Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu034_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Nguyệt Đăng Tam-muội (Samādhirājasūtra)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 7 / 9 (50.000 ký tự/trang)
odhāvavinivartanīyatve pratiṣṭhāpya tatraiva divase parinirvṛto 'bhūt | tasya khalu punarbhagavataḥ parinirvṛtasya caturaśītiḥ varṣakoṭīnayutaśatasahasrāṇi saddharmo 'tiṣṭhat | tasya ca bhagavato 'cintyapraṇidhānaviśeṣasamudgatarājasya tathāgatasya śāsanāntardhānakālasamaye paścimāyāṃ pañcaśatyāṃ vartamānāyāṃ bahavo bhikṣavaḥ prādurbhūtā upalambhadṛṣṭayaḥ | teṣāmevaṃrūpāḥ sūtrāntā na rocante na cādhimucyante pratibādhante pratikṣipanti | īdṛśānāṃ ca sūtrāntadhārakāṇāṃ bhikṣūṇāṃ pīḍāṃ kurvanto yāvajjīvitād vyavaropaṇamakārṣuḥ | tairabhisatkārādhyavasitairīdṛśasutrāntadhārakāṇāṃ bhikṣuṇāṃ sahasraṃ jīvitād vyavaropitamabhūt | tena ca punaḥ kumāra kālena tena samayena rājābhūd jñānabalo nāma jambudvīpeśvaraḥ saddharmaparigrāhakaḥ pūrvapraṇidhānasaṃpannaḥ | tena khalu punaḥ kumāra kālena tena samayena iha jambudvīpe eko bhikṣurdharmabhāṇako 'bhūt tasya samādherdhārako bhūtamatirnāmnā tasya rājñaḥ kulapraveśakaḥ kalyāṇamitro hitaiṣī anukampakaḥ arthakāmaḥ | sa cāsya rājā atṛpto darśanenābhīkṣṇapratikāṅkṣī cābhūddarśanena dharmasaṃkathanopasaṃkramaṇaparyupāsanaparipṛcchāgrahaṇadhāraṇavācanavijñāpanasamarthaḥ | sa khalu punardharmabhāṇako bhikṣuḥ sattvānāmīryācaryādhimuktidhātuvāsanākuśalo 'bhūt | sattvānāmindriyabalavīryavimātratājñānadhātuvāsanākuśalaḥ satyasaṃdhikuśalaḥ visaṃdhiprativacanakuśalaḥ arthaviniścayakuśalaḥ gambhīrapratibhānaḥ sattvānāṃ vinayavidhijñaḥ pūrvābhilāpī smitamukhaḥ apagatabhrūkuṭimukho mahadgatacittavihārī mahākarūṇābhiyuktaḥ anabhibhūtaḥ sarvaparapravādibhiḥ | tena ca kumāra kālena tena ca samayena rājño jñānabalasya duhitā dārikābhūt ṣoḍaśavarṣā jātyā abhirūpā prāsādikā darśanīyā paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatā jñānāvatī nāma | tasyāḥ sa bhūtamatirbhikṣurācāryo 'bhūt kuśaleṣu dharmeṣu saṃdarśakaḥ samuttejakaḥ saṃpraharṣakaḥ samādāpakaḥ | tena ca kumāra kālena tena samayena tasya dharmabhāṇakasya
bhikṣormahākṛṣṇavaisarpaḥ ūrau prādurabhūt duścikitsyo durlabhabhaiṣajyaḥ | sa vaidyeḥ glānaḥ pratikṣipto 'bhūt ||
atha khalu rājā sāntapuraḥ saputraḥ saduhitṛparivāraḥ taṃ bhikṣuṃ glānaṃ viditvā prārodīdaśrūṇi pravartayati sma sārdhamaśītyā strīsahasraiḥ sārdhaṃ paurairnāgaraiḥ sārdhaṃ rāṣṭreṇa naigamajānapadairgaṇakamahāmātraiḥ sārdhamamātyadauvārikapāriṣadyaiḥ | te sarve taṃ bhikṣuṃ glānaṃ viditvā prarodantaḥ aśraṇi pravartayāmāsuḥ - mā khalvayaṃ bhikṣuḥ kālaṃ kuryāditi | tena ca kumāra kālena tena samayena rājño jñānabalasyānyatarā devatā purāṇasālohitābhūdanubaddhā | sā tasya rājñaḥ svapnāntargatasyāpadarśayati sma - sacet mahārāja etasya bhikṣornavakenāsaṃkliṣṭena mānuṣyeṇa rudhireṇaiṣa kṛṣṇavaisarpa ālipyeta, navakaṃ cāsaṃkliṣṭaṃ mānuṣaṃ māsaṃ nānārasasaṃprayuktaṃ bhojanaṃ dīyeta, evameṣa bhikṣurasmādābādhād vyuttiṣṭheta | atha khalu rājā jñānabalastasyā rātryā atyayena tataḥ svapnāntarāt prativibuddho 'ntaḥpuramadhyagataḥ imāṃ svapnaprakṛtimantaḥpurāyārocayāmāsa - evaṃrūpaḥ svapno mayā dṛṣṭaḥ | iti hi kumāra tataḥ stryāgārāttataśca rājakulānna kācit strī utsahate tasya (Vaidya 225) bhikṣostadbhaiṣajyaṃ dātum | jñānāvatyapi rājaduhitā imamīdṛśameva svapnamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca punaḥ prativibuddhā antaḥpuramadhye imāmeva svapnaprakṛtiṃ mātṝṇāṃ parivārasya cārocayati sma | na ca kācidutsahate strī tasya bhikṣoretad bhaiṣajyaṃ dātum ||
atha khalu jñānavatī rājaduhitā tuṣṭā udagrā āttamanaskā pramuditā prītisaumanasyajātā evaṃ vyavasāyamakārṣīt - yannvahametad bhaiṣajyaṃ svakāccharīrād yathopadiṣṭaṃ navaṃ rudhiraṃ navaṃ ca māṃsaṃ dadyām | ahameveha rājakule sarvadaharā ca sarvataruṇī ca asaṃkliṣṭakāyavāṅbhanaskarmā ca | asaṃkliṣṭaṃ jñānameṣāmi asaṃkliṣṭasya dharmabhāṇakasya svaśarīrāda rudhiraṃ ca māṃsaṃ copanāmayiṣyāmi | apyeva nāmaiṣa bhikṣurasmādābādhād vyuttiṣṭheta | atha khalu sā jñānavatī rājaduhitā svakamāvāsaṃ gatvā tīkṣṇaṃ śastraṃ gṛhītvā dharmāntargatena mānasena svakamūrumāṃsaṃ chittvā nānārasasaṃprayuktaṃ praṇītamabhisaṃskṛtya lohitaṃ ca pragṛhya taṃ cācāryaṃ praveśya rājño jñānabalasya purato niṣadya lohitena taṃ visarpamālepayitvā tena ca svabhisaṃskṛtena bhojanena saṃtarpayati | atha khalu sa bhikṣurajānannaparibudhyamānaḥ apariśaṅkamānastadbhaktaṃ paribhuktavān | samanantaraparibhukte ca tasminnāhāre tasya bhikṣoḥ sarvāstā vedanā pratiprasrabdhāḥ, sarvaśca vyādhirapagataḥ | tena vigataparidāhena sarvasukhasamarpitena tathā dharmo deśito yathā tato 'ntaḥpurāttataśca nagarajanapadarāṣṭrasaṃnipātād dvādaśānāṃ prāṇisahasrāṇāmanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittānyutpannāni ||
atha khalu rājā jñānabalaḥ svakāṃ duhitaraṃ gāthābhiradhyabhāṣata -
kutastvayā śoṇitu labdhu dārike kuto idaṃ āhṛtu māṃsa mānuṣam  /
āhāru yaḥ sādhitu te 'dya dhīte yeno sukhīyaṃ kṛtu dharmabhāṇakaḥ  // SRS_34.1 //
hato hyayaṃ vātha mṛto 'tha labdho yat sādhitaṃ nānarasehi vyañjanam  /
kutaśca te śoṇitu labdhu dārike yeno ayaṃ mocitu vyādhi pāpakaḥ  // SRS_34.2 //
pituḥ śruṇitvā vacanaṃ ca dārikā jñānāvatī tasya idaṃ bravīti  /
alīnacittā ca giraṃ prabhāṣate śṛṇuṣva tātā yadahaṃ bravīmi te  // SRS_34.3 //
dṛṣṭastāta mayā svapno devatāyā nidarśitaḥ  /
śṛṇuṣva me bhūmipate bhūtamarthaṃ vijānatha  // SRS_34.4 //
(Vaidya 226)
sā devatā mamāvicanmānuṣaṃ māṃsaśoṇitam  /
yo dadyādasya bhikṣusya vyādhermucyet sa pāpakāt  // SRS_34.5 //
mayā cotthāya śayyātaḥ praviśyāntaḥpuraṃ nṛpa  /
svapnastadāyamākhyāto jyeṣṭhikānāṃ hi mātṛṇām  // SRS_34.6 //
ceṭikānāṃ mayākhyātaṃ kā śaktā kartumīdṛśam  /
mānuṣaṃ śoṇitaṃ māṃsaṃ rasasiddhaṃ susaṃskṛtam  // SRS_34.7 //
bhojanaṃ ca pradātavyaṃ śoṇitena ca lepanam  /
kṛṣṇavaisarpato eṣa kathaṃ bhikṣurvimucyate  // SRS_34.8 //
yadi kriyā na kriyate kṣiprametena vyādhinā  /
kālaṃ kuryādayaṃ bhikṣurbhaiṣajyena vineti vā  // SRS_34.9 //
tribhave ko na sattvastyājayet svamāṃsaśoṇitam  /
imaṃ dṛṣṭvā na ko vidvān kuryāt kāyasmi niśrayam  // SRS_34.10 //
antaḥpurasyo prativedayāmyahaṃ na eka nārīpi bhaṇāti dāsye  /
priyaśca me bhikṣuḥ priyaśca ātmā bodhyarthu tyaktaṃ maya māṃsaśoṇitam  // SRS_34.11 //
teṣāṃ na kāyesmi ca bhakti niśritā premāpi naivātmani cāṇumātram  /
tyaktvāpi cātmānu na bhoti durmanāḥ ye bodhi prārthenti śivāmaśokām  // SRS_34.12 //
antaḥpuraṃ tataḥ śrutvā sarvaṃ tadvismitaṃ abhūt  /
na cātrotsahate kācidenāṃ yojayituṃ kriyām  // SRS_34.13 //
tato me nāmitaṃ cittaṃ bhikṣordāsyāmi bhojanam  /
svāni māṃsānyahaṃ chittvā śoṇitena ca lepanam  // SRS_34.14 //
svakamūruṃ mayā chittvā gṛhītaṃ māṃsaśoṇitam  /
māṃsapeśī mayā pakvā nānārasasusaṃskṛtā  // SRS_34.15 //
bhikṣostasyāturasyāhaṃ dāsyāmi pituragrataḥ  /
bhojanaṃ mānuṣaṃ māṃsaṃ śoṇitena ca lepanam  // SRS_34.16 //
śṛṇohi mahyaṃ vacanaṃ narādhipā manuṣyamāṃsasmi avidyamāne  /
(Vaidya 227)
chittvā svamāṃsāni mayoruto nṛpā sādhetva dattānima dharmabhāṇake  // SRS_34.17 //
eṣo mayānuttarabodhi arthe svakātta kāyātta kṛto mahārthaḥ  /
bhikṣuśca muktaḥ kṛtu nirvikāro mayā ca puṇyaṃ kṛtamaprameyam  // SRS_34.18 //
rājāpyavocadduhitāṃ kathaṃ te chidyanti kāyāttu svakāttu māṃse  /
bhaiṣajyayoge kriyamāṇi dārike mā te abhūd duḥkha śarīravedanā  // SRS_34.19 //
sa rājadhītā matimān viśāradā tamālapī rāja śṛṇu narādhipā  /
śrutvā ca tatra pratipadya yoniśo acintiyaḥ karmavipāku tādṛśaḥ  // SRS_34.20 //
pāpena karmeṇa kṛtena tātā niraye 'pi sattvā prapacanti dāruṇe  /
nirmāṃsa bhūtvā ca samāṃsa bhonti paśyetu karmāṇa phalaṃ acintiyam  // SRS_34.21 //
pāpena karmeṇa nirmāṃsaśoṇitāḥ kṣaṇena co bhonti samāṃsaśoṇitāḥ  /
kiṃ vā punā tat kuśalena karmaṇā adhimuktito jāyati māṃsaśoṇitam  // SRS_34.22 //
chidyanti māṃse na mamāsi vedanā āhāri me śoṇitu nāsti iñjanā  /
na dharmakāyasya vraṇo na chidraṃ yadi sarvu chidyeyu mama svamāṃsam  // SRS_34.23 //
prītiṃ mayā dharmi parāṃ janitvā chittvā pradattaṃ svakamūrumāṃsam  /
na co mamā tāta vraṇena duḥkhaṃ jānāmi kāyo yathapūrvamāsīt  // SRS_34.24 //
(Vaidya 228)
audumbaraṃ puṣpu yathaiva tātā bahukalpakoṭīṣu kadāci dṛśyate  /
emeva etādṛśa dharmabhāṇako kadāci dṛśyantiha jambudvīpe  // SRS_34.25 //
yathaiva jāmbūnada niṣku bhāsate paśyanta sattvā na vitṛptimenti  /
emeva etādṛśa dharmabhāṇakān dṛṣṭvā na tṛpyantiha devamānuṣāḥ  // SRS_34.26 //
pītvā yathācchaṃ salilaṃ janasya tṛṣābhibhūtasya tṛṣā vigacchati  /
emeva ete vidu dharmabhāṇakā dharmāmṛtaistṛṣṇa vinenti prāṇinām  // SRS_34.27 //
sutyaktametanmaya māṃsaśoṇitaṃ yaddattu bhikṣusya gilānakasya  /
visarpu śāntaśca sa dharmabhāṇake kṛtaṃ mayā gauravu buddhavarṇitam  // SRS_34.28 //
cāritravantasya bahuśrutasya imaṃ samādhīvaradhārakasya  /
yanme tu tyaktaṃ svakamātmamāṃsameteṣa dharmāṇa bhaveyya lābhinī  // SRS_34.29 //
yathaiva gandhaḥ surabhī manoramaḥ kālānusārī śubha candanasya  /
pravāti gandho daśasu diśāsu emeva gandhopama dharmabhāṇakāḥ  // SRS_34.30 //
yathaiva merurdiśatāsu dṛśyate samantaprāsādiku darśanīyaḥ  /
avabhāsayanto diśatāsu rocate tathaiva merūpama dharmabhāṇakāḥ  // SRS_34.31 //
yathaiva stūpaṃ patamānu kaścid vyutthāpayet saṃskari paṇḍito naraḥ  /
yastatra stūpe 'pi prasādu kuryād vyutthāpito yena sa tasya hetuḥ  // SRS_34.32 //
(Vaidya 229)
emevayaṃ dharmastūpo gilānako vimocito lohitalepanena  /
svakena māṃsena ca dharmagauravād dīpo mayā dīpitu jambudvīpe  // SRS_34.33 //
eṣo 'kariṣyad yadi bhikṣu kālaṃ samādhiśabdo 'piha jambudvīpe  /
niruddhu sattvāna sadābhaviṣyat cikitsite 'smin sa samādhi labdhaḥ  // SRS_34.34 //
sarvasya lokasya paritrāṇu bhikṣurandhasya lokasya ca cakṣudāyakaḥ  /
rāgasya doṣasya mohasya caiva cikitsako 'yaṃ mama vaidyarājaḥ  // SRS_34.35 //
mahadgate citti sadā pratiṣṭhitaḥ pramāṇu caryāya na tasya labhyate  /
suviniścitārtheṣu padeṣu śikṣito anābhibhūtaśca parapravādibhiḥ  // SRS_34.36 //
na mahya bhūyo vinipātato bhayaṃ strītvaṃ punarme na ca bhūyu bheṣyati  /
sahasrakalpāna ca koṭiyo bhuyo kṛtvā paraṃ gauravu dharmabhāṇake  // SRS_34.37 //
yo buddhakṣetrān yatha gaṅgavālikāḥ ratanāna pūrṇān dadi nāyakānām  /
yaścaiva pādāṅgulimeka dadyādidaṃ tataḥ puṇyu viśiṣyate param  // SRS_34.38 //
sā dārikā kālamitaśca kṛtvā adrākṣi buddhāna sahasrakoṭyaḥ  /
sarveṣa co śāsani pravrajitvā imaṃ varaṃ śāntu samādhi deśayī  // SRS_34.39 //
sarveṣa teṣāṃ dvipadottamānāṃ parinirvṛtānāṃ caramismi kāle  /
(Vaidya 230)
pravrajyalābhinyabhu nityakālamasaṃkiliṣṭāḥ sugatāna putrakāḥ  // SRS_34.40 //
dīpaprabhasyātha tathāgatasya caritva sā śāsani brahmacaryam  /
strībhāvu tasmin vinivartayitvā abhūṣi bhikṣustada dharmabhāṇakaḥ  // SRS_34.41 //
maitreya jñānaṃbalu so narendraḥ saddharmaparigrāhaku nityakālam  /
dīpaṃkaro 'sau abhūddharmabhāṇako ahaṃ ca āsaṃ tada rājadhītā  // SRS_34.42 //
svakena māṃsena ca śoṇitena co upasthito me tada dharmabhāṇakaḥ  /
śāṭhyaṃ ca sarvaṃ parivarjayitvā imaṃ samādhiṃ pratikāṅkṣatā tadā  // SRS_34.43 //
yebhī tadā roditu bhikṣu dṛṣṭvā gilānakaṃ pīḍitu vedanābhiḥ  /
avivartikāste sada sarvi bhūvan na jātu yātā vinipātabhūmim  // SRS_34.44 //
nābhūṣi teṣāṃ sada akṣirogo na śīrṣarogo na ca karṇarogaḥ  /
na ghrāṇarogo na ca jihvarogo na ca dantaśūlaṃ na kadācidāsīt  // SRS_34.45 //
samantaprāsādiku bhonti nityaṃ śirīya tejena jvalantakāyāḥ  /
dvātriṃśaketuśatapuṇyalakṣaṇā upasthito yaistada bhikṣu glānakaḥ  // SRS_34.46 //
(Vaidya 231)
mahyaṃ ca te śāsani pravrajitvā pralujyamānānimu buddhabodhim  /
dhāritva te gañju tathāgatānāṃ drakṣyanti buddhāna sahasrakoṭiyo  // SRS_34.47 //
susaṃgṛhītvānima buddhabodhiṃ dhāretva nityaṃ ca hi gauraveṇa  /
te arthu kṛtvā vipulaṃ prajānāṃ drakṣyanti akṣobhya narāṇamuttamam  // SRS_34.48 //
śrutvā ca te carya niruttarāmimāṃ lapsyanti prītiṃ cariyāṃ nirāmiṣām  /
śrutvā ca te ātmana pūrvacaryāṃ kāhinti buddhāna udārapūjām  // SRS_34.49 //
dṛṣṭā ca bhikṣūn vidu śīlavanto niḥśāṭhiyeno sada sevitavyāḥ  /
akhilaṃ ca doṣaṃ ca vivarjayitvā seveta bhikṣuṃ tada dharmabhāṇakāḥ  // SRS_34.50 //
āghātu krodhaṃ ca vivarjayitvā pūjetha putrān mama dharmaśāsane  /
mā andhabhūtā bahukalpakoṭiyo vinipātaprāptāśca bhaveta duḥkhitāḥ  // SRS_34.51 //
na śīlu trāyeta śrataṃ ca tasya na dhyānu trāyenna araṇyavāsaḥ  /
tadā nu trāyenna ca buddhapūjā vyāpādu kṛtvāna paraspareṇa  // SRS_34.52 //
iti śrīsamādhirāje jñānāvatīparivartaścatustriṃśatitamaḥ || 34 ||
(Vaidya 232)
35 Supuṣpacandraparivartaḥ |
atha khalvāyuṣmānānanda utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantametadavocat - pṛccheyamahaṃ bhagavantaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kaṃcideva pradeśaṃ sacenme bhagavānavakāśaṃ kuryāt praṣṭavyapraśnavyākaraṇāya | evamukte bhagavānāyuṣmantamānandametadavocat - tena hyānanda svake āsane niṣadya pṛccha tvaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ yad yadevākāṅkṣasi, ahaṃ te tasya tasya praśnasya vyākaraṇena cittamārādhayiṣye | evamukte āyuṣmānānando bhagavantametadavocat - kṛtāvakāśo 'smi bhagavan, kṛtāvakāśo 'smi sugata praśnavyākaraṇāya | atha khalvāyuṣmānānando bhagavataḥ purataḥ āsane niṣadya bhagavantametadavocat - ko nu bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayo yadiha ekatyā bodhisattvā bodhisattvacārikāṃ caramāṇā hastacchedān pādacchedān karṇacchedānakṣyutpāṭanāni aṅgottamāṅgacchedān nigacchanti pratyaṅgacchedāṃśca? vividhāni duḥkhāni pratyanubhavanti? no ca hīyante?na ca parikṣīyante 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ? evamukte bhagavānāyuṣmantamānandametadavocat - sacet tvamānanda jānīyā yāni me duḥkhāni pratyanubhūtāni imāmanuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ samudānayitum, etadapi te ca pratibhāyāt | kiṃ punaryattathāgataṃ paripraṣṭavyaṃ manyathāḥ | tad yathāpi nāma ānanda iha kāścideva puruṣaḥ adhastāt pādatalamupādāya yāvanmūrdhakādādīpto bhavet prajvalitaḥ ekajvālībhūtaḥ, taṃ kaścideva puruṣa upasaṃkramya evaṃ vadet - ehi tvaṃ bhoḥ puruṣa anirvāpitenātmabhāvena pañcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaḥ samanvaṅgībhūtaḥ krīḍasva ramasva paricārayasveti | tat kiṃ manyase ānanda api tu sa puruṣaḥ anirvāpitenātmabhāvena pañcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaḥ samanvaṅgībhūtaḥ krīḍeta rameta paricārayeta? ānanda āha - no hīdaṃ bhagavan | bhagavānāha - krīḍetānanda sa puruṣo rameta paricārayeta parikalpamupādāyānirvāpitenātmabhāvena pañcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitaḥ samanvaṅgībhūtaḥ | na tveva tathāgatasya pūrvaṃ bodhisattvacārikāṃ caramāṇasya sattvāṃstribhirupāyairduḥkhitān dṛṣṭvā daridrānnābhūt sukhaṃ
vā saumanasyaṃ vā cittapraharṣo vā | ye ānanda bodhisattvā mahāsattvāḥ pūrvaṃ bodhisattvacārikāṃ caramāṇā akhaṇḍaśīlā bhavanti achidraśīlāḥ akalmāṣaśīlā aśabalaśīlāḥ aparāmṛṣṭaśīlāḥ acalitaśīlāḥ, alulitaśīlā akopyaśīlāḥ, nottānaśīlāḥ,na paradarśanaśīlāḥ na visaṃvādaśīlāḥ, ṛjuśīlāḥ yathāpratijñāśīlāḥ sattvānugrahaśīlāḥ | evaṃrūpeṇa śīlena samanvāgatā bhavanti, te ānanda bodhisattvā mahāsattvā anantāṃ bodhisattvacārikāṃ caramāṇā na hastacchedena parihāṇiṃ nigacchanti | na pādacchedena parihāṇiṃ nigacchanti | na karṇanāsācchedena parihāṇiṃ nigacchanti | (Vaidya 233) na netrotpāṭanaśīrṣacchedena parihāṇiṃ nigacchanti | nāṅgapratyaṅgacchedena parihāṇiṃ nigacchanti | na ca vividhāni duḥkhāni pratyanubhavanti | kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyante ||
bhūtapūrvamānanda atīte 'dhvanyasaṃkhyeyakalpairasaṃkhyeyatarairvipulairapramāṇairacintyairatulyairamāpyairaparimāṇairyadāsīt | tena kālena tena samayena ratnapadmacandraviśuddhābhyudgatarājo nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | tena khalu punarānanda samayena tasya bhagavato ratnapadmacandraviśuddhābhyudgatarājñastathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya navatikalpakoṭīniyutaśatasahasrāṇyāyuṣpramāṇamabhūt | sarvatra ca divase navatikalpakoṭīsahasrāṇi sattvānāmavaivartikatāyāṃ buddhadharmeṣu pratiṣṭhāpayati sma | tena khalu punarānanda samayena tasya bhagavato ratnapadmacandraviśuddhābhyudgatarājñastathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya parinirvṛtasya caramikāyāṃ pañcāśati saddharmāntardhānakālasamaye saddharmavipralope vartamāne ime evaṃrūpāḥ sūtrāntā bahujanajugupsitā bahujanavivarjitā bahujanaviruddhā mahājanotsṛṣṭāścābhūvan | mahābhayabhairavakāle vartamāne mahopadrave ativṛṣṭikālasamaye anāvṛṣṭikālasamaye vartamāne vyālakālasamaye vartamāne vidyutkāntārakalpasamaye durbhikṣakālasamaye mithyādṛṣṭikālasamaye asamyagdṛṣṭikālasamaye tīrthikamantraparyeṣṭikālasamaye buddhabodheḥ pralujyamānakālasamaye vartamāne sapta bodhisattvasahasrāṇi grāmanagaranigamarā rājadhānījanapadebhyo nirvāsitāni samantabhadraṃ nāma vanakhaṇḍaṃ tadupaniśritya viharanti sma sārdhaṃ supuṣpacandreṇa dharmabhāṇakena, yasteṣāṃ bhikṣūṇāṃ dhāraṇīdharmapayāya deśayati sma | sa khalu punā rājā supuṣpacandro dharmabhāṇaka eko rahogataḥ pratisaṃlīno divyena cakṣuṣā atikrāntamānuṣeṇa paśyati sma - bahvīrbodhisattvakoṭiravaruptakuśalamūlā anyonyebhyo buddhakṣetrebhyaḥ ihopapannāḥ | sacette labheran dhāraṇīdharmaparyāyaśravaṇāya, na nivarterannanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ | atha na labheran dhāraṇīdharmaparyāyaśravaṇāya, vivarterannanuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ | atha khalu supuṣpacandro dharmabhāṇakaḥ smṛtaḥ saṃprajānaṃstataḥ samādhervyutthāya yenāsau mahān bodhisattvagaṇastenopasaṃkrāntaḥ upasaṃkramya taṃ mahāntaṃ bodhisattvagaṇametadavocat
- gamiṣyāmaḥ kulaputrāḥ | grāmanagaranigamarāṣṭarājadhānīravataritvā sattvebhyo dharmaṃ deśayiṣyāmaḥ | atha khalu sa mahān bodhisattvagaṇaḥ supuṣpacandraṃ dharmabhāṇakametadavocat - nāsmākamabhipretaṃ yadāyuṣmānito vanaṣaṇḍād grāmanagaranigamarāṣṭrarājadhānīravataret | tatkasya hetoḥ? bahvayo 'bhimānikā bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikāḥ| saddharmapratikṣepakālaśca vartate | tamāyuṣmantaṃ jīvitādvayavaropayiṣyanti | āyuṣmāṃścātīva prāsādiko 'bhirūpo darśanīyaḥ prathamayauvanasamanvāgato bhadrake vayasi vartate | sa dhautakāñcanahāṭakacchaviḥ (Vaidya 234) śaṅkhakundenduvarṇayorṇayā pratimaṇḍito 'pi śobhitalalāṭo nīlakuñcitakeśoṇīṣaśca | mā te rājaputrā vā anye vā tatpratimā īrṣyāmātsaryopahacetaso jīvitādvayavaropayiṣyanti | atha khalu supuṣpacandro dharmabhāṇakastaṃ bodhisattvagaṇametadavocat - sacenme ātmā ārakṣyo bhavet, na mayā atītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śāsane ārakṣā kṛtā bhavet | tasyāṃ ca velāyāmimā gāthā abhāṣata -
na ātmasaṃjñāya vasitva jātu śakyaṃ ihā śāsani rakṣa kurvaṇā  /
mahāvitānā sugatāna bodhiḥ prakāśanā paścimi kāli dāruṇe  // SRS_35.1 //
yo ātmasaṃjñā prajahitva sarvaśaḥ sattvānimān pudgalavādaniśritān  /
rūpāṇi śabdāṃśca rasāṃśca gandhān spraṣṭavyu varjeti sa rakṣi śāsanam  // SRS_35.2 //
buddhāna koṭīnayutānyupasthihedannena pānena prasannacittaḥ  /
chatraiḥ patākābhi dīpakriyābhiḥ kalpāna koṭī yatha gaṅgavālikāḥ  // SRS_35.3 //
yaścaiva saddharma pralujyamāne nirudhyamāne sugatāna śāsane  /
rātriṃdivaṃ eka careyya śiṣyān idaṃ tataḥ puṇyu viśiṣṭu bhoti  // SRS_35.4 //
ye dāni teṣāṃ puruṣarṣabhāṇāṃ saddharmi lujyanti upekṣi bhāvayī  /
na tairjinā satkṛta bhonti kecit na co kṛtaṃ gauravu nāyakeṣu  // SRS_35.5 //
yuṣme bhotha sukhī svakārthu kuruthā gopāyathā
ātmanaṃ yuṣme bhotha ihāpramatta vinaye maitrīvihārī sadā  /
śīlaṃ rakṣatha ujjvalaṃ aśabalaṃ śuddhaṃ śuci nirmalaṃ
yehī rakṣitu śīlu bhoti amalaṃ buddhebhi saṃvarṇitam  // SRS_35.6 //
(Vaidya 235)
yehī satkṛtu bhonti sarvi sugatā yāvanta pūrve abhūt
tehi trāyitu bhonti sarvajanatā yā bodhisaṃprasthitā  /
tehī uddharitāḥ bhavanti narakā sattvā bahū pāpakāḥ
yehī rakṣitu bhonti śīlu amalaṃ buddhaiḥ praśastaṃ purā  // SRS_35.7 //
dānaṃ detha viśiṣṭa dharmaratanaṃ kṣāntiṃ sadā rakṣathāraṇyaṃ cāśrayathā samādhikuśalā bhāvetha co mārdavam  /
mā co vigraha sarvathā vicarathā śiṣṭāṃ śivāṃ cārikāṃ
gacchāmo vayu rājadhāni nagaraṃ sattvāna trāṇārthikāḥ  // SRS_35.8 //
tasminnotaratī mahāmatidhare sattvāgrasāre ṛṣau
vartentī imi aśrukāḥ sukaruṇaṃ pādehi anye patī  /
mā hī otarahī mahāmati vidu prekṣa vane pādapān
mañjugandha manoramān surucirānātmāna trāṇātmakaḥ  // SRS_35.9 //
te 'pī pūrva vināyakā daśabalāḥ śāntendriyāḥ sūratāḥ
gatvā kānani śailaśṛṅgaśikhare bodhādhigamyāṃ varām  /
śreṣṭhāṃ cārika bodhihetu caritāste puṇyajñānāṃ varāḥ
teṣāṃ śikṣihi kānane nivasato mā gaccha tvaṃ suvrata  // SRS_35.10 //
gātraṃ citritu lakṣaṇaiḥ suruciraiḥ keśāśca nīlāstavā
varṇaḥ kāñcanasaṃnibhaprabhakaro obhāsate medinīm  /
ūrṇā te bhramukhāntare surucirā śaṅkhanikāśaprabhā
mā te īrṣyu janitva kāyu vikirī rājānurāje tathā  // SRS_35.11 //
atha khalvānanda supuṣpacandro dharmabhāṇakastaṃ bodhisattvagaṇaṃ gāthayābhyabhāṣata -
yāvantaḥ parimeṇa āsi sugatāḥ sarvajña kṣīṇāsravāḥ
sarve te 'tha kariṃsu loki tribhave bodhādhigamyāṃ varām  /
śreṣṭhāṃ cārika bodhihetu caritāste puṇyajñānāṃ varāḥ
teṣāṃ śikṣaya bodhisatva niyutā sattvāna trāṇārthikaḥ  // SRS_35.12 //
sarve kṛtva pradakṣiṇaṃ ṛṣividuṃ pādāni vanditvanā
ghoraṃ āśvasato svananti karuṇaṃ krandanta ārtasvaram  /
anye chinna prapāta medini patī mūrcchitva sālo yathā
no cā te parivarti puṇyanicitaḥ sattvārthakāmo ṛṣiḥ  // SRS_35.13 //
pātraṃ cīvaru gṛhya prasthitu ṛṣī siṃho yathā kesarī
no cāsyo guṇadoṣa tatra akarī dharmasvabhāve sthitaḥ  /
(Vaidya 236)
ghane kānani asmi loki vasataḥ sattvā apāye pati
so 'bhūttaṃ nagaraṃ gamī puravaraṃ sattvānaṃ trāṇārthikaḥ  // SRS_35.14 //
atha khalu supuṣpacandro dharmabhāṇako grāmanagaranigamarāṣṭarājadhānīravataritvā sattvānāṃ dharmaṃ deśayati sma | tena pūrvāhṇe avataritvā sattvānāṃ navanavati prāṇikoṭyaḥ avaivartiṃkatāyāṃ sthāpitāḥ anuttarāyāḥ samyaksaḥbodhau | na ca tāḥ ratnāvatīḥ rājadhānīmanuprāptaḥ | so 'nupūrveṇa tāḥ ratnāvatīḥ rājadhānīmanuprāptaḥ | sa tasyāḥ ratnāvatyāḥ rājadhānyāmupasaḥkramitvā anyatarasmin plakṣasālamūle vyahārṣīt | sa tasyā rātryā atyayena tāḥ ratnāvatīḥ rājadhānīḥ prāviśat | praviśya ṣaṭatriḥśatprāṇikoṭīravaivartikatve sthāpayati buddhadharmeṣu | na ca tāvad bhaktakṛtyamakārṣīt | sa bhaktacchedacchinno ratnāvatyā rājadhānyā niṣkramya yena bhagavato nakhastūpastenopasaḥkramya āsthitaka eva rātriḥdivamatināmayati sma | sa tasyā rātryā atyayena dvitīye prāgbhakte ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśya trayoviḥśatiprāṇikoṭīravaivartikabuddhadharmeṣu pratiṣṭhāpayati sma | na ca tāvad bhaktakṛtyamakārṣīt | sa dvitīyabhaktacchedacchinno ratnāvatyā rājadhānyā niṣkramya yena bhagavato nakhastūpastenopasaḥkramya utthitaka eva rātriḥdivamatināmayati sma | sa tasyāḥ rātryāmatītāyāḥ trirātrabhaktacchedacchinno ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśya navanavatiprāṇikoṭīśatasahasrāṇyavaivartikabuddhadharmeṣu pratiṣṭhāpayati sma | na ca tāvad bhaktakṛtyamakārṣīt | sa trirātrabhaktacchedacchinno ratnāvatyā rājadhānyā niṣkramya yena bhagavato nakhastūpastenopasaḥkramya utthitaka eva tṛtīyaḥ rātriḥdivamatināmayati sma | sa tasyā rātryā atyayena caturthe prāgbhakte ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśya navanavatiprāṇiśatasahasrāṇyavaivartikabuddhadharmeṣu pratiṣṭhāpayati | sa caturdivasabhaktacchedacchinno ratnāvatyā rājadhānyā niṣkramya yena bhagavato nakhastūpastenopasaḥkramya utthitaka eva rātriḥdivamatināmayati sma | sa tasyā rātryā atyayena pañcame divase ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśya rājño 'ntaḥpuraḥ prāviśat | pravisya cāśītiḥ strīsahasrāṇyavaivartikatve 'nuttarāyāḥ samaksaḥbodhau pratiṣṭhāpayati sma | tasmācca nagarāt sarvasattvānavaivartikatāyāḥ sthāpayati buddhadharmeṣu | sa tasyā rātryā atyayena ṣaṣṭhe prāgbhakte ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśya sahasraḥ
rājaputrāṇāmavaivartikatve sthāpayati sma anuttarāyāḥ samyaksaḥbodhau | na ca tāvad bhaktasya kṛtyaḥ karoti sma | sa ṣaṣṭhe bhaktacchedacchinno ratnāvatyā rājadhānyā niṣkramya yena bhagavato nakhastūpastenopasaḥkramya rātriḥdivamatināmayati sma | sa tasya rātryā atyayena saptame purobhakte ratnāvatīḥ rājadhānīḥ praviśyādrākṣīcchūradattaḥ rājānamudyānamabhiniṣkramantaḥ suvarṇamayena rathena rūpyamayaiḥ pakṣabhiruragasāracandanamayyā īṣayā vaidūryamayaiścakraiḥ ucchritacchatradhvajasamalaḥkṛtena īṣāpaṭṭāvanaddhena dūṣyapaṭṭasaḥchāditena (Vaidya 237) yatrāṣṭau śatāni kumārīṇāḥ ratnasūtraparigṛhītānām, yāstaḥ rathaḥ vāhayanti abhirūpāḥ prāsādikā darśanīyāḥ paramayā śubhravarṇapuṣkalatayā samanvāgatāḥ pritikārye audvilyakārye bālānāḥ na piṇḍatānām | caturaśītikṣatriyamahāśālakulasahasrāṇi pṛṣṭhataḥ samanubaddhānyabhūvan | caturaśītibrāhmaṇamahāśālasahasrāṇi caturaśītigṛhapatimahāśālasahasrāṇi pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhato 'nubaddhānyabhūvan | pañca ca duhitṛśatāni ratnamayīśibikābhirūḍhāḥ purato niryānti sma | tāḥ sahadarśanenaiva tasya bhikṣoravaivartikā abhūvannanuttarāyāḥ samyaksaḥbodhau | aṣṭaḥaḥṭiścāntaḥpurikāśatasahasrāṇi sahadarśanenaiva tasya bhikḥuravaivartikānyabhūvannanuttarāyāḥ samyaksaḥbodhau | sa ca mahājanakāyo maṇikuṇḍalānyapanīya pādukāścāpanīya ekāḥsaḥ cīvaraḥ prāvṛtya dakḥiṇaḥ jānumaṇḍalaḥ pṛthivyāḥ pratiḥṭhāpya yena sa bhikḥustenāñjaliḥ praṇamya namasyamānaḥ sthito 'bhūt | atha khalu tā api kumārthaḥ pūrvakaiḥ kuśalamūlaiḥ saḥcoditāḥ samānāstābhyaḥ śibikābhyo 'vataritvā ekāḥsaḥ cīvaraḥ prāvṛtya dakḥiṇaḥ jānumaṇḍalaḥ pṛthivyāḥ pratiḥṭhāpya yena sa bhi stenāñjāla praṇamya gāthābhiradhyabhāḥanta -
avabhāsitamadyaivaṃ raviṇeva samantataḥ  /
bhikṣuṇā praviśantena janakāyaśca dhiṣṭhitaḥ  // SRS_35.15 //
rāgadoṣāḥ samucchinnā mohāśca vidhamīkṛtāḥ  /
krodho doṣaśca īrṣyā ca sarvaṃ chinnaṃ tadantaram  // SRS_35.16 //
na rājaṃ prekṣate kaścinnaṃ caivamanuyātyasau  /
yo rājñaḥ śūradattasya parivāraḥ sutādikaḥ  // SRS_35.17 //
pūrṇamāsyāṃ yathā candro nakṣatraparivāritaḥ  /
evaṃ sa śobhate bhikṣū rājaputrapuraskṛtaḥ  // SRS_35.18 //
svarṇabimbaṃ yathā citraṃ kuśalebhiḥ sucitritam  /
puṣpitaḥ sālarājo vā emeva bhikṣu śobhate  // SRS_35.19 //
śakraśca devendra mahānubhāvaḥ sahasranetrādhipatiḥ puraṃdaraḥ  /
sumerumūrdhni tridaśāna īśvaro emeva bhikṣuḥ praviśatu śobhate 'yam  // SRS_35.20 //
brahmeva manye pratiṣṭhitu brahmaloke sunirmito vādhipati devaputraḥ  /
suyāmu devo yathariva kāmadhātau emeva bhikṣuḥ praviśatu śobhate 'yam  // SRS_35.21 //
(Vaidya 238)
sūryo vā manye pratapati antarīkṣe sahasraraśmirvidhamiya andhakāram  /
obhāsayanto samu diśatā samantād emeva bhikṣuḥ praviśatu śobhate 'yam  // SRS_35.22 //
dānaṃ daditvā suvipula nantakalpān rakṣitva śīlaṃ aśabalu nityakālam  /
bhāvetva kṣāntimasadṛśa sarvaloke so lakṣaṇebhiḥ parivṛtu eva śobhī  // SRS_35.23 //
janayitva vīryaṃ ariyajanapraśastaṃ sevitva dhyānā caturi alīnacittaḥ  /
utpādya prajñāṃ nihaniya kleśajālaṃ tenaiṣa bhikṣuḥ pratapati sarvaloke  // SRS_35.24 //
ye buddhavīrā asadṛśa sattvasārāḥ samatīta śūrā vikiriya dharmaśreṣṭhān  /
ye 'nāgate 'dhve tathariva pratyutpanne tenaiṣa putro vaśagānu dharmarājñaḥ  // SRS_35.25 //
mā te anityaṃ bhavatu kadāci bhikṣo yadrapataivaṃ pratapasi sarvaloke  /
saṃpaśya tejo surucira śabdaghoṣo rājāna tejo na tapati suṣṭhu bhūyaḥ  // SRS_35.26 //
dharmo yathāyaṃ adhigatu ātmanā te buddhānujñāto vicarasi sarvaloke  /
emeva sarve vijahita istribhāvaṃ sarve 'pi yāmo yathariva eṣa bhikṣuḥ  // SRS_35.27 //
te añjalīyo daśanakha kṛtva sarve bhāṣitva gāthāḥ kṣipiṃsu pilandhanāni  /
sauvarṇamālā tathapi ca muktahārānavataṃsakāni tathapi ca karṇaniṣkān  // SRS_35.28 //
rājā vai yatha cakravarti balavān sarvān vipaśyī mahī
putrasaṃjña upasthapeti vicaran dvīpāni catvārime  /
(Vaidya 239)
śreṣṭhī kṣatriya brāhmaṇāṃ gṛhapatī ye koṭṭarājā svakā
no teṣāmatireku sneha janayī sarveṣu premaṃ samam  // SRS_35.29 //
evaṃ śikṣita dhāraṇīvaśagato bhikṣū ayaṃ sūrato
bodhyaṅgā bala indriyān bibhajati mārgaṃ ca aṣṭāṅgikam  /
candro vā yatha rātriye pratapati tārāgaṇairmadhyago
sūryaśco yatha maṇḍalaṃ pratapate vairocanastejavān  // SRS_35.30 //
sarvān buddhānnamasyāmo daśabalān śāntendriyān sūratān
yeṣāṃ varṇanu kaścidutsahi naro kalpāśataiḥ kṣepitum  /
kalpā koṭisahasra bhāṣitu bahūn no ced guṇā kṣepituṃ
no co varṇa kṣipeya lokapravare ekasya romasya hi  // SRS_35.31 //
yeno cakra pravartitaṃ asadṛśaṃ jñānopadaṃ deśitaṃ
nipuṇaṃ dharma prabhāṣitasya virajaṃ no cāsya dṛśyaṃ kvacit  /
śramaṇābrāhmaṇadevānāga asuraurmāraiḥ sabrahmādibhir
no śakto guṇaārṇavaḥ prakathituṃ buddhasya sarvajñinaḥ  // SRS_35.32 //
vandāmo jinavaidyarājamasamaṃ yasyedṛśā aurasāḥ
bhāṣitvā imi gātha sarvi muditā rājñaḥ kumāryastadā  /
svarṇaṃ kāñcanacūrṇakāṃśca prakirī cailāni ca prastarī
cūḍānāṃ ca maṇīn sahārarucirā koṭīśatāmūlikā
taṃ bhikṣuṃ abhichādayitva muditā bodhāya saṃprasthitāḥ  // SRS_35.33 //
atha khalu rājñaḥ śūradattasyaitadabhavat - vipratipannaṃ batedamantaḥpuraṃ janakāyaśca vyutthitaḥ | sa ca jano maṇikuṇḍalānyapanīya ekāṃsaṃ cīvaramāvṛtya dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena sa bhikṣustenāñjaliṃ praṇamya namasyati sma | sa ca rājā śūradattastāvat prāsādiko 'bhūt tāvaddarśanīyo na ca tāvadabhirūpo yāvadabhirūpaḥ sa bhikṣuḥ | sa rājyahetoruttrasto 'bhūt | rūpakāyapariniṣpattiṃ ca tasya bhikṣodṛṣṭvā atīva roṣamakārṣīt | tasya ca bhikṣo rājamārgasthasya rājñaścakṣurbhyāṃ praviṣṭaḥ | tasyaitadabhavat - saṃraktacittenaitena bhikṣuṇā mamāntaḥpuraḥ dṛṣṭam | akṣibhyāṃ cānena saṃketaḥ kṛtaḥ | tasyaitadabhavat - ka idānīmimaṃ bhikṣuṃ jīvitād vyavaropayiṣyatīti | atha rājñaḥ śūradattasyaḥ pṛṣṭhataḥ putrasahasramanubaddhamabhūt | sa tānāmantrayati sma - vyavaropayadhvaṃ kumārā etaṃ bhikṣuṃ jīvitāditi ||
(Vaidya 240)
atha khalu te kumārā rājñaḥ śūradattasya prativahanti sma tasya bhikṣoḥ kṛtaśaḥ | tasyaitadabhavat - putrā api me ājñāṃ na kurvanti | eka evāhaṃ sthāpitaḥ advitīyaḥ | ka idānīmimaṃ bhikṣuṃ jīvitādvayavaropayiṣyati? atha rājñaḥ śūradattasya nandiko nāma vadhyaghātako 'bhūt caṇḍaḥ sāhasiko raudraḥ | atha rājā śūradattastuṣṭa udagraḥ āttamanāḥ evaṃ cintayāmāsa - ayaṃ nandika etaṃ bhikṣuṃ jīvitādvayavaropayiṣyati | atha khalu nandiko vadhyaghātako yena rājā śūradattastenopasaṃkrāmat | atha khalu rājā śūradattastamāha - śakṣyasi tvaṃ nandika etaṃ bhikṣuṃ jīvitādvayavaropayitum? mahāntaṃ te 'bhicchādaṃ dāsyāmi | nandika āha - suṣṭhu deva, yathājñāpayasi | adyainaṃ bhikṣuṃ jīvitādvayavaropayiṣyāmi | tena hi nandika yasyedānīṃ kālaṃ manyase | tīkṣṇamasiṃ gṛhītvā etaṃ bhikṣorhastapādaṃ chinda | karṇanāsāṃ chinda | anena me saṃraktacittenāntaḥpuraṃ prekṣitam | ato 'sya saṃdaṃśenākṣiṇī utpāṭaya | atha nandikena vadhyaghātakena tasyāmena velāyāṃ tīkṣṇamasiṃ gṛhītvā bhikṣohastapādāśchinnā akṣiṇī cotpāṭite | tato 'sau mahān janakāyo rudan krandan paridevamānaḥ punarapi ratnāvatīṃ rājadhānīṃ praviṣṭaḥ ||
atha khalu rājā śūradattaḥ saptāhasyātyayādudyānagato na ramate na krīḍati na paricārayati | sa udyānānnivṛttaḥ saptāhasyātyayena ratnāvatīṃ rājadhānīṃ prāviśat | so 'drākṣīttaṃ bhikṣuṃ rājamārge choritaṃ saptāhamṛtakaṃ avivarṇaśarīram | tasyaitadabhūt - yathāyaṃ bhikṣuravivarṇaśarīraḥ, niḥsaṃśayameṣa bhikṣuravaivartiko bhaviṣyatyanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau | pāpaṃ mayā karma kṛtaṃ mahānagarakasaṃvartanīyam | kṣiprameva mayā mahāniraye pratipattavyaṃ bhaviṣyati | tasyaivaṃ cintayataḥ uparyantarīkṣe caturaśītibhirdevaputrasahasrairekarutasvaraghoṣaśabdamudīritam - evametanmahārāja yathā vadasi | avaivartika eṣa bhikṣuranuttarḥyḥṃ samyaksaṃbodhau | tasya tḥvad bhūyasyḥ mḥtrayḥ bhayaṃ ca trḥsaṃ ca stambhitatvaṃ ca romaharṣaścotpanno vipratisḥraścḥbhūt | atha rḥjḥ śūradatto duḥkhito durmanḥ vipratisḥrī tasyḥṃ velḥyḥmimḥ gḥthḥ abhḥṣata -
rājyaṃ tyajiṣye tathapi ca rājadhānīṃ hiraṇya suvarṇaṃ tatha maṇimukta ratnān  /
ghāteyamātmā svaya śastra gṛhya nihīnakarmāsmiha bālabuddhiḥ  // SRS_35.34 //
supuṣpacandro 'yamiha bhikṣurāsīd dvātriṃśatā kavacitu lakṣaṇebhiḥ  /
obhāsayanto praviśati rājadhānīṃ nakṣatrarājo yathariva pūrṇamāsyām  // SRS_35.35 //
(Vaidya 241)
ahaṃ ca hīnaḥ pralulitu kāmabhoge nārīgaṇenā pramuditu niṣkramāmi  /
rathābhirūḍhaḥ parivṛtu kṣatriyebhiḥ ayaṃ ca etī surabhi sunetra bhikṣuḥ  // SRS_35.36 //
taṃ dṛṣṭva bhikṣuṃ pramuditu nārisaṃgho sauvarṇamālānavasiri premajātā  /
sarve gṛhītvā daśanakhu añjalīyo gāthābhigītaistamabhistaviṃsu bhikṣum  // SRS_35.37 //
te gītaśabdāḥ praśamita sarvi rājñaḥ sa rathābhirūḍhaḥ parivṛtu kṣatriyebhiḥ  /
ayaṃ ca etī surabhi sunetro bhikṣurmahānubhāvaḥ sugatavarasya putraḥ  // SRS_35.38 //
mama caiva cittaṃ parama nihīnu māsīdīrṣyāṃ ca krodhaṃ ca tatra janemi mūḍhaḥ  /
muditaṃ viditva suvipula nārisaṃgho ālokya bhikṣuṃ praviśatu rājadhānim  // SRS_35.39 //
atighorarūpā ahu giri bhāṣi tatra putrasahasraṃ bhaṇami tatkṣaṇasmin  /
gatvāna bhikṣuṃ prakuruta khaṇḍakhaṇḍāmeṣo hi mahyaṃ parama amitra ghoraḥ  // SRS_35.40 //
te kumāra sarve paramasuśīlavanto svahitaiṣicittā abhirata yena bhikṣuḥ  /
āṇatti devā na kariya evarūpā śokābhibhūto ahamabhu tasmi kāle  // SRS_35.41 //
imu bhikṣu dṛṣṭvā parama suśīlavantaṃ maitryā upetaṃ pitaramiva pravṛttam  /
sudṛṣṭacitto avasari ghātanārthaṃ patito avīcau ahu paścakāle  // SRS_35.42 //
yannandiko 'yaṃ iha sthitu rājamārge atiraudrakarmā dukhakaru mānuṣāṇām  /
(Vaidya 242)
āṇatti tenā mama kṛta evarūpā mālāguṇo vā ayamiha chinna bhikṣuḥ  // SRS_35.43 //
samantabhadre vanavari premaṇīye dvijābhikīrṇe kusumitamañjugandhe  /
so cāpi anyaḥ suvipula bhikṣusaṃgho mātrā vihīno yathariva ekaputrakaḥ  // SRS_35.44 //
uttiṣṭha bhikṣo prativasa kānanasmin kṛto te arthaḥ suvipula mānuṣāṇām  /
yadrājadhānīmimu tada āgato 'si eṣyanti bhikṣu sukaruṇa krandamānāḥ  // SRS_35.45 //
puṣpadhvajāni ima kṛta dakṣiṇenā vāmena anye surucira darśanīyāḥ  /
prajñapta mārgaḥ sphuṭa kṛta cīvarebhi uttiṣṭha bhikṣo pratibhaṇa dharma śreṣṭham  // SRS_35.46 //
cirapraviṣṭo tuhu iha rājadhānyāmeṣyanti bhikṣu sukaruṇu krandamānāḥ  /
mā antarāyo bhava siya jīvitasya pralopakāle jinavaraśāsanasmin  // SRS_35.47 //
yathaiva kaścita puruṣa mahānubhāvo dikṣu vidikṣu satatu vighuṣṭaśabdaḥ  /
mahāprapātaṃ prapatati vasuṃdharāyāṃ sarvābhibhūya tribhavamimaṃ samantāt  // SRS_35.48 //
emeva bhikṣuriha patito dharaṇyāṃ surūparūpo bhūṣitu lakṣaṇairvaraiḥ  /
adoṣaduṣṭo maya kṛta pāpabuddhinā supuṣpacandro tiṣṭhati khaṇḍakhaṇḍaḥ  // SRS_35.49 //
bhikṣu iho duḥkhahata sarva eva aprītijātāstathapi ca śalyacittāḥ  /
(Vaidya 243)
bheṣyanti kṣipraṃ dṛṣṭvimu dharmabhāṇakaṃ supuṣpacandraṃ hatu patitaṃ pṛthivyām  // SRS_35.50 //
supuṣpacandro yathariva śailarājo dvātriṃśatībhiḥ kavacitu lakṣaṇebhiḥ  /
mālāguṇeva pramadagaṇena gṛhya kṣaṇe vikīrṇaṃ kṛtu khaṇḍakhaṇḍam  // SRS_35.51 //
kṛtasmi karmaṃ parama sughorarūpam avīci gamiṣye yamaviṣayamanātho  /
buddhāna bheṣye parama sudūradūre sa bhikṣuḥ kṛtu iha khaṇḍakhaṇḍam  // SRS_35.52 //
na putra trāṇa na pi mama jñātisaṃgho no cāsya mānyā na ca bhaṭapādamūlikāḥ  /
meṣyanti trāṇaṃ narakagatasya mahyaṃ svayaṃ karitva parama nihīnakarma  // SRS_35.53 //
ye 'tīta buddhāstathapi ca ye anāgatāstiṣṭhanti ye co daśasu diśāsu kecit  /
te sārthavāhā daśabalā niṣkileśāḥ śaraṇaṃ upaimī vajraghana ātmabhāvān  // SRS_35.54 //
dṛṣṭvān bhikṣuṃ kṛtu iha khaṇḍakhaṇḍaṃ krośaḥ pramuktaḥ sukaruṇa devatābhiḥ  /
gatvāna te ārocayi bhikṣusaṃghe supuṣpacandro itu iha rājyadhānyām  // SRS_35.55 //
yo 'sau vidu paṇḍitu dharmabhāṇako mahānubhāvo diśividiśāsu ghuṣṭaḥ  /
so bodhisattvo pratiṣṭhitu dhāraṇīye supuṣpacandro hatu iha rājadhānyām  // SRS_35.56 //
yo deti dānaṃ vividhamanantakalpān yo śīla rakṣatyaśabalamasaṃpravedhim  /
yo bhāvi kṣāntīmasadṛśa sarvaloke supuṣpacandro hatu iha rājadhānyām  // SRS_35.57 //
(Vaidya 244)
yo vīryavantaḥ satatamanantakalpān yo dhyānu dhyāyī caturi alīnacitaḥ  /
yaḥ prajña bhāveti kileśaghātakīṃ supuṣpacandro hatu iha rājadhāniye  // SRS_35.58 //
yaḥ kāyapremaṃ vijahitva sarvaśo ' napekṣa bhūtvā tatha jīvitāto  /
samantabhadrādvanatotaritvā supuṣpacandro hatu iha rājadhāniye  // SRS_35.59 //
te rājadhānīṃ praviśitva sūratā ārtasvaraṃ krandiṣu ghorarūpam  /
dṛṣṭvān bhikṣuṃ kṛtu iha khaṇḍakhaṇḍaṃ mūrcchitva sarve prapatita te dharaṇyām  // SRS_35.60 //
rājāna taṃ so avaciṣu bhikṣusaṃgho kimāparāddhaṃ tava deva bhikṣuṇā  /
acchidaśīlena susaṃvṛtena yaḥ pūrvajātiṃ smarate acintiyām  // SRS_35.61 //
eṣo vaśī dhāraṇijñānapārago eṣa prajānātiha śūnya saṃskṛtam  /
eṣo 'nimittaṃ jagato nidarśayī praṇidhānasaṃjñāṃ iti sarva varjayī  // SRS_35.62 //
eṣo muñci manojña ghoṣa ruciraṃ śāntendriyaḥ sūrato
eṣo pūrvanivāsapāramigato lokasya abhyudgataḥ  /
eṣo buddha svayaṃbhu jñānavṛṣayo lokasya citrīkṛtaḥ
śuddhā cakṣuṣa prekṣiṣū vitimiro atyarthamaitrīkṛpaḥ  // SRS_35.63 //
kāmā hīna jaghanya duḥkhajananāḥ svargasya nirnāśakāḥ
kāmān sevatu bhonti śrotravikalāḥ prajñāvihīnā narāḥ  /
kāmān sevatu andhu bhoti manujo mātāpita ghātayī
kāmān sevatu śīlavantu vadhayī tasmādvivarjennaro  // SRS_35.64 //
(Vaidya 245)
kāmān sevatu rāja pārthivavarā varjetva ṛddhimimāṃ
ghorān gacchati karkaśān dukhakarānnarakān bhayānantakān  /
pāpaṃ karma karoti īdṛśa viduṃ bhikṣuṃ vadhetī sadā
tasmāt pāpu vivarjitavyu vividhaṃ yo icchi bodhiṃ śivām  // SRS_35.65 //
rūpāṇi śabdān rasa tatha gandha śreṣṭhān spraṣṭavyadharmān tyajati alīnacittaḥ  /
kāyaṃ viditva yathariva māya tucchaṃ cakṣuṃ ca śrotraṃ tathariva ghrāṇa jihvam  // SRS_35.66 //
dāne śikṣitu śīli apratisamaḥ kṣāntiṃ ca vīryaṃ tathā
dhyānaṃ sevatu prajñapāramigataḥ sattvāna arthakaraḥ  /
lokaḥ sarvu sadevakaḥ samanujaḥ prekṣanti maitryā jinaṃ
teno cakṣu mahāndhakāragahane budhyanti bodhiṃ śivām  // SRS_35.67 //
hastī aśvarathāṃstyajanti muditā aṅgālamañcāṃstathā
śibikāṃ dollikayugyayānavṛṣabhān grāmāṇi rāṣṭrāṇi ca  /
nagaraṃ rājya tyajitva svarṇasphaṭikāṃ rūpyaṃ pravālāṃstathā
bhāryāpriyaputradhīrasvaśirāstyajitvā bodhiprasthitāḥ  // SRS_35.68 //
pūjāṃ co atulāṃ karonti muditāḥ puṣpebhi gandhebhi co
gṛhya cchatradhvajā patāka vividhā saṃgītibhāṇḍāni ca  /
no cāpī abhinandiṣu bhavagatiṃ jñātvāna śūnyān bhavān
teno lakṣaṇacitritā daśabalā bhāsanti sarvā diśaḥ  // SRS_35.69 //
na kāmadhātau na ca rūpadhātāvārūpyadhātau ca na te niviṣṭāḥ  /
traidhātukaṃ nābhiniviṣṭadharmā ye bodhisattvāḥ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.70 //
no ātmasaṃjñā na ca puna sattvasaṃjñā no jīvasaṃjñā pudgalasaṃjña nāpi  /
nityaṃ carantā aśabalu brahmacaryaṃ ye bodhisattvāḥ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.71 //
na bhāvasaṃjñā na ca punarabhāvasaṃjñā na kṣemasaṃjñā na punarakṣemasaṃjñā  /
(Vaidya 246)
no saukhyasaṃjñā na punarasaukhyasaṃjñā ye bodhisattvāḥ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.72 //
no astisaṃjñā na punarnāstisaṃjñā no istrisaṃjñā na punaḥ puruṣasaṃjñā  /
na grāmasaṃjñā na ca nagareṣu saṃjñā no rāṣṭrasaṃjñā na pi nigameṣu saṃjñā  // SRS_35.73 //
no rāgasaṃjñā na puna virāgasaṃjñā no doṣasaṃjñā na punaradoṣasaṃjñā  /
no mohasaṃjñā na punaramohasaṃjñā ye bodhisattvāḥ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.74 //
no indriyebhirna puna te balebhirbodhyaṅgadhyāne na ca puna te niviṣṭāḥ  /
traidhātuke te pravijahi doṣa sarva ye bodhisattvāḥ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.75 //
no rāgaraktā na ca puna doṣaduṣṭā no mohamūḍhā aśaṭha bhavanti nityam  /
dṛṣṭvā ca buddhā daśabala satkaronti no cāpi svargaṃ matidhara prārthayanti  // SRS_35.76 //
teṣāṃ śrutvā parata viśiṣṭadharmaṃ no bhuya tasmin bhavati kadāci kāṅkṣā  /
tailasya pātraṃ yathariva accha śuddhaṃ chedācchedaṃ paramata tebhi jñātam  // SRS_35.77 //
snehaṃ kurvatu jāyate anunayaḥ so 'pī kileśo mahān
doṣaṃ kurvatu jāyate 'sya pratigho vairaṃ bhayaṃ pāpakam  /
dvāvetau vijahitvanā matigharā bodhāya ye prasthitāḥ
te bhontīha nararṣabhā daśabalā loke samabhyudgatāḥ  // SRS_35.78 //
adhyātmaṃ prajahitva bāhyamapi co dharmasvabhāve sthitāḥ
śīlaskandhu viśodhito aśabalo akhaṇḍa acchidritaḥ  /
(Vaidya 247)
no vā teṣu kadāci śīla śabalaṃ no cāpi kalmāṣatā
dvāvetau parivarjiyā matidharā budhyanti bodhiṃ śivām  // SRS_35.79 //
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
ahaṃ sa pūrve caramāṇu cārikāṃ rājā abhūvaṃ tada śūradattaḥ  /
ratanāvatī nāma sa rājadhānī udyānabhūmiryatu niṣkramāmi  // SRS_35.80 //
rathābhirūḍhastada dṛṣṭva bhikṣuṃ samantaprāsādiku darśanīyam  /
dvātriṃśatā kavacitu lakṣaṇebhirobhāsayantaṃ daśa diśatā samantāt  // SRS_35.81 //
supuṣpacandro diśatā suviśruto hitānukampī karuṇāvihārī  /
sattvānukampī nagaraṃ praviṣṭaḥ śirīya tejena ca śobhamānaḥ  // SRS_35.82 //
ahaṃ ca rūpeṇa tādṛśo 'bhavaṃ mātsaryamutpannu subhairavaṃ me  /
kāmeṣu gṛddho grathitaśca rājye mā eṣa rājyānmama cyāvayeta  // SRS_35.83 //
putrāṇa saṃpūrṇa sahasra mahyaṃ rathānurūḍhā anuyānti pṛṣṭhataḥ  /
vicitramukuṭābharaṇā vibhūṣitā yatha devaputrāstridaśendra yānti  // SRS_35.84 //
duhitṝṇa tasmin śata pañca mahyaṃ maṇipādukārūḍha sudarśanīyāḥ  /
ābaddhamukuṭābharaṇā vibhūṣitāste hemajālai rathu te vahanti  // SRS_35.85 //
strīṇāṃ sahasrāṇi aśīti mahyaṃ prāsādikāḥ sarva sudarśanīyāḥ  /
(Vaidya 248)
rathādhirūḍhāḥ samudīkṣya bhikṣuṃ prāsādikaṃ merumivodgataśriyam  // SRS_35.86 //
dṛṣṭvā ca tāsāṃ pitṛsaṃjña jātā utpāditaṃ citta varāgrabodhaye  /
samādayitvā tada brahmacaryaṃ kṣipiṃsu tānābharaṇān manoramān  // SRS_35.87 //
īrṣyā mamotpanna abhūṣi tatkṣaṇaṃ vyāpādadoṣaśca khilaṃ cā dāruṇam  /
aiśvaryamattaśca vadāmi putrān ghāteya bhikṣuṃ sthitu yaḥ purastāt  // SRS_35.88 //
śrutvātha te mahya kumāra vākyaṃ suduḥkhitā durmanaso abhūvan  /
mā eva pravyāhara tāta vācaṃ na ghātayāmo vaya bhikṣumīdṛśam  // SRS_35.89 //
yadyaṅgamaṅgātu śarīra chidyet kalpāna koṭyo yatha gaṅgavālukāḥ  /
na tveva bhikṣuṃ vaya hiṃsayema tathāhi bodhāya utpannu cittam  // SRS_35.90 //
śrutvātha rājā tada putravāsyaṃ bhṛtyaṃ bhaṇī roṣitu vadhyaghātakam  /
ānetha śīghraṃ imu bhikṣu ghātayī sthitu yaḥ purastāpi antaḥpurasya  // SRS_35.91 //
athāgamī paści sa vadhyaghātako sa raudracitto va su nandināmā  /
asiṃ gṛhītvāna sa tailapāyitaṃ yeno kṛto bhikṣuṇa aṣṭakhaṇḍaḥ  // SRS_35.92 //
kṛtvā tvakarmeti sughorarūpaṃ niryātu udyānu gatā kṣaṇena  /
(Vaidya 249)
na tasya krīḍā na ratī ca jāyate smaritva bhikṣuṃ tada puṣpacandram  // SRS_35.93 //
sa śīghraśīghraṃ tvaramāṇarūpaḥ tataḥ praviṣṭaḥ svaku rājadhānīm  /
rathābhirūḍho gatu taṃ pradeśaṃ yasmin kṛto bhikṣu sa aṣṭakhaṇḍam  // SRS_35.94 //
aśrauṣi so ghoṣamathāntarīkṣād bahūn devānayutāna krandatām  /
kalirāja pāpaṃ subahu tvayā kṛtaṃ cyuto gamiṣyasyasukhaṃ avīcim  // SRS_35.95 //
śrutvāna rājā marutāna ghoṣaṃ suduḥkhito durmanu trastacittaḥ  /
bahū mayā dāruṇa pāpakaṃ kṛtaṃ yeno mayā ghātitu puṣpacandraḥ  // SRS_35.96 //
yaḥ putru buddhāna nararṣabhāṇāṃ anantajñānīna tathāgatānām  /
guptendriyaḥ sūratu śāntamānasaḥ so 'pī mayā ghātitu kāmakāraṇāt  // SRS_35.97 //
yo dharmu dhāreti tathāgatānāṃ saddharmakośaṃ kṣayi vartamāne  /
jñānapradīpaṃ kari sarvaloke kaṣṭaṃ sa me ghātitu kāmakāraṇāt  // SRS_35.98 //
yo dharma pravyāharatī prajānāṃ gambhīra śāntaṃ nipuṇaṃ sudurdṛśam  /
yo bodhimaṇḍasya varasya deśakaḥ so 'yaṃ mayā ghātitu kāmakāraṇāt  // SRS_35.99 //
yo dharmakośaṃdharu nāyakānāmandhasya lokasya pradīpabhūtaḥ  /
(Vaidya 250)
yo dhāraṇī dhārayi sūtrarājaṃ sa kiṃ mayā ghātitu kāmakāraṇāt  // SRS_35.100 //
asaṃkiliṣṭaḥ suviśuddhajñānī śāntaḥ praśāntaḥ satataṃ samāhitaḥ  /
kāmāndhabhūtena mayādya ghātito yenātikaṣṭaṃ nirayaṃ gamiṣye  // SRS_35.101 //
ye 'tīta buddhāpyatha ye anāgatā ye cāpi tiṣṭhanti narottamā jināḥ  /
anantavarṇān guṇasāgaropamān upaimi sarvān śaraṇaṃ kṛtāñjaliḥ  // SRS_35.102 //
ghorān gamiṣye nirayāṃścyutasya trātā na tatra pratividyate mama  /
karmaṃ hyaniṣṭaṃ hi kṛtaṃ mayādya yad ghātito 'yaṃ maya dharmabhāṇakaḥ  // SRS_35.103 //
dhik pāpacittaṃ vyasanasya kartṛ dhig rājabhāvaṃ madagarvitānām  /
ekaḥ prayāsyāmi vihāya sarvaṃ sāraṃ na me kiṃcidito gṛhītam  // SRS_35.104 //
viśuddhadharmo gatadoṣamohaḥ priyaṃvadaḥ kāruṇiko jitātmā  /
adūṣakaḥ sarvajanaikabandhuḥ kasmāddhato me varapuṣpacandraḥ  // SRS_35.105 //
hā suvratā kṣāntitapodhanāḍhyā hā rūpadākṣiṇyaguṇairupetā  /
hā niṣkuhā śrīghana niṣprapañcā kuha prayāto 'si vihāya mā tvam  // SRS_35.106 //
adyāvagacchāmi maharṣivākyaṃ kāmā hyanityā vadhakāḥ prajānām  /
manojvarā durgatihetavaśca tasmāt prahāsye eta kāmacaryām  // SRS_35.107 //
(Vaidya 251)
yāsye ghoramahaṃ hyavīcinirayaṃ trāṇaṃ na me vidyate
pāpaṃ karma kṛtaṃ hyaniṣṭamasukhaṃ bhikṣurmayā ghātitaḥ  /
muktvā rājya hu brahmacaryaparamaḥ pūjāṃ kariṣye varāṃ
puṣpairgandhavilepanaiḥ suruciraiḥ stūpaṃ kariṣyāmyaham  // SRS_35.108 //
putrāśco duhitṝḥ striyo gṛhapatī ye cā amātyā mama
śreṣṭhī naigama kṣatriyā bahuvidhāḥ sarveṣa bhāṣāmyaham  /
agaruṃ padmaku candanaṃ suruciraṃ gandhāśca ye śobhanāḥ
śīghraṃ kurvatha mañjugarbhaśibikāṃ yadbhikṣu dhmāpīyatu  // SRS_35.109 //
śrutvā pārthivavākya sarvanagaraṃ gandhāṃ haritvā varāṃ
citikāṃ kṛtva manojñagandha rucirāmāropya bhikṣuṃ tahim  /
agaruṃ padmaku candanaṃ satagaraṃ spṛkkāṃ tathā pāṭalāṃ
puṣpairmālyavilepanena ruciraistailena prajvālayī  // SRS_35.110 //
droṇyāṃ tasya kṛtaṃ śarīramabhavad yā māpitā bhikṣubhis
teṣāṃ stūpu karitva rāja avacī pūjāsya kāmāmyaham  /
puṣpaṃ mālya vilepanaṃ ca grahiya cchatrān patākāṃ dhvajāṃs
tasmiṃstūryasahasrakoṭinayutāṃ vādāpayī pārthivaḥ  // SRS_35.111 //
traikālyaṃ divase vrajī mahipati bhikṣusya stūpaṃ tadā
triṣvapyadhvasu deśayī purīmakaṃ yatkiṃci pāpaṃ kṛtam  /
varṣā koṭisahasra pañcanavatiṃ taṃ kṣepayī duṣkṛtaṃ
śīlaṃ paści akhaṇḍa rakṣitu varaṃ śuddhaṃ śucī nirmalam  // SRS_35.112 //
varṣā koṭisahasra pañcanavatiṃ poṣī tadā poṣadhaṃ
bhinne co tada ātmabhāvi patito ghorāmavīciṃ punaḥ  /
kṛtvā nirghṛṇa karma vedayi dukhaṃ kāmaṃnidānaṃ bahu
buddhā koṭisahasra pañcanavatiṃ vīrāgitā ye mayā  // SRS_35.113 //
varṣā koṭisahasra pañcanavatī andho 'hamāsaṃ tadā
dvāṣaṣṭī pi ca kalpa koṭinayutā netrā mi bhinnā purā  /
naikā kalpasahasra koṭinayutāmutpāṭya cakṣurhṛtaṃ
hastā cchinna anantakalpanayutān pādāśca karṇāḥ śirāḥ  // SRS_35.114 //
mānuṣye sati kalpakoṭinayutānanyāsu vā jātiṣu
duḥkhā vedana vedayāmi ca ciraṃ saṃsāraduḥkhārditaḥ  /
kṛtvā pāpaku karma duḥkhanubhavī saṃsāramāṇaściraṃ
tasmāt pāpu na kuryu adhvi tribhave yo bodhimicchecchivām  // SRS_35.115 //
(Vaidya 252)
deśetva karmaṃ purimaku rājaśreṣṭho nāsau vimucyī purimaku duṣkṛtātaḥ  /
kṛtvā ca karmaṃ purimaku ghorarupaṃ sa ca cyavitva gacchennirayamavīci ghoram  // SRS_35.116 //
hastā vicchinnāstathapi ca pāda karṇa nāsā vicchinnā bahuvidha nantakalpān  /
netrā ca mahyaṃ balaśo hṛtā kṣipitvā utkṣipta daṇḍairvicaratu cārikāyām  // SRS_35.117 //
tyaktvā svakāye śira kara bodhihetoḥ putrāśca dārānnayana tathātmamāṃsam  /
hastāṃśca pādān parityaji hṛṣṭacitto no ca kṣapemī purimaku pāpakarma  // SRS_35.118 //
rājā abhūvaṃ tada ahu śūradatto te putra mahyaṃ carimaka dharmapālāḥ  /
padmottaro 'yaṃ āsi supuṣpacandro vasunandi āsīddaśabalu śāntirājaḥ  // SRS_35.119 //
si nārisaṃgho suvipula kṣatriyāśco gṛhapatī ye balapati ye camātyāḥ  /
śreṣṭhī tathaiva naigama kodṛrājā sarve 'pyabhūṣī daśabala niṣkileśāḥ  // SRS_35.120 //
kumāra evācaritamanantakalpaṃ dṛṣṭvān buddhān dhutaguṇa niṣkileśāḥ  /
te te mi duḥkhā tada anubhūtapūrvā carantu śreṣṭhāṃ ima bodhicaryām  // SRS_35.121 //
yo bodhisattvaḥ pratiṣṭhita dhāraṇīye maitrāvihārī acalitu aprakampī  /
(Vaidya 253)
nāsau kadācid vrajati apāyabhūmiṃ pūjetva buddhān dhutaguṇa niṣkileśān  // SRS_35.122 //
yo icchi buddho kathamiha dharmasvāmī dvātriṃśatībhiḥ kavacitu lakṣaṇebhiḥ  /
so śīlarakṣī aśabala apravedhā deśeti dharmaṃ pratiṣṭhitu dhāraṇīye  // SRS_35.123 //
iti śrīsamādhirāje supuṣpacandraparivartaḥ pañcatriṃśatitaḥ || 35 ||
(Vaidya 254)
36 Śīlaskandhanirdeśaparivartaḥ |
tasmāttarhi kumāra ya ākāṅkṣedbodhisattvo mahāsattvaḥ kimityahaṃ sukhamanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyeyamiti, tena kumāra bodhisattvena mahāsattvena śīlaskandhe supratiṣṭhitena bhavitavyam, sarvabodhisattveṣu ca śāstṛpremasaṃjñā upasthāpayitavyā ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
yaḥ śīlaskandhe pratiṣṭhitu bodhisattvo hitaiṣicitto vicarati cārikāyām  /
kṣipraṃ sa gatvā abhiratibuddhakṣetraṃ kṣāntiṃṃ labhitvā bhaviṣyati dharmarājaḥ  // SRS_36.1 //
tasmāt samagrā bhavatha aduṣṭacittāḥ sarve ca bhogā satata manāpakārī  /
dṛṣṭvā ca buddhān śirighana aprameyān bodhiṃ spṛśitvā bhaviṣyatha dharmasvāmī  // SRS_36.2 //
tasmācchruṇitvā ima vara ānuśaṃsān dṛṣṭā ca bhikṣūn parama suśīlavantā  /
niḥśāṭhiyeno vidu sada sevitavyāḥ samādhiptāptā bhaviṣyatha nocireṇa  // SRS_36.3 //
sacennidhānāparimitāpramāṇa pūrṇā bhaveyu maṇiratanebhi saptaiḥ  /
tathaiva bhūyo ratanavarāṇa pūrṇāḥ kṣetrā bhaveyurvālikagaṅgatulyāḥ  // SRS_36.4 //
dānādhimukto bhaviya sa bodhisattva ekaika rātriṃdivamiha dānu dadyāt  /
evaṃ dadan so bahuvidha kalpakoṭīḥ no viṣṭhitaḥ syād vālika gaṅgatulyāḥ  // SRS_36.5 //
yaśco samādhiṃ imumiha bodhisattvo śrutvāna dhāreta sugatavarāṇa gañjam  /
yaḥ puṇyaskandho bhavati gṛhītu teno tat sarvadānaṃ kalamapi nānubhoti  // SRS_36.6 //
(Vaidya 255)
eṣo varo anupama puṇyaskandho jñānasya kośa aparimitākaropama  /
śrāddho naro yo imu ānulomikaṃ dhāreyya agraṃ imu virajaṃ samādhim  // SRS_36.7 //
dhāreyya eta viraja samādhi śānta mahādhano bhavati sa bodhisattvaḥ  /
mahāsamudro bahuvidharatanasya ākaro na tasya puṇyasya pramāṇamasti  // SRS_36.8 //
varehi dharmehi acintiyehi saṃbṛhito vuccati bodhisattvaḥ  /
na tasya bodhāya kadāci saṃśayo ya uddiśeyāti imaḥ samādhim  // SRS_36.9 //
saṃsthāpya lokācariyaṃ vināyakaṃ buddhaṃ mahākāruṇikaṃ svayaṃbhuvam  /
yaḥ puṇyaskandhena vareṇupeto acintiyo yasya pramāṇu nāsti  // SRS_36.10 //
na uttaro tasya ca sattva kaścit mahāsahasrāya kadāci vidyate  /
yaḥ puṇyaskandhena samo bhaveta jñānena vāsādṛśācintiyena  // SRS_36.11 //
anyatra yaḥ śrutva samādhimetaṃ dhāreyya vāceyya paryāpuṇeyyā  /
paryeṣamāṇo 'tula budhabodhiṃ na tasya jñānena samo bhaveta  // SRS_36.12 //
sacet kumārā siya ayu dharmarūpa yaḥ puṇyaskandho upacitu tena bhoti  /
dhāratu vācetu imaṃ samādhiṃ na so viceyyā iha pṛthulokadhātuṣu  // SRS_36.13 //
tasmāt kumāreha ya bodhisattvo ākāṅkṣate pūjitu sarvabuddhān  /
(Vaidya 256)
asaṅganirdeśapadārthakovido atīta utpanna tathāgatāṃśca dhāretu vācetu imaṃ samādhim  // SRS_36.14 //
eṣā hi sā bodhi tathāgatānāṃ śraddhehi mahyaṃ vacanaṃ kumārāḥ  /
na bhāṣate vācamṛṣāṃ tathāgato na hīdṛśāḥ sattva mṛṣāṃ vadanti  // SRS_36.15 //
yasmin mayā śodhitu ātmagrāho itaḥ pure kalpaśatānacintiyān  /
śreṣṭhā carantena pi bodhicārikāṃ paryeṣamāṇena imāṃ samādhim  // SRS_36.16 //
tasmādimaṃ śrutva atha dharmagañjaṃ yaḥ sūtrakoṭīnayutāna āgamaḥ  /
yaḥ puṇyaskandho vipulo acintiyo yeno laghuṃ budhyati buddhajñānam  // SRS_36.17 //
sarveṣa sūtrāṇidamagrasūtramacintiyasyo kuśalasya ākaram  /
paryantu dharmāṇa na teṣa labhyate yāṃ so sadā nirdiśate viśāradaḥ  // SRS_36.18 //
chinditva bhinditva mahāsahasraṃ śakyaṃ gaṇetuṃ paramāṇusaṃcayaḥ  /
na tveva te sūtraśatā acintiyān pramātu yaṃ bhāṣati so aviṣṭhitaḥ  // SRS_36.19 //
āśvāsa praśvāsa gaṇetu śakyaṃ sarveṣa sattvāniha buddhakṣetre  /
paryantu sūtrāṇa na teṣa śakyaṃ yān bhāṣate so 'tra samādhiye sthitaḥ  // SRS_36.20 //
buddhāna kṣetrā yatha gaṅgavālikā ye teṣa sattvā gati teṣūpapannāḥ  /
gaṇetu te śakyamathāpi cintituṃ na teṣa sūtrāṇa ya nityu bhāṣate  // SRS_36.21 //
(Vaidya 257)
gaṇetu śakyamita kalpakoṭibhiḥ mahāsamudreṣviha yātti vālikāḥ  /
nadīṣu kuṇḍeṣu hradeṣu tadvad ananta sūtrānta sa yat prabhāṣate  // SRS_36.22 //
śakyaṃ gaṇetuṃ bahukalpakoṭiṣu ya āpaskandhaḥ sada tatra tiṣṭhati  /
śatāya bhinnāya vālāgrakoṭiyo svarāṅga teṣāṃ na tu śakyu sarvaśaḥ  // SRS_36.23 //
śakyaṃ gaṇetuṃ bahukalpakoṭibhirye sattva āsan purimeṇa tatra  /
ya ātmabhāve vinibaddhasārā na teṣa sūtrāntanirhāra jānitum  // SRS_36.24 //
gaṇetu śakyaṃ ruta sarvaprāṇināṃ ye santi sattvā daśasu diśāsu  /
na śakyu sūtrānta gaṇetu tasya yad bhāṣate 'sau satatamaviṣṭhitaḥ  // SRS_36.25 //
sarveṣa dharmāṇa nideśu jānati niruktinirdeśapadārthakovidaḥ  /
viniścaye bhūtanayeṣu śikṣi