Luật Tạng, Phẩm Phá Tăng (Saṃghabhedavastu)

(SBV I 1) (A 350a)
piṇḍoddānam
saṃmato devapālaś ca niryūho jīrṇo bhadrakaḥ /
parṣat kauṇḍinya ṛddhiś ca kauśiko bhukpuha ... /
sāvīciś ca kataro bhavati paścimaḥ //
uddānam
mahāsaṃmataḥ siṃhahanuḥ suprabuddhas tathaivaca / (SBV I 2)
tuṣitās ca dohado jātiḥ chando 'sito 'py atha pātrī //
kṛmivarmātha baddhālī sahadevas tathaiva ca /
chadanaṃ vaiśālakānirdeśanaṃ prasādanam atha //
yaśodharā haṃsaś cāpy atha kalyāṇī gopikā /
nirdeśanaṃ jambū ca mṛgajā saptamaḥ kulo bhārgavaḥ /
rājagṛhaṃ tapasaś ca ārāḍo duṣkaraṃ nandā / (SBV I 3)
kālakaḥ svastikas tathā mārasya nāśanaṃ kṛtvā /
catuṣparṣac ca paścimam //
______________________________________________________________
Lineage of kings
arciṣmantaḥ potalake ekaśatam
arindamaḥ ayodhyāyāṃ catuṣpaṃcāśad
ajitaṃjayo vārāṇasyāṃ triṣaṣṭiḥ
duṣprasaho kimpilāyāṃ caturaśītiḥ
brahmadattaḥ hastināpure dvātriṃśad
hastidattaḥ takṣaśīlāyāṃ paṃcasahasrāṇi
kālīśo urasāyāṃ dvātriṃśan
nagnajid ajitaṃjaye dvātriṃśaj
jayadatto kanyākubjāyāṃ dvādaśa
jayasena caṃpāyām aṣṭādaśa
nāgadeva tālipye paṃcaviṃśatiḥ
naradevaḥ tāmaliptyāṃ dvādaśa
sāgaradevaḥ dantapuryām aṣṭādaśa
sumatiḥ rājagṛhe paṃcaviṃśatiḥ
tamonud vārāṇasyām ekaśataṃ
mahendrasenaḥ kuśāvatyāṃ caturaśītiḥ
samudrasenaḥ potalake sahasraṃ
tapaṃcaraḥ kusāvatyāṃ caturaśītiḥ
mahīmukho vārāṇāsyāṃ śatasahasraṃ
mahīpatir ayodhyāyāṃ śatasahasraṃ
mahīdharo mithilāyāṃ caturaśītiḥ
mahādevo (A 350b) punar api mithilāyāṃ caturaśītiḥ (SBV I 4)
mahādevo nimiḥ ... peyālam ... dṛḍharathaḥ sāṃkāśye saptasaptatiḥ
ambarīśo nāgasaṃpālo vārāṇasyām ekaśataṃ
kṛkiḥ sujātaḥ potalake ekaśataṃ
karṇa ikṣvākuḥ potalake ekaśataṃ
virūḍhaka ikṣvākvādir gopūrakaḥ kapilavastuni paṃcapaṃcāśatsahasrāṇi
daśarathaḥ ... peyālam ... siṃhahanuḥ siṃhahanoś catvāraḥ caturbhyaḥ dvikayuktiḥ (SBV I 5)
______________________________________________________________
Bhikṣus desire to know
the origin of the Śākyas
buddho bhagavān kapilavastuni viharati nyagrodhārāme / atha saṃbahulānāṃ kāpilavāstavānāṃ śākyānāṃ saṃsthāgāre saṃniṣaṇṇānāṃ saṃnipatitānām ayam evaṃ rūpo 'bhūd antarākathāsamudāhāraḥ / kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca śākyānāṃ paurāṇakulavaṃśaś ca / sacet kaścid asmākam upasaṃkramyaivaṃ pṛcchet: kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / evaṃ pṛṣṭā vayaṃ kiṃ vyākuryāmaḥ / na ca punar jānīmaḥ kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / ete vayaṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmāmaḥ / upasaṃkramya bhagavantam etam evārthaṃ paripṛcchāmaḥ, yathā cāsmākaṃ bhagavān vyākaroti tathainaṃ dhārayiṣyāmaḥ iti / atha saṃbahulāḥ kāpilavāstavāḥ śākyā yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ / upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ / ekānte niṣaṇṇāḥ saṃbahulāḥ kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavantam idam avocan / ihāsmākaṃ bhadanta saṃbahulānāṃ kāpilavāstavānāṃ śākyānāṃ saṃsthāgāre saṃniṣaṇṇānāṃ saṃnipatitānām ayam evaṃrūpo 'bhūd antarākathāsamudhāhāraḥ / kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśaḥ / sacet kaścid asmākam (SBV I 6) upasaṃkramyaivaṃ pṛcchet kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / evaṃ pṛṣṭā vayaṃ kiṃ vyākuryāmaḥ / na ca punar jānīmaḥ kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / ete vayaṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkramāmaḥ / upasaṃkramya bhagavantam etam evārthaṃ paripṛcchāmaḥ, yathā cāsmākaṃ bhagavān vyākariṣyati tathainaṃ dhārayiṣyāmaḥ iti / te vayam etam evārthaṃ paripṛcchāmaḥ: kuto bhagavan nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca śākyānāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / atha bhagavata etad abhavat / saced ahaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kuryāṃ sthānam etad vidyate: yad anyatīrthikaparivrājakā evaṃ vadeyuḥ ātmaślāghī śramaṇo gautamo yad icchati tad vyākarotīti / atha ko nu mama śrāvakaḥ (A 351a) pratibalaḥ syād yaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya bhikṣūṇāṃ dharmyāṃ kathāṃ kuryāt; tena khalu samayenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tasyām eva pariṣadi saṃniṣaṇṇo 'bhūt saṃnipatitaḥ
______________________________________________________________
The Buddha asks Maudgalyāyana to narrate
tatra bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: pratibhātu te maudgalyāyana śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya bhikṣūṇāṃ dharmyāṃ kathāṃ kartum / pṛṣṭhaṃ me āvilāyate / tat tāvad āyāmayiṣyāmīti / adhivāsayaty āyuṣmān mahāmaudgalyāyano bhagavatas tūṣṇīṃbhāvena / atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā gaṇapuṭāṃ saṃghāṭīṃ śirasy upanidhāya dakṣiṇapārśvena śayyāṃ kalpayati pāde pādam ādhāyālokasaṃjñī smṛtaḥ saṃprajānann utthānasaṃjñām eva manasikurvāṇaḥ / athāyuṣmato mahāmaudgalyāyanasyaitad abhavat / yanv ahaṃ tadrūpaṃ samādhiṃ samāpadyeyaṃ (SBV I 7) yathā samāhite citte śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam avalokayeyaṃ kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca śākyānāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśa iti / athāyuṣmān mahāmaudgalyāyanas tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam avalokayati / adrākṣīd āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam avalokya yato nirjātāḥ śākyāḥ yadagraṇyāḥ yadanvayāḥ yaś ca śākyānāṃ paurāṇaḥ kulavaṃśaḥ / dṛṣṭvā ca punas tasmāt samādher vyutthāya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ / niṣadyāyuṣmān mahāmaudgalyānaḥ kapilavāstavāṃś chākyān āmantrayate
______________________________________________________________
Maudgalyāyana narrates.
The beings in the region of the Ābhāsvara Devas
bhavati gautamā sa samayo yad ayaṃ lokaḥ saṃvartate; saṃvartamāne loke yadbhūyasā satvā ābhāsvare devanikāye upapadyante; te tatra bhavanti rūpiṇo manomayāḥ avikalā ahīnendriyāḥ sarvāṅgapratyaṅgopetāḥ śubhā varṇasthāyinaḥ svayaṃprabhā vihāyasaṃgamāḥ prītibhakṣāḥ prītyāhārāḥ dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / tena khalu samayeneyaṃ mahāpṛthivī ekodakā bhavaty ekārṇavā / yaḥ khalu <ekodakāyā> mahāpṛthivyā ekārṇavāyā upari vāyunā saraḥ saṃgacchati saṃmūrchati santanoti tadyathā payasaḥ pakvasya śītībhūtasya upari vāyunā saraḥ saṃgacchati saṃmūrchati santanoti / evam ekodakāyā mahāpṛthivyā ekārṇavāyā upari vāyunā saraḥ saṃgacchati saṃmūrcchati santanoti / sa bhavati pṛthivīraso varṇasaṃpanno gandhasaṃpanno rasasaṃpannaḥ; evaṃrūpo varṇena tadyathā navanītam; evaṃrūpo rasena tadyathā kṣaudramadhv aneḍakam / bhavati gautamā sa samayo yad ayaṃ loko vivartate; vivartamāne loke tata eke satvā āyuḥkṣayāt karmakṣayāt puṇyakṣayād ābhāsvarād (A 351b) (SBV I 8) devanikāyāc cyutvā ittham āgacchanti mānuṣyāṇāṃ sabhāgatāyām / te iha bhavanti rūpiṇo manomayā avikalā ahīnendriyāḥ sarvāṅgapratyaṅgopetāḥ śubhā varṇasthāyinaḥ svayaṃprabhā vihāyasaṃgamāḥ prītibhakṣāḥ prītyāhārāḥ dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / tena khalu samayena na sūryācandramasor loke prādurbhāvo bhavati; na nakṣatrāṇāṃ; na kṣaṇalavamuhūrtānāṃ; na rātrindivasānāṃ; na māsārdhamāsaritusaṃvatsarāṇāṃ loke prādurbhāvo bhavati / na strī prajñāyate na puruṣo nānyatra satvaḥ satva iti saṃkhyā gacchati /
______________________________________________________________
The tasting of the pṛthivīrasa
athānyatamo lolupajātīyaḥ satvaḥ pṛthivīrasam aṅgulyagreṇāsvādayati / yathā yathāsvādayati tathā tathā rocayate; yathā yathā rocayate tathā tathā kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuṅkte / adrākṣur anye 'pi satvā taṃ satvaṃ pṛthivīrasam aṅgulyagreṇāsvādayamānaṃ yathā yathāsvādayati tathā tathā rocayate; yathā yathā rocayate tathā tathā kavaḍīkāropakrameṇa paribhuktavān iti / dṛṣṭvā ca punas te satvāḥ pṛthivīrasam aṅgulyagreṇa āsvādayitum ārabdhāḥ; yathā yathāsvādayanti tathā tathā rocayante; yathā yathā rocayante tataḥ kavaḍīkāropakrameṇa paribhuktavantaḥ; yatas ca te satvāḥ pṛthivīrasaṃ kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuktās tatas teṣāṃ satvānāṃ kharatvaṃ ca gurutvaṃ ca kāye 'vakrāntam / teṣāṃ yāsau śubhā varṇanibhā sāntarhitā / andhakāraṃ loke prādurbhūtam / dharmatā khalu gautamā andhakārasya loke prādurbhāvāt sūryācandramasor loke prādurbhāvo bhavati; nakṣatrāṇāṃ kṣaṇalavamuhūrtānāṃ rātrindivasānāṃ māsārdhamāsaritusaṃvatsarāṇāṃ loke prādurbhāvo bhavati (SBV I 9) / te tadbhakṣās tadāhārā dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / teṣāṃ yo 'lpataram āhāram āharati sa varṇavān bhavati; yaḥ prabhūtataram āhāram āharati sa durvarṇo bhavati; ity āhāradvimātratāṃ pratītya varṇadvimātratā prajñāyate / varṇadvimātratāyāṃ satyāṃ satvaḥ satvam avamanyate: hambhoḥ satva varṇavān ahaṃ; duvarṇas tvam iti; teṣāṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ pṛthivīraso 'ntarhitaḥ / antarhite pṛthivīrase te satvāḥ saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ cāhur aho rasa aho rasa iti / tadyathaitarhi manuṣyāḥ kiṃcid eva svādu subhojanaṃ bhuktvā tad eva purāṇam akṣarapadavyañjanam anusmaranta evam āhur aho rasa aho rasa iti / evaṃ te satvā antarhite gautamā pṛthivīrase saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ cāhur aho rasa aho rasa iti / arthaṃ cāsya na jānanti: ayam asya bhāṣitasyārtho 'yam asya bhāṣitasyārtha iti
______________________________________________________________
The appearance of the pṛthivīparpaṭake, etc.
antarhite pṛthivīrase teṣāṃ satvānāṃ pṛthivīparpaṭakaḥ prādurbhūto varṇasaṃpanno gandhasaṃpanno rasasaṃpannaḥ; evaṃrūpo varṇena tadyathā karṇikārapuṣpam; (A 352a) evaṃrūpo rasena tadyathā kṣaudramadhv aneḍakam / te tadbhakṣās tadāhārāḥ dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / teṣāṃ yo 'lpataram āhāram āharati sa varṇavān bhavati; yaḥ prabhūtataram āhāram āharati sa durvarṇaḥ; ity āhāradvimātratāṃ pratītya varṇadvimātratā prajñāyate / varṇadvimātratāyāṃ satyāṃ satvaḥ satvam avamanyate: hambhoḥ satva varṇavān aham asmi; durvarṇas tvam iti; teṣāṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ pṛthivīparpaṭako 'ntarhitaḥ / antarhite pṛthivīparpaṭake te satvāḥ saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ cāhur aho bata aho bateti / tadyathaitarhi manuṣyāḥ kenacid eva duḥkhadaurmanasyena (SBV I 10) spṛṣṭāḥ tāny eva purāṇāny akṣarapadavyañjanāny anuvyavaharanta evam āhur aho bata aho bateti / evam eva te satvā antarhite pṛthivīparpaṭake saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ cāhur aho bata aho bateti / arthaṃ cāsya na jānanty: ayam asya bhāṣitasyārtho 'yam asya bhāṣitasyārtha iti
antarhite pṛthivīparpaṭake teṣāṃ satvānāṃ vanalatā prādurbhūtā varṇasaṃpannā gandhasaṃpannā rasasaṃpannā; evaṃrūpā varṇena tadyathā kadambakāpuṣpam; evaṃrūpā rasena tadyathā kṣaudramadhv aneḍakam / te tadbhakṣās tadāhārā dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / teṣāṃ yo 'lpataram āhāram āharati sa varṇavān bhavati; yaḥ prabhūtam āhāram āharati sa durvarṇo bhavatīty āhāradvimātratāṃ pratītya varṇadvimātratā prajñāyate / varṇadvimātratāyāṃ satyāṃ satvaḥ satvam avamanyate: hambhoḥ satva varṇavān ahaṃ; durvarṇas tvam iti; teṣāṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ vanalatā antarhitā /
antarhitāyāṃ vanalatāyāṃ te satvāḥ saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ cāhur apaihi purastād apaihi purastād iti / evam eva te satvā antarhitāyāṃ vanalatāyāṃ saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante / evaṃ āhur apaihi purastād apaihi purastād iti / arthaṃ cāsya na jānanty: ayam asya bhāṣitasyārtho 'yam asya bhāṣitasyārtha iti / antarhitāyāṃ gautamā vanalatāyāṃ teṣāṃ satvānām akṛṣṭoptaṃ taṇḍulaphalaśāliḥ prādurbhūta akaṇa atuṣaḥ śuddhaḥ śuciḥ caturaṅgulaḥ paryavanaddhaḥ / sa sāyaṃ lūnaḥ kālyaṃ pakvaś ca bhavati (SBV I 11) prativirūḍhaś ca / kālyāṃ lūnaḥ sāyaṃ pakvaś ca bhavati prativirūḍhaś ca iti lūno lūnaḥ prativirohaty alūnaś ca prajñāyate / te tadbhakṣās tadāhārāḥ dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti / tataś ca te satvā akṛṣṭoptaṃ taṇḍulaphalaśāliṃ kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuktavantaḥ / (A 352b) tatas teṣām indriyanānātvaṃ prādurbhūtam / ekeṣāṃ strīndriyam ekeṣāṃ puruṣendriyam / tatra yeṣāṃ strīndriyaṃ yeṣāṃ ca puruṣendriyaṃ te 'nyonyaṃ cakṣuṣā cakṣur upanidhyāya paśyanti / ye yathā cakṣuṣā cakṣur upanidhyāya paśyanti tathā tathā saṃraktāḥ; yathā yathā saṃraktās tathā tathāvadīrṇāḥ; yathā yathāvadīrṇās tathā tathā vipratipannāḥ / adrākṣur anye 'pi satvāḥ satvaṃ satve vipratipannaṃ; dṛṣṭvā ca punaḥ pāṃśum api kṣipanti, loṣṭam api śarkarā api kapālāny api; evaṃ cāhuḥ: dhig grāmyasatva akāryakāraka dhig grāmyasatva akāryakāraka katham idānīṃ tvaṃ bhoḥ satva satvaṃ dūṣayasīti / tadyathaitarhi manuṣyā vadhukāyām udvāhyamānāyāṃ cūrṇam api kṣipanti gandham api mālyam api vastrajālāny api kṣipanti / evaṃ cāhuḥ sukhinī bhava vadhūke sukhinī bhava vadhūke iti / evam eva te satvāḥ satvaṃ satve vipratipannaṃ dṛṣṭvā pāṃśum api kṣipanti, loṣṭam api śarkarā api kapālāny api; evaṃ cāhuḥ: dhig grāmyasatva <dhig grāmyasatva akāryakāraka> katham idānīṃ tvaṃ bhoḥ satva satvaṃ dūṣayasīti / iti hi gautamā yat pūrvam adharmasaṃmataṃ tad etarhi dharmasaṃmataṃ; yat pūrvam avinayasaṃmataṃ tad etarhi vinayasaṃmataṃ; yat pūrvaṃ garhyasaṃmataṃ tad etarhi praśasyasaṃmatam / te tam ekāham api pravāsayanti dvis triḥ saptāham api pravāsayanti / yataś ca te satvās tasmin pāpake asaddharme 'tyarthaṃ pātakavratam āpannās tatas te udyuktā agārāṇi māpayitum iha vayam akāryaṃ kariṣyāma iha vayam akāryaṃ kariṣyāma iti; agāram agāram iti saṃjñā udapādi / ayaṃ gautamā purāṇo 'graṇīr agāre (SBV I 12) karmāntānāṃ loke prādurbhāvaḥ / yataś ca te dharmeṇa nādharmeṇa tatrāyaṃ dharmaḥ śreṣṭho jinendrāṇāṃ; te sāyaṃ ca sāyamāśārthinaḥ śālikāraṇāt samavasaranti prātaś ca prātarāśārthinaḥ / athānyatareṇālasajātīyena satvena sāyaṃprātikaḥ śālir ānītaḥ / athānyataraḥ satvas taṃ satvam idam avocat: ehi tvaṃ bhoḥ satva śālikāraṇāt samavasarāma iti / atha sa satvas tam idam avocat: pratijānīhi tvaṃ bhoḥ satva svaṃ śālim; ānīto mayā sāyaṃprātikaḥ śālir iti / atha tasya satvasyaitad abhavat: etad bata sādhv etad bata suṣṭhu yanv ahaṃ dvaiyahnikaṃ traiyahnikaṃ yāvat saptāhikaṃ śālim ānayeyam iti / sa dvaiyahnikaṃ yāvat sāptāhikaṃ śālim ānītavān / athānyataraḥ satvas taṃ satvam idam avocat: ehi tvaṃ bhoḥ satva śālikāraṇāt samavasarāma iti / atha sa satvas tam idam avocat: pratijānīhi tvaṃ bhoḥ satva svaṃ śālim; ānīto mayā sa dvaiyahnikaṃ traiyahnikaṃ yāvat sāptāhnikaṃ śālir iti / atha tasya satvasyaitad abhavat: etad bata sādhv etad bata (A 353a) suṣṭhu yanv ardhamāsikaṃ māsikaṃ śālim ānayeyam iti / so 'rdhamāsikaṃ māsikaṃ śālim ānītavān / yataś ca te satvā akṛṣṭoptaṃ taṇḍulaphalaśāliṃ saṃnidhīkāraparibhogena paribhuktās tatas tasya śāleḥ kaṇaś ca tuṣaś ca taṇḍulaṃ paryavanahyati; lūno lūno na prativirohaty abalaś ca prajñāyate / ṣaṇḍavanaṣaṇḍeṣu vyavasthitaḥ śāliḥ / atha te satvāḥ saṃgamya samāgamya śocanti klāmyanti paridevante vayaṃ sma bhavantaḥ pūrvaṃ (SBV I 13) rūpiṇo bhavāmo manomayā avikalā ahīnendriyāḥ sarvāṅgapratyaṅgopetāḥ śubhā varṇasthāyinaḥ svayaṃprabhā vihāyasaṃgamāḥ prītibhakṣāḥ prītyāhārāḥ dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhāmaḥ / teṣām asmākaṃ pṛthivīrasaḥ prādurbhūto varṇasaṃpanno gandhasaṃpanno rasasaṃpannaḥ / te vayaṃ pṛthivīrasaṃ kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuktā yataś ca pṛthivīrasaṃ kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuktā tato asmākam kharatvaṃ gurutvaṃ ca kāye 'vakrāntaṃ; yāsau śubhā varṇanibhā sāntarhitā; andhakāraṃ loke prādurbhūtam / te vayaṃ tadbhakṣās tadāhārā dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhāmaḥ / teṣām asmākaṃ yo 'lpam āhāram āhṛtavān sa varṇavān bhavati; yaḥ prabhūtam āhāram āhṛtavān sa durvarṇa ity āhāradvimātratāṃ pratītya varṇadvimātratā prajñāyate / varṇadvimātratāyāṃ satyāṃ satvaḥ satvam avamanyate: hambhoḥ satva varṇavān ahaṃ; durvarṇas tvam iti; teṣām asmākaṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ pṛthivīraso 'ntarhitaḥ / antarhite pṛthivīrase pṛthivīparpaṭakaḥ prādurbhūto varṇasaṃpanno gandhasaṃpanno rasasaṃpannaḥ; teṣām asmākaṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānāṃ akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ pṛthivīparpaṭako 'ntarhitaḥ / antarhite pṛthivīparpaṭake vanalatā prādurbhūtā varṇasaṃpannā gandhasaṃpannā rasasaṃpannā / teṣām asmākaṃ varṇābhimānikānāṃ satāṃ teṣām eva pāpakānāṃ akuśalānāṃ dharmāṇāṃ samādānahetoḥ vanalatā antarhitā / antarhitāyāṃ
vanalatāyām akṛṣṭoptaṃ taṇḍulaphalaśāliḥ prādurbhūtaḥ akaṇa atuṣṭaḥ śuddhaḥ śuciḥ caturaṅgulaḥ paryavanaddhaḥ / sa sāyaṃ lūnaḥ kālyaṃ pakvaś ca bhavati prativirūdhaś ca iti lūnaḥ lūnaḥ prativirohati alūnaś ca prajñāyate sma / te vayaṃ tadbhakṣās tadāhārā dīrghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhāmaḥ / yataḥ vayam akṛṣṭoptaṃ taṇḍulaphalaśāliṃ saṃnidhikāraparibhogena paribhuktavantaḥ / tato 'sya śāleḥ kuṇaś ca tuṣaś ca tanḍulaṃ (SBV I 14) paryavanahyati / lūno lūno na prativirohaty abalaś ca prajñāyate / ṣaṇḍavanaṣaṇḍeṣu vyavasthitaḥ śāliḥ
______________________________________________________________
The establishing of lines of demarcation, boundaries, etc.,
the origin of property, and the first king
yannu vayaṃ saṃgamya samāgamya kṣetrāṇi māpayema sīmāṃ badhnīyāma maryādāṃ sthāpayema idaṃ tava idaṃ mameti; te saṃgamya samāgamya kṣetrāṇi māpitavantaḥ; sīmāṃ ca baddhavantaḥ; maryādāṃ sthāpitavantaḥ / ayaṃ gautamā purāṇo 'graṇīḥ maryādākarmāntānāṃ loke prādurbhāvo bhavati / tac ca dharmeṇa nādharmeṇa / tatrāyaṃ dharmo dharmaḥ śreṣṭho jinendrāṇām / athānyatamaḥ satvaḥ tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adattam ādatte / adrākṣīd anyataraḥ satvaḥ taṃ satvaṃ tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adattam ādadānaṃ; dṛṣṭvā ca punas taṃ satvam idam avocat: kasmāt tvaṃ bhoḥ satva tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim ādatse? gaccha bhos tvaṃ satva mā bhūya evaṃ kārṣiḥ; dvir api trir sa satvaḥ tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adattam ādatte / adrākṣīt sa satvaḥ taṃ satvaṃ dvir api trir api tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adattam ādadānaṃ; dṛṣṭvā ca punas taṃ satvam idam avocat: kasmāt tvaṃ bhoḥ satva tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adattam ādatse? sa tam ākarṣati parākarṣati yāvat parṣanmadhye 'py avatārayati ayaṃ bhavantaḥ satvaḥ tiṣṭhati sve śālau parakīyaṃ śālim adatta iti / atha te satvās taṃ satvam idam avocan: kasmāt tvaṃ bhoḥ satva tiṣṭhati sve śālau yāvat trir api parakīyaṃ śālim adattam ādatse? gaccha tvaṃ bhoḥ satva mā bhūya evaṃ kārṣiḥ; atha sa satvas tān satvān idam avocat: anenāsmi bhavantaḥ satvena śālikāraṇād ākṛṣṭaḥ parākṛṣṭo yāvat parṣanmadhye api avadhyāyitaḥ / atha te satvās satvam idam avocan: kasmāt tvaṃ bhoḥ satva satvaṃ śālikāraṇād ākarṣasi parākarṣasi yāvat parṣanmadhye 'py avatarayasi; (SBV I 15) gaccha tvaṃ bhoḥ satva mā bhūya evaṃ kārṣīr iti / atha teṣāṃ satvānām etad abhavad: dṛṣyante khalu śālikāraṇād ākarṣaṇam api parākarṣaṇam api yāvatparṣanmadhye 'py avatāraṇam / yannu vayaṃ saṃgamya samāgamya yo 'smākaṃ satvo 'bhirūpataraś ca darśanīyataraś ca prāsādikataraś ca maheśākhyataraś ca taṃ vayaṃ kṣetrāṇām adhipatiṃ sthāpayema yo 'smākaṃ nigṛhītavyāṃś ca nigrahīṣyati (A 354a) pragṛhītavyāṃś ca pragrahīṣyati / yac cāsmākaṃ kṣetrebhyaḥ saṃpatsyate tato 'smai dharmyāṃ kṣitim anupradāsyāma iti te saṃgamya samāgamya yas teṣāṃ satvo 'bhirūpataraś ca darśanīyataraś ca prāsādikataraś ca maheśākhyataraś ca taṃ kṣetrāṇām adhipatiṃ sthāpayanti / evaṃ cāhuḥ: ehi tvaṃ bhoḥ satva asmān nigṛhītavyāṃś ca nigṛhāṇa; pragṛhītavyāṃś ca pragṛhāṇa; yac cāsmākaṃ kṣetrebhyaḥ saṃpatsyate tatas te vayaṃ dharmyāṃ kṣitim anupradāsyāma iti / sa teṣāṃ nigṛhītavyāṃś ca nigṛhṇāti pragṛhītavyāṃś ca pragṛhṇāti / yac ca teṣāṃ kṣetrebhyaḥ saṃpadyate tato 'smai dharmyāṃ kṣitim anuprayacchanti; mahājanena saṃmato mahāsaṃmata iti mahāsaṃmato mahāsaṃmata iti saṃjñodapādi / kṣetrāṇām adhipatiḥ kṣatāc ca trāyata iti kṣatriyaḥ kṣatriya iti saṃjñodapādi / dharmeṇa prajā rañjayati śīlavṛttasamudācāreṇa prajñāvṛttasamudācāreṇeti rājā rājeti saṃjñodapādi / mahāsaṃmatasya gautamā rājño manuṣyāṇāṃ satvā satvā iti saṃjñābhūt / mahāsaṃmatasya gautamā rājño <rocaḥ putraḥ; rocasya rājño mānuṣyāṇām ehikā ehikā iti saṃjñodapādi; rocasya gautamā kalyāṇaḥ putraḥ; kalyāṇasya rājño mānuṣyāṇāṃ tilakās tilakā iti saṃjñodapādi; kalyāṇasya gautamā varakalyāṇaḥ putraḥ varakalyāṇasya gautamā rājño mānuṣyāṇām> abhrakaṇṭhā abhrakaṇṭhā iti saṃjñodapādi / varakalyāṇasya upoṣadhaḥ putraḥ / upoṣadhasya gautamā rājño manuṣyāṇāṃ stālajaṅghā stālajaṅghā iti saṃjñābhūt / upoṣadhasya (SBV I 16) rājño mūrdhni piṭako jātaḥ mṛduḥ sumṛduḥ; tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; na kadācid ābādhāṃ janayati / paripākānvayāt sphuṭitaḥ; kumāro jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko dvādriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ; mūrdhnā jāto iti mūrdhnāto mūrdhnāta iti saṃjñodapādi / jātamātraḥ kumāro 'ntaḥpuraṃ praveśitaḥ / upoṣadhasya rājñaḥ ṣaṣṭistrīsahasrāṇi / sarvāsāṃ stanāḥ prasrutāḥ / ekaikā kathayati mān dhāpaya mān dhāpayeti; māndhātā māndhāteti saṃjñodapādi / yasmin samaye māndhātā rājā rājyaṃ kārayati tasmin samaye manuṣyāḥ cintakā abhūvan tulakā upaparīkṣakāḥ / te cintayitvā tulayitvā upaparīkṣya pṛthakchilpasthānakarmasthānāni māpayantīti teṣāṃ manujā manujā iti saṃjñodapādi / itīme gautamā ṣaḍrājāno 'mṛtāyuṣaś cābhūvann aparimitāyuṣaś ca
antaroddānam
satvā ehikās tilakā abhrakaṇṭhās tathaiva ca /
stālajaṅghāś ca manujā ṣaḍete uditāḥ padā /
______________________________________________________________
Lineage of kings
māndhātur gautamā rājño dakṣiṇe ūrau piṭako jāto mṛduḥ sumṛduḥ; tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; sa na kāṃcid ābādhāṃ janayati / paripākānvayāt sphuṭitaḥ; kumāro jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko dvādriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ; (A 354b) dakṣiṇād ūror jātaś cāruś cārur iti saṃjñā udapādi / mahardhikaḥ sa kumāro mahānubhāvaḥ / athedānīṃ caturṣu dvīpeṣu rājyaiśvaryādhipatyaṃ kāritavān / cāror gautamā vāme ūrau piṭako jātaḥ mṛduḥ sumṛdus tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; na kāṃcid ābādhāṃ janayati, paripākānvayāt (SBV I 17) sphuṭitaḥ; kumāro jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko dvādriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ; vāmād ūror jātaḥ upacārur upacārur iti saṃjñā udapādi / mahardhikaḥ sa kumāro mahānubhāvo 'pīdānīṃ triṣu dvīpeṣu rājyaiśvaryādhipatyaṃ kāritavān / upacāror gautamā rājño dakṣiṇe caraṇe piṭako jāto mṛduḥ sumṛdus tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; na kāṃcid ābādhāṃ janayati, paripākānvayāt sphuṭitaḥ; kumāro jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko dvādriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ; dakṣiṇāc caraṇāj jātaḥ cārumāṃś cārumān iti saṃjñā udapādi / mahardhikaḥ sa kumāro mahānubhāva ity apīdānīṃ dvayor dvīpayo rājyaiśvaryādhipatyaṃ kāritavān / cārumato gautamā rājño vāme caraṇe piṭako jātaḥ mṛduḥ sumṛdus tadyathā tūlapicur vā karpāsapicur vā; na kāṃcid ābādhāṃ janayati, paripākānvayāt sphuṭitaḥ; kumāro jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko dvādriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ; vāmāc caraṇāj jāta upacārumān upacārumān iti saṃjñā udapādi / mahardhikaḥ sa kumāro mahānubhāvaḥ apīdānīṃ ekasmin dvīpe rājyaiśvaryādhipatyaṃ kāritavān / iti hi gautamā mahāsaṃmatasya rājño rocaḥ putraḥ rocasya kalyāṇaḥ kalyāṇasya varakalyāṇaḥ varakalyāṇasya upoṣadhaḥ upoṣadhasya māndhātā māndhātuś cāruḥ cāror upacāruḥ upacāroś cārumān cārumata upacārumān ruciḥ suruciḥ mucir mucilinda aṅga aṅgīratho bhṛṅgo bhagīrathaḥ sagaraḥ sāgaro mahāsāgaraḥ śakunir mahāśakuniḥ kuśa upakuśo mahākuśaḥ sudarśano mahāsudarśanaḥ praṇayo mahāpraṇayaḥ praṇādo mahāpraṇādaḥ prabhaṅkaraḥ pratāpavān merur merumān merumantaḥ arcir arciṣmān arciṣmantaḥ; arciṣmantasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā (SBV I 18) potalake nagare ekaśatarājaśatam abhūt; teṣām apaścimakaḥ arindamo nāma rājābhūd; arīn damayatīty arindamaḥ arindama iti saṃjñā udapādi; arindamasya gautamā rājñāḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā ayodhyāyāṃ catuḥpaṃcāśad rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakaḥ ajitañjayo nāma rājābhūd; ajitaṃ jayatīty ajitaṃjayaḥ ajitaṃjaya (A 355a) iti saṃjñā udapādi / ajitaṃjayasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā vārāṇasyāṃ triṣaṣṭī rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako duṣprasaho nāma rājābhūt / duṣprasahasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kiṃpilye nagare caturaśītirājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako brahmadatto nāma rājābhūt / brahmadattasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā hastināpure dvātriṃśad rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako hastidatto nāma rājābhūt / hastidattasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā takṣaśilāyāṃ paṃca rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako kālīśo nāma rājābhūt / kālīśasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā urasāyāṃ nagaryāṃ dvātriṃśad rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako nagnajin nāma rājābhūt / nagnajino gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā ajitaṃjaye nagare dvātriṃśad rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako jayadatto nāma rājābhūt / jayadattasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kanyakubjāyāṃ nagaryāṃ dvādaśarājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako jayaseno nāma rājābhūt / jayasenasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā caṃpāyāṃ nagaryāṃ aṣṭādaśa rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako nāgadevo nāma rājābhūt / nāgadevasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā tālipye nagare paṃcaviṃśatī (SBV I 19) rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako naradevo nāma rājābhūt / naradevasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā tāmaliptyāṃ nagaryāṃ dvādaśa rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakaḥ sāgaradevo nāma rājābhūt / sāgaradevasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā dantapuryāṃ nagaryāṃ aṣṭādaśa rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakaḥ sumatir nāma rājābhūt / sumater gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā rājagṛhe nagare paṃcaviṃsatī rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakas tamonudo nāma rājābhūt / tamonudasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api vārāṇasyāṃ nagaryāṃ ekaśatarājaśatam abhūt; teṣām apaścimako mahendraseno nāma rājābhūt / mahendrasenasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kuśāvatyāṃ nagaryāṃ caturaśītirājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakaḥ samudraseno nāma rājābhūt / samudrasenasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api potalake nagare rājasahasram abhūt; teṣām apaścimakas tapaṃcaro nāma rājābhūt / (A 355b) tapaṃcarasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api kuśāvatyāṃ nagaryāṃ caturaśītirājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako mahīmukho nāma rājābhūt / mahīmukhasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api vārāṇasyāṃ nagaryāṃ rājaśatasahasram abhūt; teṣām apaścimako mahīpatir nāma rājābhūt / mahīpater gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api ayodhyāyāṃ nagaryāṃ śatasahasram abhūt; teṣām apaścimako mahīdharo nāma rājābhūt / mahīdharasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā mithilāyāṃ nagaryāṃ caturaśītirājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimako mahādevo nāma rājābhūt / mahādevasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api mithilāyāṃ nagaryāṃ (SBV I 20) caturaśītimahādevasahasrāṇi rājarṣaya brahmacaryam acārṣuḥ; teṣām apaścimako nimir nāma rājābhūt / nimer nimagno dṛḍhanemiḥ khanur upakhanuḥ khanumān khanumantaḥ sudṛśaḥ samadṛśaḥ śrutaseno dharmaseno vidito mahāvidito viditasena aśoko vigataśoko dṛḍhaseno jarāsandha dhundhumāraḥ aruṇo diśāṃpatir eṇḍaḥ saṃkakarakaḥ ānanda ādarśamukho janakaḥ saṃjanako janarṣabhaḥ annapānaḥ pracurānnapānaḥ ajito 'parājitaḥ pratiṣṭhitaḥ supratiṣṭhitaḥ mahābalo mahābalavāhanaḥ sumatir dṛḍhavāhanaḥ śatadhanuḥ citradhanuḥ navatidhanuḥ vijitadhanur dṛḍhadhanur daśarathaḥ śataratho navatirathaḥ nararṣabhaḥ citraratho vicitraratho dṛḍharathaḥ; dṛḍharathasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā sāṃkāsye nagare saptasaptatī rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apaścimakaḥ ambarīṣo nāma rājābhūt / ambarīṣasya gautamā rājñaḥ nāgasaṃpālaḥ putraḥ; nāgasaṃpālasya gautamā rajñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api vārāṇasyāṃ nagaryāṃ ekaśataṃ rājaśatam abhūt; teṣām apaścimako krkir nāma rājābhūt / tena khalu samayena kāśyapo nāma śāstā loke utpannaḥ; tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; yasya antike bodhisatvo bhagavān āyatyāṃ bodhāya praṇidhāya (SBV I 21) brahmacaryaṃ caritvā tuṣite devanikāye upapannaḥ / kṛker gautamā rājñaḥ sujātaḥ putraḥ; sujātasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api potalake nagare ekaśataṃ rājaśatam abhūt; teṣām apaścimako karṇo nāma rājābhūt
______________________________________________________________
Story of Gautama, the progenitor of Ikṣvāku
(A 356a) karṇasya gautamā rājño dvau gautamo bharadvājaś ca; tayor gautamo naiṣkarmyābhinandi; bharadvājo rājyābhinandī; sa pitaraṃ paśyati dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayantaṃ; sa saṃlakṣayati: aham api pitur atyayād rājā bhaviṣyāmy aham api dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayitvā narakaparāyaṇo bhaviṣyāmi; kim atra prāptakālam agārād anagārikāṃ pravrajiṣye iti viditvā yena karṇo rājā tenopasaṃkrāntaḥ / upasaṃkramya pādayor nipatya vijñāpayati; tātānujānīhi māṃ pravrajāmi śraddhayā agārād anagārikām iti; sa kathayati: putra yasyārthe yajñā ijyante homā hūyante tapāṃsi tapyante tat tava karatalagataṃ rājyaṃ; mamātyayād rājā bhaviṣyasi / kimarthaṃ pravrajasīti / sa kathayati: tāta na śakyaṃ mayā dharmādharmeṇa rājyaṃ kārayituṃ; tad anujānīhi pravrajāmīti; tato rājñā avaśyaṃ nirbandhaṃ jñātvā anujñātaḥ / tena khalu samayena anyatamasminn āśramapade kṛṣṇadvaipāyano nāma ṛṣiḥ prativasati; tato gautamaḥ kumāro rājñā samanujñāto hṛṣṭatuṣṭapramudita udagraprītisaumanasyajāto yena kṛṣṇadvaipāyano riṣis tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya vinīteryāpathapādābhivandanaṃ (SBV I 22) kṛtvā kathayati pravrajyārthī pravrajāyasva mām iti / sa tena pravrajitaḥ; kṛṣṇadvaipāyano ṛṣiḥ phalamūlāṃbubhakṣaḥ; tasyāpi gautama ṛṣiḥ gautama ṛṣiḥ iti saṃjñā saṃvṛttā / yāvad apareṇa samayena karṇo rājā kālagataḥ; bharadvājakumāro rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ pitryaṃ rājyaṃ kārayati; yāvad apareṇa samayena gautamo ṛṣir upādhyāyāsya kathayati: upādhyāya na śaknomi āraṇyakābhir oṣadhībhir yāpayituṃ; grāmāntaṃ samavasarāmīti; sa kathayati: putra śobhanaṃ; grāme vā araṇye vā prativasatā riṣiṇā sarvathā indriyāṇi rakṣitavyānīti; gaccha tvaṃ potalasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā vāsaṃ kalpaya; evam upādhyāya ity uktvā gautama riṣiḥ potalakasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā avasthitaḥ; tena khalu samayena potalake nagare bhadrā nāma rūpājīvanī prativasati; mṛṇālaś ca nāmnā dhūrtapuruṣaḥ; tena vastrālaṃkāram anupreṣitaṃ paricāraṇāya; sā tadvastrālaṃkāraṃ prāvṛtya saṃprasthitā; anyatamaś ca puruṣaḥ paṃcakārṣāpaṇaśatāny ādāyopasthitaḥ; bhadre āgaccha paricāraya iti; sā saṃlakṣayati: yadi gamiṣyāmi paṃcakārṣāpaṇaśatāni lapsye; adākṣiṇyaṃ caitad gṛhāgataṃ pratyākhyāyānyatra gamanam iti; tayā preṣyadārikābhihitā: gaccha mṛṇālasya kathaya āryā kathayati na tāvad ahaṃ sajjā paścād āgamiṣyāmīti; tayāpi tasya gatvārocitaṃ; so 'pi puruṣo bahukaraṇīyaḥ; sa (A 356b) tāṃ paricārya prathama eva yāme prakrāntaḥ / sā saṃlakṣayati: mahatī velā vartate śakṣyāmy ahaṃ tasyāpi cittagrāhaṃ kartum iti; tayā punar apy asau dārikābhihitā: gaccha mṛṇālasyārocaya āryā sajjā saṃvṛttā kathaya katarad udyānam āgacchatv iti; tayā tasmai gatvārocitaṃ; sa kathayati kṣaṇena tavāryā sajjā kṣaṇenāsajjeti; sā dārikā tasyāḥ sāntarā; tayā samākhyātam: āryputra nāsāv asajjā; kiṃ tarhi; tayā tvadīyena vastrālaṃkāreṇānyena puruṣeṇa sārdhaṃ paricāritam iti; tasya yattat kāmarāgaparyavasthānaṃ (SBV I 23) tad vigataṃ; vyāpādaparyavasthānaṃ samutpannaṃ; sa saṃjātāmarṣaḥ kathayati: dārike gatvā bhadrāyāḥ kathaya mṛṇālaḥ kathayaty amukam udyānaṃ nirgaccheti; tayā gatvā bhadrāyā ārocitaṃ; tataḥ sā tad udyānaṃ nirgatā; mṛṇālena dhūrtapuruṣeṇoktā: yuktaṃ nāma tava madīyena vastrālaṃkāreṇānyena puruṣeṇa sārdhaṃ paricārayitum iti; sā kathayati: āryaputrāsty eva mamāparādhaḥ; kiṃ tu nityāparādho mātṛgrāmaḥ kṣamasveti; tatas tena saṃjātāmarṣeṇa niṣkośam asiṃ kṛtvā jīvitād vyaparopitā; tatas tayā preṣyadārikayā mahān kolāhalaḥ śabdaḥ kṛtaḥ āryā praghātitā āryā praghātiteti; śrutvā samantāj janakāyaḥ pradhāvitaḥ yāvat tasminn evāśramapade gautamariṣiḥ prativasati; tato 'sau mṛṇālo dhūrtapuruṣaḥ saṃtrasto rudhiramrakṣitam asiṃ gautamasya riṣeḥ purastāc chorayitvā tasyaiva mahājanakāyasya madhyaṃ praviṣṭaḥ; mahājanakāyaś ca rudhiramrakṣitam asiṃ dṛṣṭvā kathayati: anena pravrajitena bhadrā jīvitād vyaparopiteti / tatas taṃ gautamariṣiṃ parivārya saṃjātāmarṣāḥ kathayanti: bhoḥ pravrajita riṣidhvajaṃ dhārayasi īdṛśaṃ ca karma karoṣīti / sa kathayati: kiṃ kṛtaṃ; te kathayanti: bhadrayā te sārdhaṃ paricāritaṃ sā ca jīvitād vyaparopiteti; sa kathayati: śāntaṃ nāham asya karmaṇaḥ kārīti; sa śāntavādy api tena mahājanakāyena paścādbāhugāḍhabandhanabaddho rājñe upanāmitaḥ devānena pravrajitena bhadrayā sārdhaṃ paricāritaṃ sā jīvitād vyaparopitā iti; aparīkṣakā rājānaḥ; kathayati: yady evaṃ gacchata; enaṃ śūle samāropayata; parityakto 'yaṃ mayā pravrajita iti / tato 'sau pravrajitaḥ karavīramālāsaktakaṇṭhaguṇo nīlāṃbaravasanaiḥ puruṣair udyataśastraiḥ saṃparivārito rathyāvīthīcatvaraśṛṇgāṭakeṣu śravaṇāsukheṣv anuśrāvya dakṣiṇena
(SBV I 24) nagaradvāreṇa niṣkāsya jīvann eva śūle samāropitaḥ; tasyāsāv upādhyāyaḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ kālena kālaṃ tasyāśramapadam upasaṃkrāmati; yāvad apareṇa samayenopasaṃkrāntaḥ na paśyati sa itaś cetaś ca samanveṣitum ārabdho yāvat paśyati śūlasamāropitaṃ (A 357a) sa bāṣpagadgadakaṇṭhaḥ aśruparyākulekṣaṇaḥ karuṇadīnavilaṃbitākṣaraṃ kathayati: hā vatsa kim idaṃ; so 'pi gadgadakaṇṭho marmavedanoparodhajanitaviṣādaḥ kathayaty upādhyāya karmāṇi; kim anyad bhaviṣyatīti / sa kathayati: vatsa nāsi kṣata upahato vā; tāta kṣato 'haṃ kāyena no tu cittena; vatsa kathaṃ jñāyate; upādhyāya satyopayācanaṃ kariṣye śṛṇu yena satyena satyavacanena kṣato 'haṃ kāyena no tu cittena tena satyena satyavacanena yeyam upādhyāyasya kṛṣṇavarṇā cchavir iyaṃ suvarṇavarṇā bhaved; bhāvitādhyāśayo 'sau mahātmā; vacanāvasānasamanantaram eva kṛṣṇadvaipāyanasya ṛṣeḥ kṛṣṇavarṇā cchavir antarhitā; suvarṇavarṇā saṃvṛttā / sāmantakena śabdo visṛtaḥ kṛṣṇadvaipāyanariṣiḥ suvarṇavarṇaḥ saṃvṛtta iti / tasya suvarṇadvaipāyanaḥ suvarṇadvaipāyana iti saṃjñā saṃvṛttā; sa paraṃ vismayam upagataḥ; tato 'sau gautamariṣiḥ kathayati: upādhyāya itaś cyutasya me kā gatir bhaviṣyati kā upapattiḥ ko 'bhisaṃparāya iti / sa kathayati: vatsa brāhmaṇāḥ kathayanti: aputrasya gatir nāstīti; asti tvayā kiṃcid apatyam utpāditam; upādhyāya kumāra evāhaṃ; strītantre aprakṛtijñaḥ; pitrā rājyanimittaṃ protsāhyamānaḥ pravrajitaḥ; kuto mamāpatyasamutpattiḥ; vatsa yady evaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ kuru; upādhyāya gāḍhavedanābhyāhatasya me idānīṃ chidyamāneṣu marmasu mucyamāneṣu sandhiṣu (SBV I 25) maraṇaikāntamanasaḥ kathaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ bhavati; sa tasyopādhyāyaḥ paṃcābhijñālābhī; tena ṛddhyā mahān vātavarṣo nirmitaḥ; tasya varṣabindavaḥ kāye nipatitāḥ; tataḥ śītalasalilavātasparśād veedanā viṣṭaṃbhitā; sa pūrvopabhuktaviṣayān smartum ārabdhaḥ; yāvad asya maithunarāgasamanusmaraṇād dvau śukrabindū sarudhire nipatitau; catvāri sthānāny acintanīyāni; ātmacintā lokacintā satvānāṃ karmavipākacintā buddhānāṃ ca buddhaviṣayacintā iti; tau śukrabindū dve aṇḍe prādurbhūte; sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmiparipācite sphuṭite; dvau kumārau jātau; tato nātidūre ikṣuvāṭaḥ; tau tatra praviṣṭau; tatas sūryaraśmayo bhāsuratarā jātāḥ; gautamariṣiḥ sūryaraśmiparitāpitaḥ kālagataḥ; tataḥ suvarṇadvaipāyanariṣir āgataḥ; paśyati kālagataḥ; sa śūlasāmantake paśyati aṇḍe sphuṭite; kapālāny avasthitāni; so 'nusarann itaś cāmutaś ca ikṣuvāṭaṃ praviṣṭo yāvat paśyati: dvau kumārau; samanvāhartuṃ pravṛttaḥ; kasyaitau putrāv iti; paśyati: gautamasya ṛṣeḥ; tato 'sya sutarāṃ premā utpannaḥ; tena tāv āsramapadaṃ nītvā āpāyitau poṣitau saṃvardhitau; (A 357b) tayoś ca nāmadheyaṃ vyavasthāpayituṃ pravṛttaḥ; sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmibhiḥ paripācitau jātau bhavataḥ; tasmāt sūryagotrāv iti sūryagotrā iti saṃjñā saṃvṛttā; gautamasya riṣeḥ putrau gautamā gautamā iti dvitīyā saṃjñā saṃvṛttā; svāṅgīnisṛtā iti āṅgīrasā āṅgīrasā iti tṛtīyā saṃjñā saṃvṛttā; ikṣuvāṭāl labdhā ikṣvākā ikṣvākā iti caturthī saṃjñā saṃvṛttā; yāvad apareṇa samayena bharadvājo rājā aputra eva kālagataḥ; amātyāḥ saṃnipatya samavāyaṃ kartum ārabdhāḥ; bhavantaḥ kam idānīṃ rājānam abhiṣiñcāma iti; apare kathayanti tasya bhrātā gautamo riṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ; tasyedaṃ kulakramāgataṃ rājyaṃ; tam abhisiñcāma iti; kṛtasañjalpāḥ suvarṇadvaipāyanasya riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya pādayor nipatya kathayanti: maharṣe gautamaḥ kva gata iti; sa kathayati yuṣmābhir eva praghātita iti; maharṣe vayaṃ tasya darśanam api na samanusmarāmaḥ; kathaṃ praghātayāmaḥ (SBV I 26) ahaṃ yuṣmān smārayāmi; śobhanaṃ; tena te smāritāḥ kathayanti: maharṣe yady evam alaṃ tasya nāmagrahaṇena; pāpakāry asāv akīrtanīyaḥ; kiṃ tena pāpakaṃ karma kṛtaṃ; idaṃ cedaṃ ca; nāsau pāpakarmakārī; adūṣy anapakāry eva yuṣmābhiḥ praghātitaḥ; kathaṃ; tena vistareṇa yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ; te saṃjātadaurmanasyāḥ kathayanti: maharṣe yady evaṃ vayaṃ pāpakarmakāriṇo nāsāv iti; te caivam ālāpaṃ kurvanti; tau ca dārakau riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntau; amātyāḥ kathayanti: maharṣe kasyetau dārakau kathayati tasyaiva putrau; katham etau samutpannau kā vā anayoḥ saṃjñā; tena sotpattikaṃ vistareṇa samākhyātam; amātyāḥ śrutvāpi paraṃ vismayam upagatāḥ; tais taṃ riṣim anujñāpya tayor jyeṣṭhaḥ kumāro rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ; so 'py aputraḥ kālagataḥ; tato 'sau dvitīyaḥ kanīyān abhiṣiktaḥ; tasya ikṣvākurājā ikṣvākurājā iti saṃjñā saṃvṛttā; ikṣvākor gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api potalake nagare ekaśatam ikṣvākurājaśatam
abhūt
______________________________________________________________
The story of Virūḍhaka
teṣām apaścimako virūḍhako nāma ikṣvākurājo 'bhūd; virūḍhakasya gautamā ikṣvākurājasya catvāraḥ putrāḥ; ulkāmukhaḥ karakarṇī hastiniyaṃsaḥ nūpurakaś ca; tasyāpareṇa samayenāgramahiṣī kālagatā; sa kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ; amātyāḥ kathayanti: kimarthaṃ deva kare kapolaṃ datvā cintāparas tiṣṭhati; sa kathayati: mamāgramahiṣī kālagatā; kathaṃ na cintāparas tiṣṭhāmīti; deva yady evaṃ kimarthaṃ devasyāgramahiṣī na samanviṣyate; saṃvidyante pratisāmāntakānāṃ rājñāṃ (SBV I 27) duhitaraḥ; (A 358a) rājā kathayati: ime rājyābhinandinaḥ kumārāḥ; eṣu saṃvidyamāneṣu pratyanīkabhūteṣu ko me duhitaraṃ dāsyati: devaś cittaṃ karotu; vayaṃ samanveṣāmaḥ; yāvad anyatamasya rājñaḥ duhitā abhirūpā darśanīyā prāsādikā pratirūpā devītvena; te tāṃ samupalabhya tasya rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ; taiḥ pāraṃparyeṇa rājño niveditaṃ; rājñā ājñā dattā āhūyatām iti; tatas te rājñaḥ sakāśaṃ preṣitāḥ; pādayor nipatya kathālāpapūrvakaṃ niṣaṇṇāḥ; ālāpāvasaraprāptā rājānaṃ saṃmukhaṃ dṛṣṭvā kathayanti: deva svasti svastīti; rājā kathayati: bhavantaḥ kiṃ yācadhve; virūḍhakasyekṣvākurājasyāgramahiṣī kālagatā; tasyārthāya kanyāṃ bhikṣāṃ; rājā kathayati: śobhanaṃ pratirūpo varaḥ; kiṃ tu samayato 'nuprayacchāmi yadi me duhituḥ putro bhavati; taṃ yadi rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpayati; deva evaṃ bhavatu gacchāmaḥ devaṃ śrāvayāmaḥ; tair gatvā virūḍhakasyekṣvākurājasya yathāvṛttam ārocitaṃ; rājā kathayati: bhavanto naitat pratirūpaṃ jyeṣṭhatarān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyasaḥ pratiṣṭhāpanaṃ; deva sandigdho 'yam arthaḥ ānīyatāṃ tāvad devī; tayā sārdhaṃ devaḥ krīḍatu ramatāṃ paricārayatu; na jñāyate kim asau kumāraṃ janayiṣyatīty āhosvit kumārikāṃ vandhyā vā bhaviṣyatīti; rājā kathayati: bhavanto yady evaṃ gacchata; tataḥ pratiṣṭā bhavatu; tair gatvā pratigṛhītā; yāvad rājñā mahatā śrīsamudāyena pariṇītā; sā ca rājño 'bhimatā saṃvṛttā; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntare devī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ; tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti; amātyā deva yasmād ayam ajāta eva (SBV I 28) rājyam abhinandati tasmād bhavatu dārakasya rājyābhinandīti; sa dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyaḥ anupradattaḥ pūrvavad yāvad āśu vardhate hradastham iva paṅkajaṃ; taṃ rājā yauvarājye na pratiṣṭhāpayati; tasya mātāmahena rājñā śrutaṃ; tena tasya dūto 'nupreṣitaḥ; sakarkaśaṃ ca likhitaṃ: tvayā pūrvam anujñātam eva; yadi yathāpratijñātaṃ karoṣi ity evaṃ kuśalaṃ; no ced yat te balaṃ vīryaṃ parākramas ### tenāvatiṣṭhasva; eṣo 'ham āgataḥ rāṣṭrāpamardaṃ karomīti; mahābalasamudito 'sau rājā; sa śrutvā vyathitaḥ; amātyān saṃnipātya pṛcchati: bhavantaḥ mama tena rājñā evaṃ likhitaṃ; katham atra pratipattavyam iti; te kathayanti: deva abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī yauvarājye; sa kathayati: bhavantaḥ naitad yuktaṃ jyeṣṭhān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyaso rājyābhiṣecanaṃ; te kathayanti: deva udīrṇabalavāhano (A 358b) 'sau rājā; sthānam etad vidyate yad āgatya niyataṃ rāṣṭrāpamardaṃ kariṣyati; abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī rājyaiśvaryādhipatye; pravāsyantāṃ kumārā rājyād; rājā kathayati: bhavantaḥ katham adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ kumārā nirvāsyante; deva vayam amātyā hitādhānatatparāḥ adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ pravāsayāmaḥ; dūṣiṇam apakāriṇaṃ pratiṣṭhāpayāmaḥ; rājā apy upekṣya tūṣṇīm avasthitaḥ; amātyāḥ saṃnipatya parasparaṃ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: bhavanta upāyasaṃvidhānaṃ kartavyaṃ yena rājā kumāreṣu vimukhī bhavati; tatas tair udyānaṃ śodhayitvā citram upacitraṃ kāritaṃ; surabhidhūpaghaṭikopanibaddham āmuktadāmapaṭṭakalāpaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ; tatas tair amātyais tad udyānaṃ tathābhisaṃskṛtaṃ dūrād dṛṣṭaṃ; te kumārāś capalād udyānābhimukhaṃ saṃprasthitāḥ; amātyā udyānaśobhāṃ kārayitvā nirgatāḥ; kumāraiḥ pṛṣṭāḥ kasyedam udyānam (SBV I 29) iti; te kathayanti devasya; te pratinivartitum ārabdhāḥ; amātyāḥ kathayanti: kumārāḥ praviśata kimarthaṃ nivartatha iti; te kathayanti devakīyam udyānaṃ; kathaṃ praviśāma iti; amātyāḥ kathayanti: devo vā krīḍet kumāro vā ko 'tra virodhaḥ; te praviśya krīḍitum ārabdhāḥ; amātyai rājābhihitaḥ: deva udyānaṃ śobhanaṃ parikarmīkṛtaṃ; kālo devasya draṣṭum iti; rājā saṃprasthitaḥ; aśrauṣīd udyāne kolāhalaṃ śabdaṃ; śrutvā ca punar amātyān pṛcchati: bhavanta udyāne kolāhalaḥ
śabdaḥ śrūyate; ko 'trāvatiṣṭhate; amātyāḥ kathayanti: deva kumārāḥ; yady evaṃ parityaktā mayā kumārāḥ; amātyāḥ pādayor nipatya kathayanti: deva kṣamyatāṃ kumārāṇāṃ; mā parityajyantām iti; rājā kathayati evaṃ bhavatv iti; te pravāsayitum ārabdhāḥ rājñaḥ pādayor nipatya kathayanti: deva yady evaṃ yo 'smābhiḥ sārdhaṃ parijano gacchati sa yathā na nivāryate tathājñāṃ dātum arhasi; rājñā ājñā dattā; te saṃprasthitāḥ; anuraktajanapadās te; taiḥ sārdhaṃ mahājanakāyaḥ saṃprasthitaḥ; saptadivasaṃ potalakasya nagaradvāram apāvṛtaṃ sthitaṃ janakāyasya nirgacchataḥ; amātyai rājñe niveditaṃ: deva yadi nagarasya dvāraṃ nāvriyate na cirāt potalakaṃ nirāvāsaṃ bhavatīti; yady evaṃ dvārāṇy āvṛṇuta; tatas te kumārāḥ svakasvakā bhaginīr ādāyānupūrveṇa himavatpārśvaṃ nadyā bhagīrathyās tīraṃ kapilasya riṣer āśramapadasya nātidūram anuprāptāḥ; te tasmiṃś chākhāparṇakuṭīrakāṇi kṛtvā vāsaṃ kalpitavantaḥ mṛgāṃś ca praghātya praghātya jīvikāṃ kalpayanti; triṣkālaṃ ca kapilasya riṣer āśramapadam upasaṃkrāmanti; abhinavayauvanamadākṣiptāḥ kāmarāgeṇātyarthaṃ bādhyamānāḥ utpāṇḍūtpāṇḍūkāḥ kṛśālakāḥ (A 359a) saṃvṛttāḥ; yāvad apareṇa samayena kapilena riṣiṇā tathāvidhā dṛṣṭāḥ pṛṣṭāś ca: kasmād yūyam utpāṇḍūtpāṇḍukāḥ; te kathayanti: maharṣe kāmarāgeṇātīva bādhyāmahe; sa kathayati: svakasvakā bhaginīs tyaktvā vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ vāsaṃ kalpayata; labhyaṃ maharṣe asmābhir evaṃ kartuṃ; labhyaṃ bhavanto yathāpitat kṣatriyai rājyaparibhraṣṭaiḥ; tatas te riṣivacanaṃ pramāṇam iti kṛtvā kāmarāgādhyavasitāḥ prītiprāmodyajātāḥ vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ (SBV I 30) krīḍanti ramante paricārayanti; teṣāṃ tābhiḥ saṃkrīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatāṃ putrā duhitaraś ca jātāḥ; te vṛddhiṃ gatāḥ
______________________________________________________________
The cities of Kapilavastu and Devadṛśa
kapilariṣiḥ śabdakaṇṭakatvād dhyānānāṃ cittaikāgratāṃ nārāgayati; sa kathayati: bhavantaḥ avalokitā bhavata; aham anyatra gamiṣyāmi; maharṣe kimarthaṃ; cittaikāgratāṃ nārāgayāmi, śabdakaṇṭakāni dhyānāni; maharṣe tvam ihaiva tiṣṭha; vayam anyatra gacchāmaḥ; kiṃ tu bhūbhāgam asmākam anuprayaccha; bhavantaḥ śobhanaṃ; ṛṣayas te mahātmānaḥ īpsitamanorathasādhakāḥ; tena sauvarṇaṃ bhṛṃgāram ādāya nagarākāreṇa udakadhārāpātair nagaraṃ māpitaṃ; kapilena riṣiṇā teṣāṃ vāsāya vastu parityaktam iti kapilavastu kapilavastv iti saṃjñā saṃvṛttā; te tatra vṛddhiṃ gatāḥ; mahājanakāyaḥ saṃvṛttaḥ; saṃbādhād vṛddhiṃ na labhante; teṣāṃ cetasā cittam ājñāya devatābhir anyapradeśa upadarśitaḥ; tais tatra gatvā dvitīyaṃ nagaraṃ māpitaṃ; devadriśaṃ devadriśam iti saṃjñā saṃvṛttā; tatas te saṃgamya samāgamya saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ: bhavanto yad vayaṃ nirvāsitāḥ tat sadṛśabhāryopādānāt; tad asmākaṃ na kenacid dvitīyā sadṛśī bhāryā upādātavyā; ekayaiva santoṣaḥ karaṇīya iti; te ekām eva sadṛśīṃ bhāryāṃ pariṇamayanti; na dvitīyām; athāpareṇa samayena virūḍhako rājā priyān putrān samanusmaran amātyān āmantrayate: hambhoḥ grāmaṇyas te kumārāḥ kva sāṃprataṃ; tair vistareṇārocitaṃ; deva kenacid adhikaraṇena nirvāsitāḥ; te svakasvakā bhaginīr ādāya itaḥ prakrāntāḥ; anuhimavatpārśve nadyā bhagīrathyās tīre kapilasya riṣer āśramapadasya nātidūre vāsaṃ kalayanti; svakasvakā bhaginīḥ pratyākhyāya vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ krīḍanti ramante paricārayanti; teṣāṃ krīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatāṃ putrā (SBV I 31) duhitaraś ca jātāḥ; śakyaṃ grāmaṇyaḥ kumārair evaṃ kartuṃ; deva śakyam; atha virūḍhakaḥ ikṣvākurājaḥ pūrvaṃ kāyam abhyunnamayya dakṣiṇabāhum abhiprasāryodānam udānayati; śakyā bata kumārāḥ, paramaśakyā bata kumārā iti; maheśākhyena satvena vāṅ niścāritā śākyā bata kumārāḥ; paramaśākyā bata kumārā iti śākyā iti saṃjñā saṃvṛttā
______________________________________________________________
Successors to Virūḍhaka
apareṇa samayena virūḍhaka ikṣvākurājaḥ kālagataḥ (A 359b); rājyābhinandī rājye 'bhiṣiktaḥ; so 'py aputraḥ kālagataḥ; ulkāmukho rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ; so 'py aputraḥ kālagataḥ; karakarṇī rājā saṃvṛttaḥ; so 'py aputraḥ kālagataḥ; hastiniyaṃso rājā saṃvṛttaḥ; so 'py aputraḥ kālagataḥ; nūpurako rājā samvṛttaḥ; tasya putra opurakaḥ; opurakasya gopurakaḥ gopurakasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kapilavastunagare paṃcapaṃcāśad rājasahasrāṇy abhūvan; teṣām apścimako daśarathaḥ śataratho navatirathaḥ citraratho bijitaratho dṛḍharathaḥ daśadhanuḥ śatadhanuḥ navatidhanuḥ vijitadhanur citradhanuḥ dṛḍhadhanur; dṛḍhadhanuṣo gautamā dvau putrau siṃhahanuḥ siṃhanādī ca; yāvantaḥ khalu gautamā jambūdvīpe dhanurdharāḥ siṃhahanus teṣām agra akhyātaḥ; siṃhahanor gautamā catvāraḥ putrāḥ śuddhodanaḥ śuklodanaḥ droṇodanaḥ amṛtodanaḥ; śuddhā śuklā droṇā amṛtikā ceti duhitaraḥ; śuddhodanasya dvau putrau bhagavān āyuṣmāṃś ca nandaḥ; śuklodanasya (SBV I 32) dvau putrau; āyuṣmāṃś ca tiṣyo bhadrakaś ca śākyarājaḥ; droṇodanasya dvau putrau mahānāmā āyuṣmāṃś cāniruddhaḥ; amṛtodanasya dvau putrau āyuṣmān ānando devadattaś ca; śuddhāyāḥ suprabuddhaḥ putraḥ; śuklāyāḥ putro mālī; droṇāyā bhāddālī; amṛtikāyāḥ śaivalaḥ bhagavato rāhulaḥ putra iti gautamā rāhule mahāsaṃmatavaṃśaḥ pratiṣṭhitaḥ; ucchinnā bhavanetrī vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhavaḥ
______________________________________________________________
Buddha's remarks
atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ; niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate: sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastāc chākyānāṃ paurāṇaṃ kulavamśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi; punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya; tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ; tat kasya hetoḥ; arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā; arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā; yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ (SBV I 33) paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum; atha kāpilavastavāḥ (A 360a) śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ
______________________________________________________________
Siṃhahanu's reign
tena khalu samayena kapilavastuni nagare siṃhahanur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; devadṛśe nagare suprabuddho rājyaṃ rājā kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca; suprabuddhasya rājño lumbinī nāmāgramahiṣī abhirūpā darśanīyā prāsādikā janapadakalyāṇī; devadṛśe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tasyārāmaḥ puṣpasaṃpannaḥ phalasaṃpannaḥ śālisaṃpanno nānāvihaganikūjitaḥ; tasyābhirāmatayā rājā kālānukālaṃ tatra gatvā sārdham antaḥpureṇa ratikrīḍāṃ pratyanubhavati; lumbinyās taṃ dṛṣṭvā spṛhā utpannā; sa kathayati: deva mamaitam ārāmam anuprayaccheti; rājā kathayati: gṛhapatisantako 'yam ārāmaḥ; katham anuprayacchāmi; yadi tvam ārāmeṇārthinī anyaṃ tavārthāya śobhanataraṃ kārayāmīti; tato rājñā suprabuddhena lumbinyā arthāya tadviśiṣṭatara ārāmaḥ kāritaḥ; tasya luṃbinīvanaṃ lumbinīvanam iti saṃjñā saṃvṛttā; siṃhahanor dīrgharātram ayam āśāsakaḥ: aho bata me kule cakravartī utpadyeta iti; suprabuddhasyāpi rājño dīrgharātram ayam āśāsakaḥ: aho bata me siṃhahanunā sārdhaṃ saṃbandhaḥ syād iti; yāvat tasyāpareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasatvā saṃvṛttā; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā; (SBV I 34) tasyā rūpaśobhayā suprabuddho rājā sāntaḥpuro devadṛśanivāsī janakāyaś ca paraṃ vismayam upagataḥ; sandigdhamanāś ca saṃvṛttaḥ: kim iyaṃ dārikā āhosvid viśvakarmanirmiteyaṃ māyeti; tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārikāyā nāmeti; amātyāḥ kathayanti: deva devadṛśanivāsijanakāyā rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vipravadante; kecit kathayanti: dārikā evāsau pūrvakarmavipākābhiniṣpannā evaṃ varṇarūpaśobheti; apare kathayanti: nāsau dārikā; kiṃtarhi viśvakarmanirmitā sā māyeti tasmād bhavatu dārikāyā māyeti nāma; tasya māyeti nāma kṛtaṃ; māyā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattā pūrvavad yāvan mahatī saṃvṛttā; sā naimittikair vyākṛtā; putraṃ janayiṣyaty anekalakṣaṇasaṃpannaṃ; rā