loke jātā, loke vṛddhās tīkṣṇendriyā api, madhyendriyā api, mṛdvindriyā api, svākārāḥ, suvineyā, alparajaso 'lparajaskajātīyā, ye 'śravaṇāt saddharmasya parihīyante; tadyathā bhadanta utpalāni vā, padmāni vā kumudāni vā, puṇḍarīkāṇi vā udake jātāny, udake vṛddhāny, ekatyāni udakād abhyudgatāni tiṣṭhanti; ekatyāni samodakāni; ekatyāni udakanimagnakośāni tiṣṭhanti; evam eva santi bhadanta satvā loke jātā, loke vṛddhās tīkṣṇendriyā api, madhyendriyā api, mṛdvindriyā api, svākārāḥ, suvineyāḥ, alparajaso 'lparajaskajātīyā ye 'śravaṇāt saddharmasya parihīyante; deśayatu bhagavān dharmam; deśayatu sugato dharmam; bhaviṣyanti dharmatatnasyājñātāraḥ; atha bhagavata etad abhavat: yac cāham svayam eva buddhacakṣuṣā (SBV I 130) lokaṃ vyavalokayeyam iti; atha bhagavān svayam eva buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayati; adrākṣīd bhagavān svayam eva buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayan santi satvā loke jātā, loke vṛddhās, tīkṣṇendriyā api, madhyendriyā api, mṛdvindriyā api, svākārāḥ, suvineyāḥ, alparajaso 'lparajaskajātīyā, ye (A 390a) 'śravaṇāt saddharmasya parihīyante; dṛṣṭvā ca punar asya satveṣu mahākaruṇā 'vakrāntā; atha bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate apāvariṣye amṛtasya dvāraṃ / ye śrotudāmāḥ praṇudantu kāṅkṣāḥ / viheṭhaprekṣī pracuraṃ na bhāṣe dharmaṃ praṇītaṃ manujeṣu brahman // atha brahmaṇaḥ sabhāpater etad abhavat: deśayiṣyati bata bhagavān dharmaṃ, deśayiṣyati bata sugato dharmam; iti viditvā hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajāto bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya tatraivāntarhitaḥ ______________________________________________________________ Death of Ārāḍa Kālāma atha bhagavata etad abhavat: kasya nv ahaṃ tatprathamato dharmaṃ deśayeyam iti; atha bhagavata etad abhavat; yanv aham ārāḍasya kālāmasya tatprathamato dharmaṃ deśayeyaṃ, yo māṃ pūrvācārya eva san paramayā mānanayā mānitavān, paramayā pūjanayā pūjitavān, parameṣu ca pratyayeṣv āttamanāś cābhūd abhirāddhaś ca; devatā bhagavata ārocayanti: saptāhakālagato bhadantārāḍaḥ kālāma iti; bhagavato 'pi samanvāhṛtya jñānadarśanaṃ pravartate; saptāhakālagata ārādaḥ kālāmaḥ; atha bhagavata etad abhavat; mahatī bateyaṃ jyānir, ārāḍasya kālāmasya kālakriyāyā; sumahatī bateyaṃ jyānir ārāḍasya kālāmasya kālakriyāyā, ya imaṃ dharmavinayaṃ nāśrauṣīt; saced aśroṣyad ajñāsyat sa imaṃ dharmavinayam iti; (SBV I 131) atha bhagavata etad abhavat: kasya nv chaṃ tatprathamato dharmaṃ deśayeyam iti ______________________________________________________________ Death of Udraka Rāmaputra atha bhagavata etad abhavat; yanv aham udrakasya rāmaputrasya tatprathamato dharmaṃ deśayeyaṃ, yo māṃ pūrvācārya eva san paramayā mānanayā mānitavān, paramayā pūjanayā pūjitavān, parameṣu ca pratyayeṣv āttamanāś cābhūd, abhirāddhaś ca; devatā bhagavata ārocayanti; abhidoṣakālagato bhadanta udrako rāmaputraḥ; bhagavato 'pi samanvāhṛtya jñānadarśanaṃ pravartate; abhidoṣakālagata udrako rāmaputraḥ; atha bhagavata etad abhavat: mahatī bateyaṃ jyānir udrakasya rāmaputrasya kālakriyāyā; sumahatī bateyaṃ jyānir udrakasya rāmaputrasya kālakriyāyā, yo mama imaṃ dharmavinayaṃ nāśrauṣīt; saced imaṃ dharmavinayam aśroṣyad ajñāsyat sa imaṃ dharmavinayam iti ______________________________________________________________ Buddha starts of Vārāṇasī atha bhagavata etad abhavat: kasya nv ahaṃ tatprathamato dharmaṃ deśayeyam iti; tasyaitad abhavat: yanv ahaṃ pañcakānāṃ bhikṣūṇāṃ tatprathamato dharmaṃ deśayeyam iti; ye māṃ pūrvaṃ duḥkhaprahāṇayogam anuyuktaṃ viharantaṃ satkṛtyopatastuḥ premṇā ca gauraveṇa ca; atha bhagavata etad abhavat: kutra tv etarhi pañcakā bhikṣavo viharanti iti; adrākṣīd bhagavān divyena cakṣuṣā viśuddhena atikrāntamānuṣeṇa pañcakān bhikṣūn; vārāṇasyāṃ viharanti ṛṣivadane mṛgadāve; dṛṣṭvā ca punar yathābhiramyaṃ bodhimūle vihṛtya yena vārāṇasī kāśīnāṃ nigamas tena cārikāṃ prakrāntaḥ ______________________________________________________________ Upagu Ājīvika tena khalu samayena upagur ājīvikas tasminn eva (A 390b) mārge adhvapratipanno 'bhūt; adrākṣīd upagur ājīvako bhagavantaṃ pratipannaṃ (SBV I 132) mārge; dṛṣṭvā ca punar evam āha: viprasannāni te āyuṣman gautama indriyāṇi; pariśuddho mukhavarṇaḥ paryavadātaś chavivarṇaḥ; kas te āyuṣman gautama śāstā; taṃ vāsy uddiśya pravrajitaḥ; kasya vā dharmaṃ rocasīti; atha bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ gāthā bhāṣate na me 'sti kaścid ācāryaḥ sadṛśo me na vidyate / eko 'smi loke saṃbuddhaḥ prāptaḥ saṃbodhim uttamām // sarvābhibhūḥ sarvavid asmi loke sarvaiś ca dharmair iha nopaliptaḥ / sarvañjaho vītatṛṣṇo vimuktaḥ svayaṃ by abhijñāya kam uddiśeyam // kam uddiśeyam asamo hy atulyaḥ svayaṃ pravaktā adhigamya bodhim / tathāgato devamanuṣyaśāstā sarvaiś ca sarvajñabalair upetaḥ // sadevakeṣu lokeṣu ahaṃ mārābhibhūr jinaḥ // jina ity āyuṣman gautama <kaṃ> vadasi; jinā hi mādṛśā jñeyā ye prāptā āśravakṣayam / –āsravakṣayam jitā me pāpakā dharmās tenopagu jino hy aham // kutra tvam āyuṣman gautama gamiṣyasi? vārāṇasīṃ gamisyāmy āhantuṃ dharmadundubhim / dharmacakraṃ pravartayituṃ yal lokeṣv apravartitam // na hi santaḥ prakāśante viditvā lokaparyāyam / ājñānirvṛtabuddhās te tīrṇā lokaviṣaktikām // sādhv āyuṣman gautama jinaḥ; ityuktvā upagur ājīvakaḥ mārgād apakrāntaḥ (SBV I 133) ______________________________________________________________ The five Bhikṣus atha bhagavān kāśiṣu janapadeṣu cārikāṃ caran vārāṇasīm anuprāptaḥ; tena khalu samayena pañcakā bhikṣavo vārāṇasyāṃ viharanti ṛṣivadane mṛgadāve; adrākṣuḥ pañcakā bhikṣavo bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca punar anyonyaṃ saṃpratasthuḥ; kriyākāraṃ cākārṣuḥ; ayaṃ sa bhavantaḥ śramaṃo gautama āgacchati śaithiliko bāhuliko bahulājīvaḥ prahāṇavibhrāntaḥ; sa etarhy audārikam āhāram āharati odanakulmāṣān; sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayati; sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiñcati; so 'smābhir upasaṅkrānto nābhivādyaḥ, na vanditavyo, na pratyutthātavyo, notthāyāsanenopanimantrayitavyo nānyatra prāg evāsanāni prajñapya; idaṃ syād vacanīyaḥ; saṃvidyante āyuṣman gautama āsanāni; saced ākāṅkṣasi niṣīda iti; yathā yathā bhagavān pañcakān bhikṣūn darśanāyopasaṅkrāmati tathā tathā pañcakā bhikṣavo bhagavatas tejaś ca śriyaṃ ca gauravaṃ ca asahamānā utthāyāsanād eke bhagavato 'rthe āsanaṃ prajñapayanti; eke pādodakaṃ, pādādhiṣṭhānaṃ caikānte upanikṣipanti; eke pratyudgamya cīvarakāṇi pratigṛhṇanti; evaṃ cāhuḥ: etu bhavān gautama; svāgataṃ bhavate gautamāya; niṣīdatu bhavān gautama prajñapta evāsane; atha bhagavata etad abhavat: cyutā bateme nohapuruṣā svasmāt kriyākārād; iti viditvā prajñapta eva āsane niṣaṇṇaḥ; tatrasvit pañcakā bhikṣavo bhagavantam atyarthaṃ nāmavādena gotravādena āyuṣmadvādena samudācaranti; tatra bhagavān pañcakān bhikṣūn āmantrayate sma: mā yūyaṃ bhikṣavas tathāgatam (A 391a) atyarthaṃ nāmavādena gotravādena āyuṣmadvādena samudācarata; mā vo 'bhūd dīrgharātram anarthāyāhitāya duḥkhāya; tat kasya hetoḥ? yaḥ kaścid bhikṣavaḥ tathāgatam atyarthaṃ nāmavādena gotravādena āyuṣmadvādena samudācarati; tat tasya bhavati mohapuruṣasya dīrgharātram anarthāya ahitāya duḥkhāya; ta evam (SBV I 134) āhuḥ: tayā tāvat tvam āyuṣman gautama pūrvikayā īryayā caryayā duṣkaracaryayā kiñcid adhigatavān uttaraṃ manuṣyadharmād alaṃ āryaviśeṣādhigamaṃ jñānaṃ vā, darśanaṃ vā, sparśavihāratāṃ vā; kutaḥ punar yas tvam etarhi śaithiliko bahulājīvaḥ prahāṇavibhrāntaḥ sa tvam etarhy audārikaṃ āhāram āharasy odanakulmāṣān; sarpistailābhyāṃ gātrāṇi mrakṣayasi; sukhodakena ca kāyaṃ pariṣiñcasi; nanu yūyaṃ bhikṣavaḥ paśyatha tathāgatasya pūrveṇāparaṃ mukhasya vā viprasannatvam, indriyāṇāṇ <vā> nānākaraṇam ? ta evam ūhuḥ: evam etad āyuṣman gautama ______________________________________________________________ The middle course of conduct tatra bhagavān pañcakān bhikṣūn āmantrayate sma : dvāv imau bhikṣavo 'ntau pravrajitena na sevitavyau, na vaktavyau, na paryupāsitavyau; katamau dvau; yaś ca kāmeṣu kāmasukhālayānuyogo hīno grāmyaḥ prākṛtaḥ pārthagjanikaḥ; yaś cātmaklamathānuyogo duḥkho 'nāryo 'narthopasaṃhitaḥ; ity etāv ubhāv antāv anupagamya asti madhyamā pratipac cakṣuṣkaraṇī jñānakaraṇī upaśamasaṃvartanī abhijñāyaiva saṃbhodhaye nirvāṇāya saṃvartate; madhyamā pratipat katamā? āryāṣṭāṅgo mārgaḥ; tasya samyagdṛṣṭiḥ, samyaksaṅkalpaḥ, samyagvāk, samyakkarmāntaḥ, samyagājīvaḥ; samyagvyāyāmaḥ, samyaksmṛtiḥ, samyaksamādhiḥ; aśakad bhagavān pañcakān bhikṣūn anayā saṃjaptyā saṃjñapayitum; dvau ca bhagavān pañcakānāṃ bhikṣūṇāṃ pūrvabhakte avavadati; trayo grāmaṃ piṇḍāya praviśanti; yat trivargo 'bhinirharati tena ṣaḍvargo yāpayati; trīṃś ca bhagavān pañcakānāṃ bhikṣūṇāṃ paścādbhakte avavadati; dvau grāmaṃ piṇḍāya praviśataḥ; yad dvivargo 'bhinirharati tena pañcavargo yāpayati; tathāgataḥ pratiyaty eva kālabhojī (SBV I 135) ______________________________________________________________ The four Noble Truths tatra bhagavān pañcakān bhikṣūn āmantrayate sma: 1) idaṃ duḥkham āryasatyam iti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi; jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; ayaṃ duḥkhasamudayaḥ, ayaṃ duḥkhanirodhaḥ; iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipat āryasatyam iti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkham āryasatyam abhijñayā parijñeyaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhasamudayam āryasatyam abhijñayā prahātavyaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam (A 391b) ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhanirodham āryasatyam abhijñayā sākṣātkartavyaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyam abhijñayā bhāvayitavyaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi tat khalu duḥkham āryasatyam abhijñāyā parijñātaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhasamudayam āryasatyam abhijñayā prahīṇaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhanirodham āryasatyam abhijñayā sākṣātkṛtaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; tat khalu duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyam abhijñayā bhāvitaṃ mayeti bhikṣavaḥ pūrvam ananuśruteṣu dharmeṣu yoniśo manasi kurvataś cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi; yāvac ca (SBV I 136) mama bhikṣava eṣu caturṣv āryasatyeṣv evaṃ triparivartaṃ dvādaśākāraṃ na cakṣur udapādi, na jñānaṃ <na> vidyā na buddhir udapādi, na tāvad aham asmād bhikṣavaḥ sadevakāl lokāt, samārakāt, sabrahmakāt, saśramaṇabrāhmaṇikāyāḥ prajāyāḥ sadevamānuṣāyā mukto nisṛto visaṃyukto vipramukto viparyāsāpagatena cetasā bahulaṃ vyāhārṣam; na tāvad ahaṃ bhikṣavaḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho 'smīty adhyajñāsiṣam; yataś ca mama bhikṣava eṣu caturṣv āryasatyeṣv evaṃ triparivartaṃ dvādaśākāraṃ cakṣur udapādi, jñānaṃ vidyā buddhir udapādi, tato 'ham asmāt sadevakāl lokāt samārakāt sabrahmakāt, saśramaṇabrāhmaṇikāyāḥ prajāyāḥ sadevamānuṣāyā mukto nisṛto visaṃyukto vipramukto viparyāsāpagatena cetasā bahulaṃ vyāhārṣam; bhikṣavaḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho 'smīty adhyajñāsiṣaṃ ______________________________________________________________ The name of Ājñātakauṇḍinya asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe āyuṣmata ājñātākauṇḍinyasya virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam, aśīteś ca devatāsahasrāṇām; tatra bhagavān āyuṣmantaṃ kauṇḍinyam āmantrayate sma: ājñātas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñātaḥ bhagavann ājñātaḥ; ājñātas te kauṇḍinya dharmaḥ? ājñātaḥ sugata ājñāta; <ājñāto> āyuṣmatā kauṇḍinyena dharma iti tasmād āyuṣmataḥ kauṇḍinyasya ājñātakauṇḍinya ity adhivacanam; ājñāta āyuṣmatā kauṇḍinyena dharma iti ______________________________________________________________ Proclamation of Dharmacakra bhaumā yakṣāḥ śabdam udīrayanti, ghoṣam anuśrāvayanti: etan mārṣā bhagavatā vārāṇasyām ṛṣivadane mṛgadāve triparivartaṃ dvādaśākāraṃ dharmyaṃ dharmacakraṃ pravartitam, apravartyaṃ śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā brahmaṇā vā kenacid vā (SBV I 137) loke <sahadharmataḥ> bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai arthāya sukhāya devamanuṣyāṇām iti divyāḥ kāyā abhivardhiṣyante, āsūrāḥ kāyāḥ parihāsyante iti; bhaumānāṃ yakṣāṇāṃ śabdaṃ śrutvā antarikṣāvacarā yakṣās <tam anuśrāvayanti> cāturmahārājakāyikā devāḥ trāyastriṃśā yāmās tuṣitā nirmāṇaratayaḥ paranirmitavaśavartino devāḥ; tena kṣaṇena, teṇa lavena, tena muhūrtena, tena kṣaṇalavamuhūrtena (A 392a) yāvad brahmalokaṃ śabdo 'gamat; brahmakāyikā devāḥ śabdam udīrayanti; ghoṣam anuśrāvayanti: etan mārṣā bhagavatā vārāṇasyaṃ ṛṣivadane mṛgadāve triparivartaṃ dvādaśākāraṃ dharmyaṃ dharmacakraṃ pravartitam apravartyaṃ śramaṇena brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā brahmaṇā vā kenacid vā punar loke sahadharmataḥ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai arthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇām iti divyāḥ kāyā abhivardhiṣyante; āsurāḥ kāyāḥ parihāsyanta iti; pravartitaṃ bhagavatā vārāṇasyām ṛṣivadane mṛgadāve triparivartaṃ dvādaśākāraṃ dharmyaṃ dharmacakram iti; tasmād asya dharmaparyāyasya dharmacakrapravartanam ity adhivacanaṃ ______________________________________________________________ The Budda explains the four Noble Truths tatra bhagavān dvir api pañcakān bhikṣūn āmantrayate sma: catvārīmāni bhikṣava āryasatyāni; katamāni catvāri? duḥkham āryasatyaṃ, duḥkhasamudayo duḥkhanirodho duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyam; 1) duḥkham āryasatyaṃ katamat? jātir duḥkhaṃ, jarā duḥkhaṃ, vyādhir duḥkhaṃ, maraṇaṃ duḥkham, priyaviprayogo duḥkham, apriyasaṃprayogo duḥkham, yad apīcchan paryeṣamāṇo na labhate tad api duḥkham; saṅkṣepataḥ pañca ime upādānaskandhā duḥkham; tasya parijñāyai āryāṣṭaṅgo mārgo bhāvayitavyaḥ; 2) duḥkhasamudayam āryasatyaṃ katamat? tṛṣṇā paunarbhavikī nandīrāgasahagatā tatra tatrābhinandinī; tasyāḥ prahāṇāya āryāṣṭāṅgo mārgo bhāvayitavyaḥ; 3) duḥkhanirodham āryāsatyaṃ katamat? yad asyā eva tṛṣṇāyāḥ paunarbhavikyāḥ nandīrāgasahagatāyās tatra tatrābhinandinyā aśeṣaprahāṇaṃ pratinisargo vāntībhāvaḥ kṣayo virāgo nirodho (SBV I 138) vyupaśamaḥ astaṅgamaḥ; tasya sākṣātkriyāyai āryāṣṭāṅgo mārgo bhāvayitavyaḥ; 4) duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyaṃ katamat? āryāṣṭāṅgo mārgaḥ; tadyathā, samyagdṛṣṭiḥ, samyaksaṅkalpaḥ; samyagvāk, samyakkarmāntaḥ; samyagājīvaḥ; samyagvyāyāmaḥ; samyaksmṛtiḥ; samyaksamādhiḥ; so 'pi bhāvayitavyaḥ asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe āyuṣmata ājñātakauṇḍinyasyānupādāyāśravebhyaś cittaṃ vimuktam; avaśiṣṭānāṃ tu pañcakānāṃ bhikṣūṇāṃ virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam; tena khalu samayena eko <loke> arhan bhagavāṃś ca dvitīyaḥ; tatra bhagavān avaśiṣṭān pañcakān bhikṣūn āmantrayate sma: rūpaṃ bhikṣavo nātmā; rūpaṃ ced bhikṣava ātmā syān na rūpam ābādhāya duḥkhāya saṃvarteta; labhyeta ca rūpasyaivaṃ me rūpaṃ bhavatu, evaṃ mā bhūd iti; yasmāt tarhi bhikṣavo rūpam anātmā tasmād rūpam ābādhāya duḥkhāya saṃvartate; na ca labhyate rūpasyaivaṃ me bhavatu, evaṃ mā bhūd iti; vedanā saṃjñā saṃskārā vijñanaṃ bhikṣavo nātmā; vijñānaṃ cet bhikṣavaḥ ātmā syān na vijñānam ābādhāya <duḥkhāya> saṃvarteta; labhyeta ca vijñānasyaivaṃ me vijñānaṃ bhavatu, evaṃ mā bhūd iti; yasmāt tarhi bhikṣavaḥ vijñānam anātmā, tasmād vijñānam ābādhāya (A 392b) duḥkhāya saṃvartate; na ca labhyate vijñānasyaivaṃ me vijñanaṃ bhavatu, evaṃ mā bhūd iti kiṃ manyadhve bhikṣavo, rūpaṃ, nityaṃ vā <anityaṃ vā>? anityam idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vā tan na vā duḥkham? duḥkham idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ duḥkhaṃ vipariṇāmadharmi; api nu tac chrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacched etan mama, eso 'ham asmy, eṣa me ātmeti? no bhadanta; kiṃ manyadhve bhikṣavo vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā? anityam idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ <duḥkhaṃ> vā tan, na vā duḥkham? duḥkham idaṃ bhadanta; yat punar anityaṃ <duḥkham> vipariṇāmadharmi; api nu tac chrutavān āryaśrāvaka ātmata upagacched etan mama, eṣo 'ham asmy, eṣa me ātmeti? no bhadanta; (SBV I 139) tasmāt tarhi bhikṣavo yat kiñcid rūpam atītānāgatapratyutpannam adhyātmaṃ vā bāhyaṃ vā audārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā yad vā dūre yad vā antike tat sarvaṃ naitan mama, naiṣo 'ham asmi, naiṣa me ātmeti; evam etat yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam; <evaṃ yā kācid vedanā yā kācit saṃjñā ye kecit saṃskārā yat kiṃcid vijñānam atītānāgatapratyutpannam ādhyātmaṃ vā bāhyaṃ vā audārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā yad vā dūre yad vāntike tat sarvaṃ naitan mama, naiso 'ham asmi, naiṣa me ātmeti; evam etat yathābhūtaṃ samyakprajñayā draṣṭavyam;> yataś ca bhikṣavaḥ śrutavān āryaśrāvaka imāṃ pañca upādānaskandhān naivātmato nātmīyataḥ samanupaśyati; sa evaṃ samanupaśyan na kiñcil loka upādatte; anupādadāno na paritasyati aparitasya ātmaiva parinirvāti; kṣīṇā me jātiḥ; uṣitaṃ brahmacaryam; kṛtaṃ karaṇīyam; nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti; asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyaṃāṇe avaśiṣṭanāṃ pañcakānāṃ bhikṣūṇām anupādāyāśravebhyaś cittāni vimuktāni; tena khalu samayena pañca loke 'rhanto, bhagavāṃś ca ṣaṣṭha iti ______________________________________________________________ The conversin of Yaśas, son of Agrakulika tatra bhagavān vārāṇasyāṃ viharati nadyā vārakāyaṣ tīre; tena khalu samayena vārāṇasyāṃ yaśā agrakulikaputraḥ prativasati; divādivase strīmayena tūryeṇa krīḍitvā ramitvā paricārya śrāntakāyaḥ klāntakāyaḥ prābhārakāyaḥ pratiyaty eva middham avakrāntaḥ; tā api striyaḥ śrāntakāyāḥ klāntakāyāḥ prāgbhārakāyāḥ pratiyaty eva middham avakrāntāḥ; adrākṣīd yaśā agrakulikasya putraḥ sarātram eva suptapratibuddhaḥ sarvās tā striyo vilālikā vinagnikā vikeśikā vikṣiptabhujāḥ kāny api kāny api vipralapantyaḥ; dṛṣṭvā ca punar asya sve 'ntaḥpure śmaśānasaṃjñā avakrāntā; atha yaśā agrakulikaputro mahāśayanād avatīrya śatasahasraṃ maṇipādukāyugaṃ prāvṛtya (SBV I 140) yenāntaḥpuradvāraṃ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya apasvaram akārṣīt: upadruto 'smi mārṣā upasṛṣṭo 'smi mārṣā iti; tasyāmanuṣyā dvāraṃ vivṛṇvanti; śabdaṃ cāntardhāpayanti; atha yaśā agrakulikaputro yena niveśanadvāraṃ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramyāpasvaram akārṣīt: upadruto 'smi mārṣā upasṛṣṭo 'smi mārṣā iti: tasyāmanuṣyā dvāraṃ vivṛṇvanti; śabdaṃ cāntardhāpayanti; atha yaśā agrakulikaputro yena nagaradvāraṃ tenopasaṅkrāntaḥ; (A 393a) upasaṅkramyāpasvaram akārṣīt: upadruto 'smi mārṣā upasṛṣṭo 'smi mārṣā <iti>; tasyāmanuṣyā dvāraṃ vivṛṇvanti; śabdaṃ cāntardhāpayanti; atha yaśā agrakulikaputro yena nadī vārakā tenopasaṅkrāntaḥ; tena khalu samayena bhagavān nadyā vārakāyās tīre bahir vihārasyābhyavakāśe caṅkrame caṅkramyate yadbhūyasā yaśasam evāgrakulikaputram āgamayamānaḥ; adrākṣīt yaśā agrakulikaputro bhagavantaṃ nadyā vārakāyās tīre caṅkrame caṅkramyamāṇam dūrata eva; dṛṣṭvā ca punar apasvaram akārṣīt: upadruto 'smi śramaṇa upasṛṣṭo 'smi śramaṇa <iti>; atha bhagavān yaśasam agrakulikaputram idam avocat: ehi kumāra; idaṃ te sthānam anupadrutam; idam anupasṛṣṭam iti; atha yaśā agrakulikaputraḥ śatasahasraṃ maṇipādukāyugaṃ nadyā vārakāyās tīre ujjhitvā, nadīṃ vārakāṃ pratyuttīrya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāt; atha bhagavān yaśasam agrakulikaputram ādāya yena svo vihāras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya prajñapta evāsane nyaṣīdat; niṣadya bhagavān yaśasam agrakulikaputraṃ dharmayayā kathayā sandarśayati <samādāpayati> samuttejayati saṃpraharṣayati; yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ pūrvakālakaraṇīyā dharmyā kathā tadyathā dānakathā, śīlakathā, svargakathā, kāmānām āsvādādīnavasaṃkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveka anuśaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadā cainaṃ bhagavān adrākṣīd dhṛṣṭacittaṃ kalyacittaṃ muditacittaṃ vinivaraṇacittaṃ bhavyaṃ pratibalaṃ sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātuṃ, tadā (SBV I 141) yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā, tadyathā duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaś catvāry āryasatyāni vistareṇa saṃprakāśayati; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakaṃ rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇāti; evam eva yaśā agrakulikaputras tasminn evāsane niṣaṇṇaś catvāry āryasatyāny abhisameti; tadyathā duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgaṃ atha yaśā agrakulikaputro dṛṣṭadharmā prāptadharmā viditadharmā paryavagāḍhadharmā tīrṇakāṅkṣas tīrṇavicikitso 'parapratyayo 'nanyaneyaḥ śāstuś śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāptaḥ utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocat: abhikrānto 'haṃ bhadanta, abhikrāntaḥ; eṣo 'haṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsakaṃ ca māṃ dhāraya adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetaṃ śaraṇāgatam abhiprasannaṃ ______________________________________________________________ Yaśas's father becomes a lay-disciple and Yaśas an Arhat adrākṣīd anyatamāvaruddhikā sarātram eva suptapratibuddhā yaśāḥ kumāro mahāśayane na dṛśyate iti; dṛṣṭvā ca punar yenāgrakuliko gṛhapatis tenopasaṃkrāntā; upasaṅkramyāgrakulikaṃ gṛhapatim idam avocat: yat khalv ārya jānīyā yaśāḥ kumāraḥ sve mahāśayane na dṛśyate (A 393b) iti; atha agrakulikasya gṛhapater etad abhavat: māhaiva kumāraś corair vā dhūrtair vā svāpateyakāraṇāt bahir niṣkāsito bhaviṣyati; iti viditvā caturdiśam aśvadūtān preṣayati; svayam eva pradīpikāhastaiḥ puruṣaiḥ sārdhaṃ yena nadī vārakā tenopasaṅkrāntaḥ; adrākṣīd agrakuliko gṛhapatir nadyā vārakāyās tīre śatasahasraṃ maṇipādukāyugam ujjhitam; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: māhaiva (SBV I 142) kumāraś corair vā dhūrtair vā niṣkāsitaḥ; tathā hi nadyā vārakāyās tīre śatasahasraṃ maṇipādukāyugam ujjhitam; māhaiva kumāro 'nena tīrthena nadīṃ vārakām uttīrṇo bhaviṣyati; tathā <hi> śatasāhasraṃ maṇipādukāyugaṃ nadyā vārakāyās tīre ujjhitaḥ; iti viditvā tenaiva tīrthena nadīṃ vārakām uttīrya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; adrākṣīd bhagavān agrakulikaṃ gṛhapatim dūrād eva; dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat: yanv ahaṃ tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisaṃskuryāṃ yathāgrakuliko gṛhapatir asminn evāsane niṣaṇṇo yaśasaṃ kumāraṃ na paśyed iti; atha bhagavān tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisaṃskaroti yathāyrakuliko gṛhapatis tasminn evāsane niṣaṇṇo yaśasaṃ kumāraṃ na paśyati; athāgrakuliko gṛhapatir yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavantam idam avocat: kaccit bhagavān yaśasaṃ kumāram <adrākṣīt>? tena hi gṛhapate niṣīda sthānam etad vidyate yad asminn evāsane niṣaṇṇo yaśasaṃ kumāraṃ drakṣyasīti; athāgrakulikasya gṛhapater etad abhavat: nūnaṃ ca bhagavatā yaśāḥ kumāro dṛṣṭo bhaviṣyati; tathāhi bhagavān evam āha, tena hi gṛhapate niṣīda sthānam etad vidyate yad asminn evāsane niṣaṇṇo yaśasaṃ kumāraṃ drakṣyasi; iti viditvā hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajāto bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte nyaṣīdat; ekānte niṣaṇṇam agrakulikaṃ gṛhapatiṃ bhagavān dharmayayā kathayā sandarśayati, samādāpayati, samuttejayati saṃpraharṣayati; yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ pūrvakālakaraṇīyā dharmyā kathā, tadyathā dānakathā śīlakathā svargakathā kāmānām āsvādādīnavasaṃkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveka anusaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadā cainaṃ bhagavān adrākṣīd dhṛṣṭacittaṃ kalyacittaṃ muditacittaṃ vinivaraṇacittaṃ bhavyaṃ pratibalaṃ sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātuṃ, tadā yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā tadyathā duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgaṃ catvāry āryasatyāni vistareṇa saṃprakāśayati; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakam rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ (SBV I 143) pratigṛhṇāti, evam evāgrakuliko gṛhapatis tasminn evāsane niṣaṇṇaś catvāry āryasatyāny (A 394a) abhisameti; duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgam; tasmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe agrakulikasya gṛhapater virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣur utpannam; āyuṣmataś ca yaśasaḥ sarvālaṅkāravibhūṣitasyānupādāyāśravebhyāś cittaṃ vimuktam; atha bhagavāṃṣ tān ṛddhyabhisaṃskārān pratiprasrabhya tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ bhāṣate: alaṅkṛtaś cāpi careta dharmaṃ dāntaś śāntaḥ saṃyato brahmacārī / sarveṣu bhūteṣu nidhāya daṇḍaṃ sa brāhmaṇaḥ sa śramaṇaḥ sa bhikṣuḥ // tena khalu samayena ṣaṭ loke arhantaḥ, bhagavāṃś ca saptamaḥ; adrākṣīd agrakuliko gṛhapatir yaśasaṃ kumāraṃ tasminn evāsane niṣaṇṇam; dṛṣṭvā ca punar yaśasaṃ kumāram idam avocat: ehi kumāra niveśanaṃ gamiṣyāvo mātā te śrāntakāyā klāntakāyā paridevitavatīti; atha bhagavān agrakulikaṃ gṛhapatim idam avocat: kiṃ manyase gṛhapate yenāśaikṣeṇa jñānena aśaikṣeṇa darśanena catvāry āryasatyāny abhisamitāni, tadyathā duḥkhaṃ, samudayo, nirodho, mārgaḥ, api nu sa punar api gṛhī agāram adhyāvaseta? sannidhīkāraparibhogena vā kāmān paribhuñjīta iti? no bhadanta: yathā khalu tvayā gṛhapate śaikṣeṇa jñānena śaikṣeṇa darśanena catvāry āryasatyāny abhisamitāni, duḥkhaṃ, samudayo, nirodho, mārgaḥ; evam eva kumāreṇa aśaikṣeṇa jñānena aśaikṣeṇa darśanena catvāry āryasatyāny abhisamitāni, tadyathā duḥkhaṃ, samudayo, nirodho, mārgaḥ iti; lābhā bhadanta yaśasā kumāreṇa sulabdhā yena aśaikṣenā jñānena aśaikṣeṇa darśanena catvāry āryasatyāny abhisamitāni, tadyathā duḥkhaṃ, samudayo, nirodho, mārgaḥ; sādhu bhagavān yaśasā kumāreṇa paścācchramaṇena yenāgrakulikas tenopasaṅkrāmed anukampām upādāya; adhivāsayati bhagavān agrakulikasya gṛhapates tūṣṇīṃbhāvena; athāgrakuliko gṛhapatir bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ (SBV I 144) viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ ______________________________________________________________ Yaśa's mother and wife become lay-disciples atha bhagavāṃs tasyā eva rātrer atyayāt nivāsya pātracīvaram ādāya āyuṣmatā yaśasā paścācchrameṇena yenāgrakulikasya gṛhapater niveśanaṃ tenopasaṅkrāntaḥ; tena khalu samayena āyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca madhyamāyāṃ dvāraśālāyām āsthātāṃ yadbhūyasā bhagavantam āgamayamāne; adrāṣṭām āyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca bhagavantam dūrata eva dṛṣṭvā ca punar bhagavato 'rthe āsanaṃ prajñāpayataḥ; evaṃ cāhatuḥ; etu bhagavān; svāgataṃ bhagavate; niṣīdatu bhagavān prajñapta eva āsane; niṣaṇṇo bhagavān prajñapta evāsane; athāyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇe; ekānte niṣaṇṇām āyuṣmato yaśaso mahallikāṃ purāṇadvitīyāṃ ca bhagavān dharmyayā kathayā sandarśayati, (A 394b) samādāpayati, samuttejayati, saṃpraharṣayati; yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ pūrvakālakaraṇīyā dharmyā kathā, tadyathā dānakathā śīlakathā svargakathā kāmānām āsvādādīnavasaṅkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveka anuśaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadā caite bhagavān adrākṣīd dhṛṣṭacitte kalyacitte muditacitte vinivaraṇacitte bhavye pratibale sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātum, tadā yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā, tadyathā duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaś catvāry āryasatyāni, <vistareṇa> saṃprakāśayati; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakaṃ rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇāti, evam eva āyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca tasminn evāsane niṣaṇṇe catvāry āryastyāny abhisamitavatyau; tadyathā duḥkhaṃ samudaya nirodha mārgaḥ; atha āyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca dṛṣṭadharme prāptadharme viditadharme paryavagāḍhaharme (SBV I 145) tīrṇakāṅkṣe tīrṇavicikitse aparapratyaye anayaneye śāstuś śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāpte utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocatām: abhikrānte āvāṃ, bhadanta, abhikrānte; ete āvāṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāvo, dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsike ca āvāṃ dhārayādyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopete śaraṇāgate abhiprasanne; tena hi bhadanta ihaiva bhaktakṛtyaṃ kriyatām; adhivāsayati bhagavān āyuṣmato yaśaso mahallikāyāḥ purāṇadvitīyāyāś ca tūṣṇīṃbhāvena; atha āyuṣmato yaśaso mahallikā purāṇadvitīyā ca bhagavatas tūṣṇīṃbhāvena adhivāsanāṃ viditvā bhagavantaṃ sukhopaniṣaṇṇaṃ śucipraṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayataḥ, saṃpravārayataḥ; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpya saṃpravārya bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ nīcataram āsanaṃ gṛhītvā bhagavataḥ purastān niṣaṇṇe dharmaśravaṇāya; atha bhagavān āyuṣmato yaśaso mahallikāṃ purāṇadvitīyāṃ ca dharmyayā kathayā sandarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya utthāyāsanāt prakrāntaḥ; yena svo vihāras tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchanti: kiṃ bhadanta āyuṣmatā yaśasā karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena antaḥpuramadhyagatasya svasminn antaḥpure śmaśānasaṃjñā utpannā; sarvālaṅkāravibhūṣitena ca bhagavato 'ntike arhatvaṃ ca sākṣātkṛtam; yaśasā evaṃ bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni; (A 395a) yaśasā karmāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati; na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tu upātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante, śubhāny aśubhāni ca na pranaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api / sāmagrīṃ prāpya kālam ca phalanti khalu dehinām // (SBV I 146) ______________________________________________________________ Previous birth of Yaśas bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ vārāṇasyāṃ nagaryāṃ nātidūre riṣiḥ prativasati sma maitryātmakaḥ kāruṇikaḥ sarvasatvahitavatsalaḥ; tena piṇḍapātaṃ praviśatā mṛtakuṇapaṃ dṛṣṭam; asatpratibaddheneva cittena piṇḍapātaṃ praviṣṭaḥ; piṇdapātaṃ caritvābhyāgataḥ; yāvat paśyati taṃ mṛtakuṇapaṃ vilīnībhūtaṃ vyādhmātakaṃ ca; tasyaivāgrataḥ sphuṭitam; tena tatraiva vairāgyam utpāditam; tata ihāntaḥpure pratyayo dattaḥ kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau riṣir eṣa evāsau yaśāḥ kumāraḥ tena kālena tena samayena; yad anena tatra vairāgyam utpāditam tenaitarhi antaḥpuramadhyagatasya pratyayo dattaḥ; iti hi bhikṣavasḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ; ekāntaśuklānām ekāntaśuklo vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇi apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ; ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam ______________________________________________________________ Yaśas's four brothers are converted and become Arhats aśrauṣur vārāṇasyāṃ dvitīya agrakulokaputras tṛtīyaś caturthaḥ pañcama agrakulikaputraḥ, pūrṇo, vimalo, gavāṃpatiḥ subāhuś ca: yaśā agrakulikaputraḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajita iti; śrutvā ca punar eṣām etad abhavat: na batāvaro buddho bhaviṣyati, nāvaraṃ dharmākhyānam; yatredānīṃ yaśā agrakulikaputras tāvat taruṇaḥ tāvat sukhaiṣī keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ; yannu (SBV I 147) vayam api keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajemeti; atha dvitīyo 'grakulikaputras tṛtīyaś caturthaḥ pañcamo 'grakulikaputraḥ pūrṇo, vimalo, gavāṃpatis, subāhur, vārāṇasyāṃ niṣkramya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte tasthuḥ; ekāntasthitā dvitīyo 'grakulikaputras tṛtīyaś caturthaḥ pañcamaḥ agrakulikaputraḥ pūrṇo, vimalo, gavāṃpatis, subāhur, bhagavantam idam avocan: labhemahi vayaṃ bhadanta svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; carema vayaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam; labdhavantas ta āyuṣmantaḥ svākhyāte dharmavinaye pravrajyāṃ upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; evaṃ pravrajitā ekākino vyapakṛṣṭā apramattā ātāpinaḥ prahitātmāno vyahārṣuḥ; ekākino vyapakṛṣṭā apramattā ātāpinaḥ prahitātmāno viharanto yadarthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva (A 395b) śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajanti tad anuttaraṃ brahmacaryaparyavasānam dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā upasaṃpadya pravedayante: kṣīnā no jātir, uṣitaṃ brahmacaryaṃ, kṛtaṃ karaṇīyaṃ, nāparam asmād bhavaṃ prajānīma iti ājñātavanta āyuṣmanto 'rhanto babhūvuḥ suvimuktacittāḥ; tena khalu samayena daśa loke 'rhanto, bhagavān ekādaśamaḥ ______________________________________________________________ The conversion of fifty young men aśrauṣur vārāṇasyāṃ pañcāśad utsadotsadā grāmikadārakāḥ, prathamo 'grakulikaputro, dvitīyas, tṛtīyaś caturthaḥ, pañcamo 'grakulikaputro, yaśāḥ, pūrṇo, vimalo, gavāṃpatiḥ, subāhuḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitā iti; śrutvā ca punar eṣām etad abhavat: na batāvaro buddho bhasviṣyati; nāvaraṃ dharmākhyānam; yatredānīṃ prathamo 'grakulikaputro, dvitīyo yāvat purṇo vimalo gavāṃpatiḥ subāhur tāvat taruṇās tāvat sukhaiṣiṇaḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ (SBV I 148) pravrajitāḥ; yannu vayam api keśaśmaśrv avatārya kāṣayāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajemeti; atha pañcāśad utsadotsadā grāmikadārakā vārāṇasyāṃ niṣkramya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte tasthuḥ; ekāntasthitāḥ pañcāśad utsadotsadā grāmikadārakā bhagavantam idam avocan: labhemahi vayaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajyāṃ upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; carema vayaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam; labdhavantas ta āyuṣmantas svākhyāte dharmavinaye pravrajyāṃ upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam; evaṃpravrajitās te āyuṣmanta ekakino vyapakṛṣṭāḥ apramattā ātāpinaḥ prahitātmāno vyahārṣuḥ; ekākino vyapakṛṣṭā apramattā ātāpinaḥ prahitātmano viharanto yadarthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśrv avatārya kāṣayāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajanti tad anuttaraṃ brahmacaryaparyavasānaṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñayā sākṣātkṛtvā upasaṃpadya pravedayante; kṣīṇā no jātir, uṣitaṃ brahmacaryaṃ, kṛtaṃ karaṇīyaṃ, nāparam asmād bhavaṃ prajānīma iti ājñātavanta āyuṣmanto 'rhanto babhūvuḥ suvimuktacittāḥ; tena khalu samayena ṣaṣṭir loke arhanto bhagavān ekaṣaṣṭitamaḥ iti ______________________________________________________________ The Buddha goes to the village Urubilvā tatra bhagavān vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: mukto 'haṃ, bhikṣavaḥ, sarvapāśebhyo ye divyā ye ca mānuṣāḥ; yūyam api bhikṣavo muktāḥ sarvapāśebhyo ye divyā ye ca mānuṣāḥ; tato bhikṣavaś cārikāṃ prakramiśyāmo bahujanasukhāya lokānukampāyai arthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇām; mā ca vo dvāv ekena gamiṣyatha; aham api yenorubilvāsenāyanīgrāmakas tena cārikāṃ prakramiṣyāmi; atha mārasya (A 396a) pāpīyasa etad abhavat; ayaṃ śramaṇo gautamo vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve; evaṃ śrāvakān dharmaṃ deśayati: mukto 'haṃ bhikṣavaḥ sarvapāśebhyo ye ca divyā ye ca mānuṣāḥ; yūyam api bhikṣavo muktās sarvapāśebhyo ye ca divyā ye ca mānuṣāḥ; yāvad aham api yenorubilvāsenāyanīgrāmakas tena cārikāṃ prakramiṣyāmīti; yanv aham asyopasaṅkrameyaṃ yaduta vyākṣepakarmaṇi; atha māraḥ (SBV I 149) pāpīyān māṇavakavarṇam ātmānam abhinirmāya yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya bhagavato 'ntike tiṣṭhan gāthāṃ bhāṣate: amukto muktasaṃjñī san kiṃ mukto 'smīti manyase / mahābandhanabaddho 'si na me śramaṇa mokṣyase // atha bhagavata etad abhavat: māro batāyaṃ pāpīyān upasaṅkrānto yaduta vyākṣepakarmaṇi; iti viditvā gāthāṃ bhāṣate: mukto 'ham sarvapāśebhyo ye divyā ye ca mānuṣāḥ / evaṃ jānīhi pāpīyan nihatas tvam ihāntaka // atha mārasya pāpīyasa etad abhavat: jānāti me śramaṇo gautamaś cetasā cittam; iti viditvā duḥkhī durmanā vipratīsārī tatraiva antarhitaḥ; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: mukto 'haṃ bhikṣavaḥ sarvapāśebhyo ye divyā ye ca mānuṣāḥ; yūyam api bhikṣavo muktāḥ sarvapāśebhyo ye divyā ye ca mānuṣāḥ; carata bhikṣavaś cārikāṃ bahujanahitāya pūrvavad yāvad aham api yenorubilvāsenāyanīgrāmakas tena cārikāṃ prakramiṣyāmi; evaṃ bhadanta iti bhikṣavo bhagavataḥ pratiśrutya janapadacārikāṃ prakrāntāḥ atha bhagavāv yathābhiramyaṃ vihṛtya yenorubilvāsenāyanīgrāmakas tena cārikāṃ prakrānto 'nupūrveṇa cārikāṃ caran senāyanīgrāmakam anuprāptaḥ; atha bhagavān yena kārpāsavanaṣaṇḍaḥ tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya anyatarad vṛkṣamūlaṃ niśritya niṣaṇṇo divāvihārāya ______________________________________________________________ Sixty Gentlemen become lay-disciples tena khalu samayena ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgāḥ bahiḥ senāyanīgrāmakasya divādivase strīmayena tūryeṇa krīḍanti ramante paricārayanti; teṣāṃ krīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatām anyatarā strī samayaṃ virāgya niṣpalāyitā; atha ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgāḥ tāṃ striyaṃ samanveṣamāṇā yena kārpāsavanaṣaṇḍas tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya adrākṣuḥ ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgā bhagavantam anyatarad vṛkṣamūlaṃ niśrityā niṣaṇṇaṃ prāsādikaṃ prasādanīyam śāntendriyaṃ śāntamānasaṃ parameṇa cittadamavyupaśamena samanvāgataṃ (SBV I 150) suvarṇayūpam iva śriyā jvalantam; dṛṣṭvā ca punar yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntāḥ; upasaṅkramya bhagavantam idam avocan: kaccid bhagavān striyam adrākṣīt; <kiṃ punar vaḥ kumārakās tayā striyā?> iha vayaṃ bhadanta ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgāḥ bahiḥ senāyanīgrāmasya divādivase strīmayena tūryeṇa krīḍāmo ramāmo paricārayāmaḥ; teṣām asmākaṃ krīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatām anyatamā <strī samayaṃ virāgya niṣpalāyitā; te> vayam tāṃ striyaṃ samanveṣāmahe; kiṃ manyadhve kumārakāḥ? kiṃ varaṃ yo vā striyaṃ samanveṣāte, yo vā ātmānam? kim asmākaṃ bhadanta strī (A 396b) kariṣyati; idam evāsmākaṃ varaṃ yad vayam ātmānaṃ samanveṣemahi; tena hi kumārakā niṣīdantu; dharmaṃ vo deśayiṣyāmi; atha ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgāḥ bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ; ekāntaniṣaṇṇān ṣaṣṭiṃ bhadravargīyān pūgān bhagavān dharmyayā kathayā sandarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati; yāsau <buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmyā kathā; tadyathā> dānakathā śīlakathā svargakathā kāmānām āsvādādīnavasaṅkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveka anuśaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadā caitān bhagavān adrākṣīd dhṛṣṭacittān muditacittān kalyacittān vinivaraṇacittān bhavyān pratibalān sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātuṃ, tadā yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā tadyathā duḥkhaḥ samudayo nirodho mārgaś catvāry āryasatyāni vistareṇa saṃprakāśayati; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakaṃ rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇāti; evam eva ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pugāḥ eṣv evāsaneṣu niṣaṇṇāś catvāry āryasatyāny abhisamayanti; tadyathā duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgam; atha ṣaṣṭir bhadravargīgāḥ pūgāḥ dṛṣṭadharmāṇaḥ prāptadharmāṇo viditadharmāṇaḥ paryavagāḍhadharmāṇas tīrṇakāṅkṣā tīrṇavicikitsā aparapratyayā (SBV I 151) ananyaneyā śāstuś śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāptā utthāyāsanebhya ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tena añjaliṃ praṇamayya bhagavantam idam avocan: abhikrāntā vayaṃ bhadantābhikrāntāḥ; ete vayaṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmo dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsakāṃś ca asmān dhārayādyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetān śaraṇāgatān abhiprasannān; atha ṣaṣṭir bhadravargīyāḥ pūgā bhagavato bhāṣitam abhinandya anumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāh ______________________________________________________________ Conversion of the brahmin Deva tena khalu samayena kapilavastuni devo nāma brāhmaṇaḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo bhagavataḥ purāṇo gṛhapatis sakhā: asau pareṇa samayena jñātikṣayaṃ <dhanakṣayam ṛddhikṣayaṃ gataḥ; yadā bhagavatā> ṣaṭtriṃśadbhūtakoṭiparivāraṃ māraṃ vidrāvya anuttaraṃ jñānam adhigataṃ, tadā devo brāhmaṇaḥ patnyā sārdhaṃ senāyanīgrāmakam anuprāptaḥ; devena brāhmaṇena śrutaṃ bhagavatā anuttaraṃ jñānam adhigatam; śrutvā ca tasyaitad abhavat: kathaṃ punar ahaṃ bhagavantaṃ piṇḍakena pratipādayeyam iti; sa patnīm āmantrayate: bhadre bhagavatā anuttaram jñānam adhigatam; sa ca bhagavāṃś cakravartikule jātaḥ; sa idānīṃ senāyanīgrāmakaṃ piṇḍapātaṃ <carati> ............................................................ sā kathayati: (A 397a) āryaputra tathā bhavatu; devena brāhmaṇasakāśe patnībandhakaṃ sthāpayitvā pañcakārṣāpaṇa ..................................................... devena brāhmaṇena gṛhapatisakāśād alaṅkāraṃ yācitvā patnyā anupradattaḥ; atha devo brāhmaṇaḥ sapatnīkaḥ suciṃ praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavantam idam avocat; adhivāsayatu me bhagavān śvo 'ntargṛhe bhaktena; adhivāsayati bhagavān devasya brāhmaṇasya tūṣṇīṃbhāvena; atha bhagavān yena devasya brāhmaṇasya niveṣanaṃ (SBV I 152) tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya prajñapta evāsane nyaṣīdat; atha devo brāhmaṇaḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ bhagavantaṃ viditvā sapatnī kaḥ śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ tarpayataḥ saṃpravārayataḥ; anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayitvā saṃpravārayitvā bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastaṃ apanītapātraṃ nīcataram āsanaṃ gṛhītvā bhagavataḥ purastān niṣaṇṇau dharmaśravaṇāya; atha bhagavān devasya brāhmanasya daksiṇādeśanāṃ kṛtvā prakrāntaḥ iti; devo brāhmaṇas tac chrutvā duḥkhī durmanāḥ saṃvṛttaḥ; aṭavīṃ saṃprasthitaḥ kuto 'ham alaṅkāraṃ dāsyāmīti; nānyatrātmānam ..................................................... tadā paśyati tam alaṅkāram; sa taṃ gṛhītvā gṛham āgataḥ; deva paśyāmīti <patnī> duḥkhadaurmanasyāhatā gṛhaṃ viśodhayati suvarṇakalaśaṃ dīptimantaṃ paśyati yathāpitad buddhasya buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena; devas tāṃ pṛcchati: bhadre kim etad? iti; sā kathayati: āryaputra mayā suvarṇakalaśo dṛṣṭaḥ; so 'pi kathayati: bhadre, mayāpi so 'laṃkāro dṛṣṭaḥ; tāv atyarthaṃ bhagavati prasādajātau tathā cābhiprasannau; tato bhagavatā tādṛśī caturāyasatyasaṃprativedhikī dharmedeśanā kṛtā; yathā devena brāhmaṇena sapatnīkena viṃśatiśikharasamudgataṃ dṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā śrotraāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam ______________________________________________________________ Conversion of Nandā and Nandabalā atha bhagavāṃs tasyā eva rātryā atyayāt pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaram ādāya senāyanīgrāmakaṃ piṇḍāya prāvikṣat; atha bhagavata etad abhavat: kasya nv ahaṃ senāyanīgrāmake tatprathamato dharmaṃ deśayeyam; atha bhagavata etad abhavat: yanv ahaṃ nandāyāś ca nandabalāyāś ca (A 397b) grāmikaduhitroḥ tatprathamato dharmaṃ deśayeyaṃ, ye māṃ duḥkhaprahāṇayogam anuyuktaṃ viharantaṃ satkṛtyopasthatuḥ premnā ca gauraveṇa ca; atha bhagavān yena nandāyāś ca nandabalāyāś ca grāmikaduhitror niveśanaṃ tenopasaṃkrantaḥ; adrāṣṭāṃ ca nandā ca nandabalā ca grāmikaduhitarau (SBV I 153) bhagavantaṃ dūrata eva; dṛṣṭvā ca punar bhagavato 'rthāyāsanaṃ prajñapayataḥ evaṃ cāhatuḥ: niṣīdatu bhagavān prajnāpta evāsane; nyaṣīdad bhagavān prajñāpta evāsane; atha nandā ca nandabalā ca grāmikaduhitarau bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇe; ekāntaniṣaṇṇe nandāṃ ca nandabalāṃ ca grāmikaduhitarau bhagavān dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ pūrvakālakaraṇīyā dharmī kathā tadyathā dānakathā śīlakathā svargakathā kāmānām āsvādādīnavasaṃkleśavyavadānanaiṣkramyapraviveke anuśaṃsavyavadānapakṣyān dharmān vistareṇa saṃprakāśayati; yadaite bhagavān adrākṣīd dhṛṣṭacitte kalyacitte muditacitte vinivaraṇacitte bhavye pratibale sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanām ājñātuṃ tadā yāsau buddhānāṃ bhagavatāṃ sāmutkarṣikī dharmadeśanā tadyathā duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaś catvāry āryasatyāni vistareṇa saṃprakāśayati; tadyathā śuddhaṃ vastram apagatakālakaṃ rañjanopagaṃ raṅge prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇāti, evam eva nandā ca nandabalā ca tasminn evāsane niṣaṇṇe catvary āryasatyāni abhisamayatas tadyathā duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgam; atha nandā ca nandabalā ca grāmikaduhitarau dṛṣṭadharme prāptadharme paryavagādhadharme tīrṇakāṃkṣe tīrṇavicikitse 'parapratyaye 'nanyaneye śāstuḥ śāsane dharmeṣu vaiśāradyaprāpte; utthāyāsanād ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocatām: abhikrānte āvāṃ bhadantābhikrānte; ete āvāṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāvo dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsike cāvāṃ dhārayādyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopete śaraṇagate 'bhiprasanne; atha nandā ca nandabalā ca grāmikaduhitarau bhagavantam idam avocatām; tena hi bhadanta ihaiva bhaktakṛtyaṃ kriyatām; adhivāsayati bhagavān nandāyāś ca nandabalāyāś ca grāmikaduhitroḥ tūṣnīṃbhāvena; atha nandā ca nandabalā ca grāmikaduhitarau bhagavatas tūṣṇīmbhāvenādhivāsanāṃ viditvā sukhopaniṣaṇṇaṃ bhagavantaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayataḥ saṃpravārayataḥ; śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayitvā saṃpravārayitvā bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastaṃ apanītapātraṃ nīcatarakam āsanaṃ gṛhītvā bhagavataḥ pūrato niṣaṇṇe dharmaśravaṇāya (SBV I 154) [The ff. of the manuscript between 398 and 405 are missing. Some fragments in Sanskrit concerning this portion of the Saṅghabhedavastu have been edited and restored with the aid of the Tibetan translation by Prof. Ernst Waldschmidt, Catuṣpariṣatsūtra, ed. cit, vol. lll, Vorgang 23, 18-27 c 3 (pp. 235-337)]. The portion restored by Prof. Ernst Waldschmidt has been reproduced below as the Appendix ll] ______________________________________________________________ Biṃbisāra's visit to the Buddha <tā devatā punar avocan: mahārāja na te pāpaṃ karma kṛtam; api tu> (A 406a) yaiḥ sārdhaṃ tvayā sāmavāyikāni karmāṇi kṛtāni teṣāṃ ye kecit sannipatitāḥ kecid adyatvepi janapadair amuṣmin karmāntān kārayantas tiṣṭhanto tān śabdayeti; rājñā taddeśanivāsino janakāyās sarve āhūtāḥ; tato rājā biṃbisāro dvādaśabhī rathasahasrair aṣṭādaśabhiś ca peṭakāśvasahasrair anekaiś ca māgadhakair brāhmaṇagṛhapatiśatasahasraiḥ sārdhaṃ rājagṛhān niryāti bhagavato 'ntikaṃ bhagavantaṃ darśanāyopasaṅkramituṃ paryupāsanāyai; tasya yāvatī yānasya bhūmis tāvad yānena gatvā yānād avatīrya padbhyām evārāmaṃ prāvikṣat; yad antarā rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāro bhagavantam adrākṣīt tadantarāt pañcakakudāny apanīya uṣṇīṣaṃ, chatraṃ, khaḍgaṃ, maṇibālavyajanaṃ citre copānahau yena bhagavāṃs tenopasaṅkrāntaḥ; upasaṅkramya ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tena añjaliṃ praṇamayya trir ātmano nāmadheyam anuśrāvayati: rājāham asmi bhadanta māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ; rājāham asmi bhadanta māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ; evam etan mahārāja, evam etat; rājā tvaṃ mahārāja māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ; rājā tvaṃ mahārāja māgadhaḥ śreṇyo bimbisāraḥ; niṣīda tvaṃ mahārāja yathāsvake āsane; atha rājā māgadhaḥ śreṇyo bimbisāro bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; eke māgadhakā brāhmaṇagṛhapatayo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ; eke bhagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ (SBV I 155) vyatisārya ekānte niṣaṇṇāḥ; eke yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamayya ekānte niṣaṇṇāḥ; eke bhagavantaṃ dūrād eva dṛṣṭvā tuṣṇīm ekānte niṣaṇṇāḥ ______________________________________________________________ Urubilvākāśyapa and the Buddha confront tena khalu samayena āyuṣmān urubilvākāśyapas tasyām eva parṣadi sanniṣaṇṇaḥ sannipatitaḥ; atha māgadhakānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnām etad abhavat: kiṃ nu mahāśramaṇa urubilvākāśyapasya jaṭilasyāntike brahmacaryaṃ caraty āhosvid urubilvākāśyapa eva jaṭilo mahāśramaṇasyāntike brahmacaryaṃ carati? atha bhagavān māgadhakānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ cetasā cittam ājñāya āyuṣmantam urubilvākāśyapaṃ gāthābhir gītena praśnaṃ pṛcchati sma: dṛṣṭveha kiṃ tvam urubilvavāsin agnīn ahāsīr vratam eva cārṣam / ācakṣva me kāśyapa etam arthaṃ kathaṃ prahīṇaṃ hi tavāgnihotram // annāni pānāni tathā rasāṃś ca kāmān s