Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsa051_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Tinh Yếu (Sāratamā)
Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 6 / 9 (50.000 ký tự/trang)
acetpunarityataḥ prāk / bahavo bodhāya caranti teṣvalpakāste ya evaṃ visarjayanti / vyākṛtāste 'vaivarttikatve 'saṃhāryāḥ (RSt_128) sadevamānuṣāsureṇa lokena / yataste 'lpakā ato 'lpapramāṇā ityapramāṇa upāyaḥ // tadevaṃ navamasya paścārddhāt prabhṛti viṃśatitamasya pūrvārddhaṃ yāvadekādaśaparivartāḥ sarvākārābhisaṃbodhiḥ // ita ūddharvaṃ mūrddhābhisamayo vaktavyaḥ / tasyoddeśaḥ pūrvamuktaḥ ślokadvayena ṣaḍakṣarādhikena- [123] liṅgaṃ tasya vivṛddhiśca nirūḍhiścittasaṃsthitiḥ / caturdhā ca vikalpasya pratipakṣaścaturvidhaḥ // 1-14 // [124] pratyekaṃ darśanākhye ca bhāvanākhye ca vartmani / ānantaryasamādhiśca saha vipratipattibhiḥ // 1-15 // [125] mūrdhābhisamayaḥ tasyāṣṭau vastūni / 'liṅgavivṛddhiḥ nirūḍhiścittasaṃsthitiḥ' / dṛṅmārge vipakṣapratipakṣāḥ bhāvanāmārge vipakṣapratipakṣā ānantaryasamādhivipratipattayaśceti / tatra liṅgamadhikṛtya śāstram- [126] svapnāntarepi svapnābhā sarvadharmekṣaṇādikam / mūrddhaprāptasya yogasya liṅgaṃ dvādaśadhā matam // 5-1 // 'mūrdhaprāptasya' iti prakarṣaprāptasya / 'yogasya' iti trisarvajñatāprayogasya / sa cetpunarityādi veditavyā / svapnāntaragatopi svapnopamān sarvadharmān paśyati na ca sākṣātkarotīti prathamaṃ liṅgam // punaraparādi veditavyāntam / svapnāntaragatopi śrāvakabhūmau pratyekabuddhabhūmau traidhātuke ca spṛhāṃ na karotīti dvitīyam // punaraparādi veditavyāntam / svapnāntaragato mahatyāṃ pariṣadyubhayasaṅghaparivṛtaṃ tathāgatamātmānaṃ paśyatīti tṛtīyam // (RSt_129) punaraparādi veditavyāntaram / svapnāntaragato vaihāyasamabhyudgamya sattvebhyo dharma deśayati vyāmagataṃ cātmānaṃ saṃjānīte / bhikṣūṃśca nirmitīta ye lokadhātvantareṣu buddhakṛtyaṃ kurvantīti caturtham // punaraparādi veditavyāntam / svapnāntaragatopyātmanaḥ pareṣāṃ vā vadhabandhanaśiraśchedādīn dṛṣṭvā nottrasyati / vibuddhasya caivaṃ bhavati svapnopamaṃ sarva traidhātukaṃ mayā cābhisaṃbudhyaivaṃ dharmo deśayitavya iti pañcamam // punaraparādi veditavyāntam / svapnāntaragatasya nairayikādīn sattvān dṛṣṭvā evaṃ bhavati / tathā kariṣyāmi yathā me 'bhisambuddhasya buddhakṣetre trayo 'pāyāḥ sarvathā na bhaviṣyantīti ṣaṣṭham // punaraparādi punaraparāt prāk / svapnāntaragato yadi grāmadāhādau vartamāne prativibuddha evaṃ samanvāharet / yathā mayā svapne 'vaivartikaliṅgānyātmani dṛṣṭāni tena satyenāyaṃ grāmadāhādiḥ śāmyatviti / sa cecchāmyati tatsaptamaṃ liṅgam // punaraparādi āparivartasamāpteḥ / yadi kaścitsattvo 'manuṣyeṇa gṛhīto 'dhiṣṭhitaḥ āviṣṭo vā antaḥpraveśāt / tatra bodhisattvaḥ satyādhiṣṭhānaṃ kuryāt / yadyahaṃ vyākṛtaḥ pūrvabuddhairanuttarāyāṃ bodhau yadi ca me pariśuddho 'dhyāśayastāmabhisamboddhaṃ yathā ca nāsti buddhānāṃ kiñcidajñātam / anena satyenāyamamanuṣyo 'pakrāmatviti sa cettasmāt satyādhiṣṭhānāt apakrāmati tadaṣṭamaṃ liṅgam // upāyakauśalyānāṃ mīmāṃsā parijñānaṃ tadarthaḥ parivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ viṃśatitamaḥ parivartaḥ // 21. mārakarmaparivarto nāmaikaviṃśatitamaḥ / tatra khalvityādi / ayamekaviṃśatitamaḥ parivarto mārakarmaṇām / kasteṣāṃ prastāvaḥ? navayānasaṃprasthitasya bodhisattvasya satyādhiṣṭhānaphalasampādanādinā mithyāmānotpādanāya bahudhā mārāḥ / parākramata ityayameṣāṃ prastāvaḥ / (RSt_130) tatretyanantarokte satyādhiṣṭhāne / autsukyamiti prāptāvasarasya karmaṇaḥ karaṇārtha mutsāhaḥ / balamutsāhaśaktiḥ / tejaḥ prabhāvaśaktiḥ / kathaṃ tejovattaramiti yāvat / tasau matvartha iti bhatvāspadatvaṃ nāstīti bhatvena na bhavitavyam / tadyathā āyuṣmān sarasvān iti / evaṃ tarhi dīptyarthā[d]dravateḥ śatrantāt tarap / tejasā dīptataraṃ tejovattaramiti / autsukyamiti / ātmani bahumānam / āvamaṃsyata ityādi / avamāno 'nādaraḥ / uccagghānamantarhāsaḥ / ullāpanaṃ manasānyatkaraṇam / kutsanaṃ doṣadarśitā / taṃsanaṃ doṣavāditā / sambodhāvitīti / itiśabdo hetau / mānaṃ janayiṣyatītyādi / atra saśabdasya sarvatretyarthaḥ / jananamutpādanam / vadhaṃnaṃ puraḥsarīkaraṇam / stambhanaṃ sthirīkaraṇam / bṛṃhaṇa paripuṣṭiḥ / utpādanamaccairnayanam / mānenetyādi / anyebhyo 'dhikatvena cittasyonnatiḥ sāmānyena mānaḥ sa pūrvamuktaḥ / iha tu tadviśeṣā ucyante / yā tasya hīnādunnatiḥ sa mānaḥ / yādṛśādeva so 'timānaḥ / yo punaḥ prakṛṣṭāt sa mānātimānaḥ / aprāpte 'vaivartikatve prāptaṃ mayeti so 'bhimānaḥ / yā punarabhūtairavaivartikaguṇairguṇavānasmīti sa mithyāmānaḥ / tathā rūpāniti mahābhūtān bodhisattvān dṛṣṭaveti pareṇa sambandhaḥ / śeṣaṃ teṣāmeva viśeṣaṇam / bhajiṣyata ityatra bhajeriṭpratiṣedho bhavati saṃjñāpūrvakasya vidheranityatvāt / tadeva mārabandhanamiti mānam / punaraparamityādi / nāmāpadeśaḥ saṃjñākathanam / mṛduko mṛdvindriyaḥ / āraṇyakatvādayo dhutaguṇāḥ / grāmādvahiḥ krośātparamaraṇyam / tatraiva sthānāt āraṇyakaḥ / piṇḍapātasyaiva bhojanāt piṇḍapātikaḥ / pāṃsukūlasyeva prāvaraṇāt pāṃsukūlikaḥ / madhyānhasyopānta eva bhojanāt khalu paścābhdaktikaḥ / ekāsana eva bhuṅkte ekāsanikaḥ / sakṛdāstīrṇe nityaṃ śayanāt yāthāsaṃstarikaḥ / tricīvarādadhikatyāgāt traicīvarikaḥ / śmaśānasamīpa eva sthānāt śmāśānikaḥ / vṛkṣamūla eva sthānāt vṛkṣamūlikaḥ / niṣadyayā rātrinayanān naiṣadyikaḥ / acchanno 'vakāśo 'bhyavakāśaḥ / tatraiva sthānāt ābhyavakāśikaḥ / aurṇakaśānakādereva prāvaraṇāt nāmantikaḥ / alpaiṣaṇāt alpecchaḥ / tāvataiva santoṣāt santuṣṭaḥ / ekākitvāt praviviktaḥ / dṛṣṭe dharme tasminneva janmani bhavo dṛṣṭadhārmikaḥ / tena ādekṣyati vyapadekṣyati / kathamityāha pūrvamapītyādi / yacchabdastasmādarthe / adhiṣṭhānamāviṣkaraṇam / dhutaguṇaiḥ saṃlekhaḥ karṣaṇaṃ dhanulekhanavat / manyāṃ karotīti ṇic / yac manyanā māna ityarthaḥ / śeṣaṃ subodhaṃ dhutaguṇāḥ saṃvidyanta iti yāvat / (RSt_131) tasya khalvityādi / nāmādhiṣṭhāneneti kimatra nāma? avinivartanīyaśabdastadguṇaśabdaśca / stambhābhibhūta iti stambho guruṣvagauravam / katamannāmadheyamityata āha / yadevetyādi / teneti bodhisattvena / anuvartitamityanuvicintitam / asyaiva nirdeśa uttarābhyām / anuvitarkitaṃ kiṃ me nāma bhavediti / anuvicāritamidaṃ me nāma bhavediti / vyākariṣyatītyāyākhyāsyati māraḥ / anuvartitamākāṅikṣatam / sametīti saṃvadati / kiṃ kena saṃvadatītyata āha nāmnā nāmeti / tataḥ kimityāha vyākṛta ityādi / saṃdhāvya saṃsṛtyeti tāsu tāsu durgatiṣūtpadya / yadi ceti cakāraḥ samuccayārthaḥ sūkṣmasūkṣmāṇīti durlakṣyāṇi / araṇyaṃ ca yathoktam / vanaprasthaṃ ca giriguhā ca śmaśānaṃ ca palālapuñjaśceti dvandvaḥ / ādiśabdādvṛkṣamūlādi / āraṇyakānītyaraṇye bhavāni / ata eva prāntāni vijanapadānīti vijanasthānāni / viviktāni śūnyāni / vivikto rahitaḥ grāmasyāntaḥ samīpamekadeśo vā / manasikāraviveka iti manasikārebhyo vivekaḥ / mṛdunā abhiniveśena niśritaḥ / madhyena ālīnaḥ / adhimātreṇa adhyavasitaḥ / tenaivātmotkarṣaṇāt adhyavasāyamāpannaḥ / saṃkīrṇo gṛhipravrajitaiḥ / ākīrṇaḥ pravrajitaireva bodhisattvacaṇḍālaḥ tairasaṃvāsyatvāt / bodhisattvadūṣī svadoṣeṇa teṣāṃ dūṣaṇāt / bodhisattvapratirūpako dehasāmyāt / bodhisattvaprativarṇiko nāmasāmyāt / bodhisattvakāraṇḍavakaḥ haṃseṣviva teṣvakṛṣṇeṣu kṛṣṇatvāt / cauraḥ śramaṇaveṣeṇa dharmagrahaṇāt / cauro bodhisattvānāmasammatatvāt / cauraḥ sadevakasya lokasya mithyādakṣiṇīyatvāt / tajjātīya ityādinā tāvadvaśasya sabhdirasevyatāṃ vistareṇāha / sthāma balam / anāryāḥ pāpāḥ / udvignaṃ bhītam / tatrāpi tāvaditi tādṛśepi / maṃtrāyamāṇenetyādinā maitryādicatuṣṭayaviṣayabhedānāha / evaṃ cetyādinā praṇidhānam / ayamapīti / yasya khalu punarityādikaḥ sarvaḥ / abhijñāyeti / atyutka[ṭaḥ] parākramaḥ puruṣakāraḥ / idamapītyādinā paścimamārakarmopasaṃhāraḥ // mārakarmaṇāmabhidhāyakaḥ parivartastathoktaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāmekaviṃśatitamaḥ parivartaḥ // (RSt_132) 22. kalyāṇamitraparivarto nāma dvāviṃśatitamaḥ / atha khalvityādinā āsu khalu punarityataḥ prāk / prajñāpāramitaiveti prādhānyādavadhāraṇam / yathā ca saikā tayā sahitāḥ ṣaṭ / ata āha / sarvā eva cetyādi / kuta ityāha / ṣaḍevetyādi / tā eva niṣṭhāṃ gatāḥ śāstā yaḥ paramaṃ phalam / tataḥ pūrvānta eva mārgaḥ / āloko lokottaraṃ jñānaṃ pramuditāyāṃ sopi tā eva / ulkā prayatnavāhī mārgo vimalādibhūmiṣu ṣaṭsu sopi tā eva / avabhāso divasālokaḥ / sa cāyatnavāhī mārgo 'calādiṣu bhūmiṣu sopi tā eva / ataśca tā eva trīṇi ratnāni / tasmāttā eva śaraṇaṃ yāvat dīpaḥ / padārthaḥ pūrvavat / tā eva mātā dhāraṇātpoṣaṇācca / tā eva pitā bijādhānāt / jñānāyeti darśanāya / bodhāyeti bhāvanāmārgāya / taktasya hetoriti kutaḥ prajñāpāramitaiva yathoktaguṇā netarā ityarthaḥ / atra hītyādinā parihāraḥ / traiyadhvikabuddhānāṃ ca sarvajñatā tatprasūtaivetyākhyātumāha / yepītyādi / nirjātā niṣpannā / antargatā iti yathāyogamantarbhūtāḥ / buddhajñānādipadāni pūrvameva vyākhyātāni / sarvabhūtānāṃ upakāribhūto bhavatīti sambandhaḥ / kadetyāha yadetyādi / iti kalyāṇamitrasevā navamaṃ liṅgam // āsu khalvityādi subhūtirāhetyataḥ prāk / yasmāt iyameva praṇāyikā tasmāt aparapraṇeyatā ityādi / tasmādaparapraṇeyatā daśamaṃ liṅgam // subhūtirāhetyādi / saṃkleśo vyavadānaṃ ca prajñāyata iti yāvat / asaṅgalakṣaṇetyanupalambhalakṣaṇā / sarvadharmasvalakṣaṇānāṃ tasyāmanupalambhāt / tathā rūpādayopi śūnyatvādviviktatvāt / yadityādinā codyaṃ na codyaṃ na hītyarthaḥ / udagraho nimittasya abhiniveśo vastutvena grāhaḥ / tadevamasaṅgalakṣaṇā bhagavatī dharmāśca / tathāpyasti saṃkleśo 'sti vyavadānamityekādaśamaṃ liṅgam // subhūtirāhetyādi sa cetpunarityataḥ prāk / anavamardanīya ityasaṃhāryaḥ / anenāpīti sarvadharmeṣvavivikteṣvityādinā anavamardanīyatvalābho dvādaśaṃ liṅgam // ityuktāni liṅgāni // vivṛddhirvaktavyā / ataḥ śāstram- (RSt_133) [127] jambūdvīpajaneyattābuddhapūjāśubhādikāḥ (kām) / upamāṃ bahudhā kṛtvā vivṛddhiḥ ṣoḍaśātmikāṃ // 5-2 // ṣoḍaśaprakārā vivṛddhiruktā sūtre / kiṃ kṛtvā? 'upamāṃ kṛtvā' / kīdṛśīm? jambūdvīpe ye janāḥ sattvāsteṣāmiyattayā sūtroktena māhātmyena manuṣyabhāvacittotpādalakṣaṇena yā buddhapūjā tayā yacchubhaṃ puṇyaṃ tadādiryasyā upamāyāḥ, tām / ādiśabdaṃ (bdāt?) labdhara (?)kāri(?)mahāmaṇiratnādiparigrahaḥ / buddhabhūmirbahubhiḥ prakārairuktā vināpyupamām // tatrādyā sa cetpunarityādinā tadyathāpītyataḥ prāk / yāvajjīvamiti yāvadāyuḥ / taddānamiti yadbuddhebhyo sarvasattvebhyaḥ / manasikāraiḥ viharatīti vivṛddhisaṃgṛhītaiḥ / sthāpayitveti tyaktvā / tatteṣāṃ sthāpanaṃ kasya hetoḥ? vadhyagatāniveti vadhyasthānagatānivā(va) / virāgayata ityaprāptavataḥ / itiprajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikārai rātriṃdivānāṃ nayanāt prathamā vivṛddhiḥ // tadyathāpītyādi na ca parihīyata iti yāvat / prajñāpāramiteti tāvadanveṣṭavyeti sambandhaḥ / kīdṛśena? avirahitasarvajñatācittena / avirahitātpūrvaṃ manasikāraśabdaḥ kvacit paṭhyate / sā vānyā veti pustakabhedāt / prajñāpāramitāpratisaṃyuktairmanasikāraiḥ kṣaṇamapyavirahād dvitīyā vivṛddhiḥ // subhūtirāhetyādi netatsthānaṃ vidyata iti yāvat anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntipratilambhādvyākaraṇalābha iti tṛtīyā // subhūtirāhetyādyā parivartāntāt / vyākaraṇe 'bhisambodhe ca nirmānatvāccaturthī // kalyāṇamitrādiḥ parivarto kalyāṇamitraparivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ dvāviṃśatitamaḥ parivartaḥ // (RSt_134) 23. śakraparivarto nāma trayoviṃśatitamaḥ / tena khalu punarityādi evaṃ śikṣamāṇaṃ cetyataḥ prāk / sadevamānuṣāsuraṃ lokaṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhayānikānanupāyakuśalāṃśca bodhisattvo 'bhibhavati / teṣāṃ cānabhibhūto bhavatīti pañcamī vivṛddhiḥ // evaṃ śikṣamāṇaṃ cetyādi āparivartāntāt / catvāro lokapālāḥ śakrastadanye ca devāstamupasaṃkramiṣyantītyādibhiranuśaṃsaiḥ ṣaṣṭhī // śakreṇoktaḥ parivartaḥ śakraparivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ trayoviṃśatitamaḥ parivartaḥ // 24. abhimānaparivarto nāma catarśititamaḥ / atha khalvityādi kathaṃ cānandetyataḥ prāk / ālīno bhavatīti anulagno bhavati / kathamityāha / eṣa ityādi yāvatparipūrayiṣyatīti / na hyevamityādi / yathānyasūtreṣu tathāgatabhāṣitaṃ yujyamānaṃ evamatra nāstītyarthaḥ / gādhaḥ pratiṣṭhā / āsvādo ruciḥ / nāmagotragrahaṇaṃ dhutaguṇakīrtanaṃ ca pūrvavat / utsadā upacitāḥ kāyā rāśayaḥ iti saptamī vivṛddhiḥ // kathaṃ cetyādyā pavirtāntāt sarvaṃ subodham / ityaṣṭamī vivṛddhiḥ // yoyamavinivartanīyo 'bhimāno bodhisattvasya bavhanarthahetustadupalakṣitaḥ parivarto 'bhimānaparivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ caturviśatitamaḥ parivartaḥ // 25. śikṣāparivarto nāma pañcaviṃśatitamaḥ / atha khalvityādi pāraṃ gacchatīti yāvat / kva śikṣamāṇaḥ sarvajñatāyāṃ śikṣata iti praśnaḥ / kṣaye 'nutpāde 'nirodhe 'jātau'bhāve (RSt_135) viveke virāge ākāśe dharmadhātau nirvāṇe śikṣamāṇa ityuttaram / atropapattiḥ / yā hi tathāgatasya tathatā yayāsau tathāgataḥ na sā kṣīyate 'kṣayatvāt [a?] kṣayasya / na ca sā utpadyate va nirudhyate vā jāyate vā bhavati vā vibhavati vā vivicyate vā rajyate vā ākāśībhavati vā dharmībhavatīti vā nirvāti vā / evaṃ śikṣamāṇaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣata ityanena mārgamāha // buddhabhūmau śikṣata ityanena phalamāha / amṛtadhāturmokṣadhātuḥ / nāthakāmā iti nāthatvakāmāḥ / abhyudgatatetyutkṛṣṭatā / śakunīn dhnanti śākunikāḥ / niṣādā mṛtapā(? mṛgayavaḥ) / dhīvarāḥ kaivartāḥ / urabhrā meṣāḥ / tān dhnantīti aurabhrikāḥ / andho 'cakṣuḥ / badhiro 'śrotraḥ / kāṇa ekākṣaḥ / kuṇṭho vakrabāhuḥ / kubjo bhagnapṛṣṭhaḥ / kuṇiḥ karavikalaḥ / laḍgaḥ saṃhatajānuḥ / khañjo vikalagatiḥ / jaḍo niṣpratibhaḥ / lolo 'sthirapadaḥ / lallo 'karmaṇyajivhaḥ / kalla uccaiḥ śabdaśrāvī / hīnāṅgo ninditāṅgaḥ / vikalāṅga ūnāṅgaḥ / vikṛtāṅgo manuṣyavisadṛśāṅgaḥ / nigacchatīti niṣpādayati / tāmanuprāpnotīti balādipariśuddhim / jānamiṣyāmaḥ paśyayiṣyāma iti / śatrantātkarotyarthe ṇic / ṭilopaḥ / śeṣaṃ subodhaṃ yāvat pāraṃ gacchanti / iti navamī vivṛddhiḥ // tadyathāpītyādi punaraparātprāk / suvarṇajātarūpādayaḥ gobalīvardanyāyena / ūṣarāḥ sakṣāramṛttikāḥ / ujjaṅgalā ucca(?)nirjalāḥ / tṛṇaṃ vīraṇādi / khāṇḍaḥ su(śu)ṣkatarukīlakaḥ / kaṇṭakādhānaḥ kaṇṭakīmadanādirvividhāste yeṣu / śeṣaṃ subodham / iti daśamī // punaraparādi punaraparātprāk / cakravartirājyaṃ saṃvartate 'smāditi tat saṃvartanīyam / ityekādaśī // punaraparādi punaraparātprāk / śakraḥ saṃvartate 'smāditi tatsaṃvartanīyam / iti dvādaśī // punaraparādi punaraparātprāk / brahmā saṃvartate 'smāditi tatsaṃvartanīyam / iti trayodaśī // punaraparādi jīvitendriyavākyātprāk / kuśalasasyaprarohavirodhino rāgadveṣamohāḥ khilāḥ / vicikitsā satyaratneṣu vimatiḥ / īrṣyā parasampattau vyāroṣaḥ / śeṣāḥ ṣaṭ pāramitāvipakṣāḥ / śeṣaṃ subodham / iti caturdaśī // (RSt_136) tadyathāpītyādi sa cetpunarityataḥ prāk / ajñāna iti prajñāpāramitāvipakṣe / puṇyāgraḥ puṇyairagraḥ / tadeva darśayitumāha tatkimityādi / buddhaviṣayo buddhadharmasākalyam / vaśavartī vṛṣabhiḥ / tabhdāvastattā / vikrīḍitaṃ ṛddhiprātihāryeṇa / siṃhanādanadanamanuśāsanīprātihāryeṇa / buddhānāṃ sampattirubhayāryasaṃghaiścaryam / vyavacārayati parijñānāt / na ca prativahati teṣvanavasthānāt / śeṣaṃ subodham / iti pañcadaśī // sa cetpunarityādyāparivartāntāt / atha tāmapi na sañjānīte / kathamityāha iyaṃ setyādi vāśabdāntam / evamapītyebhireva tribhirākāraiḥ / sa cedevaṃ caratīti tathaivāsaṃjānannasamanupaśyan / iti ṣoḍaśī vivṛddhiḥ // śikṣāyā vācakaḥ parivartaḥ śikṣāparivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ pañcaśiṃtitamaḥ parivartaḥ // 26. māyopamaparivarto nāma ṣaḍviṃśatitamaḥ / uktā vivṛddhiḥ / nirūḍhirvaktavyā / ataḥ śāstram- [128] trisarvajñatvadharmāṇāṃ paripūriranuttarā / aparityaktvasattvārthā nirūḍhirabhidhīyate // 5-3 // tribhiḥ sarvajñatvaiḥ saṃgṛhītā dharmāḥ 'trisarvajñatvadharmāḥ' / tāraṇamocanāśvāsanaparinirvāpaṇāni 'sattvārthāḥ' / ataḥ sūtre 'tha khalvityādi viharantīti yāvat / carannapīti kva caran? vivṛddhau / kiṃ caran? dānādīn / cittaṃ krāmatīti gacchatīti prasīdatītyarthaḥ / cittamutpāditamityaho batāhamenāmadhigaccheyamiti / uhyamānāniti hriyamānān / same yukte nirdoṣe / pārime tīra iti nirvāṇe / samṛdhyantāṃ teṣāmiti cittotpādā iti pareṇa sambandhaḥ / abhīpsitāḥ prītikaratvāt / paricintitāḥ punaḥpunarutpādanāt / parigṛhītā aparityāgayogena / buddhadharmāṇāmiti buddhaḥ sarvajñaḥ / tasya dharmāṇāmityayamuddeśaḥ / tasya nirdeśastribhiḥ sarvajñatvaiḥ sarvajñabhāvaiḥ yataḥ sa sarvajño bhavati sarvajñatā ca svayambhūṃtvaṃ ca, asaṃhāryatā ca / tatra sarvākārasarvadharmasamyagjñānamiha sarvajñatā / svayameva cittādeva bhavantyasya dharmā iti svayaṃbhūḥ / sarvadharmavaśavartītyarthaḥ / tasya dharmāḥ svayaṃbhūtvena ye saṃgṛhītāḥ / nāsya saṃhāramastīti asaṃhāryaḥ / (RSt_137) savāsanasarvāvaraṇanirmukta ityarthaḥ / tasya dharmā ye 'saṃhāryatvena saṃgṛhītāsteṣāṃ sarveṣāṃ paripūraṇāya bhavantviti iyatā paripūriruktā // sattvārthāparityāgamāha / na me bhagavannityādinā / imairiti sautro nirdeśaḥ / ato bhisa ais bhavati / ido 'nādeśaśca na bhavati / imairityuktam / katamairityāha / kimitītyādi / kimitiśabdasya kathaṃ nāmetyarthaḥ iti nirūḍhiḥ // cittasya saṃsthitiḥ / sā vaktavyā / samādhirityarthaḥ / ataḥ śāstram- [129] caturdvīpakasāhasradvitrisāhasrakopamāḥ / kṛtvā puṇyabahutvena samādhiḥ parikīrtitaḥ // 5-4 // sūtre puṇyabahutvena samādhirukto na sākṣāt / katham? caturdvipakaśca lokadhātuḥ sāhasraśca dvisāhasrakaśca trisāhasrakaśca tairupamāḥ kṛtvā / katamena granthena? yasteṣāṃ bhagavannityādinā abhinirhṛtāni bhagavantītyetadantena / teṣāmiti sarveṣām / tāniti pratirūpān / dharmatā dharmasamūhaḥ svabhāvo vā / palāgreṇeti palapramāṇena pramāṇaṃ grahītuṃ iyanti palānīti / atha kiṃ kasyātropamānam? puṇyaparimāṇasya jambūdvīpādiparimāṇam / śāstra upacāraḥ kṛtaḥ / nanvanumodanāmātrasyaitatpuṇyaparimāṇaṃ na samādheḥ? anumodanāpuṇyānumodanena puṇyabahutvenetyabhiprāyādadoṣaḥ / anumodanāyāḥ paripūraṇārthaṃ tāmakurvatāṃ ca nindārthamāha / evamityādi / mārādhiṣṭhitā iti māreṇa mahāpāpena nirutsāhīkṛtāḥ / na śṛṇvanti śabdataḥ / na jānantyarthataḥ / na paśyantyādarataḥ / na samanvāharantīti nābhimukhīkurvanti / mārapakṣe bhavāḥ mārapākṣikāḥ / tadvadeva mahataḥ sattvārthasya vighātakaraṇāt / mārabhavanebhyaścyutā iti / mārā eva atyantaṃ tatsādharmyāt / abhinirhṛtā iti niṣpāditāḥ / kairityāha / yairityādi / yeṣāmityādi ca / evamukta ityādinā anumoditavyāntena śakrapraśaṃsā / yarityādinā yairapītyataḥ prāk / mahāyānaprasthitānāṃ anumodanānuśaṃsāḥ / yairapītyādinā prathamacittotpādikānāmapi na kevalamanumoditāni svasantāne cāvaropitānyabhinirhṛtāni ca bhavanti / anumodya cāvaśyaṃ pariṇāmanā kartavyā / yathā ca te kartavye tathānumodanāpariṇāmanāparivartādveditavyam / yathoktaṃ mahatyobhagavatyoḥ- 'tāni kuśalamūlāni anumodyānuttarāyāṃ (RSt_138) samyaksambodhau pariṇāmayitavyāni / tathā ca pariṇāmayitavyāni yathā na cittaṃ citte carati na cānyatra cittāt" ityādi / tadevamanumodanāsahagataṃ kuśalamūlamasya samādherālambanaṃ samyaksambodhau pariṇāmanamākāraḥ / cittasaṃsthitiḥ svabhāvaḥ / kva saṃsthitiḥ? na citte grāhakalakṣaṇena na vānyatreti na sarvadharmeṣu / kiṃ tarhi? sarvadharmatathatāyāmadvayāyāmiti cittasaṃsthitiḥ // darśanaheyā vikalpāḥ sapratipakṣā vaktavyāḥ / tānadhikṛtya śāstram- [130] pravattau ca nivṛttau ca pratyekaṃ tau navātmakau / grāhyau vikalpau vijñeyāvayathāviṣayātmakau // 5-5 // dvau tāvadvikalpau 'grāhyau' grāhyasya vikalpanāt / kathaṃ 'vikalpau'? yatastayorātmā na yathāviṣayaṃ vitathaḥ kalpo vikalpa iti kṛtvā / tau punaḥ kasminviṣaye? pravṛttipakṣe ca / 'pratyekaṃ' ityubhayorapi pakṣayoḥ / 'navātmakau' navaprabhedau // [131] dravyaprajñaptisatsattvavikalpau grāhakau matau / pṛthagjanāryabhedena pratyeka tau navātmakau // 5-6 // aparau dvau 'vikalpau grāhakau' grāhakasya vikalpanāt / kathaṃ dvau? yathākramaṃ dravyasataḥ prajñaptisataśca sattvasya vikalpanāt / tatra prathamaṃ pṛthagjanānāṃ dvitīyamāryāṇām / tāvapi 'pratyekaṃ navātmakau' / kathaṃ tau grāhakavikalpau? asata eva grāhakasya kalpanāt / vitatho hi kalpo vikalpaḥ / etadevāha- [132] grāhyau cenna tathā sto 'rthau kasya tau grāhakau matau / iti grāhakabhāvena śūnyatā lakṣaṇaṃ tayoḥ // 5-7 // 'grāhakabhāvena' iti grāhakasattvarūpeṇa / 'tayoḥ' iti grāhakavikalpayoḥ // catvāropyamī vikalpā viṣayabhedena pratyekaṃ navavidhāḥ / ata ādyamadhikṛtya śāstram- [133] eṣa svabhāve gotre ca pratipatsamudāgame / jñānasyālambanābhrāntau pratipakṣavipakṣayoḥ // 5-8 // [134] svasminnadhigame kartatatkāritrakriyāphale / pravṛttipakṣādhiṣṭhāno vikalpo navadhā mataḥ // 5-9 // (RSt_139) 'kartṛtatkāritrakriyāphale ' iti kartari tatkāritrakriyāphale cetyarthaḥ / svabhāvādinavakaṃ pravṛttipakṣaḥ / bodhisattvopādeyatvāt / tadadhiṣṭhāna eṣa vikalpaḥ / tasmātprathamaḥ / ataḥ prathamaṃ vikalpamadhikṛtya sūtre navavākyāni / tatrādyamadhikṛtya sūtram / subhutirāha / kathaṃ ca bhagavan māyopamamityādi tadyathāpityataḥ prāk / māyākāranirmitaṃ gajādikaṃ māyā / tadvadanyadapi yat khyāti nehāsti tat māyopamam / ta thā ca cittam / grāhakalakṣaṇatvāt grāhakasya cāsattvāt / na hyasati grāhye grāhakaṃ yuktam / grāhyābhāvaḥ kathamiti cet / yadi jñānenārthaḥ prakāśyeta syādgrāhyatvam / na ca prakāśyeta / aprakāśasya prakāśyavirodhāt / athārthaḥ prakāśātmaiva / kiṃ tasya jñānena? tasmānmāyopamaṃ cittaṃ tadasat kathamabhisaṃbudhyata iti praśnaḥ / uttaraṃ tatkimityādinā / no hīdaṃ no dīdamityasattvāditi bhāvaḥ / anyatretyanyam / taṃ dharmamityātmānam / no hīdamiti tasyātyantamasattvāditi bhāvaḥ / etadeva sphuṭīkartumāha / nāhamityādi / astīti nāstīti vā nirdeśaṃ nopaiti / asato 'vijñātarūpasya vidhipratiṣedhābhyāmasambandhāditi bhāvaḥ / yopi dharma ityādi sugamam / tasmāttarhītyādi / tarhiśabdo 'kṣamāyām / tasmāditi grāhakalakṣaṇatvāt / grāhakatvasya vāyogāt / atyantagrahaṇena caitadāha / yatheyaṃ svena lakṣaṇena grāhakatvena śūnya tathā sarvaiḥ saṃprayogibhiḥ, teṣāmapi grāhakalakṣaṇatvāt / ālambanabhūtaiśca sarvadharmaiḥ, ālambanasya grāhyalakṣaṇatvāt / dharmāṇāṃ ca yathāyogaṃ grāhyagrāhakalakṣaṇatvāt / kathaṃ punargrāhakau na staḥ? abhede grāhyagrāhakatvāyogāt, aṅgulyagravat / bhede jaḍasya paratopi prakāśāyogāt / ajaḍasya svayameva prakāśāt / nāsau bhāvayitavyaḥ / na punaḥpunarbuddhau niveśyaḥ kharaviṣāṇavat / nāpyasāvityādi / kasyaciddharmasyeti samyaksambodhyādeḥ / āvāhaka āhārakaḥ / nirvāhako niṣpādakaḥ / asato 'kiñcitkaratvāt / pratītyasamutpāda eṣa enaṃ prāpya bodhisattvaḥ saṃbudhyata iti cedāha / kathaṃ cetyādi / na hyasat prāpyata iti bhāvaḥ / anuttarāpītyādi / atyantaviviktā prajñāpāramitāvat / kathaṃ bhavatīti naiva bhavati / atyantāsatoḥ sādhyasādhanatvāyogāditi bhāvaḥ / evamukta ityādi / yata eva ata eveti / hetvanurūpatvātphalasyetyarthaḥ / sa cedityādinā hetuṃ paripūrayati / yadi hi saṃjānīte tadā vikalpaḥ syāt na prajñāpāramitā / evamityādinopasaṃhāraḥ / nāpyabhisaṃbudhyata ityabhisaṃbodheravikalpanāditi bhāvaḥ / abhisabudhyate cetyādi / parikalpitena hi rūpeṇa trayamidaṃ nāsti tacchūnyena tu vijñaptirūpeṇāstīti bhāvaḥ / tathāpi saṃvṛttireṣāṃ yathā (RSt_140) pratibhāsasamatvāt / śūnyatā tu paramārthaḥ / gambhīre 'rthe caratīti yato 'sminnarthe na śakyate 'nyaiścaritum / duṣkarakāraka iti / yataḥ sa bhagavān sākṣātkartuṃ śaktopi na sākṣātkaroti sattvāvekṣayā / bhāṣitasyārthamiti ābhiprāyikamartham / duṣkaramanyeṣāṃ sukaraṃ bodhisattvasyeti bhāvaḥ / kutaḥ sukaram? upāyakuśalatvāt / sa copāyaḥ prajñāpāramitaiva / atastamevāha tathāhītyādinā / ya iti bodhisattvaḥ / ya iti gambhīro 'rthaḥ / yeneti prajñāpāramitākhyena / athāsyāṃ prajñāpāramitāyāṃ carataḥ sā caryā kiyatā bhavatītyata āha / sa cedityādi / na saṃsīdatīti na bhajyate / ayamuddeśaḥ / asya nirdeśaḥ ṣoḍhā / nāvalīyata iti nāsyāṃ madhyapremā / na saṃlīyata iti nāsyāṃ mṛdupremā / na vipṛṣṭhībhavatīti nāpremā / nottrasyatīti naināṃ tyaktukāmaḥ / na saṃtrasyatīti na tyajati / na saṃtrāsamāpadyata iti na prabandhena tyajati / tadevaṃ ṣaḍvidhabhaṅgapratiṣedhādetadgamyate yosyāmabhimukhībhūtāyāmatyantaṃ prīyate so 'syāṃ caratīti / aparamāha sa cedityādinā / aparamāha / āsannetyādinā / aparamāha dūrīkṛtetyādinā / iha svabhāvādayo navārthāḥ / pravṛttipakṣe bodhisattvairupādeyatvāt / teṣu vikalpaḥ sammoho 'samyagjñānam / tatrādyaḥ svabhāvavikalpaḥ / svabhāvaḥ svābhiprāyaḥ / ahamanuttarāṃ samyaksambodhimadhigaccheyaṃ tanmārgeṇeti / bodhicittamityarthaḥ / tasmin vikalpaḥ / ākāro bodheḥ prajñāpāramitāyāśca śūnyatāyāṃ yadajñānamasamāhitajñānaṃ ca / samāhitajñāne ca tisro manyanā / ahaṃ carāmi āsannā me mahābodhirahaṃ vā dūre hīnabodheḥ syāmiti / asya pratipakṣaḥ kathaṃ bhagavanmāyopamaṃ cittamityata ārabhya tadyathāpītyataḥ prāk / iti svabhāvavikalpaḥ // tadyathāpītyādi / āsannā me mahābodhirdūre hīnabodhī yatohaṃ buddhagotra iti sammohaḥ / asya pratipakṣaḥ / ākāśasamatvādgotrasya tadvadavikalpā prajñāpāramiteti gotravikalpaḥ // tadyathāpītyādi / asti me pratipattisamudāgamaḥ / tata āsannā me mahābodhirdūre hīnabodhī iti saṃmohaḥ / tasya pratipakṣaḥ samudāgamasya māyāpuruṣopamatvādavikalpā prajñāpāramiteti pratipatsamudāgamavikalpaḥ // tadyathāpītyādi / pratibhāsaḥ pratibimbaḥ / jñānapratibhāsasya pratibhāsatvenaiva yad jñānaṃ na tvālambanasya ca / seha jñānasyālambanā bhrāntiḥ / sā mama jātā / tata āsannā me mahābodhirdūre hīnabodhī iti saṃmohaḥ / tasya pratipakṣaḥ pratibimbavadavikalpā prajñāpāramiteti ālambanābhrāntivikalpaḥ // (RSt_141) tadyathāpītyādi / pratipakṣo hantā vipakṣo hantavya iti saṃmohaḥ / asya pratipakṣo yathā tathāgatasya priyāpriyau na stastadvadavikalpāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caratopīti pratipakṣavipakṣavikalpaḥ // yathaiva hītyādi abhūtakalpanāt kalpaḥ / tasya vigamakalpanādvikalpaḥ / tau prahīṇau yathā tathāgatasya tadvadavikalpāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caratopi / tatra kalpavigamo vikalpaḥ svādhigamasaṃmohaḥ / tasya pratipakṣaḥ kalpavikalpaprahīṇā prajñāpāramiteti svādhigamavikalpaḥ // tadyathāpītyādi / prajñāpāramitāmahaṃ bhāvayāmi / tata āsannā me mahābodhirdūre hīnabodhī iti kartari sammohaḥ / tasya pratipakṣaḥ / kartustathāgatanirmitopamatattadvadeva kartari nirvikalpā prajñāpāramiteti kartari vikalpaḥ // tadyathāpītyādi / sa ca tathāgatanirmito yadarthaṃ nirmitastacca kṛtyaṃ karoti / na ca tāṃ kriyāṃ vikalpayati / tadvadbodhisattvaḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayati na ca vikalpayatīti pratipakṣaḥ / bodhivikalpanaṃ kriyāphalavikalpaḥ // tadyathāpītyādi [ā parivartā]ntāt / śilpinā yadartha dāruyantramayaḥ pumānkṛtaḥ sa tadartha karoti na vikalpayati / tadvadbodhisattvo bodhaye, na (tāṃ) bodhiṃ prāpsyati na ca tāṃ vikalpayatīti pratipakṣaḥ / bodhivikalpanaṃ kriyāphalavikalpaḥ // māyopamacittopalakṣitaḥ parivarto māyopamaparivartaḥ // āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ ṣaḍiṃvaśatitamaḥ parivartaḥ // 27. sāraparivarto nāma saptaviṃśatitamaḥ / māyopamaparivartasyānte prathamo grāhyavikalpa uktaḥ / itare trayo vikalpā iha sāraparivarte vaktavyāḥ / tatra dvitīyaṃ grāhyavikalpamadhikṛtya śāstram / [135] bhavaśāntiprapātitvānnyūnatve 'dhigamasya ca / parigrahasyābhāve ca vaikalye pratipadgate // 5-10 // (RSt_142) [136] parapratyayagāmitve samuddeśanivartane / prādeśikatve nānātve sthānaprasthānamohayoḥ // 5-11 // [137] pṛṣṭhato gamane ceti vikalpo 'yaṃ navātmakaḥ / nivṛttipakṣādhiṣṭhānaḥ śrāvakādimanobhavaḥ // 5-12 // adhigamanyūnatādau doṣe bodhisattvapraheye[']bhāvānnivṛttipakṣādhiṣṭhāno navavidhaśca śrāvakādīnāṃ manobhavastairaheyatvāt / etānāha atha khalvityādinātha khalu bhagavānityataḥ prāk / tatra śāriputra ekamāha / tataḥ subhūtirekaṃ tato devaputrāstrīn / punaḥ subhūtiścaturaḥ / ihāpi pratipakṣāḥ paṭhyante / tadviparyayeṇa vikalpā gamyante / sāre batāyamiti bataśabdo harṣe / utkṛṣṭaṃ phalaṃ samyaksaṃbodhiḥ / so 'nusāraḥ / tannimittaṃ bodhisattvaścarati / katama ityāha / ya ityādi / prajñāpāramitā cātra ubhayanairātmyajñānamucyate / tasyāṃ carataḥ saṃsāre nātyantamudvego nirvāṇe nātyantamutkaṇṭhā / ubhayoranupalambhatvāt / tatoyamanuttarāṃ samyaksambodhimadhigacchediti pratipakṣaḥ / anyathā tu saṃsāre vā patetpañcabhiḥ pāramitābhiḥ / nirvāṇe vā pudgalanairātmyajñānāt / ata eva ca vinā prajñāpāramitayā bodhisattvo bodhisattvākhyāṃ na labhate / tadyathā samyagabhiṣiktopi cakravartinaḥ putraścakravartiśabdaṃ vinā saptabhī ratnairityadhigamanyūnatāvikalpaḥ // saraṇaṃ sāraḥ / karma dharmaḥ / gamyatā sudharṣaṇatetyarthaḥ / viparyayādasāro durddharṣaṇatā / ataḥ pāramitānāṃ durddharṣaṇatve sa carati yaścarati prajñāpāramitāyām / sā hi tāsāṃ parigrahasamarthā / tadyathā strīṇāṃ sadhūrtake nagaramārge śasrapāṇipuruṣa iti pratipakṣaḥ / anyathā sudharṣaṇāḥ syuriti parigrahābhāvavikalpaḥ // etadabhavaditi namaskartavyā ityādyatha khalvityataḥ prāk / namaskartavyāsta iti kutaḥ? pratipattisākalyādaparādhīnatvāduddeśānivṛtteśca / ata evāhuḥ yairityādi / sarvamabhinirhṛtānīti pratipattitaḥ pañcabhiḥ pāramitābhiḥ / ihetyubhayanairātmyavedinyām / ata eva gambhīrāyāmiti pratipakṣaḥ / tasyāmacaratāṃ pratipattivaikalyaṃ syāt / tataste mārādibhiḥ suyodhanāḥ syuḥ / akṣatakavacā iva yodhāḥ pratiyodhairiti pratipattivaikalyavikalpaḥ // tathetyādi / ye ceti vartate / tatheti prajñāpāramitāpradhānāsu pāramitāsu caranta iti hetau śatṛpratyayaḥ / tathā caraṇādityarthaḥ / tataḥ kimityāha / bhūtakoṭirityādi / yathā hi cakravartī pradhānaṃ mahāprabhāvatvāt, kodrārātīḥ (? koṭṭarājānaḥ) (RSt_143) tadanuvartinastathaiva prajñāpāramitā pradhānaṃ tayā saṃsāranirvāṇayoranupalambhāt / yathā te pāramitābhiḥ saṃsāre na pātyante tathā pudgalanairātmyajñānavaśena bhūtakoṭiṃ na sākṣātkurvanti / yadi tu prajñāpāramitā pradhānaṃ na syāt tadā hīnabodhiṃ bhūtakoṭiṃ sākṣātkuryureveti parapratyayagāmitvavikalpaḥ // anenāpītyādi / aneneti vakṣyamāṇena / tamevāhurya ityādinā na sākṣātkurvantīti / kutaḥ? uddeśaḥ samyaksaṃbodhau litsā / kutastasmādanivṛttiḥ? yato na tāvatprajñāpāramitā tato nivartate tadarthameva tasyāṃ caraṇāt / nāpītarāḥ / tadanupraviṣṭānāṃ tāsāmapyanivṛtteḥ / tadyathā sarvāḥ kunadyo mahānadīmanupraviśya samudrameva gacchanti na nivartata ityuddeśanivṛttikalpaḥ // navāpyete vikalpā mahatyorbhagavatyo svārthasampattimadhikṛtya yojitāḥ / ataḥ prādeśikatvanānātvavikalpau yathā tayoruktau tathā tāvad brūmaḥ / pāramitāpañcakaṃ vāmahastavat / ṣaṣṭhī dakṣiṇahastavat / ubhābhyāṃ sarvakṛtyeṣu vyāpārasiddheriti pratipakṣaḥ / yadi tu dakṣiṇahastaprāyā ṣaṣṭhī na syāttadā prādeśikaḥ syādvyāpāra iti prādeśikavikalpaḥ // yathā hi nānārasāḥ kunadīmahānadyo mahāsamudramanupraviśyaikarasā bhavanti tathā nānārasāḥ pañca pāramitāḥ ṣaṣṭhīmanupraviśyaikarasā bhavantīti pratipakṣaḥ / nānārasāḥ tathaiva tāḥ samyaksambodhāvapīti nānātvavikalpaḥ / asyāṃ tu bhagavatyāṃ parārthasannāhamadhikṛtya dvāvimau vikalpau subhūtirāhetyādinā / atha khalvityādinā tatra sannahyanta ityanena duṣkaratvaṃ darśitamanantānāṃ sattvānāmarthasya kartumaśakyatvāt / tathāpyevameva sannāhaḥ kartavya īdṛśīṃ mahāśayatāmantareṇa svaparārthayoḥ kartumaśakyatvāditi pratipakṣaḥ / sarvasattvānāmarthasya kenacidakaraṇādātmavineyānāmarthāya sannāhaḥ kartavya iti prādeśikatvavikalpaḥ // nānātvavikalpapratipakṣaḥ samatā / tāmeva vivakṣuḥ paramaduṣkaratvamāha te cetyādinā / vainayikā iti vinayārhāḥ sattvāḥ / tathāpi kasya duṣkaratetyata āha / evaṃ cetyādi / dṛṣṭāntena dṛḍhīkartumāha / ākāśamityādi / tatkasya hetoriti kutaḥ sādharmyādityarthaḥ / ata uttaraṃ ākāśetyādi / anenetyupasaṃhāraḥ / punadrdṛḍhīkartumāha / ākāśenetyādi / ākāśopamaiḥ sattvairityarthaḥ / kuto vivāda ityāha / ayaṃ cetyādi veditavyāntam / caśabdo hetau / vivādaḥ kalahaḥ / sattvānayaṃ vinetukāmaste cāsattvātpariharantīti kalahaḥ / vainayiketyādi / yathā ca vineyā na santi tathā vinayitāpi / tata ubhayāsattayā sutarāṃ paramaduṣkaratā / evamiyaṃ bodhisattvena sarvasattvātmasamatā draṣṭavyā yataḥ śaknuyāt (RSt_144) svaparārthau kartum / sa punarasyāṃ caran kathaṃ jñeya ityāha / sa cedityādi / na saṃsīdatīti na khidyate sutarāṃ prīyata ityarthaḥ / tatkasya hetoriti / mattasya prajñāpāramitāyāṃ caraṇaṃ kasya hetornaiva kasyacit / dharmanairātmyādarśanāditi bhāvaḥ / ata uttaraṃ sattvaviviktatayetyādi / evamityādinā draṣṭavyāntenopasaṃhāraḥ / viviktatā hi sarvadharmāṇāṃ samateti vistareṇa pratipakṣaḥ / nānā sattvā nānā dharmāstato nāstyekarasā prajñāpāramiteti nānātvavikalpaḥ // evaṃ devaputrā ityādi / eva bhāṣyamāṇāyāmiti / evamidānīṃ mayā deśyamānāyāṃ sarvadharmaviviktatāyāmiti caryākāle deśyamānāyāṃ bodhisattvo na saṃsīdatīti sambandhaḥ / na saṃsīdatīti sthānaprasthānayorna muhyati / kena gantavyaṃ kva vā sthātavyamiti / tayaiva sarvadharmasamatāsaṃvedinyā prajñāpāramitayorasaṃmohāt / tathāhi / yena bodhistena gantavyaṃ bodhau sthātavyam / te ca gatisthitī tasyā eva svādhī ne hetuphalāvasthe / tato yena sā gacchati yatra vā tiṣṭhati tatpariṇāmitā api pañca pāramitāstenaiva gacchanti tatraiva tiṣṭhanti / tadyathā cakravartinaścakraratnaṃ yena gacchati yatra vā tiṣṭhati sarvo balakāyastenaiva gacchati tatraiva tiṣṭhatīti pratipakṣaḥ / avijñāḥ pañcapāramitāḥ ṣaṣṭhī nirābhāsā / tataḥ sthānaprasthānayoraniścayaḥ sthānaprasthānaṃ(na)sammohavikalpaḥ // yata ityādi na saṃsīdatīti prasāditametat / yataśca na saṃsīdati tato gamyate carati prajñāpāramitāyāṃ pūrvameveti śeṣaḥ / anyathā kuto na saṃsīdet / tadyathā cakravartinaścakraratnamagrato gacchati paścādbalakāya iti pratipakṣaḥ / udāraviṣayatvātpañcapāramitāḥ prāk pravartante / sūkṣmaviṣayatvāt pṛṣṭhataḥ ṣaṣṭhīti pṛṣṭhato gamanavikalpaḥ // ityukto dvitīyo grāhyavikalpo navavidhaḥ // prathamaṃ grāhakavikalpamadhikṛtya śāstram- [138] grāhakaḥ prathamo jñeyo grahaṇapratimokṣaṇa / manaskriyāyāṃ dhātūnāmupaśleṣe trayasya ca // 5-13 // [139] sthāne cābhiniveśe ca prajñaptau dharmavastunaḥ / śa(sa)ktau ca pratipakṣe ca yathecchaṃ ca gatikṣatau // 5-14 // dravyasannātmā 'prathamo grāhakaḥ' / sa cāsti prajñāpāramitāvat / sā hi kiñcidgṛṇhāti kiñcinmuñcatīti grahaṇamokṣaṇavikalpaḥ / sāpi na gṛṇhāti na muñcatīti pratipakṣaḥ // (RSt_145) gṛhyanta eva dharmāsteṣāṃ manasikārāditi manasikāravikalpaḥ / na sa dharmānmanasikarotīti pratipakṣaḥ // manasikarotyeva dharmāstraidhātuke śleṣāditi traidhātukaśleṣavikalpaḥ / nāsau traidhātuke śliṣyatīti pratipakṣaḥ // traidhātuke sthitaḥ kathaṃ tatra na śliṣyatīti sthānavikalpaḥ / nāsau kvacittiṣṭhatīti pratipakṣaḥ // satyabhiniveśe kathaṃ na tiṣṭhatīti abhiniveśavikalpaḥ / nāsau kiñcidabhiniviśata iti pratipakṣaḥ // asti bodhisattvasya dharmavastūnāṃ prajñaptiḥ / dānapāramitā śīlapāramitā yāvat sarvākārajñateti sarvavastuprajñaptivikalpaḥ / sāpyasya nāstīti pratipakṣaḥ // śa(sa)kta eva samyaksambodhau tāmabhisambudhyate / anyathā vaimukhyāditi śa(sa)ktivikalpaḥ / aśa(sa)ktāḥ sarvadharmā aparigṛhītāḥ / na cāśa(sa)ktaḥ kiñcidabhisambudhyate / sa cedevaṃ carati carati prajñāpāramitāyāmiti pratipakṣaḥ // dānapāramitāśūnyā śīlapāramitāśūnyetyevamādi pratipakṣavikalpaḥ / sopi bodhisattvasya nāstīti pratipakṣaḥ // sarvākāraiḥ sarvadharmāṇāmanupalambhe yathecchagamanaṃ tasya kṣatiḥ / sā bodhisattvasyāstīti yathecchagamanavyāghātavikalpaḥ / sopi tasya nāstīti pratipakṣaḥ / amī nava prabhedā mahatyorbhagavatyoruktāḥ / asyāṃ tu sāmānyena dravyasadgrāhakavikalpaṃ sapratipakṣamāha / atha khalvityādinā nāpītyataḥ prāk / jānanneveti na hi bhagavataḥ kiñcidajñātamasti / bodhisattvo mahāsattva iti lokaprasiddhito dravyasatpudgalarūpaḥ sa kena kāraṇena na saṃsīdatīti dravyasadgrāhakavikalpaḥ / tasya pratipakṣo 'nupalambhaḥ / tamevāha / viviktatvādityādinā / asattvādityarthaḥ / sa hi svayamasat kutaḥ saṃsīdatīti / dvitīyaṃ grāhakavikalpamadhikṛtya śāstram- [140] yathoddeśamaniryāṇe mārgāmārgāvadhāraṇe / sanirodhe samutpāde vastuyogaviyogayoḥ // 4-15 // [141] sthāne gotrasya nāśe ca prārthanāhetvabhāvayoḥ / pratyarthikopalambhe ca vikalpo grāhako 'paraḥ // 4-16 // (RSt_146) ete nava vikalpāḥ pṛthagjanānāṃ prathamasyaiva bhāvānna teṣāṃ dharmāḥ / tairapraheyatvāt / teṣāṃ pratipakṣaḥ ṣaṣṭhī yathā sūtram / yathā sārathiraśvānāṃ sanmārgeṇa yathoddeśaṃ netā tathā ṣaṣṭhī pañcānāmiti pratipakṣaḥ / ṣaṣṭhyabhāvānniyanturabhāvādyathoddeśāniryāṇavikalpaḥ / sarvākārajñatāmārgo bodhisattvānāṃ mārgaḥ / hīnabodhimārgasteṣāmamārgaḥ / tayoravadhāraṇaṃ ṣaṣṭhyaiveti saiva pratipakṣaḥ / tadabhāve mārgāmārgāvadhāraṇavikalpaḥ / naiṣā kasyaciddharmasyotpādikā nirodhikā vā dharmatāṃ pramāṇīkṛtyeti pratipakṣaḥ / utpādikā buddhadharmāṇāṃ nirodhikā tadāvaraṇānāmityutpādanirodhavikalpaḥ / sarvadharmā na saṃyuktā na visaṃyukta iti pratipakṣaḥ / saṃyuktā visaṃyuktā veti saṃyogaviyogavikalpaḥ / rupādau yāvatsarvākārajñatāyāṃ na sthāsyatīti yogaḥ karaṇīyaḥ / sarvadharmāṇāṃ kvacidapyasthitatvāditi pratipakṣaḥ / rūpe yāvatsarvākārajñatāyāṃ sthāsyatīti sthānavikalpaḥ // yathā hi phalakāmo bījamavaropya samyak savardhya yāvatphalāni paripācya bhakṣayati / evaṃ mahābodhikāmaḥ pāramitāsu śikṣitvā tābhiḥ sattvānanugṛhya saṃsārānmocayatīti pratipakṣaḥ / bodhau cittamutpādya sattvānupekṣata iti gotravipraṇāśavikalpaḥ // prārthito 'rthaḥ prārthanā / sarvadharmavaśavartitāmanuprāptukāmena ṣaṣṭhyāṃ śikṣitavyamiti pratipakṣaḥ / tacca śikṣamāṇe sā na syāditi prārthanābhāvavikalpaḥ // ṣaṣṭhī hetuḥ sarvadharmāṇāṃ samudra iva sarvaratnānāṃ tayā paribhāvitā hi śukladharmā buddhadharmā bhavantīti pratipakṣaḥ / ṣaṣṭhyabhāve heturna syāditi hetvabhāvavikalpaḥ // prajñāpāramitāyāṃ carantaṃ traiyadhvikā buddhāḥ samanvāharanti / na ca rūpādito yāvanna sarvākārajñatātaḥ / api tu yatra na rūpādi yāvadyatra na sarvākārajñatā tathā samanvāharantīti pratipakṣaḥ / rūpādito yāvatsarvākārajñatātaḥ samanvāharantīti pratyarthikadharmopalambhavikalpaḥ // etepi na va prabhedāḥ mahatyorbhagavatyoruktāḥ / asyāṃ tu sāmānyenaiva prajñaptisaṃgrāhakavikalpaṃ sapratipakṣamāha / nāpītyādinā api tu khalvityataḥ prāk / kaściddharma iti ātmaprajñaptiviṣayaḥ skandhādiḥ / na saṃsīdatīti svayamasattvāt / ata evāha / tatkasyetyādi / kaściddharma iti skandhādi cittaṃ vā / (RSt_147) sopītyādi / yena dharmeṇeti cittena yo dharma iti bodhisattvaḥ / evametadityādirabhyupagamaḥ / iyatā pratipakṣa uktaḥ / mā bhūd dravyasatsattvaḥ / ahaṃkāraviṣayaḥ skandhādiśvattaṃ vā bodhisattva iti prajñaptisaṃgrāhakavikalpaścaturthaḥ // evaṃ bhagavatā caturvidhāvikalpapratipakṣabhūtā bhagavatī vistareṇa deśitā / bodhisattvastu tasyāṃ caran yathā jñeyastadāha / api tu khalvityādi / bhāṣyamāṇe granthataḥ / deśyamāne arthataḥ / nirdeśyamāne nirviśeṣaṃ kathanāt / upadiśyamāne rahasyakathanāt / na saṃsīdati na mandībhavati / na viṣīdati khedāt / na viṣādamāpadyate santatakhedāt / nāvalīyate cittanamanāt / na saṃlīyate santataṃ tannamanāt / vipṛṣṭhaṃ vaimukhyāt / bhagnapṛṣṭhaṃ punarasāṃmukhyāt / nottrasyati trāsonmukhatvāt / na saṃtrasyati samyak trāsāt / nainamāpadyate sātatyena / tadā veditavyaṃ caratyasyāṃ prajñāpāramitāyāmiti / asyāmacarataḥ saṃsīdanādīnāmavaśyaṃbhāvāt / subhūtirāhetyādinā pāramitāntena subhūterabhyupagamaḥ / evamityādinā / asyāṃ carato 'nuśaṃsātiśayānāha / anugṛṇhanti viśeṣādhānataḥ / samanvāharanti smaraṇataḥ / tepi tasya buddhā bhagavanto dharma deśayantīti sambandhaḥ / kīdṛśā ityāha / bhikṣusaṃghetyādi / kīdṛśasyetyāha / prajñāpāramitāyāṃ carata ityādi / nāma cetyādi / nāma saṃjñā / gotraṃ gārgyādi / balaṃ kāyabalaṃ buddhibalaṃ ca / varṇaḥ pariśiṣṭā guṇāḥ / rūpaṃ varṇasaṃsthāne / etāni parikīrtayamānāḥ prakarṣeṇa prakarṣarūpam / udānamiti guṇaharṣobhdavāṃ gāthāṃ udānayantyudāharanti / kasya guṇā ityāha tasyetyādi / tadyathāpītyādinā dṛṣṭāntamāha / evamevetyādinā dārṣṭāntikam / kiṃ sarveṣāmityādinā praśnaḥ / uttaraṃ no hīdamityādinā / sarvasaṃgāḥ sarve 'bhūtopalambhāḥ / santi bhagavannityādinā punaḥ praśnaḥ / uttaraṃ santītyādinā / ime ta ityādinopasaṃhāraḥ / aparānapyāha yepītyādinā / imepītyādinopasaṃhāraḥ / punaraparamityādinā avinivartanīyānāṃ vaśitā tasyāḥ prāptiḥ / tāmavakrāntāḥ praviṣṭāḥ / buddhairnāmādiparikīrtanasyānuśaṃsamāha / yeṣāṃ khalvityādinā punaraparamityādi / kathamadhimokṣyantītyāha / evametadityādi / teṣāṃ ceti na kevalamakṣobhyasya keṣāmityāha / ye cetyādi teṣāṃ ceti / akṣobhya-tabdodhisattvānām / evamityādinā śravaṇānuśaṃsamupasaṃhṛtya tathātvapratipattyādīnāmanuśaṃsotkarṣamāha / evamanuśaṃsātiśayeṣūkteṣu prakṛtāyāḥ prajñāpāramitāyā viśeṣanirdeśa āparivartāntābhdaviṣyati / taṃ (RSt_148) prastotuṃ subhūtirāha yadā bhagavannityādi / tathatāvinirmukta iti / tathatāmātrasyeva prakhyānāt / parikalpitasya nānāvidhasyāpratibhāsanāt / na kaściddharma upalabhyate / tadā koyamityādi sugamam / tathataiva tāvannopalabhyata iti tasyā agrāhyatvāt / yaḥ sthāsyatīti bodhisattvaḥ / sajjatīti vihanyata ityarthaḥ / ārabhyeti adhikṛtya / dharmavādīti yuktivādī / dharmasyeti buddhanirvāṇasya / anudharmamanukūlaṃ mārgaḥ / vyākurvan ācakṣāṇaḥ / vyākaromyācakṣe / sarvadharmāṇāṃ viviktaṃ vivekaḥ śūnyatā / tasminvihāraḥ samādhiḥ sarvadharmāṇāṃ anupalambhaḥ / tasminvihāraḥ yaḥ khalu punarityādinā subhūtervihārādvodhisattvavihārasyortṣa darśayati / upapattimāha / tathāgatavihāraṃ hītyādinā / carataḥ samādhiniṣpattaye / viharato niṣpannena samādhinā / śeṣaṃ subodham / durbodhaṃ tu prāgeva vyākhyātam // sārādiḥ parivartaḥ sāraparivarttaḥ / āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāṃ saptaviṃśatitamaḥ parivartaḥ // 28. avakīrṇakusumaparivarto nāmāṣṭāviṃśatitamaḥ / māyopamasāraparivartābhyāṃ darśanaheyā vikalpā uktāḥ / darśanamārgādeśca prajñāpāramitāvihārasyāvaśyakaṃ bodhiprāpakatvamuktam / tatastasya tathābhāve kāraṇatrayamanena parivartena prathamaṃ vakṣyati paścādvodhilakṣaṇam / ataḥ kāraṇatrayamadhikṛtya śāstram- [142] bodhau saṃdarśanānyeṣāṃ taddhetośca parīndanā / tatprāptyanantaro hetuḥ puṇyabāhulyalakṣaṇaḥ // 5-17 // tasyā bodheryathoktāt prajñāpāramitāvihārādavaśyaṃ prāptiḥ 'tatprāptiḥ' / tasyā 'anantaro ' 'vinābhāvī 'hetuḥ' jñāpakastrividha uktaḥ sūtre / 'bodhau sandarśanā' vyākaraṇaṃ yad 'anyeṣāṃ' sa prathamo hetuḥ / bhāvināṃ bodhihetorāryānandāya 'parīndanā' dvītīyo hetuḥ / 'puṇyābāhulyalakṣaṇaḥ' tṛtīyaḥ / ataḥ sūtram // atha khalvityādi avakīrṇakusumanāmāno vyākartavyāḥ / tato devaiḥ puṣpamānītaṃ vyākartavyairavakīrṇaṃ tato raśmīnāṃ niścārapraveśau / ānandapṛṣṭena (RSt_149) bhagavatā teṣāṃ vyākaraṇam / tatteṣāṃ vyākaraṇamanyasminviśiṣṭe lokadhātāvitilakṣyate lokadhātoranirdeśāt / āyuḥsaddharmaśitikālayoścayatatvāt / tadanu tasmāttarhītyādinā upasaṃhāro vihartavyāntaḥ / iti prakṛtena vihāreṇa bodhiprāpteḥ prathamaṃ kāraṇam // tato ye hītyādinā samyaksambuddhānāmityetadantena prajñāpāramitācāriṇāṃ guṇānāha / tato ye caināmityādinā veditavyāntena yepyenāṃ śrutvā na pratikṣipanti teṣāṃ guṇamāha / atra pratikrośaṇaṃ mānasī nindā / prativahanaṃ manasā tyāgaḥ / pratikopanaṃ tasmai kopaḥ / pratisaṃharaṇaṃ guptau sthāpanam / pratiṣedhanaṃ niḥsāratākhyāpanam / pratikṣepo 'sabhdūtabādhakābhidhānam / tadavyavasāyaḥ saptamaḥ / tataḥ kiñcāpītyādinā caritavatetyetadantena hīnayānāpatane kāraṇadvayamāha / praṇidhānādināvisaṃvāditāṃ kṛtajñatāṃ ceti / tadevaṃ ye hi kecidityādinā vistareṇopodghātaṃ kṛtvā tasmāttarhītyādinā parīndanāmāha / parīndanā samarpaṇā saivānubandhinī anuparīndanā / akṣarasannipātāditi / akṣarasannipāto vyañjanakāyaḥ / tamadhikṛtyeti lyap lope pañcamī / kimarthamityāha / udgrahaṇāyetyādi / kathaṃ parīndanetyata āha / yatheyaṃ nāntarddhīyeteti / yatheyamantarhitā na syāttathā tvayā karaṇīyamityarthaḥ / ata ūrdhvaṃ sa cedityādinā āhāriketyetadantena dvitīyamupodghātaṃ kṛtvā tasmāttarhītyādinā dvitīyā parīndanā / atra punareveti paścāt / nāśayeriti hārayeḥ / śīghramananuśa(sa)raṇāt utsṛje / smartumaśakyatvāt vismareḥ / aparāddhaḥ kṛtāparādhaḥ / ārādhanamārāgaṇaṃ ca toṣaṇam / mātā bījadhā[ra]nā(ṇā)t / jananī bījapṛṣṭeḥ / janayitrī utpādanāt / tata urdhvaṃ udgrahītavyeyamityādinā tādṛśī prajñāpāramitā sadevakasya lokasya śāstetyetadantenopoddhātaṃ kṛtvā tasmāttarhītyādinānuśā nītyetadantena tṛtīyā parīndanā / atra suniruktā supaṭhitā dharmakāyateti prajñāpāramitaiva dharmaḥ kāya eṣāṃ tattaditi vakṣyamāṇena kartavyādinā sambadhyate / tatra kartavyamupasthānādi dātavyaṃ puṣpādi samanvāhartavyaṃ deśanādi / kalyāṇata iti puṇyakāmatayā / sparśavihārata iti tenaiva sukhībhāvāt / guṇavattayeti kalyāṇādinā / bhāṣeye(yami)ti vadeyam / kalpaṃ vā yāvattato vā upari yadi vistara iṣṭaḥ syāt / kintarhi saṃkṣepeṇānanda bhāṣaye(bhāṣe) / yādṛśa ityādi / tato yopi kaścidityādinā samyaksambodhirityetadantenopodghātaṃ kṛtvā caturthī parindanāmāha / tamāttarhītyādinā nāntardhīyetyetadantena / (RSt_150) caturthakamiti vaktavye dvitīyakamityuktam / u(anu)ktānāmuktasāmānyenaikīkaraṇāt / paridadāmi parindāmi samarpayāmītyeko 'rthaḥ / evaṃ caturākārā parindanā dvitīyaṃ kāraṇam // tata eṣā hyānandetyādinopādghātaṃ kṛtvā sa cet tvamityādi naitatsthānaṃ vidyata iti yāvat / atra adhvaparyantaḥ kṣaṇaḥ / viṃśaṃ kṣaṇaśataṃ tatkṣaṇaḥ / tatkṣaṇāḥ ṣaṣṭirlavaḥ / lavāstriṃśanmuhūrtaḥ / nālikā ghaṭikā / iti puṇyabahutvaṃ tṛtīyaṃ kāraṇam // tato 'tha khalu bhagavānityādinā akṣobhyasya bhagavataḥ sabuddhakṣetrasya sapariṣadaḥ sandarśanamantardhāyanaṃ ca dṛṣṭāntaḥ / atra sāgaropamatvamativistīrṇatvāt / gambhīratvaṃ dhyānasampadā / akṣobhyatvaṃ prajñāsampadā / dārṣṭāntike yojayitumāha / evamānanda sarvadharmā ityādi / sarvadharmā hītyādinā yuktimāha / na kāryasamarthā iti pratijñāntaram / nirīhakā hītyādinā yuktimāha / evaṃ caranta ityādinānuśaṃsāmāha / mahābodhiśabdāt prāk / asaṅgatāmiti nirupala[mbha]tām / apratihatajñānatāṃ vā / pramāṇaṃ vaipulyaniyamaḥ / kṣayaḥ kālaniyamaḥ / paryantaḥ saṃkhyāniyamaḥ / pramāṇabaddheti pramāṇaparicchinnā / aprameyatvādityanupalambhāt / kṣayo 'pacayaḥ / parikṣayo 'bhāvaḥ / ākāśākṣayatvāditi ākāśavadakṣayatvāt / kuta ityāha sarvadharmānutpādata iti / anutpannā sarvadharmāḥ / atasteṣāmanupalambhalakṣaṇā prajñāpāramitāpyākāśavadakṣayeti / abhinirhartavyeti pratyakṣīkartavyā / rūpādīnāmakṣayatveneti teṣāmanutpādataḥ / evamavidyādīnām / iyaṃ seti yā skandhādīnāmavidyādīnāṃ cākṣayatvena / antadvayamutpattivināśau madhyamutpannasya sthitiḥ / āveṇiko 'nyairasādhāraṇaḥ / na ca kiñciddharmamiti skandhaiḥ saṃgṛhītam / kutaḥ? pratītyotpādadarśanāt / nityamityanādinidhanam / dhruvamiti sthiram / śāśvatamityanidhanam / kārakaṃ vedakaṃ veti / īhaturgṛhītuścābhāvāt / ita uttaro granthaḥ subodhaḥ samyaksambodhariti yāvat / iyatā kṣayānutpādajñānalakṣaṇā bodhirucyate / atra śāstram- [143] kṣayānutpādayorjñāne malānāṃ bodhirucyate / kṣayābhāvādanutpādātte hi jñeye yathākramam // 5-18 // malāḥ kleśavikalpāḥ / teṣāṃ 'kṣayānutpādayoḥ' ye 'jñāne ' sā bodhiḥ / 'te ' ca jñāne teṣāṃ 'kṣayābhāvādanutpādācca yathākramaṃ' veditavye / kṣayasyātyantamasattayā jñānaṃ kṣayajñānam / anutpādasyo(syānu)tpattikatvena jñānamanutpādajñānamiti bhāvaḥ / (RSt_151) atha bodherlakṣaṇāntarasambhavepi kimarthamidaṃ lakṣaṇamuktam? darśanamārgeṇa kṣīṇānāṃ vikalpānāmakṣayato 'nutpādataśca vyavalokanārtham / tadevāha- [144] prakṛtāvaniruddhāyāṃ darśanākhyena vartmanā / vikalpajātaṃ kiṃ kṣīṇaṃ kiṃ vānutpattimāgatam // 5-19 // vikalpānāṃ prakṛtistathatā / na kadācittasyāḥ kṣaya utpādo vā / jātireva 'jātaṃ' prakāraḥ / tato na kaścidvikalpaprakāro darśanamārgeṇa kṣīṇa utpādaṃ vā tyājita iti // anye tvāhuḥ- "kṣayajñānaṃ tu satyeṣu parijñātādiniścayaḥ / na punarjñeyamityādiranutpādagatirmatā" // iti // te hi śasyante- santi skandhāḥ santi catvāri satyāni / tatra saṃkṣepataḥ kleśaduḥkhayoḥ kṣayaḥ punaranutpādaśca prāpyate / tatoḥ prāptayorye jñāne te kṣayānutpādajñāne / prādhānyena tathāgatānāṃ tu jñeyāvaraṇamapi kṣīyate teṣāmakliṣṭasyāpyajñānasya kṣayāditi / tannirāsāya śāstram- [145] sattā ca nāma dharmāṇāṃ jñeye cāvaraṇakṣayaḥ / kathyate yatparaiḥ śāsturatra vismīyate mayā // 5-20 // [146] nāpaneyamataḥ kiñcit prakṣeptavyaṃ na kiñcana / draṣṭavyaṃ bhūtato bhūtaṃ bhūtadarśī vimucyate // 5-21 // 'nāma' śabdo 'marṣe / 'atra vismīyate mayā' iti vipakṣapratipakṣayorayogāditi bhāvaḥ / 'ataḥ' kāraṇāt 'nāpaneyaṃ kiñcit' pudgalasya dharmāṇāṃ ca svayamabhāvāt / 'prakṣeptavyaṃ na kiñcanaṃ' pudgaladharmanairātmyayoranādinidhanatvāt / kiṃ tarhi? tadubhayaṃ 'bhūtaṃ' bhūtatvena 'draṣṭavyam' / yato bhūtaṃ pudgalanairātmyaṃ dṛṣṭvā kleśāvaraṇādvimucyate / bhūtaṃ dharmanairātmyaṃ dṛṣṭvā jñeyāvaraṇād 'vimucyate ' / tasmādabhūtānāṃ pudgaladharmāṇāṃ dṛṣṭirvipakṣaḥ / teṣāṃ nairātmyadarśanaṃ pratipakṣaḥ / ubhayostu nairātmyayorbhūtatvaṃ mahārathaiḥ kṣuṇṇam / tata iha nocyate // tasmāttarhītyādi / kṣayānutpādalakṣaṇā bodhisatasyā avaśyalabhyatā kāraṇatrayaṃ ca prasaṅgādāgatam / prākṛtaṃ tu māyopamasāraparivarte nirdiṣṭaṃ darśanaheyānāṃ vikalpānāṃ prahāṇam / ato yasmāddarśanamārgeṇa darśanaheyānāṃ vikalpānāṃ prahāṇaṃ tasmāddhetoḥ / tarhīti darśanakāle prajñāpāramitāyāṃ darśanamārgātmikāyāṃ caritavyam // (RSt_152) tatkasya hetoriti / hetumukhena darśanamārgasya lakṣaṇapraśnaḥ / prajñāpāramitāyāmiti / atratye darśanamārge dhyānapāramitetyatra cārtho gamyate / tenānuktasamuccayaḥ / prajñāpāramitā ceti / kuta ityāha / prajñāpāramitāyāṃ hītyādi / bhāvanāparipūriṃ ṣaṭpāramitā gacchantīti sambandhaḥ / sarvā iti pratyekaṃ samagrāḥ satyaḥ / ekaikayā ṣaṇṇāmapi saṃgrahāditi bhāvaḥ / ataśca ṣaḍeva pāramitāṣaṭkā darśanamārgaḥ / saṃkṣiptā ceyaṃ bhagavatī / ato lakṣaṇamātramasyāmuktam / yathā tvekaikayā sarvasaṃgrahastadvistareṇa mahatyorbhagavatyoruktam / atra śāstram- [147] ekaikasyaiva dānādau teṣāṃ yaḥ saṃgraho mithaḥ / sa ekakṣaṇikaḥ kṣāntisaṃgṛhīto 'tra dṛkpatha // 5-22 // ekaikameva ekaikaśaḥ svārtha śas / tasya bhāva ekaikasya / avyayatvāddhi lopaḥ / tena 'ekaikasyaiva dānādau' iti dānādiṣu / 'teṣāṃ' dānādīnāṃ 'mithaḥ' anyonyaṃ 'yaḥ saṅgrahaḥ' / so 'smin mūrdhābhisamaye darśanamārgaḥ / sa ca 'ekakṣaṇīkaḥ' na tu ṣoḍaśakṣaṇāḥ(ṇaḥ) / sa ca kṣāntyā 'saṃgṛhītaḥ' na punaraṣṭābhiḥ kṣāntibhiraṣṭābhirjñānaiḥ / iti mūrdhābhisamaye darśanamārgaḥ // tato bhāvanāmārgaḥ / tamāha / sarvāṇi cetyādinā / upāyau ca kauśalyaṃ ceti upatyakauśalyāni / tatra niśrayatvādupāyau siṃhavijṛmbhitāvaskandhakau samādhī / kauśalyaṃ pratītyasamutpādasyānulomaṃ ca vyavalokanam- "avidyāpratyayāḥ saṃskārāḥ saṃskārapratyayaṃ vijñānaṃ yāvajjātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ sambhavantītyanulomam / avidyānirodhātsaṃskāranirodhaḥ / saṃskāranirodhādvijñānanirodho yāvajjātinirodhājjarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā nirudhyante" iti pratilomam / tatra siṃhavijṛmbhitaḥ samādhiḥ / tadyathā- "prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate / dvitīyaṃ tṛtīyaṃ caturtham / ākāśānantyāyatanaṃ vijñānānantyāyatanaṃ ākiñcanyāyatanaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ nirodhasamāpattiṃ ca samāpadyate / nirodhasamāpattervyutthito naivasaṃjñānasaṃjñāyatanaṃ samāpadyate / tata ākiñcanyāyatanaṃ vijñānānantyāyatanaṃ ākāśānantyāyatanaṃ caturthaṃ dhyānaṃ tṛtīyaṃ dvitīyaṃ prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyata" iti / avaskandakasamādhiḥ / tadyathā- "prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate dvitīyaṃ tṛtīyaṃ caturtham / ākāśānantyāyatanaṃ vijñānānantyāyatanaṃ ākiñcanyāyatanaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ (RSt_153) nirodhasamāpattiṃ ca / tato vyutthāya prathamaṃ dhyānam / tato nirodham / tato dvitiyaṃ dhyānam / tato nirodham / tatastṛtīyaṃ dhyānam / tato nirodham / tataścaturtha dhyānam / tato nirodham / tata ākāśānantyāyatanam / tato nirodham / tato vijñānānantyāyatanam / tato nirodham / tata ākiñcanyāyatanam / tato nirodham / naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam / tato nirodham / tato 'samāhitacitte patati / tato nirodhaṃ samāpadyate / tato 'samāhite citte tiṣṭhati / tato naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam / tato 'samāhite / tata ākiñcanyāyatanam / tato 'samāhite / tato vijñānānantyāyatanam / tato 'samāhite / tata ākāśānantyāyatanam / tato 'samāhite / tataścaturthaṃ dhyā