Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu036_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra)

Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra) là một trong những bộ kinh Đại thừa quan trọng bậc nhất, giảng về Phật thừa duy nhất và phương tiện thiện xảo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 11 (50.000 ký tự/trang)
āvakāstasmin kāle tasmin samaye parinirvṛte tathāgate eteṣāmevaṃrūpāṇāṃ sūtrāntānāṃ dhārakā vā deśakā vā bhaviṣyanti | anyeṣu punaḥ śāriputra tathāgateṣvarhatsu samyaksaṃbuddheṣu niḥsaṃśayā bhaviṣyanti | imeṣu buddhadharmeṣu śraddadhādhvaṃ me śāriputra pattīyata avakalpayata | na hi śāriputra tathāgatānāṃ mṛṣāvādaḥ saṃvidyate | ekamevedaṃ śāriputra yānaṃ yadidaṃ buddhayānam ||
atha khalu bhagavānetamevārthaṃ bhūyasyā mātrayā saṃdarśayamānastasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
athābhimānaprāptā ye bhikṣubhikṣuṇyupāsakāḥ  /
upāsikāśca aśrāddhāḥ sahasrāḥ pañcanūnakāḥ  // Saddhp_2.38 //
apaśyanta imaṃ doṣaṃ chidraśikṣāsamanvitāḥ  /
vraṇāṃśca parirakṣantaḥ prakrāntā bālabuddhayaḥ  // Saddhp_2.39 //
parṣatkaṣāyatāṃ jñātvā lokanātho 'dhivāsayi  /
tatteṣāṃ kuśalaṃ nāsti śṛṇuyurdharma ye imam  // Saddhp_2.40 //
śuddhā ca niṣpalāvā ca susthitā pariṣanmama  /
phalguvyapagatā sarvā sārā ceyaṃ pratiṣṭhitā  // Saddhp_2.41 //
śṛṇohi me śārisutā yathaiṣa saṃbuddha dharmaḥ puruṣottamehi  /
yathā ca buddhāḥ kathayanti nāyakā upāyakauśalyaśatairanekaiḥ  // Saddhp_2.42 //
yathāśayaṃ jāniya te cariṃ ca nānādhimuktāniha prāṇakoṭinām  /
(Vaidya 30)
citrāṇi karmāṇi viditva teṣāṃ purākṛtaṃ yatkuśalaṃ ca tehi  // Saddhp_2.43 //
nānāniruktīhi ca kāraṇehi saṃprāpayāmī ima teṣa prāṇinām  /
hetūhi dṛṣṭāntaśatehi cāhaṃ tathā tathā toṣayi sarvasattvān  // Saddhp_2.44 //
sūtrāṇi bhāṣāmi tathaiva gāthā itivṛttakaṃ jātakamadbhutaṃ ca  /
nidāna aupamyaśataiśca citrairgeyaṃ ca bhāṣāmi tathopadeśān  // Saddhp_2.45 //
ye bhonti hīnābhiratā avidvasū acīrṇacaryā bahubuddhakoṭiṣu  /
saṃsāralagnāśca suduḥkhitāśca nirvāṇa teṣāmupadarśayāmi  // Saddhp_2.46 //
upāyametaṃ kurute svayaṃbhūrbauddhasya jñānasya prabodhanārtham  /
na cāpi teṣāṃ pravade kadācid yuṣme 'pi buddhā iha loki bheṣyatha  // Saddhp_2.47 //
kiṃ kāraṇaṃ kālamavekṣya tāyī kṣaṇaṃ ca dṛṣṭvā tatu paśca bhāṣate  /
so 'yaṃ kṣaṇo adya kathaṃci labdho vadāmi yeneha ca bhūtaniścayam  // Saddhp_2.48 //
navāṅgametanmama śāsanaṃ ca prakāśitaṃ sattvabalābalena  /
upāya eṣo varadasya jñāne praveśanārthāya nidarśito me  // Saddhp_2.49 //
bhavanti ye ceha sadā viśuddhā vyaktā śucī sūrata buddhaputrāḥ  /
kṛtādhikārā bahubuddhakoṭiṣu vaipulyasūtrāṇi vadāmi teṣām  // Saddhp_2.50 //
(Vaidya 31)
tathā hi te āśayasaṃpadāya viśuddharūpāya samanvitābhūn  /
vadāmi tān buddha bhaviṣyatheti anāgate 'dhvāni hitānukampakāḥ  // Saddhp_2.51 //
śrutvā ca prītisphuṭa bhonti sarve buddhā bhaviṣyāma jagatpradhānāḥ  /
punaśca haṃ jāniya teṣa caryāṃ vaipulyasūtrāṇi prakāśayāmi  // Saddhp_2.52 //
ime ca te śrāvaka nāyakasya yehi śrutaṃ śāsanametamagryam  /
ekāpi gāthā śruta dhāritā vā sarveṣa bodhāya na saṃśayo 'sti  // Saddhp_2.53 //
ekaṃ hi yānaṃ dvitiyaṃ na vidyate tṛtiyaṃ hi naivāsti kadāci loke  /
anyatrupāyā puruṣottamānāṃ yadyānanānātvupadarśayanti  // Saddhp_2.54 //
bauddhasya jñānasya prakāśanārthaṃ loke samutpadyati lokanāthaḥ  /
ekaṃ hi kāryaṃ dvitiyaṃ na vidyate na hīnayānena nayanti buddhāḥ  // Saddhp_2.55 //
pratiṣṭhito yatra svayaṃ svayaṃbhūryaccaiva buddhaṃ yatha yādṛśaṃ ca  /
balāśca ye dhyānavimokṣa-indriyāstatraiva sattvā pi pratiṣṭhapeti  // Saddhp_2.56 //
mātsaryadoṣo hi bhaveta mahyaṃ spṛśitva bodhiṃ virajāṃ viśiṣṭām  /
yadi hīnayānasmi pratiṣṭhapeyamekaṃ pi sattvaṃ na mamate sādhu  // Saddhp_2.57 //
mātsarya mahyaṃ na kahiṃci vidyate īrṣyā na me nāpi ca chandarāgaḥ  /
(Vaidya 32)
ucchinna pāpā mama sarvadharmāstenāsmi buddho jagato 'nubodhāt  // Saddhp_2.58 //
yathā hyahaṃ citritu lakṣaṇehi prabhāsayanto imu sarvalokam  /
puraskṛtaḥ prāṇiśatairanekairdeśemimāṃ dharmasvabhāvamudrām  // Saddhp_2.59 //
evaṃ ca cintemyahu śāriputra kathaṃ nu evaṃ bhavi sarvasattvāḥ  /
dvātriṃśatīlakṣaṇarūpadhāriṇaḥ svayaṃprabhā lokavidū svayaṃbhūḥ  // Saddhp_2.60 //
yathā ca paśyāmi yathā ca cintaye yathā ca saṃkalpa mamāsi pūrvam  /
paripūrṇametat praṇidhānu mahyaṃ buddhā ca bodhiṃ ca prakāśayāmi  // Saddhp_2.61 //
sacedahaṃ śārisutā vadeyaṃ sattvāna bodhāya janetha chandam  /
ajānakāḥ sarva bhrameyuratra na jātu gṛhṇīyu subhāṣitaṃ me  // Saddhp_2.62 //
tāṃścaiva haṃ jāniya evarūpān na cīrṇacaryāḥ purimāsu jātiṣu  /
adhyoṣitāḥ kāmaguṇeṣu saktāstṛṣṇāya saṃmūrchita mohacittāḥ  // Saddhp_2.63 //
te kāmahetoḥ prapatanti durgatiṃ ṣaṭsū gatīṣū parikhidyamānāḥ  /
kaṭasī ca vardhenti punaḥ punaste duḥkhena saṃpīḍita alpapuṇyāḥ  // Saddhp_2.64 //
vilagna dṛṣṭīgahaneṣu nityamastīti nāstīti tathāsti nāsti  /
dvāṣaṣṭi dṛṣṭīkṛta niśrayitvā asanta bhāvaṃ parigṛhya te sthitāḥ  // Saddhp_2.65 //
(Vaidya 33)
duḥśodhakā mānina dambhinaśca vaṅkāḥ śaṭhā alpaśrutāśca bālāḥ  /
te naiva śṛṇvanti subuddhaghoṣaṃ kadāci pi jātisahasrakoṭiṣu  // Saddhp_2.66 //
teṣāmahaṃ śārisutā upāyaṃ vadāmi duḥkhasya karotha antam  /
duḥkhena saṃpīḍita dṛṣṭva sattvān nirvāṇa tatrāpyupadarśayāmi  // Saddhp_2.67 //
evaṃ ca bhāṣāmyahu nityanirvṛtā ādipraśāntā imi sarvadharmāḥ  /
caryāṃ ca so pūriya buddhaputro anāgate 'dhvāni jino bhaviṣyati  // Saddhp_2.68 //
upāyakauśalya mamaivarūpaṃ yat trīṇi yānānyupadarśayāmi  /
ekaṃ tu yānaṃ hi nayaśca eka ekā ciyaṃ deśana nāyakānām  // Saddhp_2.69 //
vyapanehi kāṅkṣāṃ tatha saṃśayaṃ ca yeṣāṃ ca keṣāṃ ciha kāṅkṣa vidyate  /
ananyathāvādina lokanāyakā ekaṃ idaṃ yānu dvitīyu nāsti  // Saddhp_2.70 //
ye cāpyabhūvan purimāstathāgatāḥ parinirvṛtā buddhasahasra neke  /
atītamadhvānamasaṃkhyakalpe teṣāṃ pramāṇaṃ na kadāci vidyate  // Saddhp_2.71 //
sarvehi tehi puruṣottamehi prakāśitā dharma bahū viśuddhāḥ  /
dṛṣṭāntakaiḥ kāraṇahetubhiśca upāyakauśalyaśatairanekaiḥ  // Saddhp_2.72 //
sarve ca te darśayi ekayānamekaṃ ca yānaṃ avatārayanti  /
(Vaidya 34)
ekasmi yāne paripācayanti acintiyā prāṇisahasrakoṭyaḥ  // Saddhp_2.73 //
anye upāyā vividhā jinānāṃ yehī prakāśentimamagradharmam  /
jñātvādhimuktiṃ tatha āśayaṃ ca tathāgatā loki sadevakasmin  // Saddhp_2.74 //
ye cāpi sattvāstahi teṣa saṃmukhaṃ śṛṇvanti dharmaṃ atha vā śrutāvinaḥ  /
dānaṃ ca dattaṃ caritaṃ ca śīlaṃ kṣāntyā ca saṃpādita sarvacaryāḥ  // Saddhp_2.75 //
vīryeṇa dhyānena kṛtādhikārāḥ prajñāya vā cintita eti dharmāḥ  /
vividhāni puṇyāni kṛtāni yehi te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.76 //
parinirvṛtānāṃ ca jināna teṣāṃ ye śāsane kecidabhūṣi sattvāḥ  /
kṣāntā ca dāntā ca vinīta tatra te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.77 //
ye cāpi dhātūna karonti pūjāṃ jināna teṣāṃ parinirvṛtānām  /
ratnāmayān stūpasahasra nekān suvarṇarūpyasya ca sphāṭikasya  // Saddhp_2.78 //
ye cāśmagarbhasya karonti stūpān karketanāmuktamayāṃśca kecit  /
vaiḍūryaśreṣṭhasya tathendranīlān te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.79 //
ye cāpi śaileṣu karonti stūpān ye candanānāmagurusya kecit  /
ye devadārūsya karonti stūpān ye dārusaṃghātamayāṃśca kecit  // Saddhp_2.80 //
(Vaidya 35)
iṣṭāmayān mṛttikasaṃcitān vā prītāśca kurvanti jināna stūpān  /
uddiśya ye pāṃsukarāśayo 'pi aṭavīṣu durgeṣu ca kārayanti  // Saddhp_2.81 //
sikatāmayān vā puna kūṭa kṛtvā ye keciduddiśya jināna stūpān  /
kumārakāḥ krīḍiṣu tatra tatra te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.82 //
ratnāmayā bimba tathaiva kecid dvātriṃśatīlakṣaṇarūpadhāriṇaḥ  /
uddiśya kārāpita yehi cāpi te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.83 //
ye saptaratnāmaya tatra kecid ye tāmrikā vā tatha kāṃsikā vā  /
kārāpayīṣu sugatāna bimbā te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.84 //
sīsasya lohasya ca mṛttikāya vā kārāpayīṣu sugatāna vigrahān  /
ye pustakarmāmaya darśanīyāṃste sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.85 //
ye citrabhittīṣu karonti vigrahān paripūrṇagātrān śatapuṇyalakṣaṇān  /
likhetsvayaṃ cāpi likhāpayedvā te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.86 //
ye cāpi kecittahi śikṣamāṇāḥ krīḍāratiṃ cāpi vinodayantaḥ  /
nakhena kāṣṭhena kṛtāsi vigrahān bhittīṣu puruṣā ca kumārakā vā  // Saddhp_2.87 //
sarve ca te kārūṇikā abhūvan sarve 'pi te tārayi prāṇikoṭyaḥ  /
(Vaidya 36)
samādapentā bahubodhisatvāṃste sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.88 //
dhātūṣu yaiścāpi tathāgatānāṃ stūpeṣu vā mṛttikavigraheṣu vā  /
ālekhyabhittīṣvapi pāṃsustūpe puṣpā ca gandhā ca pradatta āsīt  // Saddhp_2.89 //
vādyā ca vādāpita yehi tatra bheryo 'tha śaṅkhāḥ paṭahāḥ sughoṣakāḥ  /
nirnāditā dundubhayaśca yehi pūjāvidhānāya varāgrabodhinām  // Saddhp_2.90 //
vīṇāśca tālā paṇavāśca yehi mṛdaṅga vaṃśā tuṇavā manojñāḥ  /
ekotsavā vā sukumārakā vā te sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.91 //
vādāpitā jhallariyo 'pi yehi jalamaṇḍakā carpaṭamaṇḍakā vā  /
sugatāna uddiśyatha pūjanārthaṃ gītaṃ sugītaṃ madhuraṃ manojñam  // Saddhp_2.92 //
sarve ca te buddha abhūṣi loke kṛtvāna tāṃ bahuvidhadhātupūjām  /
kimalpakaṃ pi sugatāna dhātuṣu ekaṃ pi vādāpiya vādyabhāṇḍam  // Saddhp_2.93 //
puṣpeṇa caikena pi pūjayitvā ālekhyabhittau sugatāna bimbān  /
vikṣiptacittā pi ca pūjayitvā anupūrva drakṣyanti ca buddhakoṭyaḥ  // Saddhp_2.94 //
(Vaidya 37)
yaiścāñjalistatra kṛto 'pi stūpe paripūrṇa ekā talasaktikā vā  /
unnāmitaṃ śīrṣamabhūnmuhūrtamavanāmitaḥ kāyu tathaikavāram  // Saddhp_2.95 //
namo 'stu buddhāya kṛtaikavāraṃ yehī tadā dhātudhareṣu teṣu  /
vikṣiptacittairapi ekavāraṃ te sarvi prāptā imamagrabodhim  // Saddhp_2.96 //
sugatāna teṣāṃ tada tasmi kāle parinirvṛtānāmatha tiṣṭhatāṃ vā  /
ye dharmanāmāpi śruṇiṃsu sattvāste sarvi bodhāya abhūṣi lābhinaḥ  // Saddhp_2.97 //
anāgatā pī bahubuddhakoṭyo acintiyā yeṣu pramāṇu nāsti  /
te pī jinā uttamalokanāthāḥ prakāśayiṣyanti upāyametam  // Saddhp_2.98 //
upāyakauśalyamanantu teṣāṃ bhaviṣyati lokavināyakānām  /
yenā vineṣyantiha prāṇakoṭyo bauddhasmi jñānasmi anāsravasmin  // Saddhp_2.99 //
eko 'pi sattvo na kadāci teṣāṃ śrutvāna dharmaṃ na bhaveta buddhaḥ  /
praṇidhānametaddhi tathāgatānāṃ caritva bodhāya carāpayeyam  // Saddhp_2.100 //
dharmāmukhā koṭisahasra neke prakāśayiṣyanti anāgate 'dhve  /
upadarśayanto imamekayānaṃ vakṣyanti dharmaṃ hi tathāgatatve  // Saddhp_2.101 //
sthitikā hi eṣā sada dharmanetrī prakṛtiśca dharmāṇa sadā prabhā[sate]  /
(Vaidya 38)
viditva buddhā dvipadānamuttamā prakāśayiṣyanti mamekayānam  // Saddhp_2.102 //
dharmasthitiṃ dharmaniyāmatāṃ ca nityasthitāṃ loki imāmakampyām  /
buddhāśca bodhiṃ pṛthivīya maṇḍe prakāśayiṣyanti upāyakauśalam  // Saddhp_2.103 //
daśasū diśāsū naradevapūjitāstiṣṭhanti buddhā yatha gaṅgavālikāḥ  /
sukhāpanārthaṃ iha sarvaprāṇināṃ te cāpi bhāṣantimamagrabodhim  // Saddhp_2.104 //
upāyakauśalya prakāśayanti vividhāni yānānyupadarśayanti  /
ekaṃ ca yānaṃ paridīpayanti buddhā imāmuttamaśāntabhūmim  // Saddhp_2.105 //
caritaṃ ca te jāniya sarvadehināṃ yathāśayaṃ yacca purā niṣevitam  /
vīryaṃ ca sthāmaṃ ca viditva teṣāṃ jñātvādhimuktiṃ ca prakāśayanti  // Saddhp_2.106 //
dṛṣṭāntahetūn bahu darśayanti bahukāraṇān jñānabalena nāyakāḥ  /
nānādhimuktāṃśca viditva sattvān nānābhinirhārupadarśayanti  // Saddhp_2.107 //
ahaṃ pi caitarhi jinendranāyako utpanna sattvāna sukhāpanārtham  /
saṃdarśayāmī ima buddhabodhiṃ nānābhinirhārasahasrakoṭibhiḥ  // Saddhp_2.108 //
deśemi dharmaṃ ca bahuprakāraṃ adhimuktimadhyāśaya jñātva prāṇinām  /
saṃharṣayāmī vividhairupāyaiḥ pratyātmikaṃ jñānabalaṃ mamaitat  // Saddhp_2.109 //
ahaṃ pi paśyāmi daridrasattvān prajñāya puṇyehi ca viprahīṇān  /
(Vaidya 39)
praskanna saṃsāri niruddha durge magnāḥ punarduḥkhaparaṃparāsu  // Saddhp_2.110 //
tṛṣṇāvilagnāṃścamarīva bāle kāmairihāndhīkṛta sarvakālam  /
na buddhameṣanti mahānubhāvaṃ na dharma mārganti dukhāntagāminam  // Saddhp_2.111 //
gatīṣu ṣaṭsu pariruddhacittāḥ kudṛṣṭidṛṣṭīṣu sthitā akampyāḥ  /
duḥkhātu duḥkhānupradhāvamānāḥ kāruṇya mahyaṃ balavantu teṣu  // Saddhp_2.112 //
so 'haṃ viditvā tahi bodhimaṇḍe saptāha trīṇi paripūrṇa saṃsthitaḥ  /
arthaṃ vicintemimamevarūpaṃ ullokayan pādapameva tatra  // Saddhp_2.113 //
prekṣāmi taṃ cānimiṣaṃ drumendraṃ tasyaiva heṣṭhe anucaṃkramāmi  /
āścaryajñānaṃ ca idaṃ viśiṣṭaṃ sattvāśca mohāndha avidvasū ime  // Saddhp_2.114 //
brahmā ca māṃ yācati tasmi kāle śakraśca catvāri ca lokapālāḥ  /
maheśvaro īśvara eva cāpi marudgaṇānāṃ ca sahasrakoṭayaḥ  // Saddhp_2.115 //
kṛtāñjalī sarvi sthitāḥ sagauravā arthaṃ ca cintemi kathaṃ karomi  /
ahaṃ ca bodhīya vadāmi varṇān ime ca duḥkhairabhibhūta sattvāḥ  // Saddhp_2.116 //
te mahya dharmaṃ kṣipi bālabhāṣitaṃ kṣipitva gaccheyurapāyabhūmim  /
śreyo mamā naiva kadāci bhāṣituṃ adyaiva me nirvṛtirastu śāntā  // Saddhp_2.117 //
(Vaidya 40)
purimāṃśca buddhān samanusmaranto upāyakauśalyu yathā ca teṣām  /
yaṃ nūna haṃ pi ima buddhabodhiṃ tridhā vibhajyeha prakāśayeyam  // Saddhp_2.118 //
evaṃ ca me cintitu eṣa dharmo ye cānye buddhā daśasu ddiśāsu  /
darśiṃsu te mahya tadātmabhāvaṃ sādhuṃ ti ghoṣaṃ samudīrayanti  // Saddhp_2.119 //
sādhū mune lokavināyakāgra anuttaraṃ jñānamihādhigamya  /
upāyakauśalyu vicintayanto anuśikṣase lokavināyakānām  // Saddhp_2.120 //
vayaṃ pi buddhāya paraṃ tadā padaṃ tṛdhā ca kṛtvāna prakāśayāmaḥ  /
hīnādhimuktā hi avidvasū narā bhaviṣyathā buddha na śraddadheyuḥ  // Saddhp_2.121 //
tato vayaṃ kāraṇasaṃgraheṇa upāyakauśalya niṣevamāṇāḥ  /
phalābhilāṣaṃ parikīrtayantaḥ samādapemo bahubodhisattvān  // Saddhp_2.122 //
ahaṃ cudagrastada āsi śrutvā ghoṣaṃ manojñaṃ puruṣarṣabhāṇām  /
udagracitto bhaṇi teṣa tāyināṃ na mohavādī pravarā maharṣī  // Saddhp_2.123 //
ahaṃ pi evaṃ samudācariṣye yathā vadantī vidu lokanāyakāḥ  /
ahaṃ pi saṃkṣobhi imasmi dāruṇe utpanna sattvāna kaṣāyamadhye  // Saddhp_2.124 //
tato hyahaṃ śārisutā viditvā vārāṇasīṃ prasthitu tasmi kāle  /
(Vaidya 41)
tahi pañcakānāṃ pravadāmi bhikṣuṇāṃ dharmaṃ upāyena praśāntabhūmim  // Saddhp_2.125 //
tataḥ pravṛttaṃ mama dharmacakraṃ nirvāṇaśabdaśca abhūṣi loke  /
arhantaśabdastatha dharmaśabdaḥ saṃghasya śabdaśca abhūṣi tatra  // Saddhp_2.126 //
bhāṣāmi varṣāṇi analpakāni nirvāṇabhūmiṃ cupadarśayāmi  /
saṃsāraduḥkhasya ca eṣa anto evaṃ vadāmī ahu nityakālam  // Saddhp_2.127 //
yasmiṃśca kāle ahu śāriputra paśyāmi putrān dvipadottamānām  /
ye prasthitā uttamamagrabodhiṃ koṭīsahasrāṇi analpakāni  // Saddhp_2.128 //
upasaṃkramitvā ca mamaiva antike kṛtāñjalīḥ sarvi sthitāḥ sagauravāḥ  /
yehī śruto dharma jināna āsīt upāyakauśalyu bahuprakāram  // Saddhp_2.129 //
tato mamā etadabhūṣi tatkṣaṇaṃ samayo mamā bhāṣitumagradharmam  /
yasyāhamarthaṃ iha loki jātaḥ prakāśayāmī tamihāgrabodhim  // Saddhp_2.130 //
duḥśraddadhaṃ etu bhaviṣyate 'dya nimittasaṃjñāniha bālabuddhinām  /
adhimānaprāptāna avidvasūnāṃ ime tu śroṣyanti hi bodhisattvāḥ  // Saddhp_2.131 //
viśāradaścāhu tadā prahṛṣṭaḥ saṃlīyanāṃ sarva vivarjayitvā  /
bhāṣāmi madhye sugatātmajānāṃ tāṃścaiva bodhāya samādapemi  // Saddhp_2.132 //
(Vaidya 42)
saṃdṛśya caitādṛśabuddhaputrāṃstavāpi kāṅkṣā vyapanīta bheṣyati  /
ye cā śatā dvādaśime anāsravā buddhā bhaviṣyantimi loki sarve  // Saddhp_2.133 //
yathaiva teṣāṃ purimāṇa tāyināṃ anāgatānāṃ ca jināna dharmatā  /
mamāpi eṣaiva vikalpavarjitā tathaiva haṃ deśayi adya tubhyam  // Saddhp_2.134 //
kadāci kahiṃci kathaṃci loke utpādu bhoti puruṣarṣabhāṇām  /
utpadya cā loki anantacakṣuṣaḥ kadācidetādṛśu dharma deśayuḥ  // Saddhp_2.135 //
sudurlabho īdṛśu agradharmaḥ kalpāna koṭīnayutairapi syāt  /
sudurlabhā īdṛśakāśca sattvāḥ śratvāna ye śraddadhi agradharmam  // Saddhp_2.136 //
audumbaraṃ puṣpa yathaiva durlabhaṃ kadāci kahiṃci kathaṃci dṛśyate  /
manojñarūpaṃ ca janasya tadbhavedāścaryu lokasya sadevakasya  // Saddhp_2.137 //
ataśca āścaryataraṃ vadāmi śrutvāna yo dharmamimaṃ subhāṣitam  /
anumodi ekaṃ pi bhaṇeya vācaṃ kṛta sarvabuddhāna bhaveya pūjā  // Saddhp_2.138 //
vyapanehi kāṅkṣāmiha saṃśayaṃ ca ārocayāmi ahu dharmarājā  /
samādapemi ahamagrabodhau na śrāvakāḥ kecidihāsti mahyam  // Saddhp_2.139 //
tava śāriputraitu rahasyu bhotu ye cāpi me śrāvaka mahya sarve  /
(Vaidya 43)
ye bodhisattvāśca ime pradhānā rahasyametanmama dhārayantu  // Saddhp_2.140 //
kiṃ kāraṇaṃ pañcakaṣāyakāle kṣudrāśca duṣṭāśca bhavanti sattvāḥ  /
kāmairihāndhīkṛta bālabuddhayo na teṣa bodhāya kadāci cittam  // Saddhp_2.141 //
śrutvā ca yānaṃ mama etadekaṃ prakāśitaṃ tena jinena āsīt  /
anāgate 'dhvāni bhrameyu sattvāḥ sūtraṃ kṣipitvā narakaṃ vrajeyuḥ  // Saddhp_2.142 //
lajjī śucī ye ca bhaveyu sattvāḥ saṃprasthitā uttamamagrabodhim  /
viśārado bhūtva vademi teṣāmekasya yānasya anantavarṇān  // Saddhp_2.143 //
etādṛśī deśana nāyakānāmupāyakauśalyamidaṃ variṣṭham  /
bahūhi saṃdhāvacanehi coktaṃ durbodhyametaṃ hi aśikṣitehi  // Saddhp_2.144 //
tasmāddhi saṃdhāvacanaṃ vijāniyā buddhāna lokācariyāṇa tāyinām  /
jahitva kāṅkṣāṃ vijahitva saṃśayaṃ bhaviṣyathā buddha janetha harṣam  // Saddhp_2.145 //
ityāryasaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye upāyakauśalyaparivarto nāma dvitīyaḥ ||
_______________________________________________________________________________
(Vaidya 44)
Saddhp_3: aupamyaparivartaḥ |
atha khalvāyuṣmān śāriputrastasyāṃ velāyāṃ tuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajāto yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavato 'bhimukho bhagavantameva vyavalokayamāno bhagavantametadavocat - āścaryādbhutaprāpto 'smi bhagavan audbilyaprāptaḥ idamevaṃrūpaṃ bhagavato 'ntikād ghoṣaṃ śrutvā | tatkasya hetoḥ? aśrutvaiva tāvadahaṃ bhagavan idamevaṃrūpaṃ bhagavato 'ntikād dharmaṃ tadanyān bodhisattvān dṛṣṭvā bodhisattvānāṃ ca anāgate 'dhvani buddhanāma śrutvā atīva śocāmi atīva saṃtapye, bhraṣṭo 'smyevaṃrūpāt tathāgatajñānagocarād jñānadarśanāt | yadā cāhaṃ bhagavan abhīkṣṇaṃ gacchāmi parvatagirikandarāṇi vanaṣaṇḍānyārāmanadīvṛkṣamūlānyekāntāni divāvihārāya, tadāpyahaṃ bhagavan yadbhūyastvena anenaiva vihāreṇa viharāmi | tulye nāma dharmadhātupraveśe vayaṃ bhagavatā hīnena yānena niryātitāḥ | evaṃ ca me bhagavaṃstasmin samaye bhavati - asmākamevaiṣo 'parādhaḥ, naiva bhagavato 'parādhaḥ | tatkasya hetoḥ? sacedbhagavānasmābhiḥ pratīkṣitaḥ syāt sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanāṃ kathayamānaḥ, yadidamanuttarāṃ samyaksaṃbodhimārabhya, teṣveva vayaṃ bhagavan dharmeṣu niryātāḥ syāma | yatpunarbhagavan asmābhiranupasthiteṣu bodhisattveṣu saṃdhābhāṣyaṃ bhagavato 'jānamānaistvaramāṇaiḥ prathamabhāṣitaiva tathāgatasya dharmadeśanā śrutvodgṛhītā dhāritā bhāvitā cintitā manasikṛtā | so 'haṃ bhagavan ātmaparibhāṣaṇayaiva bhūyiṣṭhena rātriṃdivānyatināmayāmi | adyāsmi bhagavan nirvāṇaprāptaḥ | adyāsmi bhagavan parinirvṛtaḥ | adya me bhagavan arhattvaṃ prāptam | adyāhaṃ bhagavan bhagavataḥ putro jyeṣṭha auraso mukhato jāto dharmajo dharmanirmito dharmadāyādo dharmanirvṛttaḥ | apagataparidāho 'smyadya bhagavan imamevaṃrūpamadbhutadharmamaśrutapūrvaṃ bhagavato 'ntikād ghoṣaṃ śrutvā ||
atha khalvāyuṣmān śāriputrastasyāṃ velāyāṃ bhagavantamābhirgāthābhiradhyabhāṣata -
āścaryaprāpto 'smi mahāvināyaka audbilyajāto imu ghoṣa śrutvā  /
kathaṃkathā mahya na bhūya kācit paripācito 'haṃ iha agrayāne  // Saddhp_3.1 //
āścaryabhūtaḥ sugatāna ghoṣaḥ kāṅkṣāṃ ca śokaṃ ca jahāti prāṇinām  /
kṣīṇāsravasyo mama yaśca śoko vigato 'sti sarvaṃ śruṇiyāna ghoṣam  // Saddhp_3.2 //
divāvihāramanucaṃkramanto vanaṣaṇḍa ārāmatha vṛkṣamūlam  /
(Vaidya 45)
girikandarāṃścāupyupasevamāno anucintayāmī imameva cintām  // Saddhp_3.3 //
aho 'smi parivañcitu pāpacittaistulyeṣu dharmeṣu anāsraveṣu  /
yannāma traidhātuki agradharmaṃ na deśayiṣyāmi anāgate 'dhve  // Saddhp_3.4 //
dvātriṃśatī lakṣaṇa mahya bhraṣṭā suvarṇavarṇacchavitā ca bhraṣṭā  /
balā vimokṣāścimi sarvi riñcitā tulyeṣu dharmeṣu aho 'smi mūḍhaḥ  // Saddhp_3.5 //
anuvyañjanā ye ca mahāmunīnāmaśīti pūrṇāḥ pravarā viśiṣṭāḥ  /
aṣṭādaśāveṇika ye ca dharmāste cāpi bhraṣṭā ahu vañcito 'smi  // Saddhp_3.6 //
dṛṣṭvā ca tvāṃ lokahitānukampī divāvihāraṃ parigamya caikaḥ  /
hā vañcito 'smīti vicintayāmi asaṅgajñānātu acintiyātaḥ  // Saddhp_3.7 //
rātriṃdivāni kṣapayāmi nātha bhūyiṣṭha so eva vicintayantaḥ  /
pṛcchāmi tāvad bhagavantameva bhraṣṭo 'hamasmītyatha vā na veti  // Saddhp_3.8 //
evaṃ ca me cintayato jinendra gacchanti rātriṃdiva nityakālam  /
dṛṣṭvā ca anyān bahubodhisattvān saṃvarṇitāṃllokavināyakena  // Saddhp_3.9 //
śrutvā ca so 'haṃ imu buddhadharmaṃ saṃghāya etatkila bhāṣitaṃ ti  /
atarkikaṃ sūkṣmamanāsravaṃ ca jñānaṃ praṇetī jina bodhimaṇḍe  // Saddhp_3.10 //
(Vaidya 46)
dṛṣṭīvilagno hyahamāsi pūrvaṃ parivrājakastīrthikasaṃmataśca  /
tato mamā āśayu jñātva nātho dṛṣṭīvimokṣāya bravīti nirvṛtim  // Saddhp_3.11 //
vimucya tā dṛṣṭikṛtāni sarvaśaḥ śūnyāṃśca dharmānahu sparśayitvā  /
tato vijānāmyahu nirvṛto 'smi na cāpi nirvāṇamidaṃ pravucyati  // Saddhp_3.12 //
yadā tu buddho bhavate 'grasattvaḥ puraskṛto naramaruyakṣarākṣasaiḥ  /
dvātriṃśatīlakṣaṇarūpadhārī aśeṣato nirvṛtu bhoti tatra  // Saddhp_3.13 //
vyapanīta sarvāṇi mi manyitāni śrutvā ca ghoṣaṃ ahamadya nirvṛtaḥ  /
yadāpi vyākurvasi agrabodhau purato hi lokasya sadevakasya  // Saddhp_3.14 //
balavacca āsīnmama chambhitatvaṃ prathamaṃ giraṃ śrutva vināyakasya  /
mā haiva māro sa bhavedviheṭhako abhinirmiṇitvā bhuvi buddhaveṣam  // Saddhp_3.15 //
yadā tu hetūhi ca kāraṇaiśca dṛṣṭāntakoṭīnayutaiśca darśitā  /
suparisthitā sā varabuddhabodhistato 'smi niṣkāṅkṣu śruṇitva dharmam  // Saddhp_3.16 //
yadā ca me buddhasahasrakoṭyaḥ kīrteṣyatī tān parinirvṛtān jinān  /
yathā ca tairdeśitu eṣa dharma upāyakauśalya pratiṣṭhihitvā  // Saddhp_3.17 //
anāgatāśco bahu buddha loke tiṣṭhanti ye co paramārthadarśinaḥ  /
(Vaidya 47)
upāyakauśalyaśataiśca dharmaṃ nidarśayiṣyantyatha deśayanti ca  // Saddhp_3.18 //
tathā ca te ātmana yādṛśī carī abhiniṣkramitvā prabhṛtīya saṃstutā  /
buddhaṃ ca te yādṛśu dharmacakraṃ tathā ca te 'vasthita dharmadeśanā  // Saddhp_3.19 //
tataśca jānāmi na eṣa māro bhūtāṃ cariṃ darśayi lokanāthaḥ  /
na hyatra mārāṇa gatī hi vidyate mamaiva cittaṃ vicikitsaprāptam  // Saddhp_3.20 //
yadā tu madhureṇa gabhīravalgunā saṃharṣito buddhasvareṇa cāham  /
tadā mi vidhvaṃsita sarvasaṃśayā vicikitsa naṣṭā ca sthito 'smi jñāne  // Saddhp_3.21 //
niḥsaṃśayaṃ bheṣyi tathāgato 'haṃ puraskṛto loki sadevake 'smin  /
saṃghāya vakṣye imu buddhabodhiṃ samādapento bahubodhisattvān  // Saddhp_3.22 //
evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ śāriputrametadavocat - ārocayāmi te śāriputra, prativedayāmi te asya sadevakasya lokasya purataḥ samārakasya sabrahmakasya saśramaṇabrāhmaṇikāyāḥ prajāyāḥ purataḥ | mayā tvaṃ śāriputra viṃśatīnāṃ buddhakoṭīnayutaśatasahasrāṇāmantike paripācito 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau | mama ca tvaṃ śāriputra dīrgharātramanuśikṣito 'bhūt | sa tvaṃ śāriputra bodhisattvasaṃmantritena bodhisattvarahasyena iha mama pravacane upapannaḥ | sa tvaṃ śāriputra bodhisattvādhiṣṭhānena tatpaurvakaṃ caryāpraṇidhānaṃ bodhisattvasaṃmantritaṃ bodhisattvarahasyaṃ na samanusmarasi | nirvṛto 'smīti manyase | so 'haṃ tvāṃ śāriputra pūrvacaryāpraṇidhānajñānānubodhamanusmārayitukāma imaṃ saddharmapuṇḍarīkaṃ dharmaparyāyaṃ sūtrāntaṃ mahāvaipulyaṃ bodhisattvāvavādaṃ sarvabuddhaparigrahaṃ śrāvakāṇāṃ saṃprakāśayāmi ||
api khalu punaḥ śāriputra, bhaviṣyasi tvamanāgate 'dhvani aprameyaiḥ kalpairacintyairapramāṇairbahūnāṃ tathāgatakoṭīnayutaśatasahasrāṇāṃ saddharmaṃ dhārayitvā vividhāṃ ca pūjāṃ kṛtvā imāmeva bodhisattvacaryāṃ paripūrya padmaprabho nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loke bhaviṣyasi (Vaidya 48) vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān ||
tena khalu punaḥ śāriputra samayena tasya bhagavataḥ padmaprabhasya tathāgatasya virajaṃ nāma buddhakṣetraṃ bhaviṣyati samaṃ ramaṇīyaṃ prāsādikaṃ paramasudarśanīyaṃ pariśuddhaṃ ca sphītaṃ ca ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca bahujananārīgaṇākīrṇaṃ ca maruprakīrṇaṃ ca vaiḍūryamayaṃ suvarṇasūtrāṣṭāpadanibaddham | teṣu ca aṣṭāpadeṣu ratnavṛkṣā bhaviṣyanti saptānāṃ ratnānāṃ puṣpaphalaiḥ satatasamitaṃ samarpitāḥ ||
so 'pi śāriputra padmaprabhastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhastrīṇyeva yānānyārabhya dharmaṃ deśayiṣyati | kiṃcāpi śāriputra sa tathāgato na kalpakaṣāya utpatsyate, api tu praṇidhānavaśena dharmaṃ deśayiṣyati | mahāratnapratimaṇḍitaśca nāma śāriputra sa kalpo bhaviṣyati | tatkiṃ manyase śāriputra kena kāraṇena sa kalpo mahāratnapratimaṇḍita ityucyate? ratnāni śāriputra buddhakṣetre bodhisattvā ucyante | te tasmin kāle tasyāṃ virajāyāṃ lokadhātau bahavo bodhisattvā bhaviṣyantyaprameyā asaṃkhyeyā acintyā atulyā amāpyā gaṇanāṃ samatikrāntā anyatra tathāgatagaṇanayā | tena kāraṇena sa kalpo mahāratnapratimaṇḍita ityucyate ||
tena khalu punaḥ śāriputra samayena bodhisattvāstasmin buddhakṣetre yadbhūyasā ratnapadmavikrāmiṇo bhaviṣyanti | anādikarmikāśca te bodhisattvā bhaviṣyanti | ciracaritakuśalamūlā bahubuddhaśatasahasracīrṇabrahmacaryāḥ, tathāgataparisaṃstutā buddhajñānābhiyuktā mahābhijñāparikarmanirjātāḥ sarvadharmanayakuśalā mārdavāḥ smṛtimantaḥ | bhūyiṣṭhena śāriputra evaṃrūpāṇāṃ bodhisattvānāṃ paripūrṇaṃ tadbuddhakṣetraṃ bhaviṣyati ||
tasya khalu punaḥ śāriputra padmaprabhasya tathāgatasya dvādaśāntarakalpā āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati sthāpayitvā kumārabhūtatvam | teṣāṃ ca sattvānāmaṣṭāntarakalpā āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati | sa ca śāriputra padmaprabhastathāgato dvādaśānāmantarakalpānāmatyayena dhṛtiparipūrṇaṃ nāma bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ vyākṛtya anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau parinirvāsyati | ayaṃ bhikṣavo dhṛtiparipūrṇo bodhisattvo mahāsattvo mamānantaramanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyate | padmavṛṣabhavikrāmī nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loke bhaviṣyati vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | tasyāpi śāriputra padmavṛṣabhavikrāmiṇastathāgatasya evaṃrūpameva buddhakṣetraṃ bhaviṣyati ||
tasya khalu punaḥ śāriputra padmaprabhasya tathāgatasya parinirvṛtasya dvātriṃśadantarakalpān saddharmaḥ sthāsyati | tatastasya tasmin saddharme kṣīṇe dvātriṃśadantarakalpān saddharmapratirūpakaḥ sthāsyati ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
bhaviṣyase śārisutā tuhaṃ pi anāgate 'dhvāni jinastathāgataḥ  /
(Vaidya 49)
padmaprabho nāma samantacakṣurvineṣyase prāṇisahasrakoṭyaḥ  // Saddhp_3.23 //
bahubuddhakoṭīṣu karitva satkriyāṃ caryābalaṃ tatra upārjayitvā  /
utpādayitvā ca daśo balāni spṛśiṣyase uttamamagrabodhim  // Saddhp_3.24 //
acintiye aparimitasmi kalpe prabhūtaratnastada kalpu bheṣyati  /
virajā ca nāmnā tada lokadhātuḥ kṣetraṃ viśuddhaṃ dvipadottamasya  // Saddhp_3.25 //
vaidūryasaṃstīrṇa tathaiva bhūmiḥ suvarṇasūtrapratimaṇḍitā ca  /
ratnāmayairvṛkṣaśatairupetā sudarśanīyaiḥ phalapuṣpamaṇḍitaiḥ  // Saddhp_3.26 //
smṛtimanta tasmin bahubodhisattvāḥ caryābhinirhārasukovidāśca  /
ye śikṣitā buddhaśateṣu caryāṃ te tatra kṣetre upapadya santi  // Saddhp_3.27 //
so cejjinaḥ paścimake samucchraye kumārabhūmīmatināmayitvā  /
jahitva kāmānabhiniṣkamitvā spṛśiṣyate uttamamagrabodhim  // Saddhp_3.28 //
sama dvādaśā antarakalpa tasya bhaviṣyate āyu tadā jinasya  /
manujānapī antarakalpa aṣṭa āyuṣpramāṇaṃ tahi teṣa bheṣyati  // Saddhp_3.29 //
parinirvṛtasyāpi jinasya tasya dvātriṃśatiṃ antarakalpa pūrṇām  /
saddharma saṃsthāsyati tasmi kāle hitāya lokasya sadevakasya  // Saddhp_3.30 //
(Vaidya 50)
saddharmi kṣīṇe pratirūpako 'sya dvātriṃśatī antarakalpa sthāsyati  /
śarīravaistārika tasya tāyinaḥ susatkṛto naramarutaiśca nityam  // Saddhp_3.31 //
etādṛśaḥ so bhagavān bhaviṣyati prahṛṣṭa tvaṃ śārisutā bhavasva  /
tvameva so tādṛśako bhaviṣyasi anābhibhūto dvipadānamuttamaḥ  // Saddhp_3.32 //
atha khalu tāścatasraḥ parṣado bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikā devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyā āyuṣmataḥ śāriputrasyedaṃ vyākaraṇamanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau bhagavato 'ntikāt saṃmukhaṃ śrutvā tuṣṭā udagrā āttamanasaḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ svakasvakaiścīvarairbhagavantamabhicchādayāmāsuḥ | śakraśca devānāmindro brahmā ca sahāṃpatiranyāśca devaputraśatasahasrakoṭyo bhagavantaṃ divyairvastrairabhicchādayāmāsuḥ | divyaiśca māndāravairmahāmāndaravaiśca puṣpairabhyavakiranti sma | divyāni ca vastrāṇyuparyantarīkṣe bhrāmayanti sma | divyāni ca tūryaśatasahasrāṇi dundubhayaścoparyantarīkṣe parāhananti sma | mahāntaṃ ca puṣpavarṣamabhipravarṣayitvā evaṃ ca vācaṃ bhāṣante sma - pūrvaṃ bhagavatā vārāṇasyāmṛṣipatane mṛgadāve dharmacakraṃ pravartitam | idaṃ punarbhagavatā adya anuttaraṃ dvitīyaṃ dharmacakraṃ pravartitam | te ca devaputrāstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣanta -
dharmacakraṃ pravartesi loke apratipudgala  /
vārāṇasyāṃ mahāvīra skandhānāmudayaṃ vyayam  // Saddhp_3.33 //
prathamaṃ pravartitaṃ tatra dvitīyamiha nāyaka  /
duḥśraddadheya yasteṣāṃ deśito 'dya vināyaka  // Saddhp_3.34 //
bahu dharmaḥ śruto 'smābhiarlokanāthasya saṃmukham  /
na cāyamīdṛśo dharmaḥ śrutapūrvaḥ kadācana  // Saddhp_3.35 //
anumodāma mahāvīra saṃdhābhāṣyaṃ maharṣiṇaḥ  /
yathārtho vyākṛto hyeṣa śāriputro viśāradaḥ  // Saddhp_3.36 //
vayamapyedṛśāḥ syāmo buddhā loke anuttarāḥ  /
saṃdhābhāṣyeṇa deśento buddhabodhimanuttarām  // Saddhp_3.37 //
yacchrutaṃ kṛtamasmābhirasmiṃlloke paratra vā  /
ārāgitaśca yadbuddhaḥ prārthanā bhotu bodhaye  // Saddhp_3.38 //
(Vaidya 51)
atha khalvāyuṣmān śāriputro bhagavantametadavocat - niṣkāṅkṣo 'smi bhagavan vigatakathaṃkatho bhagavato 'ntikāt saṃmukhamidamātmano vyākaraṇaṃ śrutvā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau | yāni ca imāni bhagavan dvādaśa vaśībhūtaśatāni bhagavatā pūrvaṃ śaikṣabhūmau sthāpitāni evamavavaditāni evamanuśiṣṭānyabhūvan etatparyavasāno me bhikṣavo dharmavinayo yadidaṃ jātijarāvyādhimaraṇaśokasamatikramo nirvāṇasamavasaraṇaḥ | ime ca bhagavan dve bhikṣusahasre śaikṣāśaikṣāṇāṃ bhagavataḥ śrāvakāṇāṃ sarveṣāmātmadṛṣṭibhavadṛṣṭivibhavadṛṣṭisarvadṛṣṭivivarjitānāṃ nirvāṇabhūmisthitāḥ smaḥ ityātmanaḥ saṃjānatām, te bhagavato 'ntikādimamevaṃrūpamaśrutapūrvaṃ dharma śrutvā kathaṃkathāmāpannāḥ | tatsādhu bhagavān bhāṣatāmeṣāṃ bhikṣūṇāṃ kaukṛtyavinodanārtha yathā bhagavannetāścatasraḥ parṣado niṣkāṅkṣā nirvicikitsā bhaveyuḥ ||
evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ śāriputrametadavocat - nanu te mayā śāriputra pūrvamevākhyātaṃ yathā nānābhinirhāranirdeśavividhahetukāraṇanidarśanārambaṇaniruktyupāyakauśalyairnānādhimuktānāṃ sattvānāṃ nānādhātvāśayānāmāśayaṃ viditvā tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho dharmaṃ deśayati | imāmevānuttarāṃ samyaksaṃbodhimārabhya sarvadharmadeśanābhirbodhisattvayānameva samādāpayati | api tu khalu punaḥ śāriputra aupamyaṃ te kariṣyāmi asyaivārthasya bhūyasyā mātrayā saṃdarśanārtham | tatkasya hetoḥ? upamayā iha ekatyā vijñapuruṣā bhāṣitasyārthamājānanti ||
tadyathāpi nāma śāriputra iha syāt kasmiṃścideva grāme vā nagare vā nigame vā janapade vā janapadapradeśe vā rāṣṭre vā rājadhānyāṃ vā gṛhapatirjīrṇo vṛddho mahallako 'bhyatītavayo 'nuprāpta āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ | mahaccāsya niveśanaṃ bhaveducchritaṃ ca vistīrṇaṃ ca cirakṛtaṃ ca jīrṇaṃ ca dvayorvā trayāṇāṃ vā caturṇāṃ vā pañcānāṃ vā prāṇiśatānāmāvāsaḥ | ekadvāraṃ ca tanniveśanaṃ bhavet | tṛṇasaṃchannaṃ ca bhavet | vigalitaprāsādaṃ ca bhavet | pūtistambhamūlaṃ ca bhavet | saṃśīrṇakuḍyakaṭalepanaṃ ca bhavet | tacca sahasaiva mahātāgniskandhena sarvapārśveṣu sarvāvantaṃ niveśanaṃ pradīptaṃ bhavet | tasya ca puruṣasya bahavaḥ kumārakāḥ syuḥ pañca vā daśa vā viṃśatirvā | sa ca puruṣastasmānniveśanād bahirnirgataḥ syāt ||
atha khalu śāriputra sa puruṣastaṃ svakaṃ niveśanaṃ mahātāgniskandhena samantāt
saṃprajvalitaṃ dṛṣṭvā bhītastrasta udvignacitto bhavet, evaṃ cānuvicintayet - pratibalo 'hamanena mahatāgniskandhenāsaṃspṛṣṭo 'paridagdhaḥ kṣiprameva svastinā asmād gṛhādādīptād dvāreṇa nirgantuṃ nirdhāvitum | api tu ya ime mamaiva putrā bālakāḥ kumārakā asminneva niveśane ādīpte taistaiḥ krīḍanakaiḥ krīḍanti ramanti paricārayanti, imaṃ cāgāramādīptaṃ na jānanti na budhyante na vidanti na cetayanti nodvegamāpadyante, saṃtapyamānā apyanena mahatāgniskandhena mahatā ca duḥkhaskandhena spṛṣṭāḥ samānā na duḥkhaṃ manasi kurvanti, nāpi nirgamanamanasikāramutpādayanti ||
(Vaidya 52)
sa ca śāriputra puruṣo balavān bhaved bāhubalikaḥ | sa evamanuvicintayet - ahamasmi balavān bāhubalikaśca | yannvahaṃ sarvānimān kumārakānekapiṇḍayitvā utsaṅgenādāya asmād gṛhānnirgamayeyam | sa punarevamanuvicintayet - idaṃ khalu niveśanamekapraveśaṃ saṃvṛtadvārameva | kumārakāścapalāścañcalā bālajātīyāśca | mā haiva paribhrameyuḥ | te 'nena mahatāgniskandhenānayavyasanamāpadyeran | yannūnamahametān saṃcodayayam | iti pratisaṃkhyāya tān kumārakānāmantrayate sma - āgacchata bhavantaḥ kumārakāḥ, nirgacchata | ādīptamidaṃ gṛhaṃ mahatā agniskandhena | mā haivātraiva sarve 'nena mahatāgniskandhena dhakṣyatha, anayavyasanamāpatsyatha | atha khalu te kumārakā evaṃ tasya hitakāmasya puruṣasya tadbhāṣitaṃ nāvabudhyante nodvijanti notrasanti na saṃtrasanti na saṃtrāsamāpadyante, na vicintayanti na nirdhāvanti, nāpi jānanti na vijānanti kimetadādīptaṃ nāmeti | anyatra tena tenaiva dhāvanti vidhāvanti, punaḥ punaśca taṃ pitaramavalokayanti | tatkasya hetoḥ? yathāpīdaṃ bālabhāvatvāt ||
atha khalu sa puruṣa evamanuvicintayet - ādīptamidaṃ niveśanaṃ mahatāgniskandhena saṃpradīptam | mā haivāhaṃ ceme ca kumārakā ihaivānena mahātāgniskandhena anayavyasanamāpatsyāmahe | yannvahamupāyakauśalyenemān kumārakān asmād gṛhāt niṣkrāmayeyam | sa ca puruṣasteṣāṃ kumārakāṇāmāśayajño bhavet, adhimuktiṃ ca vijānīyāt | teṣāṃ ca kumārakāṇāmanekavidhānyanekāni krīḍanakāni bhaveyurvividhāni ca ramaṇīyakānīṣṭāni kāntāni priyāṇi manaāpāni, tāni ca durlabhāni bhaveyuḥ ||
atha khalu sa puruṣasteṣāṃ kumārakāṇāmāśayaṃ jānaṃstān kumārakānetadavocat - yāni tāni kumārakā yuṣmākaṃ krīḍanakāni ramaṇīyakānyāścaryādbhutāni, yeṣāmalābhāt saṃtapyatha, nānāvarṇāni bahuprakārāṇi | tadyathā gorathakānyajarathakāni mṛgarathakāni | yāni bhavatāmiṣṭāni kāntāni priyāṇi manaāpāni | tāni ca mayā sarvāṇi bahinirveśanadvāre sthāpitāni yuṣmākaṃ krīḍanahetoḥ | āgacchantu bhavanto nirdhāvantvasmānniveśanāt | ahaṃ vo yasya yasya yenārtho yena prayojanaṃ bhaviṣyati, tasmai tasmai tatpradāsyāmi | āgacchata śīghraṃ teṣāṃ kāraṇam, nirdhāvata | atha khalu te kumārakāsteṣāṃ krīḍanakānāṃ ramaṇīyakānāmarthāya yathepsitānāṃ yathāsaṃkalpitānāmiṣṭānāṃ kāntānāṃ priyāṇāṃ manaāpānāṃ nāmadheyāni śrutvā tasmādādīptādagārāt kṣipramevārabdhavīryā balavatā javena anyonyamapratīkṣamāṇāḥ kaḥ prathamaṃ kaḥ prathamataramityanyonyaṃ saṃghaṭṭitakāyāstasmādādīptādagārāt kṣiprameva nirdhāvitāḥ ||
atha sa puruṣaḥ kṣemasvastinā tān kumārakān nirgatān dṛṣṭvā abhayaprāptāniti viditvā ākāśe grāmacatvare upaviṣṭaḥ prītiprāmodyajāto nirupādāno vigatanīvaraṇo 'bhayaprāpto bhavet | atha khalu te kumārakā yena sa pitā tenopasaṃkrāman, upasaṃkramyaivaṃ vadeyuḥ - dehi nastāta tāni vividhāni krīḍanakāni ramaṇīyāni | tadyathā - gorathakānyajarathakāni mṛgarathakāni | atha khalu śāriputra sa puruṣasteṣāṃ svakānāṃ putrāṇāṃ vātajavasaṃpannān (Vaidya 53) gorathakānevānuprayacchet saptaratnamayān savedikān sakiṅkiṇījālābhipralambitānuccān pragṛhītānāścaryādbhutaratnālaṃkṛtān ratnadāmakṛtaśobhān puṣpamālyālaṃkṛtāṃstūlikāgoṇikāstaraṇān dūṣyapaṭapratyāstīrṇānubhayato lohitopadhānān śvetaiḥ prapāṇḍaraiḥ śīghrajavairgoṇairyojitān bahupuruṣaparigṛhītān | savaijayantān gorathakāneva vātabalajavasaṃpannānekavarṇānekavidhānekaikasya dārakasya dadyāt | tatkasya hetoḥ? tathā hi śāriputra sa puruṣa āḍhyaśca bhavenmahādhanaśca prabhūtakoṣṭhāgāraśca | sa evaṃ manyeta - alaṃ ma eṣāṃ kumārakāṇāmanyairyānairdattairiti | tatkasya hetoḥ? sarva evaite kumārakā mamaiva putrāḥ, sarve ca me priyā manaāpāḥ | saṃvidyante ca me imānyevaṃrūpāṇi mahāyānāni | samaṃ ca mayaite kumārakāḥ sarve cintayitavyā na viṣamam | ahamapi bahukoṣakoṣṭhāgāraḥ | sarvasattvānāmapyahamimānyevaṃrūpāṇi mahāyānāni dadyām, kimaṅga punaḥ svakānāṃ putrāṇām | te ca dārakāstasmin samaye teṣu mahāyāneṣvabhiruhya āścaryādbhutaprāptā bhaveyuḥ | tatkiṃ manyase śāriputra mā haiva tasya puruṣasya mṛṣāvādaḥ syāt, yena teṣāṃ dārakāṇāṃ pūrvaṃ trīṇi yānānyupadarśayitvā paścātsarveṣāṃ mahāyānānyeva dattāni, udārayānānyeva dattāni?
śāriputra āha - na hyetad bhagavan, na hyetat sugata | anenaiva tāvad bhagavan kāraṇena sa puruṣo na mṛṣāvādī bhaved yattena puruṣeṇopāyakauśalyena te dārakāstasmādādīptād gṛhānniṣkāsitāḥ, jīvitena ca abhicchāditāḥ | tatkasya hetoḥ? ātmabhāvapratilambhenaiva bhagavan sarvakrīḍanakāni labdhāni bhavanti | yadyapi tāvad bhagavan sa puruṣasteṣāṃ kumārakāṇāmekarathamapi na dadyāt, tathāpi tāvad bhagavan sa puruṣo na mṛṣāvādī bhavet | tatkasya hetoḥ? tathā hi bhagavaṃstena puruṣeṇa pūrvameva evamanuvicintitam - upāyakauśalyena ahamimān kumārakāṃstasmānmahato duḥkhaskandhāt parimocayiṣyāmīti | anenāpi bhagavan paryāyeṇa tasya puruṣasya na mṛṣāvādo bhavet | kaḥ punarvādo yattena puruṣeṇa prabhūtakośakoṣṭhāgāramastīti kṛtvā putrapriyatāmeva manyamānena ślāghamānenaikavarṇānyekayānāni dattāni, yaduta mahāyānāni | nāsti bhagavaṃstasya puruṣasya mṛṣāvādaḥ ||
evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ śāriputrametadavocat - sādhu sādhu śāriputra | evametacchāriputra, evametad yathā vadasi | evameva śāriputra tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ sarvabhayavinivṛttaḥ sarvopadravopāyāsopasargaduḥkhadaurmanasyāvidyāndhakāratamastimirapaṭalaparyavanāhebhyaḥ sarveṇa sarvaṃ sarvathā vipramuktaḥ | tathāgato jñānabalavaiśāradyāveṇikabuddhadharmasamanvāgataḥ ṛddhibalenātibalavāṃllokapitāḥ, mahopāyakauśalyajñānaparamapāramitāprāpto mahākāruṇiko 'parikhinnamānaso hitaiṣī anukampakaḥ | sa traidhātuke mahatā duḥkhadaurmanasyaskandhena ādīptajīrṇapaṭalaśaraṇaniveśanasadṛśa utpadyate sattvānāṃ jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāvidyāndhakāratamastimirapaṭalaparyavanāhapratiṣṭhānāṃ rāgadveṣamohaparimocanahetoranuttarāyāṃ (Vaidya 54) samyaksaṃbodhau samādāpanahetoḥ | sa utpannaḥ samānaḥ paśyati sattvān dahyataḥ pacyamānāṃstapyamānān paritapyamānān jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaiḥ, paribhoganimittaṃ ca kāmahetunidānaṃ ca anekāvidhāni duḥkhāni pratyanubhavanti | dṛṣṭadhārmikaṃ ca paryeṣṭinidānaṃ parigrahanidānaṃ sāṃparāyikaṃ narakatiryagyoniyamalokeṣvanekavidhāni duḥkhāni pratyanubhaviṣyanti | devamanuṣyadāridryamaniṣṭasaṃyogamiṣṭavinābhāvikāni ca duḥkhāni pratyanubhavanti | tatraiva ca duḥkhaskandhe parivartamānāḥ krīḍanti ramante paricārayanti notrasanti na saṃtrasanti na saṃtrāsamāpadyante na budhyante na cetayanti nodvijanti na niḥsaraṇaṃ paryeṣante | tatraiva ca ādīptāgārasadṛśe traidhātuke 'bhiramanti, tena tenaiva vidhāvanti | tena ca mahatā duḥkhaskandhena abhyāhatā na duḥkhamanasikārasaṃjñāmutpādayanti ||
tatra śāriputra tathāgata evaṃ paśyati - ahaṃ khalveṣāṃ sattvānāṃ pitā | mayā hyete sattvā asmādevaṃrūpānmahato duḥkhaskandhāt parimocayitavyāḥ, mayā caiṣāṃ sattvānāmaprameyamacintyaṃ buddhajñānasukhaṃ dātavyam, yenaite sattvāḥ krīḍiṣyanti ramiṣyanti paricārayiṣyanti, vikrīḍitāni ca kariṣyanti ||
tatra śāriputra tathāgata evaṃ paśyati - sacedahaṃ jñānabalo 'smīti kṛtvā ṛddhibalo 'smīti kṛtvā anupāyenaiṣāṃ sattvānāṃ tathāgatajñānabalavaiśāradyāni saṃśrāvayeyam, naite sattvā ebhirdharbhairniryāyeyuḥ | tatkasya hetoḥ? adhyavasitā hyamī sattvāḥ pañcasu kāmaguṇeṣu traidhātukaratyām | aparimuktā jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsebhyaḥ | dahyante pacyante tapyante paritapyante | anirdhāvitāstraidhātukādādīptajīrṇapaṭalaśaraṇaniveśanasadṛśāt kathamete buddhajñānaṃ paribhotsyante?
tatra śāriputra tathāgato yadyathāpi nāma sa puruṣo bāhubalikaḥ sthāpayitvā bāhubalam, upāyakauśalyena tān kumārakāṃstasmādādīptādagārānniṣkāsayet, niṣkāsayitvā sa teṣāṃ paścādudārāṇi mahāyānāni dadyāt, evameva śāriputra tathāgato 'pyarhan samyaksaṃbuddhastathāgatajñānabalavaiśāradyasamanvāgataḥ sthāpayitvā tathāgatajñānabalavaiśāradyam, upāyakauśalyajñānenādīptajīrṇapaṭalaśaraṇaniveśanasadṛśāt traidhātukāt sattvānāṃ niṣkāsanahetostrīṇi yānānyupadarśayati yadut śrāvakayānaṃ pratyekabuddhayānaṃ bodhisattvayānamiti | tribhiśca yānaiḥ sattvāṃllobhayati, evaṃ caiṣāṃ vadati - mā bhavanto 'sminnādīptāgārasadṛśe traidhātuke 'bhiramadhvaṃ hīneṣu rūpaśabdagandharasasparśeṣu | atra hi yūyaṃ traidhātuke 'bhiratāḥ pañcakāmaguṇasahagatayā tṛṣṇayā dahyatha tapyatha paritapyatha | nirdhāvadhvamasmāt traidhātukāt | trīṇi yānānyanuprāpsyatha yadidaṃ śrāvakayānaṃ pratyekabuddhayānaṃ bodhisattvayānamiti | ahaṃ vo 'tra sthāne pratibhūḥ | ahaṃ vo dāsyāmyetāni trīṇi yānāni | abhiyujyadhve traidhātukānni 'saraṇahetoḥ | evaṃ caitāṃllobhayāmi - etāni bhoḥ sattvā yāni āryāṇi ca āryapraśastāni ca mahāramaṇīyakasamanvāgatāni ca | akṛpaṇametairbhavantaḥ krīḍiṣyatha ramiṣyatha paricārayiṣyatha | indriyabalabodhyaṅgadhyānavimokṣasamādhisamāpattibhiśca mahatīṃ ratiṃ pratyanubhaviṣyatha | mahatā ca sukhasaumanasyena samanvāgatā bhaviṣyatha ||
(Vaidya 55)
tatra śāriputra ye sattvāḥ paṇḍitajātīyā bhavanti, te tathāgatasya lokapiturabhiśraddadhanti | abhiśraddadhitvā ca tathāgataśāsane 'bhiyujyante udyogamāpadyante | tatra kecit sattvā paraghoṣaśravānugamanamākāṅkṣamāṇā ātmaparinirvāṇahetoścaturāryasatyānubodhāya tathāgataśāsane 'bhiyujyante | te ucyante śrāvakayānamākāṅkṣamāṇāḥ traidhātukānnirdhāvanti | tadyathāpi nāma tasmādādīptādagārādanyatare dārakā mṛgarathamākāṅkṣamāṇā nirdhāvitāḥ | anye sattvā anācāryakaṃ jñānaṃ damaśamathamākāṅkṣamāṇā ātmaparinirvāṇahetorhetupratyayānubodhāya tathāgataśāsane 'bhiyujyante, te ucyante pratyekabuddhayānamākāṅkṣamāṇāstraidhātukānnirdhāvanti | tadyathāpi nāma tasmādādīptādagārādanyatare dārakā ajarathamāṅkṣamāṇā nirdhāvitāḥ | apare punaḥ sattvāḥ sarvajñajñānaṃ buddhajñānaṃ svayaṃbhūjñānamanācāryakaṃ jñānamākāṅkṣamāṇā bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca sarvasattvaparinirvāṇahetostathāgatajñānabalavaiśāradyānubodhāya tathāgataśāsane 'bhiyujyante | te ucyante mahāyānamākāṅkṣamāṇāstraidhātukānnirdhāvanti | tena kāraṇenocyante bodhisattvā mahāsattvā iti | tadyathāpi nāma tasmādādīptādagārādanyatare dārakā gorathamākāṅkṣamāṇānirdhāvitāḥ | tadyathāpi nāma śāriputra sa puruṣastān kumārakāṃstasmādādīptādagārānnirdhāvitān dṛṣṭvā kṣemasvastibhyāṃ parimuktānabhayaprāptāniti viditvā ātmānaṃ ca mahādhanaṃ viditvā teṣāṃ dārakāṇāmekameva yānamudāramanuprayacchet, evameva śāriputra tathāgato 'pyarhan samyaksaṃbuddho yadā paśyati - anekāḥ sattvakoṭīstraidhātukāt parimuktā duḥkhabhayabhairavopadravaparimuktāstathāgataśāsanadvāreṇa nirdhāvitāḥ parimuktāḥ sarvabhayopadravakāntārebhyaḥ | nirvṛtisukhaprāptāḥ nirvṛtisukhāprāptāḥ | tānetān śāriputra tasmin samaye tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ prabhūto mahājñānabalavaiśāradyakośa iti viditvā sarve caite mamaiva putrā iti jñātvā buddhayānenaiva tān sattvān parinirvāpayati | na ca kasyacit sattvasya pratyātmikaṃ parinirvāṇaṃ vadati | sarvāṃśca tān sattvāṃstathāgataparinirvāṇena mahāparinirvāṇena
parinirvāpayati | ye cāpi te śāriputra sattvāstraidhātukāt parimuktā bhavanti, teṣāṃ tathāgato dhyānavimokṣasamādhisamāpattīrāryāṇi paramasukhāni krīḍanakāni ramaṇīyakāni dadāti, sarvāṇyetānyekavarṇāni | tadyathāpi nāma śāriputra tasya puruṣasya na mṛṣāvādo bhavet, yena trīṇi yānānyupadarśayitvā teṣāṃ kumārakāṇāmekameva mahāyānaṃ sarveṣāṃ dattaṃ saptaratnamayaṃ sarvālaṃkāravibhūṣitamekavarṇameva udārayānameva sarveṣāmagrayānameva dattaṃ bhavet | evameva śāriputra tathāgato 'pyarhan samyaksaṃbuddho na mṛṣāvādī bhavati, yena pūrvamupāyakauśalyena trīṇi yānānyupadarśayitvā paścānmahāyānenaiva sattvān parinirvāpayati | tatkasya hetoḥ? tathāgato hi śāriputra prabhūtajñānabalavaiśāradyakośakoṣṭhāgārasamanvāgataḥ pratibalaḥ sarvasattvānāṃ sarvajñajñānasahagataṃ (Vaidya 56) dharmamupadarśayitum | anenāpi śāriputra paryāyeṇaivaṃ veditavyam, yathā upāyakauśalyajñānābhinirhāraistathāgata ekameva mahāyānaṃ deśayati ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
yathā hi puruṣasya bhavedagāraṃ jīrṇaṃ mahantaṃ ca sudurbalaṃ ca  /
viśīrṇa prāsādu tathā bhaveta stambhāśca mūleṣu bhaveyu pūtikāḥ  // Saddhp_3.39 //
gavākṣaharmyā galitaikadeśā viśīrṇa kuḍayaṃ kaṭalepanaṃ ca  /
jīrṇu pravṛddhoddhṛtavedikaṃ ca tṛṇacchadaṃ sarvata opatantam  // Saddhp_3.40 //
śatāna pañcāna anūnakānāṃ āvāsu so tatra bhaveta prāṇinām  /
bahūni cā niṣkuṭasaṃkaṭāni uccārapūrṇāni jugupsitāni  // Saddhp_3.41 //
gopānasī vigalita tatra sarvā kuḍayāśca bhittīśca tathaiva srastāḥ  /
gṛdhrāṇa koṭyo nivasanti tatra pārāvatolūka tathānyapakṣiṇaḥ  // Saddhp_3.42 //
āśīviṣā dāruṇa tatra santi deśapradeśeṣu mahāviṣogrāḥ  /
vicitrikā vṛścikamūṣikāśca etāna āvāsu suduṣṭaprāṇinām  // Saddhp_3.43 //
deśe ca deśe amanuṣya bhūyo uccāraprasrāvavināśitaṃ ca  /
kṛmikīṭakhadyotakapūritaṃ ca śvabhiḥ śṛgālaiśca nināditaṃ ca  // Saddhp_3.44 //
bheruṇḍakā dāruṇā tatra santi manuṣyakuṇapāni ca bhakṣayantaḥ  /
teṣāṃ ca niryāṇu pratīkṣamāṇāḥ śvānāḥ śṛgālāśca vasantyaneke  // Saddhp_3.45 //
(Vaidya 57)
te durbalā nitya kṣudhābhibhūtā deśeṣu deśeṣu vikhādamānāḥ  /
kalahaṃ karontāśca ninādayanti subhairavaṃ tadgṛhamevarūpam  // Saddhp_3.46 //
suraudracittā pi vasanti yakṣā manuṣyakuṇapāni vikaḍḍhamānāḥ  /
deśeṣu deśeṣu vasanti tatra śatāpadī gonasakāśca vyālāḥ  // Saddhp_3.47 //
deśeṣu deśeṣu ca nikṣipanti te potakānyālayanāni kṛtvā  /
nyastāni nyastāni ca tāni teṣāṃ te yakṣa bhūyo paribhakṣayanti  // Saddhp_3.48 //
yadā ca te yakṣa bhavanti tṛptāḥ parasattva khāditva suraudracittāḥ  /
parasattvamāṃsaiḥ paritṛptagātrāḥ kalahaṃ tadā tatra karonti tīvram  // Saddhp_3.49 //
vidhvastaleneṣu vasanti tatra kumbhāṇḍakā dārūṇaraudracittāḥ  /
vitastimātrāstatha hastamātrā dvihastamātrāścanucaṃkramanti  // Saddhp_3.50 //
te cāpi śvānān parigṛhya pādairuttānakān kṛtva tathaiva bhūmau  /
grīvāsu cotpīḍya vibhartsayanto vyābādhayantaśca ramanti tatra  // Saddhp_3.51 //
nānāśca kṛṣṇāśca tathaiva durbalā uccā mahantāśca vasanti pretāḥ  /
jighatsitā bhojana mārgamāṇā ārtasvaraṃ krandiṣu tatra tatra  // Saddhp_3.52 //
sūcīmukhā goṇamukhāśca kecit manuṣyamātrāstatha śvānamātrāḥ  /
(Vaidya 58)
prakīrṇakeśāśca karonti śabdamāhāratṛṣṇāparidahyamānāḥ  // Saddhp_3.53 //
caturdiśaṃ cātra vilokayanti gavākṣa-ullokanakehi nityam  /
te yakṣa pretāśca piśācakāśca gṛdhrāśca āhāra gaveṣamāṇāḥ  // Saddhp_3.54 //
etādṛśaṃ bhairavu tad gṛhaṃ bhavet mahantamuccaṃ ca sudurbalaṃ ca  /
vijarjaraṃ durbalamitvaraṃ ca puruṣasya ekasya parigrahaṃ bhavet  // Saddhp_3.55 //
sa ca bāhyataḥ syātpuruṣo gṛhasya niveśanaṃ tacca bhavetpradīptam  /
sahasā samantena caturdiśaṃ ca jvālāsahasraiḥ paridīpyamānam  // Saddhp_3.56 //
vaṃśāśca dārūṇi ca agnitāpitāḥ karonti śabdaṃ gurukaṃ subhairavam  /
pradīpta stambhāśca tathaiva bhittayo yakṣāśca pretāśca mucanti nādam  // Saddhp_3.57 //
jvālūṣitā gṛdhraśatāśca bhūyaḥ kumbhāṇḍakāḥ ploṣṭamukhā bhramanti  /
samantato vyālaśatāśca tatra nadanti krośanti ca dahyamānāḥ  // Saddhp_3.58 //
piśācakāstatra bahū bhramanti saṃtāpitā agnina mandapuṇyāḥ  /
dantehi pāṭitva ti anyamanyaṃ rudhireṇa siñcanti ca dahyamānāḥ  // Saddhp_3.59 //
bherūṇḍakāḥ kālagatāśca tatra khādanti sattvāśca ti anyamanyam  /
uccāra dahyatyamanojñagandhaḥ pravāyate loki caturdiśāsu  // Saddhp_3.60 //
(Vaidya 59)
śatāpadīyo prapalāyamānāḥ kumbhāṇḍakāstāḥ paribhakṣayanti  /
pradīptakeśāśca bhramanti pretāḥ kṣudhāya dāhena ca dahyamānāḥ  // Saddhp_3.61 //
etādṛśaṃ bhairava tanniveśanaṃ jvālāsahasrairhi viniścaradbhiḥ  /
puruṣaśca so tasya gṛhasya svāmī dvārasmi asthāsi vipaśyamānaḥ  // Saddhp_3.62 //
śṛṇoti cāsau svake atra putrān krīḍāpanaiḥ krīḍanasaktabuddhīn  /
ramanti te krīḍanakapramattā yathāpi bālā avijānamānāḥ  // Saddhp_3.63 //
śrutvā ca so tatra praviṣṭu kṣipraṃ pramocanārthāya tadātmajānām  /
mā mahya bālā imi sarva dārakā dahyeyu naśyeyu ca kṣiprameva  // Saddhp_3.64 //
sa bhāṣate teṣamagāradoṣān duḥkhaṃ idaṃ bhoḥ kulaputra dāruṇam  /
vividhāśca sattveha ayaṃ ca agni mahantikā duḥkhaparaṃparā tu  // Saddhp_3.65 //
āśīviṣā yakṣa suraudracittāḥ kumbhāṇḍa pretā bahavo vasanti  /
bheruṇḍakāḥ śvānaśṛgālasaṃghā gṛdhrāśca āhāra gaveṣamāṇāḥ  // Saddhp_3.66 //
etādṛśāsmin bahavo vasanti vināpi cāgneḥ paramaṃ subhairavam  /
duḥkhaṃ idaṃ kevalamevarūpaṃ samantataścāgnirayaṃ pradīptaḥ  // Saddhp_3.67 //
te codyamānāstatha bālabuddhayaḥ kumārakāḥ krīḍanake pramattāḥ  /
(Vaidya 60)
na cintayante pitaraṃ bhaṇantaṃ na cāpi teṣāṃ manasīkaronti  // Saddhp_3.68 //
puruṣaśca so tatra tadā vicintayet suduḥkhito 'smī iha putracintayā  /
kiṃ mahya putrehi aputrakasya mā nāma dahyeyurihāgninā ime  // Saddhp_3.69 //
upāyu so cintayi tasmi kāle lubdhā ime krīḍanakeṣu bālāḥ  /
na cātra krīḍā ca ratī ca kācid bālāna ho yādṛśu mūḍhabhāvaḥ  // Saddhp_3.70 //
sa tānavocachṛṇuthā kumārakā nānāvidhā yānaka yā mamāsti  /
mṛgairajairgoṇavaraiśca yuktā uccā mahantā samalaṃkṛtā ca  // Saddhp_3.71 //
tā bāhyato asya niveśanasya nirdhāvathā tehi karotha kāryam  /
yuṣmākamarthe maya kāritāni niryātha taistuṣṭamanāḥ sametya  // Saddhp_3.72 //
te yāna etādṛśakā niśāmya ārabdhavīryāstvaritā hi bhūtvā  /
nirdhāvitāstatkṣaṇameva sarve ākāśi tiṣṭhanti dukhena muktāḥ  // Saddhp_3.73 //
puruṣaśca so nirgata dṛṣṭva dārakān grāmasya madhye sthitu catvarasmin  /
upaviśya siṃhāsani tānuvāca aho ahaṃ nirvṛtu adya mārṣāḥ  // Saddhp_3.74 //
ye duḥkhalabdhā mama te tapasvinaḥ putrā priyā orasa viṃśa bālāḥ  /
te dārūṇe durgagṛhe abhūvan bahūjantūpūrṇe ca subhairave ca  // Saddhp_3.75 //
(Vaidya 61)
ādīptake jvālasahasrapūrṇe ratā ca te krīḍaratīṣu āsan  /
mayā ca te mocita adya sarve yenāhu nirvāṇu samāgato 'dya  // Saddhp_3.76 //
sukhasthitaṃ taṃ pitaraṃ viditvā upagamya te dāraka evamāhuḥ  /
dadāhi nastāta yathābhibhāṣitaṃ trividhāni yānāni manoramāṇi  // Saddhp_3.77 //
sacettava satyaka tāta sarvaṃ yadbhāṣitaṃ tatra niveśane te  /
trividhāni yānāni ha saṃpradāsye dadasva kālo 'yamihādya teṣām  // Saddhp_3.78 //
puruṣaśca so kośabalī bhaveta suvarṇarūpyāmaṇimuktakasya  /
hiraṇya dāsāśca analpakāḥ syurupasthape ekavidhā sa yānā  // Saddhp_3.79 //
ratnāmayā goṇarathā viśiṣṭā savedikāḥ kiṅkiṇijālanaddhāḥ  /
chatradhvajebhiḥ samalaṃkṛtāśca muktāmaṇījālikachāditāśca  // Saddhp_3.80 //
suvarṇapuṣpāṇa kṛtaiśca dāmairdeśeṣu deśeṣu pralambamānaiḥ  /
bastrairudāraiḥ parisaṃvṛtāśca pratyāstṛtā dūṣyavaraiśca śuklaiḥ  // Saddhp_3.81 //
mṛdukān paṭṭāna tathaiva tatra varatūlikāsaṃstṛta ye 'pi te rathāḥ  /
pratyāstṛtāḥ koṭisahasramūlyairvaraiśca kockairbakahaṃsalakṣaṇaiḥ  // Saddhp_3.82 //
(Vaidya 62)
śvetāḥ supuṣṭā balavanta goṇā mahāpramāṇā abhidarśanīyāḥ  /
ye yojitā ratnaratheṣu teṣu parigṛhītāḥ puruṣairanekaiḥ  // Saddhp_3.83 //
etādṛśān so puruṣo dadāti putrāṇa sarvāṇa varān viśiṣṭān  /
te cāpi tuṣṭāttamanāśca tehi diśāśca vidiśāśca vrajanti krīḍakāḥ  // Saddhp_3.84 //
emeva haṃ śārisutā maharṣī sattvāna trāṇaṃ ca pitā ca bhomi  /
putrāśca te prāṇina sarvi mahyaṃ traidhātuke kāmavilagna bālāḥ  // Saddhp_3.85 //
traidhātukaṃ co yatha tanniveśanaṃ subhairavaṃ duḥkhaśatābhikīrṇam  /
aśeṣataḥ prajvalitaṃ samantājjātījarāvyādhiśatairanekaiḥ  // Saddhp_3.86 //
ahaṃ ca traidhātukamukta śānto ekāntasthāyī pavane vasāmi  /
traidhātukaṃ co mamidaṃ parigraho ye hyatra dahyanti mamaiti putrāḥ  // Saddhp_3.87 //
ahaṃ ca ādīnava tatra darśayī viditva trāṇaṃ ahameva caiṣām  /
na caiva me te śruṇi sarvi bālā yathāpi kāmeṣu vilagnabuddhayaḥ  // Saddhp_3.88 //
upāyakauśalyamahaṃ prayojayī yānāni trīṇi pravadāmi caiṣām  /
jñātvā ca traidhātuki nekadoṣān nirdhāvanārthāya vadāmyupāyam  // Saddhp_3.89 //
māṃ caiva ye niśrita bhonti putrāḥ ṣaḍabhijña traividya mahānubhāvāḥ  /
(Vaidya 63)
prat