Kinh Nguyệt Đăng Tam-muội (Samādhirājasūtra)

// SRS_17.103 //
jñānapratiṣṭhā tatha yogabhūmī yogeśvarī bodhayi prasthitānām  /
niṣevaṇā satpuruṣāṇa nityaṃ iyaṃ jine īdṛśa ānuśāsanī  // SRS_17.104 //
ayuktayogīna sadā vivarjanā tathāgatairbhāṣita buddhabhūmi  /
anumoditā sarvihi paṇḍitehi iyaṃ jine īdṛśa ānuśāsanī  // SRS_17.105 //
bālaiḥ pratikṣipta ajñātakehi abhūbhiratra pṛthuśrāvakāṇām  /
parigṛhītāḥ sada bodhisattvaiḥ iyaṃ jine īdṛśa ānuśāsanī  // SRS_17.106 //
tathāgatehi anubuddhametaṃ devehi co satkṛtu pūjitaṃ ca  /
anumoditaṃ brahmasahasrakoṭibhiḥ kaccijjino bhāṣati taṃ samādhim  // SRS_17.107 //
nāgasahasrehi sadā susatkṛtaṃ suparṇayakṣehi ca kinnarehi  /
yā bhāṣitā bodhivarā jinebhiḥ kaccijjino bhāṣati taṃ samādhim  // SRS_17.108 //
paryāpta yā nityu supaṇḍitehi dhanaṃ ca śriṣṭhaṃ pravaraṃ sulabdham  /
(Vaidya 119)
nirāmiṣaṃ jñāna cikitsa uttamā kaccijjino bhāṣati taṃ samādhim  // SRS_17.109 //
jñānasya koṣaḥ pratibhānamakṣayaṃ sūtrāntakoṭīna praveśa eṣaḥ  /
parijña traidhātuki bhūtajñānaṃ kaccijjino bhāṣati taṃ samādhim  // SRS_17.110 //
naukā iyaṃ deśita pāragāmināṃ nāvā pi co oghagatāna eṣā  /
kīrtiryaśo vardhati varṇamālā yeṣāmayaṃ śānta samādhi deśitaḥ  // SRS_17.111 //
praśaṃsa eṣā ca tathāgatānāṃ stavaśca eṣo puruṣarṣabhāṇām  /
stava bodhisattvāna nayaśca akṣayo yehī ayaṃ śānta samādhi deśitaḥ  // SRS_17.112 //
maitrī iyaṃ doṣaśame prakāśitā upekṣiyaṃ kāruṇikāna bhūmim  /
āśvāsayanteṣa mahāśayānāṃ yeṣāṃ kṛtenaiṣa samādhi bhāṣitaḥ  // SRS_17.113 //
pratipattiyaṃ deśita siṃhanādināmitu buddhajñānasya varasya āgamaḥ  /
sarveṣa dharmāṇa svabhāvamudrāḥ samādhyayaṃ deśitu nāyakehi  // SRS_17.114 //
sarvajñajñānasya ca āharitrimā caryā iyaṃ bodhayi prasthitānām  /
vitrāsanaṃ māracamūya cāpi samādhyayaṃ śānta jinena deśitaḥ  // SRS_17.115 //
vidyā iyaṃ dharmasthitāna tāyināṃ amitramadhye paramā ca rakṣā  /
pratyarthiṃkānāṃ sahadharmanigrahāḥ samādhyayaṃ śānta jinena deśitaḥ  // SRS_17.116 //
(Vaidya 120)
pratibhānabhūmī iya saṃprakāśitā balā vimokṣā tatha indriyāṇi  /
viśiṣṭa aṣṭādaśa buddhadharmāḥ samādhi śānteṣa niṣevamāṇāḥ  // SRS_17.117 //
daśāna paryeṣṭi balāna bhūtā pūrvanimittaṃ pi ca buddhajñāne  /
ye buddhadharmāḥ puruṣottamena prakāśitā lokahitānukampinā  // SRS_17.118 //
buddhāna putrebhirayaṃ pratīhito vimokṣakāmānayu mārgu deśitaḥ  /
prītiśca tasmin sugatātmajānāṃ śruṇitvimaṃ śānta samādhi durdṛśam  // SRS_17.119 //
yā buddhajñānasya ca pāripūritā yābheṣate paṇḍitu bodhisattvaḥ  /
viśuddhacittaśca śucirniraṅgaṇo imaṃ niṣeveta samādhi śāntam  // SRS_17.120 //
pariśuddha kāyo 'sya yathā jināna vimokṣajñānaṃ ca vimuktidarśanam  /
asaṃkiliṣṭaḥ sada rāgabandhanaiḥ imaṃ niṣeveta samādhi bhadrakam  // SRS_17.121 //
abhūmi doṣe vigamaśca mohe jñānasya co āgamu muktimicchataḥ  /
vidyāya utpādu avidyanāśakam imaṃ niṣeveta samādhi śāntam  // SRS_17.122 //
vimuktisārāṇiya tṛpti bhāṣitā dhyāyīnayaṃ śānta samādhi deśitaḥ  /
cakṣuśca buddhānamaninditānāmimaṃ niṣeveta samādhi śāntam  // SRS_17.123 //
abhijña eṣā bahukṣetre darśitā ṛddhiśca buddhāna ananta darśitā  /
yā dhāraṇī sāpi tato na durlabhā niṣevamāṇasya samādhimetam  // SRS_17.124 //
(Vaidya 121)
śāntendriyasyo iha sthānu bodhaye idamadhiṣṭhānamanantadarśitam  /
sūkṣmaṃ ca jñānaṃ vipulaṃ viśuddhaṃ niṣevamāṇasya imaṃ samādhim  // SRS_17.125 //
su budhyate naiṣa ayuktayogairvivartanaṃ sarvasu akṣarāṇām  /
na śakyu ghoṣeṇa vijānanāya yeno ayaṃ śānta samādhi na śrutaḥ  // SRS_17.126 //
jñātaṃ tu vijñairayu bodhisattvairyathā va yaṃ deśitu dharmasvāminā  /
pratibuddhu śāntehi aninditehi imaṃ samādhiṃ pratiṣevamāṇaiḥ  // SRS_17.127 //
ārabdhavīryehi samudgṛhītamupasthitaṃ ca sāpi sadā sudhāritam  /
duḥkhakṣayo jātinirodhajñānamimaṃ samādhiṃ pratiṣevamāṇaiḥ  // SRS_17.128 //
sarveṣa dharmāṇamajāti bhāṣitā evaṃ ca sarvāsu bhavaggatīṣu  /
jñānāgru buddhāna mahāśayānāṃ kaccijjino bhāṣati taṃ samādhim  // SRS_17.129 //
tasyo kumārasyimi gātha bhāṣato aṣṭāśītiniyutasahasra pūrṇāḥ  /
ghoṣānugā kṣānti labhiṃsu tatra avivartikāye sthitu buddhajñāne  // SRS_17.130 //
dṛḍhabalastamavadī kumāramadyāpi so tiṣṭhati lokanāthaḥ  /
pṛcchāmi tvaṃ dāraka etamarthaṃ kutastvayā eṣa śrutaḥ samādhiḥ  // SRS_17.131 //
kumāru rājan avadī śṛṇohi dṛṣṭasmi koṭīniyutaṃ jinānām  /
(Vaidya 122)
ekasmi kalpasmi te sarvi satkṛtā ayaṃ ca me śānta samādhi pṛcchitaḥ  // SRS_17.132 //
catvāri kalpā navatiṃ ca anye kalpāna koṭīniyutā sahasrāḥ  /
jātismaro bhomyahu tatra tatra na cāpi garbhe upapadyi jātu  // SRS_17.133 //
tato mayā eṣā samādhi bhāvitaḥ śuddhaṃ śrutasteṣa jināna bhāṣatām  /
śrutvā ca uddiṣṭu janetva chandaṃ niṣkāṅkṣaāptena spṛśiṣyi bodhim  // SRS_17.134 //
ye bhikṣu mahyaṃ paripṛcchadenti paryāpuṇantasya imaṃ samādhim  /
upasthapemī ahu tatra gauravaṃ yathaiva lokārthakarāṇa antike  // SRS_17.135 //
yeṣāṃ mayā antika eka gāthā uddiṣṭa caryāṃ caratānulomikīm  /
mānyāmi tānapyahu śāntu ete upasthapemī ahu buddhagauravam  // SRS_17.136 //
yaścāpi māṃ pṛcchitu kaścideti paryāpuṇantaṃ imu satsamādhim  /
svapnāntare 'pīha na me 'sti kāṅkṣā nāhaṃ bhaviṣye jinu lokanāyakaḥ  // SRS_17.137 //
vṛddheṣu madhyeṣu naveṣu bhikṣuṣu sagauravo bhomyahu supratītaḥ  /
sagāravasyo mama vardhate yaśaḥ puṇyaṃ ca kīrtiśca guṇāstathaiva  // SRS_17.138 //
kalīvivādeṣu na bhomi utsuko alpotsuko bhomyahu tatra kāle  /
anyā gatirbhoti karitva pāpakaṃ anyā gatirbhoti karitva bhadrakam  // SRS_17.139 //
ayuktayogāna asaṃyatānāmamanojña teṣāṃ vacanaṃ śruṇitvā  /
(Vaidya 123)
karmasvako bhomyahu tasmi kāle kṛtasya karmasya na vipraṇāśaḥ  // SRS_17.140 //
na hyatra krodho bhavatī parāyaṇaṃ kṣāntībalaṃ gṛhṇayahu buddhavarṇitam  /
kṣāntiḥ sadā varṇita nāyakehi kṣāntiṃ niṣevitva na bodhi durlabhā  // SRS_17.141 //
ahaṃ ca bhomī sada śīlavanto anyāṃśca śīlasmi pratiṣṭhapemi  /
śīlasya varṇu sadahaṃ bhaṇāmi varṇaṃ ca bhoti mama tatra bhāṣitam  // SRS_17.142 //
araṇyavarṇaṃ ca sadā pi bhāṣe śīlasmi co bhomi sadā pratiṣṭhitaḥ  /
samādapemi ahu anya poṣadhe tāṃścaiva bodhāya samādapemi  // SRS_17.143 //
tān brahmacarye 'pi samādapemi arthasmi dharmasmi pratiṣṭhapemi  /
teṣāṃ ca bodhimyahu bodhimārgaṃ yasminnime bhonti ananta saṅgāḥ  // SRS_17.144 //
smarāmyahaṃ kalpamatītamadhvani yadā jino āsi svarāṅgaghoṣaḥ  /
pratijña tasyo purataḥ kṛtā me kṣāntībalo bhomyahu nityakālam  // SRS_17.145 //
tatra pratijñāya pratiṣṭhihitvā varṣāṇa koṭī caturo aśītim  /
māreṇahaṃ kutsita paṃsitaśca na caiva cittaṃ mama jātu kṣubdham  // SRS_17.146 //
jijñāsanāṃ tatra karitva māro jñātvāna mahyaṃ dṛḍha kṣāntimaitrīm  /
prasannacittaścaraṇāni vandya me pañcaśatā bodhivarāya prasthitāḥ  // SRS_17.147 //
(Vaidya 124)
amatsarī bhomyahu nityakālaṃ tyāgasya co varṇa sadā prabhāṣe  /
āḍhyaśca bhomī dhanavān mahātmā durbhikṣakāle bahu bhomi dāyakaḥ  // SRS_17.148 //
ye bhikṣu dhārenti imaṃ samādhiṃ ye cāpi vācenti ya uddiśanti  /
karomi teṣāṃ ahu pāricaryāṃ sarve ca bheṣyanti narāṇamuttamāḥ  // SRS_17.149 //
karmaṇā tenāhamanuttareṇa paśyāmi buddhān bahu lokanāthān  /
labhitva pravrajya jinānuśāsane bhavāmi nityaṃ vidu dharmabhāṇakaḥ  // SRS_17.150 //
dhūtābhiyukto ahu bhomi nityaṃ kāntāramāraṇya sadā niṣevī  /
nāhārahetoḥ kuhanāṃ karomi saṃtuṣṭu bhomī itaretareṇa  // SRS_17.151 //
anīrṣuko bhomyahu nityakālaṃ kuleṣu cāhaṃ na bhavāmi niśritaḥ  /
kuleṣu saktasya hi īrṣya vardhate anīrṣyukastuṣṭi vaneṣu vindami  // SRS_17.152 //
maitrīvihārī ahu bhomi nityamākruṣṭu santā na janemi krodham  /
maitrīvihāriṣyami sūratasya caturdiśaṃ vardhati varṇamālā  // SRS_17.153 //
alpecchu saṃtuṣṭu bhavāmi nityamāraṇyakaścaiva dhutābhiyuktaḥ  /
na cotsṛjāmī ahu piṇḍapātaṃ dṛḍhaṃ samādhāna dhuteṣu vindami  // SRS_17.154 //
śrāddhaśca bhomī manasaḥ prasādo bahuprasādaḥ sada buddhaśāsane  /
(Vaidya 125)
prasāda bahu lapsyami ānuśaṃsā prāsādiko bhomi ahīna indriyaḥ  // SRS_17.155 //
yaścaiva bhāṣāmyahu tatra tiṣṭhe pratipattisāro ahu nityu bhomi  /
pratipattisārasyimi devanāgāḥ kurvantyusthānu prasannacittāḥ  // SRS_17.156 //
guṇā ime kīrtita yāvatā me ete ca anye ca bahū aneke  /
ye śikṣitavyāḥ sada paṇḍitena yo icchatī budhyitu buddhabodhim  // SRS_17.157 //
smarāmyato bahutaru duṣkarāṇi ye pūrvakalpe caritānyaneke  /
bahuṃ pi dānīṃ bhaṇitu na śakyaṃ gacchāmi tāvat sugatasya antikam  // SRS_17.158 //
sutīkṣṇaprajño vidu bodhisattvo tasmin kṣaṇe sparśayi pañcabhijñā  /
ṛddhīya so gacchi jinasya antike sa prāṇikoṭībhiraśītibhiḥ saha  // SRS_17.159 //
dṛḍhabalo paramu udagra āsīt sārdhaṃ tadā koṭiśatehi ṣaṣṭibhiḥ  /
upasaṃkramī mūlu tathāgatasya vanditva pādau purato nyaṣīdat  // SRS_17.160 //
adhyāśayaṃ tasya viditva rājño imaṃ samādhiṃ dvipadendra deśayi  /
śrutvā ca so pārthivimaṃ samādhiṃ ujjhitva rājyaṃ nirapekṣu pravrajī  // SRS_17.161 //
sa pravrajitvāna imaṃ samādhiṃ bhāveti vāceti prakāśayeti  /
sa ṣaṣṭibhiḥ kalpasahasru paścāt padmottaro nāma jino abhūṣi  // SRS_17.162 //
ṣaṣṭistadā koṭiśata anūnakā ye rājña sārdhaṃ upasaṃkramī jinān  /
(Vaidya 126)
te cāpi śrutvaiva samādhimetaṃ tuṣṭā udagrāstada pravrajiṃsu  // SRS_17.163 //
te pravrajitvāna imaṃ samādhiṃ dhāreṃsu vāceṃsu prakāśayiṃsu  /
ṣaṣṭīna kalpāni nayutāna atyayā spṛśiṃṣu bodhiṃ varamekakalpe  // SRS_17.164 //
anantajñānottaranāmadheyā abhūṣi buddhā naradevapūjitāḥ  /
tadekameke dvipadānamuttamo mocenti sattvānyatha gaṅgavālikāḥ  // SRS_17.165 //
śīrībalo rāju ahaṃ abhūṣi imāṃ caranto varabodhicārikām  /
ye mama putrāḥ śata pañca āsan imameva ete anudharmapāpāḥ  // SRS_17.166 //
evaṃ mayā kalpasahasrakoṭayo ārabdhavīryeṇa atandritena  /
samādhi paryeṣṭa ayaṃ viśuddhaḥ samudānayanneti tamagrabodhim  // SRS_17.167 //
kumāra tasmāddhi ye bodhisattvā ākāṅkṣate etu samādhimeṣitum  /
ārabdhavīryo nirapekṣu jīvite mamā kumārā anuśikṣate sadā  // SRS_17.168 //
iti śrīsamādhirāje bahubuddhanirhārasamādhimukhaparivarto nāma saptadaśaḥ ||
(Vaidya 127)
18 Samādhyanuparindanaparivartaḥ |
tatra bhagavāṃścandraprabhakumāramāmantrayate sma - tasmāt tarhi kumāra yo bodhisattvo mahāsattva imaṃ samādhimudgrahīṣyati paryavāpsyati dhārayiṣyati vācayiṣyati pravartayiṣyati uddekṣyati svādhyāsyati parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayiṣyati, tena bhāvanāyogamanuyuktena ca bhavitavyam | tasyaitaṃ pratipadyamānasya catvāro guṇānuśāṃsāḥ pratikāṅkṣitavyāḥ | katame catvāraḥ? yaduta anabhibhūto bhaviṣyati puṇyaiḥ || anavamardanīyo bhaviṣyati pratyarthikaiḥ | aprameyo bhaviṣyati jñānena | anantaśca bhaviṣyati pratibhānena | yo hi kaścit kumāra bodhisattvo mahāsattva imaṃ samādhimudgrahīṣyati paryavāpsyati dhārayiṣyati vācayiṣyati pravartayiṣyati uddekṣyati svādhyāsyati parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayiṣyati, tasyeme catvāro guṇānuśaṃsāḥ pratikāṅkṣitavyāḥ ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmi gāthā abhāṣata -
anābhibhūtaḥ puṇyehi nityakālaṃ bhaviṣyati  /
samādhiṃ śāntubhāvena sarvabuddhāna gocaram  // SRS_18.1 //
puṇyehi rakṣitaḥ śūro nityakālaṃ bhaviṣyati  /
caran sa paramāṃ śuddhāṃ viśiṣṭāṃ bodhicārikām  // SRS_18.2 //
nāsya pratyarthiko jātu viheṭhāṃ kaścit kariṣyati  /
parigṛhīto buddhehi nityakālaṃ bhaviṣyati  // SRS_18.3 //
aprameyaśca jñānena nityakālaṃ bhaviṣyati  /
anantaḥ pratibhānena dhārentaḥ śāntimāṃ gatim  // SRS_18.4 //
satatamanabhibhūtapuṇyaskandho bhaviṣyati śreṣṭhataraṃ tu bodhicaryām  /
na bhaviṣyati pratyarthiṃkāna dhṛṣyo imu varu śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_18.5 //
jñānu vipulu tasya bhoti tīkṣṇaṃ tatha pratibhānamananta cakṣu śuddham  /
bhaviṣyati sada tasya paṇḍitasya smṛtibalameva ca dhāraṇībalaṃ ca  // SRS_18.6 //
(Vaidya 128)
parama priyu manāpu paṇḍitānāṃ bhaviṣyati cārthapadaṃ prabhāṣamāṇaḥ  /
jñānu bahujanasya prajñavanto imu varu śānta samādhi bhāṣamāṇaḥ  // SRS_18.7 //
lābhi parama śreṣṭha cīvarāṇāṃ śayya nimantraṇamā(khā ?)dyabhojanānām  /
bhaviṣyati sukumāra darśanīyo imu varu śānta samādhi dhārayanto  // SRS_18.8 //
drakṣyati bahu buddha lokanāthān atuliya kāhiti pūja nāyakānām  /
na ca bhaviṣyati tasya antarāyo imu varu śānta samādhimeṣato hi  // SRS_18.9 //
bhāṣiṣyati purataḥ sthitva lokanāthān surucira gāthaśatehi tuṣṭacittaḥ  /
na ca bhaviṣyati tasya jātu hānī imu varu śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_18.10 //
sthāsyati purato 'sya lokanāthaḥ suruciralakṣaṇakāyu vyañjanebhiḥ  /
na ca bhaviṣyati tasya jñānahānī imu varu śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_18.11 //
na kadāci bhaviṣyati dīnacittaḥ satata bhaviṣyati āḍhyu no daridraḥ  /
na ca bhaviṣyati udgṛhītacitto imu varu śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_18.12 //
na ca bhaviṣyati vā akṣaṇeṣu mahīpati bheṣyati rājacakravartī  /
sada bhaviṣyati rājya tasya kṣemaṃ imu varu śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_18.13 //
jñānu vipulu nātra saṃśayo 'sti kṣapayitu kalpaśatehi bhāṣamāṇaiḥ  /
(Vaidya 129)
śruta imu samādhi śāntabhūmī yatha upadiṣṭa tathā sthiheta dhīro  // SRS_18.14 //
aparimita ananta kalpakoṭyo daśabala tasya bhaṇeyurathānuśaṃsām  /
na ca parikīrtitā kalā bhaveyyā yatha jalabindu grahītu sāgarāto  // SRS_18.15 //
harṣitu sa kumāru tasmi kāle utthitu prāñjaliko namasyamānaḥ  /
daśabalabhimukho sthito udagro giravarāya udānudānayati  // SRS_18.16 //
acintiyo mahāvīro lokanātha prabhākaraḥ  /
yāvacceme narendreṇa anuśaṃsāḥ prakāśitāḥ  // SRS_18.17 //
ākhyāhi me mahāvīra hitaiṣī anukampakaḥ  /
ko nāma paścime kāle idaṃ sūtraṃ śruṇiṣyati  // SRS_18.18 //
tamenamavadacchāstā kalaviṅkarutasvaraḥ  /
asaṅgajñānī bhagavānimāṃ vācaṃ prabhāṣate  // SRS_18.19 //
kumāra śṛṇu bhāṣiṣye pratipattimanuttarām  /
yo dharmānanuśikṣanto idaṃ sūtraṃ śruṇiṣyati  // SRS_18.20 //
pūjāṃ kurvan jinendrāṇāṃ buddhajñānagaveṣakaḥ  /
maitracittaṃ niṣevanto idaṃ sūtraṃ śruṇiṣyati  // SRS_18.21 //
dhūtān guṇāṃśca saṃlekhān guṇān śreṣṭhān niṣevataḥ  /
pratipattau sthihitvā ca idaṃ sūtraṃ śruṇiṣyati  // SRS_18.22 //
na pāpakāriṇāṃ hastādidaṃ sūtraṃ śruṇiṣyati  /
na yairvirāgitaṃ śīlaṃ lokanāthānamantike  // SRS_18.23 //
brahmacārīṇa śūrāṇāṃ yeṣāṃ cittamalolupam  /
adhiṣṭhitānāṃ buddhehi teṣāṃ hastācchruṇiṣyati  // SRS_18.24 //
ye hi purimakā buddhā lokanāthā upasthitāḥ  /
teṣāṃ hastādidaṃ sūtraṃ paścātkāle śruṇiṣyati  // SRS_18.25 //
ye tu pūrvāsu jātīsu abhūvannanyatīrthikāḥ  /
teṣvimaṃ śrutva sūtrāntaṃ saumanasyaṃ na bheṣyati  // SRS_18.26 //
(Vaidya 130)
mama ca pravrajitveha śāsane jīvikārthikāḥ  /
lābhasatkārābhibhūtā anyamanyaṃ pratikṣipi  // SRS_18.27 //
adhyoṣitā parastrīṣu bahu bhikṣu asaṃyatā  /
lābhakāmāśca duḥśīlā idaṃ sūtraṃ na śraddadhī  // SRS_18.28 //
puṇyānuprāptā buddheṣu dhyānaprāptyāpyanarthikāḥ  /
niśritāścātmasaṃjñāyāmidaṃ sūtraṃ na śraddadhe  // SRS_18.29 //
laukika dhyānaphalasaṃjñī bheṣyate kāli paścime  /
arhatpiṇḍaṃ ca te bhuktvā buddhabodhiṃ pratikṣipi  // SRS_18.30 //
yaścaiva jambudvīpasmi bhindeyāt sarva cetiyā  /
yaśca pratikṣipet sūtramidaṃ pāpaṃ viśiṣyate  // SRS_18.31 //
yaścārhato nihaneyyā yathā gaṅgāya vālukāḥ  /
yaśca pratikṣipet sūtramidaṃ pāpaṃ viśiṣyate  // SRS_18.32 //
ka utsahanti yuṣmākaṃ paścime kāli dāruṇe  /
saddharma loke vartante idaṃ sūtraṃ prakāśitum  // SRS_18.33 //
rodanto utthitastatra kumāro jinamabravīt  /
siṃhanādaṃ nadatyevaṃ putro buddhasya aurasaḥ  // SRS_18.34 //
ahaṃ nirvṛte saṃbuddhe paścime kāli dāruṇe  /
sūtraṃ vaistārikaṃ kuryāṃ tyajitvā kāyu jīvitam  // SRS_18.35 //
sahiṣyāmyatra bālanāmabhūtāṃ paribhāṣaṇām  /
ākrośāṃstarjanāṃ caiva adhivāsisye nāyaka  // SRS_18.36 //
kṣapeyaṃ pāpakaṃ karma yanmayā purime kṛtam  /
anyeṣu bodhisattveṣu vyāpādo janito mayā  // SRS_18.37 //
sthapetva pāṇiṃ mūrdhasmi buddhaḥ kāñcanasaṃnibham  /
śāstā candraprabhaṃ prāha mañjughoṣastathāgataḥ  // SRS_18.38 //
karomi te adhiṣṭhānaṃ kumāra kāli paścime  /
na brahmacaryāntarāyo jīvitasya ca bheṣyati  // SRS_18.39 //
anye cāṣṭau śatānyatra utthitā dharmadhārakāḥ  /
vayaṃ hi paścime kāle asya sūtrasya dhārakāḥ  // SRS_18.40 //
(Vaidya 131)
devanāgāna yakṣāṇa aśītikoṭyupasthitā  /
anye ca nayutāḥ ṣaṣṭi vandante lokanāyakam  // SRS_18.41 //
vayamimeṣāṃ bhikṣūṇāṃ ya ime adya utthitāḥ  /
tasmiṃśca paścime kāle rakṣāṃ kāhāma nāyaka  // SRS_18.42 //
asmin sūtre prabhāṣyante buddhakṣetrāḥ prakampitāḥ  /
yathā vāluka gaṅgāyā adhiṣṭhānena śāstunaḥ  // SRS_18.43 //
ye ca prakampitāḥ kṣetrāḥ sarveṣu buddhanirmitāḥ  /
preṣitā lokanāthena ye hi dharmāḥ prakāśitāḥ  // SRS_18.44 //
ekaikaśaśca kṣetrātaḥ sattvakoṭyo acintiyāḥ  /
evaṃ dharmaṃ tadā śrutvā buddhajñāne pratiṣṭhitāḥ  // SRS_18.45 //
itaśca buddhakṣetrāto navatirdevakoṭiyaḥ  /
bodhicittaṃ samutpādya buddhaṃ puṣpairavākiran  // SRS_18.46 //
te vyākṛtā narendreṇa kalpakoṭeraśītibhiḥ  /
sarve 'pyekatra kalpe 'smin bhaviṣyanti vināyakāḥ  // SRS_18.47 //
bhikṣubhikṣuṇikāścaiva upāsaka upāsikāḥ  /
ṣaṭsaptati prāṇakoṭyo yehi sūtramidaṃ śrutam  // SRS_18.48 //
te 'pi vyākṛta buddhena drakṣyante lokanāyakān  /
yathā vāluka gaṅgāyāścaranto bodhicārikām  // SRS_18.49 //
sarveṣāṃ pūja kāhinti buddhajñānagaveṣakāḥ  /
tatra tatra śruṇiṣyanti idaṃ sūtraṃ niruttaram  // SRS_18.50 //
aśītyā kalyakoṭībhi bheṣyante lokanāyakāḥ  /
sarve ekatra kalpe 'smiṃ hitaiṣī anukampakāḥ  // SRS_18.51 //
maitreyasya ca buddhasya pūjāṃ kṛtvā niruttarām  /
saddharma śreṣṭhaṃ dhāritvā gamiṣyanti sukhāvatīm  // SRS_18.52 //
yatrāsau virajo buddho amitāyustathāgataḥ  /
tasya pūjāṃ kariṣyanti agrabodhīya kāraṇāt  // SRS_18.53 //
trisaptatirasaṃkhyeyā kalpā ye ca anāgatāḥ  /
na durgatiṃ gamiṣyanti śrutvedaṃ sūtramuttamam  // SRS_18.54 //
ye kecit paścime kāle śroṣyante sūtramuttamam  /
aśrupātaṃ ca kāhinti sarvaistaiḥ satkṛto hyaham  // SRS_18.55 //
ārocayāmi sarveṣāṃ yāvantaḥ purataḥ sthitāḥ  /
parindāmi imāṃ bodhiṃ yā me kṛchreṇa sparśitā  // SRS_18.56 //
iti śrīsamādhirāje samādhyanuparindanā nāma parivarto 'ṣṭādaśaḥ |
(Vaidya 132)
19 Acintyabuddhadharmanirdeśaparivartaḥ |
tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvenemaṃ samādhimākāṅkṣatā acintyabuddhadharmanirdeśakuśalena bhavitavyam | acintyabuddhadharmaparipṛcchakajātikena bhavitavyam | acintyabuddhadharmādhimuktikena bhavitavyam | acintyabuddhadharmaparyeṣaṇākuśalena bhavitavyam | acintyāṃśca buddhadharmān śrutvā nottrasitavyaṃ na saṃtrasitavyaṃ na saṃtrāsamāpattavyam | evamukte candraprabhaḥ kumārabhūto bhagavantametadavocat - yathā kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ acintyabuddhadharmanirdeśakuśalo bhavati, acintyabuddhadharmaparipṛcchākuśalaśca, acintyabuddhadharmādhimuktaśca? acintyabuddhadharmaparyeṣaṇākuśalaśca bhavati, acintyāṃśca buddhadharmān śratvā nottrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsamāpadyate?
tena khalu punaḥ samayena pañcaśikho nāma gandharvaputraḥ pañcabhistūryaśataiḥ sārdhaṃ gaganatalādavatīrya bhagavataḥ purataḥ sthito 'bhūdupasthānaparicaryāyai | atha khalu pañcaśikhasya gandharvaputrasyaitadabhavat - yannvahaṃ yathaivaḥ devānāṃ trāyastriṃśānāṃ śakrasya ca devānāmindrasya sudharmāyāṃ devasabhāyāmupasthānaparicaryāṃ karomi, saṃgītiṃ saṃprayojayāmi, tathaivādya devātidevasyāpi tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya pūjāyai saṃgītiṃ saṃprayojayeyam ||
atha khalu pañcaśikho gandharvaputrastaiḥ pañcabhistūryaśataistaiśca pañcamātrairgandharvaputraśataiḥ sārdhamekasvarasaṃgītisaṃprayuktābhistūryasaṃgītibhirvaidūryadaṇḍāṃ vīṇāmādāya bhagavataḥ purato vādayāmāsa | atha khalu bhagavata etadabhūt - yannvahaṃ tathārūpamṛddhyabhisaṃskāramabhisaṃskuryāṃ yathārūpeṇa ṛddhyabhisaṃskāreṇābhisaṃskṛtena candraprabhaḥ kumārabhūto 'cintyabuddhadharmanidhyaptikauśalyamadhigacchet, sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcitācca samādherna calet | pañcaśikhasya ca gandharvaputrasya tantrīsvaragītisvarakauśalyamupadiśeyam ||
atha khalu bhagavāṃstathārūpamṛddhyabhisaṃskāramabhisaṃskaroti sma, yattebhyaḥ pañcabhyastūryaśatebhyaḥ saṃprayuktebhyaḥ pravāditebhyo yathānakumpopasaṃhṛtaḥ śabdo niścarati dharmapratisaṃyuktaḥ | imāśca buddhadharmanidhyaptigāthā niścaranti buddhānubhāvena -
ekahi vālapathe bahubuddhā yāttika vālika gaṅganadīye  /
(Vaidya 133)
kṣetraṃ tāttika teṣa jinānāṃ te ca vilakṣaṇa te visabhāgāḥ  // SRS_19.1 //
pañcagatīgata bālapathasmin nairayikā pi ca tiryagatāśca  /
te yamalaukika devamanuṣyā nāpi ca saṃkaru no ca upīḍo  // SRS_19.2 //
tatra pade sasarāḥ sasamudrāḥ sarva nadī tatha utsa taḍāgāḥ  /
no pi ca saṃkaru no ca upīḍo evamacintiyu dharma jinānām  // SRS_19.3 //
tatra pade 'pi ca parvata neke cakravāla api meru sumeru  /
ye mucilinda mahāmucilinda vindhyatha gṛdhrakūṭo himavāṃśca  // SRS_19.4 //
tatra pade nirayāśca sughorāstapana pratāpana ānabhiramyāḥ  /
tatra ca ye niraye upapannā vedana te pi dukhāṃ anubhonti  // SRS_19.5 //
tatra pade 'pi ca devavimānā dvādaśayojana te ramaṇīyāḥ  /
teṣu bahū marutān sahasrā divyaratīṣu sukhānyanubhonti  // SRS_19.6 //
tatra pade ca buddhāna utpādo śāsanu lokavidūna jvaleti  /
taṃ ca na paśyati jñānavihīno yena na śodhita carya viśuddhā  // SRS_19.7 //
tatra pade 'pi ca dharma niruddho nirvṛtu nāyaku śrūyati śabdaḥ  /
tatra pade 'pi ca keci śṛṇonti tiṣṭhati nāyaku bhāṣati dharmam  // SRS_19.8 //
tatra pade 'pi ca keṣacidāyurvarṣa acintiya vartati saṃjñā  /
(Vaidya 134)
tatra pade 'pi vā kālu karonti no ciru jīvati śrūyati śabdaḥ  // SRS_19.9 //
tatra pade 'pi ca keṣaci saṃjñā dṛṣṭu tathāgatu pūjitu buddho  /
toṣitu mānasu saṃjñagraheṇa no pi ca pūjitu no ca upanno  // SRS_19.10 //
svasmi gṛhe supineva manuṣyo kāmaguṇeṣu ratīranubhūya  /
sa pratibuddhu na paśyati kāmāṃstacca prajānati so supino ti  // SRS_19.11 //
yat tatha dṛṣṭu śruta mata jñātaṃ sarvamidaṃ vitathaṃ supino vā  /
yastu bhaveta samādhiya lābhī so imu jānati dharmasvabhāvān  // SRS_19.12 //
sūsukhitāḥ sada te nara loke yeṣa priyāpriyu nāsti kahiṃcit  /
ye vanakandarake 'bhiramanti śrāmaṇakaṃ susukhaṃ anubhonti  // SRS_19.13 //
yeṣa mamāpi tu nāsti kahiṃcid yeṣa parigrahu sarvaśu nāsti  /
khaṅgasamā vicarantimu loke te gagane pavaneva vrajanti  // SRS_19.14 //
bhāvitu mārga pravartitu jñānaṃ śūnyaka dharma nirātmanu sarve  /
yena vibhāvita bhontimi dharmāstasya bhavet pratibhānamanantam  // SRS_19.15 //
sūsukhitā bata te nara kole yeṣa na sajjati mānasu loke  /
vāyusamaṃ sada teṣviha cittaṃ no ca priyāpriyu vidyati saṅgo  // SRS_19.16 //
(Vaidya 135)
apriyu ye dukhitehi nivāso ye hi priyā dukhi tehi viyogo  /
anta ubhe api eti jahitvā te sukhitā nara ye rata dharme  // SRS_19.17 //
ye anunīyati śrutvimi dharmān sa pratihanyati śrutva adharmam  /
so madamānahato viparīto mānavaśena dukhi anubhoti  // SRS_19.18 //
ye samatāya pratiṣṭhita bhonti nityamanunnata nāvanatāśca  /
ye priyato 'priyataśca sumuktāste sada muktamanā viharanti  // SRS_19.19 //
śīle pratiṣṭhitu sūpariśuddhe dhyāne pratiṣṭhitu nityamacintye  /
ye vanakandari śānti ramante teṣa na vidyati vīmati jātu  // SRS_19.20 //
ye ca punarvitathe pratipannāḥ kāmaguṇeṣu ratāḥ sada bālāḥ  /
gṛdhru yathā kuṇapeṣvadhimuktā nityavaśānugatā namucisya  // SRS_19.21 //
asmin khalu punargāthābhinirhāre bhāṣyamāṇe candraprabhaḥ kumārabhūtaḥ acintyeṣu buddhadharmeṣu gambhīranidhyaptinirdeśakauśalyamanuprāptaḥ, sūtrāntanirhārāvabhāsaṃ ca pratilabdhavān | pañcaśikhasya ca gandharvaputrasya ghoṣānugāyāḥ kṣānteḥ pratilambho 'bhūt | aprameyāṇāṃ ca sattvānāṃ devamānuṣikāyāḥ prajāyā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittānyutpannāni | aprameyāṇāṃ ca sattvānāmarthaḥ kṛto 'bhūta ||
iti śrīsamādhirāje acintyabuddhadharmanirdeśaparivarto nāmonaviṃśatitamaḥ ||
(Vaidya 136)
20 Indraketudhvajarājaparivartaḥ ||
tatra khalu bhagavāṃścandraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena sarvakuśalamūlaśikṣāguṇadharmaniśritena bhavitavyam | asaṃsargabahulena ca bhavitavyam, pāpamitraparivarjakena kalyāṇamitrasaṃniśritena paripṛcchakajātīyena dharmaparyeṣṭyāmatṛptena prāmodyabahulena dharmārthikena dharmakāmena dharmaratena dharmaparigrāhakeṇa dharmānudharmapratipannena | śāstṛsaṃjñā anena sarvabodhisattveṣūtpādayitavyā | yasya cāntikādimaṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇoti, tena tasyāntike prītigauravaṃ śāstṛsaṃjñā cotpāditavyā| yaḥ kumāra bodhisattvo mahāsattva imān dharmān samādāya vartate, sa kṣipramanācchedyapratibhāvaniryāto bhavati | acintyabuddhadharmādhimuktaśca bhavati | gambhīreṣu ca dharmeṣu nidhyaptiṃ gacchati | ālokabhūtaśca bhavati sadevakasya lokasya kāṅkṣāvimativicikitsāndhakāravidhamanatayā ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
abhyatīta bahukalpakoṭiyo aprameya atulā acintiyāḥ  /
yad abhūṣi dvipadānamuttamo indraketudhvajarāja nāyakaḥ  // SRS_20.1 //
so samādhimimu śāntu deśayi yatra nāsti naru jīva pudgalaḥ  /
māya budbuda marīci vidyutā sarva dharma dakacandrasaṃnibhāḥ  // SRS_20.2 //
nāsti sattva manujo ca labhyate kālu kṛtva paraloki gacchi yo  /
no ca karma kṛtu vipraṇaśyate kṛṣṇa śukla phala deti tādṛśam  // SRS_20.3 //
eṣa yukti nayadvāra bhadrakaṃ sūkṣma durdṛśu jināna gocarā  /
yatra akṣarapadaṃ na labhyate buddhabodhi bhagavān prajānati  // SRS_20.4 //
(Vaidya 137)
dhāraṇī vipulajñānasaṃcayā sūtrakoṭiniyutāna āgatā  /
buddhakoṭiniyutāna gocarastaṃ samādhi bhagavān prabhāṣate  // SRS_20.5 //
āturāṇamaya vyādhimocako bodhisattvasamudānitaṃ dhanam  /
sarvabuddhastuta saṃprakāśito devakoṭiniyutehi pūjitaḥ  // SRS_20.6 //
sarva bālajana bhūtacodanā tīrthikehi parivarjitaḥ sadā  /
śreṣṭha śīladhanu buddhavarṇitaṃ vidyuteva gagane na lipyate  // SRS_20.7 //
yehi pūjita jināna koṭiyo dānaśīlacaritā vicakṣaṇāḥ  /
pāpamitra puri yehi varjitā teṣa paitṛkadhanaṃ niruttaram  // SRS_20.8 //
tatra bhikṣu sthitu dharmabhāṇako brahmacāri sugatasya aurasaḥ  /
śrutva dharmamimamānulomikaṃ citta pādesi ya lokanāyakaḥ  // SRS_20.9 //
indraketudhvajarāju nāyako adhyabhāṣi abhu dharmabhāṇakam  /
bhikṣubhāva paramaṃ ti duṣkaraṃ cittupāda vara agrabodhaye  // SRS_20.10 //
śīlu rakṣa maṇiratnasaṃnibhaṃ mitra seva sada ānulomikam  /
pāpamitra na kadāci sevato buddhajñānamacireṇa lapsyase  // SRS_20.11 //
iti śrīsamādhirāje indraketudhvajarājaparivarto nāma viṃśatitamaḥ ||
(Vaidya 138)
21 Pūrvayogaparivartaḥ |
āsi pūrvamiha jambusāhvaye apramatta duvi śreṣṭhidārakau  /
pravrajitva sugatasya śāsane khaṅgabhūta vanaṣaṇḍamāśritau  // SRS_21.1 //
ṛddhimanta caturdhyānalābhinau kāvyaśāstrakuśalau suśikṣitau  /
antarikṣapadabhūmikovidau te asakta gagane vrajanti ca  // SRS_21.2 //
te ca tatra vanaṣaṇḍi śītale nānapuṣpabharite manorame  /
nānapakṣidvijasaṃghasevite anyamanya katha saṃprayojite  // SRS_21.3 //
tena rāja mṛgayā aṭantake śabda śrutva vanu taṃ upāgamī  /
dṛṣṭva pārthiva tatha dharmabhāṇakau teṣu prema paramaṃ upasthahi  // SRS_21.4 //
tehi sārdhu katha ānulomikīṃ kṛtva rāju purato niṣīdi so  /
tasya rājña balakāya nantako ṣaṣṭhikoṭiniyutānyupāgamī  // SRS_21.5 //
ekameku teṣu dharmabhāṇako rājamabravī śṛṇohi kṣatriyā  /
buddhapādu paramaṃ sudurlabho apramattu sada bhohi pārthiva  // SRS_21.6 //
āyu gacchati sadānavasthitaṃ girinadīya salileva śīghragam  /
vyādhiśokajarapīḍitasya te nāsti trāṇu yatha karma bhadrakam  // SRS_21.7 //
(Vaidya 139)
dharmapālu bhava rājakuñjarā rakṣimaṃ daśabalāna śāsanam  /
kṣīṇa kāli parame sudāruṇe dharmapakṣi sthihi rājakuñjara  // SRS_21.8 //
eva te bahuprakāra paṇḍitā ovadanti tada taṃ narādhipam  /
sārdhu ṣaṣṭaniyutehi pārthivo bodhicittamudapādayattadā  // SRS_21.9 //
śrutva dharma tada rājakuñjaraḥ sūratānakhilāna bhāṣato  /
prītijāta sumanā udagrako vandya pāda śirasāya prakramī  // SRS_21.10 //
tasya rājña bahavo 'nyabhikṣavo lābhakāma praviśintu tat kulam  /
teṣa dṛṣṭa cariyā na tādṛśī teṣu rāja na tathā sagauravam  // SRS_21.11 //
tacca śāsanamatītaśāstukaṃ paścimaṃ ca tada varṣu vartate  /
jambudvīpi suparittabhājanā prādurbhūta bahavo asaṃyatāḥ  // SRS_21.12 //
utka lubdha bahu tatra bhikṣavo lābhakāma upalambhadṛṣṭikāḥ  /
vipranaṣṭa sugatasya śāsanād grāhayiṃsu bahulaṃ tadā nṛpam  // SRS_21.13 //
ghātayeti ubhi dharmabhāṇakau ye ucchedu pravadanti tīrthikāḥ  /
dīrghacārika samādapenti te nirvṛtīya na te kiṃci darśikā  // SRS_21.14 //
karma naśyati vipāku naśyati skandha nāstīti vadanti kuhakāḥ  /
(Vaidya 140)
tāṃ kṣipāhi viṣayātu pārthiva evameva ciru dharma sthāsyati  // SRS_21.15 //
śrutva teṣa vacanaṃ tadantaraṃ kāṅkṣa prāptu bhuta rājakuñjaraḥ  /
ghātayiṣyi amu dharmabhāṇakau mā upekṣitu anartha bheṣyati  // SRS_21.16 //
tasya rājña anubaddha devatā pūrvajāti sahacīrṇu cārikā  /
dīrgharā hitakāma paṇḍitā sā avoci tada rājapārthivam  // SRS_21.17 //
cittupāda ma janehi īdṛśaṃ pāpamitravacanena kṣatriyā  /
mā tva bhikṣu duvi dharmabhāṇakau pāpamitravacanena ghātaya  // SRS_21.18 //
na tva kiṃci smarasī narādhipa yatti tehi vanaṣaṇḍi bhāṣitam |
kṣīṇakāli parame sudāruṇe dharmapakṣi sthihi rājakuñjara  /
rāja bhūtavacanena coditaḥ so na riñjati jināna śāsanam  // SRS_21.19 //
tasya rājña tada bhrāta dāruṇaḥ prātisīmiku sa tehi grāhitaḥ |
eṣa deva tava bhrāta pāpako jīvitena na jātu nandate  /
tau ca bhikṣu duvi ghora vaidyakā te vrajanti gaganena vidyayā  // SRS_21.20 //
te sma śrutva tava mūlamāgatā sarvi bhūta tava vijñapematha  /
kṣipra ghātaya ghora vaidyakā mā ti paści anutāpu bheṣyati  // SRS_21.21 //
saṃnahitva tada rājakuñjaro pāpamitravacanena prasthitaḥ  /
(Vaidya 141)
sarvasainyaparivārito nṛpo yatra bhikṣu vani taṃ upāgato  // SRS_21.22 //
jñātva ghoramatidāruṇaṃ nṛpaṃ nāga yakṣa vani tatra ye sthitāḥ  /
iṣṭavarṣa tada tatra pātita tena rāja sahasenayā hato  // SRS_21.23 //
pāpamitravacanena paśyathā kālu kṛtva tada rāja dāruṇam  /
yena krodhu kṛtu dharmabhāṇake so avīci gatu ṣaṣṭijātiyo  // SRS_21.24 //
te 'pi bhikṣu bahavopalambhikā yehi grāhitu rāja kṣatriyo  /
jātikoṭiśata apyacintiyo vedayiṃsu narakeṣu vedanām  // SRS_21.25 //
devatā yāya rāju codito yāya rakṣita dharmabhāṇakau  /
tāya buddha yatha gaṅgavālikā dṛṣṭva pūjita carantu cārikām  // SRS_21.26 //
ṣaṣṭikoṭiniyutā anūnakā yehi dharma śrutu sārdhu rājinā  /
yehi bodhivaracittu pāditaṃ buddha bhūyi pṛthulokadhātuṣu  // SRS_21.27 //
teṣu āyu bahukalpakoṭiyo teṣa jñānamatulamacintiyam  /
tehi sarvimu samādhi bhadrakaṃ deśayitva dvipadendu nirvṛtā  // SRS_21.28 //
etu śrutva vacanaṃ niruttaraṃ śīlabrahmaguṇajñānasaṃcayam  /
apramatta bhavathā atandritā buddhajñānamacireṇa lapsyathā  // SRS_21.29 //
(Vaidya 142)
drakṣyathā daśadiśe tathāgatān śāntacitta kṛpamaitralocanān | sarvalokaśaraṇaṃ parāyaṇaṃ dharmavarṣu jagi utsṛjiṣyathā || 30 ||
iti śrīsamādhirāje pūrvayogaparivarto nāma ekaviṃśatitamaḥ ||
(Vaidya 143)
22 Tathāgatakāyanirdeśaparivartaḥ |
atha khalu bhagavāṃścandraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāt tarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena kāye 'nadhyavasitena jīvite nirapekṣeṇa bhavitavyam | tat kasya hetoḥ? kāyajīvitādhyavasānahetorhi kumāra akuśaladharmābhisaṃskāro bhavati | tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena na rūpakāyatastathāgataḥ prajñātavyaḥ | tat kasya hetoḥ? dharmakāyā hi buddhā bhagavanto dharmakāyaprabhāvitāśca na rūpakāyaprabhāvitāḥ | tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena tathāgatakāyaṃ prārthayitukāmena tathāgatakāyaṃ jñātukāmena ayaṃ samādhirudgrahītavyaḥ paryavāptavyo dhārayitavyo vācayitavyaḥ pravartitavyaḥ uddeṣṭavyaḥ svādhyātavyo vācayitavyo bhāvanāyogamanuyuktena bhavitavyam parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayitavyaḥ | tatra kumāra tathāgatasya kāyaḥ śatapuṇyanirjātayā buddhyānekārthanirdeśo dharmanirjātaḥ ānimittaḥ sarvanimittāpagato gambhīraḥ apramāṇaḥ apramāṇadharmaḥ ānimittasvabhāvaḥ sarvanimittavibhāvitaḥ | acalo 'pratiṣṭhito 'tyantākāśasvabhāvo 'dṛśyaścakṣuḥpathasamatikrānto dharmakāyaḥ prajñātavyaḥ | acintyaḥ cittabhūmivigataḥ sukhaduḥkhāviprakampyaḥ sarvaprapañcasamatikrānto 'nirdeśyo 'niketo buddhajñānaṃ prārthayitukāmānāṃ ghoṣapathasamatikrāntaḥ sasāro rāgasamatikrāntaḥ abhedyo doṣapathasamatikrānto dṛḍho mohapathasamatikrānto nirdiṣṭaḥ | śūnyatānirdeśena ajāto jātisamatikrāntaḥ anāsravaḥ vipākasamatikrāntaḥ nityo vyāhāreṇa | vyavahāraśca śūnyaḥ nirviśeṣo nirvāṇena, nirvṛtaḥ śabdena, śānto ghoṣeṇa, sāmānyaḥ saṃketena, saṃketaḥ paramārthena, paramārtho bhūtavacanena | śītalo niṣparidānaḥ animittaḥ amanyitaḥ aninditaḥ aprapañcitaḥ - alpaśabdo nirdeśena | aparyanto varṇanirdeśena, mahābhijñāparikarmanirjātaḥ asmṛtitaḥ avidūre mahābhijñāparikarmanirdeśena | ayamucyate kumāra tathāgatakāya iti ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
ya icche lokanāthasya kāyaṃ jānitumīdṛśam  /
imaṃ samādhiṃ bhāvitvā kāyaṃ buddhasya jñāsyati  // SRS_22.1 //
(Vaidya 144)
puṇyanirjātu buddhasya kāyaḥ śuddhaḥ prabhāsvaraḥ  /
sameti so 'ntarīkṣeṇa nānātvaṃ nāsya labhyate  // SRS_22.2 //
yādṛśā bodhirbuddhasya lakṣaṇāni ca tādṛśāḥ  /
yādṛśā lakṣaṇāstasya kāyastasya hi tādṛśaḥ  // SRS_22.3 //
saṃbodhilakṣaṇaḥ kāyo buddhakṣetraṃ hi tādṛśam  /
balā vimokṣā dhyānāni sarve te 'pyekalakṣaṇāḥ  // SRS_22.4 //
evaṃ saṃbhavu buddhānāṃ lokanāthāna īdṛśaḥ  /
na jātu kenacicchakyaṃ paśyituṃ māṃsacakṣuṣā  // SRS_22.5 //
bahū evaṃ pravakṣyanti dṛṣṭo me lokanāyakaḥ  /
suvarṇavarṇaḥ kāyena sarvalokaṃ prabhāsati  // SRS_22.6 //
adhiṣṭhānena buddhānāmanubhāvādvikurvitaiḥ  /
yenāsau dṛśyate kāyo lakṣaṇehi vicitritaḥ  // SRS_22.7 //
ārohapariṇāhena kāyo buddhasya darśitaḥ  /
na ca pramāṇaṃ kāyasya labdhaṃ tena acintiyaḥ  // SRS_22.8 //
yadi pramāṇaṃ labhyeta kāyo buddhasya ettakaḥ  /
nirviśeṣo bhavecchāstā devaiśca manujairapi  // SRS_22.9 //
samāhitasya cittasya vipāko 'pi tallakṣaṇaḥ  /
tallakṣaṇaṃ nāmarūpaṃ śuddhaṃ bhoti prabhāsvaram  // SRS_22.10 //
na caiṣa kenacijjātu samādhiḥ śāntu bhāvitaḥ  /
yatheha lokanāthena kalpakoṭyo niṣevitaḥ  // SRS_22.11 //
bahubhiḥ śukladharmaiśca samādhirjanito 'pyayam  /
samādherasya vaipulyāt kāyo mahyaṃ na dṛśyate  // SRS_22.12 //
yasya vo yādṛśaṃ cittaṃ nāmarūpaṃ pi tādṛśam  /
niḥsvabhāvasya cittasya nāmarūpaṃ vilakṣaṇam  // SRS_22.13 //
yasya codārasaṃjñādi nāmarūpasmi vartate  /
visabhāgāya saṃjñāya udāraṃ cittu jāyate  // SRS_22.14 //
yasya co mṛdukī saṃjñā nāmarūpasmi vartate  /
agṛdhraṃ nāmarūpasmi cittaṃ bhoti prabhāsvaram  // SRS_22.15 //
smarāmī pūrvajātīṣu asaṃkhyeyeṣu saptasu  /
tisro me pāpikāḥ saṃjñā naivotpannāḥ kadācana  // SRS_22.16 //
(Vaidya 145)
anāsravaṃ ca me cittaṃ kalpakoṭyo hyacintiyāḥ  /
karomi cārthaṃ sattvānāṃ na ca me kāyu dṛśyate  // SRS_22.17 //
yathā ca yasya bhāvehi vimuktaṃ bhoti mānasam  /
na tasya tehi bhāvehi bhūyo bhoti samāgamaḥ  // SRS_22.18 //
vimuktaṃ mama vijñānaṃ sarvabhāvehi sarvaśaḥ  /
svabhāvo jñātu cittasya bhūyo jñānaṃ pravartate  // SRS_22.19 //
kṣetrakoṭīsahasrāṇi gacchanti mama nirmitāḥ  /
kurvanti cārthaṃ sattvānāṃ yatra kāyo na labhyate  // SRS_22.20 //
alakṣaṇo nirnimitto yathaiva gaganaṃ tathā  /
kāyo nirabhilāpyo me durvijñeyo nidarśitaḥ  // SRS_22.21 //
dharmakāyo mahāvīro dharmeṇa kāya nirjito  /
na jātu rūpakāyeṇa śakyaṃ prajñāpituṃ jino  // SRS_22.22 //
kathānirdeśu yasyaitaṃ śrutvā prītirbhaviṣyati  /
na tasya māraḥ pāpīyānavatāraṃ labhiṣyati  // SRS_22.23 //
śrutvā ca dharmaṃ gambhīraṃ yasya trāso na bheṣyati  /
na cāsau jīvitārthāya buddhabodhiṃ pratikṣipet  // SRS_22.24 //
bhūtakoṭīsahasrāṇāṃ bhūtanirdeśa jñāsyati  /
ālokabhūto lokānāṃ yena yena gamiṣyati  // SRS_22.25 //
tatra kumāra tathāgatasya kāyo nimittakarmaṇāpi na sukaraṃ jñātum | nīlo vā nīlavarṇo vā nīlanidarśano vā nīlanirbhāso vā | pīto vā pītavarṇo vā pītanidarśano vā pītanirbhāso vā | lohito vā lohitavarṇo vā lohitanidarśano vā lohitanirbhāso vā | avadāto vā avadātavarṇo vā avadātanidarśano vā avadātanirbhāso vā | mañjiṣṭho vā mañjiṣṭhavarṇo vā mañjiṣṭhanidarśano vā mañjiṣṭhanirbhāso vā | sphaṭiko vā sphaṭikavarṇo vā sphaṭikanidarśano vā sphaṭikanirbhāso vā | āgneyo vā agnivarṇo vā agninidarśano vā agninirbhāso vā | sarpirmaṇḍopamo vā sarpirvarṇo vā sarpirnidarśano vā sarpirnirbhāso vā | sauvarṇo vā suvarṇavarṇo vā suvarṇanidarśano vā suvarṇanirbhāso vā | vaidūryo vā vaidūryavarṇo vā vaidūryanidarśano vā vaidūryanirbhāso vā | vidyudvā vā vidyudvarṇo vā vidyunnidarśano vā vidyunnirbhāso vā | brahmo vā brahmavarṇo vā brahmanidarśano vā brahmanirbhāso vā | devo vā devavarṇo vā devanidarśano vā devanirbhāso vā | iti hi kumāra tathāgatasya kāyaḥ śuddhaḥ sarvanimittairapyacintyaḥ apyacintyanirdeśo rūpakāyapariniṣpattyā | na sukaraṃ sadevakenāpi lokena kāyasya pramāṇamudgrahītumanyatra sarvākārairacintyaḥ aprameyaḥ ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
(Vaidya 146)
yadrajo lokadhātūṣu pāṃsusaṃjñānidarśanam |
utsahradataḍāgeṣu samudreṣu ca yajjalam  /
na teṣāṃ labhyate anto ettakā paramāṇavaḥ  // SRS_22.26 //
samudrādvālakoṭībhirmātuṃ śakyaṃ jalaṃ bhavet |
na tulyā lokanāthena upamā saṃprakāśitā  /
jalabindavo 'prameyāstathaiva paramāṇavaḥ  // SRS_22.27 //
paśmāmyekasya sattvasya tato bahutarānaham  /
adhimukticittotpādo naikakāle prajānitum  // SRS_22.28 //
ye mayā ātmabhāvasya bhūtavarṇā nidarśitāḥ  /
sarvasattvādhimuktāstāneteṣāmupamākṣamāḥ  // SRS_22.29 //
nimittakarmaṇā caiva varṇanirbhāsa īdṛśaḥ  /
śakyaṃ jānituṃ buddhasya viśeṣo hīdṛśo mama  // SRS_22.30 //
nimittāpagatā buddhā dharmakāyaprabhāvitāḥ  /
gambhīrāścāprameyāśca tena buddhā acintiyāḥ  // SRS_22.31 //
acintiyasya buddhasya buddhakāyo 'pyacintiyaḥ  /
acintiyā hi te kāyā dharmakāyaprabhāvitāḥ  // SRS_22.32 //
cittenāpi na buddhānāṃ kāyaścintayituṃ kṣamaḥ  /
tathā hi tasya kāyasya pramāṇaṃ nopalabhyate  // SRS_22.33 //
aprameyā hi te dharmāḥ kalpakoṭyo niṣevitāḥ  /
teno acintiyaḥ kāyo nirvṛto me prabhāsvaraḥ  // SRS_22.34 //
agrāhyaḥ sarvasattvehi na pramāṇehi gṛhyate  /
tathā hi kāyo buddhasya apramāṇo hyacintiyaḥ  // SRS_22.35 //
apramāṇehi dharmehi pramāṇaṃ tatra kalpitam  /
akalpitehi dharmehi buddho 'pyevamakalpitaḥ  // SRS_22.36 //
pramāṇaṃ kalpamākhyāto apramāṇamakalpitam  /
akalpyaḥ kalpāpagatastena buddho acintiyaḥ  // SRS_22.37 //
apramāṇaṃ yathākāśaṃ mātuṃ śakyaṃ na kenacit  /
tathaiva kāyu buddhasya ākāśasamasādṛśaḥ  // SRS_22.38 //
ye kāyamevaṃ jānanti buddhānāṃ te jinātmajāḥ  /
te 'pi buddhā bhaviṣyanti lokanāthā acintiyāḥ  // SRS_22.39 //
iti śrīsamādhirāje tathāgatakāyanirdeśaparivarto nāma dvāviṃśatitamaḥ ||
(Vaidya 147)
23 Tathāgatācintyanirdeśaparivartaḥ |
tasmāttarhi kumāra yo bodhisattvo mahāsattvaḥ ākāṅkṣet kimityahaṃ catasraḥ pratisaṃvidaḥ sākṣātkuryāmiti | katamāścatasraḥ? yaduta arthapratisaṃvidaṃ dharmapratisaṃvidaṃ niruktipratisaṃvidaṃ pratibhānapratisaṃvidam | imāścatasraḥ pratisaṃvidaḥ sākṣātkuryāmiti, tena kumāra bodhisattvena mahāsattvena ayaṃ samādhirudgrahītavyaḥ partavāptavyo dhārayitavyo vācayitavyaḥ pravartayitavyaḥ uddeṣṭavyaḥ svādhyātavyo bhāvayitavyaḥ, parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayitavyaḥ | bhāvanāyogamanuyuktena ca bhavitavyam | tatra kumāra katamā dharmapratisaṃvidaḥ? imāḥ kumāra bodhisattvo dharmapratisaṃvida evaṃ pratisaṃśikṣate - yāvanto vā rūpavyāhārāstāvantastathāgatasya varṇavyāhārāḥ | evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ | yāvantaḥ kumāra vijñānavyāhārāstāvantastathāgatasya varṇavyāhārāḥ | iti hi kumāra aprameyā acintyā asaṃkhyeyāḥ atulyāmāpyāparimāṇāstathāgatasya rūpavarṇavyāhārāḥ | iti hi kumāra aparyantā anantā rūpavyāhārāḥ | evamacintyāstathāgatasya varṇavyāhārāḥ | evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ | iti hi anantā aparyantā acintyā vijñānavyāhārāḥ | evamacintyāstathāgatasya varṇavyāhārāḥ ||
iti hi kumāra aprameyā asaṃkhyeyāḥ saṃskṛte doṣāḥ | aprameyā asaṃkhyeyā nirvāṇe anuśaṃsāḥ | asaṃkhyeyāstathāgatasya varṇāḥ | iti hi kumāra yāvanti nirvāṇanāmāni tāvantastathāgatasya varṇāḥ | iti hi kumāra asaṃkhyeyāni nirvāṇanāmāni | asaṃkhyeyāstathāgatasya varṇāḥ ||
catvāra ime kumāra tathāgatasya varṇavyāhārā acintyā acintyavyāhārāḥ | katame catvāraḥ ?yaduta acintyaḥ saṃskāravyāhāraḥ | acintyaḥ svaravyāhāraḥ | acintyaḥ saṃkleśavyāhāra | acintyo vyavadānavyāhāraḥ | ime kumāra catvārastathāgatasya varṇavyāhārā acintyā acintyavyāhārāḥ | catvāra ime kumāra tathāgatasya varṇavyāhārā acintyā acintyanirdeśāḥ | te na sukaraṃ paryantaniṣṭhāsthānena nirdeṣṭum | katame catvāraḥ? eṣa eva catuṣkaḥ | evaṃ vistareṇa nirdeṣṭavyam | yaduta catvāro bodhisattvānāṃ nayāḥ | catasro yuktayaḥ | catvāro dvārāḥ | catvāra nirdeśāḥ | catvāro ghoṣāḥ | catvāro vacanapathāḥ | catvāro vyāhārāḥ | catvāri saṃghābhāṣyāṇi | catasro nāmanidhyaptayaḥ | catasro manujanidhyaptayaḥ | catvāri prativacanāni | catvāri dvārāṇi | catvāryakṣarāṇi | catvāro 'vatārāḥ | catvāraḥ padāḥ | catvāri nirhārapadāni | catvāraḥ sūtrāntapadāḥ | catvāraścaryāpathāḥ | catvāro 'cintyapathāḥ | catvāraḥ tulyapathāḥ | catvāro 'nantapathāḥ | catvāro 'paryantapathāḥ | catvāro 'saṃkhyeyapathāḥ | catvāro 'prameyapathāḥ | catvāro 'parimāṇapathāḥ |(Vaidya 148) catvḥri jñḥnḥni | catvḥro jñḥnasaṃcayḥḥ | catvḥri jñḥnagotrḥṇi | catvḥri pratibhḥnḥni | catvḥraḥ pratibhḥnasaṃcayḥḥ | catvḥri pratibhḥnagotrḥṇi | catvḥraḥ sūtrḥntasaṃcayḥḥ | catvḥri pratibhḥnakaraṇḥni | catvḥraḥ sūtrḥntanirhḥrḥḥ | catvḥri bḥhuśrutyagotrḥṇi | catvḥri buddhadhanḥni | catasro bodhisattvaśikṣḥḥ | catvḥro bodhisattvagocarḥḥ | catvḥri bodhisattvakarmḥṇi | catvḥri bodhisattvapratibhḥnḥni | catasro mḥrgabhḥvanḥḥ | catvḥri kleśaprahḥṇḥni | catvḥryapḥyajahanḥni | catvḥryajñḥnavidhamanḥni | catvḥryavidyḥprahḥṇḥni | catvḥri duḥkhopaśamanḥni | catvḥri daurmanasyaprahḥṇḥni | catvḥryupḥyasaṃjananḥni | catvḥri dṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥryupapannaparijñḥnḥni | catvḥryḥtmadṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥri sattvadṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥri jīvadṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥri pudgaladṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥri bhavadṛṣṭiprahḥṇḥni | catvḥri vastuprahḥṇḥni | catvḥryupalambhadṛṣṭiprahḥṇḥni | te na sukaraṃ
paryantasthḥnena nirdeṣṭam ||
catasro dhāraṇyaḥ | katamāścatasraḥ? yaduta anantaḥ sarvasaṃskāraparibhāṣāvyāhāraḥ | tatra yajjñānamiyaṃ prathamā dhāraṇī | anantaḥ svaraparibhāṣāvyāhāraḥ | tatra yajjñānamiyaṃ dvitīyā dhāraṇī | anantaḥ saṃkleśaparibhāṣāvyāhāraḥ | tatra yajjñānamiyaṃ tṛtīyā dhāraṇī | ananto vyavadānaguṇānuśaṃsāvyāhāraḥ | tatra yajjñānamiyaṃ caturthī dhāraṇī | imāścatasro dhāraṇyaḥ | iti hi yā kumāra dhāraṇī tajjñānam, sa dharmaḥ | iti hi dharmajñānena dharmapratisaṃvit ||
dharmajñāne yo 'rthaḥ, iyamucyate arthapratisaṃvit | dharmajñāne yacchandaḥ, iyamucyate niruktipratisaṃvit | dharmajñāne yā vyavahāradeśanā ācakṣaṇā prajñapanā prakāśanā prasthāpanā vicaraṇā vibhajanā uttānīkaraṇatā asaktavacanatā anelāmūkavacanatā anavalīnavacanatā, iyamucyate pratibhānapratisaṃvit ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
yāttakaṃ jñānu buddhasya rūpaprajñapti tāttikā  /
yāvatī rūpaprajñapti rūpavyāhāra tāttakā  // SRS_23.1 //
yāvanto rūpavyāhārāḥ śīlanāmāni tāttakāḥ  /
yāvanti śīlanāmāni buddhanāmāni tāttakāḥ  // SRS_23.2 //
yāttakā buddhanāmāni sattvanāmāni tāttakāḥ  /
ettakānyekasattvasya ahaṃ nāmāni jānami  // SRS_23.3 //
anantā nāmavyāhārā ye me pūrvaṃ prakāśitāḥ  /
śīlanāmā buddhanāmā sattvanāmā ca te samāḥ  // SRS_23.4 //
yāttakāḥ saṃskṛte doṣā nirvāṇe tāttakā guṇāḥ  /
buddhasya tāttakā varṇā aupamyā me prakāśitāḥ  // SRS_23.5 //
yāttakāḥ sarvasattvānāṃ cittotpādā nidarśitāḥ  /
tāttakā lokanāthasya ekaromāta raśmayaḥ  // SRS_23.6 //
(Vaidya 149)
nāmāśca adhimuktiśca sarvasattvāna yāttikāḥ  /
tato bhūyo narendrasya svarāṅgavarṇa bhāṣitāḥ  // SRS_23.7 //
ye nāmāḥ sarvasattvānāmekasattvasya darśitāḥ  /
ekasattvasya te nāmāḥ sarvasattvāna darśitāḥ  // SRS_23.8 //
pratisaṃvidānāmottāra ayaṃ buddhena deśitaḥ  /
anantanāmanirdeśā bodhisattvāna kāraṇāt  // SRS_23.9 //
ya icchet kathaṃ bhāṣeyyā sūtrakoṭīranantikāḥ  /
idaṃ sūtraṃ pravartitvā anolīnaḥ prakāśayet  // SRS_23.10 //
asaktaḥ pariṣanmadhye sūtrakoṭīḥ prabhāṣate  /
yathākāśamaparyantamevaṃ dharmaṃ sa bhāṣate  // SRS_23.11 //
emeva bodhisattvānāṃ śuddhasattvāna tāyinām  /
idaṃ sūtraṃ samudgṛhya bhavanti jñānasaṃpadaḥ  // SRS_23.12 //
yathā yathā prakāśenti śraddadhanto imaṃ nayam  /
tathāsya vardhate jñānaṃ himavanteva pādapāḥ  // SRS_23.13 //
iti śrīsamādhirāje tathāgatācintyanirdeśaparivartastrayoviṃśatitamaḥ ||
(Vaidya 150)
24 Pratisaṃvidavatāraparivartaḥ |
tatra kumāra kathaṃ bodhisattvo mahāsattvo dharmapratisaṃvidi caran dharmeṣu dharmānupaśyī samudāgacchatyanuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau? iha kumāra bodhisattvo mahāsattvo dharmeṣu dharmānupaśyī nānyatra rūpeṇa bodhiṃ samanupaśyati | nānyatra rūpādvodhāya carati | nānyatra rūpeṇa bodhiṃ paryeṣate | nānyatra rūpeṇa bodhāya samudāgacchati | nānyatra rūpeṇa sattvāni bodhāya samādāpayati | nānyatra rūpeṇa tathāgataṃ paśyati | rūpasyāvināśasvabhāvaḥ tathāgata iti tathāgataṃ paśyati | anyad rūpamanyo rūpasvabhāva iti naivaṃ paśyati | anyo rūpasvabhāvo 'nyastathāgata iti naivaṃ paśyati | yaśca rūpasvabhāvo yaśca tathāgata ityadvayeyaṃ dharmatā | evaṃ paśyan bodhisattvo mahāsattvaścarati dharmapratisaṃvidi | evaṃ nānyatra vedanāyā nānyatra saṃjñāyā nānyatra saṃskārebhyo nānyatra vijñānena bodhiṃ samanupaśyati | nānyatra vijñānādbodhāya carati | nānyatra vijñānena bodhiṃ paryeṣate | nānyatra vijñānena bodhāya samudāgacchati | nānyatra vijñānena sattvāni bodhāya samādāpayati | nānyatra vijñānena tathāgataṃ paśyati | vijñānasyāvināśasvabhāvastathāgata iti tathāgataṃ paśyati | anyadvijñānamanyo vijñānasvabhāva iti naivaṃ paśyati | anyo vijñānasvabhāvo 'nyastathāgata iti naivaṃ paśyati | yaśca vijñānasvabhāvo yaśca tathāgata ityadvayeyaṃ dharmatā | evaṃ paśyan bodhisattvo mahāsattvaścarati dharmapratisaṃvidi ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
rūpeṇa darśitā bodhī bodhaye rūpa darśitam  /
visabhāgena śabdena uttaro dharma deśitaḥ  // SRS_24.1 //
śabdena uttaraṃ rūpaṃ gambhīraṃ ca svabhāvataḥ  /
samaṃ rūpaṃ ca bodhiśca nānātvaṃ nāsya labhyate  // SRS_24.2 //
yathā nirvāṇa gambhīraṃ śabdenāsaṃprakāśitam  /
labhyate na ca nirvāṇaṃ sa ca śabdo na labhyate  // SRS_24.3 //
śabdaścāpyatha nirvāṇamubhayaṃ tanna labhyate  /
evaṃ śūnyeṣu dharmeṣu nirvāṇaṃ saṃprakāśitam  // SRS_24.4 //
nirvāṇaṃ nirvṛtī vuttā nirvāṇaṃ ca na labhyate  /
apravṛttyaiva dharmāṇāṃ yathā paścāttathā purā  // SRS_24.5 //
sarvadharmāḥ svabhāvena nirvāṇasamasādṛśāḥ  /
jñātā naiṣkramyasārehi ye yuktā buddhaśāsane  // SRS_24.6 //
(Vaidya 151)
paśyitvā kāyu buddhasya vakṣyante dṛṣṭu nāyakaḥ  /
na cāhaṃ rūpakāyena paśyituṃ śakya kenacit  // SRS_24.7 //
jñātaḥ svabhāvo rūpasya yādṛśaṃ rūpalakṣaṇam  /
rūpasvabhāvamājñāya kāyo mama nideśitaḥ  // SRS_24.8 //
evaṃ pañcāna skandhānāṃ jñānaṃ me dharmalakṣaṇam  /
jñātvā svabhāvaṃ dharmāṇāṃ dharmakāye pratiṣṭhitaḥ  // SRS_24.9 //
deśemi dharma sattvānāṃ dharmakāye 'pyaniḥsṛtaḥ  /
na ca dharmata buddhānāṃ śakyaṃ vācāya bhāṣitum  // SRS_24.10 //
imaṃ nayamajānanto buddhaśabdaṃ śruṇitva te  /
ghoṣamātreṇa vakṣyanti dṛṣṭo me naranāyakaḥ  // SRS_24.11 //
sarvasaṃjñāprahīṇasya bhavasaṃjñā vigacchati  /
na jātu śabdasaṃjñasya bhavate śāstṛdarśanam  // SRS_24.12 //
yaḥ śūnyatāṃ prajānāti īdṛśaṃ rūpalakṣaṇam |
na cānyā śūnyatā uktā anyā rūpasvabhāvatā  /
yastu rūpaṃ prajānāti sa prajānāti śunyatām  // SRS_24.13 //
yaḥ śūnyatāṃ prajānāti īdṛśaṃ rūpalakṣaṇam  /
na cāsau mārakoṭībhirbhūyaḥ śakya parājitum  // SRS_24.14 //
prajānāti hi yo rūpaṃ sa prajānāti śūnyatām  /
ya śūnyatāṃ prajānāti sa prajānāti nirvṛtim  // SRS_24.15 //
imāṃ gatimajānantaḥ pranaṣṭā aupalambhikāḥ  /
abhāve bhāvasaṃjñeyo bhāve cābhāvasaṃjñinaḥ  // SRS_24.16 //
vañcitā jñātralābhena pranaṣṭā mama śāsanāt  /
phalasaṃjñā avasthāne riktāḥ śrāmaṇakāddhanāt  // SRS_24.17 //
kusīdā hīnavīryāśca śīlaskandhe asaṃsthitāḥ  /
paryupthitāśca vakṣyanti na etad buddhaśāsanam  // SRS_24.18 //
kecidevaṃ pravakṣyanti vayaṃ bodhāya prasthitāḥ  /
adāntā avinītāśca parasparamagauravāḥ  // SRS_24.19 //
śabdakāmā bhaviṣyanti dharme caivānavasthitāḥ  /
evaṃ sā bheṣyate icchā jñātralābhagaveṣaṇe  // SRS_24.20 //
lābhakāmā bhaviṣyanti saṃnipāte hi cintakāḥ  /
madapramādābhibhūtā lābhasatkāra arthikāḥ  // SRS_24.21 //
(Vaidya 152)
niḥsṛtā lābhasatkāre jñātralābhagaveṣiṇaḥ  /
stūpān vihārān kāhenti kulastrīṣvadhimūrcchitāḥ  // SRS_24.22 //
niḥsṛtāścopalambhasmin kāmatṛṣṇāsu niḥsṛtāḥ  /
gṛhikarma kariṣyanti mārasya viṣaye sthitāḥ  // SRS_24.23 //
gṛhiṇāṃ deśayiṣyanti kāmā agniśikhopamāḥ  /
praviśya ca gṛhāṃsteṣāṃ dūṣayiṣyanti tān kulān  // SRS_24.24 //
gṛhiṇaśca bhaviṣyanti teṣu śāstārasaṃjñinaḥ  /
teṣāṃ ca vipravustānāṃ putradārāṇi dūṣayi  // SRS_24.25 //
ye teṣāmannapānena kariṣyanti anugraham  /
teṣāṃ tatputradāreṣu bhāryāsaṃjñā bhaviṣyati  // SRS_24.26 //
gṛhiṇo na svadāreṣu bhaviṣyantyadhimūrcchitāḥ  /
yathā te pravrajitvā hi paradāreṣu mūrcchitāḥ  // SRS_24.27 //
śikṣāvadātavastrāṇaṃ gṛhīṇaṃ yā mi darśitā  /
sā śikṣā teṣāṃ bhikṣūṇāṃ tasmin kāle na bheṣyati  // SRS_24.28 //
bherīśaṅkhamṛdaṅgehi pūjāṃ kāhenti te mama  /
yā ca sā uttamā pūjā pratipattirna bheṣyati  // SRS_24.29 //
te ātmanā suduḥśīlā dṛṣṭvā śīlapratiṣṭhitān  /
anyonyamevaṃ vakṣyanti ete 'pi yādṛśā vayam  // SRS_24.30 //
śrutvā śīlasya te varṇaṃ duḥśīlāḥ pāpagocarāḥ  /
paryutthitāśca vakṣyanti naivaitadbuddhabhāṣitam  // SRS_24.31 //
na ca hrī bheṣyate teṣāṃ naṣṭaṃ śrāmaṇakaṃ dhanam  /
coditābhūtavācāya buddhabodhiṃ pratikṣiti  // SRS_24.32 //
teṣāṃ vyāpannacittānāmutsṛṣṭvā buddhaśāsanam  /
dharmaṃ pratikṣipitvā ca vāso 'vīcau bhaviṣyati  // SRS_24.33 //
na me śrutaṃ ca dṛṣṭaṃ vā yeṣāmetādṛśī carī  /
te buddhajñānaṃ lapsyante bāladharmapratiṣṭhitāḥ  // SRS_24.34 //
yā teṣāṃ kuhanā tatra śāṭhiyaṃ vākkiyaṃ tadā  /
jānāmi tadahaṃ sarvaṃ jñānaṃ me 'tra pravartate  // SRS_24.35 //
sacet kalpaṃ prabhāṣeyaṃ yatteṣāṃ skhalitaṃ pṛthu  /
bodhisattvapratijñānāṃ kiṃcinmātraṃ prakīrtitam  // SRS_24.36 //
nāsti pāpamakartavyaṃ kumārā teṣa bheṣyati  /
mā tehi saṃstavaṃ sārdhaṃ kuryāstvaṃ kāli paścime  // SRS_24.37 //
(Vaidya 153)
ālapet saṃlapeyyāsi kuryāsī teṣu gauravam  /
anolīnaḥ satkareyyāsi agrabodhīya kāraṇāt  // SRS_24.38 //
varṣāgraṃ paripṛcchitvā yaste vṛddhataro bhavet  /
kuryā hi gauravaṃ tatra śirasā pādavandanam  // SRS_24.39 //
na teṣāṃ skhalitaṃ paśyedvodhimaṇḍa vipaśyatām  /
pratighātaṃ na janayet maitracittaḥ sadā bhavet  // SRS_24.40 //
yadyeṣāṃ skhalitaṃ paśyeddoṣāṃsteṣāṃ na kīrtayet  /
yādṛśaṃ kāhitī karma lapsyate tādṛśaṃ phalam  // SRS_24.41 //
smitena mukhacandreṇa vṛddheṣu navakeṣu ca  /
pūrvābhāṣī bhavennityaṃ hatamānaśca sūrataḥ  // SRS_24.42 //
cīvaraiḥ piṇḍapātaiśca kuryāsteṣāmanugraham  /
evaṃ cittaṃ pradadhyāstvaṃ sarve bheṣyanti nāyakāḥ  // SRS_24.43 //
adhyeṣyeyuryadi tvāṃ te dharmadānasya kāraṇāt  /
prathamaṃ vācaṃ bhāṣeyyā nāhaṃ vaipulyaśikṣitaḥ  // SRS_24.44 //
evaṃ tvaṃ vāca bhāṣeyyā āyuṣmān vijña paṇḍitaḥ  /
kathaṃ mahātmanāṃ śakyaṃ purato bhāṣituṃ mayā  // SRS_24.45 //
sahasaiṣāṃ na jalpeta tulayitvā ca bhājanam  /
yadi bhājanaṃ vijānīyā anadhīṣṭo 'pi deśayet  // SRS_24.46 //
yadi duḥśīla paśyesi pariṣāyāṃ bahusthitān  /
saṃlekhaṃ mā prabhāṣestvāṃ varṇaṃ dānasya kīrtayeḥ  // SRS_24.47 //
bhaveyuryadi vālpecchāḥ śuddhāḥ śīle pratiṣṭhitāḥ  /
maitraṃ cittaṃ janitvā tvaṃ kuryāḥ saṃlekhikīṃ kathām  // SRS_24.48 //
parīttā yadi pāpecchā śīlavanto bahū bhavet  /
labdhapakṣastadā bhūtvā varṇaṃ śīlasya kīrtayet  // SRS_24.49 //
pūrvaṃ pariṣadaṃ jñātvā yadi śuddhā bhavettadā  /
yāvantaḥ kuśalā dharmāḥ sarvāṃstebhyaḥ prakāśayet  // SRS_24.50 //
dānaṃ śīlaṃ tathā kṣāntiṃ vīryaṃ dhyānaṃ śrutaṃ tathā  /
saṃtuṣṭyalpecchasaṃlekhān varṇayet kīrtayet sadā  // SRS_24.51 //
araṇyavāsaṃ dhyānasukhaṃ gaṇavāsavivarjanam  /
eteṣāṃ varṇa bhāṣeta evaṃ hi dhārayet sukham  // SRS_24.52 //
araṇyavāsa no riñcenna śīlaparamo bhavet  /
pratisaṃlānu seveta na dānaparamo bhavet  // SRS_24.53 //
(Vaidya 154)
śīlaskandhe sthihitvā ca bāhuśrutyamupārjayet  /