Phạn tạng (Sanskrit Canon)bhivin_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Giới Luật Tỳ-kheo Ni (Bhikṣuṇīvinaya)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 8 (50.000 ký tự/trang)
bhikṣuṇī-vinaya STORY OF MAHĀPRAJĀPATĪ GAUTAMĪ 1. oṃ namo buddhāya | āryamahāsāṃghikānāṃ lokottaravādināṃ madhy'-udeśikānāṃ pāṭhena bhikṣuṇīvinaya syādiḥ | bhagavān samyaksambuddho yadarthaṃ samudāgato tadartham abhisambhāvayitvā śākyeṣu viharati śākyānāṃ kapilavastusmin nyagrodhārāme śāstā devānāñ ca manuṣyānāñ ca buddho bhagavān satkṛtogurukṛto mānitaḥ pūjito arcito apacāyito lābhāgrayaśo-'graprāpto lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārānān | tatra cānupalipto padmam iva jalena puṇyabhāgīyān satvān puṇyehi niveśayamāno phalabhāgīyān satvān phalehi pratiṣṭhāpayamāno vāsanābhāgīyān satvān vāsanāyām avasthāpayamāno amṛtam analpakena devamanuṣyān samvibhajanto prāṇikoṭiniyutaśatasahasrāṇy amṛtaṃ anuprāpayanto anavarāgrajātijarāmaraṇasaṃsārakāntāranarakavidurgān mahāprapātād abhyuddharitvā kṣeme śive same sthale abhaye nirvāṇe pratiṣṭhāpayamāno āvarjayitvā aṅgamagadhavṛjimallikāśikośalakurupañcālacedivatsamatsyaśūrasenaśividaśārṇa cāsvakiavanti | jñāne dṛṣṭaparākramo svayāṃbhūḥ divyehi vihārehi viharanto brāhmehi vihārehi āryehi vihārehi aniñjehi vihārehi viharanto brāhmehi vihārehi āryehi vihārehi aniñjehi vihārehi sātatye hi vihārehi buddho buddhavihārehi jino jinavihārehi jānako jānakavihārehi sarvajño sarvajñavihārehi cetovasiparamapāramipraptāś ca punar buddhā bhagavanto yehi yehi vihārehi ākāṅkṣanti tehi tehi vihārehi viharanti vihārakuśalāś ca punar buddhā bhagavantaḥ | 2. atha khalu mahāprajāpatī gautamī cchandāya cchandakapālāya dāsacchandāye cchandakamātare ca pañcahi ca śākiyānīśatehi sārdhaṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi ekāntasthitā mahāprajāpatī gautamī bhagavantam etad avocat | durlabho bhagavan buddhotpādo durlabhā saddharmadeśanā | bhagavāṃs caitarhi loke utpanno tathāgato 'rhan samyaksambuddho dharmo ca deśayati aupasamiko pārinivāṇiko sugatapravedito amṛtasya prāptaye nirvāṇasya sākṣātkriyāya samvartati | sādhu bhagavan mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasampadaṃ bhikṣuṇibhāvaṃ | bhagavān āha | mā te gautami rocatu tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāmupasaṃpadā bhikṣuṇībhāvo | atha khalu mahāprajāpatī gautamī | na khalu bhagavān mātṛgrāmasya avakāśaṃ karoti tathāgata pravedite dharmavinaye pravrajyāmupasampadāya bhikṣuṇībhāvāyeti | sā bhagavato pādau śirasā vanditvā sārdhaṃ cchandāya cchandakapālāye dāsacchandāye cchandakamātare ca yena tāni pañca śākiyānīśatāni tenopasaṃkramitvā śākiyānīyo etad avocat | na khalu āryamiśrikāyo bhagavān avakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāupasaṃpadāya bhikṣuṇībhāvāya | kim puna vayam āryamiśrikāyo sāmam eva keśān otārayitvā kāṣāyāni vastrāṇi ācchādayitvā kośakābaddhehi yānehi bhagavantaṃ kośalehi janapadehi cārikāṃ caramāṇaṃ pṛṣṭhimena pṛṣṭhim ābandhema | sace mo bhagavān anujāniṣyati pravrajiṣyāmo no ca anujāniṣyati evam tu tāyi bhagavato santike brahmacaryañ cariṣyāmaḥ sādhu āryeti tāyo śākiyānīyo mahāprajāpatīye gautamīye pratyāśrauṣi | 3. atha khalu bhagavān kapilavastusmin nagare yathābhiramyaṃ viharitvā kośaleṣu janapadeṣu cārikāṃ prakrāmi | atha khalu mahāprajāpatī gautamī sārdhaṃ cchandāye cchandakapalāye dāsacchandāya cchandakamātare ca pañcahi ca śākiyānīśatehi sātmaneva keśān otārayitvā kāṣāyāṇi vastrāṇi ācchādayitvā kośakabaddhehi yānehi bhagavantaṃ kośaleṣu janapadeṣu cārikāṃ caramāṇaṃ pṛṣṭhimena pṛṣṭham anubandheṃsuḥ | 4. atha khalu bhagavān kośaleṣu janapadeṣu cārikāṃ caramāno mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ pañcahi bhikṣuśatehi yena kośalānāṃ śrāvastīnagaraṃ tad avasāri | tad anuprāptas tatraiva viharati jetavane anāthapiṇḍadasyārāme | atha khalu mahāprajāpatī gautamī yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi | ekāntasthitā mahāprajāpatī gautamī bhagavantam etad avocat | durlabho bhagavan buddhotpādo durlabhā saddharmadeśanā | bhagavāṃś caitarhi loke utpanno tathāgato rhaṃ samyaksambuddho dharmo ca deśate aupasamiko ca pārinirvāṇiko sugatapravedito amṛtasya prāptaye nirvāṇasya sākṣātkriyāya samvartati | sādhu bhagavan mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāmupasampadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | evam ukte bhagavān mahāprajāpatīṃ gautamīm etad avocat | mā te gautamī rocatu mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāupasampadābhikṣuṇibhāvo | 5. atha khalu mahāprajāpatī gautamī | na khalu bhagavān avakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāya upasampadāya bhikṣuṇibhāvasyeti | sā bhagavato pādāṃ śirasā vanditvā jetavanasya ārāmadvārakoṣṭhakasamīpe rodamānī asthāsi pādāṇguṣṭhena bhūmiṃ vilikhantī | addaśāśi khu anyataro bhikṣur mahāprajāpatīṃ gautamīṃ jetavanasya ārāmadvārakoṣṭhasamīpe rudamānīn tiṣṭhantīṃ pādāṅguṣṭhena bhūmiṃ vilikhentīṃ dṛṣṭvā ca punar yenāyuṣmān ānando tenopasaṃkramitvā āyuṣmantam ānandam etad avocat | eṣā āyuṣman ānanda mahāprajāpatī gautamī jetavanasya ārāmakoṣṭhakasamīpe rudamānī tiṣṭhati pādāṅguṣṭhena bhūmiṃ vilikhantī | gacchāvusānanda jānehi kiṃ mahāprapatī gautamī rodīti | 6. atha khalu āyuṣmān ānando yena mahāprajāpatī gautamī tenopasaṃkramitvā mahāprajāpatīṃ gautamīm etad avocat | kiṃ gautami rudasi | evam ukte mahāprajāpatī gautamī āyuṣmantam ānandam etad avocat | alam me āryānanda ruṇṇena yatra hi nāma evaṃ durlabho buddhotpādo evaṃ durlabhā saddharmadeśanā | bhagavāṃś caitarhi loke utpanno tathāgato 'rhan samyaksambuddho dharmo deśīyati aupasamiko pārinirvāṇiko sugatapravedito amṛtasya prāptaye nirvāṇasya sākṣātkriyāyai samvartati | na ca bhagavān avakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāyopasampadāya bhikṣuṇībhāvasya ścai sādhu tāvāryānanda bhagavantaṃ yāca yathā labheya mātṛgrāmo pi tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasampadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | 7. sādhu gautamīti āyuṣmān ānando mahāprajāpatīye gautamīye pratiśrutvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādauśirasā vanditvā ekānte asthāsi | ekāntasthito āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat durlabho bhagavan buddhotpādo durlabhā saddharmadeśanā bhagavān cetarhi loke utpanno tathāgato 'rhan samyaksambuddho dharmo ca deśyate aupasamiko pārinirvāṇiko sugatapravedito amṛtasya prāptaye nirvāṇasya sākṣātkriyāyai samvartati | sādhu bhagavan mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upadampadāṃ bhikṣuṇibhāvaṃ | evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat | mā te gautamīmātā rocatu mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāmupasampadā bhikṣuṇībhāvo | 8. atha khalv āyuṣmān ānando | bhagavān nāvakaśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgata pravedite dharmavinaye pravrajyāupasaṃpadāye bhikṣuṇībhāvasyeti | bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā yena mahāprajāpati gautamī tenopasaṃkramitvā mahāprajāpatīṃ gautamīm etad avocat | na khalu gautamī bhagavān avakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāyopasaṃpadāya bhikṣuṇībhāvāya | evam ukte mahāprajāpatī gautamī āyuṣmantam ānandam etad avocat | sādhu tāvāryānanda dvitīyaṃ pi bhagavantaṃ yāca yathā mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāṃ upasaṃpadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | sādhu gautamīti āyuṣmān ānando dvitīyaṃ pi mahāprajāpatīye gautamīye pratiśrutvā yena bhagavān tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi | ekānte sthito āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat | durlabho bhagavan buddhotpādo ti tad evaṃ sarvaṃ yāva bhikṣuṇībhāvo ti evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat | māte gautamī mātā rocatu mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyā upasaṃpadā bhikṣuṇībhāvo | saṃyathāpi nāmānanda sampanne yavakaraṇe ca kāraṇḍavaṃ nāma rogarājā ti upanipateya evan taṃ sampannaṃ yavakaraṇaṃ mahatā upakleśena upakliṣṭaṃ bhavati evam eva gautamī mātā yasmin prāvacane mātṛgrāmo pi labhati pravrajyām upasaṃpadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ evan taṃ prāvacanaṃ mahatāmupakleśena upakliṣṭaṃ bhavati | sayyathāpi nāma gautamī mātā sampanne ikṣukaraṇe mañjiṣṭhā nāma rogarājā ti evan taṃ sampannaṃ ikṣukaraṇam mahatā upakleśena upakliṣṭam bhavati | evam eva gautamī mātā yasmin prāvacane mātṛgrāmo pi labhati pravrajyām upasaṃpadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ evan taṃ prāvacanam mahatā upakleśena upakliṣṭam bhavati | sayyathāpi nāma mā te gautamī mātā rocatu mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāmupasaṃpadā bhikṣuṇībhāvo | 9. atha khalv āyuṣmān ānando | bhagavān nā vakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāyopasaṃpadāya bhikṣuṇībhāvasyeti | yena mahāprajāpatī gautamī tenopasaṃkramitvā mahāprajāpatīṃ gautamīṃ etad avocat | na khalu gautamī bhagavān avakāśaṃ karoti mātṛgrāmasya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyāyopasaṃpadāya bhikṣuṇībhāvasyeti | evam ukte mahāprajāpatī gautamī āyuṣmantam ānandam etad avocat | sādhu tāvāryānanda tṛtīyaṃ pi bhagavantaṃ yāca yathā mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | sādhu gautamītī āyuṣmān ānando tṛtīyaṃ pi mahāprajāpatīya gautamīya pratiśrutvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣīdi ekāntaniṣaṇṇo āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat | purimakānāṃ bhagavan tathāgatānām arhatāṃ samyaksambuddhānāṃ kati parṣāyo abhuvan | evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat | purimakānām ānanda tathāgatānām arhatāṃ samyaksambuddhānāṃ catvāri pariṣāyo abhuvan sayyathīdaṃ | bhikṣu bhikṣuṇī upāsakopāsikā | evam ukte āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat | ye ime bhagavan catvāro śrāmaṇyaphalā sayyathīdaṃ śrotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam agraphalam arhatvaṃ | bhavyo eteṣāṃ mātṛgrāmo pi eko 'pramatto ātāpi vyupakṛṣṭo viharanto sākṣīkartuṃ | evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat | yānīmāni ānanda catvāri śrāmaṇyaphalāni sayyathīdaṃ śrotaāpattiphalaṃ yāvad agraphalam arhatvaṃ | bhavyo eteṣāṃ matṛgrāmo pi eko 'pramatto ātāpi vyupakṛṣṭo viharanto sākṣīkartuṃ | 10. evam ukte āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat | yato khalu bhagavan purimakānāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ catvāro parṣāyo abhūṃsuḥ bhikṣubhikṣuṇī upāsakopāsikā | ime catvāri śrāmaṇyaphalāni sayyathīdaṃ | śrotaāpattiphalaṃ yāva agraphalam arhatvaṃ | bhavyo eteṣāṃ mātṛgrāmo pi eko apramatto ātāpi vyupakṛṣṭo viharanto sākṣīkartuṃ | sādhu bhagavan mātṛgrāmo pi labheya tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | duṣkarakārikā ca bhagavato mahāprajāpatī gautamī āpāyikā poṣikā janetrīye kālagatāye stanyasya dāyikā bhagavāṃś ca kṛtajño kṛtavedī | evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat | evam etad ānanda duṣkarakārikā ānanda tathāgatasya mahāprajāpatī gautamī āpāyikā poṣikā janetriye kālagatāye stanyasya dāyikā tathāgato ca kṛtajño kṛtavedī ca | api cānanda tathāgato pi mahāprajāpatīya gautamīya duṣkarakārako | tathāgataṃ hy ānandāāgamya mahāprajāpatī gautamī buddhaśaraṇaṃ gatā | dharmaśaraṇaṃ gatā | saṃghaśaraṇaṃ gatā tathāgataṃ hy ānandāgamya mahāprajāpatī gautamī yāvajjīvaṃ prāṇātipātāto prativiratā [1] yāvajjīvaṃ adattādānāt prativiratā [2] yāvajjīvaṃ kāmeṣu mithyācārāt prativiratā [3] yāvajjīvaṃ mṛṣāvādāto prativiratā [4] yāvajjīvaṃ surāmaireyamadyapānāto prativiratā || [5] tathāgataṃ hy ānandāgamya mahāprajāpatī gautamī śraddhayā vardhati | śīlena vardhati śrutena vardhati tyāgena vardhati | prajñayā vardhati | tathāgataṃ hy ānandāgamya mahāprajāpatī gautamī duḥkhaṃ jānāti samudayaṃ jānāti | nirodhaṃ jānāti | mārgaṃ jānāti || 11. yaṃ ānanda pudgalo pudgalam āgamya buddhaṃ śaraṇaṃ gacchati | dharmaṃ śaraṇaṃ gacchati | saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchati | iminā ānanda pudgalena imasya pudgalasya na supratikaraṇaṃ bhavati yāvajjīvaṃ pi na upasthiheya yad uta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārehi | evaṃ pi na supratikaraṃ bhavati | yaṃ ānanda pudgalo pudgalam āgamya yāvajjīvaṃ prāṇātipātāto prativiramati | yāvajjīvaṃ adattādānāto prativiramati | yāvajjīvaṃ kāmeṣu mithyācārāt prativiramati | yāvajjīvaṃ mṛṣāvādāto prativiramati | yāvajjīvaṃ surāmaireyamadyapānāto prativiramati | iminā pudgalena imasya pudgalasya na supratikaraṃ bhavati | yāvajjīvaṃ api na upasthiheyā | yad uta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārehi | evaṃ pi na supratikaraṃ bhavati | yaṃ ānanda pudgalo pudgalam āgamya śraddhayā vardhati śīlena śrutena tyāgena prajñayā vardhati | iminānanda pudgalena imasya pudgalasya na supratikaraṃ bhavati | yāvajjīvaṃ pi na upasthiheya yad uta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārehi | evaṃ pi se na supratikāram bhavati | yaṃ ānanda pudgalo pudgalam āgamya duḥkhaṃ jānāti samudayaṃ jānāti nirodhañ jānāti mārgañ ca jānāti | iminā ānanda pudgalena imasya pudgalasya na supratikāram bhavati | yāvajjīvaṃ pi na upasthiheya yad uta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārehi | evaṃ pi se na supratikaram bhavati || 12. atha khalu bhagavato etad abhūṣi | sace khalu aham ānandasya gautamasya putrasya yāvattṛtīyakaṃ api prativahiṣyāmi bhaviṣyati ca se cittasyānyathātvaṃ | śrutā pi se dharmā sammohaṃ gamiṣyanti | kāmaṃ varṣasahasraṃ pi me saddharmo sthāsyati | mā haivānandasya gautamīputrasya bhavatu cittasyānyathātvaṃ mā pi se śrutā dharmā sammoṣaṅ gacchantu | kāmaṃ pañcāpi me varṣaśatāni saddharmo sthāsyati | atha khalu bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayati sma | sayyathāpi nāmānanda iha puruṣo parvatasaṃkṣepe setuṃ bandheya yāvad eva vārisya anatikramaṇāya evam evānanda tathāgato bhikṣuṇīnām aṣṭa gurudharmān prajñāpeti ye bhikṣunīhi yāvajjīvaṃ satkartavyā gurukartavyā mānayitavyā pūjayitavyā anatikramaṇīyā velāmiva mahāsamudreṇa || katame aṣṭau | aṣṭau gurudharmā gurudharma 1 13. varṣaśato pasampannāye ānanda bhikṣuṇīye tadahopasampannasya bhikṣusya śirasā pādā vanditavyā | ayam ānanda bhikṣuṇīnāṃ prathamo gurudharmo yo bhikṣūṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo yāva anatikramaṇīyo velāmiva mahāsamudreṇa || gurudharma 2 aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇī deśitāśikṣāye paripūrṇaśikṣāye ubhayato saṃghe upasampadā pratyāśaṃsitavyā | ayam ānanda dvitīyo gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo gurukartavyo yāva velā iva samudreṇa || gurudharma 3 āvaḍḍo ānanda bhikṣuṇīnāṃ bhikṣuṣu vacanapatho bhūtena vā abhūtena vā anāvaḍḍo bhikṣusya bhikṣuṇīṣu vacanapatho bhūtena no abhūtena | ayam ānanda bhikṣuṇīnāṃ tṛtīyo gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo vistareṇa || gurudharma 4 bhaktāgraṃ śayyāsanaṃ vihāro ca bhikṣuṇīhi bhikṣuto sādayitavyo | ayam ānanda caturtho gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo gurukartavyo vistareṇa || gurudharma 5 gurudharmāpannāye ānanda bhikṣuṇīye ardhamāsam bhikṣuṇīsaṃghe mānatvaṃ yācitavyaṃ ubhayato saṃghe ca āhvayanaṃ | ayam ānanda paṇcamo bhikṣuṇīnāṃ gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo vistareṇa || gurudharma 6 anvārdhamāsaṃ bhikṣuṇīhi bhikṣusaṃghāt uvādopasaṃkramaṇaṃ pratyāśaṃsitavyaṃ | ayam ānanda bhikṣuṇīnām ṣaṣṭho gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo vistareṇa | gurudharma 7 na kṣamati bhikṣuṇīhi abhikṣuke āvāse varṣām upagantuṃ | ayam ānanda bhikṣuṇīnāṃ saptamo gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo vistareṇa || gurudharma 8 varṣoṣitāhi ānanda bhikṣuṇīhi ubhayatosaṃghe pravāraṇā pratyāśaṃsitavyā | ayam ānanda bhikṣuṇīnāṃ aṣṭamo gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo gurukartavyo mānayitavyo pūjayitavyo anatikramaṇīyo velā iva samudreṇa | ime ānanda bhikṣuṇīnām aṣṭau gurudharmā ye bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyā gurukartavyā mānayitavyā pūjayitavyā anatikramaṇīyā velā iva samudreṇa || 14. sace nāmānanda mahāprajāpatī gautamī imān aṣṭa gurudharmān pratīcchati catuhi ca patanīyehi dharmehi anadhyācārāya śikṣāṃ śikṣati | eṣā se adyadagreṇa pravrajyā | eṣā upasaṃpadā eṣa bhikṣuṇībhāvo | sādhu bhagavann iti āyuṣmān ānando bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā yena mahāprajāpatī gautamī tenopasaṃkramitvā mahāprajāpatīṃ gautamīṃ etad avocat | śṛṇu gautamī bhagavato vacanaṃ | sayyathāpi nāma gautamī iha puruṣa parvatasaṃkṣepe setuṃ bandheya yāvad eva vāriṣya anatikramaṇāya evam eva gautamī bhagavān bhikṣuṇīnāṃ aṣṭagurudharmān prajñāpeti ye bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyā gurukartavyā mānayitavyā pūjayitavyā anatikramaṇīyā velāmiva samudreṇa | 15. katame 'ṣṭa | varṣaśatopasampannāya gautamī bhikṣuṇīya tadahopasampannasya bhikṣusya pādā śirasā vanditavyā | ayaṃ gautamī bhikṣuṇīnām prathamo gurudharmo yo bhikṣuṇīhi yāvajjīvaṃ satkartavyo yo anatikramaṇīyo velāmiva samudreṇa | evaṃ sarve aṣṭa gurudharmān | tad eva mahāprajāpatīya gautamīya pratyārociti | yāva sace khu tvaṃ gautamī imān aṣṭa gurudharmān pratīcchasi catuhi ca patanīyehi dharmehi anadhyācārāya śikṣāṃ śikṣasi | eṣā eva te adyadagreṇa pravrajyā eṣā upasampadā eṣa bhikṣuṇībhāvo || 16. evam ukte mahāprajāpatī gautamī āyuṣmantam ānandam etad avocat | sayyathāpi nāmānanda iha syāt yuvā puruṣo maṇḍanajātīyo śīrṣasnāto āhatavastranivastro utpalamālām vā campakamālām vā kumudamālām vā tṛṇamolikamālām vā śirasā pratīccheya evam evāham āryānanda imān aṣṭagurudharmān śirasā pratīcchāmi catuhi ca patanīyehi dharmehi anadhyacārāya śikṣāṃ śikṣāṃ śikṣiṣyaṃ || 17. atha khalu mahāprajāpatī gautamī sārdhaṃ cchandāyi cchandakapālāye dāsacchandāye cchandakamātare ca pañcahi ca śākiyāniśatehi sārdhaṃ yena bhagavān tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsuḥ | 18. ekāntasthitāyo bhikṣuṇīyo bhagavān etad avocat | tasmād iha bhave bhikṣuṇīyo adydagreṇa mahāprajāpatīṃ gautamīṃ saṃghasthavirāṃ saṃghamahattarīṃ saṃghathaviriṇā vikandhāvetha | atha khalu mahāprajāpatī gautamī yena bhagavān tenāñjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantam etad avocat | ye ime bhagavan bhikṣuṇīnāṃ aṣṭagurudharmā bhagavatā saṃkṣiptena bhāṣitā vistareṇa vibhaktā labhyā te 'smābhir vistareṇa śrotuṃ || 19. bhagavān āha | labhyā | āha | kinti dānī gautamī varṣaśatopasampannāye bhikṣuṇīye tadahopasampannasya bhikṣusya abhivādanavandanapratyutthānāñjalīkarma samīcīkarma kartavyaṃ | na dāniṃ bhikṣuṇīye āgamitavyaṃ | yadāhaṃ varsaśatopasampannā bhaviṣyaṃ bhikṣu ca tad ahopasampanno bhaviṣyati tadāham abhivādanavandanapratyutthānamañjalīkarma sāmīcikarma kariṣyaṃ | 20. atha khalu sarvāhi bhikṣuṇīhi sthavirīhi vā navāhi vā madhyamāhi vā sarveṣāṃ bhikṣūṇām stherāṇāṃ navānāṃ madhyamānāṃ abhivādanavandanapratyutthānāñjalīkarma sāmīcikarma kartavyaṃ || ete dāni bhikṣū bhikṣūṇīupāśrayaṃ praviṣṭā bhavanti | sarvāhi bhikṣuṇīhi stherīhi vā navāhi vā madhyamāhi vā sarveṣāṃ bhikṣūṇāṃ stherāṇāṃ navānāñ ca madhyamānām abhivādanavandanapratyutthānāñjalīkarma sāmīcīkarma kartavyaṃ || 21. atha dāni bhikṣuṇī jarādurbalā vā bhavati vyādhidurbalā vā yattakānāṃ abhisaṃbhuṇoti tattakānāṃ pādā śirasā vanditavyā | śiṣṭhakānāṃ mūrdhni añjaliṃ kṛtvā vaktavyaṃ | sarveṣāṃ āryamiśrāṇāṃ pādāṃ vandāmi | etāyo bhikṣuṇīyo bhikṣuvihāraṃ nirdhāvanti sarvāhi bhikṣuṇīhi stherīhi vā navāhi vā madhyamāhi vā sarveṣāṃ bhikṣūṇāṃ therāṇāṃ navānāṃ madhyamānāṃ pādā śirasā vanditavyā | atha dāni bhikṣuṇī jarādurbalā bhavati vyādhidurbalā vā yattakānām abhisaṃbhuṇoti tattakānāṃ pādā śirasā vanditavyā śiṣṭakānāṃ mūrdhni añjalīṃ kṛtvā vaktavyaṃ | sarveṣāṃ āryamiśrāṇāṃ pādā śirasā vandāmi | 22. sā eṣā bhikṣuṇī avajñāya paribhavanena koṇṭabhikṣū ti vā kṛtvā ḍhossabhikṣū ti vā kṛtvā vaidyabhikṣū ti vā kṛtvā akhallamahalle ti vā akuśalo ti vā apratikṛtijño ti vā kṛtvā na śirasā pādān vandati gurudharmam atikrāmati | evaṃ gautamī varṣaśatopasampannāye bhikṣuṇīye tadahopasampannasya bhikṣusya śirasā vanditavyaṃ | ayaṃ gautamī bhikṣuṇīnāṃ prathamo gurudharmo yāvajjīvaṃ satkartavyo gurukartavyo mānayitavyo pūjayitavyo anatikramaṇīyo velāmiva samudreṇa || gurudharma 2 23. kinti dāni gautamī aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dvevarṣāṇi śikṣitaśikṣāye paripūrṇaśikṣāye ubhayatosaṃghe upasampadā pratyāsaṃsitavyā | yā dāni eṣā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā bhavati tāye bhikṣuṇīsaṃghe dvevarṣāṇī śikṣādeśanāsaṃmuti yācitavyā | karmakārikāya karma kartavyam | śṛṇotu me āryasaṃgho | iyam itthannāmā nāma aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā ākāṅkṣati tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasampadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | yadi saṃghasya prāptakālaṃ iyamnāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā saṃghaṃ dvevarṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ yāceyā | yāciṣyati āryamiśrikāyo saṃgho iyam itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dvevarṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etaṃ dhārayāmi | 24. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmi āryasaṃghaṃ | aham itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā ākāṅkṣāmi tathāgatapravedite dharmavinaye upasampadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | sāhaṃ saṃghaṃ dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ yācāmi | sādhu vata me āryasaṃgho dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ detu | evaṃ dvitīyam pi tṛtīyam pi | 25. karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho iyam itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ yācati | tasyā āryasaṃgho itthannāmāye aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutin dadyāt | ovayikā eṣā jñaptiḥ | śṛṇotu me āryā saṃgho | iyam itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā ākāṅkṣati tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasampadāṃ bhikṣuṇībhāvaṃ | seyaṃ saṃghaṃ dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiṃ yācati | tasyā saṃgho itthan nāmāye aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutin deti | yasyā āryamiśrikāṇāṃ kṣamati itthannāmāye aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇī śikṣādeśanāsaṃmutiṃ dīyamānāṃ saṃghena sā tūṣṇīm asya | yasyā na kṣamati sā bhāṣatu | evaṃ dvitīyaṃ pi tṛtīyaṃ pi dinnāmāryamiśrikāyo itthannāmāye aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇi śikṣādeśanāsaṃmutiḥ saṃghena | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etaṃ dhārayāmi | 26. tasyā dāni kā vattā | sarvabhikṣuṇīnān navikā sarvaśrāmaṇerīṇāṃ vṛddhā āsanaparyanto tāye sādayitavyo [1] | bhaktaparyanto tāye sādayitavyo [2] yvāguparyanto tāye sādayitavyo [3] yat tasyā 'miṣam akalpikam taṃ bhikṣuṇīnāṃ āmiṣaṃ kalpikaṃ [4] yaṃ bhikṣuṇīnāṃ āmiṣaṃ kalpikaṃ tasyā taṃ āmiṣaṃ akalpikaṃ [5] bhikṣuṇīyihi tasyāḥ tena parivartaśeyyā kartavyā [6] tāya pi śrāmaṇerīṇāṃ tena parivartakaśeyyā kartavyā [7] | bhikṣuṇīyihi sā pratigrāhaṇikā kārāpayitavyā sthāpayitvā agnikalpañ ca [8] | jātarūparajatañ ca [9] tāye pi śrāmaṇerīyo pratigrāhaṇikā kārāpayitavyāyo [10] | 27. na kṣamati tāye poṣadho vā pravāraṇā vā abhisaṃbhuṇituṃ | atha khalu yadā poṣadho vā pravāraṇā vā bhavati | tadaho tāyi vṛddhāntam āruhya mūrdhni añjaliṃ kṛtvā vaktavyaṃ | vandāmi āryāyo viśuddhām me dhāretha | dvitīyam pi tṛtīyam pi | vandāmi āryāyo viśuddhāṃ dhārayetha trīṇi vārāṃ jalpīya gantavyaṃ [11] na kṣamati sā prātimokṣasūtraṃ śrāvayituṃ | atha khalu yattakaṃ pāriyati padaphalakāye grāhayituṃ tattakaṃ grāhayitavyā [12] | vaktavyam | na kṣamati abrahmacaryaṃ pratisevituṃ [13] na kṣamati adinnam ādayitum [14] | na kṣamati svahastaṃ manuṣyavigrahaṃ jīvitād vyoparāyituṃ [15] na kṣamati abhūvanam uttarimanuṣyadharmam prajānituṃ [16] | evaṃ yattakaṃ pārīyati padaphalake grāhayituṃ tattakaṃ grāhayitavyā | pañcaśikṣābhañjanakāni | vikālabhojanaṃ | sannidhikārābhojanaṃ | jātarūparajatapratigrahaṇaṃ | gandhāmālāvilepanadhāraṇaṃ | surāmaireyamadyapānāñ ca | yattakāni divasāni adhyācarati tattakāni divasāni uktāni śikṣā śikṣitavyā [18] || 28. yaṃ kālaṃ dve varṣāṇi bhavanti tato tāya saṃgho upasthāpanāsaṃmutiṃ yācitavyo | karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho iyam itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dve varṣāṇi deśitaśikṣā paripūraśikṣā ākāmkṣati tathāgatapravedite dharmavinaye pravrajyām upasampadām bhikṣuṇībhāvaṃ | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dve vaṣrāṇi deśitaśikṣā paripūriśikṣā | sā saṃghaṃ upasthāpanāsaṃmutiṃ yāceya | yāciṣyati āryamiśrikāyo itthannāmā aṣṭādaśāvarṣā kumārībhūtā deśitaśikṣā paripūriśikṣā dve varsāṇi upasthāpanāsaṃmutiṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇim etad dhārayāmi | 29. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmi āryasaṃgham aham itthannāmā aṣṭādaśavarśā kumārībhūtā dve varṣāṇi deśitaśikṣā paripūriśikṣā | sā ahaṃ saṃghaṃ upasthāpanāsaṃmutiṃ yācāmi | sādhu me āryā saṃgho upasthāpanāsaṃmutin detu | dvitīyam pi tṛtīyam pi | vandāmi āryāyo aham itthan nāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dve varṣāṇi deśitaśikṣā paripūriśikṣā | sāhaṃ saṃghaṃ upasthāpanāsaṃmutiṃ yācāmi | sādhu me āryasaṃgho upasthāpanāsaṃmutin detu | karmakārikāye karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho | iyam itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārībhūtā dve varṣāṇi deśitaśikṣā paripūriśikṣā sā saṃghaṃ upasthāpanāsaṃmutiṃ yācati | yadi saṃghasya prāptakālaṃ saṃgho itthan nāmāye aṣṭādeśavarṣāye kumārī bhūtāye dve varṣāṇi deśitaśikṣāye paripūrṇaśikṣāye upasthhāpanāsaṃmutin dadyāt | ovaśikāye eṣā jñaptiḥ || 30. śṛṇotu me āryasaṃgho iyaṃ itthannāmā aṣṭādaśavarṣā kumārī bhūtā dve varṣāṇi deśitaśikṣā paripūrṇaśikṣā | sā saṃgham upasthāpanāsaṃmutiṃ yācati | tāya saṃgho itthannāmāye aṣṭādaśavarṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇi deśitaśikṣāye paripūrṇaśikṣāye upasthāpanāsaṃmutiṃ deti | yāsāṃ āryamiśrikāṇāṃ kṣamati itthannāmāye aṣṭādaśa varṣāye kumārībhūtāye dve varṣāṇi deśitaśikṣāye paripūrṇaśikṣāye upasthāpanāsaṃmutiṃ dīyamānāṃ saṃghena | sā tūṣṇīm asya | yasya na kṣamati sā bhāṣitu | iyaṃ prathamā karmavācanā | evaṃ dvitiyā tṛtīyā karmavācaneti | 31. dinnā āryamiśrikāyo itthannāmāye aṣṭādaśa varṣāye kumāribhūtāye dve varṣāṇi deśitaśikṣāye paripūrṇaśikṣāye upasthāpanāsaṃmuti saṃghena | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 32. upasaṃpādyāya upādhyāyinī yācitavyā | vandāmy ārye aham itthannāmā āryām upādhyāyinīṃ yācāmi | āryā me upasaṃpādetu upādhyāyinīmiśrāhi | evaṃ dvitiyam pi tṛtīyam pi yācitavyaṃ | upādhyāyinīya pātracīvarāṇi paryeṣitavyāni | anuśrāvaṇācāryā paryeṣitavyā dve rahānuśāsanācāryā paryeṣitavyā yo gaṇo samudānayitavyo gaṇasya upanāmayitavyo | 33. karma | śṛṇotu me āryasaṃgho iyam itthannāmā itthannāmāya upasampādyā | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthaṃnāmā ca itthannāmā ca itthannāmāṃ raho 'nuśāseyyā | anuśāsiṣyati āryasaṃgho itthannāmā ca itthannāmā ca itthannāmāṃ raho | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etan dhārayāmi | 34. tāhi dāni sā anuśāsitavyā gaṇasya nātidūre nātyāsanne saṃkṣiptena vā vistareṇa vā | kinti dāni saṃkṣiptena | vaktavyā | śṛṇu kuladhite yaṃ yad evātra saṃghamadhye pṛcchiyasi tat tad eva yaṃ asti tam astīti vaktavyaṃ | yan nāsti tan nāftiti vaktavyaṃ | evaṃ saṃkṣiptena | 35. kinti dāni vistareṇa | śṛṇu kuladhīte ayaṃ satyakālo ayaṃ bhūtakālo yāva sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamānuṣāsurāṃ visamvādeyyā yā ca tasya bhagavato tathāgatasyārhataḥ samyaksambuddhasya śrāvikāsaṃghaṃ visamvādeyyā imaṃ tato mahāsāvadyataraṃ | yaṃ yad eva saṃghamadhye pṛcchiyasi taṃ tad eva yaṃ asti taṃ astīti vaktavyaṃ | anujñātāsi anujñāpakehi | āmaṃ | yācitā te upādhyāyinī | āma | paripūrṇan te pātracivaraṃ | āma | deśitaśikṣāsi | āma | paripūrṇaśikṣāsi | āma | sammatāsi viśuddhāsi bhikṣuṇīhi | āma | mā mātṛghātini | nahi | mā pitṛghātini | nahi | mā arhantaghātinī | nahi | mā saṃghabhedikā | nahi | mā tathāgatasya duṣṭacittarudhirotpādikā | nahi | cirā parinivṛto kho puna so bhagavāṃs tathāgato rhan samyaksambuddho || mā bhikṣudūṣikā | nahi | mā stainyasamvāsikā | nahi | mā tirthikāpakrāntikā | nahi | mā dāsi | nahi | mā avapitikā | nahi | mā ṛṇahārikā | nahi | mā rājabhaṭi | nahi | mā rājñaḥ kilbiṣakāriṇi | nahi | upasampannapūrvāsi | anyadāpi yady āha upasampannapūrvā ti | vaktavyā gaccha nasya cala prapalāhi | nāsti te upasampadā | atha dān āha | nahīti | uttari samanugrāhitavyā mā vātilā | mā pittilā | mā pindilā | mā hallavāhinī | mā pūyavāhinī | mā cakravāhinī | mā ārdravraṇā | mā śuṣkavraṇā | mā śoṇitavraṇā | mā śikhiriṇī | mā dvipuruṣikā | mā stripaṇḍikā | mā puruṣadveṣiṇī 36. santi kho punar imasmin kāye vividhā anuśayikā ābādhā sayyathīdaṃ | dardru kaṇḍū kacchū rakacā | vicarcikā arśo bhagandalā | pāṇḍurogo ālasako | lohitapittaṃ jvaro | kāso śvāso soṣo apasmāro | vātodaraṃ dakodaraṃ | plīhodaraṃ kuṣṭhaṃ kiṭibhaṃ madhumeho visūcikā | santi te ete vā anye vā vividhā anuśayikā ābādhāḥ kāye 'smin na vā | 37. yady āha nahīti | vaktavyā | yaṃ kālaṃ śabdāpiyesi taṃ kālam āgacchesi tāhi dānīṃ āgatvā sāmīciṃ kṛtvā vaktavyaṃ anuśāstā ti | karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho iyam itthamnāmā itthannāmāye upasampādyā itthannāmāya ca itthannamāya ca raho'nuśāstā | yadi saṃghasya prāptakālaṃ iyam itthannāmā itthaṃnāmāya upādhyāyin īya saṃghamadhyam upasaṃkrāmeyyā | upasaṃkramiṣyati āryamiśrikāyo itthannāmā itthaṃnāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhyaṃ | kṣamate taṃ saṃghasya | yasmāt tūṣṇīṃ evam etaṃ dhārayāmi | 38. sā dāni śabdāpitavyā | tāya dāni āgacchitvā vṛddhāntāto prabhṛti sarvāsāṃ pādā śirasā vanditavyāḥ yāvan navakāntaṃ | karmakārikāye agrataḥ aṣṭohaṃ + + + + + + + + +takaṃ kṛtvā paryaṅkena niṣīditavyaṃ durbalavastiko mātṛgrāmaḥ mā aphāsu bhaveyā ti | 39. karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho iyam itthannāmā itthannāmāye upasaṃpādyā itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | yadi saṃghasya prāptakālaṃ iyam itthannāmā itthamnāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ yāceyyā | yāciṣyati āryamiśrikāyo itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam me dhārayāmi | 40. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmy āryasaṃghaṃ | ahaṃ itthannāmā arthahetor nāma gṛhṇāmi itthannāmāye upādhyāyinīya upasampādyā itthaṃnāmāya ca itthaṃnāmāya ca āryā raho'nuśāstā | sāham itthannāmā arthahetor nāma gṛhṇāmi itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ yācāmi | upasaṃpādetu me āryasaṃgho | ullumpatu me āryasaṃgho | anukampatu me āryasaṃgho | anukampako anukampām upādāya | evaṃ dvitīyam pi tṛtīyam pi yācayitavyaṃ | 41. karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryasaṃgho | iyam itthannāmā itthaṃnāmāye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | aneyā itthannāmāya itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgho yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthannāmāṃ itthaṃnāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye antarāyikān dharmān pṛcchemaḥ | pṛcchiṣyati āryamiśrikāyo itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye antarāyikān dharmān | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etan dhārayāmi | 42. sā dāni vaktavyā śṛṇu | kuladhīte saṃgha satyakālo ayaṃ bhūtakālo yāva sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamānuṣāsurān visamvādeyyā yā ca tasya bhagavato tathāgatasyārhataḥ samyaksambuddhasya śrāvikāsaṃghaṃ visamvādeyyā iman tato mahāsāvadyataraṃ | 43. yaṃ yad eva saṃghamadhye pṛcchiyesi taṃ tad eva yaṃ asti taṃ astīti vaktavyaṃ | yan nāsti tan nāstīti vaktavyaṃ | anujñātāsi anujñāpakehi | āma | yācitā te upādhyāyinī | āma | paripūrṇan te pātracīvaraṃ | āma | deśitaśikṣāsi | āma | paripūrṇaśikṣāsi āma | sammatāsi | viśuddhāsi bhikṣuṇīhi | āma | mā mātṛghātini | nahi | mā pitṛghātini | nahi | mā arhadghātini | nahi | mā saṃghabhedikā | nahi | mā tathāgatasya duṣṭacittarudhirotpādikā | nahi | ciraparinivṛto kho puna so bhagavāṃs tathāgato 'rhan samyaksambuddho | 44. mā bhikṣudūṣikā | nahi | mā stainyasamvāsikā | nahi | mā tirthikāpakrāntikā | nahi | mā svayaṃ sannaddhikā | nahi | mā dāsi | nahi | mā avapitikā | nahi | mā ṛṇahārikā | nahi | mā rājabhaṭi | nahi | mā rājñaḥ kilbiṣakāriṇī | nahi | upasampannapūrvāsi anyadāpi | yady āha upasampannapūrvā ti | vaktavyā | gaccha nasya cala prapalāhi nāsti te upasaṃpadā | 45. athāha | nahīti | vaktavyā | mā vātilā | nahi | mā pittilā | nahi | mā pindilā | nahi | mā hallavāhinī | nahi mā pūyavāhinī | nahi | mā cakravāhinī | nahi | mā ārdravraṇā | nahi | mā śuṣkavraṇā | nahi | mā śonitavraṇā | nahi | mā śikharinī | nahi | mā dvipuruṣikā | nahi | mā strīpaṇḍikā | nahi | mā puruṣadveṣiṇī | nahi | 46. santi kho punar imasmiṃ kāye vividhā ānuśayikā ābādhā saṃyathīdaṃ | dardru kaṇḍū kacchū rakacā | vicarcikā arśo bhagandalā | pāṇḍuroga alasako | lohitapittaṃ | jvaro | kāso śvāso śoṣo apasmāro | vātodaraṃ dakodaraṃ plīhodaraṃ madhumeho | santi te ete vā anye vā vividhā ānuśayikā vā ābādhāḥ kāye 'smin na vā | yady āha nahīti vaktavyaṃ | tūṣṇīkā bhavāhīti | 47. karmakārikāye karma kartavyaṃ | śṛṇotu me bhante āryā saṃgho iyam itthannāmā itthannāmāye upasaṃpādyā itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | tāya itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgho yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi | yācitānayā upādhyāyinī | paripūrṇam asyāḥ pātracīvaraṃ | deśitaśikṣā paripūrṇaśikṣā | sammatā pariśuddhā antarāyikehi dharmehi | ātmānaṃ pratijānāti | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthaṃnāmāye upādhyāyinīya saṃghamadhye trayo niśrayā deśayāmaḥ | deśayiṣyanti āryasaṃgho itthannāmāye itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye trayo niśrayān | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 48. sā dāni vaktavyā | śṛṇu kuladhīte ime tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksambuddhena arthakāmena hitaiṣinā anukampakena anukampām upādāya śrāvikāṇāṃ trayo niśrayā abhijñāya deśitāḥ prajñaptāḥ samyag ākhyātāḥ | yatrotsahantīyo śrāddhāyo kuladhītāyo upasaṃpadīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | niśraya 1 49. pāṃsukūlaṃ cīvarāṇāṃ alpañ ca sulabhañ ca kalpikañ cānavadyañ ca śramaṇīsārūpyañ ca | taṇ ca niśrāya pravrajyā upasaṃpadā bhikṣuṇībhāvaḥ yatrotsahantīyo śraddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | atraca te kuladhīte yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhīte yāvajjīvaṃ pāṃsukūlaṃ cīvarāṇān dhārayituṃ | utsahantyā utsahāmīti vaktavyaṃ | atirekalābhaḥ kambalaṃ karpāsaṃ kṣaumaṃ śāṇaṃ bhaṅgaṃ kṣaumutikā cīvarāṇāṃ || niśraya 2 50.ucchiṣṭapiṇḍaṃ bhojanānāṃ alpañ ca sulabhañ ca kalpikaṃ cānavadyañ a śramaṇīsārūpyañ ca | taṅ ca niśrāya pravrajyā upasaṃpadā bhikṣuṇībhāva yatrotsahantīyo śraddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | atra ca te kuladhīte yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhīte yāvajjīvam ucchiṣṭapiṇḍaṃ bhojanānāṃ bhoktuṃ | utsahantīyo utsahāmīti vaktavyaṃ | atirakalābhaḥ pakṣikānimantraṇā cāturdaśikā pāñcadaśikā upoṣadhikā śalākābhaktaṃ | niśraya 3 51. pūtimūtraṃ bhaiṣajyānām alpañ ca sulabhañ ca kalpikañ cānavadyañ ca śramaṇīsārūpyañ ca | tañ ca niśrāya pravrajyā upasaṃpadā bhikṣuṇībhāvaḥ | atra utsahantīyo śraddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasampādīyanti | atra ca te kuladhīte yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhīte yāvajjīvaṃ pūtimūtraṃ bhaiṣajyānāṃ pratisevituṃ | utsahantyā utsāhāmīti vaktavyaṃ | atirekalābhaḥ sarpistailaṃ madhuphāṇitaṃ vasānavanītaṃ ime trayo niśrayā āryavaṃśā | anuśikṣitavyaṃ anuvartitavyaṃ | 52. karmakārikāya karma kartavyaṃ | śṛṇotu me āryā saṃgho iyam itthannāmā itthaṃnāmāye upasaṃpādyā itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | tāya itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgho yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi | yācitānayā upādhyāyinī | paripūrṇam asyāḥ pātracīvaran | deśitaśikṣā | paripūrṇaśikṣā | sammatā | pariśuddhā antarāyikehi dharmehi | ātmānaṃ pratijānāti | niśrayeṣu cotsahati | yadi saṃghasya prāptakālaṃ | saṃgho itthaṃnāmāṃ itthaṃnāmāya upādhyāyanīya upasaṃpādeyya | ovayikā eṣā jñaptiḥ | 53. śṛṇotu me āryā saṃgho iyam itthannāmā itthannāmāye upasaṃpādyā | itthaṃnāmāya ca itthaṃnāmāya ca raho'nuśāstā | saṃgho 'nayā itthaṃnāmāya itthannāmāya upādhyāyinīya yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi | yācitānayā upādhyāyinī paripūrṇam asyāḥ pātracīvaraṃ | deśitaśikṣā | paripūrṇaśikṣā | sammatā | pariśuddhā antarāyikehi dharmehi ātmānaṃ prati jānāti | niśrayeṣu cotsahati | 54. tāṃ saṃgho itthannāmāṃ itthannāmāya upādhyāyinīya upasaṃpādeti | yāsām āryamiśrikāṇāṃ kṣamati itthannāmāṃ itthannāmāya upādhyāyinīya upasaṃpādīyamānāṃ saṃghena | sā tūṣṇīm asya | yasyā na kṣamati sā bhāṣatu | iyaṃ prathamā karmavācanā | evaṃ dvitīyā | tṛtīyā karmavācaneti | vaktavyaṃ | upasampanneyam āryamiśrikāyo itthannāmā itthannāmāye upādhyāyāyinīya saṃghena | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 55. sā dāni vaktavyā | jānāmi tvam itthannāme upasaṃpannā sūpasaṃpannā traivācikena karmaṇā | jñapticaturthena anāghātapañcamena | samagreṇa saṃghena na vyagreṇa | daśabaddhena gaṇena | sātirekadaśa baddhena | 56. tathā dāni karohi yathā | buddhaśobhanā ca bhosi | dharmaśobhanā ca bhosi | saṃghaśobhanā ca bhosi | buddha guru ca dharma guru ca saṃgha guru ca | upādhyāyinī guru ca | ācāryāyiṇī guru ca | śikṣā guru ca | tathā dāni karohi | yathā | ārāgayitvā na virāgayasi | durlabhā kṣaṇasaṃpadā | yasyārthāya pravrajyā yasyārthāya upasaṃpadā | tacchīlam anurakṣasva bālāgraṃ camarī yathā || [1] yan manāpam abhipretam buddhasyādityabandhuno | śrāvikānāñ ca vijñānāṃ nipuṇānām arthadarśināṃ | so te artho anuprāpto labdhā te upasaṃpadā || [2] aśokaṃ virajaṃ kṣemaṃ dvīpaṃ lenaṃ parāyaṇaṃ | taṃ prāpuṇāhi nirvāṇaṃ eṣā te sarvasampadā || [3] 57. tām evam bhikṣuṇīgaṇenopasaṃpādiya bhikṣuvihāraṃ gatvā upādhyāyinīya ubhayato saṃgho samudānayitavyo | āsanaprajñapti kartavyā nīcatamā ekadeśe bhikṣuṇīsamghasya | yadā bhikṣū sāmīciṃ kṛtvā niṣaṇṇā bhavanti tadā bhikṣuṇīhi sāmīciṃ kṛtvā niṣīditavyam | tato upādhyāyinīya upasaṃpādyā gaṇasyopanāmayitavyā | karmakārakeṇa pṛcchitavyā | pariśuddhāsi bhikṣuṇīhīti | na pṛcchati vinayātikramam āsādayati | 58. karmakārakeṇa karma kartavyaṃ | śṛṇotu me bhante saṃgho | iyam itthannāmā bhikṣuṇī | tāye itthannāmā antevāsinī upasaṃpādyā | viśuddhā bhikṣuṇīhi | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthannāmā bhikṣuṇī itthannāmāye antevāsinīye saṃgham upasaṃpadaṃ yāceyyā | yāciṣyati bhante saṃgho itthannāmā itthannāmāye antevāsinīye saṃgham upasaṃpadaṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 59. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmy āryasaṃghaṃ aham itthannāmā bhikṣuṇī | tasyā me iyam itthannāmā antevāsinī upasampādyā | sāham itthannāmāya antevāsinīye saṃgham upasaṃpadaṃ yācāmi | upasaṃpādetu taṃ saṃgho itthannāmāṃ mayā itthannāmāya upādhyāyinīya anukampām upādāya | dvitīyam pi tṛtīyam pi yācitavyaṃ | karma | śṛṇotu me bhante saṃgho | iyam itthannāmā itthannāmāye bhikṣuṇīye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | yadi samghasya prāptakālaṃ itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ yāceyyā | yāciṣyati bhante saṃgho itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 60. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmy āryasaṃghaṃ | ahaṃ itthannāmā arthahetor nāma gṛhṇāmi itthannāmāye upādhyāyinīye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthannāmāya ca ācāryāya raho'nuśāstā | sāham itthannāmā arhahetor nāma gṛhṇāmi itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgham upasaṃpadaṃ yācāmi | upasaṃpādetu me āryo saṃgho | ullumpatu āryo saṃgho | anukampatu me āryo saṃgho | anukampako anukampām upādāya evam dvitīyam pi tṛtīyam pi | karma | śṛṇu me bhante saṃgho | iyam itthannāmā itthannāmāye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā | anayā itthannāmāya itthannāmāya upādhyāyinīya saṃgho yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye antarāyikān dharmān pṛcchemaḥ | pṛcchiṣyati bhante saṃgho itthannāmā itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye antarāyikān dharmān | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 61. sā dāni vaktavyā | śṛṇu kuladhite | ayaṃ satyakālo | ayaṃ bhūtakālo yāva sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmaṇaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamānuṣāsurāṃ visamvādeyyā ya ca tasya bhagavato tathāgatasyārhataḥ samyaksambuddhasya ubhayatosaṃghaṃ visamvādeyyā iman tato mahāsāvadyataraṃ | yaṃ yad eva te saṃghamadhye pṛccheyāma taṃ tad eva yam asti tam astīti vaktavyaṃ | yaṃ nāsti taṃ nāstīti vaktavyaṃ | 62. anujñātāsi anujñāpakehi | āma | yācitā te upādhyāyinī | āma | paripūrṇan te pātracīvaraṃ | āma | deśitaśikṣāsi | āma | paripūrṇaśikṣāsi | āma | sammatāsi | āma | viśuddhāsi bhikṣuṇīhi | āma | mā mātṛghātinī | nahi | mā arhadghātinī | nahi mā saṃghabhedikā | nahi | mā tathāgatasya duṣṭacittarudhirotpādikā | nahi | ciraparinivṛtto kho puna so bhagavāṃs tathāgato 'rhan samyaksambuddho | mā bhikṣudūṣikā nahi mā stainyasamvāsikā | nahi | mā tīrthikāpakrāntikā | nahi | mā dāsī | nahi | mā avapitikā | nahi | mā ṛṇahārikā | nahi | mā rājabhaṭī | nahi | mā rājñaḥ kilbiṣakāriṇī | nahi | upasampannapūrvāsi anyadāpi | yady āha | āman ti | vaktavyā | gaccha nasya cala prapalāya nāsti te upasaṃpadā | athāha nahīti | vaktavyaṃ | santi kho punar imasmiṃ kāye vividhā anuśāyikā ābādhāḥ | saṃyathīdaṃ dadru kaṇḍū kacchū rakacā | vicarcikā kuṣṭhaṃ kiṭibhaṃ | arśā bhagandalā | pāṇḍurogo ālaso | lohitapittaṃ jvaro | kāso śvāso soṣo apasmāro | vātodaram dakodaraṃ | plīhodaraṃ madhumeho visūcikā | santi te ete vā anye vā vividhā anusāyikā ābādhā kāye 'smin na vā | yady āha nahīti | vaktavyā | tūṣṇikā bhavāhi | 63. karma | śṛṇotu me bhante saṃgho | iyam itthannāmā itthannāmāye bhikṣuṇīye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthananāmāya ca raho'nuśāstā | anayā itthannāmāya itthannāmāya upādhyāyinyā saṃgho yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi | yācitānayā upādhyāyinī | paripūrṇaṃ se pātracīvaraṃ | deśitaśikṣā | paripūrṇaśikṣā | sammatā viśuddhā bhikṣuṇīhi | pariśuddhā anatarāyikairdharmair ātmānaṃ pratijānāti | yadi saṃghasya prāptakālaṃ itthannāmāye itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye trayo niśrayā deśayāmaḥ | deśiṣyanti bhante saṃgho itthannāmāya upādhyāyinīya saṃghamadhye trayo niśrayān | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | niśraya 1 64. sā vaktavyā | śṛṇu kuladhīte ime tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksambudḍhenārthakāmena hitaiṣinā anukampakenānukampām upādāya śrāvikāṇān trayo niśrayā abhijñāya deśitā prajñaptāḥ samyag ākhyātāḥ | yatrotsahantīyo śrāddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | atra ca kuladhite yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | pāṃsukūlaṃ cīvarāṇām alpañ ca sulabhañ ca kalpikañ cānavadyañ ca śramaṇīsārūpyañ ca | tañ ca niśrāya pravrajyopasaṃpadā bhikṣuṇībhāvaḥ | yatrotsahantīyo śrāddhāyo kulakuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādiyanti | atra ca te kuladhīte yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhīte yāvajjīvaṃ pāṃsukūlaṃ cīvarāṇān dhārayituṃ | utsahantīya utsahāmīti vaktavyaṃ | atirekalābhaḥ kambalaṃ karpāsaṃ kṣaumaṃ śāṇaṃ bhaṅgaṃ kṣomutikā cīvarāṇāṃ | niśraya 2 ucchiṣṭapiṇḍaṃ bhojanānāṃ alpañ ca sulabhañ ca kalpikañ cānavadyañ ca śramaṇīsārūpyañ ca | tañ ca niśrāya pravrajyopasaṃpadā bhikṣuṇībhāvaḥ | yatrotsahantīyo śraddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | atra ca te kuladhite yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhite yāvajjīvam ucchiṣṭapiṇdaṃ bhojanānāṃ bhoktuṃ | utsahantīya utsāhāmīti vaktavyam | atirekalābhaḥ | pakṣikānimantraṇā cāturdaśikā pāñcadaśikāyāṃ upoṣadhikā śalākābhaktaṃ | niśraya 3 pūtimūtraṃ bhaiṣajyānām alpañ ca sulabhañ ca kalpikañ cānavadyañ ca śramaṇīsārūpyañ ca | tañ ca niśrāya pravrajyopasaṃpad bhikṣuṇībhāvaḥ | yatrotsahantīyo śrāddhāyo kuladhītāyo upasaṃpādīyanti | anutsahantīyo nopasaṃpādīyanti | atra ca kuladhīte yāvajjīvam utsāho karaṇīyo | utsahasi tvaṃ kuladhīte yāvajjīvaṃ pūtimūtraṃ bhaiṣajyānāṃ pratisevituṃ | utsahantīya utsāhāmīti vaktavyaṃ | atirekalābhaḥ | sarpistailaṃ madhuphāṇitaṃ vasānavanītaṃ | ime trayo niśrayā āryavaṃśā | anuśikṣitavyaṃ anupravartitavyaṃ | 65. karmakārakeṇa karma kartavyaṃ | śṛṇotu me bhante saṃgho | iyaṃ itthannāmā itthannāmāye bhikṣuṇīye upasaṃpādyā itthannāmā ya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā saṃgho 'nayā itthannāmāya itthan nāmāya upādhyāyinīya yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi | yācitānayā upādhyāyinī | paripūrṇam asyāḥ pātracīvaraṃ | deśitaśikṣā | paripūrṇāśikṣā sammatā viśuddhā bhikṣuṇīhi pariśuddhā antarāyikehi dharmehi ātmānaṃ pratijānāti | niśrayeṣu cotsahati yadi saṃghasya prāptakālaṃ saṃgho itthannāmāṃ itthannāmāya upādhyāyinīya upasaṃpādeyyā | ovayikā eṣā jñaptiḥ | 66. śṛṇotu me bhante saṃgho | iyam itthannāmā itthannāmāye bhikṣuṇīye upasaṃpādyā | itthannāmāya ca itthannāmāya ca raho'nuśāstā saṃgho 'nayā itthannāmāya upādhyāyinīya yāvat tṛtīyakam upasaṃpadaṃ yācito | anujñātā anujñāpakehi yācitānayā upādhyāyanīyinī | paripūrṇam asyāḥ pātracīvaraṃ | deśitaśikṣā | paripūrṇaśikṣā sammatā | viśuddhā bhikṣuṇīhi | pariśuddhā antarāyikair dharmair ātmānaṃ pratfiānāti | niśrayeṣu cotsahati | tāṃ saṃgho itthannāmāṃ itthannāmāye upādhyāyinīye upasaṃpādeti | yeṣām āyuṣmantānāṃ kṣamati itthannāmām itthannāmāye upādhyāyinīye upasaṃpādīyamānāṃ saṃghena | so tūṣṇīm asya | yasya na kṣamati so bhāṣatu | iyaṃ prathamā karmavācanā | evam dvitīyā | tṛtīyā karmavācaneti vaktavyaṃ | upasaṃpanneyaṃ bhante saṃgho itthannāmāṃ itthannāmāye upādhyāyinīya saṃghena | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 67. atrāntare cchāyā māpayitavyā | nakṣatrāṇi vā gaṇayitavyāni sā dāni vaktavyā | eṣāsi tvaṃ kuladhīte upasaṃpannā sūpasaṃpannā traivācikena karmaṇā | jñapticaturthena | anāghātapañcamena ubhayataḥ saṃghena samagreṇa na vyagreṇa daśabaddhena gaṇena sātirekadaśabaddhena vā | tathā dāni karohi yathā | buddhaśobhanā ca bhosi dharmaśobhanā ca saṃghaśobhanā ca | buddha guru ca dharma guru ca saṃgha guru ca | upādhyāyinī guru ca ācāryā guru ca tathā dāni karohi yathā | ārāgayitvā na virāgayasi durlabhā kṣaṇasampadā | yasārthāya pravrajyā yasyārthāya upasaṃpadā | tacchīlam anurakṣasva bālāgraṃ camarī yathā | [1] yan manāpam abhipretaṃ buddhasyādityabandhuno | śrāvikānāñ ca vijñānāṃ nipuṇānām arthadarśināṃ | so te artho anuprāpto labdhā te upasaṃpadā || [2] aśokaṃ virajaṃ kṣemaṃ dvīpaṃ lenaṃ parāyaṇaṃ | taṃ prāpuṇāhi nirvāṇaṃ eṣā te sarvasampadā || [3] 68. pāriveṇikā | aṣṭau pārājikā dharmāḥ | ekūnaviṃśati saṃghātiśeṣā dharmāḥ | triṃśan niḥsargikapācattikā dharmāḥ | aṣṭa prātideśikā dharmāḥ | catuṣaṣṭi śekhiyā dharmāḥ | sapta adhikaraṇaśamathā dharmāḥ | dvau dharmau dharmo 'nudharmaś ca | eṣa te kuladhīte saṃkṣiptena ovādo | vistareṇa te upādhyāyinīācāryāyo ovadiśyanti | 69. śṛṇu tvam itthannāme | ime tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksambuddhena evaṃ pravrajitopasampannāye bhikṣuṇīye catvāraḥ śrāmaṇīkā rakā dharmā ākhyātā | ākruṣṭāya na pratyākroṣitavyaṃ roṣitāya na pratiroṣitavyaṃ | bhaṇḍitāya na pratibhaṇḍitavyaṃ tāḍitāya na pratitāḍitavyaṃ || [1] prāsādikāya pravrajyā pariśuddhāyopasaṃpadā | ākhyātā satyanāmena sambuddhena prajānatā || [2] sarvapāpasyākaraṇaṃ kuśalasyopasaṃpadā | svacittaparyādamanaṃ etad buddhānuśāsanaṃ || [3] 70. ekam idaṅ gautami samayaṃ tathāgato vaiśālīyaṃ viharati | mahāvane kūṭāgāraśālāyān dharmadinnāye dāni bhikṣuṇīye dve antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | apraśarkeṇa dāni licchavikumāreṇa śrutaṃ | dharmadinnāye bhikṣuṇīye dve antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | tā pañcāhaṃ pūrve evañ caivañ ca khalīkṛto gacchāmy ahan tāyo upasampādyāyo brahmacaryāto yācayāmīti dharmadinnāye śrutaṃ | 71. sā dāni yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavantam etad avocat | mama bhagavan dve antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyaḥ | labhyā bhagavan tāyo tatrasthitāyo ihasthitena saṃghena upasaṃpādayituṃ | bhagavān āha | labhyā | gaccha prathamaṃ bhikṣuṇīgaṇenopasaṃpādiya paścād bhikṣuvihāraṃ gatvā dūtopasaṃpadāpratigrāhakān yāca dvau vā trīṇi vā gaṇa na kṣamati | dadātu ca te saṃgho dūtopasaṃpadāpratigrāhakān | sādhū ti vaditvā dharmadinnā bhikṣuṇī bhagavato 'ntikāt prakrāntā | yāvat | 72. karmakārakeṇa karma kartavyaṃ | śṛṇotu me bhante saṃgho iyan dharmadinnā bhikṣuṇī | tasyā itthannāmā ca itthannāmā ca antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyo | yadi saṃghasya prāptakālaṃ dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāya ca itthannāmāya ca antevāsinīnāṃ tatrasthitānām ihasthitaṃ saṃghaṃ dūtopasaṃpadāpratigrāhakān yāceya | yāciṣyati bhante saṃgho dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāye ca itthannāmāye ca antevāsinīnām upasaṃpādyānāṃ tatrasthitānāṃ ihasthitaṃ saṃghaṃ dūtopasaṃpadāpratigrāhakān | kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 73. tāya dāni yācitavyaṃ | vandāmy āryasaṃghaṃ ahan dharmadinnā bhikṣuṇī | tasyā me itthannāmā ca itthannāmā ca antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyo | sāhaṃ dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāye ca itthannāmāye ca antevāsinīnāṃ upasaṃpādyānān tatrasthitānām ihasthitaṃ saṃghaṃ dūtopasaṃpādāpratigrāhakān yācāmi | sādhu bhava me āryo saṃgho itthannāmāye ca itthannāmāye ca antevāsinīnāṃ upasaṃpādyānāṃ tatrasthitānām ihasthito saṃgho dūtopasaṃpadāpratigrāhakān detu | evaṃ dvitīyam pi tṛtīyam pi yācitavyaṃ | 74. karma | śṛṇotu me bhante saṃgho | iyan dharmadinnā bhikṣuṇī | tasyā itthannāmā ca itthannāmā ca antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | tāsām ihāgacchantināṃ syād brahmacaryantarāyaḥ | seyan dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāye ca itthannāmāye ca upasaṃpādyānāṃ tatrasthitānām ihasthitaṃ saṃghaṃ dūtopasaṃpadāpratigrāhakā yācayati | yadi saṃghasya prāptakālaṃ saṃgho itthannāmaṃ ca itthannāmaṃ ca dūtopasaṃpadāpratigrāhakān sammanyeyā | ivayikā eṣā prajñaptiḥ | 75. śṛṇotu me bhante saṃgho | iyaṃ dharmadinnā bhikṣuṇī tasyā itthannāmā ca itthannāmā ca antevāsinī upasaṃpādyā tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyo | seyaṃ dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāye ca itthannāmāye ca antevāsinīnāṃ upasaṃpādyānāṃ tatrasthitānāṃ ihasthitaṃ saṃghaṃ dūtopasaṃpadāpratigrāhakān yācate | tān saṃgho dharmadinnāye bhikṣuṇīye itthannāmaṃ ca itthannāmaṃ ca dūtopasaṃpadāpratigrāhakān sammanyati | yeṣām āyuṣmantānāṃ kṣamati dharmadinnāye bhikṣuṇīye itthannāmo ca itthannāmo ca dūtopasaṃpadāpratigrāhakān sammanyiyamānān saṃghena | so tūṣṇīm asya | yasya na kṣamati so bhāṣatu | iyaṃ prathamā karmavācanā | evaṃ dvitīya tṛtīyā karmavācanā iti kartavyaṃ | 76. sammatā | bhante saṃgho | dharmadinnāye bhikṣuniye itthannāmāye ca itthannāmāye ca antevāsinīnāṃ tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāya iti kṛtvā tatrasthitānām ihasthitena saṃghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikṣū dūtopasaṃpadāpratigrāhakāḥ kṣamate taṃ saṃghasya yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi | 77. tehi dani sammatehi samānehi dharmadinnāye bhikṣuṇīye upāśrayaṃ gantavyaṃ | tāhi dāni dharmadinnāya antevāsinīhi te yācitavyāḥ | vandāmy āryaṃ ihasthitāyo itthannāmā ca itthannāmā ca āryāye dharmadinnāye upādhyāyinīye upasaṃpādyāyo | viśuddhā bhikṣuṇīhi | itthannāmāya ca itthannāmāya ca āryāya raho'nuśāstāyo tāsām asmākaṃ tatragacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyo | tā vayaṃ itthannāmā ca itthannāmā ca āryāya dharmadinnāya upādhyāyinīya tatrasthitaṃ saṃgham upasaṃpadaṃ yācāmaḥ | upasaṃpādetu me ārya saṃgho | ullumpatu me āryo saṃgho | anukampatu me āryo saṃgho anukampako anukampām upādāya | evaṃ dvitīyaṃ pi tṛtīyaṃpi yācitavyaṃ | 78. tato bhikṣuvihāraṅ gantavyaṃ | yaṃ kālaṃ ubhayato saṃgho upaviṣṭo bhavati tato dharmadinnāya yācitavyaṃ | vandāmy āryasaṃghaṃ | ahan dharmadinnā bhikṣuṇī | tasyā itthannāmā ca itthannāmā ca antevāsinīyo upasaṃpādyāyo | viśuddhā bhikṣuṇīhi | tāsām ihāgacchantīnāṃ syād brahmacaryāntarāyo | sāhan dharmadinnā bhikṣuṇī itthannāmāya ca itthannāmāya ca antevāsinīnām upasaṃpādyānāṃ