Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu036_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra)
Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra) là một trong những bộ kinh Đại thừa quan trọng bậc nhất, giảng về Phật thừa duy nhất và phương tiện thiện xảo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 8 / 11 (50.000 ký tự/trang)
amahḥsḥhasralokadhḥtuparamḥṇurajaḥsamaiśca bodhisattvairmahḥsattvairimaṃ dharmaparyḥyaṃ śrutvḥ anuttarḥyḥṃ samyaksaṃbodhau cittḥnyutpḥditḥni || atha samanantaranirdiṣṭe bhagavataiṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ dharmābhisamaye pratiṣṭhāne, atha tāvadevoparivaihāyasādantarīkṣānmāndāravamahāmāndāravāṇāṃ puṣpāṇāṃ puṣpavarṣamabhipravṛṣṭam | teṣu ca lokadhātukoṭīnayutaśatasahasreṣu yāni tāni buddhakoṭīnayutaśatasahasrāṇyāgatya ratnavṛkṣamūleṣu siṃhāsanopaviṣṭāni, tāni sarvāṇi cāvakiranti sma, abhyavakiranti sma, abhiprakiranti sma | bhagavantaṃ ca śākyamuniṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ taṃ ca bhagavantaṃ prabhūtaratnaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ parinirvṛtaṃ siṃhāsanopaviṣṭamavakiranti sma, abhyavakiranti sma, abhiprakiranti sma | taṃ ca sarvāvantaṃ bodhisattvagaṇaṃ tāścatasraḥ parṣado 'vakiranti sma, abhyavakiranti sma, abhiprakiranti sma | divyāni ca candanāgarucūrṇānyantarīkṣāt pravarṣanti sma | upariṣṭāccāntarīkṣe vaihāyasaṃ mahādundubhayo 'ghaṭṭitāḥ praṇedurmanojñamadhuragambhīranirghoṣāḥ (Vaidya 197)| divyāni ca dūṣyayugmaśatasahasrāṇyupariṣṭādantarīkṣāt prapatanti sma | hārārdhahāramuktāhāramaṇiratnamahāratnāni copariṣṭādvaihāyasamantarīkṣe samantāt savāsu dikṣu pralambanti sma | samantācca anarghaprāptasya dhūpasya ghaṭikāsahasrāṇi ratnamayāni svayameva pravicaranti sma | ekaikasya ca tathāgatasya ratnamayīṃ chatrāvalīṃ yāvad brahmalokādupari vaihāyasamantarīkṣe bodhisattvā mahāsattvā dhārayāmāsuḥ | anena paryāyeṇa sarveṣāṃ teṣāmaprameyāṇāmasaṃkhyeyānāṃ buddhakoṭīnayutaśatasahasrāṇāṃ te bodhisattvā mahāsattvā ratnamayīṃ chatrāvalīṃ yāvadbrahmalokādupari vaihāyasamantarīkṣe dhārayāmāsuḥ | pṛthak pṛthag gāthābhinirhārairbhūtairbuddhastavaistāṃstathāgatānābhiṣṭuvanti sma || atha khalu maitreyo bodhisattvo mahāsattvastasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - āścarya dharmaḥ sugatena śrāvito na jātu asmābhiḥ śrutaiṣa pūrvam / mahātmatā yādṛśi nāyakānāṃ āyuṣpramāṇaṃ ca yathā anantam // Saddhp_16.1 // evaṃ ca dharmaṃ śruṇiyāna adya vibhajyamānaṃ sugatena saṃmukham / prītisphuṭāḥ prāṇasahasrakoṭyo ya aurasā lokavināyakasya // Saddhp_16.2 // avivartiyā keci sthitāgrabodhau keci sthitā dhāraṇiye varāyām / asaṅgapratibhāṇi sthitāśca kecit koṭīsahasrāya ca dhāraṇīye // Saddhp_16.3 // paramāṇukṣetrasya tathaiva cānye ye prasthitā uttamabuddhajñāne / kecicca jātībhi tathaiva cāṣṭabhi jinā bhaviṣyanti anantadarśinaḥ // Saddhp_16.4 // kecittu catvāri atikramitvā kecitribhiścaiva dvibhiśca anye / lapsyanti bodhiṃ paramārthadarśinaḥ śruṇitva dharmaṃ imu nāyakasya // Saddhp_16.5 // (Vaidya 198) ke cāpi ekāya sthihitva jātyā sarvajña bhoṣyanti bhavāntareṇa / śruṇitva āyu imu nāyakasya etādṛśaṃ labdhu phalaṃ anāsravam // Saddhp_16.6 // aṣṭāna kṣetrāṇa yathā rajo bhavet evāpramāṇā gaṇanāya tattakāḥ / yāḥ sattvakoṭyo hi śruṇitva dharmaṃ utpādayiṃsū varabodhicittam // Saddhp_16.7 // etādṛśaṃ karma kṛtaṃ maharṣiṇā prakāśayantenima buddhabodhim / anantakaṃ yasya pramāṇu nāsti ākāśadhātū ca yathāprameyaḥ // Saddhp_16.8 // māndāravāṇāṃ ca pravarṣi varṣaṃ bahudevaputrāṇa sahasrakoṭyaḥ / śakrāśca brahmā yathā gaṅgavālikā ye āgatā kṣetrasahasrakoṭibhiḥ // Saddhp_16.9 // sugandhacūrṇāni ca candanasya agarusya cūrṇāni ca muñcamānāḥ / caranti ākāśi yathaiva pakṣī abhyokirantā vidhivajjinendrān // Saddhp_16.10 // upariṃ ca vaihāyasu dundubhīyo ninādayanto madhurā aghaṭṭitāḥ / divyāna dūṣyāṇa sahasrakoṭyaḥ kṣipanti bhrāmenti ca nāyakānām // Saddhp_16.11 // anarghamūlyasya ca dhūpanasya ratnāmayī ghaṭikasahasrakoṭyaḥ / svayaṃ samantena viceru tatra pūjārtha lokādhipatisya tāyinaḥ // Saddhp_16.12 // uccān mahantān ratanāmayāṃśca chatrāṇa koṭīnayutānanantān / dhārantime paṇḍita bodhisattvāḥ avataṃsakān yāvat brahmalokāt // Saddhp_16.13 // (Vaidya 199) savaijayantāṃśca sudarśanīyān dhvajāṃśca oropayi nāyakānām / gāthāsahasraiśca abhiṣṭuvanti prahṛṣṭacittāḥ sugatasya putrāḥ // Saddhp_16.14 // etādṛśāścaryaviśiṣṭa adbhutā vicitra dṛśyantimi adya nāyakāḥ / āyuṣpramāṇasya nidarśanena prāmodyalabdhā imi sarvasattvāḥ // Saddhp_16.15 // vipulo 'dya artho daśasū diśāsu ghoṣaśca abhyudgatu nāyakānām / saṃtarpitāḥ prāṇasahasrakoṭyaḥ kuśalena bodhāya samanvitāśca // Saddhp_16.16 // atha khalu bhagavān maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma - yairajita asmiṃstathāgatāyuṣpramāṇanirdeśadharmaparyāye nirdiśyamāne sattvairekacittotpādikāpyadhimuktirutpāditā, abhiśraddadhānatā vā kṛtā, kiyatte kulaputrā vā kuladuhitaro vā puṇyaṃ prasavantīti tacchṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuru | bhāṣiṣye 'haṃ yāvat puṇyaṃ prasavantīti | tadyathāpi nāma ajitakaścideva kulaputro vā kuladuhitā vā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhikāṅkṣamāṇaḥ pañcasu pāramitāsvaṣṭau kalpakoṭīnayutaśatasahasrāṇi caret | tadyathā dānapāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ dhyānapāramitāyāṃ virahitaḥ prajñāpāramitayā, yena ca ajita kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā imaṃ tathāgatāyuṣpramāṇanirdeśaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā ekacittotpādikāpyadhimuktirutpāditā abhiśraddadhānatā vā kṛtā, asya puṇyābhisaṃskārasya kuśalābhisaṃskārasya asau paurvakaḥ puṇyābhisaṃskāraḥ kuśalābhisaṃskāraḥ pañcapāramitāpratisaṃyukto 'ṣṭakalpakoṭīnayutaśatasahasrapariniṣpannaḥ śatatamīmapi kalāṃ nopayāti, sahasratamīmapi śatasahasratamīmapi koṭīśatasahasratamīmapi koṭīnayutasahasratamīmapi koṭīnayutaśatasahasratamīmapi kalāṃ nopayāti, saṃkhyāmapi kalāmapi gaṇanāmapi upamāmapi upanisāmapi na kṣamate | evaṃrūpeṇa ajita puṇyābhisaṃskāreṇa samanvāgataḥ kulaputro vā kuladuhitā vā vivartate 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheriti naitat sthānaṃ vidyate || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - yaśca pāramitāḥ pañca samādāyehi vartate / idaṃ jñānaṃ gaveṣanto buddhajñānamanuttaram // Saddhp_16.17 // kalpakoṭīsahasrāṇi aṣṭau pūrṇāni yujyate / dānaṃ dadanto buddhebhyaḥ śrāvakebhyaḥ punaḥ punaḥ // Saddhp_16.18 // (Vaidya 200) pratyekabuddhāṃstarpento bodhisattvāna koṭiyaḥ / khādyabhojyānnapānehi vastraśayyāsanehi ca // Saddhp_16.19 // pratiśrayān vihārāṃśca candanasyeha kārayet / ārāmān ramaṇīyāṃśca caṃkramasthānaśobhitān // Saddhp_16.20 // etādṛśaṃ daditvāna dānaṃ citra bahūvidham / kalpakoṭīsahasrāṇi datvā bodhāya nāmayet // Saddhp_16.21 // punaśca śīlaṃ rakṣeta śuddhaṃ saṃbuddhavarṇitam / akhaṇḍaṃ saṃstutaṃ vijñairbuddhajñānasya kāraṇāt // Saddhp_16.22 // punaśca kṣānti bhāveta dāntabhūmau pratiṣṭhitaḥ / dhṛtimān smṛtimāṃścaiva paribhāṣāḥ kṣame bahūḥ // Saddhp_16.23 // ye copalambhikāḥ sattvā adhimāne pratiṣṭhitāḥ / kutsanaṃ ca sahetteṣāṃ buddhajñānasya kāraṇāt // Saddhp_16.24 // nityodyuktaśca vīryasmin abhiyukto dṛḍhasmṛtiḥ / ananyamanasaṃkalpo bhaveyā kalpakoṭiyaḥ // Saddhp_16.25 // araṇyavāsi tiṣṭhanto caṃkramaṃ abhiruhya ca / styānamiddhaṃ ca varjitvā kalpakoṭyo hi yaścaret // Saddhp_16.26 // yaśca dhyāyī mahādhyāyī dhyānārāmaḥ samāhitaḥ / kalpakoṭyaḥ sthito dhyāyet sahasrāṇyaṣṭanūnakāḥ // Saddhp_16.27 // tena dhyānena so vīraḥ prārthayed bodhimuttamām / ahaṃ syāmiti sarvajño dhyānapāramitāṃ gataḥ // Saddhp_16.28 // yacca puṇyaṃ bhavetteṣāṃ niṣevitvā imāṃ kriyām / kalpakoṭīsahasrāṇi ye pūrvaṃ parikīrtitāḥ // Saddhp_16.29 // āyuṃ ca mama yo śrutvā strī vāpi puruṣo 'pi vā / ekakṣaṇaṃ pi śraddhāti idaṃ puṇyamanantakam // Saddhp_16.30 // vicikitsāṃ ca varjitvā iñjitā manyitāni ca / adhimucyenmuhūrtaṃ pi phalaṃ tasyedamīdṛśam // Saddhp_16.31 // bodhisattvāśca ye bhonti caritāḥ kalpakoṭiyaḥ / na te trasanti śrutvedaṃ mama āyuracintiyam // Saddhp_16.32 // mūrdhena ca namasyanti ahamapyedṛśo bhavet / anāgatasminnadhvāni tāreyaṃ prāṇikoṭiyaḥ // Saddhp_16.33 // (Vaidya 201) yathā śākyamunirnāthaḥ śākyasiṃho mahāmuniḥ / bodhimaṇḍe niṣīditvā siṃhanādamidaṃ nadet // Saddhp_16.34 // ahamapyanāgate 'dhvāni satkṛtaḥ sarvadehinām / bodhimaṇḍe niṣīditvā āyuṃ deśeṣyamīdṛśam // Saddhp_16.35 // adhyāśayena saṃpannāḥ śrutādhārāśca ye narāḥ / saṃdhābhāṣyaṃ vijānanti kāṅkṣā teṣāṃ na vidyate // Saddhp_16.36 // punaraparamajita ya imaṃ tathāgatāyuṣpramāṇanirdeśaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā avataredadhimucyeta avagāheta avabudhyeta, so 'smādaprameyataraṃ puṇyābhisaṃskāraṃ prasaved buddhajñānasaṃvartanīyam | kaḥ punarvādo ya imamevaṃrūpaṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇuyācchrāvayeta vācayeda dhārayedvā likhedvā likhāpayedvā pustakagataṃ vā satkuryāt, gurukuryānmānayet pūjayet satkārayedvā puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapātakābhistailapradīpairvā ghṛtapradīpairvā gandhatailapradīpairvā, bahutaraṃ puṇyābhisaṃskāraṃ prasaved buddhajñānasaṃvartanīyam || yadā ca ajita sa kulaputro vā kuladuhitā vā imaṃ tathāgatāyuṣpramāṇanirdeśaṃ dharmaparyāya śrutvā adhyāśayenādhimucyate, tadā tasyedamadhyāśayalakṣaṇaṃ veditavyam - yaduta gṛdhrakūṭaparvatagataṃ māṃ dharmaṃ nirdeśayantaṃ drakṣyati bodhisattvagaṇaparivṛtaṃ bodhisattvagaṇapuraskṛtaṃ śrāvakasaṃghamadhyagatam | idaṃ ca me buddhakṣetraṃ sahāṃ lokadhātuṃ vaiḍūryamayīṃ samaprastarāṃ drakṣyati suvarṇasūtrāṣṭāpadavinaddhāṃ ratnavṛkṣairvicitritām | kūṭāgāraparibhogeṣu ca atra bodhisattvān nivasato drakṣyati | idamajita adhyāśayenādhimuktasya kulaputrasya vā kuladuhiturvā adhyāśayalakṣaṇaṃ veditavyam || api tu khalu punarajita tānapyahamadhyāśayādhimuktān kulaputrān vadāmi, ye tathāgatasya parinirvṛtasya imaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā na pratikṣepsyanti uttari cābhyanumodayiṣyanti | kaṃḥ punarvādo ye dhārayiṣyanti vācayiṣyanti | tatastathāgataṃ soṃ 'sena pariharati ya imaṃ dharmaparyāyaṃ pustakagataṃ kṛtvā aṃsena pariharati | na me tenājita kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā stūpāḥ kartavyāḥ, na vihārā kartavyāḥ, na bhikṣusaṃghāya glānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāstenānupradeyā bhavanti | tatkasya hetoḥ? kṛtā me tena ajita kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā śarīreṣu śarīrapūjā, saptaratnamayāśca stūpāḥ kāritāḥ, yāvad brahmalokamuccaistvena anupūrvapariṇāhena sacchatraparigrahāḥ savaijayantīkā ghaṇṭāsamudgānuratāḥ, teṣāṃ ca śarīrastūpānāṃ vividhāḥ satkārāḥ kṛtā nānāvidhairdivyairmānuṣyakaiḥ puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākāvaijayantībhirvividhamadhuramanojñapaṭupaṭahadundubhimahādundubhibhirvādyatālaninādarnirghoṣaśabdairnānāvidhaiśca gītanṛtyalāsyaprakārairbahubhiraparimitairbahvaprameyāṇi kalpakoṭīnayutaśatasahasrāṇi satkāraḥ kṛto bhavati | imaṃ dharmaparyāyaṃ mama parinirvṛtasya dhārayitvā vācayitvā likhitvā (Vaidya 202) prakāśayitvā vihārā api tena ajita kṛtā bhavanti vipulā vistīrṇāḥ | pragṛhītāśca lohitacandanamayā dvātriṃśatprāsādā aṣṭatalā bhikṣusahasrāvāsāḥ | ārāmapuṣpopaśobhitāścaṃkramavanopetāḥ śayanāsanopastabdhāḥ khādyabhojyānnapānaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraparipūrṇāḥ sarvasukhopadhānapratimaṇḍitāḥ | te ca bahvaprameyā yaduta śataṃ vā sahasraṃ vā śatasahasraṃ vā koṭī vā koṭīśataṃ vā koṭīsahasraṃ vā koṭiśatasahasraṃ vā koṭīnayutaśatasahasraṃ vā | te ca mama saṃmukhaṃ śrāvakasaṃghasya niryātitāḥ, te ca mayā paribhuktā veditavyāḥ | ya imaṃ dharmaparyāyaṃ tathāgatasya parinirvṛtasya dhārayedvā vācayedvā deśayedvā likhedvā lekhayedvā, tadanenāhamajitaparyāyeṇa evaṃ vadāmi - na me tena parinirvṛtasya dhātustūpāḥ kārayitavyāḥ, na saṃghapūjā | kaḥ punarvādo 'jita ya imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayan dānena vā saṃpādayecchīlena vā kṣāntyā vā vīryeṇa vā dhyānena vā prajñayā vā saṃpādayet, bahutaraṃ puṇyābhisaṃskāraṃ sa kulaputro vā kuladuhitā vā prasaved buddhajñānasaṃvartanīyamaprameyamasaṃkhyeyamaparyantam | tadyathāpi nāma ajita ākāśa dhāturaparyantaḥ pūrvadakṣiṇapaścimottarādharordhvāsu dikṣu vidikṣu, evamaprameyāsaṃkhyeyān sa kulaputro vā kuladuhitā vā puṇyābhisaṃskārān prasaved buddhajñānasaṃvartanīyān ya imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayedvā vācayedvā deśayedvā likhedvā likhāpayedvā | tathāgatacaityasatkārārthaṃ ca abhiyukto bhavet, tathāgataśrāvakāṇāṃ ca varṇaṃ bhāṣeta, bodhisattvānāṃ ca mahāsattvānāṃ guṇakoṭīnayutaśatasahasrāṇi parikīrtayet, pareṣāṃ ca saṃprakāśayet, kṣāntyā ca saṃpādayet, śīlavāṃśca bhavet, kalyāṇadharmaḥ sukhasaṃvāsaḥ kṣāntaśca bhavet, dāntaśca bhavedanabhyasūyakaśca, apagatakrodhamanaskāro 'vyāpannamanaskāraḥ smṛtimāṃśca sthāmavāṃśca bhavet, vīryavāṃśca nityābhiyuktaśca bhavet, buddhadharmaparyeṣṭyā dhyāyī ca bhavet, pratisaṃlayanagurukaḥ pratisaṃlayanabahulaśca praśnaprabhedakuśalaśca bhavet, praśnakoṭīnayutaśatasahasrāṇāṃ visarjayitā | yasya kasyacidajita bodhisattvasya mahāsattvasya imaṃ dharmaparyāyaṃ tathāgatasya parinirvṛtasya dhārayataḥ ime evaṃrūpā guṇā bhaveyurye mayā parikīrtitāḥ, so 'jita kulaputro vā kuladuhitā vā evaṃ veditavyaḥ - bodhimaṇḍasaṃprasthito 'yaṃ kulaputro vā kuladuhitā vā bodhimabhisaṃboddhuṃ bodhivṛkṣamūlaṃ gacchati | yatra ca ajita sa kulaputro vā kuladuhitā vā tiṣṭhedvā niṣīdedvā caṃkramedvā, tatra ajita tathāgatamuddiśya caityaṃ kartavyam, tathāgatastūpo 'yamiti ca sa vaktavyaḥ sadevakena lokeneti || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - puṇyaskandho aparyanto varṇito me punaḥ punaḥ / ya idaṃ dhārayetsūtraṃ nirvṛte naranāyake // Saddhp_16.37 // pūjāśca me kṛtāstena dhātustūpāśca kāritāḥ / ratnāmayā vicitrāśca darśanīyaḥ suśobhanāḥ // Saddhp_16.38 // (Vaidya 203) brahmalokasamā uccā chatrāvalibhiranvitāḥ / pariṇāhavantaḥ śrīmanto vaijayantīsamanvitāḥ // Saddhp_16.39 // paṭughaṇṭā raṇantaśca paṭṭadāmopaśobhitāḥ / vāteritāstathā ghaṇṭā śobhanti jinadhātuṣu // Saddhp_16.40 // pūjā ca vipulā teṣāṃ puṣpagandhavilepanaiḥ / kṛtā vādyaiśca vastraiśca dundubhībhiḥ punaḥ puna // Saddhp_16.41 // madhurā vādyabhāṇḍā ca vāditā teṣu dhātuṣu / gandhatailapradīpāśca dattāste 'pi samantataḥ // Saddhp_16.42 // ya idaṃ dhārayet sūtraṃ kṣayakāli ca deśayet / īdṛśī me kṛtā tena vividhā pūjanantikā // Saddhp_16.43 // agrā vihārakoṭyo 'pi bahuścandanakāritāḥ / dvātriṃśatī ca prāsādā uccaistvenāṣṭavattalāḥ // Saddhp_16.44 // śayyāsanairupastabdhāḥ khādyabhojyaiḥ samanvitāḥ / praveṇī praṇīta prajñaptā āvāsāśca sahasraśaḥ // Saddhp_16.45 // ārāmāścaṃkramā dattāḥ puṣpārāmopaśobhitāḥ / bahu ucchadakāścaiva bahurūpavicitritāḥ // Saddhp_16.46 // saṃghasya vividhā pūjā kṛtā me tena saṃmukham / ya idaṃ dhārayetsūtraṃ nirvṛtasmin vināyake // Saddhp_16.47 // adhimuktisāro yo syādato bahutaraṃ hi saḥ / puṇyaṃ labheta yo etatsūtraṃ vācellikheta vā // Saddhp_16.48 // likhāpayennaraḥ kaścit suniruktaṃ ca pustake / pustakaṃ pūjayettacca gandhamālyavilepanaiḥ // Saddhp_16.49 // dīpaṃ ca dadyādyo nityaṃ gandhatailasya pūritam / jātyutpalātimuktaiśca prakaraiścampakasya ca // Saddhp_16.50 // kuryādetādṛśīṃ pūjāṃ pustakeṣu ca yo naraḥ / bahu prasavate puṇyaṃ pramāṇaṃ yasya no bhavet // Saddhp_16.51 // yathaivākāśadhātau hi pramāṇaṃ nopalabhyate / diśāsu daśasū nityaṃ puṇyaskandho 'yamīdṛśaḥ // Saddhp_16.52 // kaḥ punarvādo yaśca syāt kṣānto dāntaḥ samāhitaḥ / śīlavāṃścaiva dhyāyī ca pratisaṃlānagocaraḥ // Saddhp_16.53 // (Vaidya 204) akrodhano apiśunaścaityasmin gaurave sthitaḥ / bhikṣūṇāṃ praṇato nityaṃ nādhimānī na cālasaḥ // Saddhp_16.54 // prajñavāṃścaiva dhīraśca praśnaṃ pṛṣṭo na kupyati / anulomaṃ ca deśeti kṛpābuddhī ca prāṇiṣu // Saddhp_16.55 // ya īdṛśo bhavetkaścid yaḥ sūtraṃ dhārayedidam / na tasya puṇyaskandhasya pramāṇamupalabhyate // Saddhp_16.56 // yadi kaścinnaraḥ paśyedīdṛśaṃ dharmabhāṇakam / dhārayantamidaṃ sūtraṃ kuryādvai tasya satkriyām // Saddhp_16.57 // divyaiśca puṣpaistatha okireta divyaiśca vastrairabhicchādayeta / mūrdhena vanditva ca tasya pādau tathāgato 'yaṃ janayeta saṃjñām // Saddhp_16.58 // dṛṣṭvā ca taṃ cintayi tasmi kāle gamiṣyate eṣa drumasya mūlam / budhyiṣyate bodhimanuttarāṃ śivāṃ hitāya lokasya sadevakasya // Saddhp_16.59 // yasmiṃśca so caṃkrami tādṛśo viduḥ tiṣṭheta vā yatra niṣīdayedvā / śayyāṃ ca kalpeya kahiṃci dhīro bhāṣantu gāthāṃ pi tu ekasūtrāt // Saddhp_16.60 // yasmiṃśca stūpaṃ puruṣottamasya kārāpayeccitrasudarśanīyam / uddiśya buddhaṃ bhagavanta nāyakaṃ pūjāṃ ca citrāṃ tahi kārayettathā // Saddhp_16.61 // mayā sa bhuktaḥ pṛthivīpradeśo mayā svayaṃ caṃkramitaṃ ca tatraṃ / tatropaviṣṭo ahameva ca syāṃ yatra sthitaḥ so bhavi buddhaputraḥ // Saddhp_16.62 // iti śrīsaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye puṇyaparyāyaparivarto nāma ṣoḍaśamaḥ || _______________________________________________________________________________ (Vaidya 205) Saddhp_17: anumodanāpuṇyanirdeśaparivartaḥ | atha khalu maitreyo bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - yo bhagavan imaṃ dharmaparyāyaṃ deśyamānaṃ śrutvā anumodet kulaputro vā kuladuhitā vā, kiyantaṃ sa bhagavan kulaputro vā kuladuhitā vā puṇyaṃ prasavediti? atha khalu maitreyo bodhisattvo mahāsattvastasyāṃ velāyāmimāṃ gāthāmabhāṣata - yo nirvṛte mahāvīre śṛṇuyātsūtramīdṛśam / śrutvā cābhyanumodeyā kiyantaṃ kuśalaṃ bhavet // Saddhp_17.1 // atha khalu bhagavān maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat - yaḥ kaścidajita kulaputro vā kuladuhitā vā tathāgatasya parinirvṛtasya imaṃ dharmaparyāya deśyamānaṃ saṃprakāśyamānaṃ śṛṇuyād bhikṣurvā bhikṣuṇī vā upāsako vā upāsikā vā vijñapuruṣo vā kumārako vā, kumārikā vā, śrutvā ca abhyanumodeta, sacettato dharmaśravaṇādutthāya prakrāmet, sa ca vihāragato vā gṛhagato vā araṇyagato vā vīthīgato vā grāmagato vā janapadagato vā tān hetūṃstāni kāraṇāni taṃ dharmaṃ yathāśrutaṃ yathodgṛhītaṃ yathābalamaparasya sattvasyācakṣīta māturvā piturvā jñātervā, saṃmoditasya vā anyasya vā saṃstutasya kasyacit, so 'pi yadi śrutvā anumodeta, anumodya ca punaranyasmai ācakṣīta | so 'pi yadi śrutvānumodeta, anumodya ca so 'pyaparasmai ācakṣīta, so 'pi taṃ śrutvānumodeta | ityanena paryāyeṇa yāvat pañcāśat paraṃparayā | atha khalvajita yo 'sau pañcāśattamaḥ puruṣo bhavet paraṃparāśravānumodakaḥ, tasyāpi tāvadahamajita kulaputrasya vā kuladuhiturvā anumodanāsahagataṃ puṇyābhisaṃskāramabhinirdekṣyāmi | taṃ śṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru | bhāṣiṣye 'haṃ te || tadyathāpi nāma ajita caturṣu lokadhātuṣvasaṃkhyeyaśatasahasreṣu ye sattvāḥ santaḥ saṃvidyamānāḥ ṣaṭsu gatiṣūpapannāḥ, aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupapādukā vā rūpiṇo vā arūpiṇo vā saṃjñino vā asaṃjñino vā naivasaṃjñino vā nāsaṃjñino vā apadā vā dvipadā vā catuṣpadā vā bahupadā vā yāvadeva sattvāḥ sattvadhātau saṃgrahasamavasaraṇaṃ gacchanti | atha kaścideva puruṣaḥ samutpadyeta puṇyakāmo hitakāmastasya sattvakāyasya sarvakāmakrīḍāratiparibhogāniṣṭān kāntān priyān manāpān dadyāt | ekaikasya sattvasya jambudvīpaṃ paripūrṇaṃ dadyāt kāmakrīḍāratiparibhogāya, hiraṇyasuvarṇarūpyamaṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālānaśvarathagorathahastirathān dadyāt prāsādān kūṭāgārān | anena paryāyeṇa ajita sa puruṣo dānapatirmahādānapatiḥ paripūrṇānyaśītiṃ varṣāṇi dānaṃ dadyāt | atha khalvajita sa puruṣo dānapatirmahādānapatirevaṃ cintayet - ime khalu sattvāḥ sarve mayā krīḍāpitā ramāpitāḥ sukhaṃ jivāpitāḥ | ime ca te bhavantaḥ sattvā balinaḥ palitaśiraso jīrṇavṛddhā mahallakā (Vaidya 206) aśītivarṣikā jātyā | abhyāśībhūtāścaite kālakriyāyāḥ | yannvahametāṃstathāgatapravedite dharmavinaye 'vatārayeyamanuśāsayeyam | atha khalvajita sa puruṣastān sarvasattvān samādāpayet | samādāpayitvā ca tathāgatapravedite dharmavinaye 'vatārayed grāhayet | tasya te sattvāstaṃ ca dharmaṃ śṛṇuyuḥ | śrutvā ca ekakṣaṇena ekamuhūrtena ekalavena sarve srotaāpannāḥ syuḥ, sakṛdāgāmino 'nāgāmino 'nāgāmiphalaṃ prāpnuyuryāvadarhanto bhaveyuḥ, kṣīṇāsravā dhyāyino mahādhyāyino 'ṣṭavimokṣadhyāyinaḥ | tatkiṃ manyase ajita api nu sa puruṣo dānapatirmahādānapatistatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasavedaprameyamasaṃkhyeyam? evamukte maitreyo bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - evametat bhagavan, evametat sugata | anenaiva tāvad bhagavan kāraṇena sa puruṣo dānapatirmahādānapatirbahu puṇyaṃ prasavet, yastāvatāṃ sattvānāṃ sarvasukhopadhānaṃ dadyāt | kaḥ punarvādo yaduttariarhattve pratiṣṭhāpayet || evamukte bhagavānajitaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat - ārocayāmi te ajita, prativedayāmi | yaśca sa dānapatirmahādānapatiḥ puruṣaścaturṣu lokadhātuṣvasaṃkhyeyaśatasahasreṣu sarvasattvānāṃ sarvasukhopadhānaiḥ paripūrya arhattve pratiṣṭhāpya puṇyaṃ prasavet, yaśca pañcāśattamaḥ puruṣaḥ paraṃparāśravānugataḥ śravaṇena ito dharmaparyāyādekāmapi gāthāmekapadamapi śrutvā anumodeta | yaccaitasya puruṣasyānumodanāsahagataṃ puṇyakriyāvastu, yacca tasya puruṣasya dānapatermahādānapaterdānasahagatamarhattvaṃ pratiṣṭhāpanāsahagatapuṇyakriyāvastu, idameva tato bahutaram | yo 'yaṃ puruṣaḥ pañcāśattamaḥ, tataḥ puruṣaparaṃparāta ito dharmaparyāyādekāmapi gāthāmekapadamapi śrutvā anumodet | asya anumodanāsahagatasya ajita puṇyābhisaṃskārasya kuśalamūlābhisaṃskārasya anumodanāsahagatasya agrataḥasau paurviko dānasahagataśca arhattvapratiṣṭhāpanāsahagataśca puṇyābhisaṃskāraḥ śatatamīmapi kalāṃ nopayāti, sahasratamīmapi śatasahasratamīmapi koṭītamīmapi koṭīśatatamīmapi koṭīsahasratamīmapi koṭīśatasahasratamīmapi koṭīniyutaśatasahasratamīmapi kalāṃ nopayāti | saṃkhyāmapi kalāmapi gaṇanāmapi upamāmapi upaniḥadamapi na kḥamate | evamaprameyamasaṃkhyeyamajita so 'pi tāvat pañcāśattamaḥ paraṃparāśravaṇe puruḥa ito dharmaparyāyādantaśa ekagāthāmapi ekapadamapi anumodya ca puṇyaṃ prasavati | kaḥ punarvādo 'jita yo 'yaṃ mama saṃmukhamimaṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇuyāt, śrutvā cābhyanumodet, aprameyataramasaṃkhyayetaraṃ tasyāhamajita taṃ puṇyābhisaṃskāraṃ vadāmi || yaḥ khalu punarajita asya dharmaparyāyasya śravāṇārthaṃ kulaputro vā kuladuhitā vā svagṛhānniṣkramya vihāraṃ gacchet | sa ca gattvā tasminnimaṃ dharmaparyāyaṃ muhūrtakamapi śṛṇuyāt sthito vā niṣaṇṇo vā | sa sattvastanmātreṇa puṇyābhisaṃskāreṇa kṛtenopacitena jātivinivṛtto dvitīye samucchraye dvitīye ātmabhāvapratilambhe gorathānāṃ lābhī bhaviṣyati, aśvarathānāṃ hastirathānāṃ śibikānāṃ goyanānāmṛṣabhayānānāṃ divyānāṃ ca vimānānāṃ lābhī bhaviṣyati | sacet punastatra dharmaśravaṇe muhūrtamātramapi niṣadya idaṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇuyāt, (Vaidya 207) paraṃ vā niṣādayet, āsanasaṃvibhāgaṃ vā kuryādaparasya sattvasya, tena sa puṇyābhisaṃskāreṇa lābhī bhaviṣyati śakrāsanānāṃ brahmāsanānāṃ cakravartisaṃhāsanānām | sacet punarajita kaścideva kulaputro vā kuladuhitā vā aparaṃ puruṣamevaṃ vadet - āgaccha tvaṃ bhoḥ puruṣa | saddharmapuṇḍarīkaṃ nāma dharmaparyāyaṃ śṛṇuṣva | sa ca puruṣastasya tāṃ protsāhanāmāgamya yadi muhūrtamātramapi śṛṇuyāt, sa sattvastena protsāhena kuśalamūlenābhisaṃskṛtena dhāraṇīpratilabdhairbodhisattvaiḥ sārdhaṃ samavadhānaṃ pratilabhate | ajaḍaśca bhavati, tīkṣṇendriyaḥ prajñāvān | na tasya jātiśatasahasrairapi pūti mukhaṃ bhavati na durgandhi | nāpyasya jihvārogo bhavati, na mukharogo bhavati | na ca śyāmadanto bhavati, na viṣamadanto bhavati, na pītadanto bhavati, na duḥsaṃsthitadanto na khaṇḍadanto na patitadanto na vakradanto na lamboṣṭho bhavati, nābhyantaroṣṭho na prasāritoṣṭho na khaṇḍoṣṭho na vaṅkoṣṭho na kṛṣṇoṣṭho na bībhatsoṣṭho bhavati | na cipīṭanāso bhavati, na vakranāso bhavati | na dīrghamukho bhavati, na vaṅkamukho bhavati, na kṛṣṇamukho bhavati, nāpriyadarśanamukhaḥ | api tu khalvajita sūkṣmasujātajihvādantoṣṭho bhavati āyatanāsaḥ | praṇītamukhamaṇḍalaḥ subhrūḥ suparinikṣiptalalāṭo bhavati | suparipūrṇapuruṣavyañjanapratilābhī ca bhavati | tathāgataṃ ca avavādānuśāsakaṃ pratilabhate | kṣipraṃ ca buddhairbhagavadbhiḥ saha samavadhānaṃ pratilabhate | paśya ajita ekasattvamapi nāma utsāhayitvā iyat puṇyaṃ prasavati | kaḥ punarvādo yaḥ satkṛtya śṛṇuyāt, satkṛtya vācayet, satkṛtya deśayet, satkṛtya prakāśayediti || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - pañcāśimo yaśca paraṃparāyāṃ sūtrasyimasyo śṛṇutekagāthām / anumodayitvā ca prasannacittaḥ śṛṇuṣva puṇyaṃ bhavi yattakaṃ tat // Saddhp_17.2 // sa caiva puruṣo bhavi dānadātā sattvān koṭīnayuteṣu nityam / ye pūrvamaupamyakṛtā mayā vai tān sarvi tarpeya aśīti varṣān // Saddhp_17.3 // so dṛṣṭva teṣāṃ ca jarāmupasthitāṃ valī ca khaṇḍaṃ ca śiraśca pāṇḍaram / hāhādhimucyanti hi sarvasattvā yannūna dharmeṇa hu ovadeyam // Saddhp_17.4 // (Vaidya 208) so teṣa dharmaṃ vadatīha paścānnirvāṇabhūmiṃ ca prakāśayeta / sarve bhavāḥ phenamarīcikalpā nirvidyathā sarvabhaveṣu kṣipram // Saddhp_17.5 // te sarvasattvāśca śruṇitva dharmaṃ tasyaiva dātuḥ puruṣasya antikāt / arhantabhūtā bhavi ekakāle kṣīṇāsravā antimadehadhāriṇaḥ // Saddhp_17.6 // puṇyaṃ tato bahutaru tasya hi syat paraṃparātaḥ śruṇi ekagāthām / anumodi vā yattaku tasya puṇyaṃ kala puṇyaskandhaḥ purimo na bhoti // Saddhp_17.7 // evaṃ bahu tasya bhaveta puṇyaṃ anantakaṃ yasya pramāṇu nāsti / gāthāṃ pi śrutvaika paraṃparāya kiṃ vā punaḥ saṃmukha yo śruṇeyā // Saddhp_17.8 // yaścaikasattvaṃ pi vadeya tatra protsāhaye gaccha śṛṇuṣva dharmam / sudurlabhaṃ sutramidaṃ hi bhoti kalpāna koṭīnayutairanekaiḥ // Saddhp_17.9 // sa cāpi protsāhitu tena sattvaḥ śruṇeya sūtrema muhūrtakaṃ pi / tasyāpi dharmasya phalaṃ śṛṇohi mukharoga tasya na kadāci bhoti // Saddhp_17.10 // jihvāpi tasya na kadāci duḥkhati na tasya dantā patitā bhavanti / śyāmātha pītā viṣamā ca jātu bībhatsitoṣṭho na ca jātu bhoti // Saddhp_17.11 // kuṭilaṃ ca śuṣkaṃ ca na jātu dīrghaṃ mukhaṃ na cipiṭaṃ sya kadāci bhoti / (Vaidya 209) susaṃsthitā nāsa tathā lalāṭaṃ dantā ca oṣṭho mukhamaṇḍalaṃ ca // Saddhp_17.12 // priyadarśano bhoti sadā narāṇāṃ pūrtiṃ ca vakraṃ na kadāci bhoti / yathotpalasyeha sadā sugandhiḥ pravāyate tasya mukhasya gandhaḥ // Saddhp_17.13 // gṛhādvihāraṃ hi vrajitva dhīro gaccheta sūtraṃ śravaṇāya etat / gatvā ca so tatra śṛṇe muhūrtaṃ prasannacittasya phalaṃ śṛṇotha // Saddhp_17.14 // sugauru tasyo bhavatetmabhāvaḥ pariyāti co aśvarathehi dhīraḥ / hastīrathāṃśco abhiruhya uccān ratanehi citrānanucaṃkrameyā // Saddhp_17.15 // vibhūṣitāṃ so śibikāṃ labheta narairanekairiha vāhyamānām / gatvāpi dharmaṃ śravaṇāya tasya phalaṃ śubhaṃ bhoti ca evarūpam // Saddhp_17.16 // niṣadya cāsau pariṣāya tatra śuklena karmeṇa kṛtena tena / śakrāsanānāṃ bhavate sa lābhī brahmāsanānāṃ ca nṛpāsanānām // Saddhp_17.17 // iti śrīsaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye anumodanāpuṇyanirdeśaparivarto nāma saptadaśamaḥ || _______________________________________________________________________________ (Vaidya 210) Saddhp_18: dharmabhāṇakānuśaṃsāparivartaḥ | atha khalu bhagavān satatasamitābhiyuktaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayāmāsa - yaḥ kaścit kulaputra imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayiṣyati vācayiṣyati vā deśayiṣyati vā likhiṣyati va, sa kulaputro vā kuladuhitā va aṣṭau cakṣurguṇaśatāni pratilapsyate, dvādaśa śrotraguṇaśatāni pratilapsyate, aṣṭau ghrāṇaguṇaśatāni pratilapsyate, dvādaśa jihvāguṇaśatāni pratilapsyate, aṣṭau kāyaguṇaśatāni pratilapsyate, dvādaśa manoguṇaśatāni pratilapsyate | tasyaibhirbahubhirguṇaśataiḥ ṣaḍindriyagrāmaḥ pariśuddhaḥ supariśuddho bhaviṣyati | sa evaṃ pariśuddhena cakṣurindriyeṇa prākṛtena māṃsacakṣuṣā mātāpitṛsaṃbhavena trisāhasramahāsāhasrāṃ lokadhātuṃ sāntarbahiḥ saśailavanaṣaṇḍāmadho yāvadavīcimahānirayamupādāya upari ca yāvat bhavāgraṃ tat sarvaṃ drakṣyati prākṛtena māṃsacakṣuṣā | ye ca tasmin sattvā upapannāḥ, tān sarvān drakṣyati, karmavipākaṃ ca teṣāṃ jñāsyatīti || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - ya imaṃ sūtra bhāṣeta parṣāsu ca viśāradaḥ / anolīnaḥ prakāśeyā guṇāṃstasya śṛṇuṣva me // Saddhp_18.1 // aṣṭau guṇaśatāastasya cakṣuṣo bhonti sarvaśaḥ / yenāsya vimalaṃ bhoti śuddhaṃ cakṣuranāvilam // Saddhp_18.2 // sa māṃsacakṣuṣā tena mātāpitṛkasaṃbhunā / paśyate lokadhātvemāṃ saśailavanakānanām // Saddhp_18.3 // meruṃ sumeru sarvā ca cakravālā sa paśyati / ye cānye parvatāḥ khaṇḍāḥ samudrāṃścāpi paśyati // Saddhp_18.4 // yāvānavīci heṣṭhena bhavāgraṃ copariṣṭataḥ / sarvaṃ sa paśyate dhīro māṃsacakṣusya īdṛśam // Saddhp_18.5 // na tāva divyacakṣu sya bhoti no cāpi jāyate / viṣayo māṃsacakṣusya bhavettasyāyamīdṛśaḥ // Saddhp_18.6 // punaraparaṃ satatasamitābhiyukta sa kulaputro vā kuladuhitā vā imaṃ dharmaparyāyaṃ saṃprakāśayamānaḥ pareṣāṃ ca saṃśrāvayamānastairdvādaśabhiḥ śrotraguṇaśataiḥ samanvāgataḥ ye trisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātau vividhāḥ śabdā niścaranti yāvadavīcirmahānirayo yāvacca bhavāgraṃ sāntarbahiḥ, tadyathā - hastiśabdā vā aśvaśabdā vā uṣṭraśabdā vā gośabdā vā ajaśabdā vā janapadaśabdā vā rathaśabdā vā ruditaśabdā vā śokaśabdā vā bhairavaśabdā vā śaṅkhaśabdā vā ghaṇṭāśabdā vā paṭahaśabdā vā bherīśabdā vā krīḍāśabdā vā gītaśabdā vā nṛtyaśabdā vā tūryaśabdā vā vādyaśabdā vā strīśabdā vā puruṣaśabdā vā dārakaśabdā vā (Vaidya 211) dārikāśabdā vā dharmaśabdā vā adharmaśabdā vā sukhaśabdā vā duḥkhaśabdā vā bālaśabdā vā āryaśabdā vā manojñaśabdā vā amanojñaśabdā vā devaśabdā vā nāgaśabdā vā yakṣaśabdā vā rākṣasaśabdā vā gandharvaśabdā vā asuraśabdā vā garuḍaśabdā vā kinnaraśabdā vā mahoragaśabdā vā manuṣyaśabdā vā amanuṣyaśabdā vā agniśabdā vā vāyuśabdā vā udakaśabdā vā grāmaśabdā vā nagaraśabdā vā bhikṣuśabdā vā śrāvakaśabdā vā pratyekabuddhaśabdā vā bodhisattvaśabdā vā tathāgataśabdā vā, yāvantaḥ kecitrisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātau sāntarbahiḥ śabdā niścaranti, tān śabdāṃstena prākṛtena pariśuddhena śrotrendriyeṇa śṛṇoti | na ca tāvaddivyaṃ śrotramabhinirharati | teṣāṃ teṣāṃ ca sattvānāṃ rutānyavabudhyate, vibhāvayati vibhajati tena ca prākṛtena śrotrendriyeṇa | teṣāṃ teṣāṃ ca sattvānāṃ rutāni śṛṇvatastasya taiḥ sarvaśabdaiḥ śrotrendriyaṃ nābhibhūyate | evaṃrūpaḥ satatasamitābhiyukta tasya bodhisattvasya mahāsattvasya śrotrendriyapratilambho bhavati, na ca tāvaddivyaṃ śrotramabhinirharati || idamavocadbhagavān | idaṃ vaditvā sugato hyathāparametaduvāca śāstā - śrotrendriyaṃ tasya viśuddhu bhoti anāvilaṃ prākṛtakaṃ ca tāvat / vividhān hi yeneha śṛṇoti śabdāniha lokadhātau hi aśeṣato 'yam // Saddhp_18.7 // hastīna aśvāna śṛṇoti śabdān rathāna goṇāna ajaiḍakānām / bherīmṛdaṅgāna sughoṣakānāṃ vīṇāna veṇūnatha vallakīnām // Saddhp_18.8 // gītaṃ manojñaṃ madhuraṃ śṛṇoti na cāpi so sajjati tatra dhīraḥ / manuṣyakoṭīna śṛṇoti śabdān bhāṣanti yaṃ yaṃ ca yahiṃ yahiṃ te // Saddhp_18.9 // devāna co nitya śṛṇoti śabdān gītasvaraṃ ca madhuraṃ manojñam / puruṣāṇa istrīṇa rutāni cāpi tatha dārakāṇāmatha dārikāṇām // Saddhp_18.10 // ye parvateṣveva guhānivāsī kalaviṅkakā kokila barhiṇaśca / (Vaidya 212) pakṣīṇa ye jīvakajīvakā hi teṣāṃ ca valgū śṛṇute hi śabdān // Saddhp_18.11 // narakeṣu ye vedana vedayanti sudāruṇāṃścāpi karonti śabdān / āhāraduḥkhairavapīḍitānāṃ yān preta kurvanti tathaiva śabdān // Saddhp_18.12 // asurāśca ye sāgaramadhyavāsino muñcanti ghoṣāṃstatha cānyamanyān / sarvānihastho sa hi dharmabhāṇakaḥ śṛṇoti śabdānna ca ostarīyati // Saddhp_18.13 // tiryāṇa yonīṣu rutāni yāni anyonyasaṃbhāṣaṇatāṃ karonti / iha sthitastānapi so śṛṇoti vividhāni śabdāni bahūvidhāni // Saddhp_18.14 // ye brahmaloke nivasanti devā akaniṣṭha ābhāsvara ye ca devāḥ / ye cānyamanyasya karonti ghoṣān śṛṇoti tatsarvamaśeṣato 'sau // Saddhp_18.15 // svādhyāya kurvantiha ye ca bhikṣavaḥ sugatāniha śāsani pravrajitvā / parṣāsu ye deśayate ca dharmaṃ teṣāṃ pi śabdaṃ śṛṇute sa nityam // Saddhp_18.16 // ye bodhisattvāściha lokadhātau svādhyāya kurvanti paraspareṇa / saṃgīti dharmeṣu ca ye karonti śṛṇoti śabdān vividhāṃśca teṣām // Saddhp_18.17 // bhagavān pi buddho naradamyasārathiḥ parṣāsu dharmaṃ bruvate yamagram / taṃ cāpi so śṛṇvanti ekakāle yo bodhisattvo imu sūtra dhārayet // Saddhp_18.18 // (Vaidya 213) sarve trisāhasri imasmi kṣetre ye sattva kurvanti bahūṃ pi śabdān / abhyantareṇāpi ca bāhireṇa avīciparyanta bhavāgramūrdhvam // Saddhp_18.19 // sarveṣa sattvāna śṛṇoti śabdān naṃ cāpi kṣetraṃ uparudhyate 'sya / paṭvindriyo jānati sthānasthānaṃ śrotrendriyaṃ prākṛtakaṃ hi tāvat // Saddhp_18.20 // na ca tāva divyasmi karoti yatnaṃ prakṛtya saṃtiṣṭhati śrotrametat / sūtraṃ hi yo dhārayate viśārado guṇā sya etādṛśakā bhavanti // Saddhp_18.21 // punaraparaṃ satatasamitābhiyukta asya bodhisattvasya mahāsattvasya imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayataḥ prakāśayataḥ svādhyāyato likhato 'ṣṭābhirguṇaśataiḥ samanvāgataṃ ghrāṇendriyaṃ pariśuddhaṃ bhavati | sa tena pariśuddhena ghrāṇendriyeṇa ye trisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātau sāntarbahirvividhagandhāḥ saṃvidyante, tadyathā - pūtigandhā vā manojñagandhā vā nānāprakārāṇāṃ sumanasāṃ gandhāḥ, tadyathā - jātimallikācampakapāṭalagandhāḥ, tān gandhān ghrāyati | jalajānāmapi puṣpāṇāṃ vividhān gandhān ghrāyati, tadyathā - utpalapadmakumudapuṇḍarīkāṇāṃ gandhān ghrāyati | vividhānāṃ puṣpaphalavṛkṣāṇāṃ puṣpaphalagandhān ghrāyati, tadyathā - candanatamālapatratagarāgarusurabhigandhān ghrāyati | nānāvikārāṇi gandhavikṛtiśatasahasrāṇi yānyekasthānasthitaḥ sarvāṇi ghrāyati | sattvānāmapi vividhān gandhān ghrāyati, tadyathā - hastyaśvagaveḍakapaśugandhān ghrāyati | vividhānāṃ ca tiryagyonigatānāṃ prāṇināmātmabhāvagandhān ghrāyati | strīpuruṣātmabhāvagandhān ghrāyati | dārakadārikātmabhāvagandhān ghrāyati | dūrasthānāmapi tṛṇagulmauṣadhivanaspatīnāṃ gandhān ghrāyati | bhūtān gandhān vandati, na ca tairgandhaiḥ saṃhriyate, na saṃmuhyati | sa ihasthita eva devānāmapi gandhān ghrāyati, tadyathā - pārijātakasya kovidārasya māndāravamahāmāndāravamañjūṣakamahāmañjūṣakānāṃ divyānāṃ puṣpāṇāṃ gandhān ghrāyati | divyānāmagarucūrṇacandanacūrṇānāṃ gandhān ghrāyati | divyānāṃ ca nānāvidhānāṃ puṣpavikṛtiśatasahasrāṇāṃ gandhān ghrāyati, nāmāni caiṣāṃ saṃjānīte | devaputrātmabhāvagandhān ghrāyati, tadyathā - śakrasya devānāmindrasya ātmabhāvagandhaṃ ghrāyati | taṃ ca jānīte yadi vā vaijayante prāsāde krīḍantaṃ ramantaṃ paricārayantaṃ yadi vā sudharmāyāṃ devasabhāyāṃ devānāṃ trāyastriṃśānāṃ dharmaṃ deśayantaṃ yadi vā udyānabhūmau niryāntaṃ krīḍanāya | anyeṣāṃ ca devaputrāṇāṃ (Vaidya 214) pṛthakpṛthagātmabhāvagandhān ghrāyati | devakanyānāmapi devavadhūnāmapi ātmabhāvagandhān ghrāyati | devakumārāṇāmapi ātmabhāvagandhān ghrāyati | devakumārikāṇāmapi ātmabhāvagandhān ghrāyati | na ca tairgandhaiḥ saṃhriyate | anena paryāyeṇa yāvad bhavāgropapannānāmapi sattvānāmātmabhāvagandhān ghrāyati | brahmakāyikānāmapi devaputrāṇāṃ mahābrahmaṇāmapi cātmabhāvagandhān ghrāyati | anena paryāyeṇa sarvadevanikāyānāmapi ātmabhāvagandhān ghrāyati | śrāvakapratyekabuddhabodhisattvatathāgatātmabhāvagandhān ghrāyati | tathāgatāsanānāmapi gandhān ghrāyati | yasmiṃśca sthāne te tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā viharanti, tacca prajānāti | na cāsya tad ghrāṇendiyaṃ taistairvividhairgandhaiḥ pratihanyate, nopahanyate, na saṃpīḍyate | ākāṅkṣamāṇaśca tāṃstān gandhān pareṣāmapi vyākaroti | na cāsya smṛtirupahanyate || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - ghrāṇendriyaṃ tasya viśuddha bhoti vividhāṃśca gandhān bahu ghrāyate 'sau / ye lokadhātau hi imasmi sarve sugandha durgandha bhavanti kecit // Saddhp_18.22 // jātīya gandho atha mallikāyā tamālapatrasya ca candanasya / tagarasya gandho agarusya cāpi vividhāna puṣpāṇa phalāna cāpi // Saddhp_18.23 // sattvāna gandhān pi tathaiva jānati narāṇa nārīṇa ca dūrataḥ sthitaḥ / kumārakāṇāṃ ca kumārikāṇāṃ gandhena so jānati teṣa sthānam // Saddhp_18.24 // rājñāṃ pi so jānati cakravartināṃ balacakravartīnatha maṇḍalīnām / kumārakāmātya tathaiva teṣāṃ gandhena cāntaḥpura sarva jānati // Saddhp_18.25 // paribhogaratnāni bahūvidhāni kupyāni bhūmau nihitāni yāni / strīratnabhūtāni bhavanti yāpi gandhena so jānati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.26 // (Vaidya 215) teṣāṃ ca yā ābharaṇā bhavanti kāyasmi āmukta vicitrarūpā / vastraṃ ca mālyaṃ ca vilepanaṃ ca gandhena so jānati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.27 // sthitāṃ niṣaṇṇāṃ śayitāṃ tathaiva krīḍāratiṃ ṛddhibalaṃ ca sarvam / so jānatī ghrāṇabalena dhīro yo dhārayet sūtramidaṃ variṣṭham // Saddhp_18.28 // sugandhatailāna tathaiva gandhān nānāvidhān puṣpaphalāna gandhān / sakṛtasthito jānati ghrāyate ca amukasmi deśasmi imasmi gandhān // Saddhp_18.29 // ye parvatānāṃ vivarāntareṣu bahu candanā puṣpita tatra santi / ye cāpi tasminnivasanti sattvāḥ sarveṣa gandhena vidurvijānati // Saddhp_18.30 // ye cakravālasya bhavanti pārśve ye sāgarasyo nivasanti madhye / pṛthivīya ye madhyi vasanti sattvāḥ sarvān sa gandhena vidurvijānati // Saddhp_18.31 // surāṃśca jānāti tathāsurāṃśca asurāṇa kanyāśca vijānate 'sau / asurāṇa krīḍāśca ratiṃ ca jānati ghrāṇasya tasyedṛśakaṃ balaṃ hi // Saddhp_18.32 // aṭavīṣu ye keci catuṣpadāsti siṃhāśca vyāghrāstatha hastināgāḥ / mahiṣā gavā ye gavayaśca tatra ghrāṇena so jānati teṣa vāsam // Saddhp_18.33 // striyaśca yā gurviṇikā bhavanti kumārakāṃ vāpi kumārikāṃ vā / dhārenti kukṣau hi kilāntakāyā gandhena so jānati yaṃ tahiṃ syāt // Saddhp_18.34 // (Vaidya 216) āpannasattvāṃ pi vijānate 'sau vināśadharmāṃ pi vijānate 'sau / iyaṃ pi nārī vyapanītaduḥkhā prasaviṣyate puṇyamayaṃ kumāram // Saddhp_18.35 // puruṣāṇa abhiprāyu bahuṃ vijānate abhiprāyagandhaṃ ca tathaiva ghrāyate / raktāna duṣṭāna tathaiva mrakṣiṇāṃ upaśāntacittāna ca gandha ghrāyate // Saddhp_18.36 // pṛthivīya ye cāpi nidhāna santi ghanaṃ hiraṇyaṃ ca suvarṇarūpyam / mañjūṣa lohī ca tathā supūrṇā gandhena so ghrāyati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.37 // hārārdhahārān maṇimuktikāśca anarghaprāptā vividhā ca ratnā / gandhena so jānati tāni sarvā anarghanāmaṃ dyutisaṃsthitaṃ ca // Saddhp_18.38 // upariṃ ca deveṣu tathaiva puṣpā mandāravāṃścaiva mañjūṣakāṃśca / yā pārijātasya ca santi puṣpā iha sthito ghrāyati tā sa dhīraḥ // Saddhp_18.39 // vimāna ye yādṛśakāśca yasya udāra hīnāstatha madhyamāśca / vicitrarūpāśca bhavanti yatra iha sthito ghrāṇabalena ghrāyati // Saddhp_18.40 // udyānabhūmiṃ ca tathā prajānate sudharma devāsani vaijayante / prāsādaśreṣṭhe ca tathā vijānate ye co ramante tahi devaputrāḥ // Saddhp_18.41 // iha sthito ghrāyati gandhu teṣāṃ gandhena so jānati devaputrān / (Vaidya 217) yo yatra karmā kurute sthito vā śete vā gacchati yatra vāpi // Saddhp_18.42 // yā devakanyā bahupuṣpamaṇḍitā āmuktamālyābharaṇā alaṃkṛtāḥ / ramanti gacchanti ca yatra yatra gandhena so jānati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.43 // yāvadbhavāgrādupariṃ ca devā brahmā mahābrahma vimānacāriṇaḥ / tāṃścāpi gandhena tahiṃ prajānate sthitāṃśca dhyāne atha vyutthitān vā // Saddhp_18.44 // ābhāsvarān jānati devaputrān cyutopapannāṃśca apūrvakāṃśca / ghrāṇendriyaṃ īdṛśa tasya bhoti yo bodhisattvo imu sūtra dhārayet // Saddhp_18.45 // ya keci bhikṣū sugatasya śāsane abhiyuktarūpā sthita cakrameṣu / uddeśasvādhyāyaratāśca bhikṣavo sarvān hi so jānati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.46 // ye śrāvakā bhonti jinasya putrā viharanti kecit sada vṛkṣamūle / gandhena sarvān vidu jānate tān amutra bhikṣū amuko sthito ti // Saddhp_18.47 // ye bodhisattvāḥ smṛtimanta dhyāyino uddeśasvādhyāyaratāśca ye sadā / parṣāsu dharmaṃ ca prakāśayanti gandhena tān jānati bodhisattvaḥ // Saddhp_18.48 // yasyāṃ diśāyāṃ sugato mahāmunirdharmaṃ prakāśeti hitānukampakaḥ / puraskṛtaḥ śrāvakasaṃghamadhye gandhena so jānati lokanātham // Saddhp_18.49 // (Vaidya 218) ye cāpi sattvā sya śṛṇoti dharmaṃ śrutvā ca ye prītamanā bhavanti / iha sthito jānati bodhisattvo jinasya parṣāmapui tatra sarvām // Saddhp_18.50 // etādṛśaṃ ghrāṇabalaṃ sya bhoti na ca tāva divyaṃ bhavate sya ghrāṇam / pūrvaṃgamaṃ tasya tu eta bhoti divyasya ghrāṇasya anāsravasya // Saddhp_18.51 // punaraparaṃ satatasamitābhiyukta sa kulaputro vā kuladuhitā vā imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayamāṇo deśayamānaḥ prakāśayamāno likhamānastairdvādaśabhirjihvāguṇaśataiḥ samanvāgataṃ jihvendriyaṃ pratilapsyate | sa tathārūpeṇa jihvendriyeṇa yān yān rasānāsvādayati, yān yān rasān jihvendriye upanikṣepsati, sarve te divyaṃ mahārasaṃ mokṣyante | tathā ca āsvādayiṣyati yathā na kaṃcid rasamamanaāpamāsvādayiṣyati | ye 'pi amanaāpā rasāste 'pi tasya jihvendriye samupanikṣiptāḥ divyaṃ rasaṃ mokṣyante | yaṃ ca dharmaṃ vyāhariṣyati parṣanmadhyagataḥ, tena tasya te sattvāḥ prīṇitendriyā bhaviṣyanti tuṣṭāḥ paramatuṣṭāḥ prāmodyajātāḥ | madhuraścāsya valgumanojñasvaro gambhīro niścariṣyati hṛdayaṃgamaḥ premaṇīyaḥ | tenāsya te sattvāstuṣṭā udagracittā bhaviṣyanti | yeṣāṃ ca dharmaṃ deśayiṣyati, te cāsya madhuranirghoṣaṃ śrutvā valgumanojñaṃ devā apyupasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravanāya ca | devaputrā api devakanyā api upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | śakrā api brahmāṇo 'pi brahmakāyikā api devaputrā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | nāgā nāgakanyā api upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | asurā asurakanyā api upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | garūḍā garūḍakanyā api upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | kinnarāḥ kinnarakanyā api, mahoragā mahoragakanyā api, yakṣā yakṣakanyā api, piśācāḥ piśācakanyā api upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante darśanāya vandanāya paryupāsanāya dharmaśravaṇāya ca | te cāsya satkāraṃ kariṣyanti, gurukāraṃ mānanāṃ pūjanāmarcanāmapacāyanāṃ kariṣyanti | bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikā api darśanakāmā bhaviṣyanti | rājāno 'pi rājaputrā api rājāmātyā api rājamahāmātrā api darśanakāmā bhaviṣyanti | balacakravartino 'pi rājānaḥ, cakravartino 'pi saptaratnasamanvāgatāḥ sakumārāḥ sāmātyāḥ sāntaḥpuraparivārā darśanakāmā bhaviṣyanti satkārārthinaḥ | tāvanmadhuraṃ sa dharmabhāṇako dharmaṃ bhāṣiṣyate yathābhūtaṃ yathoktaṃ tathāgatena | anye 'pi brāhmaṇagṛhapatayo naigamajānapadāstasya dharmabhāṇakasya (Vaidya 219) satatasamitaṃ samanubaddhā bhaviṣyanti yāvadāyuṣparyavasānam | tathāgataśrāvakā api asya darśanakāmā bhaviṣyanti | pratyekabuddhā apyasya darśanakāmā bhaviṣyanti | buddhā apyasya bhagavanto darśanakāmā bhaviṣyanti | yasyāṃ ca diśi sa kulaputro vā kuladuhitā vā vihariṣyati, tasyāṃ diśi tathāgatābhimukhaṃ dharmaṃ deśayiṣyati, buddhadharmāṇāṃ ca bhājanabhūto bhaviṣyati | evaṃ manojñastasya gambhīro dharmaśabdo niścariṣyati || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - jihvendriyaṃ tasya viśiṣṭu bhoti na jātu hīnaṃ rasa svādayeta / nikṣiptamātrāśca bhavanti divyā rasena divyena samanvitāśca // Saddhp_18.52 // valgusvarāṃ madhura prabhāṣate girāṃ śravaṇīyamiṣṭāṃ ca manoramāṃ ca / parṣāya madhyasmi ha premaṇīyaṃ gambhīraghoṣaṃ ca sadā prabhāṣate // Saddhp_18.53 // yaścāpi dharmaṃ śṛṇute 'sya bhāṣato dṛṣṭāntakoṭīnayutairanekaiḥ / prāmodya tatrāpi janeti so 'graṃ pūjāṃ ca tasya kurute 'prameyām // Saddhp_18.54 // devā pi nāgāsuraguhyakāśca draṣṭuṃ tamicchanti ca nityakālam / śṛṇvanti dharmaṃ ca sagauravāśca ime guṇāstasya bhavanti sarve // Saddhp_18.55 // ākāṅkṣamāṇaśca ima lokadhātuṃ svareṇa sarvāmabhivijñapeyā / snigdhaḥ svaro 'sya madhuraśca bhoti gambhīra valguśca supremaṇīyaḥ // Saddhp_18.56 // rājāna ye kṣitipati cakravartinaḥ pūjārthikāstasyupasaṃkramanti / saputradārā kariyāṇa añjaliṃ śṛṇvanti dharmasya ca nityakālam // Saddhp_18.57 // (Vaidya 220) yakṣāṇa co bhoti sadā puraskṛto nāgāna gandharvagaṇāna caiva / piśācakānāṃ ca piśācikānāṃ susatkṛto mānitu pūjitaśca // Saddhp_18.58 // brahmāpi tasya vaśavarti bhoti maheśvaro īśvara devaputraḥ / śakrastathānye 'pi ca devaputrā bahudevakanyāścupasaṃkramanti // Saddhp_18.59 // buddhāśca ye lokahitānukampakāḥ saśrāvakāstasya niśāmya ghoṣam / karonti rakṣāṃ mukhadarśanāya tuṣṭāśca bhonti bruvato 'sya dharmam // Saddhp_18.60 // punaraparaṃ satatasamitābhiyukta sa bodhisattvo mahāsattva imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayamāṇo vā vācayamāno vā prakāśayamāno vā deśayamāno vā likhamāno vā aṣṭau kāyaguṇaśatāni pratilapsyati | tasya kāyaḥ śuddhaḥ pariśuddho vaiḍūryapariśuddhacchavivarṇo bhaviṣyati, priyadarśanaḥ sattvānām | sa tasminnātmabhāve pariśuddhe sarvaṃ trisāhasramahāsāhasralokadhātuṃ drakṣyati | ye ca trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvāścyavanti upapadyante ca, hīnāḥ praṇītāśca, suvarṇā durvarṇāḥ, sugatau durgatau, ye ca cakravālamahācakravāleṣu merusumeruṣu ca parvatarājeṣu sattvāḥ prativasanti, ye ca adhastādavīcyāmūrdhvaṃ ca yāvad bhavāgraṃ sattvāḥ prativasanti, tān sarvān sva ātmabhāve drakṣyati | ye cāpi kecidasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātrau śrāvakā vā pratyekabuddhā vā bodhisattvā vā tathāgatā vā prativasanti, yaṃ ca te tathāgatā dharmaṃ deśayanti, ye ca sattvāstāṃstathāgatān paryupāsante, sarveṣāṃ teṣāṃ sattvānāmātmabhāvapratilambhān sva ātmabhāve drakṣyati | tatkasya hetoḥ? yathāpīdaṃ pariśuddhatvādātmabhāvasyeti || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - pariśuddha tasyo bhavatetmabhāvo yathāpi vaiḍūryamayo viśuddhaḥ / sattvāna nityaṃ priyadarśanaśca yaḥ sūtra dhāreti idaṃ udāram // Saddhp_18.61 // ādarśapṛṣṭhe yatha vimbu paśyet loko 'sya kāye ayu dṛśyate tathā / (Vaidya 221) svayaṃbhu so paśyati nānyi sattvāḥ pariśuddhi kāyasmi ima evarūpā // Saddhp_18.62 // ye lokadhātau hi ihāsti sattvā manuṣya devāsura guhyakā vā / narakeṣu preteṣu tiraścayoniṣu pratibimbu saṃdṛśyati tatra kāye // Saddhp_18.63 // vimāna devāna bhavāgra yāvacchailaṃ pi co parvatacakravālam / himavān sumeruśca mahāṃśca meruḥ kāyasmi dṛśyantimi sarvathaiva // Saddhp_18.64 // buddhān pi so paśyati ātmabhāve saśrāvakān buddhasutāṃstathānyān / ye bodhisattvā viharanti caikakā gaṇe ca ye dharma prakāśayanti // Saddhp_18.65 // etādṛśī kāyaviśuddhi tasya yahi dṛśyate sarviya lokadhātuḥ / na ca tāva so divya na prāpuṇoti prakṛtīya kāyasyiyamīdṛśī bhavet // Saddhp_18.66 // punaraparaṃ satatasamitābhiyukta asya bodhisattvasya mahāsattvasya tathāgate parinirvṛte imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayato deśayataḥ saṃprakāśayato likhato vācayatastairdvādaśabhirmanaskāraguṇaśataiḥ samanvāgataṃ manaindriyaṃ pariśuddhaṃ bhaviṣyati | sa tena pariśuddhena manaindriyeṇa yadyekagāthāmapyantaśaḥ śroṣyati, tasya bahvarthamājñāsyati | sa tāvamabudhya tannidānaṃ māsamapi dharmaṃ deśayiṣyati, caturmāsamapi saṃvatsaramapi dharmaṃ deśayiṣyati | yaṃ ca dharmaṃ bhāṣiṣyati, so 'sya smṛto na sa saṃpramoṣaṃ yāsyati | ye kecillaukikā lokavyavahārā bhāṣyāṇi vā mantrā vā, sarvāṃstān dharmanayena saṃsyandayiṣyati | yāvantaśca kecitrisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātau ṣaṭsu gatiṣūpapannāḥ sattvāḥ saṃsaranti, sarveṣāṃ teṣāṃ sattvānāṃ cittacaritavispanditāni jñāsyati | iñjitamanyitaprapañcitāni jñāsyati praviciniṣyati | apratilabdhe ca tāvadāryajñāne evaṃrūpaṃ cāsya manaindriyaṃ pariśuddhaṃ bhaviṣyati || yāṃ yāṃ ca dharmaniruktimanuvicintya dharmaṃ deśayiṣyati, sarvaṃ tad bhūtaṃ deśayiṣyati | sarvaṃ tattathāgatabhāṣitaṃ sarvaṃ pūrvajinasūtraparyāyanirdiṣṭaṃ bhāṣati || (Vaidya 222) atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - manaindriyaṃ tasya viśuddha bhoti prabhāsvaraṃ śuddhamanāvilaṃ ca / so tena dharmān vividhān prajānati hīnānathotkṛṣṭa tathaiva madhyamān // Saddhp_18.67 // ekāmapi gātha śruṇitva dhīro artha bahuṃ jānati tasya tatra / samitaṃ ca bhūtaṃ ca sadā prabhāṣate māsān pi catvāri tathāpi varṣam // Saddhp_18.68 // ye cāpi sattvā iha lokadhātau abhyantare bāhiri ye vasanti / devā manuṣyāsuraguhyakāśca nāgāśca ye cāpi tiraścayoniṣu // Saddhp_18.69 // ṣaṭsu gatīṣu nivasanti sattvā vicintitaṃ teṣa bhaveta yaṃ ca / ekakṣaṇe sarvi vidurvijānate dhāretva sūtraṃ ima ānuśaṃsāḥ // Saddhp_18.70 // yaṃ cāpi buddhaḥ śatapuṇyalakṣaṇo dharmaṃ prakāśedida sarvaloke / tasyāpi śabdaṃ śṛṇute viśuddhaṃ yaṃ cāpi so bhāṣati gṛhyate tat // Saddhp_18.71 // bahūn vicinteti ca agradharmān bahūṃśca so bhāṣati nityakālam / na cāsya saṃmoha kadāci bhoti dhāretva sūtraṃ imi ānuśaṃsāḥ // Saddhp_18.72 // saṃdhiṃ visaṃdhiṃ ca vijānate 'sau sarveṣu dharmeṣu vilakṣaṇāni / prajānate artha niruktayaśca yathā ca taṃ jānati bhāṣate tathā // Saddhp_18.73 // (Vaidya 223) yaṃ bhāṣitaṃ bhotiha dīrgharātraṃ pūrvehi lokācariyehi sūtram / taṃ dharma so bhāṣati nityakālaṃ asaṃtrasanto pariṣāya madhye // Saddhp_18.74 // manaindriyaṃ īdṛśamasya bhoti dhāretva sūtraṃ imu vācayitvā / na ca tāva asaṅgaṃ labhate ha jñānaṃ pūrvaṃgamaṃ tasya imaṃ tu bhoti // Saddhp_18.75 // ācāryabhūmau hi sthitaśca bhoti sarveṣa sattvāna katheya dharmam / niruktikoṭīkuśalaśca bhoti imu dhārayanto sugatasya sutram // Saddhp_18.76 // iti śrīsaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye dharmabhāṇakānuśaṃsāparivarto nāmāṣṭādaśamaḥ || _______________________________________________________________________________ (Vaidya 224) Saddhp_19: sadāparibhūtaparivartaḥ | atha khalu bhagavān mahāsthāmaprāptaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma - anenāpi tāvanmahāsthāmaprāpta paryāyeṇa evaṃ veditavyam - yathā ya imamevaṃrūpaṃ dharmaparyāyaṃ pratikṣepsyanti, evaṃrūpāṃśca sūtrāntadhārakāṃśca bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikā ākrośiṣyanti, paribhāṣiṣyanti, asatyayā paruṣayā vācā samudācariṣyanti, teṣāmevamaniṣṭo vipāko bhaviṣyati, yo na śakyaṃ vācā parikīrtayitum | ye ca imamaevaṃrūpaṃ sūtrāntaṃ dhārayiṣyanti vācayiṣyanti deśayiṣyanti paryavāpsyanti, parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayiṣyanti, teṣāmevamiṣṭo vipāko bhaviṣyati yādṛśo mayā pūrvaṃ parikīrtitaḥ | evaṃrūpāṃ ca cakṣuḥśrotraghrāṇajihvākāyamanaḥ - pariśuddhimadhigamiṣyanti || bhūtapūrvaṃ mahāsthāmaprāpta atīte 'dhvanyasaṃkhyeyaiḥ kalpairasaṃkhyeyatarairvipulairaprameyairacintyaistebhyaḥ pareṇa paratareṇa yadāsīt - tena kālena samayena bhīṣmagarjitasvararājo nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān vinirbhoge kalpe mahāsaṃbhavāyāṃ lokadhātau | sa khalu punarmahāsthāmaprāpta bhagavān bhīṣmagarjitasvararājastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhastasyāṃ mahāsaṃbhavāyāṃ lokadhātau sadevamānuṣāsurasya lokasya purato dharmaṃ deśayati sma | yadidaṃ śrāvakāṇāṃ caturāryasatyasaṃprayuktaṃ dharmaṃ deśayati sma jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsasamatikramāya nirvāṇaparyavasānaṃ pratītyasamutpādapravṛttim | bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktānāmanuttarāṃ samyaksaṃbodhimārabhya tathāgatajñānadarśanaparyavasānaṃ dharmaṃ deśayati sma | tasya khalu punarmahāsthāmaprāpta bhagavato bhīṣmagarjitasvararājasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya catvāriṃśadgaṅgānadīvālikāsamāni kalpakoṭīnayutaśatasahasrāṇyāyuṣpramāṇamabhūt | parinirvṛtasya jambudvīpaparamāṇurajaḥsamāni kalpakoṭīnayutaśatasahasrāṇi saddharmaḥ sthito 'bhūt | caturdvīpaparamāṇurajaḥsamāni kalpakoṭīnayutasahasrāṇi saddharmapratirūpakaḥ sthito 'bhūt | tasyāṃ khalu punarmahāsthāmaprāpta mahāsaṃbhavāyāṃ lokadhātau bhagavato bhīṣmagarjitasvararājasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya parinirvṛtasya saddharmapratirūpake ca antarhite aparo 'pi bhīṣmagarjitasvararāja eva tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | anayā mahāsthāmaprāpta paraṃparayā tasyāṃ mahāsaṃbhavāyāṃ lokadhātau bhīṣmagarjitasvararājanāmnāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ viṃśatikoṭīnayutaśatasahasrāṇyabhūvan | tatra mahāsthāmaprāpta yo 'sau tathāgataḥ sarvapūrvako 'bhūd bhīṣmagarjitasvararājo nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān, tasya bhagavataḥ parinirvṛtasya saddharme 'ntarhite saddharmapratirūpake ca antardhīyamāne tasmin śāsane 'dhimānikabhikṣvadhyākrānte (Vaidya 225) sadāparibhūto nāma bodhisattvo bhikṣurabhūt | kena kāraṇena mahāst