Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu036_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra)

Kinh Diệu Pháp Liên Hoa (Saddharmapuṇḍarīkasūtra) là một trong những bộ kinh Đại thừa quan trọng bậc nhất, giảng về Phật thừa duy nhất và phương tiện thiện xảo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 3 / 11 (50.000 ký tự/trang)
yekabuddhāśca bhavanti ye 'tra avivartikā ye ciha bodhisattvāḥ  // Saddhp_3.90 //
samāna putrāṇa hu teṣa tatkṣaṇamimena dṛṣṭāntavareṇa paṇḍita  /
vadāmi ekaṃ imu buddhayānaṃ parigṛhṇathā sarvi jinā bhaviṣyatha  // Saddhp_3.91 //
taccā variṣṭhaṃ sumanoramaṃ ca viśiṣṭarūpaṃ ciha sarvaloke  /
buddhāna jñānaṃ dvipadottamānāmudārarūpaṃ tatha vandanīyam  // Saddhp_3.92 //
balāni dhyānāni tathā vimokṣāḥ samādhināṃ koṭiśatā ca nekā  /
ayaṃ ratho īdṛśako variṣṭho ramanti yeno sada buddhaputrāḥ  // Saddhp_3.93 //
krīḍanta etena kṣapenti rātrayo divasāṃśca pakṣānṛtavo 'tha māsān  /
saṃvatsarānantarakalpameva ca kṣapenti kalpāna sahasrakoṭyaḥ  // Saddhp_3.94 //
ratnāmayaṃ yānamidaṃ variṣṭhaṃ gacchanti yeno iha bodhimaṇḍe  /
vikrīḍamānā bahubodhisattvā ye co śṛṇonti sugatasya śrāvakāḥ  // Saddhp_3.95 //
evaṃ prajānāhi tvamadya tiṣya nāstīha yānaṃ dvitiyaṃ kahiṃcit  /
diśo daśā sarva gaveṣayitvā sthāpetvupāyaṃ puruṣottamānām  // Saddhp_3.96 //
putrā mamā yūyamahaṃ pitā vo mayā ca niṣkāsita yūya duḥkhāt  /
paridahyamānā bahukalpakoṭayastraidhātukāto bhayabhairavātaḥ  // Saddhp_3.97 //
(Vaidya 64)
evaṃ ca haṃ tatra vadāmi nirvṛtimanirvṛtā yūya tathaiva cādya  /
saṃsāraduḥkhādiha yūya muktā bauddhaṃ tu yānaṃ va gaveṣitavyam  // Saddhp_3.98 //
ye bodhisattvāśca ihāsti kecicchṛṇvanti sarve mama buddhanetrīm  /
upāyakauśalyamidaṃ jinasya yeno vinetī bahubodhisattvān  // Saddhp_3.99 //
hīneṣu kāmeṣu jugupsiteṣu ratā yadā bhontimi atra sattvāḥ  /
duḥkhaṃ tadā bhāṣati lokanāyako ananyathāvādirihāryasatyam  // Saddhp_3.100 //
ye cāpi duḥkhasya ajānamānā mūlaṃ na paśyantiha bālabuddhayaḥ  /
mārgaṃ hi teṣāmanudarśayāmi samudāgamastṛṣṇa dukhasya saṃbhavaḥ  // Saddhp_3.101 //
tṛṣṇānirodho 'tha sadā aniśritā nirodhasatyaṃ tṛtiyaṃ idaṃ me  /
ananyathā yena ca mucyate naro mārgaṃ hi bhāvitva vimukta bhoti  // Saddhp_3.102 //
kutaśca te śārisutā vimuktā asantagrāhātu vimukta bhonti  /
na ca tāva te sarvata mukta bhonti anirvṛtāṃstān vadatīha nāyakaḥ  // Saddhp_3.103 //
kikāraṇaṃ nāsya vadāmi mokṣamaprāpyimāmuttamamagrabodhim  /
mamaiṣa chando ahu dharmarājā sukhāpanārthāyiha loki jātaḥ  // Saddhp_3.104 //
iya śāriputrā mama dharmamudrā yā paścime kāli mayādya bhāṣitā  /
(Vaidya 65)
hitāya lokasya sadevakasya diśāsu vidiśāsu ca deśayasva  // Saddhp_3.105 //
yaścāpi te bhāṣati kaści sattvo anumodayāmīti vadeta vācam  /
mūrdhnena cedaṃ pratigṛhya sūtraṃ avivartikaṃ taṃ naru dhārayestvam  // Saddhp_3.106 //
dṛṣṭāśca teno purimāstathāgatāḥ satkāru teṣāṃ ca kṛto abhūṣi  /
śrutaśca dharmo ayamevarūpo ya eta sūtraṃ abhiśraddadheta  // Saddhp_3.107 //
ahaṃ ca tvaṃ caiva bhaveta dṛṣṭo ayaṃ ca sarvo mama bhikṣusaṃghaḥ  /
dṛṣṭāśca sarve imi bodhisattvā ye śraddadhe bhāṣitameta mahyam  // Saddhp_3.108 //
sūtraṃ imaṃ bālajanapramohanamabhijñajñānāna mi etu bhāṣitam  /
viṣayo hi naivāstiha śrāvakāṇāṃ pratyekabuddhāna gatirna cātra  // Saddhp_3.109 //
adhimuktisārastuva śāriputra kiṃ vā punarmahya ime 'nyaśrāvakāḥ  /
ete 'pi śraddhāya mamaiva yānti pratyātmikaṃ jñānu na caiva vidyate  // Saddhp_3.110 //
mā caiva tvaṃ stambhiṣu mā ca māniṣu māyuktayogīna vadesi etat  /
bālā hi kāmeṣu sadā pramattā ajānakā dharmu kṣipeyu bhāṣitam  // Saddhp_3.111 //
upāyakauśalya kṣipitva mahyaṃ yā buddhanetrī sada loki saṃsthitā  /
bhṛkuṭiṃ karitvāna kṣipitva yānaṃ vipāku tasyeha śṛṇohi tīvram  // Saddhp_3.112 //
(Vaidya 66)
kṣipitva sūtraṃ idamevarūpaṃ mayi tiṣṭhamāne parinirvṛte vā  /
bhikṣūṣu vā teṣu khilāni kṛtvā teṣāṃ vipākaṃ mamihaṃ śṛṇohi  // Saddhp_3.113 //
cyutvā manuṣyeṣu avīci teṣāṃ pratiṣṭha bhotī paripūrṇakalpāt  /
tataśca bhūyo 'ntarakalpa nekāṃścyutāścyutāstatra patanti bālāḥ  // Saddhp_3.114 //
yadā ca narakeṣu cyutā bhavanti tataśca tiryakṣu vrajanti bhūyaḥ  /
sudurbalāḥ śvānaśṛgālabhūtāḥ pareṣa krīḍāpanakā bhavanti  // Saddhp_3.115 //
varṇena te kālaka tatra bhonti kalmāṣakā vrāṇika kaṇḍulāśca  /
nirlomakā durbala bhonti bhūyo vidveṣamāṇā mama agrabodhim  // Saddhp_3.116 //
jugupsitā prāṇiṣu nitya bhonti loṣṭaprahārābhihatā rudantaḥ  /
daṇḍena saṃtrāsita tatra tatra kṣudhāpipāsāhata śuṣkagātrāḥ  // Saddhp_3.117 //
uṣṭrātha vā gardabha bhonti bhūyo bhāraṃ vahantaḥ kaśadaṇḍatāḍitāḥ  /
āhāracintāmanucintayanto ye buddhanetrī kṣipi bālabuddhayaḥ  // Saddhp_3.118 //
punaśca te kroṣṭuka bhonti tatra bībhatsakāḥ kāṇaka kuṇṭhakāśca  /
utpīḍitā grāmakumārakehi loṣṭaprahārābhihatāśca bālāḥ  // Saddhp_3.119 //
tataścyavitvāna ca bhūyu bālāḥ pañcāśatīnāṃ sama yojanānām  /
(Vaidya 67)
dīrghātmabhāvā hi bhavanti prāṇino jaḍāśca mūḍhāḥ parivartamānāḥ  // Saddhp_3.120 //
apādakā bhonti ca kroḍasakkino vikhādyamānā bahuprāṇikoṭibhiḥ  /
sudāruṇāṃ te anubhonti vedanāṃ kṣipitva sūtraṃ idamevarūpam  // Saddhp_3.121 //
puruṣātmabhāvaṃ ca yada labhante te kuṇṭhakā laṅgaka bhonti tatra  /
kubjātha kāṇā ca jaḍā jaghanyā aśraddadhantā ima sūtra mahyam  // Saddhp_3.122 //
apratyanīyāśca bhavanti loke pūtī mukhātteṣa pravāti gandhaḥ  /
yakṣagraho ukrami teṣa kāye aśraddadhantānima buddhabodhim  // Saddhp_3.123 //
daridrakā peṣaṇakārakāśca upasthāyakā nitya parasya durbalāḥ  /
ābādha teṣāṃ bahukāśca bhonti anāthabhūtā viharanti loke  // Saddhp_3.124 //
yasyaiva te tatra karonti sevanāmadātukāmo bhavatī sa teṣām  /
dattaṃ pi co naśyati kṣiprameva phalaṃ hi pāpasya imevarūpam  // Saddhp_3.125 //
yaccāpi te tatra labhanti auṣadhaṃ suyuktarūpaṃ kuśalehi dattam  /
tenāpi teṣāṃ ruja bhūyu vardhate so vyādhirantaṃ na kadāci gacchati  // Saddhp_3.126 //
anyehi cauryāṇi kṛtāni bhonti ḍamarātha ḍimbāstatha vigrahāśca  /
dravyāpahārāśca kṛtāstathānyairnipatanti tasyopari pāpakarmaṇaḥ  // Saddhp_3.127 //
na jātu so paśyati lokanāthaṃ narendrarājaṃ mahi śāsamānam  /
(Vaidya 68)
tasyākṣaṇeṣveva hi vāsu bhoti imāṃ kṣipitvā mama buddhanetrīm  // Saddhp_3.128 //
na cāpi so dharma śṛṇoti bālo badhiraśca so bhoti acetanaśca  /
kṣipitva bodhīmimamevarūpāmupaśānti tasyo na kadāci bhoti  // Saddhp_3.129 //
sahasra nekā nayutāṃśca bhūyaḥ kalpāna koṭyo yatha gaṅgavālikāḥ  /
jaḍātmabhāvo vikalaśca bhoti kṣipitva sūtraṃ imu pāpakaṃ phalam  // Saddhp_3.130 //
udyānabhūmī narako 'sya bhoti niveśanaṃ tasya apāyabhūmiḥ  /
kharasūkarā kroṣṭuka bhūmisūcakāḥ pratiṣṭhitasyeha bhavanti nityam  // Saddhp_3.131 //
manuṣyabhāvatvamupetya cāpi andhatva badhiratva jaḍatvameti  /
parapreṣya so bhoti daridra nityaṃ tatkāli tasyābharaṇānimāni  // Saddhp_3.132 //
vastrāṇi co vyādhayu bhonti tasya vraṇāna koṭīnayutāśca kāye  /
vicarcikā kaṇḍu tathaiva pāmā kuṣṭhaṃ kilāsaṃ tatha āmagandhaḥ  // Saddhp_3.133 //
satkāyadṛṣṭiśca ghanāsya bhoti udīryate krodhabalaṃ ca tasya  /
saṃrāgu tasyātibhṛśaṃ ca bhoti tiryāṇa yonīṣu ca so sadā ramī  // Saddhp_3.134 //
sacedahaṃ śārisutādya tasya paripūrṇakalpaṃ pravadeya doṣān  /
yo hī mamā etu kṣipeta sūtraṃ paryantu doṣāṇa na śakya gantum  // Saddhp_3.135 //
(Vaidya 69)
saṃpaśyamāno idameva cārthaṃ tvāṃ saṃdiśāmī ahu śāriputra  /
mā haiva tvaṃ bālajanasya agrato bhāṣiṣyase sūtramimevarūpam  // Saddhp_3.136 //
ye tū iha vyakta bahuśrutāśca smṛtimanta ye paṇḍita jñānavantaḥ  /
ye prasthitā uttamamagrabodhiṃ tān śrāvayestvaṃ paramārthametat  // Saddhp_3.137 //
dṛṣṭāśca yehī bahubuddhakoṭyaḥ kuśalaṃ ca yai ropitamaprameyam  /
adhyāśayāścā dṛḍha yeṣa co syāttān śrāvayestvaṃ paramārthametat  // Saddhp_3.138 //
ye vīryavantaḥ sada maitracittā bhāventi maitrīmiha dīrgharātram  /
utsṛṣṭakāyā tatha jīvite ca teṣāmidaṃ sūtra bhaṇeḥ samakṣam  // Saddhp_3.139 //
anyonyasaṃkalpa sagauravāśca teṣāṃ ca bālehi na saṃstavo 'sti  /
ye cāpi tuṣṭā girikandareṣu tān śrāvayestvaṃ ida sūtra bhadrakam  // Saddhp_3.140 //
kalyāṇamitrāṃśca niṣevamāṇāḥ pāpāṃśca mitrān parivarjayantaḥ  /
yānīdṛśān paśyasi buddhaputrāṃsteṣāmidaṃ sūtra prakāśayesi  // Saddhp_3.141 //
acchidraśīlā maṇiratnasādṛśā vaipulyasūtrāṇa parigrahe sthitāḥ  /
paśyesi yānīdṛśa buddhaputrāṃsteṣāgrataḥ sūtramidaṃ vadesi  // Saddhp_3.142 //
akrodhanā ye sada ārjavāśca kṛpāsamanvāgata sarvaprāṇiṣu  /
(Vaidya 70)
sagauravā ye sugatasya antike teṣāgrataḥ sūtramidaṃ vadesi  // Saddhp_3.143 //
yo dharmu bhāṣe pariṣāya madhye asaṅgaprāpto vadi yuktamānasaḥ  /
dṛṣṭāntakoṭīnayutairanekaistasyeda sūtraṃ upadarśayesi  // Saddhp_3.144 //
mūrdhnāñjaliṃ yaśca karoti baddhvā sarvajñabhāvaṃ parimārgamāṇaḥ  /
daśo diśo yo 'pi ca caṃkrameta subhāṣitaṃ bhikṣu gaveṣamāṇaḥ  // Saddhp_3.145 //
vaipulyasūtrāṇi ca dhārayeta na cāsya rucyanti kadācidanye  /
ekāṃ pi gāthāṃ na ca dhāraye 'nyatastaṃ śrāvayestvaṃ varasūtrametat  // Saddhp_3.146 //
tathāgatasyo yatha dhātu dhārayettathaiva yo mārgati koci taṃ naraḥ  /
emeva yo mārgati sūtramīdṛśaṃ labhitva yo mūrdhani dhārayeta  // Saddhp_3.147 //
anyeṣu sūtreṣu na kāci cintā lokāyatairanyataraiśca śāstraiḥ  /
bālāna etādṛśa bhonti gocarāstāṃstvaṃ vivarjitva prakāśayeridam  // Saddhp_3.148 //
pūrṇaṃ pi kalpaṃ ahu śāriputra vadeyamākāra sahasrakoṭyaḥ  /
ye prasthitā uttamamagrabodhiṃ teṣāgrataḥ sūtramidaṃ vadesi  // Saddhp_3.149 //
ityāryasaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye aupamyaparivarto nāma tṛtīyaḥ ||
_______________________________________________________________________________
(Vaidya 71)
Saddhp_4: adhimuktiparivartaḥ |
atha khalvāyuṣmān subhūtirāyuṣmāṃśca mahākātyāyanaḥ āyuṣmāṃśca mahākāśyapaḥ āyuṣmāṃśca mahāmaudgalyāyanaḥ imamevaṃrūpamaśrutapūrvaṃ dharmaṃ śrutvā bhagavato 'ntikāt saṃmukhamāyuṣmataśca śāriputrasya vyākaraṇaṃ śrutvā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau āścaryaprāptā adbhutaprāptā audbilyaprāptā stasyāṃ velāyāmutthāyāsanebhyo yena bhagavāṃstenopasaṃkrāman | upasaṃkramya ekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānuṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantamabhimukhamullokayamānā avanakāyā abhinatakāyāḥ praṇatakāyāstasyāṃ velāyāṃ bhagavantametadavocan - vayaṃ hi bhagavan jīrṇā vṛddhā mahallakā asmin bhikṣusaṃghe sthavirasaṃmatā jarājīrṇībhūtā nirvāṇaprāptāḥ sma iti bhagavan nirudyamā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāvapratibalāḥ smaḥ, aprativīryārambhāḥ smaḥ | yadāpi bhagavān dharmaṃ deśayati, ciraṃ niṣaṇṇaśca bhagavān bhavati, vayaṃ ca tasyāṃ dharmadeśanāyāṃ pratyupasthitā bhavāmaḥ, tadāpyasmākaṃ bhagavan ciraṃ niṣaṇṇānāṃ bhagavantaṃ ciraṃ paryupāsitānāmaṅgapratyaṅgāni duḥkhanti, saṃdhivisaṃdhayaśca duḥkhanti |
tato vayaṃ bhagavan bhagavato dharmaṃ deśayamānasya śūnyatānimittāpraṇihitaṃ sarvamāviṣkurmaḥ | nāsmābhireṣu buddhadharmeṣu buddhakṣetravyūheṣu vā bodhisattvavikrīḍiteṣu vā tathāgatavikrīḍiteṣu vā spṛhotpāditā | tatkasya hetoḥ? yaccāsmādbhagavaṃstraidhātukānnirdhāvitā nirvāṇasaṃjñinaḥ, vayaṃ ca jarājīrṇāḥ | tato bhagavan asmābhirapyanye bodhisattvā avavaditā abhūvannanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, anuśiṣṭāśca | na ca bhagavaṃstatrāsmābhirekamapi spṛhācittamutpāditamabhūt | te vayaṃ bhagavannetarhi bhagavato 'ntikācchrāvakāṇāmapi vyākaraṇamanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau bhavatīti śrutvā āścaryādbhutaprāptā mahālābhaprāptāḥ smaḥ | bhagavannadya sahasaivemamevaṃrūpamaśrutapūrvaṃ tathāgataghoṣaṃ śrutvā mahāratnapratilabdhāśca smaḥ | bhagavan aprameyaratnapratilabdhāśca smaḥ | bhagavan amārgitamaparyeṣṭamacintitamaprārthitaṃ cāsmābhirbhagavannidamevaṃ rūpaṃ mahāratnaṃ pratilabdham | pratibhāti no bhagavan, pratibhāti naḥ sugata | tadyathāpi nāma bhagavan kaścideva puruṣaḥ piturantikādapakrāmet | so 'pakramya anyataraṃ janapadapradeśaṃ gacchet | sa tatra bahūni varṣāṇi vipravased viṃśatiṃ vā triṃśadvā catvāriṃśadvā pañcāśadvā | atha sa bhagavan mahān puruṣo bhavet | sa ca daridraḥ syāt | sa ca vṛttiṃ paryeṣamāṇa āhāracīvarahetordiśo vidiśaḥ prakāman anyataraṃ janapadapradeśaṃ gacchet | tasya ca sa pitā anyatamaṃ janapadaṃ prakrāntaḥ syāt | bahudhanadhānyahiraṇyakośakoṣṭhāgāraśca bhavet | bahusuvarṇarūpyamaṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālajātarūparajatasamanvāgataśca bhavet | bahudāsīdāsakarmakarapauruṣeyaśca bhavet | bahuhastyaśvarathagaveḍakasamanvāgataśca bhavet | mahāparivāraśca bhavet | mahājanapadeṣu ca dhanikaḥ syāt | āyogaprayogakṛṣivaṇijyaprabhūtaśca bhavet ||
(Vaidya 72)
athe khalu bhagavan sa daridrapuruṣa āhāracīvaraparyeṣṭihetorgrāmanagaranigamajanapadarāṣṭrarājadhānīṣu paryaṭamāno 'nupūrveṇa yatrāsau puruṣo bahudhanahiraṇyasuvarṇakośakoṣṭhāgārastasyaiva pitā vasati, tannagaramanuprāpto bhavet | atha khalu bhagavan sa daridrapuruṣasya pitā bahudhanahiraṇyakośakoṣṭhāgārastasmin nagare vasamānastaṃ pañcāśadvarṣanaṣṭaṃ putraṃ satatasamitamanusmaret | samanusmaramāṇaśca na kasyacidācakṣedanyatraika evātmanādhyātmaṃ saṃtapyet, evaṃ ca cintayet - ahamasmi jīrṇo vṛddho mahallakaḥ | prabhūtaṃ me hiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgāraṃ saṃvidyate | na ca me putraḥ kaścidasti | mā haiva mama kālakriyā bhavet | sarvamidamaparibhuktaṃ vinaśyet | sa taṃ punaḥ punaḥ putramanusmaret - aho nāmāhaṃ nirvṛtiprāpto bhaveyaṃ yadi me sa putra imaṃ dhanaskandhaṃ paribhuñjīta ||
atha khalu bhagavan sa daridrapuruṣa āhāracīvaraṃ paryeṣamāṇo 'nupūrveṇa yena tasya prabhūtahiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgārasya samṛddhasya puruṣasya niveśanaṃ tenopasaṃkrāmet | atha khalu bhagavan sa tasya daridrapuruṣasya pitā svake niveśanadvāre mahatyā brāhmaṇakṣatriyaviṭśūdrapariṣadā parivṛtaḥ puraskṛto mahāsiṃhāsane sapādapīṭhe suvarṇarūpyapratimaṇḍite upaviṣṭo hiraṇyakoṭīśatasahasrairvyavahāraṃ kurvan vālavyajanena vījyamāno vitatavitāne pṛthivīpradeśe muktakusumābhikīrṇe ratnadāmābhipralambite mahatyaddharyā upaviṣṭaḥ syāt | adrākṣīt sa bhagavan daridrapuruṣastaṃ svakaṃ pitaraṃ svake niveśanadvāre evaṃrūpayā ṛdhyā upaviṣṭaṃ mahatā janakāyena parivṛtaṃ gṛhapatikṛtyaṃ kurvāṇam | dṛṣṭvā ca punarbhītastrastaḥ saṃvignaḥ saṃhṛṣṭaromakūpajātaḥ udvignamānasaḥ evamanuvicintayāmāsa - sahasaivāyaṃ mayā rājā vā rājamātro vā āsāditaḥ | nāstyasmākamiha kiṃcit karma | gacchāmo vayaṃ yena daridravīthī, tatrāsmākamāhāracīvaramalpakṛcchreṇaiva utpatsyate | alaṃ me ciraṃ vilambitena | mā haivāhamiha vaiṣṭiko vā gṛhyeya, anyataraṃ vā doṣamanuprāpnuyām ||
atha khalu bhagavan sa daridrapuruṣo duḥkhaparaṃparāmanasikārabhayabhītastvaramāṇaḥ prakrāmet palāyet, na tatra saṃtiṣṭhet | atha khalu bhagavan sa āḍhyaḥ puruṣaḥ svake niveśanadvāre siṃhāsane upaviṣṭastaṃ svakaṃ putraṃ sahadarśanenaiva pratyabhijānīyāt | dṛṣṭvā ca punastuṣṭa udagra āttamanaskaḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajāto bhavet, evaṃ ca cintayet - āścaryaṃ yāvad yatra hi nāma asya mahato hiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgārasya paribhoktā upalabdhaḥ | ahaṃ caitameva punaḥ punaḥ samanusmarāmi | ayaṃ ca svayamevehāgataḥ | ahaṃ ca jīrṇo vṛddho mahallakaḥ ||
atha khalu bhagavan sa puruṣaḥ putratṛṣṇāsaṃpīḍitastasmin kṣaṇalavamuhūrte javanān puruṣān saṃpreṣayet - gacchata mārṣā etaṃ puruṣaṃ śīghramānayadhvam | atha khalu bhagavaṃste puruṣāḥ rsava eva javena pradhāvitāstaṃ daridrapuruṣamadhyālambeyuḥ | atha khalu daridrapuruṣastasyāṃ velāyāṃ bhītastrastaḥ saṃvignaḥ saṃhṛṣṭaromakūpajātaḥ udvigramānaso dāruṇamārtasvaraṃ muñcedāraved viravet | nāhaṃ yuṣmākaṃ kiṃcidaparādhyāmīti vācaṃ bhāṣeta | atha khalu te puruṣā balātkāreṇa taṃ (Vaidya 73) daridrapuruṣaṃ viravantamapyākarṣeyuḥ | atha khalu sa daridrapuruṣo bhītastrastaḥ saṃvigna udvignamānasa evaṃ ca cintayet - mā tāvadahaṃ vadhyo daṇḍayo bhaveyam | naśyāmīti | sa mūrchito dharaṇyāṃ prapatet, visaṃjñaśca syāt | āsanne cāsya sa pitā bhavet | sa tān puruṣānevaṃ vadet - mā bhavanta etaṃ puruṣamānayantviti | tamenaṃ śītalena vāriṇā parisiñcitvā na bhūya ālapet | tatkasya hetoḥ? jānāti sa gṛhapatistasya daridrapuruṣasya hīnādhimuktikatāmātmanaścodārasthāmatām | jānīte ca mamaiṣa putra iti ||
atha khalu bhagavan sa gṛhapatirupāyakauśalyena na kasyacidācakṣet - mamaiṣa putra iti | atha khalu bhagavan sa gṛhapatiranyataraṃ puruṣamāmantrayet - gaccha tvaṃ bhoḥ puruṣa | enaṃ daridrapuruṣamevaṃ vadasva - gaccha tvaṃ bhoḥ puruṣa yenākāṅkṣasi | mukto 'si | evaṃ vadati sa puruṣastasmai pratiśrutya yena sa daridrapuruṣastenopasaṃkrāmet | upasaṃkramya taṃ daridrapuruṣamevaṃ vadet - gaccha tvaṃ bhoḥ puruṣa yenākāṅkṣasi | mukto 'sīti | atha khalu sa daridrapuruṣa idaṃ vacanaṃ śrutvā āścaryādbhutaprāpto bhavet | sa utthāya tasmāt pṛthivīpradeśādyena daridravīthī tenopasaṃkrāmedāhāracīvaraparyeṣṭihetoḥ | atha khalu sa gṛhapatistasya daridrapuruṣasyākarṣaṇahetorupāyakauśalyaṃ prayojayet | sa tatra dvau puruṣau prayojayet durvarṇāvalpaujaskau - gacchatāṃ bhavantau yo 'sau puruṣa ihāgato 'bhūt, taṃ yuvāṃ dviguṇayā divasamudrayā ātmavacanenaiva bharayitveha mama niveśane karma kārāpayethām | sacet sa evaṃ vadet - kiṃ karma kartavyamiti, sa yuvābhyāmevaṃ vaktavyaḥ - saṃkāradhānaṃ śodhayitavyaṃ sahāvābhyāmiti | atha tau puruṣau taṃ daridrapuruṣaṃ paryeṣayitvā tayā kriyayā saṃpādayetām | atha khalu tau dvau puruṣau sa ca daridrapuruṣo vetanaṃ gṛhītvā tasya mahādhanasya puruṣasyāntikāttasminneva niveśane saṃkāradhānaṃ śodhayeyuḥ | tasyaiva ca mahādhanasya puruṣasya gṛhaparisare kaṭapalikuñcikāyāṃ vāsaṃ kalpayeyuḥ | sa cāḍhyaḥ puruṣo gavākṣavātāyanena taṃ svakaṃ putraṃ paśyet saṃkāradhānaṃ śodhayamānam | dṛṣṭvā ca punarāścaryaprāpto bhavet ||
atha khalu sa gṛhapatiḥ svakānniveśanādavatīrya apanayitvā mālyābharaṇani, apanayitvā mṛdukāni vastrāṇi, caukṣāṇyudārāṇi malināni vastrāṇi prāvṛtya, dakṣiṇena pāṇinā piṭakaṃ parigṛhya pāṃsunā svagātraṃ dūṣayitvā dūrata eva saṃbhāṣamāṇo yena sa daridrapuruṣastenopasaṃkrāmet | upasaṃkramyaivaṃ vadet - vahantu bhavantaḥ piṭakāni, mā tiṣṭhata, harata pāṃsūni | anenopāyena taṃ putramālapet saṃlapecca | enaṃ vadet - ihaiva tvaṃ bhoḥ puruṣa karma kuruṣva | mā bhūyo 'nyatra gamiṣyasi | saviśeṣaṃ te 'haṃ vetanakaṃ dāsyāmi | yena yena ca te kārya bhavet, tadviśrabdhaṃ māṃ yāceḥ, yadi vā kuṇḍamūlyena yadi vā kuṇḍikāmūlyena yadi vā sthālikāmūlyena yadi vā kāṣṭhamūlyena yadi vā lavaṇamūlyena yadi vā bhojanena yadi vā prāvaraṇena | asti me bhoḥ puruṣa jīrṇaśāṭī | sacettayā te kāryaṃ syāt, yāceḥ, ahaṃ te 'nupradāsyāmi | yena yena te bhoḥ puruṣa kāryamevaṃrūpeṇa pariṣkāreṇa, taṃ tamevāhaṃ te sarvamanupradāsyāmi | nirvṛtastvaṃ bhoḥ puruṣa bhava | yādṛśaste pitā, tādṛśaste 'haṃ mantavyaḥ | tatkasya hetoḥ? ahaṃ (Vaidya 74) ca vṛddhaḥ, tvaṃ ca daharaḥ | mama ca tvayā bahu karma kṛtamimaṃ saṃkāradhānaṃ śodhayatā | na ca tvayā bhoḥ puruṣa atra karma kurvatā śāṭhayaṃ vā vakratā vā kauṭilyaṃ vā māno vā mrakṣo vā kṛtapūrvaḥ, karoṣi vā | sarvathā te bhoḥ puruṣa na samanupaśyāmyekamapi pāpakarma, yathaiṣāmanyeṣāṃ puruṣāṇāṃ karma kurvatāmime doṣāḥ saṃvidyante | yādṛśo me putra aurasaḥ, tādṛśastvaṃ mama adyāgreṇa bhavasi ||
atha khalu bhagavan sa gṛhapatistasya daridrapuruṣasya putra iti nāma kuryāt | sa ca daridrapuruṣastasya gṛhapaterantike pitṛsaṃjñāmutpādayet | anena bhagavan paryāyeṇa sa gṛhapatiḥ putrakāmatṛṣito viṃśativarṣāṇi taṃ putraṃ saṃkāradhānaṃ śodhāpayet | atha viṃśatervarṣāṇāmatyayena sa daridrapuruṣastasya gṛhapaterniveśane viśrabdho bhavenniṣkramaṇapraveśe, tatraiva ca kaṭapalikuñcikāyāṃ vāsaṃ kalpayet ||
atha khalu bhagavaṃstasya gṛhapaterglānyaṃ pratyupasthitaṃ bhavet | sa maraṇakālasamayaṃ ca ātmanaḥ pratyupasthitaṃ samanupaśyet | sa taṃ daridrapuruṣamevaṃ vadet - āgaccha tvaṃ bhoḥ puruṣa | idaṃ mama prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgāramasti | ahaṃ bāḍhaglānaḥ | icchāmyetaṃ yasya dātavyaṃ yataśca grahītavyaṃ yacca nidhātavyaṃ bhavet, sarvaṃ saṃjānīyāḥ | tatkasya hetoḥ? yādṛśa eva ahamasya dravyasya svāmī, tādṛśastvamapi | mā ca me tvaṃ kiṃcidato vipraṇāśayiṣyasi ||
atha khalu bhagavan sa daridrapuruṣo 'nena paryāyeṇa tacca tasya gṛhapateḥ prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgāraṃ saṃjānīyāt | ātmanā ca tato niḥspṛho bhavet | na ca tasmāt kiṃcit prārthayet, antaśaḥ saktuprasthamūlyamātramapi | tatraiva ca kaṭapalikuñcikāyāṃ vāsaṃ kalpayet, tāmeva daridracintāmanuvicintayamānaḥ ||
atha khalu bhagavan sa gṛhapatistaṃ putraṃ śaktaṃ paripālakaṃ paripakvaṃ viditvā avamarditacittamudārasaṃjñayā ca paurvikayā daridracintayā ārtīyantaṃ jehrīyamāṇaṃ jugupsamānaṃ viditvā maraṇakālasamaye pratyupasthite taṃ daridrapuruṣamānāyya mahato jñātisaṃghasyopanāmayitvā rājño vā rājamātrasya vā purato naigamajānapadānāṃ ca saṃmukhamevaṃ saṃśrāvayet - śṛṇvantu bhavantaḥ, ayaṃ mama putra auraso mayaiva janitaḥ | amukaṃ nāma nagaram | tasmādeṣa pañcāśadvarṣo naṣṭaḥ | amuko nāmaiṣa nāmnā | ahamapyamuko nāma | tataścāhaṃ nagarādetameva mārgamāṇa ihāgataḥ | eṣa mama putraḥ, ahamasya pitā | yaḥ kaścinmamopabhogo 'sti, taṃ sarvamasmai puruṣāya niryātayāmi | yacca me kiṃcidasti pratyātmakaṃ dhanam, tatsarvameṣa eva jānāti ||
atha khalu bhagavan sa daridrapuruṣastasmin samaye imamevaṃrūpaṃ ghoṣaṃ śrutvā āścaryādbhutaprāpto bhavet | evaṃ ca vicintayet - sahasaiva mayedameva tāvad hiraṇyasuvarṇadhanadhānyakośakoṣṭhāgāraṃ pratilabdhamiti ||
(Vaidya 75)
evameva bhagavan vayaṃ tathāgatasya putrapratirūpakāḥ | tathāgataśca asmākamevaṃ vadati - putrā mama yūyamiti, yathā sa gṛhapatiḥ | vayaṃ ca bhagavaṃstisṛbhirduḥkhatābhiḥ saṃpīḍitā abhūma | katamābhistisṛbhiḥ? yaduta duḥkhaduḥkhatayā saṃskāraduḥkhatayā vipariṇāmaduḥkhatayā ca | saṃsāre ca hīnādhimuktikāḥ | tato vayaṃ bhagavatā bahūn dharmān pratyavarān saṃkāradhānasadṛśānanuvicintayitāḥ | teṣu cāsma prayuktā ghaṭamānā vyāyacchamānāḥ | nirvāṇamātraṃ ca vayaṃ bhagavan divasamudrāmiva paryeṣamāṇā mārgāmaḥ | tena ca vayaṃ bhagavan nirvāṇena pratilabdhena tuṣṭā bhavāmaḥ | bahu ca labdhamiti manyāmahe tathāgatasyāntikāt eṣu dharmeṣvabhiyuktā ghaṭitvā vyāyamitvā | prajānāti ca tathāgato 'smākaṃ hīnādhimuktikatām, tataśca bhagavānasmānupekṣate, na saṃbhinatti, nācaṣṭe - yo 'yaṃ tathāgatasya jñānakośaḥ, eṣa eva yuṣmākaṃ bhaviṣyatīti | bhagavāṃścāsmākamupāyakauśalyena asmiṃstathāgatajñānakośe dāyādān saṃsthāpayati | niḥspṛhāśca vayaṃ bhagavan | tata evaṃ jānīma - etadevāsmākaṃ bahukaraṃ yadvayaṃ tathāgatasyāntikāddivasamudrāmiva nirvāṇaṃ pratilabhāmahe | te vayaṃ bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ tathāgatajñānadarśanamārabhya udārāṃ dharmadeśanāṃ kurmaḥ | tathāgatajñānaṃ vivarāmo darśayāma upadarśayāmaḥ | vayaṃ bhagavaṃstato niḥspṛhāḥ samānāḥ | tatkasya hetoḥ? upāyakauśalyena tathāgato 'smākamadhimuktiṃ prajānāti | tacca vayaṃ na jānīmo na budhyāmahe yadidaṃ bhagavatā etarhi kathitam - yathā vayaṃ bhagavato bhūtāḥ putrāḥ, bhagavāṃścāsmākaṃ smārayati tathāgatajñānadāyādān | tatkasya hetoḥ? yathāpi nāma vayaṃ tathāgatasya bhūtāḥ putrāḥ iti, api tu khalu punarhīnādhimuktāḥ | saced bhagavānasmākaṃ paśyedadhimuktibalam, bodhisattvaśabdaṃ bhagavānasmākamudāharet | vayaṃ punarbhagavatā dve kārye kārāpitāḥ - bodhisattvānāṃ cāgrato hīnādhimuktikā ityuktāḥ, te codārāyāṃ buddhabodhau samādāpitāḥ, asmākaṃ cedānīṃ bhagavānadhimuktibalaṃ jñātvā idamudāhṛtavān | anena vayaṃ bhagavan paryāyeṇaivaṃ vadāmaḥ - sahasaivāsmābhirniḥspṛhairākāṅkṣitamamārgitamaparyeṣitamacintitamaprārthitaṃ
sarvajñatāratnaṃ pratilabdhaṃ yathāpīdaṃ tathāgatasya putraiḥ ||
atha khalvāyuṣmān mahākāśyapastasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣat -
āścaryabhūtāḥ sma tathādbhutāśca audbilyaprāptāḥ sma śruṇitva ghoṣam  /
sahasaiva asmābhirayaṃ tathādya manojñaghoṣaḥ śrutu nāyakasya  // Saddhp_4.1 //
viśiṣṭaratnāna mahantarāśirmuhūrtamātreṇayamadya labdhaḥ  /
(Vaidya 76)
na cintito nāpi kadāci prārthitastaṃ śrutva āścaryagatāḥ sma sarve  // Saddhp_4.2 //
yathāpi bālaḥ puruṣo bhaveta utplāvito bālajanena santaḥ  /
pituḥ sakāśātu apakrameta anyaṃ ca deśaṃ vraji so sudūram  // Saddhp_4.3 //
pitā ca taṃ śocati tasmi kāle palāyitaṃ jñātva svakaṃ hi putram  /
śocantu so digvidiśāsu añce varṣāṇi pañcāśadanūnakāni  // Saddhp_4.4 //
tathā ca so putra gaveṣamāṇo anyaṃ mahantaṃ nagaraṃ hi gatvā  /
niveśanaṃ māpiya tatra tiṣṭhet samarpito kāmugaṇehi pañcabhiḥ  // Saddhp_4.5 //
bahuṃ hiraṇyaṃ ca suvarṇarūpyaṃ dhānyaṃ dhanaṃ śaṅkhaśilāpravālam  /
hastī ca aśvāśca padātayaśca gāvaḥ paśūścaiva tathaiḍakāśca  // Saddhp_4.6 //
prayoga āyoga tathaiva kṣetrā dāsī ca dāsā bahu preṣyavargaḥ  /
susatkṛtaḥ prāṇisahasrakoṭibhī rājñaśca so vallabhu nityakālam  // Saddhp_4.7 //
kṛtāñjalī tasya bhavanti nāgarā grāmeṣu ye cāpi vasanti grāmiṇaḥ  /
bahuvāṇijāstasya vrajanti antike bahūhi kāryehi kṛtādhikārāḥ  // Saddhp_4.8 //
etādṛśo ṛddhimato naraḥ syājjīrṇaśca vṛddhaśca mahallakaśca  /
sa putraśokaṃ anucintayantaḥ kṣapeya rātriṃdiva nityakālam  // Saddhp_4.9 //
(Vaidya 77)
sa tādṛśo durmati mahya putraḥ pañcāśa varṣāṇi tadā palānakaḥ  /
ayaṃ ca kośo vipulo mamāsti kālakriyā co mama pratyupasthitā  // Saddhp_4.10 //
so cāpi bālo tada tasya putro daridrakaḥ kṛpaṇaku nityakālam  /
grāmeṇa grāmaṃ anucaṃkramantaḥ paryeṣate bhakta athāpi colam  // Saddhp_4.11 //
paryeṣamāṇo 'pi kadāci kiṃcillabheta kiṃcit puna naiva kiṃcit  /
sa śuṣyate paraśaraṇeṣu bālo dadrūya kaṇḍūya ca digdhagātraḥ  // Saddhp_4.12 //
so ca vrajettaṃ nagaraṃ yahiṃ pitā anupūrvaśo tatra gato bhaveta  /
bhaktaṃ ca colaṃ ca gaveṣamāṇo niveśanaṃ yatra pituḥ svakasya  // Saddhp_4.13 //
so cāpi āḍhyaḥ puruṣo mahādhano dvārasmi siṃhāsani saṃniṣaṇṇaḥ  /
parivāritaḥ prāṇiśatairanekairvitāna tasyā vitato 'ntarīkṣe  // Saddhp_4.14 //
āpto janaścāsya samantataḥ sthito dhanaṃ hiraṇyaṃ ca gaṇenti kecit  /
kecittu lekhānapi lekhayanti kecit prayogaṃ ca prayojayanti  // Saddhp_4.15 //
so cā daridro tahi etu dṛṣṭvā vibhūṣitaṃ gṛhapatino niveśanam  /
kahiṃ nu adya ahamatra āgato rājā ayaṃ bheṣyati rājamātraḥ  // Saddhp_4.16 //
mā dāni doṣaṃ pi labheyamatra gṛhṇitva veṣṭiṃ pi ca kārayeyam  /
(Vaidya 78)
anucintayantaḥ sa palāyate naro daridravīthīṃ paripṛcchamānaḥ  // Saddhp_4.17 //
so cā dhanī taṃ svaku putra dṛṣṭvā siṃhāsanasthaśca bhavet prahṛṣṭaḥ  /
sa dūtakān preṣayi tasya antike ānetha etaṃ puruṣaṃ daridram  // Saddhp_4.18 //
samanantaraṃ tehi gṛhītu so naro gṛhītamātro 'tha ca mūrccha gacchet  /
dhrūvaṃ khu mahyaṃ vadhakā upasthitāḥ kiṃ mahya colenatha bhojanena vā  // Saddhp_4.19 //
dṛṣṭvā ca so paṇḍitu taṃ mahādhanī hīnādhimukto ayu bāla durmatiḥ  /
na śraddadhī mahyamimāṃ vibhūṣitāṃ pitā mamāyaṃ ti na cāpi śraddadhīt  // Saddhp_4.20 //
puruṣāṃśca so tatra prayojayeta vaṅkāśca ye kāṇaka kuṇṭhakāśca  /
kucelakāḥ kṛṣṇaka hīnasattvāḥ paryeṣathā taṃ naru karmakārakam  // Saddhp_4.21 //
saṃkāradhānaṃ imu mahya pūtikamuccāraprasrāvavināśitaṃ ca  /
taṃ śodhanārthāya karohi karma dviguṇaṃ ca te vetanakaṃ pradāsye  // Saddhp_4.22 //
etādṛśaṃ ghoṣa śruṇitva so naro āgatya saṃśodhayi taṃ pradeśam  /
tatraiva so āvasathaṃ ca kuryānniveśanasyopalikuñcike 'smin  // Saddhp_4.23 //
so cā dhanī taṃ puruṣaṃ nirīkṣed gavākṣaolokanake 'pi nityam  /
hīnādhimukto ayu mahya putraḥ saṃkāradhānaṃ śucikaṃ karoti  // Saddhp_4.24 //
(Vaidya 79)
sa otaritvā piṭakaṃ gṛhītvā malināni vastrāṇi ca prāvaritvā  /
upasaṃkramettasya narasya antike avabhartsayanto na karotha karma  // Saddhp_4.25 //
dviguṇaṃ ca te vetanakaṃ dadāmi dviguṇāṃ ca bhūyastatha pādamrakṣaṇam  /
saloṇabhaktaṃ ca dadāmi tubhya śākaṃ ca śāṭiṃ ca punardadāmi  // Saddhp_4.26 //
evaṃ ca taṃ bhartsiya tasmi kāle saṃśleṣayettaṃ punareva paṇḍitaḥ  /
suṣṭhuṃ khalū karma karoṣi atra putro 'si vyaktaṃ mama nātra saṃśayaḥ  // Saddhp_4.27 //
sa stokastokaṃ ca gṛhaṃ praveśayet karmaṃ ca kārāpayi taṃ manuṣyam  /
viṃśacca varṣāṇi supūritāni krameṇa viśrambhayi taṃ naraṃ saḥ  // Saddhp_4.28 //
hiraṇyu so mauktiku sphāṭikaṃ ca pratisāmayettatra niveśanasmin  /
sarvaṃ ca so saṃgaṇanāṃ karoti arthaṃ ca sarvaṃ anucintayeta  // Saddhp_4.29 //
bahirdhā so tasya niveśanasya kuṭikāya eko vasamānu bālaḥ  /
daridracintāmanucintayeta na me 'sti etādṛśa bhoga kecit  // Saddhp_4.30 //
jñātvā ca so tasya imevarūpamudārasaṃjñābhigato mi putraḥ  /
sa ānayitvā suhṛjñātisaṃghaṃ niryātayiṣyāmyahu sarvamartham  // Saddhp_4.31 //
rājāna so naigamanāgarāṃśca samānayitvā bahuvāṇijāṃśca  /
(Vaidya 80)
uvāca evaṃ pariṣāya madhye putro mamāyaṃ cira vipranaṣṭakaḥ  // Saddhp_4.32 //
pañcāśa varṣāṇi supūrṇakāni anye ca 'to viṃśatiye mi dṛṣṭaḥ  /
amukātu nagarātu mamaiṣa naṣṭo ahaṃ ca mārganta ihaivamāgataḥ  // Saddhp_4.33 //
sarvasya dravyasya ayaṃ prabhurme etasya niryātayi sarvaśeṣataḥ  /
karotu kāryaṃ ca piturdhanena sarvaṃ kuṭumbaṃ ca dadāmi etat  // Saddhp_4.34 //
āścaryaprāptaśca bhavennaro 'sau daridrabhāvaṃ purimaṃ smaritvā  /
hīnādhimuktiṃ ca pituśca tān guṇāṃllabdhvā kuṭumbaṃ sukhito 'smi adya  // Saddhp_4.35 //
tathaiva cāsmāka vināyakena hīnādhimuktitva vijāniyāna  /
na śrāvitaṃ buddha bhaviṣyatheti yūyaṃ kila śrāvaka mahya putrāḥ  // Saddhp_4.36 //
asmāṃśca adhyeṣati lokanātho ye prasthitā uttamamagrabodhim  /
teṣāṃ vade kāśyapa mārga nuttaraṃ yaṃ mārga bhāvitva bhaveyu buddhāḥ  // Saddhp_4.37 //
vayaṃ ca teṣāṃ sugatena preṣitā bahubodhisattvāna mahābalānām  /
anuttaraṃ mārga pradarśayāma dṛṣṭāntahetūnayutāna koṭibhiḥ  // Saddhp_4.38 //
śrutvā ca asmāku jinasya putrā bodhāya bhāventi sumārgamagryam  /
te vyākriyante ca kṣaṇasmi tasmin bhaviṣyathā buddha imasmi loke  // Saddhp_4.39 //
(Vaidya 81)
etādṛśaṃ karma karoma tāyinaḥ saṃrakṣamāṇā ima dharmakośam  /
prakāśayantaśca jinātmajānāṃ vaiśvāsikastasya yathā naraḥ saḥ  // Saddhp_4.40 //
daridracintāśca vicintayāma viśrāṇayanto imu buddhakośam  /
na caiva prārthema jinasya jñānaṃ jinasya jñānaṃ ca prakāśayāmaḥ  // Saddhp_4.41 //
pratyātmikīṃ nirvṛti kalpayāma etāvatā jñānamidaṃ na bhūyaḥ  /
nāsmāka harṣo 'pi kadācia bhoti kṣetreṣu buddhāna śruṇitva vyūhān  // Saddhp_4.42 //
śāntāḥ kilā sarvimi dharmanāsravā nirodhautpādavivarjitāśca  /
na cātra kaścidbhavatīha dharmo evaṃ tu cintetva na bhoti śraddhā  // Saddhp_4.43 //
suniḥspṛhā smā vaya dīrgharātraṃ bauddhasya jñānasya anuttarasya  /
praṇidhānamasmāka na jātu tatra iyaṃ parā niṣṭha jinena uktā  // Saddhp_4.44 //
nirvāṇaparyanti samucchraye 'smin paribhāvitā śūnyata dīrgharātram  /
parimukta traidhātukaduḥkhapīḍitāḥ kṛtaṃ ca asmābhi jinasya śāsanam  // Saddhp_4.45 //
yaṃ hi prakāśema jinātmajānāṃ ye prasthitā bhonti ihāgrabodhau  /
teṣāṃ ca yatkiṃci vadāma dharmaṃ spṛha tatra asmāka na jātu bhoti  // Saddhp_4.46 //
taṃ cāsma lokācariyaḥ svayaṃbhūrupekṣate kālamavekṣamāṇaḥ  /
na bhāṣate bhūtapadārthasaṃdhiṃ adhimuktimasmāku gaveṣamāṇaḥ  // Saddhp_4.47 //
(Vaidya 82)
upāyakauśalya yathaiva tasya mahādhanasya puruṣasya kāle  /
hīnādhimuktaṃ satataṃ dameti damiyāna cāsmai pradadāti vittam  // Saddhp_4.48 //
suduṣkaraṃ kurvati lokanātho upāyakauśalya prakāśayantaḥ  /
hīnādhimuktān damayantu putrān dametva ca jñānamidaṃ dadāti  // Saddhp_4.49 //
āścaryaprāptāḥ sahasā sma adya yathā daridro labhiyāna vittam  /
phalaṃ ca prāptaṃ iha buddhāśāsane prathamaṃ viśiṣṭaṃ ca anāsravaṃ ca  // Saddhp_4.50 //
yacchīlamasmābhi ca dīrgharātraṃ saṃrakṣitaṃ lokavidusya śāsane  /
asmābhi labdhaṃ phalamadya tasya śīlasya pūrvaṃ caritasya nātha  // Saddhp_4.51 //
yad brahmacaryaṃ paramaṃ viśuddhaṃ niṣevitaṃ śāsani nāyakasya  /
tasyo viśiṣṭaṃ phalamadya labdhaṃ śāntaṃ udāraṃ ca anāsravaṃ ca  // Saddhp_4.52 //
adyo vayaṃ śrāvakabhūta nātha saṃśrāvayiṣyāmatha cāgrabodhim  /
bodhīya śabdaṃ ca prakāśayāmasteno vayaṃ śrāvaka bhīṣmakalpāḥ  // Saddhp_4.53 //
arhantabhūtā vayamadya nātha arhāmahe pūja sadevakātaḥ  /
lokātsamārātu sabrahmakātaḥ sarveṣa sattvāna ca antikātaḥ  // Saddhp_4.54 //
ko nāma śaktaḥ pratikartu tubhyamudyuktarūpo bahukalpakoṭyaḥ  /
suduṣkarāṇīdṛśakā karoṣi suduṣkarān yāniha martyaloke  // Saddhp_4.55 //
(Vaidya 83)
hastehi pādehi śireṇa cāpi pratipriyaṃ duṣkarakaṃ hi kartum  /
śireṇa aṃsena ca yo dhareta paripūrṇakalpān yatha gaṅgavālikāḥ  // Saddhp_4.56 //
khādyaṃ dadedbhojanavastrapānaṃ śayanāsanaṃ co vimalottaracchadam  /
vihāra kārāpayi candanāmayān saṃstīrya co dūṣyayugehi dadyāt  // Saddhp_4.57 //
gilānabhaiṣajya bahuprakāraṃ pūjārtha dadyāt sugatasya nityam  /
dadeya kalpān yatha gaṅgavālikā naivaṃ kadācit pratikartu śakyam  // Saddhp_4.58 //
mahātmadharmā atulānubhāvā maharddhikāḥ kṣāntibale pratiṣṭhitāḥ  /
buddhā mahārāja anāsravā jinā sahanti bālāna imīdṛśāni  // Saddhp_4.59 //
anuvartamānastatha nityakālaṃ nimittacārīṇa bravīti dharmam  /
dharmeśvaro īśvaru sarvaloke maheśvaro lokavināyakendraḥ  // Saddhp_4.60 //
pratipatti darśeti bahuprakāraṃ sattvāna sthānāni prajānamānaḥ  /
nānādhimuktiṃ ca viditva teṣāṃ hetūsahasrehi bravīti dharmam  // Saddhp_4.61 //
tathāgataścarya prajānamānaḥ sarveṣa sattvānatha pudgalānām  /
bahuprakāraṃ hi bravīti dharmaṃ nidarśayanto imamagrabodhim  // Saddhp_4.62 //
ityāryasaddharmapuṇḍarīke dharmaparyāye adhimuktiparivarto nāma caturthaḥ ||
_______________________________________________________________________________
(Vaidya 84)
Saddhp_5: oṣadhīparivartaḥ |
atha khalu bhagavānāyuṣmantaṃ mahākāśyapaṃ tāṃścānyān sthavirān mahāśrāvakānāmantrayāmāsa - sādhu sādhu mahākāśyapa | sādhu khalu punaryuṣmākaṃ kāśyapa yadyūyaṃ tathāgatasya bhūtān guṇavarṇān bhāṣadhve | ete ca kāśyapa tathāgatasya bhūtā guṇāḥ | ataścānye 'prameyā asaṃkhyeyāḥ, yeṣāṃ na sukaraḥ paryanto 'dhigantumaparimitānapi kalpān bhāṣamāṇaiḥ | dharmasvāmī kāśyapa tathāgataḥ, sarvadharmāṇāṃ rājā prabhurvaśī | yaṃ ca kāśyapa tathāgato dharmaṃ yatropanikṣipati, sa tathaiva bhavati | sarvadharmāśca kāśyapa tathāgato yuktyopanikṣipati | tathāgatajñānenopanikṣipati | yathā te dharmāḥ sarvajñabhūmimeva gacchanti | sarvadharmārthagatiṃ ca tathāgato vyavalokayati | sarvadharmārthavaśitāprāptaḥ sarvadharmādhyāśayaprāptaḥ sarvadharmaviniścayakauśalyajñānaparamapāramitāprāptaḥ sarvajñajñānasaṃdarśakaḥ sarvajñajñānāvatārakaḥ sarvajñajñānopanikṣepakaḥ kāśyapa tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ ||
tadyathāpi nāma kāśyapa asyāṃ trisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātau yāvantastṛṇagulmauṣadhivanaspatayo nānāvarṇā nānāprakārā oṣadhigrāmā nānānāmadheyāḥ pṛthivyāṃ jātāḥ parvatagirikandareṣu vā | meghaśca mahāvāriparipūrṇa unnamet, unnamitvā sarvāvatīṃ trisāhasramahāsāhasrāṃ lokadhātuṃ saṃchādayet | saṃchādya ca sarvatra samakālaṃ vāri pramuñcet | tatra kāśyapa ye tṛṇagulmauṣadhivanaspatayo 'syāṃ trisāhasramahāsāhasralokadhātau, tatra ye taruṇāḥ komalanālaśākhāpatrapalāśāstṛṇagulmauṣadhivanaspatayo drumā mahādrumāḥ, sarve te tato mahāmeghapramuktādvāriṇo yathābalaṃ yathāviṣayamabdhātuṃ pratyāpibanti | te caikarasena vāriṇā prabhūtena meghapramuktena yathābījamanvayaṃ vivṛddhiṃ virūḍhiṃ vipulatāmāpadyante, tathā ca puṣpaphalāni prasavanti | te ca pṛthak pṛthagū nānānāmadheyāni pratilabhante | ekadharaṇīpratiṣṭhitāśca te sarve oṣadhigrāmā bījagrāmā ekarasatoyābhiṣyanditāḥ | evameva kāśyapa tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loka utpadyate | yathā mahāmeghaḥ unnamate, tathā tathāgato 'pyutpadya sarvāvantaṃ sadevamānuṣāsuraṃ lokaṃ svareṇābhivijñāpayati | tadyathāpi nāma kāśyapa mahāmeghaḥ sarvāvatīṃ trisāhasramahāsāhasrāṃ lokadhātumavacchādayati, evameva kāśyapa tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ sadevamānuṣāsurasya lokasya purata evaṃ śabdamudīrayati, ghoṣamanuśrāvayati - tathāgato 'smi bhavanto devamanuṣyāḥ arhan samyaksaṃbuddhaḥ, tīrṇastārayāmi, mukto mocayāmi, āśvasta āśvāsayāmi, parinirvṛtaḥ parinirvāpayāmi | ahamimaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ samyak prajñayā yathābhūtaṃ prajānāmi sarvajñaḥ sarvadarśī | upasaṃkrāmantu māṃ bhavanto devamanuṣyā dharmaśravaṇāya | ahaṃ mārgasyākhyātā mārgadeśiko mārgavit mārgakovidaḥ | tatra kāśyapa bahūni prāṇikoṭīnayutaśatasahasrāṇi tathāgatasya dharmaśravaṇāyopasaṃkrāmanti | atha tathāgato 'pi teṣāṃ sattvānāmindriyavīryaparāparavaimātratāṃ (Vaidya 85) jñātvā tāṃstān dharmaparyāyānupasaṃharati, tāṃ tāṃ dharmakathāṃ kathayati bahvīṃ vicitrāṃ harṣaṇīyāṃ paritoṣaṇīyāṃ prāmodyakaraṇīyāṃ hitasukhasaṃvartanakaraṇīyām | yayā
kathaya te sattvāḥ dṛṣṭa eva dharme sukhitā bhavanti, kālaṃ ca kṛtvā sugatīṣūpapadyante, yatra prabhūtāṃśca kāmān paribhuñjante, dharmaṃ ca śṛṇvanti | śrutvā ca taṃ dharmaṃ vigatanīvaraṇā bhavanti | anupūrveṇa ca sarvajñadharmeṣvabhiyujyante yathābalaṃ yathāviṣayaṃ yathāsthānam ||
tadyathāpi nāma kāśyapa mahāmeghaḥ sarvāvatīṃ trisāhasramahāsāhasrāṃ lokadhātuṃ saṃchādya samaṃ vāri pramuñcati, sarvāṃśca tṛṇagulmauṣadhivanaspatīn vāriṇā saṃtarpayati | yathābalaṃ yathāviṣayaṃ yathāsthāmaṃ ca te tṛṇagulmauṣadhivanaspatayo vāryāpibanti, svakasvakāṃ ca jātipramāṇatāṃ gacchanti | evameva kāśyapa tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho yaṃ dharmaṃ bhāṣate, sarvaḥ sa dharma ekaraso yaduta vimuktiraso virāgaraso nirodharasaḥ sarvajñajñānaparyavasānaḥ | tatra kāśyapa ye te sattvāstathāgatasya dharmaṃ bhāṣamāṇasya śṛṇvanti dhārayanti abhisaṃyujyante, na te ātmanātmānaṃ jānanti vā vedayanti vā budhyanti vā | tatkasya hetoḥ? tathāgata eva kāśyapa tān sattvāṃstathā jānāti, ye ca te, yathā ca te, yādṛśāśca te | yaṃ ca te cintayanti, yathā ca te cintayanti, yena ca te cintayanti | yaṃ ca te bhāvayanti, yathā ca te bhāvayanti, yena ca te bhāvayanti | yaṃ ca te prāpnuvanti, yathā ca te prāpnuvanti, yena ca te prāpnuvanti | tathāgata eva kāśyapa tatra pratyakṣaḥ pratyakṣadarśī yathā ca darśī teṣāṃ sattvānāṃ tāsu tāsu bhūmiṣu sthitānāṃ tṛṇagulmauṣadhivanaspatīnāṃ hīnotkṛṣṭamadhyamānām | so 'haṃ kāśyapa ekarasadharma viditvā yaduta vimuktirasaṃ nirvṛtirasaṃ nirvāṇaparyavasānaṃ nityaparinirvṛtamekabhūmikamākāśagatikamadhimuktiṃ sattvānāmanurakṣamāṇo na sahasaiva sarvajñajñānaṃ saṃprakāśayāmi | āścaryaprāptā adbhutaprāptā yūyaṃ kāśyapa yadyūyaṃ saṃdhābhāṣitaṃ tathāgatasya na śaknutha avataritum | tatkasya hetoḥ? durvijñeyaṃ kāśyapa tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ saṃdhābhāṣitamiti ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimamevārthaṃ bhūyasyā mātrayā saṃdarśayamāna imā gāthā abhāṣata -
dharmarājā ahaṃ loke utpanno bhavamardanaḥ  /
dharmaṃ bhāṣāmi sattvānāmadhimuktiṃ vijāniya  // Saddhp_5.1 //
dhīrabuddhī mahāvīrā ciraṃ rakṣanti bhāṣitam  /
rahasyaṃ cāpi dhārenti na ca bhāṣanti prāṇinām  // Saddhp_5.2 //
durbodhyaṃ cāpi tajjñānaṃ sahasā śrutva bāliśāḥ  /
kāṅkṣāṃ kuryuḥ sudurmedhāstato bhraṣṭā bhrameyu te  // Saddhp_5.3 //
(Vaidya 86)
yathāviṣayu bhāṣāmi yasya yādṛśakaṃ balam  /
anyamanyehi arthehi dṛṣṭiṃ kurvāmi ujjukām  // Saddhp_5.4 //
yathāpi kāśyapā megho lokadhātūya unnataḥ  /
sarvamonahatī cāpi chādayanto vasuṃdharām  // Saddhp_5.5 //
so ca vārisya saṃpūrṇo vidyunmālī mahāmbudaḥ  /
nirnādayanta śabdena harṣayet sarvadehinaḥ  // Saddhp_5.6 //
sūryaraśmī nivāritvā śītalaṃ kṛtva maṇḍalam  /
hastaprāpto 'vatiṣṭhanto vāri muñcet samantataḥ  // Saddhp_5.7 //
sa caiva mama muñceta āpaskandhamanalpakam  /
prākharantaḥ samantena tarpayenmedinīmimām  // Saddhp_5.8 //
iha yā kāci medinyāṃ jātā oṣadhayo bhavet  /
tṛṇagulmavanaspatyo drumā vātha mahādrumāḥ  // Saddhp_5.9 //
sasyāni vividhānyeva yadvāpi haritaṃ bhavet  /
parvate kandare caiva nikuñjeṣu ca yadbhavet  // Saddhp_5.10 //
sarvān saṃtarpayenmeghastṛṇagulmavanaspatīn  /
tṛṣitāṃ dharaṇīṃ tarpet pariṣiñcati cauṣadhīḥ  // Saddhp_5.11 //
tacca ekarasaṃ vāri meghamuktamihasthitam  /
yathābalaṃ yathāviṣayaṃ tṛṇagulmā pibanti tat  // Saddhp_5.12 //
drumāśca ye keci mahādrumāśca khudrāka madhyāśca yathāvayāśca  /
yathābalaṃ sarve pibanti vāri pibanti vardhanti yathecchakāmāḥ  // Saddhp_5.13 //
kāṇḍena nālena tvacā yathaiva śākhāpraśākhāya tathaiva patraiḥ  /
vardhanti puṣpehi phalehi caiva meghābhivṛṣṭena mahauṣadhīyaḥ  // Saddhp_5.14 //
yathābalaṃ tā viṣayaśca yādṛśo yāsāṃ ca yad yādṛśakaṃ ca bījam  /
svakasvakaṃ tāḥ prasavaṃ dadanti vāriṃ ca taṃ ekarasaṃ pramuktam  // Saddhp_5.15 //
(Vaidya 87)
emeva buddho 'pi ha loke kāśyapa utpadyate vāridharo va loke  /
utpadya ca bhāṣati lokanātho bhūtāṃ cariṃ darśayate ca prāṇinām  // Saddhp_5.16 //
evaṃ ca saṃśrāvayate maharṣiḥ puraskṛto loke sadevake 'smin  /
tathāgato 'haṃ dvipadottamo jino utpannu lokasmi yathaiva meghaḥ  // Saddhp_5.17 //
saṃtarpayiṣyāmyahu sarvasattvān saṃśuṣkagātrāṃstribhave vilagnān  /
duḥkhena śuṣyanta sukhe sthapeyaṃ kāmāṃśca dāsyāmyahu nirvṛtiṃ ca  // Saddhp_5.18 //
śṛṇotha me devamanuṣyasaṃghā upasaṃkramadhvaṃ mama darśanāya  /
tathāgato 'haṃ bhagavānanābhibhūḥ saṃtāraṇārthaṃ iha loki jātaḥ  // Saddhp_5.19 //
bhāṣāmi ca prāṇisahasrakoṭināṃ dharmaṃ viśuddhaṃ abhidarśanīyam  /
ekā ca tasyo samatā tathatvaṃ yadidaṃ vimuktiścatha nirvṛtī ca  // Saddhp_5.20 //
svareṇa caikena vadāmi dharmaṃ bodhiṃ nidānaṃ kariyāna nityam  /
samaṃ hi etadviṣamatva nāsti na kaści vidveṣu na rāgu vidyate  // Saddhp_5.21 //
anunīyatā mahya na kācidasti premā ca doṣaśca na me kahiṃcit  /
samaṃ ca dharmaṃ pravadāmi dehināṃ yathaikasattvasya tathā parasya  // Saddhp_5.22 //
ananyakarmā pravadāmi dharmaṃ gacchantu tiṣṭhantu niṣīdamānaḥ  /
(Vaidya 88)
niṣaṇṇa śayyāsanamāruhitvā kilāsitā mahya na jātu vidyate  // Saddhp_5.23 //
saṃtarpayāmī imu sarvalokaṃ megho va vāriṃ sama muñcamānaḥ  /
āryeṣu nīceṣu ca tulyabuddhirduḥśīlabhūteṣvatha śīlavatsu  // Saddhp_5.24 //
vinaṣṭacāritra tathaiva ye narāścāritraācārasamanvitāśca  /
dṛṣṭisthitā ye ca vinaṣṭadṛṣṭī samyagdṛśo ye cāviśuddhadṛṣṭayaḥ  // Saddhp_5.25 //
hīneṣu cotkṛṣṭamatīṣu cāpi mṛdvindriyeṣu pravadāmi dharmam  /
kilāsitāṃ sarva vivarjayitvā samyak pramuñcāmyahu dharmavarṣam  // Saddhp_5.26 //
yathābalaṃ ca śruṇiyāna mahyaṃ vividhāsu bhūmīṣu pratiṣṭhihanti  /
deveṣu martyeṣu manorameṣu śakreṣu brahmeṣvatha cakravartiṣu  // Saddhp_5.27 //
kṣudrānukṣudrā ima oṣadhīyo kṣudrīka etā iha yāva loke  /
anyā ca madhyā mahatī ca oṣadhī śṛṇotha tāḥ sarva prakāśayiṣye  // Saddhp_5.28 //
anāsravaṃ dharma prajānamānā nirvāṇaprāptā viharanti ye narāḥ  /
ṣaḍabhijña traividya bhavanti ye ca sā kṣudrikā oṣadhi saṃpravuttā  // Saddhp_5.29 //
girikandeṣū viharanti ye ca pratyekabodhiṃ spṛhayanti ye narāḥ  /
ye īdṛśā madhyaviśuddhabuddhayaḥ sā madhyamā oṣadhi saṃpravuttā  // Saddhp_5.30 //
(Vaidya 89)
ye prārthayante puruṣarṣabhatvaṃ buddho bhaviṣye naradevanāthaḥ  /
vīryaṃ ca dhyānaṃ ca niṣevamāṇāḥ sā oṣadhī agra iyaṃ pravuccati  // Saddhp_5.31 //
ye cāpi yuktāḥ sugatasya putrā maitrīṃ niṣevantiha śāntacaryām  /
niṣkāṅkṣaprāptā puruṣarṣabhatve ayaṃ drumo vucyati evarūpaḥ  // Saddhp_5.32 //
avivarticakraṃ hi pravartayantā ṛddhībalasmin sthita ye ca dhīrāḥ  /
pramocayanto bahu prāṇikoṭī mahādrumo so ca pravuccate hi  // Saddhp_5.33 //
samaśca so dharma jinena bhāṣito meghena vā vāri samaṃ pramuktam  /
citrā abhijñā ima evarūpā yathauṣadhīyo dharaṇītalasthāḥ  // Saddhp_5.34 //
anena dṛṣṭāntanidarśanena upāyu jānāhi tathāgatasya  /
yathā ca so bhāṣati ekadharmaṃ nānāniruktī jalabindavo vā  // Saddhp_5.35 //
mamāpi co varṣatu dharmavarṣaṃ loko hyayaṃ tarpitu bhoti sarvaḥ  /
yathābalaṃ cānuvicintayanti subhāṣitaṃ ekarasaṃ pi dharmam  // Saddhp_5.36 //
tṛṇagulmakā vā yatha varṣamāṇe madhyā pi vā oṣadhiyo yathaiva  /
drumā pi vā te ca mahādrumā vā yatha śobhayante daśadikṣu sarve  // Saddhp_5.37 //
iyaṃ sadā lokahitāya dharmatā tarpeti dharmeṇimu sarvalokam  /
saṃtarpitaścāpyatha sarvalokaḥ pramuñcate oṣadhi puṣpakāṇi  // Saddhp_5.38 //
(Vaidya 90)
madhyāpi ca oṣadhiyo vivardhayī arhanta ye te sthita āsravakṣaye  /
pratyekabuddhā vanaṣaṇḍacāriṇo niṣpādayī dharmamimaṃ subhāṣitam  // Saddhp_5.39 //
bahubodhisattvāḥ smṛtimanta dhīrāḥ sarvatra traidhātuki ye gatiṃgatāḥ  /
paryeṣamāṇā imamagrabodhiṃ drumā va vardhanti ti nityakālam  // Saddhp_5.40 //
ye ṛddhimantaścatudhyānadhyāyino ye śūnyatāṃ śrutva janenti prītim  /
raśmīsahasrāṇi pramuñcamānāste caiva vuccanti mahādrumā iha  // Saddhp_5.41 //
etādṛśī kāśyapa dharmadeśanā meghena vā vāri samaṃ pramuktam  /
bahvī vivardhanti mahauṣadhīyo manuṣyapuṣpāṇi anantakāni  // Saddhp_5.42 //
svapratyayaṃ dharma prakāśayāmi kālena darśemi ca buddhabodhim  /
upāyakauśalyu mamaitadagraṃ sarveṣa co lokavināyakānām  // Saddhp_5.43 //
paramārtha evaṃ mayaṃ bhūtabhāṣito te śrāvakāḥ sarvi na enti nirvṛtim  /
caranti ete vara bodhicārikāṃ buddhā bhaviṣyantimi sarvaśrāvakāḥ  // Saddhp_5.44 //
punaraparaṃ kāśyapa tathāgataḥ sattvavinaye samo na cāsamaḥ | tadyathā kāśyapa candrasuryaprabhā sarvalokamavabhāsayati kuśalakāriṇamakuśalakāriṇaṃ cordhvāvasthitamadharāvasthitaṃ ca sugandhi durgandhi, sā sarvatra samaṃ prabhā nipatati na viṣamam, evameva kāśyapa tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ sarvajñajñānacittaprabhā sarveṣu pañcagatyupapanneṣu sattveṣu yathādhimuktiṃ mahāyānikapratyekabuddhayānikaśrāvakayānikeṣu saddharmadeśanā samaṃ pravartate | na ca tathāgatasya jñānaprabhāyā ūnatā vā atiriktatā vā yathāpuṇyajñānasamudāgamāya saṃbhavati | na santi kāśyapa trīṇi yānāni | kevalamanyonyacaritāḥ sattvāḥ, tena trīṇi yānāni prajñapyante ||
(Vaidya 91)
evamukte āyuṣmān mahākāśyapo bhagavantametadavocat - yadi bhagavan na santi trīṇi yānāni, kiṃ kāraṇaṃ pratyutpanne 'dhvani śrāvakapratyekabuddhabodhisattvānāṃ prajñaptiḥ prajñapyate? evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ mahākāśyapametadavocat - tadyathā kāśyapa kumbhakāraḥ samāsu mṛttikāsu bhājanāni karoti | tatra kānicid guḍabhājanāni bhavanti, kānicid ghṛtabhājanāni, kānicid dadhikṣīrabhājanāni, kānicid hīnānyaśucibhājanāni bhavanti, na ca mṛttikāyā nānātvam, atha ca dravyaprakṣepamātreṇa bhājanānāṃ nānātvaṃ prajñāyate | evameva kāśyapa ekamevedaṃ yānaṃ yaduta buddhayānam | na dvitīyaṃ na tṛtīyaṃ vā yānaṃ saṃvidyate ||
evamukte āyuṣmān mahākāśyapo bhagavantametadavocat - yadyapi bhagavan sattvā nānādhimuktayo ye traidhātukānniḥsṛtāḥ, kiṃ teṣāmekaṃ nirvāṇamuta dve trīṇi vā? bhagavānāha - sarvadharmasamatāvabodhāddhi kāśyapa nirvāṇam | taccaikam, na dve na trīṇi | tena hi kāśyapa upamāṃ te kariṣyāmi | upamayā ihaikatyā vijñapuruṣā bhāṣitasyārthamājānanti | tadyathā kāśyapa jātyandhaḥ puruṣaḥ | sa evaṃ brūyānna santi suvarṇadurvaṇāni rūpāṇi, na santi suvarṇadurvarṇānāṃ rūpāṇāṃ draṣṭāraḥ, na staḥ sūryācandramasau, na santi nakṣatrāṇi, na santi grahāḥ, na santi grahāṇāṃ draṣṭāraḥ | athānye puruṣāstasya jātyandhasya puruṣasya purata evaṃ vadeyuḥ - santi suvarṇadurvarṇāni rūpāṇi, santi suvarṇadurvarṇānāṃ rūpāṇāṃ draṣṭāraḥ, staḥ sūryācandramasau, santi nakṣatrāṇi, santi grahāḥ, santi grahāṇāṃ draṣṭāraḥ | sa ca jātyandhaḥ puruṣasteṣāṃ puruṣāṇāṃ na śraddadhyāt, noktaṃ gṛhṇīyāt | atha kaścid vaidyaḥ sarvavyādhijñaḥ syāt | sa taṃ jātyandhaṃ puruṣaṃ paśyet | tasyaivaṃ syāt - tasya puruṣasya pūrvapāpena karmaṇā vyādhirutpannaḥ | ye ca kecana vyādhaya utpadyante, te sarve caturvidhāḥ - vātikāḥ paittikāḥ ślaiḥmikāḥ sāṃnipātikāśca | atha sa vaidyastasya vyādhervyupaśamanārthaṃ punaḥ punarupāyaṃ cintayet |
tasyaivaṃ syāt - yāni khalvimāni dravyāṇi pracaranti, na taiḥ śakyo 'yaṃ vyādhiścikitsitum | santi tu himavati parvatarāje catasra oṣadhayaḥ | katamāścatasraḥ? tadyathā - prathamā sarvavarṇarasasthānānugatā nāma, dvitīyā sarvavyādhipramocanī nāma, tṛtīyā sarvaviṣavināśanī nāma, caturthī yathāsthānasthitasukhapradā nāma | imāścatasraḥ oṣadhayaḥ | atha sa vaidyastasmin jātyandhe kāruṇyamutpādya tādṛśamupāyaṃ cintayet, yenopāyena himavantaṃ parvatarājaṃ śaknuyādgantam | gatvā cordhvamapyārohet, adho 'pyavataret, tiryagapipravicinuyāt | sa evaṃ pravicinvaṃstāścatasra oṣadhīrārāgayet | ārāgya ca kāṃciddantaiḥ kṣoditāṃ kṛtvā dadyāt, kāṃcit peṣayitvā dadyāt, kāṃcidanyadravyasaṃyojitāṃ pācayitvā dadyāt, kāṃcidāmadravyasaṃyojitāṃ kṛtvā dadyāt, kāṃcicchalākayā śarīrasthānaṃ viddhvā dadyāt, kāṃcidagninā paridāhya dadyāt, kāṃcidanyonyadravyasaṃyuktāṃ yāvat pānabhojanādiṣvapi yojayitvā dadyāt | atha sa jātyandhapuruṣastenopāyayogena cakṣuḥ pratilabheta | sa pratilabdhacakṣurbahiradhyātmaṃ dūre āsanne ca candrasūryaprabhāṃ nakṣatrāṇi grahān sarvarūpāṇi ca paśyet | evaṃ ca vadet - aho batāhaṃ mūḍhaḥ, yo 'haṃ pūrvamācakṣamāṇānāṃ na śraddadhāmi, noktaṃ (Vaidya 92) gṛhṇāmi | so 'hamidānīṃ sarvaṃ paśyāmi | mukto 'smi andhabhāvāt | pratilabdhacakṣuścāsmi | na ca me kaścid viśiṣṭataro 'stīti | tena ca samayena pañcābhijñā ṛṣayo bhaveyurdivyacakṣurdivyaśrotraparacittajñānapūrvanivāsānusmṛtijñānarddhivimokṣakriyākuśalāḥ, te taṃ puruṣamevaṃ vadeyuḥ - kevalaṃ bhoḥ puruṣa tvayā cakṣuḥ pratilabdham | na tu bhavān kiṃcijjānāti | kuto 'bhimānaste samutpannaḥ? na ca te 'sti prajñā | na cāsi paṇḍitaḥ | tamenamevaṃ vadeyuḥ - yadā tvaṃ bhoḥ puruṣa antargṛhaṃ niṣaṇṇo bahiranyāni rūpāṇi na paśyasi, na ca jānāsi, nāpi te ye sattvāḥ snigdhacittā vā drugdhacittā vā | na vijānīṣe pañcayojanāntarasthitasya janasya bhāṣamāṇasya | bherīśaṅkhādīnāṃ śabdaṃ na prajānāsi, na śṛṇoṣi | krośāntaramapyanutkṣipya pādau na śaknoṣi gantum | jātasaṃvṛddhaścāsi mātuḥ kukṣau | tāṃ ca kriyāṃ na smarasi | tatkathamasi paṇḍitaḥ? kathaṃ ca sarvaṃ paśyāmīti
vadasi? tatsādhu bhoḥ puruṣa yadandhakāraṃ tatprakāśamiti saṃjānīṣe, yacca prakāśaṃ tadandhakāramiti saṃjānīṣe ||
atha sa puruṣastān ṛṣīnevaṃ vadet - ka upāyaḥ, kiṃ vā śubhaṃ karma kṛtvedṛśīṃ prajñāṃ pratilabheya, yuṣmākaṃ prasādāccaitān guṇān pratilabheya? atha khalu te ṛṣayastasya puruṣasyaivaṃ kathayeyuḥ - yadīcchasi, araṇye vasa | parvataguhāsu vā niṣaṇṇo dharmaṃ cintaya | kleśāśca te prahātavyāḥ | tathā dhūtaguṇasamanvāgato 'bhijñāḥ pratilapsyase | atha sa puruṣastamarthaṃ gṛhītvā pravrajitaḥ | araṇye vasan ekāgracitto lokatṛṣṇāṃ prahāya pañcābhijñāḥ prāpnuyāt | pratilabdhābhijñaśca cintayet - yadahaṃ pūrvamanyatkarma kṛtavān, tena me na kaścid guṇo 'dhigataḥ | idānīṃ yathācintitaṃ gacchāmi | pūrvaṃ cāhamalpaprajño 'lpapratisaṃvedī andhabhūto 'smyāsīt ||
iti hi kāśyapa upamaiṣā kṛtā asyārthasya vijñaptaye | ayaṃ ca punaratrārtho draṣṭavyaḥ | jātyandha iti kāśyapa ṣaḍgatisaṃsārasthitānāṃ sattvānāmetadadhivacanam, ye saddharmaṃ na jānanti, kleśatamondhakāraṃ ca saṃvardhayanti | te cāvidyāndhāḥ | avidyāndhāśca saṃskārānupavicinvati, saṃskārapratyayaṃ ca nāmarūpam, yāvadevamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati | evamavidyāndhāstiṣṭhanti sattvāḥ saṃsāre | tathāgatastu karuṇāṃ janayitvā traidhātukānniḥsṛtaḥ piteva priye ekaputrake karuṇāṃ janayitvā traidhātuke 'vatīrya sattvān saṃsāracakre paribhramataḥ saṃpaśyati | na ca te saṃsārānniḥsaraṇaṃ prajānanti | atha bhagavāṃstān prajñācakṣuṣā paśyati | dṛṣṭvā ca jānāti - amī sattvāḥ pūrvaṃ kuśalaṃ kṛtvā mandadveṣāstīvrarāgāḥ, mandarāgāstīvradveṣāḥ, kecidalpaprajñāḥ, kecit paṇḍitāḥ, kecitparipākaśuddhāḥ, kecinmithyādṛṣṭayaḥ | teṣāṃ sattvānāṃ tathāgata upāyakauśalyena trīṇi yānāni deśayati | tatra yathā te ṛṣayaḥ pañcābhijñā viśuddhacakṣuṣaḥ, evaṃ bodhisattvā bodhicittānyutpādya anutpattikīṃ dharmakṣāntiṃ pratilabhya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyante ||
(Vaidya 93)
tatra yathāsau mahāvaidyaḥ, evaṃ tathāgato draṣṭavyaḥ | yathāsau jātyandhastathā mohāndhāḥ sattvā draṣṭavyāḥ | yathā vātapittaśleṣmāṇaḥ, evaṃ rāgadveṣamohāḥ, dvāṣaṣṭi ca dṛṣṭikṛtāni draṣṭavyāni | yathā catasra oṣadhayastathā śūnyatānimittāpraṇihitanirvāṇadvāraṃ ca draṣṭavyam | yathā yathā dravyāṇyupayujyante, tathā tathā vyādhayaḥ praśāmyantīti | evaṃ śūnyatānimittāpraṇihitāni vimokṣamukhāni bhāvayitvā sattvā avidyāṃ nirodhayanti | avidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ, yāvadevamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati | evaṃ cāsya cittaṃ na kuśale tiṣṭhati na pāpe ||
yathā andhaścakṣuḥ pratilabhate, tathā śrāvakapratyekabuddhayānīyo draṣṭavyaḥ | saṃsārakleśabandhanāni cchinatti | kleśabandhanānnirmuktaḥ pramucyate ṣaṅgatikāt traidhātukāt | tena śrāvakayānīyaḥ evaṃ jānāti, evaṃ ca vācaṃ bhāṣate - na santyapare dharmā abhisaṃboddhavyāḥ | nirvāṇaprāpto 'smīti | atha khalu tathāgatastasmai dharmaṃ deśayati | yena sarvadharmā na prāptāḥ, kutastasya nirvāṇamiti? taṃ bhagavān bodhau samādāpayati | sa utpannabodhicitto na saṃsārasthito na nirvāṇaprāpto bhavati | so 'vabudhya traidhātukaṃ daśasu dikṣu śūnyaṃ nirmitopamaṃ mā