Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bhivin_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Giới Luật Tỳ-kheo Ni (Bhikṣuṇīvinaya)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 4 / 8 (50.000 ký tự/trang)
etu | iyaṃ prathamā karmavācanā | evaṃ traivācikaṃ pratyosāritā āryamiśrikā iyam itthannāmā bhikṣuṇī | utkṣepanīyaṃ karma kṛtam saṃghena | kṣamati taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etaṃ dhārayāmi |
atha sā dhṛṣṭā ca mukharā ca pragalbhā ceti na kācit pratikṣipati | atha tā bhikṣuṇyo pīḍitā āhuḥ | kin tāvad iman ti | aparā āhuḥ | vayam api na jānīmaḥ | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇyo mahāprajāpatyā gautamyā ārocayeyuḥ | mahāprajāpatī gautamī bhagavataḥ ārocayati | bhagavān āha | śabdāpayatha kāliṃ | yāvad etam evārthaṃ pṛcchitā | āha | ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te kāli evan nāma tvaṃ jānantī bhikṣuṇīṃ samagreṇa saṃghena dharmato vinayato utkṣiptām apratikṛtāṃ | akṛtvā pūrvakṛtyaṃ | anavalokayitvā bhikṣuṇīsaṃghaṃ pratyosārayasi | tena hi na kṣamati | peyālaṃ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
yā puna bhikṣuṇī jānantī bhikṣuṇīṃ samagreṇa saṃghena dharmato vinayato utkṣiptāṃ apratikṛtāṃ | akṛtvā pūrvakṛtyaṃ | anavalokayitvā bhikṣuṇīsaṃghaṃ | svayam eva pratyosārayati | ayaṃ pi dharmo prathamāpattiko |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā yāvad ubhayataḥ saṃghena | sā eṣā bhikṣuṇī jānantīti | svayam vā jāne parato vā śrutvā | bhikṣuṇīṃ samagreṇa saṃgheneti avyagreṇa | dharmato vinayato ti | sati āpatyā adarśanena | apratidharmeṇa | trayāṇāṃ dṛṣṭīnāṃ apratinissargāya | utkṣiptam ti asaṃbhogakṛtaṃ | apratikṛtan ti apratyosāritaṃ | akṛtvā pūrvakṛtyaṃ ti prakṛtisthā bhikṣuṇīyo asaṃjñāpayitvā |
anavalokayitvā bhikṣuṇīsaṃghaṃ ti | saṃghamadhye avalokanām akṛtvā svayam eva pratyosārayet | ayam api dharmaḥ yāvat prajñaptiḥ |
sā eṣā bhikṣuṇī jānantī bhikṣuṇīṃ samagreṇa saṃghena dharmato vinayato utkṣiptāṃ | apratikṛtāṃ | akṛtvā pūrvakṛtyaṃ | anavalokayitvā bhikṣuṇīsaṃghaṃ svayam eva pratyosārayati | saṃghātiśeṣam āsādayati |
sā eṣā bhikṣuṇī samagreṇa saṃghena utkṣiptā bhavati | yā tasyā upādhyāyī vā ācāryāyiṇī vā ca yā prakṛtisthā bhikṣuṇyāḥ tā saṃjñāpayitavyāḥ |
kasyātyayāḥ na vidyante
ko naro nāparādhyati |
ko na gacchati sammohaṃ
kasya buddhir dhruvā sthitā ||
evaṃ tayā ajñānatayā kṛtaṃ | na punar evaṃ kariṣyati |
yadā saṃjñaptā bhavanti tadāvalokanā kartavyā | śṛṇotu me āryamiśrikā saṃghaḥ | iyam itthannāmā bhikṣuṇī | tasyāḥ saṃghena amukasmin vastuni utkṣepanīyaṃ karma kṛtaṃ | sā vartaṃ vartayati | lomaṃ pātayati | niḥsaraṇaṃ pravartayati | yadi saṃghasya prāptakālaṃ saṃgham itthannāmā pratyosāraṇāṃ yāceya | yāciṣyati itthannāmā saṃghaṃ pratyosāraṇāṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīṃ | evam etaṃ dhārayāmi | tāya yācayitavyaṃ | peyālaṃ | atha tatra kācit pṛatihati karmakriyamāṇe prakṛtisthābhir bhikṣuṇībhiḥ saṃjñāpayitavyāḥ | asmākaṃ bhaṇantīnāṃ kṣamasveti |
bhikṣur api jānan bhikṣuṃ samagreṇa saṃghena dharmato vinayato utkṣiptaṃ svayam eva pratyosārayati sthūlātyayam āsādayati | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī jānanti bhikṣuṇīṃ samagreṇa saṃghena dharmato vinayato utkṣiptāṃ apratikṛtāṃ akṛtāṃ akṛtvā pūrvakṛtyaṃ anavalokayitvā bhikṣuṇīsaṃghaṃ svayam eva pratyosārayati | ayam api dharmo prathamāpattiko saṃghātiśeṣo ||
saṃghātiśeṣadharma 11
anavaśrutā avaśrutā
165. bhagavān rājagṛhe viharati | tatra jetā nāma bhikṣuṇī | tām aparaḥ puruṣo raktacittaḥ | bhaktenopanimantrayati | pātracīvareṇa bhakṣyabhojyena glānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ | so āha | jānāsi ārye kasya vayam arthāya āryāya dadāmaḥ | sā āha | jānāmi | so āha | kasyārthāya | sā āha | puṇyaṃ te bhaviṣyati so āha | evam etat puṇyaṃ bhaviṣyati | ayaṃ tv aham āryāya arthikaḥ āryāya dadāmi | sā tāvad vigatarāgā | naiva pratikṣipati | nādhivāsayati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇyo mahaprajāpatyā gautamyā ārocayeyuḥ | mahāprajāpatī gautamī bhagavataḥ ārocayati | bhagavān āha | śabdāpayatha jetāṃ | sā śabdāpitā | etad evaṃ sarvaṃ pṛcchīyati | yāvad ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te jete | nanu te paścimā nāma janatā avalokayitavyā | naiṣa dharmo naiṣa vinayaḥ |
atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya gautamī yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
yā puna bhikṣuṇī jānantī anavaśrutā avaśrutasya puruṣasya pratigṛhṇīyāt pātraṃ vā cīvaraṃ vā bhakṣyaṃ vā bhojyaṃ vā glānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraṃ vā ayam api dharmaḥ |
yā puna bhikṣuṇīti yāvad upasampannā ubhayataḥ saṃghena | eṣā bhikṣuṇī anavaśrutā ti araktacittā | avaśrutasya puruṣasyeti raktacittasya | pratigṛhṇeyā ti praticcheya | pātram iti jyeṣṭhaṃ madhyamaṃ kanyasam vā | cīvaram iti saṃghāṭiuttarāsaṅgamantarvāsakaṃ kaṇṭhapraticchādanaṃ udakaśāṭikā | khādyam iti khādanīyaṃ | bhojyam iti bhojanīyaṃ | antaśaḥ glānabhaiṣajyam iti saptāhikaṃ vā yāvajjīvikam vā | ayam api dharma | yāvat prajñaptiḥ | eṣo tāvan manuṣyo bhikṣuṇīya dadāti pātram vā cīvaram | bhakṣyabhojyam vā | glānabhaiṣajyam vā | tāṃ puruṣo āha | āryāya vayam arthikā | āryāya vayam dadāma iti | na kṣamati pratīcchituṃ | sa vaktavyaḥ | tavaiva bhavatu dīrghāyuḥ labhiṣyāmaḥ vayam anyato pi | atha pratīcchati saṃghātiśeṣaṃ | atha vācaṃ na bhāṣati hastavikāraṃ vā pādavikāraṃ vā akṣivikāraṃ vā karoti | haṣtam vā prasphoṭayati | aṅgulīṃ vā akṣiṃ vā nipātayati | bhūmim vā vilikhati vinamati vā | jānāti raktacitto ti | na kṣamati pratīcchituṃ | pratīcchati sthūlātyayaṃ |
atha khalu denaṃ deti prasannair indriyaiḥ | atha khalu tayā bhikṣuṇyā āśayena pratīcchitavyaṃ pratīcchati anāpattiḥ |
evaṃ bhikṣor api raktacittā strī dadāti | na jānam gṛhṇāti sthūlātyayaṃ | nimittaṃ karoti | jānāti raktacittā iti | naṃ pratīcchati vinayātikraman āsādayati | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī avaśrutā avaśrutasya puruṣasya pātram cīvaram vā bhakṣyam vā bhojyam vā glānabhaiṣajyam vā pratigṛhṇeya ayam api dharmo prathamāpattiko |
kiṃ te vadeti tvaṃ pratigṛhṇa
166. bhagavān rājagṛhe viharati | bhagavatā śikṣāpadaṃ prajñaptaṃ | na kṣamati avaśrutasya puruṣasya pātraṃ vā yāvat pratigṛhṇātuṃ | sā jetā tasya puruṣasya na praticchati | sthūlanandā bhikṣuṇī āha | pratigṛhṇa tvam ārye etasya puruṣasya | kiṃ te paro kariṣyati | avaśruto vā anavaśruto vā | yato ca tvam anavaśrutā | dāyakadānapatīnāṃ sakāśāt pratigṛhṇītvā yathāpratyayaṃ karohi | sā bhikṣuṇībhir ucyate | mā ārye etāṃ bhikṣuṇīm evaṃ vada | pratigṛhṇa tvam ārye etasya puruṣasya | kin te paro kariṣyati avaśruto vā anavaśruto vā | yato ca tvam anavaśrutā | dāyakadānapatīnāṃ sakāśāt pratigṛhṇītvā yathāpratyayaṃ karohi | evaṃ sakṛd uktā na pratikramati | dvitīyam tṛtīyam apy uktā na pratikramati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇyo mahāprajāpatyā gautamyā ārocayanti | mahāprajāpatī gautamī bhagavataḥ ārocayati | bhagavān āha | śabdāpayatha nandāṃ yāvad ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande | naiṣa dharmo naiṣa vinayaḥ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya yāvat paryavadātāni |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇīṃ evaṃ vadeya | pratigṛhṇa tvam ārye etasya puruṣasya | kiṃ te paraḥ kariṣyati | avaśruto vā anavaśruto vā | yā tvam anavaśrutā | dāyakadānapatīnāṃ sakāśāt pratigṛhṇītvā yathāpratyayaṃ karohi | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhiḥ ucyamānā etad eva vastuṃ pratigṛhya tiṣtheya na pratinissaret | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhyamāṇā vā samanubhāṣyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etat kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya | ayam api dharmo yāvat tṛtīyakaḥ |
yā puna bhikṣuṇīti yathā sthūlanandā bhikṣuṇī | tāṃ bhikṣuṇīm iti yathā tāṃ jetāṃ | bhikṣuṇīm evaṃ vadet | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhi evam asya vacanīyā | peyālaṃ | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyamānā tad evaṃ vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya | ayam api dharmo yāvat tṛtīyakaḥ yathā bhikṣuvinaye | peyālaṃ | yāvat prajñaptiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇīm evaṃ vadeya | pratigṛhṇa tvam ārye etasya puruṣasya | kiṃ te paro kariṣyati avaśruto vā anavaśruto vā | yā tvam anavaśrutā | dāyakadānapatīnāṃ deyadharmaṃ pratigṛhṇītvā yathāpratyayaṃ karohi | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir evam asya vacanīyā | mā ārye etāṃ bhikṣuṇīm evaṃ vade | pratigṛhṇa tvam ārye etasya puruṣasya | kin te paro kariṣyati avaśruto vā anavaśruto vā | yā tvam anavaśrutā | dāyakadānapatīnāṃ deyadharmaṃ paritigṛhṇitvā yathāpratyayaṃ karohi | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya | na pratiniḥsareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanuśāsitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhyamāṇā samanubhāṣyamāṇā tam vastuṃ pratiniḥsareya ity etat kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya tam eva vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya | ayan dharmo yāvat tṛtīyakaḥ |
saṃghabhedaḥdveya bhedena
167. bhagavān rājagṛhe viharati | dvau bhedena tathaiva kartavyo yāvat tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī samagrasya saṃghasya bhedāya parākrameya bhedanasamvartanīyaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir evam asya vacanīyā | mā ārye samagrasya saṃghasya bhedāya parākrameya | bhedanasamvartanīyam vā adhikaraṇaṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭhāhi | sametu āryā saṃghena | samagro hi saṃgho sahito sammodayamāna avivadamāno | ek'uddeśo kṣīrodakībhūto śāstuḥ śāsanaṃ dīpayamānaḥ sukhañ ca phāsuñ ca viharati | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya | na pratiniḥsareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhyamāṇā vā samanubhāṣyamāṇā vā taṃ vastuṃ na pratiniḥsareya | ayam api dharmo yāvat tṛtīyakaḥ |
saṃghātiśeṣadharma 14(3)
tad anuvartakāḥ
tasyāḥ khalu bhikṣuṇyā bhikṣuṇyo bhavanti sahāyikā | ekā vā dvau vā trayo vā saṃbahulā vā | vargavādinīyo anuvartikāḥ samanujñāḥ saṃghabhedāya | tā bhikṣuṇyaḥ bhikṣuṇyo evam āhuḥ | mā āryamiśrikāḥ etāṃ bhikṣuṇīṃ kiñcid avavadittha | kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā | dharmavādinī caiṣā bhikṣuṇī vinayavādinī caiṣā bhikṣuṇī | asmākaṃ caiṣā bhikṣuṇī chandañ ca ruciṃ ca samādāya pragṛhya vyavaharati | yañ caitasyāḥ bhikṣuṇyāḥ kṣamate ca rocate ca asmākam api taṃ kṣamate ca rocate ca | jānantī caiṣā bhikṣuṇī bhāṣate no ajānanti | tā bhikṣuṇyo bhikṣuṇībhir evam asya vacanīyāḥ | mā āryamiśrikāya evam avocat | naiṣā bhikṣuṇī dharmavādinī | naiṣā bhikṣuṇī vinayavādinī | māryamiśrikāḥ saṃbhedaṃ rocayantu | saṃghasāmagrīm evāryamiśrikā rocayantu | samagro hi saṃgho | sahito sammodayamāno avivadamāno ek'uddeśo kṣīrodakībhūto śāstuḥ śāsanaṃ dīpayamānaḥ | sukhāñ ca phāsuñ ca viharati | evañ ca tā bhikṣuṇyo bhikṣuṇībhiḥ ucyamānā taṃ vastuṃ pratiniḥsareṃsuḥ ity etat kuśalaṃ | no ce pratiniḥsareṃsuḥ tā bhikṣuṇyo bhikṣuṇībhiḥ yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareṃsuḥ ity etat kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareṃsuḥ | tad eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheyuḥ | ayam api dharmo yāvattṛtīyakaḥ |
saṃghātiśeṣadharma 15(4)
ākrośo
168. bhagavān śrāvastīyam viharati | tatra sthūlanandā nāma bhikṣuṇī adhikaraṇāny utpādayati | tasyā saṃghena utkṣepanīyaṃ karma kṛtaṃ | sā saṃghaṃ ākrośati saṃgham agatigamanena prāpayati | chandagāmī cāryā saṃgho | doṣagāmī cāryā saṃgho | bhayagāmī cāryā saṃgho | mohagāmī cāryā saṃgho | chandan niśrāya | doṣan niśrāya | mohan niśrāya mama ākroṣitavyaṃ | paribhāṣitavyam manyati | bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyate | mā ārye nande saṃgham agatigamanena prāpaya | na saṃgho chandagāmī | peyālaṃ | yāvan na mohan niśrāya yāvad āryā evaṃ chandagāmī | mā ārye chandan niśrāya saṃgham ākroṣitavyam manyasi paribhāṣitavyam manyasi | sā tvam evam ucyamānī na pratikramasi dvitīyaṃ tṛtīyam adhyucyamāni na pratikramasi | etaṃ prakaraṇaṃ yāvad bhagavān āha | tena hi gacchatha | triṣkṛtvā kuvege | triṣkṛtvā mahājane | tṛṣkṛtvā saṃghamadhye samanugrāhatha samanubhāṣatha etasya vastusya pratiniḥsargāya | sā kuvege ucyate | satyaṃ tvam ārye nande saṃgham agatigamanena prāpayasi | alam ārye nande saṃgham agatigamanena prāpayituṃ | yāvat khalu te ārye mitrāya karaṇīyaṃ arthakāmāya hitaiṣiṇīya karoti | te tan mitrā ekavācā gacchanti | dve vāce avaśiṣṭe | pratiniḥsara na pratinissarāmīty āha | evam mahājane saṃghamadhye avalokanā kartavyā | satyaṃ tvam ārye nande saṃgham agatigamanena prāpayasi | peyālaṃ | yāva āmo ty āha | sā tāva saṃghamadhye pi vaktavyā peyālaṃ | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇyo ārocayeyuḥ | anubhāṣṭā bhagavan āryā nandā triṣkṛtvā kuvege triṣkṛtvā mahājane triṣkṛtvā saṃghamadhye etasya vastunaḥ pratiniḥsargāya | na pratiniḥsarati | bhagavān āha śabdāpayatha nandāṃ | peyālaṃ | yāvad evaṃ caivañ ca pṛṣṭā | peyālaṃ | ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande | nanv ahaṃ nande anekaparyāyeṇa daurvacasyaṃ vigarhāmi yāvan naivaṃ kurvato vṛddhir bhavati kūśaleṣu dharmeṣu atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya | peyālaṃ | yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
bhikṣuṇī khalu punaḥ saṃghākrośikā bhavati | sā evam āha | chandagāmī ca saṃgho | doṣagāmī ca | bhayagāmī ca | mohagāmī ca | saṃgho chandan niśrāya | doṣan niśrāya | bhayan niśrāya | mohan niśrāya | samākrośitavyaṃ paribhāṣitavyaṃ manyati | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir evam asya vacanīyā | mā ārye evaṃ vada | na saṃgho chandagāmī | na saṃgho doṣagāmī | na saṃgho bhayagāmī | na saṃgho mohagāmī | na ca saṃgho chandan niśrāya | doṣabhayamohan niśrāya ākrośitavyaṃ | paribhāṣitavyaṃ manyati | ārye ca chandan niśrāya doṣaṃ bhayaṃ mohan niśrāya saṃgham ākrośitavyaṃ manyati | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyamāna tad eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya | sā bhikṣuṇī bhikṣūṇībhiḥ yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratinissargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamānā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratinissareya ity etat kuślaṃ | no ca pratinissareṃsuḥ | ayam api dharmo yāvattṛtīyakaḥ | peyālaṃ |
yāvad eṣā bhikṣuṇī triṣkṛtvā kuvege samanugrāhiyamānā samanubhāṣiyamāṇā pratiniḥsargārhaṃ vastuṃ na pratiniḥsarati | vācāyām vācāyāṃ vinayātikramam āsādayati | evaṃ mahājane saṃghamadhye jñaptim adhivāsayati vinayātikramam āsādayati | prathamāyāṃ vācāyāṃ avyavaropitāyāṃ vinayātikramaḥ | vyavaropitāyāṃ sthūlātyayaḥ | evam dvitīyātṛtīyām vā vācāyāṃ yāvad vyavaropitāyāṃ saṃghātiśeṣaṃ | yadā saṃghātiśeṣām āpattim āpannā |
ye ca kuvege | ye ca mahājane | ye ca saṃghamadhye vinayātikaramāḥ | sthūlātyayāḥ sarve te pratiprasrabhyanti sthāpayitvā aṣṭau sthūlātyayāḥ | na saṃgham agatigamanena prāpayantī | antarā pratiniḥsarati yathāsthitāsu āpattiṣu kārayitavyā | kathaṃ tāvat pratiniḥ sargārhaṃ katham apratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi me saṃgham agatigamanena prāpayiṣyan ti prāpayāmi prāpayiṣyāmi ceti evaṃ pratiniḥsargārhaṃ | kathaṃ pratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi me saṃgham agatigamanena prāpayiṣyan ti prāpitañ ca | na khalv idānīṃ prāpayāmi na ca prāpayiṣyāmīty apratiniḥsargārhaṃ | tena bhagavān āha |
bhikṣuṇī khalu punaḥ saṃghākrośikā bhavati | sā evam āha | chandagāmī | cāryamiśrikāyo | saṃgho doṣagāmī ca bhayagāmī ca saṃgho | mohagāmī ca saṃgho | chandan niśrāya doṣaṃ bhayaṃ mohaṃ niśrāya samākrośitavyām paribhāṣitavyām manyati | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir evam asya vacanīyā | mā ārye saṃghaākrośikā bhavāhi | na saṃgho chandagāmī | na saṃgho doṣagāmī | na saṃgho bhayagāmī | na saṃgho mohagāmī | na ca saṃgho chandan niśrāya doṣaṃ bhayaṃ mohaṃ niśrāya āryām ākrośitavyām paribhāṣitavyām manyati | āryā evaṃ chandagāminī doṣagāminī bhayagāminī mohagāminī | āryā eva chandan niśrāya doṣaṃ bhayaṃ mohan niśrāya saṃegham ākrośitavyaṃ roṣitavyaṃ paribhāṣitavyaṃ manyati | viramārya saṃghākrośanāto | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇībhir ucyamānā tam evi vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭhet | na partiniḥsareya | sā bhikṣuṇ bhikṣunībhir yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhyamānā vā samanubhāṣiyamānā | taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etat kuśalaṃ | no cet pratiniḥsareya | ayam api dharmo yāvattṛtīyako |
saṃghātiśeṣadharma 16(5)
daurvacasyaṃdurvacakajātiyo
169. bhagavān kauśāmbīyām viharati | chandakamātā nāma bhikṣuṇī | sā uddeśaparyavasānehi śikṣāpadehi bhikṣuṇīhi śikṣāyāṃ saha dharmeṇa saha vinayena vucyamānā | peyālaṃ | yathaiva chandakasya tathaivaṃ vistareṇa kartavyaṃ | tena bhagavān āha |
bhikṣuṇī khalu punar durvacakajātīya bhavati | sā uddeśaparyāpannehi śikṣāpadehi bhikṣuṇīhi śikṣāyāṃ saha dharmeṇa saha vinayena vucyamānā ātmānam avacanīyaṃ karoti | sā evam āha | mā me āryamiśrikāyo kiñcid vadatha kalyāṇam vā pāpakaṃ vā | aham apy āryamiśrikāṇān na kiñcid vakṣyāmi kalyāṇam vā pāpakam vā | viramantv āryamiśrikāyo mama vacanāya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā ārye uddeśaparyāpannehi śikṣāpadehi bhikṣuṇīhi śikṣāyāṃ saha dharmeṇa saha vinayena vucyamānā ātmānam avacanīyaṃ karohi | vacanīyam evāryātmānaṃ karotu | āryā pi bhikṣuṇīyo vadantu śikṣāyāṃ saha dharmeṇa saha vinayena | āryam api bhikṣuṇīyo vakṣyanti śikṣāyāṃ saha dharmeṇa saha vinayena | evaṃ saṃvṛddhā khalu punar ārye tasya bhagavatas tathāgatasya arhataḥ samyaksambuddhasya parṣā yad idam anyamanyavacanīyā anyamanyāpattivyutthāpanīyā | evaṃ ca sā bhikṣuṇīhi vucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya | na pratiniḥsareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvāttṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇa vā tam vastuṃ pratiniḥsareya ity evaṃ kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya tam eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya | ayam api dharmo yāvat tṛtīyako |
dve saṃsṛṣṭā viharanti
170. bhagavāṃ cchrāvastyāṃ viharati | etā dāni bhikṣuṇīyo nandā ca śākyakanyā uttarā ca māsorakadhītā kāyikena saṃsargeṇa saṃsṛṣṭā hi viharanti | vācikena saṃsargeṇa saṃsṛṣṭā viharanti | kāyikavācikena saṃsargeṇa saṃsṛṣṭā viharanti | anyamanyasyāvadyāni praticchādayanti | kinti dāni kāyikena saṃsargeṇa saṃsṛṣṭā viharanti | peyālaṃ | kin ti dāni anyamanyasyāvadyāni praticchādayanti | ekāye avadyam aparācchādeti | aparāt vadyam aparā cchādeti | tāyo bhikṣuṇīyo bhikṣuṇīhi vuccanti | māryamiśrikāyo kāyikena saṃsargeṇa saṃsṛṣṭā viharatha mā vācikena mā kāyikavācikena | mā anyamanyasyāvadyāni cchādetha | tāyo sakṛd uktāyo na pratikramanti | dvitīyaṃ tṛtīyam apy uktā na pratikramanti | etaṃ prakaraṇaṃ tā bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī gautamī bhagavato ārocayet | vistareṇa | peyālaṃ |
bhikṣuṇīyo khalu punar dve saṃsṛṣṭā viharanti | anyamanyasyāvadyapraticchādikā | tā bhikṣuṇīyo bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā āryemiśrikāyo saṃsṛṣṭā viharatha anyamanyasyāvadyapraticchādikā | nānā āryamiśrikāyo viharatha | nānā vo viharantīnāṃ vṛddhir eva pratikāṅkṣitavyā kuśalehi dharmehi | na parihāṇiḥ | evaṃ ca tāyo bhikṣuṇīyo bhikṣuṇīhi vucyamānās taṃ vastuṃ pratinissareṃsuḥ | ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratinissareṃsuḥ tā bhikṣuṇīyo bhikṣuṇīhi yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyāḥ samanubhāṣitavyāḥ tasya vastusya pratinissargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratinissareṃsuḥ itya etaṃ kuśalaṃ | no ca pratinissareṃsuḥ tam evam vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheṃsuḥ | ayam api dharmo yāvat tṛtīyako |
bhikṣuṇīyo khalu puna dve saṃsṛṣṭā viharanti yathā nandā ca śākyakanyā uttarā ca māśorakadhītā | saṃsṛṣṭā viharanti kāyikena vācikena kāyikavācikena | avadyapraticchādikā ti āpattipraticchādikā | tā bhikṣuṇīyo yathā nandā ca śākyakanyā uttarā ca māśorakadhītā | bhikṣuṇīhīti saṃghena mahājanena ekabhikṣuṇīya | evaṃ syur vacanīyā | mā āryamiśrikāyo saṃsṛṣṭā viharatha | anyamanyasyāvadyapraticchādikā | peyālaṃ | yāvat tam eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheṃsuḥ | yaṃ taṃ vastuṃ saṃsṛṣṭā viharanti anyamanyasyāvadyāni praticchādayanti | tā bhikṣuṇīyo ti yathā nandā ca śākyakanyā uttarā ca māśorakadhitā | bhikṣuṇīhīti saṃghena mahājanena ekapudgalena yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā | trikkhutto kuvege trikkhutto mahājane trikkhutto saṃghamadhye samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareṃsuḥ ayam api dharmo yāvat tṛtīyako saṃghātiśeṣo | peyālaṃ | yāvat prajñaptiḥ | sā eṣā bhikṣuṇī trikkhatto kuvege samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā pratiniḥsargārhaṃ vastun na pratiniḥsarati vācāyāṃ vācāyāṃ vinayātikramam āsādayati | evaṃ mahājane saṃghamadhye jñaptim adhivāsayati vinayātikramam āsādayati | prathamāyāṃ vācāyām adhyoropitāyāṃ vinayātikramam āsādayati | vyoropitāyāṃ thūl'-accayaṃ | evaṃ dvitīyāyāṃ tṛtīyāyāṃ vācāyām adhyoropitāyāṃ thūl'-accayaṃ | adhyoropitāyāṃ saṃghātiśeṣaṃ | kin ti dāni pratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | kim apratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi khalu mo saṃsṛṣṭā vihariṣyāmo | anyonyasāvadyapraticchādikā ti viharāmo vihariṣyāmo | no ca khalu vihṛtaṃ | evaṃ pratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | kin ti dāni apratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | abhūṣi khalu mo saṃsṛṣṭā vihariṣyāmo anyonyasyāvadyapraticchādikā ti te dānīm viharāmo vihariṣyāmo na vihṛtaṃ | mo ti etaṃ pratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | tena bhagavān āha |
bhikṣuṇīyo khalu puna dve saṃsṛṣṭāyo viharanti anyonyasyāvadyapraticchādikā | peyālaṃ | vistareṇa |
saṃghātiseṣadharma 18(7)
tāsāñ cānuvicārikā
171. bhagavāṃ cchrāvastyāṃ viharati | bhagavān āha | śikṣāpadaṃ prajñaptaṃ | na kṣamati bhikṣuṇīhi saṃsṛṣṭā viharitun ti | nandā ca śākyakanyā uttarā ca māśorakadhītā bhikṣuṇīyo nānā viharanti | sthūlanandā bhikṣuṇī tāsām āha | saṃsṛṣṭā eva yūyam āryamiśrikāyo viharatha | anyamanyasyāvadyapraticchādikā | tāsāṃ saṃsṛṣṭānāṃ vo viharantīnāṃ vṛddhir eva pratikāṅkṣitavyā kuśalehi dharmehi | na parihāniḥ | kiṃ yūyam eva evaṃrūpā saṃghe | santy anyā apy evaṃrūpā saṃghe | na ca saṃgho tāsāṃ kiñcid āha | yuṣmān eva saṃgho avajñāya paribhavena omarditavyāṃ parimarditavyām manyati | sā bhikṣuṇīhi vuccati | mā ārye nande etāyo bhikṣuṇīyo evaṃ vada saṃsṛṣṭā eva āryamiśrikāyo viharatha | peyālaṃ | yāvat parimarditavyām manyati |
sā sakṛd uktā na pratikramati | evaṃ dvitīyaṃ tṛtīyam apy uktā na pratikramati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocenti | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | bhagavān āha | yady eṣā sthūlanandā nāma bhikṣuṇī nandāṃ śākyakanyāṃ uttarāṃ ca māśorakadhītām evam āha | saṃsṛṣṭā eva āryamiśrikāyo viharatha | peyālaṃ | yāvat sakṛd uktā na pratikramati | dvitīyam pi tṛtīyam pi uktā na pratikramati | tena hi gacchatha nantrikkhatto kuvege trikkhatto mahājane trikkhatto saṃghamadhye samanugrāhayatha samanubhāṣatha etasya vastusya pratiniḥsargāya | sā kuvege vaktavyā | satyaṃ tvam ārye nande etā bhikṣuṇīyo evam vadasi yāvad āmo ty āha | sā tvaṃ kuvege vuccati | mā ārye nande etā bhikṣuṇīyo evaṃ vada | peyālaṃ | yaṃ khalu te ārye nande mitrāya karaṇīyaṃ arthakāmāye hitaiṣiṇīye anukampikāya anukampām upādāya karoti | taṃ mitrā ekā vācā gacchati dve vācā avaśiṣṭā pratiniḥsarāmity āha | evaṃ dvitīyā tṛtīyā | evaṃ mahājane saṃghamadhye avalokanā kartavyā | evaṃ eva yāvad anubhāṣṭā na pratiniḥsarati | peyālaṃ | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī gautamī bhagavata ārocayet | bhagavān āha śabdāpayatha nandāṃ | sā dāni śabdāpitā | etad eva sarvaṃ pṛcchīyati | yāvad ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande yāvat sannipātaya gautami bhikṣuṇīyo yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇīyo nānā viharantīyo evam vadeya | saṃsṛṣṭā eva āryamiśrikāyo viharatha anyamanyasāvadyapraticchādikā | saṃsṛṣṭānāṃ vo viharantīnāṃ vṛddhir eva pratikāṅkṣitavyā kuśalehi dharmehi | na parihāṇiḥ | kiṃ punar yūyam eva evaṃrūpā saṃghe | santy anyā py evaṃrūpā saṃghe | na ca tāsāṃ saṃgho kiñcid āha | yuṣmān eva saṃgho avajñāya paribhāvena omarditavyāṃ parimarditavyām manyati | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā ārye nande itthannāmāṃ ca itthannāmāṃ ca bhikṣuṇīṃ nānā viharantīṃ anuvicārehi | saṃsṛṣṭā eva yūyam āryamiśrikāyo viharatha | anyamanyasyāvadyapraticchādikā | nānāsaṃsṛṣṭānāṃ vo viharantīnāṃ vṛddhir eva pratikāṅkṣitavyā kuśalehi dharmehi | na parihāniḥ | kim punar yūyam eva evaṃrūpā saṃsṛṣṭā saṃghe | santy anyā api evaṃrūpā saṃghe | na ca saṃgho tāsāṃ kiñcid āha | yuṣmākam eva saṃgho avajñāya paribhavena omarditavyāṃ parimarditavyām manyati | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi vucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya na pratinissareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratinissareya | ayaṃ pi dharmo yāvattṛtīyako |
yā puna bhikṣuṇīti yathā sthūlanandā | tā bhikṣuṇīyo ti yathā nandā ca śākyakanyā uttarā ca māsorakadhītā | evaṃ vadeya | saṃsṛṣṭā eva yūyam āryamiśrikāyo viharatha anyamanyasyāvadyapraticchādikā ti kāyikena vācikena kāyikavācikena saṃsargeṇa | mā nānāṃ saṃsṛṣṭānāṃ vo 'dhiviharantīnāṃ vṛddhir eva pratikāṅkṣitavyā kuśalehi dharmehi na parihāṇiḥ | peyālaṃ |
sā bhikṣuṇīti yathā sthūlanandā bhikṣuṇī | bhikṣuṇīhīti saṃghena mahājanena ekapudgalena evam asya vacanīyā | āryemiśrān nāme | peyālaṃ | yāvan na pratinissareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi yāvattṛtīyakam ti trikkhatto kuvege trikkhatto mahājane trikkhatto saṃghamadhye | sā kuvege vaktavyā | satyaṃ tvam ārye itthannāme itthannāmāṃ ca itthannāmāṃ ca bhikṣuṇīm yāvad āmo ty āha | sā kuvege vuccati | mā ārye itthannāmāñ ca itthannāmāñ ca bhikṣuṇīṃ nānā viharantīṃ anuvicārehi | peyālaṃ | ayam api dharmo yāvat tṛtīyako | peyālaṃ | sā eṣā bhikṣuṇī trikkhatto kuvege samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā pratiniḥsargārhaṃ vastuṃ na pratiniḥsarati vācāyāṃ vācāyāṃ vinayātikramam āsādayati |
evaṃ mahājane saṃghamadhye jñaptim adhivāsayati vinayātikramam āsādayati | yāvat tṛtīyāyāṃ vācāyāṃ adhyoropitāyāṃ saṃghātiśeṣaṃ | peyālaṃ | yāvat kin ti dāni pratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ kim apratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi khalu ime itthannāmāyo bhikṣuṇīyo vadiṣyaṃ | saṃsṛṣṭā evāryamiśrikāyo viharatha | anyonyasāvadyapraticchādikā vadāmi vadiṣyāmi | na khalu vaditaṃ evaṃ pratiniḥsargārhaṃ | kin ti dāni apratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi khalu me itthannāmāyo bhikṣuṇīyo vadiṣyaṃ | saṃsṛṣṭā evāryamiśrikāyo viharatha | anyonyasāvadyapraticchādikā ti | vaditaṃ khalu me idānīm vadāmi na vadiṣyāmi ceti evam apratiniḥsargārham draṣṭavyaṃ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇīyo nānā viharantīyo evam vadeya | vistareṇa | yāvad ayaṃ pi dharmo yāvat tṛtīyako |
saṃghātiśeṣadharma19(8)
śikṣāpratyākhyāyikā
172. bhagavān śākyeṣu viharati | śākyānāṃ kapilavastusmiṃ nyagrodhārāme | tahiṃ dānī dve mātādhītare agārasyānagārikāṃ pravrajite | dhītā śākyehi pravrajitā mātā tīrthikehi | sā dāni mātā dhītaram āha | putriṇi | kiṃ vayaṃ jīvantikā eva anyamanyaṃ na paśyāmaḥ | ihaiva cāgaccha | sā dān āha | āgacchāmī | na mayā yathā vā tathā vā śakyam āgantuṃ | yāvat kiñcid adhikaraṇam utpādayāmi | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi saha vāco vācikaṃ karoti | sā yadā paryādinnā bhavati tadā āha | buddhaṃ pratyākhyāmi | evaṃ dharmaṃ saṃghaṃ śikṣām uddeśaṃ samvāsaṃ sambhogaṃ śāstṛpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ pratyākhyāmi | śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāmi | kiṃ etā eva śramaṇikā śākyaputrīyā | santy anyāny api pṛthutīrthyāyatanāni | tatra brahmacaryaṃ cariṣyaṃ | sā dāni bhikṣuṇīhi vuccati | mā ārye buddhaṃ pratyākhyāhi yāvat mā śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāhi | asādhu ārye buddhapratyākhyānaṃ yāvad asādhu śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ |
sā sakṛd uktā na pratikramati | dvitīyaṃ tṛtīyam pi uktā na pratikramati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato ārocayeti | bhagavān āha | tena hi bhikṣuṇyo | yady eṣā itthannāmā bhikṣuṇī śikhyāpratyākhyāyikā | sā evam āha | buddhaṃ pratyākhyāmi | peyālaṃ | yāvat tatra brahmacaryañ cariṣyaṃ | sā sakṛd uktā na pratikramati | dvitīyaṃ tṛtīyam apy uktā na pratikramati | tena hi gacchatha | tāṃ trikkhatto kuvege trikkhatto mahājane trikkhatto saṃghamadhye samanugrāhatha samanubhāṣatha etasya vastusya pratiniḥsargāya | sā dāni kuvege vaktavyā | satyaṃ tvam ārye itthannāme śikṣāṃ pratyākhyāsi | sā tvam evam vadasi buddhaṃ pratyākhyāmi | peyālaṃ | yāvat kiṃ punar etā eva śramaṇikā śākyaputrīyāḥ | santy anyāny api pṛthutīrthyāyatanāni | tatra brahmacaryaṃ cariṣyan ti | āmo ty āha | sā tvaṃ kuvege vuccasi mā tvam ārye itthannāme buddhaṃ pratyākhyāhi yāvac chākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāhi | asādhu ārye buddhapratyākhyānaṃ | yāvad asādhu śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ |
yaṃ khalu te ārye itthannāmāya mitrāya karaṇīyaṃ arthakāmāya hitaiṣīṇīye karoti | tena mitrā ekavācā gacchati | dve vācā avaśiṣṭā pratiniḥsara na pratinissarāmīty āha | evam dvitīyam pi tṛtīyam pi | evaṃ mahājane saṃghamadhye avalokanā kartavyā yāvad etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo bhagavato ārocayeṃsuḥ | bhagavān āha | śabdāpayatha tāṃ bhikṣuṇīṃ | sā dāni śabdāpitā | satyan ti | tad evaṃ pṛcchīyati | yāvad ām bhagavan | bhagavān āha duṣkṛtaṃ te | peyālaṃ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya gautami yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
bhikṣuṇī khalu punaḥ śikhyāpratyākhyāyikā bhavati | sā dān āha | buddhaṃ pratyākhyāmi | dharmaṃ saṃghaṃ śikṣām uddeśaṃ samvāsaṃ saṃbhogaṃ śāstṛpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ śramaṇībhāvaṃ śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāmi | kiṃ etā eva śramaṇikā śākyaputrīyā | santy anyāny api pṛthutīrthyāyatānāni | tatra brahmacaryaṃ cariṣyaṃ | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā ārye śikhyāpratyākhyāyikā bhohi | mā buddhaṃ pratyākhyāhi | mā dharmaṃ saṃghaṃ śikṣām uddeśaṃ samvāsaṃ saṃbhogaṃ śāstṛpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ śramaṇibhāvaṃ śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāhi | asādhu ārye buddhapratyākhyānaṃ | asādhu dharmapratyākhyānaṃ | asādhu saṃghapratyākhyānaṃ | śikṣāuddeśasamvāsasaṃbhogaśāstṛpadabhikṣuṇībhāvaśramaṇībhāvapratyākhyānaṃ | asādhu ārye śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ | evañ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi vucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pratigṛhya tiṣṭheya na pratiniḥsareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvat tṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya | ayam api dharmo yāvattṛtīyako saṃghātiśeṣo | saṃgham evādhipatiṃ kṛtvā niḥsaraṇīyo |
yā puna bhikṣuṇīti yathā sā bhikṣuṇī | śikṣāpratyākhyāyikā ti sā evam āha buddhaṃ pratyākhyāmi | peyālaṃ | yāvac chākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāmi | kim etā eva śramaṇikā śākyaputrīyāḥ | santy anyāny api pṛthutīrthyāyatanāni | tatra brahmacaryaṃ cariṣyaṃ | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā ārye buddhaṃ praytākhyāhi yāvad asādhu ārye śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi vucyamānā tam eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya na pratiniḥsareya | yā sā bhikṣuṇī śikṣāpratyākhyāyikā |
sā bhikṣuṇīhīti saṃghena mahājanena ekapudgalena yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā trikkhatto kuvege trikkhatto mahājane trikkhato saṃghamadhye | sā dāni kuvege vaktavyā | satyaṃ tvam itthannāme evaṃ vadasi buddhaṃ pratyākhyāmi yāvac chākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāmi | āma ity āha | sā kuvege vuccati | mā ārye itthannāme buddhaṃ pratyākhyāhi | yāvad asādhu ārye śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ | yaṃ khalu te ārye itthannāmāya mitrāya karaṇīyaṃ | arthakāmāya hitaiṣiṇīye karoti | te taṃ mitrā ekavācā gacchati | dve vācā avaśiṣṭā pratiniḥsara na pratiniḥsarāmīty āha | evaṃ mahājane saṃghamadhye avalokanā kartavyā | vistareṇa | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā taṃ vastuṃ pratiniḥsareya ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya ayam api dharmo yāvat prajñaptiḥ |
sā eṣā bhikṣuṇī trikkhatto kuvege trikkhatto mahājane trikkhatto saṃghamadhye samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamāṇā vā pratiniḥsargārhaṃ vastuṃ na pratiniḥsarati vācāyāṃ vācāyāṃ vinayātikramam āsādayati | evaṃ mahājane saṃghamadhye jñaptim adhivāsayati vinayātikramam āsādayati | prathamāyāṃ vācāyāṃ adhyoropitāyāṃ vinayātikramam | adhyoropitāyāṃ thūlaccayam | evaṃ dvitīyāyāṃ tṛtīyāyāṃ vācāyām adhyoropitāyāṃ thūl'-accayam | adhyoropitāyāṃ saṃghātiśeṣaṃ | yadā saṃghātiṣeśam āpattim āpannā bhavati tadā ye ca kuvege ye ca mahājane ye ca saṃghamadhye thūl'-accayā ca vinayātikramā ca sarve te pratiprasrabhyante | ekā gurukā āpattiḥ saṃsthihati yad idaṃ saṃghātiśeṣo | antarā pratiniḥsarati yathāsthitāsu āpattiṣu kārāpayitavyā | kin ti dāni pratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ kim apratiniḥsargārhaṃ | abhūṣi khalu me śikṣāṃ pratyākhyāsyāmi | na khalu me pratyākhyānaṃ prtiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | kin ti dāni apratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | abhūṣi khalu me śikṣāṃ pratyākhyāsyan ti | pratyākhyātam dāni na pratyākhyāsi pratyākhyāmi ceti | evam apratiniḥsargārhaṃ draṣṭavyaṃ | tena bhagavān āha |
bhikṣuṇī khalu punaḥ śikṣāpratyākhyāyikā bhavati | sā evam āha | buddhaṃ pratyākhyāmi dharmaṃ pratyākhyāmi | saṃghaṃ pratyākhyāmi | śikṣāṃ pratyākhyāmi | uddeśaṃ samvāsaṃ saṃbhogaṃ śāstṛpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ śramaṇībhāvaṃ śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāmi | kim etā eva śramaṇikā śākyaputrīyāḥ | santy anyāny api pṛthutīrthyāyatanāni | tatra brahmacaryaṃ cariṣyaṃ | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi evam asya vacanīyā | mā ārye śikṣāpratyākhyāyikā bhohi | mā dharmapratyākhyāyikā bhohi | mā saṃghapratyākhyāyikā bhohi | mā śikṣāṃ pratyākhyāhi | mā uddeśaṃ samvāsaṃ sambhogaṃ śāstṛpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ śramaṇībhāvaṃ śākyaputrīya bhāvaṃ pratyākhyāhi | tat kasya hetoḥ | asādhu ārye buddhapratyākhyānaṃ | asādhu dharmapratyākhyānaṃ | asādhu saṃghapratyākhyānaṃ | asādhu śikṣāpratyākhyānaṃ | uddeśasaṃvāsasaṃbhogaśāstṛpadabhikṣuṇībhāvaśramaṇībhāva pratyākhyānaṃ | asādhu śākyaputrīya bhāvapratyākhyānaṃ | evaṃ ca sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi vuccamānā taṃ eva vastuṃ samādāya pragṛhya tiṣṭheya | na pratiniḥsareya | sā bhikṣuṇī bhikṣuṇīhi yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhitavyā samanubhāṣitavyā tasya vastusya pratiniḥsargāya | yāvattṛtīyakaṃ samanugrāhiyamāṇā vā samanubhāṣiyamānā vā tam vastuṃ pratiniḥsareya | ity etaṃ kuśalaṃ | no ca pratiniḥsareya | ayaṃ pi dharmo yāvattṛtīyako saṃghātiśeṣo | saṃgham evādhipatiṃ kṛtvā niḥsaraṇīyo |
uddiṣṭā me āryamiśrikāyo ekūnaviṃśati saṃghātiśeṣā dharmāḥ | tatra ekadaśa prathamāpattikāḥ aṣṭau yāvattṛtīyakāḥ | yeṣāṃ bhikṣuṇī ity anyatarānyatarām āpattim āpadyitvā ardhamāsaṃ ubhayato saṃghe mānatvaṃ caritavyaṃ | cīrṇamānatvā bhikṣuṇī kṛtānudharmā | āhvayanapratibaddhā yatra syād viṃśatigaṇo ubhayato saṃgho tatra sā bhikṣuṇī āhvayitavyā | ekenāpi ced ūnoviṃśatigaṇo ubhayato saṃgho tāṃ bhikṣuṇīm āhveya | sā ca bhikṣuṇī anāhūtā | te ca bhikṣavo tāś ca bhikṣuṇīyo garhyāḥ | iyam atra sāmīcī | tatrāryamiśrikāyo pṛcchāmi | kaccit tha pariśuddhā | dvitīyatṛtīyaṃ pi āryamiśrikāyo pṛcchāmi | kaccic tha pariśuddhā | pariśuddhā atrāryamiśrikāyo yasmāt tūṣṇīm evam etan dhārayāmi | uddānaṃ |
saṃcaritraṃ [1] dve abhūte [2,3] |
utasadavādo [4] dve vinā [5,6] |
ananujñātā ca [7] | vadhyā [8] |
ca ekā nadīn tareya [9] |
utkṣiptakā saha dharmeṇa [10] |
bhikṣuṇī ca anavaśrutā [11] ||
vadeti tvaṃ pratigṛhṇe [12] |
dve ya bhedena [13,14] ākrośo [15] |
durvacakajātīyo [16] |
dve saṃsṛṣṭā viharanti [17] |
tāsāñ cānuvicārikā [18] |
śikṣāpratyākhyāyikā caiva [19] | ||
aṣṭau yāvattṛtīyakāḥ saṃghātiśeṣāḥ samāptāḥ ||
ṇiḥsargikapācttikadharmāḥ 110
173. triṃśānām ādiḥ |
daśāhaṃ [1] | vipravāso [2] |
akāle ca [3] | jātarūpa [4] |
krayavikrayo [5] | yācate [6] |
sāntarottaraṃ [7] |
dve vikalpena [8, 9] rājā ca [10] ||
etāni sādhāraṇāni |
niḥsargikapācattikadharma 11
śayyāsanasyārthāya
174. bhagavāṃ cchrāvastyāṃ viharati | sthūlanandā bhikṣuṇī aparaṃhi bhikṣuṇīvihāre śayyāsanapratigrāhakā | sā dāni śayyāsanaṃ yāceti | āha | prajāpatī dehi mañcaṃ | dehi saṃghasya pīṭhaṃ | bisi caturaśrakaṃ | kuccaṃ bimbohanaṃ | tā dāni striyo kācin māñcasya mūlyan denti | kācit pīṭhasya yāvat kācid bimbohanasya | sā khādati ca pibati ca | pātraṃ ca jānāpeti | cīvaraṃ ca jānāpeti | bhikṣuṇīyo piṇḍapātam aṇvantīyo kulopagagṛhehi praviśanti | tā dāni striyo pṛcchanti | āryāye nandāye mayā mañcasya mūlyaṃ dattaṃ | kiñcit tāya jānāpitaṃ | tā dān āhaṃsuḥ | kiṃ sā bhadrāyiṇī jānāpayiṣyati | khādati ca pibati ca pātraṃ ca jānāpeti | cīvaraṃ jānāpeti | svake mallake varṣati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | bhagavān āha | śabdāpayatha nandāṃ | sā dāni śabdāpitā | bhagavān āha | satyaṃ tvaṃ nande śayyāsanasyārthāya yācitvā anyaṃ cetāpeti | āha | ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande | peyālam | tena hi na kṣamati | śayyāsanasyārthāya yācayitvā anyañ cetāpayitvā | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya gautami bhikṣuṇīyo yāvat paryavadātāni |
yā puna bhikṣuṇī śayyāsanasyārthāya yācayitvā ātmano pātram vā cīvaram vā bhaktam vā bhojyam vā glānabhaiṣajyam vā cetāpayen nissargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | śayyāsanasyārthāyeti | śayyāsanaṃ nāma mañcaṃ pīṭhaṃ bisi caturasraṃ kuccaṃ bimbohanaṃ | yācitvā ti vijñāpetvā samādāpetvā | anyaṃ cetāpaye ti jānāpayet | pātram vā cīvaram vā bhakṣyam vā bhojyam vā cetāpayen nissargikapācattikaṃ |
nissargikapācattikaṃ ti saṃghe nissariya pācatikaṃ deśayitavyaṃ | aniḥsariya deśeti vinayātikramam āsādayati |
atha dāni śayanāsanaṃ prahīṇamātṛkaṃ bhavati | vastu pradarśayitavyaṃ | imaṃ mayā amukāto mañcamūlyaṃ labdhaṃ | iman tasya mañcaṃ saṃjānatha | yāvad bimboyadhānasya | tam vastuṃ na darśeti vinayātikramam āsādayati | khaṇḍaṃ pralugnaṃ vā vā lepanikām vā kartuṃ kumbhiyo upasthāpayituṃ bhikṣur api śayanāsanasyārthāya yācayitvā anyaṃ cetāpeti vinayātikramam āsādayati | vastun darśetvā labhyaṃ khaṇḍaṃ pralugnādi kartuṃ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī śayyāsanasyārthāya yācitvā ātmano pātram vā cīvaram vā bhakṣyam vā bhojyam vā glānabhaiṣajyaṃ vā cetāpaye niḥsargikapācattikaṃ ||
niḥsargikapācattikadharma 12
anyoddeśika
174a. bhagavān śrāvastyām viharati | sthūlanandā nāma bhikṣuṇī omalinamalinehi cīvarehi pāṭitavipāṭitehi khaṇḍena pātreṇa chidravichidreṇa piṇḍapātam aṇvati | striyo āhaṃsuḥ | nāsty āryāye pātraṃ | āha | nāsti | āha | ahan te ārye pātrasya mūlyaṃ demi | pātram ārye jānāpetu | aparā āha | nāsty āryāye cīvaraṃ | āha nāsti | āha | aham āryāye cīvarasya mūlyaṃ demi | cīvaram āryā jānāpayitu | sā khādati ca pibati ca naiva pātraṃ na cīvaraṃ jānāpeti | bhikṣuṇīyo piṇḍapātam aṇvantīyo kulopagagṛhāṇī praviśanti | tā dāni striyo āhaṃsuḥ | mayā āryāye nandāye pātrasya mūlyan dattaṃ | kiñcit tāya pātraṃ jānāpitaṃ | tā dāni bhikṣuṇīyo āhaṃsuḥ | kiṃ sā bhadrāyaṇī jānāpayiṣyati | sā khādati ca pibati ca | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocenti | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | bhagavān āha | śabdāpayatha nandāṃ | sā dāni śabdāpitā | satyaṃ nande evan nāma tvaṃ nande anyoddeśikenānyaṃ cetāpayasi | āha | āma bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande yāvad evaṃ nāma tvam anyoddeśikena anyaṃ cetāpayasi | tena hi na kṣamati anyoddeśikenānyaṃ cetāpayituṃ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati |
yā puna bhikṣuṇī anyoddeśikena anyaṃ cetāpayet niḥsargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | anyoddeśikeneti pātramūlyena vā cīvaramūlyena vā | anyaṃ cetāpayed iti bhakṣyam vā bhojyam vā niḥsargikapācattikaṃ | yāvat prajñaptiḥ | eṣo dāni bhikṣuṇīyo kācit pātram vā cīvaram vā ghṛtam vā tailam vā cetāpayituṃ mūlyan deti |yasyārthāya deti tam eva cetāpayitavyaṃ | pātramūlyena pātraṃ yāvad ghṛtamūlyena ghṛtaṃ | anyaṃ cetāpayati | niḥsargikapācatikaṃ | atha aniyataṃ deti yaṃ icchati taṃ jānāpeti anāpattiḥ | atha dān āha | yam icchasi taṃ gṛhṇāhīti | yam icchati taṃ jānāpeti anāpattiḥ | bhikṣavor apy evam eva āpattis tu vinayātikaramaḥ | avivakṣite anāpattiḥ | yam vā icchasi taṃ gṛhṇāhīti taṃ gṛhṇāti anāpattiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī anyoddeśakenānyaṃ cetāpayati niḥsargikapācattikaṃ |
niḥsargikapācattikadharma 13
anyeṣāṃ
175. bhagavān śrāvastyām viharati | sthūlanandā nāma bhikṣuṇī saṃghasya bhaktakāni samādāyeti | sā chandakam aṇvantī āha | prajāpati detha chandakaṃ | āryamiśrikāṇāṃ bhaktaṃ kariṣyāmīti | tā dāni striyo chandakaṃ prajantīntīyo jalpanti | ārye yasmin divase pariveṣaṇaṃ bhavati | vayaṃ pi pariveṣikā gamiṣyāmo ti | atha sā khādati ca pibati ca pātraṃ ca jānāpeti | tāya khāditāvaśeṣeṇa yādṛśaṃ vā bhaktaṃ kṛtaṃ | tā dāni striyo pariveṣikā āgataḥ | āhaṃsuḥ | ārye asmābhir bahuko chandako dinno | iman dāni bhaktaṃ lūhavilūhaṃ | bhikṣuṇīyo āhaṃsuḥ | kim eṣā bhadrāyaṇī taṃ kariṣyati | khādati caiṣā pibati ca | pātraṃ cīvaraṃ caiṣā jānāpeti | svake caiṣā mallake varṣati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī gautamī bhagavato ārocayati | bhagavān āha | śabdāpayatha nandāṃ | sā dāni śabdāpitā | satyaṃ nande evannāma tvam anyeṣām arthāya yācitvā anyaṃ cetāpayasi | ām bhagavan | bhagavān āha | duṣkṛtaṃ te nande | atha khalu bhagavān mahāprajapatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya gautami bhikṣuṇīyo yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
yā puna bhikṣuṇī anyeṣām arthāya yācayitvā ātmano pātram vā cīvaram vā bhakṣyam vā bhojyam vā glānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān vā cetāpayati | niḥsargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | anyeṣām arthāya yācayitvā saṃghasya bhaktasya vā tarpaṇasya vā yvāgūpānasya vā yācitvā ātmano pātram vā cīvaram vā bhaktam vā bhojyam vā glānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān vā cetāpayen nissargikapācattikaṃ | atha khalu yasyārthāya yācati tam eva jānāpayitavyaṃ | atha dāni vastraṃ vipraṇāmeti bhaktasya vā tarpaṇasya vā yvāgūpānasya vā arthāya yācayitvā vaibhaṅgikaṃ dadāti | śayyāsanam vā upasthāpeti vārṣikam vā hemantikam vā deti | vinayātikramam āsādayati | sā eṣā bhikṣuṇī saṃghasya bhaktaṃ dāpeti | tyaktamuktam anavagṛhītaṃ dātavyaṃ | yadi tahiṃ kiñcic cheṣaṃ bhavati odanam vā sūpam vā yāvad bhakṣyam vā bhojyam vā upadarśayitavyaṃ | yady ādāya gacchati adhyupekṣitavyaṃ | atha dān āha | āryāya demīti | vaktavyaṃ | na hi | saṃghasya dehi | athāha dinnaṃ mayā saṃghasya | āryāya demītī | pratīcchati | anāpattiḥ | bhikṣor api evam eva āpattis tu vinyātikramaḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī anyeṣām arthāya yācayitvā ātmano pātram vā cīvaram vā bhakṣyam vā bhojyam vā glānapratyayabhaiṣajya pariṣkārān vā cetāpayen niḥsargikapācattikaṃ |
niḥsargikapācattikadharma 14
pātrāṇāṃ sannicayaḥ
176. bhagavān śrāvastīyam viharati | bhikṣuṇīyo āgantukā āgatāḥ | tāyo bhikṣuṇīyo yathāvṛddhikāya utthāpayanti | tā dān āhaṃsuḥ yāva pātrāṇi saṃkrāmayemaḥ | tāyo dāni anastamite sūrye pravṛttāḥ saṃkrāmayituṃ | candraś codgataḥ na cāśeṣataḥ saṃkrāmitāni | āgantukā āhaṃsuḥ | ārye rikto vihārako | āhaṃsuḥ yāvat pātrāṇi saṃkrāmayemaḥ | tā dān āhaṃsuḥ | kiyanty āryamiśrikāṇāṃ pātrāṇi | kim āryamiśrikā pātrāpaṇaṃ prasārayiṣyanti | kā vā jātiḥ | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocenti | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | bhagavān āha | śabdāpayatha tāyo bhikṣuṇīyo | tā dāni śabdāpitāḥ | satyaṃ bhikṣuṇīyo ti | bhagavāṃs tad eva sarvaṃ pṛcchīyati | yāvad ām bhagavan | bhagavān āha | evañ ca nāma yūyaṃ pātrasannicayaṃ karotha | tena hi na kṣamati pātrasannicayaṃ kartuṃ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm āmantrayati | sannipātaya gautami bhikṣuṇīyo yāvat paryavadātāni bhaviṣyanti |
yā puna bhikṣuṇī pātrasannicayaṃ kuryān niḥsargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | pātrasannicayan ti pātran nāma sumbhakaṃ upasambhakaṃ | uktaṭeyakaṃ vaṅkeṭakaṃ tiṅkhinipātraṃ | jyeṣṭhakaṃ madhyamakaṃ kanyasakaṃ | apātraṃ atipātraṃ pariṣkārapātraṃ | sannicayaṃ kuryād iti saṃgrahaṃ kuryān nissargikaṃ yāvat prajñaptiḥ |
bhikṣuṇīya ṣodaṣa pātrāṇi upasthāpayitavyāni | ekaṃ pātram adhiṣṭhihitavyaṃ | trīṇi pātrāṇi mitrāṇām vikalpayitavyāni | catvāri apātrāṇi | catvāri atipātrāṇī | catvāri pariṣkārapātrāṇi | tad uttariṃ upasthāpayanti niḥsargikapācattikaṃ | etaṃ dāni bhikṣuṇīye parimāṇaṃ baddhaṃ pātradhāraṇaṃ | kiñcāpi bhikṣuḥ bahukāny api pātrāṇi vikalpetvā paribhuñjāti anāpattiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī pātrasannicayaṃ kuryān niḥsargikapācattikaṃ
niḥsargikapācattikadharma 15
cīvarasannicayaḥ
176a. bhagavān śrāvastīyam viharati | bhikṣuṇīyo āgantukāḥ āgatā | tā bhikṣuṇīyo yathāvṛddhikāya upasthāpayanti | tā dān āhaṃsuḥ yāvac cīvarāṇi saṃkrāmemaḥ | tāyo dāni anastamite sūrye pravṛttāḥ saṃkrāmayituṃ | candrodgataḥ na cāśeṣato saṃkrāmitāni | āgantukāyo āhaṃsuḥ | ārye rikto vihārako | āhaṃsuḥ | yāvac cīvarānī saṃkrāmemaḥ | tā dān āhaṃsuḥ | kiyanty āryamiśrikāṇāṃ cīvarāṇi | kim āryamiśrikāḥ prāvarikāpaṇaṃ prasārayiṣyatha | kā vā jātiḥ | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | yāvad bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī
yā tāvad ekaṃ pañcacīvaram adhiṣṭhihitavyaṃ | trīṇi pañca cīvarāṇi mitrāṇāṃ vikalpayitavyāni | evam etāni viṃśati cīvarāṇi | ato uttari upasthāpayen nissargikapācattikaṃ | etaṃ dāni bhikṣuṇīye parimāṇaṃ baddhañ cīvaradhāraṇaṃ | kiñcāpi bhikṣu bahukāni cīvarāṇi mitrāṇāṃ vikalpayitvā paribhuñjāti anāpattiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇīcīvarasannicayaṃ kuryāt nissargikapācattikaṃ ||
niḥsargikapācattikadharma 16
niḥśṛjāti
177. bhagavān śrāvastīyam viharati | sthūlanandā nāma bhikṣuṇī cīvarāṇi naiva dhovati na sīveti na rañjeti | tāye dāni omalinamalinā saṃghāṭī pāṭitavipāṭitā | upāśraye nikṣiptā yā icchati sā upādīyatū ti | athāparā bhikṣuṇī jetā nāma lūhacīvaradharā | sā bhikṣuṇīhi vuccati | ārye etāṃ saṃghāṭiṃ dhoviya sīviya phoṣiya prāvṛtā | sā dāni sthūlanandā āha | ānehi ārye etāṃ saṃghāṭiṃ mahyaṃ eṣā saṃghāṭī | paśyatha āryamiśrikāyo na kiñcic chakyate upāśraye nikṣipituṃ | labdhotkṣiptikāhi pūro saṃghārāmo tāva | dhṛṣṭā ca mukharā ca pragalbhā ca sā dāni tāya saṃghāṭī ācchinnā | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | yāvad bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇyupāśraye purāṇasaṃghāṭiṃ nikṣipetvā vā nikṣipāyetvā vā yā icchati sā upādīyatū ti | uktvā paścāt svayam eva upādiyeya nissargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | peyālaṃ | bhikṣuṇy upāśraye ti bhikṣuṇīvihāre | saṃghāṭīti cīvaraṃ | nikṣipetvā ti svayaṃ | nikṣipāyetvā ti pareṇa | yā icchati sā upādīyatū ti paścāt svayam eva upādīyeta niḥsargikapācattikaṃ | sā eṣā bhikṣuṇī bhikṣuṇīupāśraye cīvaraṃ nikṣipetvā vā nikṣipāyetvā vā yā icchati sā upādīyatū ti yadi kāci upādinnam bhavati na kṣamati ācchindituṃ | ācchindati niḥsargikaṃ bhavati | atha dāni na kāyaci upādinnam bhavati tasyā eva ca tāya artho bhavati kiñcāpi gṛhṇāti anāpattiḥ | atha dāni kṣudrānukṣudrakaṃ pariṣkāraṃ nikṣiptam bhavati yadi kāyaci upādinnam bhavati na kṣamati ācchindituṃ | ācchindati vinayātikramam āsadayati | bhikṣur api bhikṣuvihāre pātram vā cīvaram vā upānaham vā kṣudrānukṣudrakam vā pariṣkāraṃ nikṣipitvā yo icchati so upādīyatū ti | yadi kenacid upādinnam bhavati na kṣamati ācchincituṃ | ācchindati vinayātikramam āsādayati | atha na kenacid gṛhītam bhavati so eva tenārthiko bhavati kiñcāpi gṛhṇāti anāpattiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī bhikṣuṇy upāśraye purāṇasaṃghāṭiṃ nikṣipetvā vā nikṣipāyetvā vā yā icchati sā upādīyatū ti uktvā paścāt svayam eva upādīyeya niḥsargikapācattikaṃ |
niḥsargikapācattikadharma 17
niḥsīveti
178. bhagavān śrāvastīyam viharati | aparāya dāni bhikṣuṇīya purāṇasaṃghāṭī omalinamalinā dhovitvā niḥsīvitvā ātape dattvā vāto ca pravāpito | agniś ca utthitaḥ | saṃghāṭī dagdhā | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocenti | peyālaṃ yāvad bhagavān āha | evan nāma tvaṃ purāṇasaṃghāṭīṃ niḥsīvitvā na pratisaṃdhaisi na pratisandhāpayasi | tena hi pratisandhetavyaṃ pratisandhāpetavyaṃ |
eṣā cārthotpattiḥ | tā dāni bhikṣuṇīyo śākiyakanyāyo mallakanyāyo lecchavi kanyāyo sukumārāyo bhārikāṃ saṃghāṭiṃ dhovantīyo kilamyanti | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | mahāprajāpatī pi gautamī bhagavato āroceti | yāvad bhagavān āha | tena hi anujānāmi ṣaṭpañcarātraṃ | atha khalu bhagavān mahāprajāpatīm gautamīm āmantrayati | yāvad bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī purāṇasaṃghāṭiṃ niḥsīvitvā niḥsivāpetvā vā uttari ṣaṭpañcarātram agilānā na pratisandhāye na pratisandhāpayena niḥsargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | purāṇasaṃghāṭīti purāṇacīvaraṃ | saṃghāṭīti dvipuṭā | niḥsīvitvā ti svayaṃ | niḥsīvāpetvā ti pareṇa | uttarīti ṣaṭpañcarātram iti na dāni ṣaṭpañca ca | atha khalu paramaṃ ṣaṭrātran na pratisandheyaiti svayaṃ na pratisandhāpeyā ti pareṇa | na pratisandhāpeyan nissargikapācattikaṃ | peyālaṃ | yāvat prajñaptiḥ |
eṣā dāni bhikṣuṇīye saṃghāṭī malinā bhavati | yadi tāva lahukā bhoti tathā yeva dhovitavyā | na kṣamati niḥsīvayituṃ | atha dāni sārikā bhoti niḥsīvetvā niḥsīvitvā dhovitavyā | pratyargalakāni dattvā ātape dātavyā | sāharitvā gopiṭake vā kuṇḍake vā paṭalake vā sthāpayitvā kāṣṭhakhaṇḍena vā upalakhaṇḍena vā ākramitavyā | na kṣamati prakīrṇam osārayituṃ | atha dāni bhājanan na bhavati ekasthāne ākramiya iṣṭakena vā upalakhaṇḍena vā sthāpayitavyā | paścād antevāsiṇīya vā samānopādhyāyinīyā vā bhikṣuṇīya pratisandhāpayitavyā svayam vā pratisandhetavyā | atha dāni jarādurbalā vyādhidurbalā vā bhavati kiñcāpi cireṇa pratisandheti anāpattiḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī purāṇasaṃghāṭīn niḥsīvitvā vā niḥsīvāpetvā vā uttari ṣaṭpañcarātraṃ aglānā na pratisandhe vā na pratisandhāpeya vā niḥsargikapācattikaṃ |
niḥsargikapācattikadharma 18
uktvā śikṣamāṇāṃ
179. bhagavān śrāvastīyam viharati | aparā dāni śikṣamānā upasampādyā | sā dāni sthūlanandāṃ bhikṣuṇīm āha | ārye nande upasampādaya māṃ | sā āha | yadi cīvaram desi tato ham upasampādemi | tāya dāni tasyāś cīvaraṃ dattaṃ | sā dān āha | ārye upasampādaya māṃ | sā vilakṣeti | sā bhikṣuṇīnām āha | evam eva yāva sā vilakṣeti nopasampādeti | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣuṇīyo mahāprajāpatīye gautamīye ārocayeṃsuḥ | peyālaṃ | yāvad bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī śikṣamāṇām evam uktvā yadi me cīvaraṃ desi tato ham upasampādayiṣyāmīti tāye cīvaraṃ gṛhya nopasampādayen niḥsargikapācattikaṃ |
yā puna bhikṣuṇīti upasampannā | śikṣamāṇā ti deśitaśikṣā | yadi me cīvaraṃ desi tato ham upasampādayiṣyan ti | cīvaran ti cīvaraṃ nāma kambalaṃ karpāsaṃ yāvat saṃkakṣikā | upasthāpayiṣyan ti upasaṃpādayiṣyaṃ | sā taṃ cīvaraṃ gṛhṇitvā ti yathā sthūlanandā bhikṣuṇī na upasampādayed iti svayan na upasampādayet niḥsargikapācattikaṃ | yāvat prajñaptiḥ | eṣā tāva bhikṣuṇī śikṣyamāṇāyā cīvaraṃ gṛhṇāti | ahan te upasampādayiṣyāmīti | tāya upasaṃsthāpayitavyā | atha dāni apratibalā bhavati jarādurbalā vyādhidurbalā vā anyā adhyeṣitavyā | vaktavyā etasyā mayā cīvaraṃ gṛhītvā imām upasthāpehi | atha sā necchati taṃ cīvaraṃ pratidātavyaṃ | gaccha yatrecchasi tatra upasaṃpadyāhīti | sā eṣā bhikṣuṇī cīvaraṃ gṛhītvā na upasthāpeti na cīvaraṃ pratidadāti niḥsargikapācattikaṃ | bhikṣur api vinayātikramaḥ | tena bhagavān āha |
yā puna bhikṣuṇī śikṣamānām evaṃ vaditvā yadi me cīvararaṃ desi tato ham upasaṃpādayiṣya